[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 29.4.2009 COM(2009) 210 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Par atbildēm uz ekspertu grupu ziņojumiem par Sesto pamatprogrammu ex post novērtējumu KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Par atbildēm uz ekspertu grupu ziņojumiem par Sesto pamatprogrammu ex post novērtējumu 1. Vispārējais konteksts Lēmumos par Septītajām pētniecības pamatprogrammām[1] (EK un Euratom ) noteikts, ka tās jāizvērtē divu gadu laikā pēc to pabeigšanas. Sestās pamatprogammas (2002.–2006. gads) ex post novērtējumu veica 13 ekspertu grupa, un to vadīja Leibnica asociācijas prezidents, profesors Ernsts Rīčels ( Ernst Rietschel ). Novērtējuma mērķis bija izvērtēt Sestās pamatprogrammas pamatojumu, īstenošanu un sasniegumus, izmantojot plašu dokumentu klāstu[2]. Rezultāti un ieteikumi, kas sagatavoti pēc īpašajiem KPC tiešo darbību un IST pētniecības novērtējumiem tika paziņoti ekspertu grupai. Abās pamatprogrammās ir iekļautas tā sauktās tiešās darbības, t.i., pētniecības un izstrādes pasākumi, kurus īsteno Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC). Kopīgais pētniecības centrs un tā valde izveidoja ekspertu grupu, kuras priekšsēdētājs bija sers Deivids Kings ( Sir David King )[3], un šī grupa iesniedza ziņojumu 2008. gada septembrī. Lai gan Komisijas dienesti jau ir rīkojušies[4], reaģējot uz minētā ziņojuma rezultātiem, un kopumā atbalstījuši tajā izteiktos ieteikumus, Komisija uzskata, ka visas Sestās pamatprogrammas vispārēja novērtējuma kontekstā ir lietderīgi vērst uzmanību uz šo īpašo novērtējuma ziņojumu par KPC, kuru Komisija uzskata par KPC atsauces novērtējumu (sk. pielikumu). Sestajā pamatprogrammā iekļautās IST tematiskās prioritātes ex-post novērtējumu veica ekspertu grupa, kuru vadīja Esko Aho k-gs ( Mr Esko Aho ). Komisija atzinīgi novērtēja minēto ziņojumu un paziņojumā[5] iestāžu ieinteresētajām pusēm 2008. gada septembrī izklāstīja savu sākotnējo nostāju attiecībā uz izteiktajiem ieteikumiem. Komisija ierosināja minētos ieteikumus iztirzāt plašā diskusijā par Eiropas politiku IKT[6] inovāciju jomā. 2. Ievads Sesto pamatprogrammu (2002.–2006. gads) un to īpašo programmu galvenie mērķi bija integrēt, stiprināt un strukturēt Eiropas Pētniecības telpu. Šo programmu budžets bija EUR 19,235 miljardi, t.i., tās bija vienas no plašākajām sabiedriskās pētniecības programmām pasaulē, tāpēc to novērtēšana ir sarežģīts uzdevums. Komisija nesen saņēma ziņojumu no ekspertu grupas, kas kļuvis par etalonu izmantotās dokumentācijas apjoma un kvalitātes, kā arī ziņojuma detalizācijas līmeņa ziņā. Minētajā ziņojumā iekļautie rezultāti, secinājumi, ieteikumi un pamatprogrammu nākotnes redzējums ir vērtīgs ieguldījums turpmākai politikas izstrādāšanai un turpmākam novērtējumam, jo īpaši, lai veiktu Septītās pamatprogrammas starpposma novērtēšanu un Astotās pamatprogrammas sagatavošanu, kuru paredzēts uzsākt 2014. gadā. Šā paziņojuma mērķis ir atvērtā un pārskatāmā veidā aplūkot ex-post novērtējumā izvirzītos jautājumus, izklāstot, kādus pasākumus Komisija paredzējusi veikt vai jau veikusi, lai mazinātu konkrētās problēmas, kā arī apspriest jautājumus, kuriem nav acīmredzamu vai tūlītēju risinājumu. Ir skaidrs, ka vairākus novērtējuma ziņojumā izvirzītos jautājumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz pamatprogrammu sagatavošanu un saturu un finanšu noteikumiem, to īstenošanas dēļ nevar risināt tikai Komisija, bet kopīgi jāiesaistās plašākam dalībnieku lokam, tostarp dalībvalstīm, Padomei un Eiropas Parlamentam. 3. Atbildes uz ieteikumiem 1. Pirms ierosināt plānus par Astoto pamatprogrammu, Komisijai vajadzētu analizēt un precīzāk dokumentēt pamatprogrammas pašreizējo un turpmāko loģisko pamatojumu gan vispārējā līmenī, gan mikrolīmeņos. Pamatprogrammai noteikto mērķu skaitam vajadzētu būt proporcionālam Komisijas un pārējo dalībnieku spējai tos sasniegt. Komisijai vajadzētu dokumentēt un padarīt pārredzamākus apspriešanās procesus, kuri gan vispārīgā, gan darba programmu līmenī notiek pamatprogrammas sagatavošanas laikā. Komisija piekrīt ieteikuma vispārējam nolūkam. Pirms sagatavot un izstrādāt Astotās pamatprogrammas priekšlikumu, tiks veiktas plašas, atklātas un pārskatāmas apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tajās gūtais loģiskais pamatojums tiks sīki analizēts Astotās pamatprogrammas priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā. Eiropas Savienības pētniecības un izstrādes politikas un pamatprogrammu pamatmērķis kopš 2003. gada ir „EPT izveide”. Pamatprogrammā aizvien vairāk būs jāņem vērā partnerības ar dalībvalstīm pieeja, kā noteikts Ļubļanas procesā[7] un pieņemtajā kopīgajā redzējumā par EPT 2020. gadā[8], t.i., izveidot Eiropas iekšējo zinātnes, zināšanu un tehnoloģiju tirgu, plašāk koordinēt pētniecības pasākumus un politiku un vairāk pievērsties tādām programmām un politikai, ar ko risina sabiedrībai svarīgus jautājumus, piemēram, enerģijas, vides, klimata, veselības, novecošanas un ilgtspējīgas attīstības jomā. Tas var radīt grūtības, piemēram, lai atrastu jaunus veidus, kā partnerībā efektīvāk izmantot resursus. Pamatprogrammas mērķis būs arī atbalstīt un stiprināt piecu EPT iniciatīvu īstenošanu, kuras tika uzsāktas 2008. gadā, jo īpaši pētnieku partnerības iniciatīvu, stratēģiju starptautiskajai sadarbībai pētniecības jomā un kopīgās plānošanas pieeju. 2. Tomēr pamatprogrammai jābūt kam vairāk, nevis tikai jāatspoguļo tas, ko no tās jau pašā sākumā vēlas konkurējošas saņēmēju vai ieinteresēto personu kopienas. Tai jābūt elastīgai, lai tā varētu attīstīties un mainīties. Pamatprogrammai nevajadzētu kļūt par dalībvalstu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes politikas aizstājēju vai risinājumu citām vietējas nozīmes problēmām, tomēr to vajadzētu labāk sinhronizēt ar valsts pētniecības darbībām, lai stiprinātu un strukturētu EPT. Tajā būtu apzināti jāizvairās arī no monopola. Pašlaik Komisija un pamatprogramma ir iesaistīta gandrīz visās Eiropas pētniecības un tehniskās izstrādes sadarbībās, tāpēc parādās risks, ka domāšana un idejas varētu kļūt monotonas un kavēt to priekšrocību izmantošanu, kuras nodrošina Eiropas pētniecības sistēmas dažādība. Komisija vispārēji piekrīt šim ieteikumam un nepieciešamībai labāk saskaņot un koordinēt Kopienas un valstu pētniecības darbības, lai stiprinātu un strukturētu EPT. Centieni panākt labāku sinhronizāciju politikas un programmas līmenī lielā mērā ir racionālais pamatojums nepieciešamībai pēc stipras un ilgstošas EPT partnerības starp Komisiju un dalībvalstīm Ļubļanas procesā. Politikas līmenī to panāk ar atvērto koordinācijas metodi un īstenojot 2008. gadā[9] aizsāktās Kopienas EPT iniciatīvas. Programmu līmenī, kā arī pamatojoties uz no ERA-NET gūto pieredzi un 169. panta iniciatīvām, Komisija ir ierosinājusi kopīgo plānošanas pieeju. Pamatprogramma tiešām neaizstāj valstu finansējumu, bet tai jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība neatkarīgi no projekta apjoma un jomas un izmantotā instrumenta. Pierādījumi neapstiprina pieņēmumu, ka Komisijai un pamatprogrammai ir monopols Eiropas pētniecībā. Tādas institūcijas un pasākumi kā CERN , EUREKA , ESF un COST ir tikai daļa no visā Eiropā izveidotām un daudznacionālām iestādēm, kuras pašlaik atbalsta Eiropas pētniecības sistēmu. 3. Ir jāpārtrauc izmantot apzīmējums „trešās valstis”, jo tas kavē stratēģisko domāšanu. To vajadzētu aizstāt ar trim stratēģijām: stratēģiju ES pamatprogrammas sadarbībai ar jaunattīstības valstīm; stratēģiju sadarbībai ar izaugsmes valstīm; un stratēģiju sadarbībai ar industriālajām valstīm ārpus ES. Budžets sadarbībai ar galvenajām esošajām ekonomiski attīstītajām valstīm (piemēram, ASV un Japānu) un valstīm ar strauji augošu ekonomiku (tostarp Indiju, Ķīnu un Brazīliju) būtu ļoti ievērojami jāpalielina, un būtu jāizstrādā īpaši pielāgotas stratēģijas, lai stiprinātu mobilitāti attiecībā uz šīm valstīm un iesaistītu tās kā partnervalstis pamatprogrammas galvenajā daļā, tādējādi stiprinot gan EPT kvalitāti, gan mērķi. Pamatprogrammas pasākumi sadarbībai ar jaunattīstības valstīm vajadzētu koncentrēt uz attīstībai būtiskām tehnoloģijām un jomām, kurās ES zinātnieki ieņem vadošu pozīciju. Termins „trešās valstis” aptver tās valstis, kuras nav pamatprogrammas pilntiesīgas dalībvalstis, tostarp valstis, kas nav ES dalībvalstis, un valstis, kas nav asociētās valstis. Komisija atzīst, ka, lai gan šim terminam varētu būt zināmi trūkumi, tas nav kavējis īpaši un niansētāk domāt par stratēģiskām pētniecības partnerībām ar trim minētajām valstu grupām[10]. Termina aizvietošana, izmantojot sīkāku klasifikāciju, iespējams, neveicinātu skaidrību vai vienkāršošanu. Komisija vēlētos uzsvērt arī to, ka ir svarīgi arī turpmāk koncentrēties uz izcilības panākšanu starptautiskajā sadarbībā, izmantojot pamatprogrammas, vienlaicīgi ņemot vērā īpašas pētniecības vajadzības, ko konstatējušas partnervalstis, kā arī veicinot atbalstu pētniecības spēju veidošanai, izmantojot citus finansējuma avotus. Komisija piekrīt, ka nepieciešams precīzāk definēt sadarbību pētniecības jomā ar „trešām valstīm”, kā tika norādīts nesenajā paziņojumā par Eiropas stratēģiskajiem pamatnorādījumiem starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā[11]. Komisija pilnībā atbalsta nepieciešamību palielināt finansējuma līmeni pētniecības partnerībām ar attīstītajām valstīm, tādējādi stiprinot saikni ar labākajiem zinātniekiem pasaulē. Lai to panāktu, ir jāpārvar praktiski šķēršļi. Ceļu šajā virzienā bruģē vairākas Septītās pamatprogrammas iestrādes: - īpašie starptautiskās sadarbības pasākumi ir izrādījušies efektīvi attiecībā uz atbalstu partnerībai kopīgu problēmu risināšanā. Jo īpaši tas attiecas uz izaugsmes valstīm un jaunattīstības valstīm, piemēram, ir uzsākta saskaņotu uzaicinājumu izteikšana tādiem stratēģiskajiem partneriem kā Krievija un Indija, - stratēģiskas partnerības veidošana ar dalībvalstīm, jo īpaši nolūkā „veicināt stratēģisko sadarbību ar galvenajām trešām valstīm, veicot ģeogrāfisko un tematisko plānošanu”. Šajā nolūkā ir izveidots jauns Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnikas jomā, - programmu savstarpēja atvēršana starp ES un ASV, piemēram, veselības jomā. 4. Būtu jāievieš jauns augšupējs formāts (balstīts uz Sestās pamatprogrammas NEST), lai pārbaudītu pētniecības virzienus un oriģinālus sadarbības paņēmienus. Šā formāta raksturīgām iezīmēm vajadzētu būt ātrumam un vēlmei riskēt, un vienīgajam izraudzīšanās kritērijam vajadzētu būt „zinātniskajai izcilībai”. Septītajā pamatprogrammā uzsvars uz progresīvo pētniecību ir daudz lielāks, un augšupējā pieeja, kuru pirmoreiz izmantoja NEST , ir svarīgs Eiropas Pētniecības padomes (EPP) princips, kas aptver visas zinātnes un tehnikas jomas, tostarp sociālās un humanitārās zinātnes. Eiropas Pētniecības padomes atbalsts vadošajiem pētniekiem un atsevišķām pētnieku grupām ir izmaiņa salīdzinājumā ar NEST veicināto kopīgo pētniecību. Tā kā sadarbības shēmas var būt efektīvs līdzeklis, lai veicinātu starpnozaru progresīvo pētniecību, izmantojot Eiropas līmeņa partnerības, Septītās pamatprogrammas katrā tematiskajā prioritātē EPP papildināšanai ir iekļauts NEST tipa pētniecības komponents. Īpaši jāpiemin nākotnes un jauno tehnoloģiju iniciatīva ( FET proaktīvā iniciatīva) IKT tematiskajā prioritātē, kuras mērķis ir vērst resursus uz tādu tālredzīgu un sarežģītu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kuriem varētu būt liela nozīme nākotnē. Komisija atzīst, ka var vajadzēt pievērst lielāku uzmanību, lai nodrošinātu, ka instrumentu kombinācija, lai veicinātu gan atsevišķu pētnieku grupu, gan Eiropas partnerību īstenotus progresīvos pētījumus, efektīvi darbotos visās pamatprogrammas pētniecības jomās. Pārdomām par NEST tipa progresīvo pētniecību nevajadzētu aprobežoties ar mērķpētniecību konkrētu tematisko mērķu jomās, bet būtu jāapsver arī augšupējā un „starptematiskā” starpnozaru pētniecība. 5. MVU dalība tematiskajās prioritātēs ir svarīga, un to vajadzētu veicināt. Tomēr vajadzētu pārskatīt to, cik lietderīgs ir noteiktais vispārējais MVU dalības mērķis 15 % apmērā, prioritāti piešķirot tādiem mehānismiem, kas labāk atbilst attiecīgu nozaru dinamikai. Komisija uzskata, ka MVU dalību pamatprogrammās, tostarp tematiskajās prioritātēs, vajadzētu atbalstīt. Noteiktais 15 % mērķis norāda, ka koplēmēji šim jautājumam piešķīruši lielu nozīmi, un tas nekad nav bijis paredzēts kā mērķis pats par sevi. Reģionālās un valstu programmas un to partneri bieži vien labāk atbilst MVU veidam un vajadzībām. Daudzās pamatprogrammās ir bijuši iekļauta ilgtspējīga rīcība, tostarp ir izveidota starpdienestu darba grupa, kura pašlaik darbojas ar mērķi uzraudzīt MVU dalību un noteikt īpašus noteikumus, kas atbilst to attiecīgajām vajadzībām. Kā ievērojamu panākumu var minēt Eurostars programmu, kas ir EUREKA un Septītās pamatprogrammas kopīga iniciatīva, lai nodrošinātu finansējumu uz tirgu vērstiem pētījumiem, aktīvi piedaloties MVU, kuri nodarbojas ar pētniecību. Pašlaik tiek veikta izpēte, lai noskaidrotu, kādu labumu MVU gūst no dalības pamatprogrammā, tostarp no īpašajiem pasākumiem īpašajā programmā „Iespējas”. Minētā darba mērķis ir arī gūt daudz labāku izpratni par MVU pētniecības raksturiezīmēm pamatprogrammā, tostarp par nepieciešamību pēc augstu, vidēju un zemu tehnoloģiju MVU, lai racionalizētu MVU atbalstu turpmākajās pamatprogrammās. 6. Ekspertu grupa iesaka turpināt ESFRI procesu, tostarp tā ceļvedi un prognozēšanas pasākumus, atzīstot, ka ļoti efektīvi ir izrādījušies pamatprogrammas pasākumi, kas atbalsta tādas pētniecības infrastruktūras, kuras apkalpo vairākas jomas. Komisija turpinās atbalstīt Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma ( ESFRI ) pasākumus. ESFRI ir svarīga nozīme stratēģijas izstrādāšanā, jo īpaši tās ceļvedim par jaunām Eiropas pētniecības infrastruktūrām ( ERI ). To vajadzētu papildināt, dalībvalstīm izstrādājot valstu ceļvežus un globālā līmenī uzlabojot koordināciju starp pētniecības infrastruktūrām. Tas atbilst Kopienas rīcībai šajā jomā. Jo īpaši Septītajā pamatprogrammā atbilstoši ESFRI ceļvedim ir iekļauta jauna darbība, lai palīdzētu izstrādāt Eiropas pētniecības infrastruktūru jauno paaudzi (konstruēšanas – sagatavošanās posms). Komisija to papildina ar jaunu tiesisko regulējumu attiecībā uz ERI , kas veicinās un paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu. Komisija atzīst, ka efektīvs risinājums ir infrastruktūras, kas apkalpo vairākas jomas, piemēram, uz IKT balstītas infrastruktūras. Komisija turpinās stingri atbalstīt to turpmāku attīstību, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību šajā jomā, šādu infrastruktūru globālo raksturu, kā arī ieteikumus, kas saņemti, piemēram, no eIRG [12] foruma. 7. Jāveic pasākumi, lai ievērojami palielinātu pētnieču dalību pamatprogrammas projektos, šajā nolūkā īstenojot daudz aktīvāku pieeju, piemēram, (atkārtoti) īstenojot īpašus dzimumu vienlīdzības pasākumus, izmantojot kvalitātes kritērijus kā priekšnosacījumu finansējumam lielos instrumentos. Sistemātiski un nepārtraukti jāapkopo, jāanalizē un jāvēro statistikas dati un jāveic darbības, ja nenotiek virzība uz vienlīdzības sasniegšanu. Komisija atbalsta nepieciešamību panākt labāku dzimumu līdzsvaru starp Eiropas pētniekiem. Tomēr Komisijas nostāja pret ekspertu grupas ieteikto virzienu ir piesardzīga. Pamatprogrammai vajadzētu būt labākās prakses piemēram un noteikt standartus. Tomēr sieviešu īpatsvars pamatprogrammā jau ir lielāks nekā kopumā valstu programmās, un tikai ar pamatprogrammu sasniedzamajam ir savas robežas. Jebkurai turpmākai rīcībai šajā jomā jāpamatojas uz statistikas datu par pētnieku dzimumu labāku apkopošanu un analizēšanu. Ir nepieciešams vairāk augšupējo pieeju sadarbībā ar dalībvalstīm un citām politikas jomām, kas ietekmē dzimumu līdztiesību. Labs piemērs ir Labas prakses kodekss sievietēm IKT nozarē[13], kas vērsts uz to, lai sadarbībā ar Eiropas IKT nozari radītu apstākļus sieviešu piesaistīšanai un noturēšanai šajā nozarē. 8. Lai Eiropas zinātnes un tehnoloģiju joma arī nākotnē saglabātu vitalitāti un konkurētspēju, ir ļoti svarīgi, lai jauni cilvēki karjeru pētniecības jomā uzskatītu par labu izvēli. Viens no veidiem, kā risināt šo jautājumu, varētu būt pamatprogrammas orientēšana vairāk uz to, lai risinātu svarīgākās globālās vajadzības un problēmas. Varētu arī turpināt veicināt jauno Eiropas zinātnieku mobilitāti un ļaut vairāk studentiem un jaunajiem pētniekiem no zinātniskās jaunattīstības valstīm studēt un strādāt Eiropā. Komisija piekrīt, ka ir jāpiesaista jauni cilvēki, lai tie veidotu karjeru zinātnes un tehnoloģijas jomā. Rokāra ( Rocard ) ziņojums par izglītību un zinātni[14] skaidri norāda, ka samazinās jauno paaudžu interese par dabaszinātņu studijām, un tā secinājumos atzīmēts, ka radikāli jāmaina dabaszinātņu mācīšanas modeļi. Risinājumi būs jārod dalībvalstu un Kopienas līmenī, veicot darbības dažādās politikas jomās un iesaistot plašu ieinteresēto personu loku. Septītajā pamatprogrammā lielāka uzmanība jau tiek pievērsta svarīgākajām globālajām vajadzībām un problēmām, piemēram, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām stratēģiskajā enerģijas tehnoloģiju ( SET ) plānā. Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas, ierosinātā kopīgas plānošanas pieeja, kā arī globālas partnerības veidošana jaunās zinātnes un tehnoloģijas starptautiskās stratēģijas satvarā ir vērsta uz galveno globālo vajadzību un problēmu risināšanu. Vēl viena joma, kurā ir panākta virzība uz priekšu, ir pētnieku darba tirgus. Nesen izveidotās Eiropas Pētnieku partnerības mērķis ir politikas pasākumi valstu un Eiropas līmenī, lai Eiropu kopumā padarītu par pievilcīgāku vietu pētnieku karjeras un mobilitātes ziņā. Turpmāks darbs, lai pētniecības iestādēs tiktu ieviesta Eiropas Harta par pētniekiem un Rīcības kodekss par pētnieku pieņemšanu darbā, palīdzēs veidot labākas karjeras pētniecības jomā un reālu konkurenci. Komisija sagaida arī, ka vidusskolas izglītībā tiks plašāk veicināta izpratne par karjeras iespējām. Jautājumā par to, kā iedrošināt jaunos zinātniekus studēt un strādāt Eiropā, Komisija vēlas norādīt uz ļoti konkrētiem panākumiem, ko ļāvuši gūt novatoriski pasākumi, piemēram, „zinātniskā vīza”, kas trešo valstu pētniekiem nodrošina īpašu uzturēšanās atļauju. Vienlaicīgi ir svarīgi arī nepieļaut zinātnieku emigrāciju. Mērķis ir veicināt faktisku apmaiņu, tostarp iekļaujot atgriešanās posmu trešā valstī, lai attīstītu tās institūcijas, vienlaicīgi veidojot sakarus savstarpējam ilgtermiņa labumam. 9. Pamatprogrammas administrācija jāmaina kardināli, nevis nedaudz un pakāpeniski. Komisijai būtu jāvēršas pēc ārējas palīdzības, lai pārskatītu savas procedūras — tostarp finanšu kontroles procedūras ar konkrētiem mērķiem, tostarp samazināt faktisko laika līdz līgumam indikatoru par 50 % un aizstāt līgumus, kas pamatojas uz izmaksu principu, ar tādiem, kas pamatojas uz cenām tā, lai vairs nevajadzētu veikt izmaksu revīziju, izņemot, iespējams, nelielai projektu daļai. Atbalstot zinātniskus projektus, Komisijai vajadzētu turpināt pāriet no līgumiem uz piešķīrumiem. Komisija izprot administrācijas un vienkāršošanas nozīmīgumu un jo īpaši ekspertu grupas uzsvērtos divus jautājumus. Vienkāršošana ir bijusi viens no galvenajiem Septītās pamatprogrammas uzdevumiem, un panākumi ir izklāstīti nesenajā progresa ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, piemēram, attiecībā uz Dalībnieku garantiju fondu, kas ļāvis atcelt ex-ante finansiālās rentabilitātes pārbaudes vairumam dalībnieku; vienreizēju juridisko dokumentu iesniegšanu, izmantojot unikālu reģistrēšanas sistēmu; un jauniem elektroniskiem instrumentiem, lai veicinātu sarunas par līgumslēgšanu. Kā izklāstīts progresa ziņojumā, Komisijas iespējas vienkāršot ierobežo pašreizējais juridiskais konteksts. Ziņojumā ieteiktie kardinālie grozījumi varētu pamatoties uz ārēju palīdzību, lai pārskatītu procedūras, tomēr būs vajadzīgs arī kopīgs darbs ar likumdevēju, budžeta iestādi un Revīzijas palātu, lai mainītu vispārējo juridisko, finansiālo un kontroles sistēmu. Mērķim vajadzētu būt labākam līdzsvaram starp vienkāršumu un birokrātiskā sloga mazināšanu no vienas puses un pareizu finansiālo pārvaldību un pārskatatbildību no otras puses. Komisija plāno sniegt paziņojumu par vienkāršošanu 2010. gadā, kas būs piemērots brīdis, lai apspriestu šos jautājumus un ņemtu vērā dialogu ar likumdevēju iestādi un Revīzijas palātu attiecībā uz pieļaujamo kļūdas risku[15]. 10. Komisijai vajadzētu ievērojami paplašināt savu novērtēšanas kultūru, lai izmērītu un uzskatāmi parādītu pamatprogrammas ietekmi. Līdz šim pamatprogrammas novērtējumi galvenokārt ir bijuši vērsti uz jaunākās programmas plānošanu un izveidošanu. Mēs uzskatām, ka trūkst izpratne par pamatprogrammas ietekmi laika gaitā un plašākā kontekstā (tostarp attiecībā uz institūcijām; zinātnes nozarēm un tehnoloģijām; tautsaimniecības nozarēm, sabiedrību kopumā; politiku). Lai gan Komisijas iekšējo noteikumu veicinātais uz programmu vērstais novērtējuma paņēmiens, protams, ir svarīgs, ir grūti labi izprast, kā pamatprogramma darbojas un uzlabot to, neapsverot to arī no minētajiem citiem aspektiem. Komisija apzinās, ka ir jāveic vairāk pētījumu par pamatprogrammas ilgāka termiņa un strukturālo ietekmi (uz institūcijām, tautsaimniecības nozarēm, dalībvalstīm u.c.), un ir jau veikusi pasākumus, lai nodrošinātu šādu darbību īstenošanu. Lai saprastu ietekmi ilgākā termiņā, ļoti būtisks ir stingrs dalībvalstu atbalsts. Nesenie ietekmes novērtējumi un EUFORDIA [16] grupējuma konference ir ļāvusi gūt savlaicīgu mācību par to, ko var panākt ar šādām ad hoc iniciatīvām, kuras Komisija turpinās spēcīgi atbalstīt. 4. Perspektīvas Šīs atbildes uz Sestās pamatprogrammas novērtējumu ir daļa no atjaunotas un stiprinātas Komisijas apņemšanās ziņot par pamatprogrammu īstenošanu, virzību un sasniegumiem. Līdz ar pašreiz veicamo darbu, ziņošanas un novērtēšanas pasākumu kopumā ietilpst nesen publicētais Septītās pamatprogrammas uzraudzības ziņojums[17], Septītās pamatprogrammas progresa ziņojums un 2010. gadā — Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējums. Sestās pamatprogrammas ex post novērtējuma ziņojums un Komisijas atbilde, kā arī īpašie ziņojumi par KPC tiešajām darbībām un IST pētniecību būs galvenie elementi, kuri dos ieguldījumu Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējumā. Tas palīdzēs nodrošināt ne tikai labāku pēctecību un dziļāku izpratni par pētāmajiem jautājumiem, bet arī spēcīgāku saikni starp novērtēšanu un politikas un lēmumu pieņemšanas procesu. Galu galā tas palīdzēs pielāgot pašreizējo pamatprogrammu un pamatprogrammu sagatavošanu tā, lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu, proti, Eiropas iekšējo zinātnes, zināšanu un tehnoloģiju tirgus izveidošanu, kas, pateicoties konkurencei, uzlabo zinātnisko un tehnoloģisko izcilību un vienlaicīgi nodrošina telpu pētniecības pasākumu, programmu un politikas koordinēšanai Eiropā, lai efektīvāk un racionālāk risinātu galvenās sabiedrībai aktuālās problēmas. Pielikums Neatkarīgs novērtējums par Kopīgā pētniecības centra (KPC) tiešajām darbībām Sestajā pamatprogrammā Sestās pamatprogrammas ex post KPC novērtējumā, kuru veikusi sera Deivida Kinga vadītā ekspertu grupa, ir izvērtētas visas tiešās darbības pamatprogrammās un ziņots par KPC īpašo programmu rezultātiem. Minētajā ziņojumā Komisijai un KPC ir sniegti ieteikumi, kā turpināt uzlabot to politiku zinātnes atbalstam. Tā vietā, lai novērtētu katra no septiņu KPC institūtu darbību, ekspertu grupa izvēlējās integrētu pieeju un novērtēja KPC kopumā, galveno uzmanību vēršot uz tā galvenajām kompetences jomām atbilstīgi Sestās pamatprogrammas daudzgadu darba programmas ( MAWP ) struktūrai. Tematiskie sasniegumi ir novērtēti, pamatojoties uz apmeklējumiem uz vietas un KPC nodrošināto pamatmateriālu izpētes. Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa pētniecības pasākumu kvalitātei, kā arī īstenošanas un pārvaldības kvalitātei un nosprausto mērķu sasniegšanai. Turklāt tā izmantoja ārēja uzņēmuma iegūtus KPC klientu aptaujas rezultātus. Vispārējais novērtējums par KPC darbību un sasniegumiem Sestās pamatprogrammas laikā ir pozitīvs, ļaujot izdarīt secinājumu, ka „KPC pēdējos 10 gados ir ievērojami mainījies, konsolidējot savu pozīciju kā neaizstājams zinību un īpašu zināšanu avots, kas atbalsta ES politiskās dienaskārtības mērķus". Nodrošinātais zinātnes un politikas atbalsts tiek vērtēts kā „labs, ļoti labs un dažkārt izcils”. Ekspertu grupa konstatēja, ka laikā no Piektās pamatprogrammas līdz Sestajai pamatprogrammai un kopš KPC jaunā pamatuzdevuma apstiprināšanas 1998. gadā ir turpinājusies KPC orientēšanās uz klientu vajadzībām. Tā apstiprina KPC stratēģisko plānu: pārliecinošs pamatuzdevuma formulējums, vērtības formulējums un iekšēja novērtēšana. Lai pilnībā izveidotu stratēģisko sistēmu un lai organizācija augstākā līmenī varētu apkalpot politiskos klientus, ekspertu grupa uzsver, ka KPC ir jāizveido ilgāka termiņa redzējums un visaptveroša korporatīvā stratēģija. Ekspertu grupa uzskata arī, ka šādā augstākā darbības līmenī KPC ir pietiekama zināšanu bāze un prasmes, lai aktīvi iesaistītos attiecīgos politikas procesos. Pozitīvais novērtējums par to, kā KPC ir īstenojis tiešās darbības Sestajā pamatprogrammā attiecībā uz orientāciju uz klientiem, kvalitāti un ietekmi, tiek uztverts pozitīvi. Komisija ir gandarīta par rezultātiem un ziņojumā iekļauto augsta līmeņa analīzi, kā arī ieteikumu iniciatīvām. Komisija atzīst valdes nozīmi agrīno rezultātu apspriešanā un ir apmierināta ar pozitīvajām atsauksmēm no zinātnieku aprindām[18], kas palīdzēs vēl vairāk stiprināt KPC kā Komisijas iekšējās zinātniskā atbalsta un konsultāciju iestādes pozīciju. Pilnībā pieņemot ziņojumā iekļautos ieteikumus, Komisija ir apņēmības pilna sagatavot visaptverošu KPC korporatīvo stratēģiju līdz Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējumam. Galīgais mērķis ir KPC zināšanu bāzes optimāla izmantošana, lai atbalstītu ES politiku, kā arī skaidra KPC pozīcija diskusijās par zinātni, zinātnes politiku un pētniecību EK un Euratom pētniecības programmā. KPC ietvaros tas nodrošinās arī turpmāku integrāciju un koordināciju starp institūtiem. Septītajā pamatprogrammā KPC ir sācis īstenot aktīvāku politikas atbalsta pieeju, publicējot KPC atsauces ziņojumus. Šie KPC ziņojumi ar ieteikumiem veicina debates par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, kas ir ļoti būtiski gan Eiropas politikas veidotājiem, gan iedzīvotājiem. Ņemot vērā KPC uzkrātās zināšanas un pieredzi, kā arī tā ciešās saiknes ar zinātnieku aprindām, tam ir labas iespējas atklāt jaunas problēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija atbalsta šādu KPC darbību, izstrādājot korporatīvo stratēģiju, kas vērsta arī uz vēlamās, proaktīvākās pieejas izstrādāšanu, lai atbalstītu politikas veidošanas procesu. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads); 2006/970/ Euratom : Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums par Eiropas Atomenerģijas kopienas ( Euratom ) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads). [2] Sīkāka informācija par dokumentāciju un novērtējuma metodi, ko izmantojusi Sestās pamatprogrammas novērtējuma ekspertu grupa, ir pieejama novērtējuma ziņojumā:http://ec.europa.eu/research/reports/2009/pdf/fp6_evaluation_final_report_en.pdf. [3] Kopīgā pētniecības centra Sesto pamatprogrammu (2002.–2006. gads) tiešo darbību ex-post novērtējums. Nobeiguma ziņojums, 2008. gada septembris. [4] Tiešo darbību ex-post novērtējums, kuras Kopīgais pētniecības centrs īstenojis, izpildot Sestās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, SEC(2008) 3015. [5] COM (2008) 533. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0533:FIN:LV:PDF [6] COM(2009) 116; „Stratēģija IST pētniecībai, izstrādei un inovācijām Eiropā — aktīvāka iesaistīšanās” (http://ec.europa.eu/information_society/tl/research/documents/ict-rdi-strategy.pdf). [7] Konkurētspējas padome 2008. gada 30. maijā aizsāka Ļubļanas procesu par EPT uzlabotu politisko vadību un pārvaldi. Pašlaik starp Komisiju un dalībvalstīm tiek veidotas piecas partnerības šādās jomās: pētnieku karjeras aspekti un mobilitāte; intelektuālā īpašuma pārvaldība zināšanu nodošanā; kopīga plānošana starp dalībvalstīm; Eiropas pētniecības infrastruktūras; starptautiska sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā. [8] „EPT redzējumu 2020. gadam” Konkurētspējas padome pieņēma 2008. gada 2. decembrī. [9] http://ec.europa.eu/research/era/specific-era-initiatives_en.html [10] Faktiski iedalījums ir šāds: „asociētās valstis”; „kaimiņattiecību politikas valstis (Vidusjūras un Austrumeiropas); un „stratēģiskās valstis”, uz kurām attiecas tematiskas ievirzes, tostarp globālas problēmas, attīstības mērķi u.c. [11] COM (2008) 558, “Eiropas stratēģiskie pamatnorādījumi starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā”, 7. lpp. [12] Pārdomu grupa par e-infrastruktūrām: http://www.e-irg.eu [13] http://ec.europa.eu/information_society/activities/itgirls/doc/code.pdf [14] http://ec.europa.eu/research/science-society/document_library/pdf_06/report-rocard-on-science-education_en.pdf [15] Pēc 2008. gada 16. decembra paziņojuma COM(2008) 866 “Uz vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu”. [16] Eiropas Pētniecības un izstrādes ietekmes novērtējuma forums. [17] http://ec.europa.eu/research/reports/2009/pdf/first_fp7_monitoring_en.pdf [18] "Dismal no more: Europe's Joint Research Centre should be empowered to stimulate other EU institutions". In: Nature 457, 357-358 (22 January 2009).