LV

|| EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, 24.6.2009

COM(2009) 273 galīgā redakcija

 

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā – ES CBRN rīcības plāns (Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2009) 790} {SEC(2009) 791} {SEC(2009) 874}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā – ES CBRN rīcības plāns (Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Pēdējo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā draudi, ka teroristu grupējumu rokās varētu nonākt ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie vai kodolmateriāli (CBRN), ir likuši valstu valdībām un starptautiskajām organizācijām pieņemt tālejošu regulējumu[1] un programmas, lai aizsargātu iedzīvotājus pret apdraudējumu, kas no tiem izriet. Bažas, kurām paredzēts pievērsties ar šīm programmām, vēl vairāk ir pastiprinājušas uz drošiem avotiem balstītas ziņas, ka daži teroristu grupējumi ir ieinteresēti iegūt šādus materiālus. Lai arī par laimi incidentu skaits, kuros bijuši iesaistīti šādi materiāli, ir bijis neliels, vispārējais viedoklis ir tāds, ka ar tiem saistītais apdraudējums ir tik nopietns, ka koordinēta rīcība novēršanas, atklāšanas un reaģēšanas jomā ir absolūti nepieciešama.

Kaut arī daudzi eksperti piekrīt, ka teroristiem jāsaskaras ar lielām grūtībām, lai šādus materiālus „sekmīgi” izgatavotu un pielietotu uzbrukumos, un līdz ar to šādu uzbrukumu iespējamība ir samērā neliela, ir skaidrs, ka neviena publiska iestāde nevar atļauties ignorēt šādus draudus, ņemot vērā to potenciāli ārkārtīgi nopietnās sekas attiecībā uz cilvēku dzīvībām un ietekmi uz ekonomiku. Eksperti ir arī vienisprātis, ka rūpīgi jāapsver mazāka mēroga uzbrukumu gadījumi, jo arī maza mēroga uzbrukumu, kuros izmantoti šādi materiāli, psiholoģiskās, veselības un ekonomiskās sekas iedzīvotājiem būtu ievērojamas.

Teroristu piekļuves CBRN materiāliem nepieļaušana pašlaik tiek uzskatīta par vienu no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Tas ir atzīts Eiropas Savienības Pretterorisma stratēģijā, kuru Padome pieņēma 2005. gada 1. decembrī, un „ES masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršanas stratēģija”, kuru Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī[2]. Turklāt TI padome 2007. gadā pieņēma īpašus secinājumus, kuros tika aicināts turpināt ES līmeņa darbu pie CBRN drošības[3].

2.           Definīcijas

Nav vispārpieņemtu definīciju CBRN materiāliem, draudiem vai incidentiem – piemēram, iepriekšējos ES politikas dokumentos šajā jomā ir tikvien kā minēti CBRN incidenti, nedefinējot, kas varētu būt šie incidenti. Cita ar CBRN materiāliem saistīta terminoloģija attiecas uz teroristu uzbrukumiem, izmantojot nekonvencionālos līdzekļus pretstatā konvencionālākiem līdzekļiem, piemēram, spridzekļiem un ieročiem. Militārajā kontekstā termini galvenokārt attiecas uz nekonvencionālo ieroču vai MII lietošanu.

Tomēr šā paziņojuma nolūkos vislietderīgāk ir izmantot diezgan plašu teroristu apdraudējuma raksturojumu attiecībā uz CBRN materiāliem – visa veida ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vai kodolvielu un materiālu izmantošana terorisma mērķiem. Visu iespējamo veidu aplūkošana, kādos teroristi var izmantot šos materiālus, ir vienīgā pieņemamā pieeja no novēršanas un atklāšanas viedokļa, jo ir jāaptver visi iespējamie riski saistībā ar šiem materiāliem.

Tomēr, apsverot gatavību un reaģēšanu šajā kontekstā, neizbēgami jāsāk ar visu apdraudējumu pieeju, jo neatkarīgi no tā, vai CBRN incidents ir nelaimes gadījums vai tīšs nodarījums, vai tas ir cilvēka izraisīts vai nē, reaģēšana civilās aizsardzības un veselības aizsardzības ziņā, visticamāk, būs līdzīga. Tādēļ CBRN politikas pakete ir kopumā balstīta uz visu apdraudējumu pieeju, tomēr spēcīgs uzsvars tiek likts uz pretdarbību teroristu apdraudējumam, jo īpaši attiecībā uz preventīvām darbībām.

3.           Jaunākās attīstības tendences CBRN jomā valstu un ES līmenī

Šajā paziņojumā izklāstītās CBRN politikas pamatā ir vairāki dažāda veida pasākumi, ar kuriem pēdējā laikā ir nākušas klajā gan dalībvalstis, gan Eiropas Savienība.

3.1.        Valstu pasākumi

Dalībvalstīm ir primārā atbildība par daudzām darba jomām, kas aptvertas šajā politikas paketē. Tās ir atbildīgas par savu pilsoņu aizsardzību pret CBRN apdraudējumu, īstenojot dažādus pasākumus un iesaistot plašu atbildīgo iestāžu loku. Incidenta vietā pirmie strādās to tiesībaizsardzības, civilās aizsardzības un medicīnas dienesti, bet to ātrā medicīniskā palīdzība, slimnīcas un pretpasākumu kopumi būs nepieciešami gan lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan arī lai veiktu cietušo turpmāku aprūpi. Arī valstu kriminālistikas struktūras tiks aicinātas palīgā, lai noteiktu jebkura incidenta cēloni, ka arī identificētu nodarījuma izdarītājus, ja noticis tīšs uzbrukums. Kopumā daudzas dalībvalstis ir samērā labi sagatavojušās, lai stātos pretī CBRN apdraudējumam, un visas dalībvalstis ir radušas risinājumu būtiskajam koordinācijas darbam un citiem uzdevumiem, kādi rodas saistībā ar CBRN incidentu novēršanu, atklāšanu un iespējamu rīcību to sakarā valsts kontekstā.

3.2.        ES līmeņa pasākumi

Eiropadomes sanāksmē Ģentē 2001. gadā tika noteikti pirmie soļi rīcībai, lai stātos pretī CBRN apdraudējumam ES līmenī[4], bet 2002. gada decembrī tika pieņemta „Programma, lai uzlabotu sadarbību Eiropas Savienībā saistībā ar teroristu radītā ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā vai kodolapdraudējuma novēršanu un ierobežošanu”[5]. Šo programmu aizstāja ar Padomes un Komisijas 2004. gada 3. decembra ES Solidaritātes programmu par teroristu apdraudējuma un uzbrukumu sekām, ar kuru pēc uzbrukumiem Madridē 2004. gada 11. martā paplašināja, pārskatīja un aizstāja 2002. gada CBRN programmu[6]. Attiecīgie Solidaritātes programmas elementi tika iekļauti kopējā Terorisma apkarošanas stratēģijā un rīcības plānā, ko izveidoja 2005. gadā pēc uzbrukumiem Londonā[7].

Kā minēts iepriekš, TI Padomes 2007. gada 6. decembra secinājumos “par ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolapdraudējumu novēršanu un gatavību reaģēt uz bioloģiskiem draudiem” sniegts jaunākais ES līmeņa pārskats par notiekošiem pasākumiem. Šajos secinājumos TI Padome paziņo, ka „tā uzskata, ka būtu jāturpina izstrādāt iedarbīga politika, lai risinātu CBRN apdraudējumus (..)”. Secinājumos arī „[a]icina Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām turpināt darbu CBRN jomā kopā ar dalībvalstīm un attiecīgām ieinteresētajām personām, novēršot darba dublēšanos un balstoties uz labas prakses piemēriem dalībvalstīs (..)”.

No ārējo pasākumu viedokļa šādu darbības un starppīlāru pieeju, kas ietver ciešu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, stiprina ES MII stratēģijas un tādu Kopienas instrumentu kā Stabilitātes instrumenta, Kodoldrošības un sadarbības instrumenta (INSC) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) īstenošana[8].

3.3.        ES reaģēšanas mehānismi

Lai arī par reaģēšanu uz CBRN incidentiem atbildīgas ir dalībvalstis, ES līmenī ir izstrādātas stingras krīzes pārvarēšanas procedūras un instrumenti dalībvalstu atbalstam, ja iestājusies krīze, kam ir pārrobežu ietekme. Eiropas Savienība ir stiprinājusi savas spējas nodrošināt koordinētu pieeju un atbalstu dalībvalstu starpā gadījumos, ja patiešām notiek katastrofa. Šāda sadarbība notiek Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros[9]. Šā mehānisma galvenā loma ir veicināt sadarbību civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā smagās ārkārtas situācijās, kad var būt nepieciešamas steidzamas reaģēšanas darbības. Izmantojot Uzraudzības un informācijas centru, Komisija aktīvi atbalsta civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju, transportu un koordināciju valstīs, kuras skārušas smagas ārkārtas situācijas.

Turklāt Krīžu koordinācijas pasākumi nodrošina starppīlāru pieeju krīzes pārvarēšanai un attiecas gan uz ārējām krīzēm, gan krīzēm ES iekšienē. Komisija šajos pasākumos piedalās ARGUS krīzes pārvarēšanas sistēmas ietvaros, kas cita starpā ļauj nekavējoties veikt informācijas apmaiņu starp Komisijas ātrās trauksmes izsludināšanas sistēmām, piemēram, ECURIE sistēmu radioloģiskajās ārkārtas situācijās, agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) infekcijas slimību gadījumos, RAS-BICHAT, ja rodas bioloģisks un ķīmisks veselības apdraudējums, un monitoringa un informācijas centru (MIC) civilās aizsardzības jautājumos. Arī Veselības drošības komitejai ir svarīga loma reaģēšanā uz veselības apdraudējumu, jo īpaši saistībā ar gatavošanos krīzēm, CBRN situāciju mācībām, ka arī patogēnu un ķīmisko vielu, kas rada draudus veselībai, sarakstu izveidi, savukārt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) veic riska novērtējumu attiecībā uz infekcijas slimībām un bioloģiskiem incidentiem.

4.           ES CBRN rīcības plāns

4.1.        ES CBRN rīcības plāna izstrāde – CBRN darba grupa

Lai sagatavotu šo CBRN politiku, Komisija 2008. gada februārī izveidoja CBRN darba grupu. Viena no būtiskākajām darba grupas darba iezīmēm bija tās daudzdisciplīnu un daudzstruktūru pieeja. Dalībnieki pārstāvēja plašu valsts iestāžu un organizāciju loku, sākot no daudzām un dažādām ministrijām, piemēram, iekšlietu, tieslietu, aizsardzības un veselības ministrijām, līdz valstu reaģēšanas organizācijām, civilās aizsardzības, radiācijas aizsardzības iestādēm un citām pirmās reaģēšanas struktūrām, kā arī kriminālistikas institūtiem un kodoldrošības iestādēm. Piedalījās arī pārstāvji no ES struktūrām, konkrēti, no Eiropola un Eurojust. Tas liecina par daudzu ieinteresēto personu lielu ieinteresētību tikt iesaistītām turpmāko politikas pasākumu izstrādē Eiropas līmenī.

Darba grupas nobeiguma ziņojums tika publicēts 2009. gada janvārī un tajā bija iekļauti 264 atsevišķi ieteikumi, kas apstiprina ne vien to, ka joprojām ir daudz darāmā, bet arī to, ka starp ekspertiem valda liela vienprātība par to, kā vislabāk varētu risināt esošos jautājumus. ES CBRN rīcības plāns balstās uz minēto nobeiguma ziņojumu.

4.2.        Vispārīgais mērķis un pamatpasākumi

Ierosinātās jaunās CBRN politikas vispārīgais mērķis ir samazināt CBRN incidentu draudus un to radīto kaitējumu Eiropas Savienības pilsoņiem, īstenojot saskaņotu ES CBRN rīcības plānu, kurā noteiktas prioritātes un kurā iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp ražošanas nozaru pārstāvji. Tiks mēģināts panākt saskanīgumu un papildināmību ar attiecīgajiem Kopienas un KĀDP instrumentiem, jo īpaši ar Stabilitātes instrumentu[10], INSC un IPA, kuru mērķis ir panākt CBRN apdraudējuma mazināšanu un gatavību tam ārpus ES robežām, kā arī ar attiecīgiem Euratom līguma noteikumiem un sekundārajiem tiesību aktiem.

Šo mērķi sasniegs, koncentrējot darbības un resursus uz CBRN incidentu iespējamības mazināšanu un to seku ierobežošanu, ja tādi notiktu. Daži no pamatpasākumiem šo mērķu sasniegšanai ir šādi:

· izvērst uz apdraudējuma balstītu pieeju CBRN drošībai Eiropas Savienībā. Tas ietver riska novērtējumu pielietošanu drošības pasākumu prioritāšu noteikšanā,

· nodrošināt, ka CBRN materiāli ir labi aizsargāti un to novirzīšanas iespējas ir ierobežotas,

· stiprināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par CBRN drošības jautājumiem, lai ātri reaģētu, ja rodas apdraudējums,

· uzlabot atklāšanas sistēmu izstrādi un izmantošanu visā ES, kā arī

· nodrošināt reaģētājiem nepieciešamos līdzekļus, lai CBRN incidentu gadījumā glābtu dzīvības un ierobežotu kaitējumu īpašumam.

Šie mērķi tiks sasniegti, īstenojot tos 133 pasākumus, kas aprakstīti ES CBRN rīcības plānā, kurš ietilpst šajā politikas paketē.

ES CBRN rīcības plāns nav juridisks instruments. Tādēļ tieša juridiska ietekme un ietekme uz budžetu ES varētu izrietēt vienīgi no turpmākiem juridiskiem instrumentiem, ar kuriem īsteno rīcības plānu un kuriem tiktu atsevišķi veikts iepriekšējs ietekmes novērtējums, tostarp to ietekmes novērtējums uz ekonomikas nozarēm un pētniecības vidi, kā arī sistemātiska un stingra uzraudzība, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

4.3.        Galvenās darba jomas

Rīcības plānā paredzētas trīs galvenās jomas, kādās jāstrādā ar CBRN drošības jautājumiem:

· novēršana – panākot, ka neatļauti piekļūt attiecīgiem CBRN materiāliem ir, cik vien iespējams, sarežģīti;

· atklāšana – spējot atklāt CBRN materiālus, lai novērstu CBRN incidentus vai reaģētu uz tiem;

· gatavība un reaģēšana – spējot efektīvi reaģēt uz incidentiem, kuros iesaistīti CBRN materiāli, un pēc iespējas ātrāk novērst to sekas.

Šīs trīs darba jomas atbalsta vairāki horizontāli pasākumi, kas ir plaši piemērojami visam CBRN darbam.

4.4.        Novēršana

Novēršanas pasākumi ieņem galveno vietu CBRN rīcības plānā. Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz rūpīgi veiktiem riska novērtēšanas procesiem, uzmanība jākoncentrē uz ierobežotu skaitu vājo vietu, kuras varētu izmantot ļaunprātīgiem mērķiem. Tādējādi kā viens no pirmajiem pasākumiem CBRN rīcības plāna ietvaros jāveic prioritātes noteikšana augsta riska CBRN materiāliem, pamatojoties uz vispusīgu riska novērtējumu. Tas būs priekšnoteikums daudziem turpmākiem pasākumiem, kas īpaši vērsti uz augsta riska CBRN materiāliem.

Turpmākajos pasākumos galvenā uzmanība tiks pievērsta CBRN materiālu un objektu drošībai, CBRN materiālu kontrolei, personāla augstas drošības kultūras izveidei, aizdomīgu darījumu un rīcības identificēšanas stiprināšanai saistībā ar augsta riska CBRN materiāliem, transporta drošības uzlabošanai, informācijas apmaiņai, importa un eksporta režīmiem un sadarbības stiprināšanai attiecībā uz kodolmateriālu drošību.

4.5.        Atklāšana

Atklāšanas spējas ir novēršanas neatņemams papildinājums. Turklāt atklāšana ir būtiska, lai nodrošinātu atbilstīgu reaģēšanu uz CBRN incidentu, jo bez atklāšanas nav iespējams noteikt, kādi materiāli ir iesaistīti incidentā. Tā kā Eiropas Savienībā nepastāv iekšējās robežas, atklāšanas sistēmas būtu jāuzstāda un jāizmanto gan pie ārējām robežām, gan katrā dalībvalstī. Atbilstīga un tūlītēja atklāšana var glābt tūkstošiem dzīvību un nodrošināt nepieciešamo pamatu atbilstīgai reaģēšanai.

Eiropas Savienības līmeņa pasākumos attiecībā uz CBRN materiālu atklāšanas aprīkojuma izmantošanu galvenā uzmanība tiks veltīta atklāšanas minimuma standartu izstrādei, kurus varēs izmantot visā ES, CBRN atklāšanas izmēģinājuma, testēšanas un sertificēšanas programmu izveidei un labas prakses apmaiņas uzlabošanai CBRN materiālu atklāšanas jomā.

4.6.        Sagatavotība un reaģēšana

Jāveic turpmāka darbība, lai stiprinātu esošos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz ļaunprātīgiem CBRN incidentiem. Īpaša uzmanība jāveltī CBRN ārkārtas situāciju plānošanai, pretpasākumu spēju stiprināšanai, informācijas plūsmu stiprināšanai, labāku modelēšanas līdzekļu izstrādei un kriminālizmeklēšanas spēju uzlabošanai.

4.7.        Horizontāli pasākumi

CBRN rīcības plānā ietvertajos horizontālajos pasākumos galvenā uzmanība pievērsta starptautiskai sadarbībai, saziņai ar sabiedrību, informācijas līdzekļiem, mācībām, personāla drošībai, CBRN nodarījumu izpētei un kriminālatbildības noteikšanai par tiem.

5.           Īstenošana

5.1.        Esošās struktūras

Rīcības plāns jāīsteno, galvenokārt izmantojot esošās struktūras. Kaut arī ES rīcības plānā paredzēts izveidot nelielu skaitu jaunu darba struktūru, tās galvenokārt paredzētas ka pagaidu darba risinājumi, kam ir noteikti specifiski un laikā ierobežoti mērķi.

Civilās aizsardzības jomā darbs tiks turpināts Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma un Civilās aizsardzības finanšu instrumenta ietvaros, lai uzlabotu gatavību CBRN incidentiem. Tas ietver darbseminārus, mācības (vismaz vienu reizi gadā), ekspertu apmaiņu, situāciju imitācijas mācības, scenāriju izstrādi un spēju novērtējumu. Nepieciešami turpmāki pasākumi, lai uzlabotu ES reaģēšanas spējas CBRN jomā, jo īpaši uzlabojot civilās aizsardzības moduļu pieejamību un izpētot nepieciešamību pēc jauniem moduļu veidiem un galveno moduļu iepriekšējas izvietošanas lietderīgumu lielu sabiedrisku notikumu gadījumā. Tiks racionalizētas dažādas mehānismā ietilpstošās darba jomas, sākot ES CBRN pretestības programmu, apvienojot vienkop dažādus ES CBRN rīcības plānā ietvertos civilās aizsardzības pasākumus un nodrošinot Civilās aizsardzības mehānisma konsolidētu ieguldījumu šā rīcības plāna vispārējā īstenošanā.

Veselības aizsardzības sektorā jau ir izstrādāts vispusīgs regulējums. Būtiska loma, īstenojot rīcības plāna pasākumus, kas saistīti ar veselību, būs Veselības drošības komitejai un esošiem informācijas apmaiņas mehānismiem, piemēram, EWRS, RAS-BICHAT un RASFF.

5.2.        CBRN konsultatīvā grupa

Ņemot vērā to, ka CBRN darba grupai bija neaizvietojama loma šīs politikas paketes izstrādē, Komisija arī īstenošanas posmā vēlētos turpināt sadarboties ar darba grupas locekļiem, izveidojot un vadot CBRN padomdevēju grupu. Apakšgrupas, kas strādā ar jautājumiem, kas ir saistīti ar ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem/kodolmateriāliem, varētu tikties divreiz gadā, lai apspriestu rīcības plāna īstenošanu pēc tā pieņemšanas, tostarp to dažu iepriekš minēto darba grupu ziņojumus, kas pievēršas specifiskiem jautājumiem. Šīs apakšgrupas varētu sniegt ziņojumu vispārējai padomdevēju grupai, kas nodarbojas ar visiem horizontālajiem jautājumiem un kura varētu tikties vienu vai divas reizes gadā atkarībā no vajadzības. Protams, jānodrošina informācijas apmaiņa un koordinācija ar esošām struktūrām, piemēram, ar attiecīgām Padomes darba grupām, Veselības aizsardzības komiteju un grupām, kas izveidotas saskaņā ar Euratom līgumu.

5.3.        Komisijas finansiālais atbalsts

Galvenie Komisijai pieejamie finanšu instrumenti, ar ko atbalstīt šīs politikas paketes īstenošanu, ir esošās finanšu programmas, galvenokārt īpašā programma „Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”, kā arī īpašā programma „Noziedzības profilakse un apkarošana”[11]. Šīs īpašās programmas aptvers laikposmu līdz 2013. gada decembrim. Abu finanšu programmu gada darba programmās tiks noteiktas summas, kas pieejamas šīs politikas paketes īstenošanai. Paredzēts, ka laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam CBRN rīcības plāna īstenošanas atbalstam tiks darīti pieejami līdz 100 miljoniem euro.

CBRN rīcības plāna īstenošanā tiks izmantots arī papildu finansējums, kas izriet no turpmāk minētajām programmām un instrumentiem.

Civilās aizsardzības finanšu instrumentā[12] ir paredzēts finansējums, „lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu centienus dabas un galvenokārt cilvēku izraisītu katastrofu, terorisma aktu, tehnoloģisku katastrofu un radioloģiskos vai ekoloģiskos nelaimes gadījumos aizsargāt galvenokārt cilvēkus, bet arī vidi un īpašumu, tostarp kultūras mantojumu, un lai sekmētu pastiprinātu dalībvalstu savstarpēju sadarbību civilās aizsardzības jomā”.[13] Arī šis instruments ir spēkā līdz 2013.gada 31. decembrim.

Pētniecības jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem[14] un jo īpaši tās daļā, kas attiecas uz pētniecību drošības jomā, ir paredzētas būtiskas finansēšanas iespējas pētniecības jomām, kurām prioritāte piešķirta ES CBRN rīcības plāna ietvaros. Pakāpeniski kļūst manāmi pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāti saistībā ar CBRN (atklāšana, krīzes pārvarēšana). Tāpat kā pārējās minētās finanšu programmas, arī šī pamatprogramma darbojas līdz 2013. gada 31. decembrim. Turpmākas drošības pētniecības prioritātes tiks noteiktas, pamatojoties uz Eiropas Drošības pētījumu un jauninājumu foruma (ESRIF) darbu, kura rezultātā izstrādātajā ziņojumā tiks ietverti konstatējumi par turpmākiem draudiem CBRN materiālu jomā un par to, kādi pētniecības un inovācijas pasākumi būtu vajadzīgi, lai tos novērstu.

ES Veselības programmā 2008.–2013. gadam tiks turpināts sniegt atbalstu Veselības drošības komitejas darbībai un darbībām, kas vērstas uz gatavību un reaģēšanu uz CBRN radīto apdraudējumu sabiedrības veselībai.

Visbeidzot, attiecībā uz gadījumiem, kad CBRN incidents ir patiešām noticis, Eiropas Komisija ir ierosinājusi paplašināt esošā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda darbības jomu, lai to varētu izmantot palīdzības sniegšanai cietušajai(-ām) dalībvalstij(-īm) seku novēršanā[15].

Viens no īpašiem veidiem, kā izmantot līdzekļus, kas pieejami CBRN rīcības plāna īstenošanai, varētu būt līdzekļu piešķīrumi kādai vienai dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, lai uzņemtos konkrētu pasākumu izstrādi un īstenošanu. Protams, šo koncepciju var īstenot vienīgi tiktāl, ciktāl ar to tiek ievērota attiecīgā dalībvalstu un Komisijas kompetence, kā arī saskaņā ar piemērojamiem finanšu noteikumiem.

5.4.        Laika grafiks, ziņošana un pārskatīšana

ES CBRN rīcības plāns tiks pārskatīts 2013. gadā. Šim laikposmam būtu jābūt pietiekami ilgam, lai panāktu ievērojamu progresu, un tas sader ar to finanšu programmu laika grafikiem, ar kurām atbalsta tā īstenošanu. Šajā laikposmā notiks regulāra ziņošana par īstenošanu un tās uzraudzība, pastāvīgi iesaistot padomdevēju grupu, kā aprakstīts iepriekš, tostarp sniedzot ziņojumus attiecīgajai(-ām) Padomes darba grupai(-ām), kas nodarbojas ar CBRN jautājumiem. Turklāt Komisija sniegs vidusposma ziņojumu. Ņemot vērā rīcības plāna elastīgo raksturu, jebkurā īstenošanas procesa laikā var vienoties par pielāgojumiem noteiktajās prioritātēs un citām izmaiņām.

6.           Savienojot drošību un veselību – pārskats par labāko praksi

Viens no secinājumiem, kādi tika izdarīti iepriekšējā darbā pie bioloģiskās sagatavotības, kuru īstenoja Komisija kopā ar Eiropolu un valstu tiesībaizsardzības un veselības aizsardzības iestādēm, bija tāds, ka būtu jāattīsta ciešāka sadarbība un koordinācija starp dažādiem procesa dalībniekiem, kas iesaistīti CBRN incidentu novēršanā un reaģēšanā uz tiem. Kaut arī visi minētie procesa dalībnieki darbojas sabiedrības labā un viņu galvenā prioritāte vienmēr ir cilvēku dzīvību aizsardzība, neizbēgami katrs no tiem pievērsīsies incidentam no savas atbildības perspektīvas. Visi šo iestāžu pasākumi visticamāk notiks ļoti juceklīgos apstākļos, ko būs izraisījis tikko notikušais traumējošais notikums, kurā, iespējams, būs daudz cilvēku upuru. Šādām situācijām nepieciešama laba vadība, un tām jāgatavojas ļoti regulāri, lai kopējā reaģēšana būtu tik labi koordinēta un efektīva, kādu sabiedrībai ir tiesības sagaidīt.

Lai palīdzētu dalībvalstīm virzīt uz priekšu darbu šajās jomās, Komisija apkopoja trīs atsevišķo reģionālo darbsemināru rezultātus, kuros šādus jautājumus apsprieda dalībvalstu attiecīgo profesiju pārstāvji, un izstrādāja dokumentu, kurā izklāstīta ekspertu apstiprinātā pašreizējā labākā prakse ķīmijas un bioloģijas jomā. Šis dokuments paredzēts vienīgi, lai sniegtu dalībvalstīm atbalstu to pašreizējos centienos uzlabot CBRN gatavību.

7.           Ārējās attiecības

Pašreizējās ES ārpolitikas svarīgākā daļa saistībā ar CBRN apdraudējumu ir ES masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas stratēģija – saukta arī par ES MII stratēģiju –, kuru pieņēma 2003. gada decembrī. Šo stratēģiju nesen atjaunināja un pārskatīja, kā rezultātā Padome 2008. gada decembrī pieņēma „Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”[16]. Šīm jaunajām darbības līnijām un ES CBRN paketei kopā ar attiecīgiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši Stabilitātes instrumentu, būs savstarpēji pastiprinoša ietekme uz CBRN materiālu radītā apdraudējuma samazināšanu. Komisija no savas puses nodrošinās konsekventu un koordinētu pieeju to īstenošanai. Komisija 2009. gada martā nāca klajā ar paziņojumu, kurā tā izklāstīja savus uzskatus par kodolieroču neizplatīšanu[17] un iespējamiem veidiem, kā to stiprināt, jo īpaši traktējumā balstoties uz Euratom līguma noteikumiem, kas attiecas uz kodoldrošību.

Izmantojot Stabilitātes instrumentu, Komisija atbalsta trešās valstis, lai sagatavotu mācību pasākumus un sniegtu palīdzību CBRN apdraudējuma mazināšanas un gatavības jomā. ES palīdzība pakāpeniski vēršas plašumā, aptverot gan valstis, kas ir bijušās Padomju Savienības republikas, gan arī jaunus problemātiskos reģionus, tostarp Dienvidaustrumāziju, Tuvos Austrumus un Āfrikas daļas, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko un kodoljomu. ANO Drošības Padomes Rezolūcijas Nr. 1540 īstenošana tiks veicināta, sniedzot atbalstot SAEA, iesaistot zinātniekus, kuri iepriekš darbojušies MII jomā, apkarojot kodolkontrabandu, tostarp maldinošas finanšu darbības, un atbalstot efektīvākas eksporta kontroles un robežu uzraudzības sistēmas. Lai apmainītos ar labāko praksi, atbalstītu resursu palielināšanu un veiktu ES līmeņa pieredzes apmaiņu ar būtiskiem reģioniem, tiks izmantoti reģionālie „CBRN izcilības centri”. Atvēlot aptuveni 300 miljonus euro laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, Stabilitātes instrumenta ietvaros mērķis ir CBRN nekaitīguma un drošības kultūru iedibināt visā pasaulē.

Stabilitātes instrumenta būtiska iezīme ir dalībvalstu ekspertu cieša iesaiste ar jauna mehānisma – Ekspertu atbalsta instrumenta – starpniecību. Kopā ar Komisiju dalībvalstu eksperti pēdējo gadu laikā ir rīkojuši vairākus komandējumus un darbseminārus, lai noteiktu prioritārās jomas. Īpašas problēmas rada jaunu nozaru attīstība valstīs ar strauji augošu ekonomiku un ar to saistītais CBRN izplatīšanas risks, jo īpaši saistībā ar tā saukto „kodolrenesansi” un biotehnoloģiju. Lai pretdarbotos šādam riskam, Komisija atbalsta iniciatīvu izveidot daudzpusējas kodoldegvielas bankas. Tāpat nopietnas bažas drošības un veselības jomā rada iespēja, ka teroristi varētu mēģināt izraisīt pandēmiju. Šajā sakarā Komisija ir paredzējusi veicināt īpašus pasākumus, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas un labākās prakses apmaiņu, iesaistot reģionālās organizācijas. Šo iniciatīvu galvenais elements būs reģionālie CBRN izcilības centri. Ar CBRN materiālu apdraudējumu saistītos jautājumus apspriež arī ievērojamā skaitā starptautisko forumu[18] un ar tiem nodarbojas starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA), Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW), BTIK konference, Interpols un Pasaules veselības drošības iniciatīva (GHSI). Pilnīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 19. pantu viens no galvenajiem ES CBRN rīcības plāna ieteikumiem ir tāds, ka Eiropas Savienībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība saskaņota viedokļa paušanai šādos starptautiskos forumos un šo starptautisko organizāciju sanāksmēs.

Vispārīgākā nozīmē pretterorisma pasākumi ir iekļauti daudzos sadarbības līgumos, kas ir noslēgti vai par kuriem notiek sarunas starp ES un trešām valstīm. Padome 2002. gadā nolēma, ka visos nolīgumos ar trešām valstīm jāietver standarta pretterorisma klauzula. Turklāt kopš 2003. gada novembra MII klauzulas ir iekļautas visos jaunajos vai atjaunotajos jauktajos nolīgumos, kuri pašlaik aptver gandrīz 100 valstis. Tāpat, pamatojoties uz šo politikas paketi, var tālāk izvērst ar CBRN jautājumiem saistīto darbu ar stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ASV.

No sabiedrības veselības viedokļa raugoties, Komisija turpinās piedalīties Pasaules veselības drošības iniciatīvas darbā un to atbalstīt, un tā ir nodomājusi 2009. gadā nākt klajā ar paziņojumu par veselības drošību, kurā tiktu izklāstīti veselības drošības iekšējie un ārējie aspekti.

8.           Secinājumi

Eiropas Savienības iedzīvotāju aizsardzība pret terorismu un citiem noziedzības draudiem ir svarīga Komisijas prioritāte. Kā liecina notikumi visā pasaulē, teroristu ieinteresētība iegūt ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolmateriālus (CBRN) arvien saglabājas. Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt, ka šādi nekonvencionāli draudi neīstenojas. Šo apņemšanos īstenot lielā mērā palīdzēs ES CBRN rīcības plāns.

[1]               Piemēram, ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1540.

[2]               15708/03 un SN 400/03, Nr. 68. Skat. arī 7. punktu turpmāk.

[3]               16589/07, 2007. gada 17. decembris.

[4]               SN 4292/01 REV 2.

[5]               14627/02.

[6]               15480/04.

[7]               14469/4/05, 20. un 31. punkts.

[8]               Skat. arī Komisijas paziņojumus „Pievēršoties starptautiskajai kodolnozares drošības un drošuma problēmai”, COM (2008) 312 galīgā redakcija, 22.5.2008., un par kodolieroču neizplatīšanu, COM (2009) 143 galīgā redakcija, 26.3.2009.

[9]               Padomes 2001. gada 23. oktobra lēmums – pārstrādāts ar Lēmumu 2007/779/EK (OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.).

[10]             Regula (EK) Nr. 1717/2006 (OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.).

[11]             OV L 58, 24.2.2007., 1. un 7. lpp.

[12]             OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.

[13]             Lēmums, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.).

[14]             Lēmums Nr. 1982/2006/EK (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

[15]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, COM(2005) 108 galīgā redakcija, 6.4.2005.

[16]             17172/08, 2008. gada 17. decembris.

[17]             COM(2009) 143 galīgā redakcija, 26.3.2009.

[18]             Piemēram, Globālajā iniciatīvā par kodolterorisma apkarošanu (GICNT) un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju izvešanas kontroles režīmos, piemēram, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupā, Vasenāras vienošanās, Austrālijas grupā un Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmā.