[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.5.2009

COM(2009) 247 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Programmas IDABC īstenošanas galīgais novērtējums

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Programmas IDABC īstenošanas galīgais novērtējums

1. Ievads

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu ( IDABC lēmums)[1] 2005. gada 1. janvārī kā turpinājums programmām IDA un IDA II tika sākta piecgadu programma Eiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem ( IDABC ).

Šā paziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar IDABC programmas īstenošanas galīgā novērtējuma konstatējumiem un ieteikumiem. Prasība sagatavot novērtējumu izriet no IDABC lēmuma 13. panta 1., 3. un 4. punkta; lēmumā ir arī noteikts, ka Eiropas Komisija informē par novērtējuma rezultātiem Eiropas Parlamentu un Padomi.

Novērtējumu veica Komisija sadarbībā ar ārēju konsultāciju uzņēmumu[2]. Komisijas dienestu un dalībvalstu pārstāvji savu artavu metodikā un secinājumos ir devuši ar darbu Komisijas koordinācijas grupā un IDABC vadības komitejā ( PEGSCO ).

Pilns konsultāciju uzņēmuma sagatavotais novērtējuma ziņojums ir publicēts http://ec.europa.eu/idabc/en/document/5707/3 .

Novērtējuma ziņojumā IDABC programma lielākoties vērtēta atzinīgi; ziņojumā teikts, ka programma atbilst Eiropas Komisijas izvirzītajām e-pārvaldes politikas prioritātēm, kuras iestrādātas stratēģijā i2010[3] un ar to saistītajā e-pārvaldības rīcības plānā. Programma, ieviešot sadarbspējīgus valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumus, būtiski sekmē Eiropas integrāciju, turklāt tās īstenošana rit iecerēto gaitu. Ziņojumā ir iekļauti arī priekšlikumi par to, kā uzlabot programmas turpmāko administrēšanu, kas jāņem vērā, īstenojot turpinājuma programmu ( ISA )[4].

2. Priekšvēsture

IDABC programmas mērķis ir apzināt, atbalstīt un sekmēt Eiropas e-pārvaldes pakalpojumus un to pamatā esošo sadarbspējīgo telemātikas tīklu attīstību. Tā ir veidota, lai e-pārvaldes jomā nospraustos mērķus palīdzētu sasniegt,

- turpinot veicināt informācijas tehnoloģiju ieviešanu politikas jomās, it sevišķi tajās jomās, kur to sekmē tiesību akti,

- veidojot kopīgu infrastruktūru pārrobežu informācijas apmaiņai starp valsts pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu saziņu,

- veicinot jaunu pakalpojumu izveidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Šim nolūkam IDABC programmā ir paredzēti līdzekļi divu veidu darbībām, proti, vispārējas intereses projektiem un horizontāliem pasākumiem, kas ir uzskaitīti pastāvīgajā IDABC darba programmā[5], kurā Komisija vismaz reizi gadā — pēc IDABC vadības komitejā notikušas apspriešanās ar dalībvalstīm — izdara grozījumus.

Vispārējas intereses projekti ir darbības Eiropas Savienības politikas jomās, kuras saistītas ar valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem paredzētu Eiropas e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu vai pilnveidošanu. Minētās darbības, kas vērstas uz ES politikas vajadzībām un uzlabo sadarbību starp pārvaldēm visā Eiropā, īsteno par dažādām ES politikas jomām atbildīgās struktūras, t. i., ģenerāldirektorāti; šīs darbības parasti uzrauga nozaru komitejas. Vispārējas intereses projekti, kas sākti programmas ietvaros, sīkāk aprakstīti IDABC darba programmā.

Horizontālie pasākumi ir darbības, kuru uzdevums ir atbalstīt vispārējas intereses projektus un e-pārvaldi kopumā. Pirmkārt, tie sniedz un nodrošina infrastruktūras pakalpojumus valsts dienestiem Kopienā. Ar šiem pakalpojumiem tiek radīti un nodrošināti tehnoloģiju un programmatūras risinājumi, turklāt tie aptver tīkla pakalpojumus, drošības pakalpojumus un vadlīnijas. Otrkārt, ar tiem uzsāk, veicina un pārvalda Eiropas e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Eiropā, tostarp ar tiem saistītos organizācijas un koordinācijas aspektus. Horizontālos pasākumus — ciešā sadarbībā ar citiem Komisijas dienestiem un IDABC vadības komitejas uzraudzībā — lielākoties īsteno Informātikas ģenerāldirektorāts. Horizontālie pasākumi, kas sākti programmas ietvaros, sīkāk aprakstīti IDABC darba programmā.

3. Metodika

Novērtējuma pamatā bija vairākas izpētes metodes, proti, dokumentācijas izpēte, aptauja tiešsaistē, pārrunas, fokusgrupas tikšanās ar IDABC vadības komitejas dalībniekiem, kā arī gadījumu izpēte, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, kopā aptuveni 300 pārstāvju no nozaru komitejām, IDABC un ES dienestiem.

4. Novērtējuma aspekti un jautājumi

Novērtējuma uzmanības centrā atradās šādi jautājumi.

- Atbilstība : cik lielā mērā IDABC programmas mērķi un darbības ir piemērotas pieaugošajām vajadzībām un prioritātēm valstu un ES mērogā, vispirmām kārtām — vajadzībām un prioritātēm, kuras saistītas ar i2010, un tām, kas noteiktas Lisabonas mērķos? Cik lielā mērā programma veicina vispārējo politikas mērķu sasniegšanu?

- Efektivitāte : cik ekonomiski dažādais ieguldījums un darbības pārvēršas iznākumā un rezultātos? Kuri programmas aspekti ir visefektīvākie vai visneefektīvākie, it sevišķi mobilizēto resursu ziņā?

- Rezultativitāte : cik lielā mērā IDABC programmas rezultāti un ietekme ir palīdzējuši sasniegt tās konkrētos un vispārīgos mērķus? Vai kādi no aspektiem ir vairāk vai mazāk efektīvi par citiem un, ja tā, tad — ko no tā var mācīties?

- Lietderīgums : kādi ir IDABC programmas sasniegtie un paredzamie rezultāti, ietekme un darbība salīdzinājumā ar mērķgrupu vajadzībām?

- Ilgtspēja : cik lielā mērā ir nodrošināta infrastruktūras pakalpojumu finansiālā un darbības ilgtspēja? Cik lielā mērā nodrošināta horizontālo Eiropas e-pārvaldes pakalpojumu un vispārējas intereses projektu ilgtspēja?

- Saskanība : cik lielā mērā darbības iekļaujas vienotā pieejā programmas ietvaros un cik labi tiek panāktas sinerģijas starp programmas darbībām un citiem Kopienas pasākumiem visas Eiropas e-pārvaldes un infrastruktūras pakalpojumu jomā? Ja tas ir būtiski — cik lielā mērā rīcības ietekmē ekonomikas, sociālās vai vides politikas jomas?

Līdztekus konkrētiem jautājumiem, kas saistās ar šiem izvērtēšanas aspektiem, tika uzdoti arī divi pārnozaru jautājumi, kas attiecas uz:

- līdz šim paveikto IDABC programmas finansētajās darbībās,

- dalībvalstu koordināciju un iesaisti.

5. Konstatējumi

5.1. Atbilstība

Novērtējuma ziņojumā secināts, ka IDABC labvēlīgi ietekmē Eiropas publiskā sektora modernizēšanai veltīto iniciatīvu i2010, popularizējot modernu informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu, radot kopējus risinājumus un pakalpojumus, kā arī darbojoties kā platforma labas prakses apmaiņai valsts pārvaldes iestāžu starpā. Turklāt to pielāgoja jaunajām Mančesteras un Lisabonas ministru konferencē[6] izvirzītajām Eiropas politikas prioritātēm, programmas darbības iestrādājot e-pārvaldes rīcības plānā[7] un saskaņā ar rīcības plānu sākot vairāku iniciatīvu īstenošanu, piemēram, e-iepirkumu (tostarp, e-pasūtījumu un e-rēķinu sagatavošanu) un e-parakstus. IDABC ir kļuvusi par atzītu sadarbības partneri pārrobežu sadarbspējas jomā. Programma ir sekmējusi virzību uz deviņiem nozaru politikas mērķiem, it īpaši veselības un patērētāju aizsardzības, statistikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jautājumos[8].

5.2. Efektivitāte

Aptaujātās ieinteresētās personas uzskata, ka programma tās mērķus ir sasniegusi efektīvi, laika gaitā uz tiem virzoties arvien sekmīgāk. Atzīmēts, ka dažu darbību publiskā iepirkuma ieilgušās norises dēļ 2005. gadā programma ievērojami atpalika no nospraustā plāna. Daļēji to kompensēja pastāvīgās darba programmas elastība, it īpaši saistībā ar budžeta pārdali starp darbībām.

Kā ievērojamas pārmaiņas novērtējuma ziņojumā atspoguļots fakts, ka ir mainījusies proporcija starp vispārējas intereses projektu un horizontālo pasākumu finansējumu (tas vēsta, ka samazinās vajadzība pēc vispārējas intereses projektu finansējuma). Minētā proporcijas nobīde bija iepriekš paredzama, jo patlaban lielākā daļa Kopienas politikas iniciatīvu paredz izmantot IST risinājumus; tāpēc tā būtu jāņem vērā, runājot par saistītajām izmaksām[9].

5.3. Rezultativitāte

Novērtējuma sagatavošanas grupa secināja, ka IDABC finansētās darbības kopumā ir sekmējušas tādu kopīgu infrastruktūras pakalpojumu izveidi, kas nodrošina informācijas pārrobežu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm; tā secināja arī to, ka IDABC finansētajiem pētījumiem ir augsta pievienotā vērtība. Vairākas ieinteresētās personas uzskata, ka programmas kopējā rezultativitāte būtu lielāka, ja tās pirmsākumos būtu izveidota lejupēja stratēģija[10]. Tomēr šāda stratēģija būtu jāīsteno tikai IDABC programmas darbības jomā. Dažādajās politikas jomās, kurās īsteno vispārējas intereses projektus, darbs rit attiecīgās jomas uzdevumu un stratēģijas ietvaros.

Tika konstatēts arī tas, ka daudzas ieinteresētās personas netiek regulāri informētas par darbību rezultātiem un virzību.

5.4. Lietderīgums

Novērtētāji konstatēja, ka programma atbilst ES valstu pārvaldes vajadzībām un ka neviena cita programma nenodrošina pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumiem paredzētu kopīgu sadarbspējas rīku izstrādi. IDABC vadības komitejas dalībnieki atzīmēja, ka programma pat valstu līmenī var funkcionēt kā e-pārvaldes jomas virzītājspēks. Saistībā ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem novērtētāji konstatēja, ka IDABC viņu vajadzības apmierināja drīzāk netieši, galvenokārt tāpēc, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu tas ir dalībvalstu uzdevums — sniegt attiecīgos pakalpojumus.

Eiropas Komisija ir izveidojusi mehānismus saskarsmei ar ieinteresētajām personām, tostarp sanāksmes, darbseminārus, forumus un emuārus, taču novērtētāji konstatēja, ka ir labāk jāizprot ieinteresēto personu prasības un vajadzības.

5.5. Ilgtspēja

Ja vispārējas intereses projektu finansiālo un darbības ilgtermiņa ilgtspēju nodrošina pati nozare (izmantojot ar nozari saistītus tiesību aktus), tad IDABC horizontālo pasākumu ilgtspēju patlaban ir iespējams nodrošināt, tikai izmantojot Kopienas programmu. Lēmumi par ilgtspējas nodrošināšanu ir atkarīgi no pasākuma faktiskā izmantojuma un lietderības. Tāpēc ir šis svarīgs jautājums, kas jāapsver, īstenojot turpinājuma programmu.

Novērtējumā sacīts, ka pienācīga pieejamo līdzekļu sadale starp jaunu lietojumu izstrādi un pastāvošo lietojumu uzturēšanu ir dalībvalstīm svarīgs jautājums, kas jārisina arī turpinājuma programmā.

5.6. Saskanība

Arvien sekmīgāk ir nodrošināta programmas ārējā saskanība ar citiem Kopienas pasākumiem e-pārvaldes jomā. No starpposma novērtējuma sagatavošanas brīža ir uzlabojusies sadarbība starp IDABC programmu un konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā ietilpstošo informācijas un sakaru tehnoloģijas politikas atbalsta programmu[11]. Tomēr jāteic, ka daudzas ieinteresētās personas nav pietiekami informētas par dažādu programmu un darbību sinerģijām un komplementaritāti.

Runājot par iekšējo saskanību, jāteic, ka atzinīgi ir vērtēta horizontālo pasākumu starpnozaru integrācija, taču saskanība starp vispārējas intereses projektiem un horizontālajiem pasākumiem būtu jāuzlabo. No otras puses, jāatzīmē, ka ārpus vispārējas intereses projektiem horizontālos pasākumus bieži izmanto plašākā IDABC programmas darbības jomā.

5.7. IDABC programmas finansētajās darbībās līdz šim paveiktais

Saskaņā ar darba programmas piekto redakciju IDABC piešķīrusi finansējumu 54 darbībām, 22 vispārējas intereses projektiem un 32 horizontālajiem pasākumiem, pavisam aptuveni 110 miljoni euro (aptuveni 20 miljonus euro piešķīra vispārējas intereses projektiem un aptuveni 90 miljonus — horizontālajiem pasākumiem).

Novērtējumā secināts, ka darbības veidotas un īstenotas harmoniski un līdz šim lielas grūtības nav radušās. Tomēr ir konstatēts, ka atsevišķu darbību īstenošana atpaliek no grafika. Dažu horizontālo pasākumu kavēšanos daļēji skaidro 5.2. punktā minētie apstākļi.

Vairums IDABC darbību turpinājās vēl novērtējuma ziņojuma sagatavošanas beigu posmā, tāpēc to lietderīgumu varēja novērtēt tikai daļēji. Novērtētāji guva skaidrus pierādījumus tam, ka jau īstenotās darbības ir radušas plašu izmantojumu, un atzīmēja, ka ieinteresētās personas bija pārliecinātas par to, ka pēc to ieviešanas izmantos arī notiekošās darbības.

5.8. Dalībvalstu koordinācija un iesaiste

Dalībvalstīm ir liela loma programmu virzīšanā un ieteikumu sniegšanā par virzību. Tā kā IDABC programmas vadības komitejā darbojas pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm un daudzām ekspertu grupām, programma ir arī valstu e-pārvaldes politikas koordinācijas instruments. Valstu un Eiropas prioritāšu stratēģiskā salāgošana ne vienmēr ir optimāla, jo vairākās dalībvalstīs pārrobežu sadarbspēja patlaban nav prioritāra joma.

Programmas organizatoriskās vadības jomā konstatēts, ka dalībvalstis pēdējos gados izteikušas virkni priekšlikumu par programmas turpmāko virzību un ka šie priekšlikumi pēc iespējas ir īstenoti, kaut arī dalībvalstu tieši sākto darbību skaits ir ierobežots. No otras puses, dalībvalstis vēlas, lai starp Komisiju un dalībvalstīm uzlabotos informācijas apmaiņa par pastāvīgo programmu un atsevišķām darbībām.

6. Secinājumi un ieteikumi

Kopumā novērtējuma secināts, ka programma atbilst Eiropas Komisijas izvirzītajām e-pārvaldes prioritātēm, tā ir viens no vairākiem Eiropas instrumentiem, kas, nodrošinot valstu pārvaldes iestāžu sadarbspēju, būtiski sekmē Eiropas integrāciju, un ka arīdzan darbību īstenošana rit iecerēto gaitu.

Programmas rezultativitātes un efektivitātes kāpināšanas pasākumu centrā būtu jāatrodas šādiem jautājumiem:

- stratēģiskā vide, kurā jāīsteno programma[12];

- rīki saziņai ar ieinteresētajām personām[13];

- uzraudzības paņēmienu izstrāde[14].

Attiecībā uz turpmākajām programmām novērtējumā ieteikts laikus izstrādāt piemērotos līguma noteikumus, lai nepieļautu risku, ka darbību īstenošana kavētos[15].

6.1. Stratēģiskā vide, kurā jāīsteno programma

Novērtējumā ieteikts paplašināt programmas darbības jomu, lai vairotu tās politisko nozīmi un uzlabot izpratni valstīs[16].

Ņemot vērā priekšlikumu par IDABC turpinājuma programmu, ISA [17], Komisija dalībvalstīm ieteikusi vadības komitejas dalībniekus iecelt par galvenajiem atbildīgajiem par informācijas tehnoloģijām valstī. Tas atbilst novērtējumā paustajam, proti, tajā ierosināts spēcināt IDABC vadības komiteju, aktīvāk darbojoties augstākā politikas un organizatoriskās vadības līmenī.

Eiropas Sadarbspējas stratēģijas izstrādes jomā Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm; šī stratēģija veidos ISA pamatu. ISA pamatu veidos ne tikai Eiropas Sadarbspējas stratēģija, bet arī Eiropas Sadarbspējas sistēma ( EIF ), kura patlaban ir izveides beigu posmā. Iepriekš minētais ir saskaņā ar novērtējumā sacīto, proti, Komisijai ieteikts izveidot stratēģisku satvaru, kura pamatā būtu Eiropas sadarbspējas un datu apmaiņas problēmu analīze; šajā nolūkā jāveic arī ieinteresēto personu izpēte, jāizstrādā nākotnes redzējums un jānosprauž stratēģiskie mērķi[18].

EIS izvirzītās prioritātes iemiesos pasākumi, kas veidos pamatu pastāvīgajai ISA darba programmai, kura aptver visu programmas darbības periodu, proti, sešus gadus. Izstrādājot minēto darba programmu, lēmumus par līdzekļu sadali prioritātēm, tostarp izstrādes un darbības pasākumiem pieņems, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm[19].

6.2. Rīki saziņai ar ieinteresētajām personām

Novērtējumā uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot piemērotus komunikācijas konsultēšanās mehānismus saskarsmei ar ieinteresētajām personām, konkrētāk, politikas nozarēm, dalībvalstīm un arī IST nozari. Šie mehānismi būtu jāizmanto, piemēram, lai ar dalībvalstīm apspriestos par dažādu darbību ilgtspēju[20].

Nākamajā programmā ( ISA ) Komisija turpinās un sparīgāk īstenos IDABC aizsākto darbību saskarsmes jomā. Īstenojot programmas prioritātes un pasākumus, izstrādās komunikācijas stratēģiju, kuras mērķauditorija būs dažādās iesaistītās puses[21], piemēram, dažādu līmeņu valsts pārvaldes iestādes, nozare, standartizācijas organizācijas un atklātā pirmkoda kopienas. Komisija atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem ISA pasākumos iesaistīs attiecīgās ieinteresētās personas, tam izmantojot piemērotākos saskarsmes un apspriešanās mehānismus. Šai nolūkā Komisija organizēs sanāksmes, darbseminārus un konferences, kā arī turpinās īstenot izpratnes veicināšanas pasākumus. Komisija izmantos arī tiešsaistes platformas — tajās iespējams paplašināt iesaistīto personu loku, diskutēt ar ieinteresētajām personām, turklāt ieinteresētās personas var apspriesties savā starpā. Komisija turpinās rīkot sabiedriskās apspriešanas (un vajadzības gadījumā tās organizēs biežāk), lai pēc iespējas plašāk iesaistītu attiecīgās ieinteresēto personu grupas[22].

6.3. Uzraudzības paņēmienu izstrāde

ISA priekšlikumā[23] Komisija ir definējusi ISA programmas vispārējo un konkrēto mērķu un gaidāmo rezultātu rādītājus. Lai novērtētu nākamās programmas — ISA — sniegumu, Komisija vadīsies pēc minētajiem rādītājiem. Iepriekš minētais ir saskaņā ar novērtējumā pausto ieteikumu par to, ka Komisijai jāizveido programmas uzraudzības instruments, kura pamatā ir stratēģiskie mērķi un tās finansēto darbību mērķi[24].

Attiecībā uz katras atsevišķas darbības uzraudzību Komisija ir paredzējusi nākamajā programmā ( ISA ) darbības posmus un starpmērķus pielāgot Komisijas iekšēji izmantotajai IST projektu administrēšanas metodikai. Minētā metodika atvieglos nepārtrauktu ISA projektu uzraudzību un vērtēšanu, veicinās to, ka ieinteresētās personas tiek regulāri informētas par notiekošo darbību stāvokli, piemēram, balstoties uz snieguma rādītāju vērtībām darbību sākumposmā. Arī turpmāk — tāpat kā tagad, IDABC programmas darbības periodā, — ziņojumus publicēs tiešsaistē, turklāt ieviesīs risinājumu nepārtrauktas uzraudzības nodrošināšanai. Pasākumi atbilst novērtējumā paustajam ieteikumam par to, ka ieinteresētajām personām regulāri jāsaņem informācija par darbību norisi[25], tostarp par ilgtspējas jautājumiem[26]. Visbeidzot, darbības turpinās īstenot saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem; šai sakarā Komisija centīsies nodrošināt to, ka ISA programmas sākšanai laikus izstrādā nepieciešamos līguma noteikumus[27].

Turpmākās programmas un tās darbību vērtēšanai Komisija arī turpmāk izmantos tās izveidoto un sevi apliecinājušo novērtēšanas procesu un paņēmienus.

7. Secinājumi

Vairāki novērtējumā paustie secinājumi un ieteikumi neapšaubāmi ir labvēlīgi ar ISA saistītajiem Komisijas plāniem.

Īpaši tas attiecas uz ieteikumiem par dalībvalstu pārstāvju ciešāku iesaistīšanu programmas administrēšanā un par stratēģiskā satvara izveidi; minētos ieteikumus Komisijas ir iestrādājusi priekšlikumā par ISA .

Pārējos ieteikumus, piemēram, par ieinteresēto pušu vadības, komunikācijas stratēģijas un uzraudzības sistēmas izveidi, Komisija uzskata par priekšnoteikumiem sekmīgai ISA programmas īstenošanai.

Cik vien tas programmas darbības laikā iespējams, Komisija ņems vērā ieteikumus gan īstenojot ISA programmu, gan attiecībā uz darbībām, kuras jāīsteno vēl atlikušajā IDABC darbības periodā.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC), OV L 144, 30.4.2004. (Sk. OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp., http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2004/l_181/l_18120040518en00250035.pdf).

[2] Deloitte Consulting .

[3] http://ec.europa.eu/information_society/eeurope/i2010/index_en.htm.

[4] Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), COM(2008) 583.

[5] C/2008/1881, sk. http://ec.europa.eu/idabc/en/document/5101.

[6] http://ec.europa.eu/information_society/activities/egovernment/conferences;http://archive.cabinetoffice.gov.uk/egov2005conference/;http://www.egov2007.gov.pt/.

[7] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52006DC0173:LV:NOT.

[8] Papildus konkurences, izglītības un apmācības, uzņēmējdarbības, vides un iekšējā tirgus jautājumiem.

[9] Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Komisija ir ierosinājusi turpinājuma programmā pievērsties tikai horizontālajām darbībām.

[10] Uzdevums izveidot Eiropas sadarbspējas stratēģiju bija iekļauts IDABC darba programmas 5. redakcijā, ko sagatavoja 2008. gada pavasarī.

[11] http://ec.europa.eu/information_society/activities/ict_psp/index_en.htm.

[12] 1., 2. un 3. ieteikums.

[13] 4., 5., 10. un 11. ieteikums, daži 1. un 8. ieteikuma aspekti.

[14] 6., 7. un 8. ieteikums.

[15] 9. ieteikums.

[16] 1. ieteikums.

[17] Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem ( ISA ), COM(2008) 583;

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52008PC0583:LV:NOT.

[18] 2. ieteikums.

[19] 3. ieteikums.

[20] 8. ieteikums.

[21] 4. ieteikums.

[22] Šeit ņemts vērā 1., 5., 10. un 11. ieteikums.

[23] COM(2008) 583 galīgās redakcijas pielikums.

[24] 6. ieteikums.

[25] 7. ieteikums.

[26] 8. ieteikums.

[27] 9. ieteikums.