[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.6.2009

COM(2009) 261 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanas un uzlabošanas rīcības plāna īstenošanu

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanas un uzlabošanas rīcības plāna īstenošanu

1. KONTEKSTS

Komisija 2005. gada decembrī pieņēma rīcības plānu 2006.-2008. gadam zivsaimniecības politikas vienkāršošanai un pilnveidošanai (COM(2005)647)[1]. Šis plāns bija iecerēts kā ieguldījums Komisijas iniciatīvā, kuras mērķis bija normatīvās vides vienkāršošana iedzīvotāju, uzņēmumu un pārvaldes iestāžu labā.

Minēto plānu izskatīja un atbalstīja Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Zvejniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja un Zivsaimniecības padome.

Plānā norādītās darbības regulāri papildināja ar darbībām, kuras tika iekļautas ikgadējā Komisijas īstenotajā Pastāvīgās vienkāršošanas programmā un no kurām dažas bija saistītas ar zivsaimniecību.

Dalībvalstis divgadu progresa ziņojumos[2] tika informētas par zivsaimniecības nozarē veiktajām darbībām saskaņā ar labāka tiesiskā regulējuma rīcības plānu[3]. Iniciatīva sastāvēja no darbībām, kuru mērķis bija padarīt juridiskos tekstus skaidrāk saprotamus, samazināt administratīvās izmaksas, uzlabot jauno iniciatīvu kvalitāti un racionalizēt datu pārraidi.

Pienācis laiks atskatīties uz līdz šim sasniegto, lai apsvērtu nepieciešamību pēc jaunām iniciatīvām un novērstu iespējamās nepilnības. Tā būtu arī ideāla izdevība izvērtēt, kas vienkāršošanas ziņā ir paveikts atsevišķu valstu mērogā, jo labāks regulējums ir Kopienas un dalībvalstu kopīgs mērķis. Tomēr, tā kā Komisijas dienesti ir saņēmuši tikai dažas atsauksmes no dalībvalstīm, patlaban nav iespējams sniegt ziņojumu par rezultātiem[4].

2. DARBĪBAS PLĀNA SATURS

Saskaņā ar darbības plānā izklāstītajiem mērķiem šajā paziņojumā skatītas šādas jomas:

- ar zivsaimniecību saistīto Kopienas tiesību aktu kopuma ( acquis communautaire ) caurlūkošana;

- galvenās līdz šim pieņemtās likumdošanas iniciatīvas;

- kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu radītā administratīvā sloga mazināšana zvejniekiem.

2.1. Acquis communautaire

Komisija uzsāka Kopienas tiesību aktu kopuma caurlūkošanu, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešams atcelt vai kodificēt vairākus tiesību aktus, lai padarītu tiesību aktus skaidrāk saprotamus, vienlaikus samazinot spēkā esošo tiesību aktu lappušu skaitu[5].

Kopienas spēkā esošo tiesību aktu sarakstā ar zivsaimniecību saistītie tiesību akti ir apkopoti 04. nodaļā. Tiesību aktu skaits ir nepārtraukti pieaudzis; 2009. gada 1. martā minētajā sarakstā bija iekļauti jau 795 tiesību akti.

Tik liels tiesību aktu skaits tādā nozarē kā zivsaimniecība, kurai ir ierobežota ekonomiskā ietekme un kurā darbojas ierobežots skaits uzņēmumu, prasa paskaidrojumus. Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc šis skaitlis ir tik liels.

Pirmkārt, ir nepieciešama precīzāka klasifikācija — daži tiesību akti patlaban ir uzskaitīti 04. nodaļas dažādās iedaļās, tādējādi palielinot tiesību aktu kopējo skaitu.

Otrkārt, daudzveidīgie saistošie ieteikumi, ko patlaban pieņem reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, ar daudziem atsevišķiem tiesību aktiem jātransponē Kopienas tiesību aktos. Sagaidāms, ka šī nepieciešamība transponēt Kopienas tiesību aktos samazināsies, kad vairums gaidāmo RZPO noteikumu jau būs stājušies spēkā Eiropas Savienībā.

Treškārt, daži tiesību akti ir novecojuši, t.i., tiem nav tiesisku seku, lai gan formāli tie vēl joprojām ir spēkā; tie ir jāizņem no acquis aktīvās daļas. Veicot pārbaudi, aptuveni 60 tiesību akti tika atzīti par novecojušiem. Tika ierosināts šos tiesību aktus atcelt, pieņemot tādas pašas formas tiesību aktus kā atceļamajiem tiesību aktiem[6].

Visbeidzot, tiesību aktu skaits samazināsies, jo daži tiesību akti ir kodificēti[7] vai tiks kodificēti[8], jo īpaši pēc jaunās zivsaimniecības kontroles sistēmas pieņemšanas, kā rezultātā tiks grozītas ne mazāk kā 11 regulas.

Šo darbību rezultātā lietotājiem būs vieglāk piekļūt tiesību aktiem, kas saistīti ar zivsaimniecību. Šis apsvērums bija pamatā arī lēmumam iekļaut noteiktos jūras apgabalos spēkā esošos tiesību aktus Eiropas jūru atlantā[9]; šā projekta mērķis bija parādīt Eiropas jūrniecības politikas telpisko dimensiju. Ar šāda instrumenta palīdzību ieinteresētajām aprindām ātri kļūst saprotams, kādi dublējošies juridiskie ierobežojumi jāņem vērā, darbojoties dažādos ES jūras apgabalos.

2.2. Galvenās likumdošanas iniciatīvas

Galvenās likumdošanas iniciatīvas, kas iekļautas darbības plānā un Komisijas īstenotajā Pastāvīgās vienkāršošanas programmā, attiecas uz šādām jomām:

1. zvejas resursu racionāla izmantošana;

2. datu vākšana par zvejas darbībām;

3. zvejas darbību uzraudzība;

4. publiskā atbalsta piešķiršana.

a) Lai vienkāršotu ar zivju krājumu saglabāšanas mērķiem saistīto tiesību aktu tekstu, tika ieviestas vairākas regulas, kas reglamentē ikgadējo KPN un kvotu noteikšanu; tādējādi šo tekstu padarīja skaidrāk saprotamu, atturoties no mēģinājuma iekļaut visus noteikumus vienā tiesību aktā.

Tomēr ievērības cienīgākā iniciatīva bija jaunas darba metodes ieviešana ikgadējo Padomes lēmumu sagatavošanai par zvejas iespējām — tā paredz pastiprināti iesaistīt apspriedēs ieinteresētās aprindas un uzlabot darba koordinēšanu ar zinātniskajiem konsultantiem. Tagad Komisija jau pirms ikgadējo likumdošanas priekšlikumu pieņemšanas nāk klajā ar paziņojumu, kurā iekļauts politikas izklāsts par zvejas iespējām nākamajā gadā[10]. Ir pierādījies, ka šī darba metode ir efektīva un sniedz labākus rezultātus, jo īpaši ja apspriedes ar ieinteresētajām aprindām ir par nozarei ļoti nozīmīgu tiesību aktu tekstu sagatavošanu.

Kā vēl viena nozīmīga iniciatīva minams priekšlikums Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus[11]. Ar šo priekšlikumu, par kuru notika plaša apspriešanās, plānots sasniegt vairākus vienkāršošanas mērķus. Pirmkārt, tas aizstās esošos tiesību aktus, kas kļuvuši grūti lasāmi tajos izdarīto vairākkārtējo grozījumu rezultātā; otrkārt, ar to ieviesīs vienkāršākus un saskaņotus pasākumus, kas izstrādāti, ņemot vērā konkrētus reģionālos apstākļus; treškārt, ierosinātajā regulā ir skaidri nošķirti Padomes kompetencē esošie pamatprincipi; ceturtkārt, tajā plānots katram no četriem reģioniem paredzēto pilnībā tehnisko noteikumu pieņemšanu deleģēt Komisijai, un, piektkārt, saskaņā ar šo priekšlikumu pārvaldības pilnvaras precīzi definētos apstākļos tiek nodotas dalībvalstīm. Diemžēl saņemtie iebildumi pagaidām aizkavē šīs ilgi gaidītās regulas pieņemšanu.

b) KZP jābūt balstītai uz labākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un ekonomikas atzinumiem. Tāpēc datu vākšana par zvejas darbībām ir īpaši nozīmīga. Esošais Kopienas regulējums bija jāpārskata, jo īpaši lai uzlabotu datu kvalitāti un veicinātu dalībvalstu sadarbību. Līdzšinējā pieredze ir parādījusi, ka ir būtiski racionalizēt attiecīgo datu vākšanu un izvairīties no dubulta darba. Sistēmai jābūt arī saskaņotai un izmaksu ziņā rentablai. Jauno Kopienas regulējumu[12] pieņēma, ņemot vērā visus minētos mērķus. Līdzīgi, īstenošanas noteikumus izstrādāja tādā veidā, kas ļauj samazināt birokrātisko slogu, veicinot elektronisko līdzekļu plašāku izmantošanu[13].

c) Zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība ir būtisks kopējās zivsaimniecības politikas komponents. Šos noteikumus sagatavoja pašā KZP izstrādes sākumā, un kopš tā laika tos aizvien pilnveido. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka šie tiesību akti ir ļoti sarežģīti un to īstenošana ir saistīta ar lielām izmaksām. Kontroles sistēmas sarežģītība skaidrojama ar to, ka gadu gaitā tai pievienojušies arvien jauni noteikumi, kas vairumā gadījumu atrodami dažādās regulās un bieži vien ir pārņemti no starptautiskiem tiesību aktiem. Noteikumi daļēji pārklājas vai pat ir pretrunā cits citam. Turklāt esošā sistēma ar daudzajām administratīvajām prasībām rada lielas izmaksas un darbu pārvaldes iestādēm un nozarei.

Tāpēc galvenais veicamais uzdevums KZP vienkāršošanai ir kontroles režīma rūpīga pārskatīšana. Šis mērķis tika ņemts vērā, nākot klajā ar šādiem ierosinājumiem:

- pārstrādāt esošos noteikumus, kas attiecas uz kontroles režīmu,

- organizēt cīņu pret nelegālo zveju,

- veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu,

- īstenot zvejas atļauju pārvaldību.

Gaidāmais rezultāts būtu vienots tiesību akts, kurā iekļauti vispārēji noteikumi, kas aptver visus kontroles aspektus[14], un vispārēja sistēma, kuras mērķis ir iegrožot nelegālās zvejas darbības neatkarīgi no to veikšanas vietas, izmantojot pasaulē modernākos kontroles standartus un tehnoloģijas[15]. Turklāt jaunā regula ir arī drosmīgs solis ceļā uz elektronisko vidi ar zvejas darbībām saistītu datu reģistrēšanai un paziņošanai[16], kā arī uz vienotu, vienkāršotu un lietotājiem viegli izmantojamu sistēmu, saskaņā ar kuru izdod atļaujas zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem[17].

Šo iniciatīvu rezultātā tiesību akti ir kļuvuši skaidrāk saprotami un saskaņotāki, turklāt to īstenošana ir saistīta ar mazākām izmaksām, kā sīkāk izklāstīts 4. nodaļā.

Starp iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot un vienkāršot kontroles noteikumus, minams projekts Komisijas regulai, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus saskaņoto zivīm piemērojamo Kopienas pārrēķina koeficientu izmantošanai uz kuģiem, kuri peld ar Eiropas Savienības karogu, un groza Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83.

Pārrēķina koeficientus piemēro kvotu pārvaldībā, pārrēķinot apstrādāto zivju svaru zivju dzīvsvarā; tos galvenokārt izmanto, lai pārliecinātos par zvejas žurnālos reģistrēto datu pareizību. Tas, ka dažādās dalībvalstīs izmanto atšķirīgus pārrēķina koeficientus, rada grūtības un zināmas atšķirības kontroles un īstenošanas jomā. Tāpēc pārrēķina koeficienti ir jāvienkāršo un jāsaskaņo visā Eiropas Savienībā. Minētajā regulā noteikts, ka Kopienas pārrēķina koeficientus un sagatavošanas veidu kodus izmanto valstu pārvaldes iestādes, aprēķinot attiecīgo kvotu apguvi, kā arī zvejas kuģu kapteiņi, novērtējot nozvejas dzīvsvaru uz zvejas kuģa un izkraušanas laikā.

d) Noteiktos apstākļos uzņēmumi var saņemt publisko atbalstu no valsts vai Kopienas budžeta. Lai padarītu tiesisko regulējumu skaidrāku, samazinot tiesību aktu skaitu, jaunie noteikumi par zivsaimniecības finansiālo instrumentu ir iekļauti vienā regulā[18] un tās īstenošanas noteikumos[19]. Turklāt, lai atbalsta piešķiršanas procedūra nebūtu tik apgrūtinoša, dalībvalstu finansiālajam ieguldījumam Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansētās darbībās, kas ir daļa no darbības programmas, neveic pārbaudi par atbilstību Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu. Nesen šo atbrīvojuma noteikumu sāka piemērot arī atbalstam, ko dalībvalstis piešķir konkrēta pasākuma ietvaros, atbalstot uzņēmumus, kurus skārusi 2008. gadā augsto naftas cenu izraisītā ekonomikas krīze[20].

Saistībā ar finansiālo atbalstu, ko no valsts budžeta piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas zvejniecībā un akvakultūrā, minamas divas iniciatīvas, kuras veicinājušas procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar de minimis atbalsta regulu piešķīruma maksimālā summa, par nav jāziņo Komisijai, tika paaugstināta līdz 30 000 euro vienam uzņēmumam trīs gadu laikposmā[21]. Saskaņā ar citu regulu[22] no prasības par iepriekšēju paziņošanu Komisijai īpašos apstākļos ir atbrīvots arī noteiktu veidu atbalsts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, jo šādu atbalstu uzskata par atbilstīgu Kopienas tiesību aktiem. Minētā regula attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, tātad gandrīz visiem ES uzņēmumiem, un būtiski samazina administratīvo slogu.

3. DATU PĀRVALDĪBA

Lai varētu izstrādāt izvirzītajam mērķim — ilgtspējīgai jūras bioloģisko resursu izmantošanai — atbilstošus pasākumus un uzraudzīt šo pasākumu īstenošanas pareizību un vienādību, Komisijas dienesti savāks un analizēs nozīmīgu apjomu datu, kuru iesūtītājas visa gada garumā pārsvarā būs dalībvalstis. Lai gan tehnikas attīstība ir krasi uzlabojusi datu vākšanas kvalitāti un laicīgumu, milzīgu datu kopu apstrāde prasa pastāvīgi pilnveidot datu pārvaldības sistēmas.

Tālab jau kopš deviņdesmitajiem gadiem Komisija ir rādījusi priekšzīmi moderno tehnoloģiju ieviešanā zivsaimniecības nozarē un ir veicinājusi to izmantošanu, pastāvīgu pielietojuma dažādošanu un atjaunināšanu dalībvalstu līmenī, sākot jau ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām ( VMS ), kas ir iedarbīgs rīks kuģa darbību vadīšanai no attāluma.

Vienkāršošanas rīcības plānā īpaši uzsvērts plašāks informācijas tehnoloģiju lietojums, lai veicinātu elektronisku sistēmu ieviešanu, sevišķi attiecībā uz zvejas darbību datu reģistrēšanu un pārraidi, kā arī uz ES un ārpuskopienas valstu kuģiem doto zvejas atļauju pārvaldību[23]. Ir izstrādāti specializēti un precīzi saziņas rīki, piemēram, elektroniskā ziņošanas sistēma ( ERS ) un zvejas atļauju un licenču sistēma ( FAP ). Šie IT rīki papildinās tos, kurus lieto flotes datu un zvejas kuģu darbību un tirgū laisto zvejas produktu datu apstrādei. Informācijas tīklus var pilnveidot, savietojot tos ar Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu ( EDMONET ), kas paredzēts paziņojumā Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika [24].

4. ADMINISTRATĪVĀ SLOGA MAZINĀŠANA

Datu vākšanas un pārraides pamatā ir Kopienas tiesību aktu noteikumi. Tajos paredzēto paziņošanas pienākumu ( RO [25]) skaits gadu gaitā ir aizvien pieaudzis. RO rada izmaksas pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un nevajadzīgas RO ir jāatceļ. Tālab pēc Rīcības plāna pieņemšanas Komisijas dienesti ir sākuši pārskatīt no KZP izrietošās RO , lai atceltu tās, kuras ir novecojušas, liekas vai nepietiekami informatīvas. Kad pārskatīšana būs pabeigta, noteikumu izpildes vai kontroles mērķiem vajadzīgās RO tiks iekļautas īpašā, dalībvalstīm pieejamā datubāzē ( OBONT: Obligation On the NeT ). Šis rīks ļaus visām pārvaldes iestādēm būt informētām par to, kādi dati, kādā formātā un kurā datumā ir nosūtīti Komisijai.

Eiropadome 2007. gada martā uzsvēra administratīvā sloga samazināšanas nozīmi Eiropas ekonomikas pieauguma veicināšanā. Tā noteica, ka šāds, no ES tiesību aktiem izrietošs slogs līdz 2012. gadam jāsamazina par 25 %[26].

KZP palīdzēs sasniegt šo mērķi un ir viena no 13 prioritārajām jomām, kurās Komisija izvēlējusies veikt administratīvo izmaksu novērtējumu. Zvejas kontroles sistēma[27], kura dabiski un neapšaubāmi ir nozīmīgākā RO skaita izteiksmē, ir izraudzīta kvalitatīvai un kvantitatīvai no RO izrietošo izmaksu analīzei, izmantojot Izmaksu standartmodeli ( SCM [28]). Šā modeļa pamatkritēriji ir laiks un nauda, kuru uzņēmumi tērē, pildot juridiskās saistības par informācijas sniegšanu publiskā sektora iestādēm vai trešajām pusēm (ziņojumi, inspekcija, statistika u.c.).

Pēc neatkarīga konsultanta sniegta novērtējuma pašreizējās zvejas kontroles sistēmas paredzētās RO uzņēmumiem nozīmē aptuveni 80 miljonu euro lielas izmaksas, kuru lielāko daļu veido ar zvejas žurnālu aizpildīšanu un turēšanu, izkraušanas deklarāciju gatavošanu un pārdošanas zīmju izrakstīšanu saistītās izmaksas[29].

Jaunā kontroles sistēma, kuras pamatā būs plaša informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana un efektīvs datubāzu lietojums, administratīvo slogu zvejniecības uzņēmumiem ļaus samazināt līdz pat 30 % apmērā no pašreizējām izmaksām.

Papildus iniciatīvām, kas minētas Rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā [30], izmaksu samazinājums zvejniecības jomā sasniegts ar citiem pasākumiem. Individuāli pielāgota pasākuma piemērs veselības jomā ir tādu kuģu atbrīvošana no HACCP (riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana) reģistra turēšanas un ar to saistītās inspekcijas, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri zvejo laikposmā, kas nav ilgāks par 24 stundām. Gaidāmais ietaupījums tiek lēsts aptuveni 14 miljonu euro apmērā[31].

Datorizēta kuģu zvejas atļauju pieprasījumu un izdošanas pārvaldība jau tuvākajā nākotnē ļaus ievērojami samazināt attiecīgās izmaksas uzņēmumiem. Turklāt viens no gaidāmās KZP reformas mērķiem ir ierobežot datu apstrādes vajadzību Komisijas līmenī[32].

5. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Ietekmes novērtējums (IN) ir process, kura mērķis ir politikas izstrādes strukturēšana un atbalstīšana. Tas domāts, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumu kvalitāti un vienkāršotu normatīvo vidi. Rezultātā vajadzētu iegūt priekšlikumus, kuru tvērums ir samērīgs ar paredzēto darbības jomu. Tāpēc jāņem vērā priekšlikuma sagaidāmā ietekme ekonomikas, vides un sociālajā jomā. IN rezultāts var būt arī lēmums nerīkoties.

IN ir veikts 16 zivsaimniecības iniciatīvām; 13 no tām ir izskatījusi Ietekmes novērtējuma komiteja — padomdevēja struktūra, kuru Komisija izveidoja 2006. gadā, lai nodrošinātu lielāku IN konsekvenci un augstāku kvalitāti. Tās atzinumi par zivsaimniecības jomā sagatavotajiem priekšlikumiem ir publicēti[33].

Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts pielāgoja savu administratīvo struktūru, lai pilnībā ievērotu IN prasības. Ierēdņi ir īpaši apmācīti un tiek regulāri informēti par notikumu attīstību, lai nodrošinātu labāko iespējamo novērtēšanas procesu ikkatrai nozīmīgai iniciatīvai.

6. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Komisija ir apņēmusies veicināt ieinteresēto personu un aprindu lielāku iesaistīšanos, izmantojot pārredzamāku apspriešanās procesu, kas vairos Komisijas pārskatatbildību. Tālab tā regulāri apspriežas ar nozares pārstāvjiem, galvenokārt Zvejniecības un akvakultūras padomdevējā komitejā ( ACFA )[34] un reģionālajās konsultatīvajās padomēs ( RAC )[35], kuras patlaban ir septiņas.

ACFA darbības satvarā Komisija ir sarīkojusi 49 darba grupu sanāksmes un 12 plenārsēdes. ACFA sniegusi 21 ieteikumu Komisijai un sagatavojusi 18 rezolūcijas un nostājas paziņojumus. Turklāt ACFA sniegusi mutiskus ieteikumus 16 Komisijas veikto apspriešanos gaitā. Jaunās KZP reformas pamatnostādnes tiks apspriestas ad-hoc grupā.

Pārskata periodā Komisija ir sarīkojusi aptuveni 60 sanāksmju ar RAC , nosūtījusi tām gadā vidēji 10 apspriešanās dokumentu un saņēmusi aptuveni 250 ieteikumu.

Papildus specifisku tematu apspriešanai Komisija turklāt ir plaši apspriedusies ar ieinteresētajām personām, Komisijas tīmekļa vietnē publicējot aptaujas anketas par tādiem tematiem kā, piemēram, jūrniecības politika, NNN zvejas apkarošana, haizivis, zvejas kontrole un noteikumu izpilde un, pavisam nesen, Zaļā grāmata par kopējās zivsaimniecības politikas reformu .

7. RĪCĪBAS PLĀNS

Kaut arī Rīcības plānā nosauktās saistības ir izpildītas, centieni vienkāršot normatīvo vidi zivsaimniecībā un ar to saistītajās jomās turpināsies, jo labāka tiesiskā regulējuma mērķiem nav noilguma termiņa.

Konkrētas KZP vienkāršošanas iniciatīvas tiks iestrādātas Komisijas gadskārtējā programmā. Piemēram, 2009. gada programmā minēta tirgus organizācijas noteikumu pārskatīšana, jo īpaši lai uzlabotu juridisko skaidrību un samazinātu administratīvo slogu, plašāk izmantojot elektronisku ziņošanu.

Atteikšanās no nevajadzīgiem paziņošanas pienākumiem joprojām ir viens no galvenajiem mērķiem, tāpat kā tiesību aktu noteikumu grupēšana mazākā skaitā tiesību aktu, vienlaikus palielinot to skaidrību un pieejamību.

Jaunā, pārveidotā kopējā zivsaimniecības politika tiks izstrādāta, paturot prātā vienkāršošanas mērķi un vienlaikus pienācīgi ievērojot procedurālās izmaiņas, ko likumdošanas procesā ienesīs Lisabonas līgums.

Komisija iedrošina dalībvalstis iesaistīties normatīvās vides vienkāršošanā, atceļot valsts tiesību aktos paredzētās liekās prasības un veicinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašāku izmantošanu.

PIELIKUMS

Ar “Vienkāršošanas rīcības plānu” saistītie tiesību akti

Priekšlikumi

- Priekšlikums Padomes regulai, ar ko pilnvaro Komisiju apstiprināt grozījumus protokolos, kas pievienoti partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, kuri noslēgti starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm (COM(2007)595, 15.10.2007.)

- Priekšlikums Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus (COM(2008)324, 4.6.2008.)

- Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu (COM/2008/721, 14.11.2008.)

- Projekts Komisijas regulai, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus saskaņoto zivīm piemērojamo Kopienas pārrēķina koeficientu izmantošanai uz kuģiem, kuri peld ar Eiropas Savienības karogu, un groza Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83

Paziņojumi

- Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā (COM(2006)246, 24.5.2006.)

- Komisijas paziņojums Padomei - Zvejas iespējas 2007. gadam. Eiropas Komisijas politikas paziņojums (COM(2006)499, 15.9.2006.)

- Komisijas paziņojums Padomei - Zvejas iespējas 2008. gadam. Paziņojums par Eiropas Komisijas politiku (COM(2007)295, 6.6.2007.)

- Komisijas paziņojums Padomei - Zvejas iespējas 2009. gadam. Paziņojums par Eiropas Komisijas politiku (COM(2008)331, 30.5.2008.)

- Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par zvejas kapacitātes un zvejas piepūles rādītāju uzlabošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (COM(2007)39), 5.2.2007.)

- Komisijas paziņojums, ar ko sniedz oficiālu atzinumu, ka vairāki Kopienas tiesību akti kopējā zivsaimniecības politikā ir zaudējuši spēku (OV C 43, 21.2.2009., 2. lpp.)

Padomes tiesību akti

- Padomes lēmums 200 9/xx/EK, ar ko atceļ Direktīvu 83/515/EK un 11 novecojušus lēmumus kopējās zivsaimniecības politikas jomā

- Padomes Lēmums 2007/409/EK, ar kuru groza Lēmumu 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai ( OV L 155, 15.6.2007., 68. lpp.)

- Padomes 2006. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.)

- Padomes 2006. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā 2007. gadam (OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp.)

- Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp.)

- Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 41/2007, ar ko nosaka 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp.)

- Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.)

- Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.)

- Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.)

- Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/90 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.)

- Padomes Regula (EK) Nr. xx/2009 , ar ko atceļ 14 novecojušas regulas kopējās zivsaimniecības politikas jomā

Komisijas tiesību akti

- Komisijas 2009. gada 1. aprīļa Lēmums 2009/309/EK, ar ko atceļ 13 novecojušus lēmumus kopējās zivsaimniecības politikas jomā (OV L 90, 2.4.2009., 24. lpp.)

- Komisijas 2007. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 120, 10.5.2007., 1. lpp.)

- Komisijas Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.)

- Komisijas Regula (EK) Nr. 696/2008, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz zivsaimniecības nozares ražotāju organizāciju pieņemtu atsevišķu noteikumu subjektu loka paplašināšanu, ietverot ražotājus, kas nav organizāciju dalībnieki (OV L 195, 24.7.2008., 6. lpp.)

- Komisijas Regula (EK) Nr. 736/2008 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību (OV L 201, 30.7.2008., 16. lpp.)

- Komisijas 2008. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 665/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.)

- Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1077/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007 (OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.)

- Komisijas Regula (EK) Nr. 148/2009, ar ko atceļ 11 novecojušas regulas kopējās zivsaimniecības politikas jomā (OV L 50, 21.2.2009., 10. lpp.)

- Komisijas Regula (EK) Nr. 248/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (pārstrādāta redakcija) (OV L 79, 25.3.2009., 7. lpp.)

[1] Skatīt arī Komisijas paziņojumu „Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2004)820) un Komisijas dienestu darba dokumentu „Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas iespēju izpēte un tās ieviešana” (SEC(2004)1596).

[2] http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/simplification/action_plan_en.htm.

[3] EK, "Labāks regulējums — vienkāršos vārdos", 2006. gads.

[4] Informāciju ir iesniegušas Čehija un Slovākija.

[5] COM(2003) 71 un COM(2006) 689.

[6] Komisijas Regula (EK) Nr. 148/2009), ar ko atceļ 11 novecojušas regulas kopējās zivsaimniecības politikas jomā, Komisijas Lēmums 2009/309/EK, ar ko atceļ 13 novecojušus lēmumus kopējās zivsaimniecības politikas jomā, COM(2009) 88 un 89. Gadījumos, kad juridiskais pamats vairs neeksistē, tiesību akti ir atcelti ar paziņojumu, kurā tiesību aktu oficiāli atzīst par novecojušu (2009/C 43/02).

[7] Komisijas Regula (EK) Nr. 696/2008, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz zivsaimniecības nozares ražotāju organizāciju pieņemtu atsevišķu noteikumu subjektu loka paplašināšanu, ietverot ražotājus, kas nav organizāciju dalībnieki; Komisijas Regula (EK) Nr. 248/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju.

[8] 2009. gada kodifikācijas programma ir iekļauta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1438/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Kopienas flotes politiku, kura noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļā.

[9] SEC (2007) 1278, 8.2. lpp.

[10] (COM(2006)499), COM(2007)295 un COM(2008 )331.

[11] COM(2008) 324.

[12] Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

[13] Komisijas Regula (EK) Nr. 665/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008.

[14] COM(2008)721. Šī iniciatīva ir minēta Trešajā progresa ziņojumā par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju (COM(2009)17, 8.lpp.).

[15] Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999.

[16] Padomes Regula (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem.

[17] Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/90 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94.

[18] Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu.

[19] Komisijas Regula (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu. Lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt programmas un novērtējumus, Komisija pieņēma attiecīgu rokasgrāmatu (C(2007) 3812) un divus informatīvus dokumentus (C(2007)2575 un 2578).

[20] 4. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 744/2008, ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai.

[21] Komisijas Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu.

[22] Komisijas Regula (EK) Nr. 736/2008 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību.

[23] Ievērojams finansiāls ieguldījums no Kopienas ļāva dalībvalstīm uzstādīt ierīces un izveidot un modernizēt tehniskās struktūras (pašreizējais tiesiskais regulējums paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā).

[24] COM(2007) 575, 3.2.3. punkts.

[25] Saukti arī par informēšanas pienākumiem jeb pienākumiem sniegt informāciju ( IO ).

[26] Arī dalībvalstis ir noteikušas savus administratīvā sloga samazināšanas mērķus (COM(2009)17, 10. pielikums).

[27] Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/1993, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai.

[28] SEC(2005) 791, atjauninātā redakcija 2006. gadā.

[29] Šis novērtējums aptver 22 dalībvalstis.

[30] COM(2007) 23.

[31] Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1243/2007, ar kuru groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

[32] Zaļā grāmata - Kopējās zivsaimniecības politikas reforma (COM(2009) 163).

[33] http://ec.europa.eu/governance/impact/practice_en.htm.

[34] Komisijas Lēmums 1999/478/EK, ar ko atjauno Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju.

[35] Padomes Lēmums 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai.