[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.4.2009

COM(2009) 178 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

Euro ieviešana Slovākijā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

Euro ieviešana Slovākijā

IEVADS

Pēc tam, kad Padome 2008. gada 8. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Slovākija izpildījusi euro ieviešanai vajadzīgos nosacījumus, 2009. gada 1. janvārī (euro desmitajā gadadienā) euro zona paplašinājās, ietverot 16 dalībvalstis.

Slovākija izvēlējās “lielā sprādziena” pārejas scenāriju, t. i., nepiemērojot pārejas posmu. Tāpat kā Slovēnijā vienlaicīgas apgrozības periods turpinājās divas nedēļas, kad maksājumus pieņēma gan euro, gan Slovākijas kronās. Veiksmīga valūtas nomaiņa apstiprināja, ka, rūpīgi sagatavojoties, pietiek ar īsu vienlaicīgas apgrozības periodu pat tādās valstīs, kurās apgrozībā ir ļoti liels daudzums skaidrās naudas. Vairākums Slovākijas iedzīvotāju (91 %) uzskatīja, ka pāreja bija netraucēta un efektīva.

Šajā paziņojumā apskatīti valūtas nomaiņas svarīgākie aspekti, konkrēti skaidras naudas nomaiņa (skatīt 2. sadaļu), pasākumi, kas veikti, lai kliedētu iedzīvotāju bažas par cenu kāpumu (skatīt 3. sadaļu), cenu attīstība valūtas nomaiņas periodā (skatīt 4. sadaļu), informācijas kampaņa un iedzīvotāju viedoklis par valūtas nomaiņas procesu (skatīt 5.sadaļu). Atbilstošos gadījumos iekļauti secinājumi, kuri var būt noderīgi turpmākajām valūtas nomaiņām.

SKAIDRāS NAUDAS NOMAIņA

Skaidrās naudas nomaiņa, domājams, ir visuzskatāmākais elements valūtas nomaiņas procesā, jo tajā faktiski iesaistītas visas finanšu institūcijas, uzņēmumi un iedzīvotāji. Šā procesa efektivitāte ir atkarīga no pienācīgas euro skaidrās naudas piegādes visām iesaistītajām pusēm un no banku un uzņēmumu sagatavotības, uzņemoties ievērojamu papildu darbu.

Sagatavošanās skaidras naudas nomaiņai

Lai aizstātu apritē esošās Slovākijas kronas un skaidrās naudas uzkrājumus Slovākijas valsts bankā (SVB), no Austrijas valsts bankas aizņēmās aptuveni 188 miljonus euro banknošu , un Slovākijas monētu kaltuve Kremnicā izkala 500 miljonus euro monētu . Slovākija bija pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas izkala euro monētas, izmantojot savas ražošanas iekārtas.

SVB 2008. gada 6. septembrī sāka priekšlaikus apgādāt ar monētām (un mēnesi vēlāk – ar euro banknotēm) 16 komercbankas, kuras strādā ar skaidru naudu. Visu euro skaidras naudas pārvadājumu drošību garantēja sistemātisks valsts policijas eskorts.

Euro skaidrās naudas pakārtoto priekšlaikus piegādi uzņēmumiem sāka 2008. gada oktobra beigās. Aptuveni 14 000 uzņēmumi parakstīja pakārtotās priekšlaikus piegādes līgumu ar banku un saņēma gandrīz 24 % no priekšlaikus piegādāto banknošu vērtības un 68 % no priekšlaikus piegādāto monētu vērtības. Kopumā pirms euro ieviešanas dienas uzņēmumiem izplatīja 27,8 % no priekšlaikus piegādātās skaidrās naudas. Slovēnijā pakārtotā priekšlaikus piegāde veidoja tikai 2,4 % no priekšlaikus piegādātās skaidrās naudas vērtības, bet Kiprā un Maltā šis apjoms bija tikai aptuveni 1 %.

Attiecībā uz pakārtoto priekšlaikus piegādi Slovākijas bankas neizmantoja jaunos, vienkāršotos noteikumus, ko Eiropas Centrālā banka pieņēma 2008. gada jūnijā[1]. SVB un komercbankas uzskatīja, ka jaunās vadlīnijas pieņēma pārāk vēlu, lai tās varētu izmantot Slovākijā, jo daudzi no pakārtotās priekšlaikus piegādes līgumiem bija noslēgti jau 2008. gada maijā. Ja noteikumus mainītu procesa gaitā, uzņēmumi vairs nebūtu vienādos apstākļos, un būtu nācies būtiski mainīt skaidrās naudas izplatīšanas plānus.

Visus 1 320 000 fasētos monētu komplektus (mini komplektus) 500 SKK (aptuveni EUR 16,60) vērtībā, ko bija pasūtījusi SVB, pārdeva uzņēmumiem un plašākai sabiedrībai laikā no 2008. gada 1. decembra līdz 31. decembrim. Pamatojoties uz iepriekšēju pieredzi, Komisija ieteica sagatavot apmēram vienu mini komplektu uz mājsaimniecību. Slovākijā ir aptuveni 2 miljoni mājsaimniecību, turklāt tā nesagatavoja atsevišķus euro monētu komplektus mazumtirgotājiem, tāpēc Komisija 7. un 8. ziņojumā par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem euro zonas turpmākai paplašināšanai norādīja, ka SVB pasūtītais mini komplektu skaits varētu nebūt pietiekams. Daudzas komercbanku filiāles un pasta nodaļas bija pārdevušas visus mini komplektus pirmajās dienās (līdz 5. decembrim bija pārdots 81 % komplektu), tāpēc SVB ieteica ierobežot pārdošanu līdz ne vairāk kā desmit mini komplektiem uz cilvēku. Daudzi uzņēmumi iepirka fasētos monētu komplektus, lai iegūtu euro skaidro naudu, ko izmantot atlikuma izdošanai, savukārt citi uzņēmumi un administratīvās struktūras tos izmantoja kā ziemassvētkus dāvanas vai gada beigu prēmijas. Tā kā tie par savām vajadzībām nebija priekšlaicīgi brīdinājuši SVB, daudziem izplatītajiem ļoti ātri beidzās mini komplektu krājumi. Saskaņā ar Komisijas apsekojumu 25 % iedzīvotāju, kuri nebija nopirkuši mini komplektu, paskaidroja, ka tas nav bijis iespējams pieejamu komplektu trūkuma dēļ[2].

Lai uzkrātās skaidrās naudas apmaiņa varētu norisināties ilgākā laika posmā, dažas komercbankas nodrošināja Slovākijas kronas bezmaksas apmaiņu pret euro pēc oficiālā pārrēķina kursa arī 2008. gada pēdējās nedēļās. Lai pievilinātu jaunus klientus vai rosinātu jau esošos klientus noguldīt mājās turēto naudu bankas kontā, daudzas bankas piedāvāja arī īpašus produktus.

Saskaņā ar Komisijas apsekojumu, ko veica trīs dienas pirms valūtas nomaiņas[3], daudziem Slovākijas iedzīvotājiem jau bija euro skaidrā naudā: 60 % iedzīvotāju bija euro monētas – lielākoties no sākuma komplektiem (53 %) un no iepriekšējiem ceļojumiem uz ārzemēm (42 %)–, un 49 % bija euro banknotes – galvenokārt no ceļojumiem uz ārzemēm (56 %) un no valūtas apmaiņas kādā Slovākijas bankā (39 %).

Priekšlaikus piegāde un pakārtotā priekšlaikus piegāde bija labi organizēta. Pirms valūtas nomaiņas uzņēmumiem piegādātās skaidrās naudas vērtība bija ievērojami lielākā nekā pēdējo triju valūtas nomaiņu laikā. Lielais pieprasījums pēc euro monētu mini komplektiem Slovākijā apstiprināja, ka iedzīvotājus interesē pirmās euro monētas ar viņu valsts pusi, pat ja viņiem jau bija citās valstīs izdotās euro monētas. Ir svarīgi sagatavot tādu mini komplektu skaitu, lai to pietiktu visiem iedzīvotājiem un viņi varētu iepazīties ar jauno valūtu pirms valūtas nomaiņas. Uzņēmumiem euro monētas vajadzīgas, lai tie varētu izdot atlikumu no valūtas nomaiņas dienas, tāpēc būtu sistemātiski jāparedz īpaši sākuma komplekti mazumtirgotājiem atbilstoši to vajadzībām. Plānojot ražošanas apjomus, jāņem vērā arī tādu uzņēmumu un dažādu iestāžu pieprasījums, kuri varētu izmantot monētu komplektus kā dāvanas. Lai vienkāršotu mazo uzņēmumu piekļuvi euro skaidrai naudai, turpmāk būtu jāizmanto ECB jaunās, vienkāršotās pakārtotās priekšlaikus piegādes vadlīnijas. |

Vienlaicīgas apgrozības periods

Vienlaicīgās apgrozības 16 dienās (1. –16. janvārī) SVB un komercbankas bija atvērtas skaidras naudas apmaiņai praktiski katru dienu (izņemot 11. janvāra svētdienu). Klientu skaits, kuri apmeklēja bankas, bija salīdzinoši ierobežots līdz 4. janvārim (svētdiena), taču situācija krasi mainījās 5. janvārī, kad daudzi bija atgriezušies no brīvdienām: iedzīvotāji veica gandrīz 198 000 valūtas maiņas vai skaidrās naudas izņemšanas darbības bankās, apmainot gandrīz 325 miljonus euro, kas ir simtreiz vairāk nekā 2008. gada 5. janvārī. Otrais lielākais valūtas maiņas darbību skaits (168 000) un vērtība (261 miljoni euro) vienlaicīgās apgrozības perioda tika reģistrēti 7. janvārī.

Saskaņā ar pieejamo informāciju bankas neziņoja par būtiskām problēmām. Visu banku IT sistēmas tika veiksmīgi pielāgotas līdz 3. janvārim, un pilnīgs bankas pakalpojumu klāsts bija pieejams no 5. janvāra. Sagatavošanās bija rūpīga, tāpēc bankas veiksmīgi tika galā ar papildu darba slodzi, un gaidīšanas laiks lielākoties bija pieņemams. Saskaņā ar Komisijas apsekojumu tikai neliels skaits bankas apmeklējušo cilvēku sūdzējās par to, ka nācās ilgāk stāvēt rindā. Šo problēmu visbiežāk minēja 5. janvārī aptaujātie cilvēki, un tas ir saprotams, jo šī bija visnoslogotākā banku darba diena visā vienlaicīgās apgrozības periodā. No 1. līdz 16. janvārim iedzīvotāji veica 1 418 000 valūtas apmaiņas vai izņemšanas darbības bankā, un tas ir četrreiz vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajās 16 dienās; iedzīvotāji apmainīja/izņēma 2207 miljardus euro, un tas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2008. gada 1. līdz 16. janvārī.

Salīdzinot ar citām valstīm, kurās nesen ieviests euro, Slovākijas pieredze bija līdzīga Kiprā pieredzētajam: 8 % iedzīvotāju abās valstīm saskārās ar tām pašām grūtībām, veicot valūtas maiņu vai izņemot jauno valūtu bankās. Maltas iedzīvotāji saskārās ar vislielākajām neērtībām (13 % – lielākoties garas rindas), savukārt Slovēnijas iedzīvotāju pieredze bija vislabākā (3 %). Pašnodarbinātajām personām bija lielākas problēmas bankās nekā aptaujātajiem no citām nodarbinātības grupām[4].

Īsi pēc pusnakts 1. janvārī visi no aptuveni 2200 bankomātiem Slovākijā izsniedza tikai euro banknotes (lielākoties EUR 10 un EUR 20) un 32 000 pārdošanas punkti strādāja, izmantojot euro. Nopietns pārbaudījums bankomātiem bija 5. janvāris, kad cilvēki izņēma 2,5 reizes vairāk skaidras naudas (vērtības ziņā) (EUR 41 miljoni) nekā 2008. gada 5. janvārī.

Euro izmantošana maksājumiem pirmajās dienās virzījās lēnāk nekā iepriekšējās valūtas nomaiņās. Slovākijā 45 % pircēju maksāja ar euro skaidro naudu 5. janvārī, bet Slovēnijā attiecīgais rādītājs tajā pašā dienā bija 78 % (skatīt 1. attēlu). Kiprā un Maltā, kur iedzīvotāji varēja maksāšanai izmantot iepriekšējās valūtas līdz janvāra beigām, maksājumu īpatsvars euro pārsniedza 70 % 4. janvārī. Vairākums Slovākijas iedzīvotāju bija atgriezušies no brīvdienām 7. janvārī, un valūtas nomaiņas temps panāca to tempu, kādu novēroja citās jaunajās dalībvalstīs, kuras ieviesušas euro.

1. attēls

Maksājumi skaidrā naudā veikalos

(% pircēju)

[pic]

Domājams, ka valūtas nomaiņa uz euro Slovākijā noritēja lēnāk garo ziemas brīvdienu dēļ (1. un 6. janvāris ir valsts svētki) līdz ar neparasti lielo mazumtirgotāju skaitu, kas 1. un 2. janvārī izdeva atlikumu Slovākijas kronās (attiecīgi 62 % un 16 %). No 3. janvāra mazumtirdzniecības nozare sāka ņemt vērā Slovākijas iestāžu un Komisijas aicinājumu izdot atlikumu euro: skaidrās naudas darījumu, kuros atlikumu izdeva Slovākijas kronās, īpatsvars saruka līdz 3 % 5. janvārī, un 7. janvārī šādu darījumu gandrīz vairs nebija vispār.

Mazumtirdzniecības nozare labi pielāgojās palielinātajai darba slodzei. Bankas un iestādes rosināja iedzīvotājus maksājumiem izmantot viņu rīcībā esošos 5,2 miljonus bankas karšu, lai mazinātu mazumtirdzniecības nozares slogu. Šis aicinājums īsti netika ņemts vērā – vidēji mazāk nekā 2,5 % Slovākijas iedzīvotāji atzina, ka tie maksājuši ar bankas karti vienlaicīgās apgrozības periodā[5].

Janvāra pirmajās dienās veikalos novēroja visai mērenas rindas. Vairākums mazumtirgotāju neziņoja par skaidrās naudas plūsmas problēmām vai problēmām ar no apgrozības izņemto kronu glabāšanu. Dažiem lauku rajonu veikaliem radās grūtības, jo pensionāri vēlējās izmantot augtākās nominālvērtības euro banknotes, kuras viņiem bija no pasta nodaļā saņemtajām pensijām. Pēc šiem starpgadījumiem Slovākijas iestādes un Komisija atgādināja, cik svarīgi ir izmaksāt pensijas un algas zemas nominālvērtības euro banknotēs[6].

Komisijas apsekojumos, kuros aptaujātajām personām lūdza pārskatīt savu naudas maku saturu, apstiprināja, ka pāreja noritēja lēnāk nekā iepriekšējās valūtas nomaiņās. 2. attēlā redzamie rezultāti liecina, ka piecas dienas pēc valūtas nomaiņas vienīgi vai pārsvarā euro banknotes bija aptuveni 56 % Slovākijas iedzīvotāju, bet vienīgi vai pārsvarā euro monētas bija aptuveni 63 % iedzīvotāju. Slovēnijā 5. janvārī vienīgi vai pārsvarā euro banknotes bija 81 % iedzīvotāju un vienīgi vai pārsvarā euro monētas bija 88 % iedzīvotāju. Valūtas nomaiņa Slovākija paātrinājās no 7. janvāra. Vienu dienu pirms vienlaicīgās apgrozības perioda beigām vienīgi vai pārsvarā euro banknotes bija 97 % Slovākijas iedzīvotāju, un vienīgi vai pārsvarā euro monētas bija 98 % iedzīvotāju.

2. attēls

Iedzīvotāji, kuru naudas makos bija vienīgi vai pārsvarā euro banknotes

(% no iedzīvotājiem vecumā virs 15 gadiem)

[pic]

Vairākums janvāra otrajā pusē aptaujāto Slovākijas iedzīvotāju (64 %) apgalvoja, ka euro monētas bija salīdzinoši viegli atšķirt un lietot. Pēc vienlaicīgās apgrozības perioda beigām šāds viedoklis bija nedaudz lielākai Slovēnijas iedzīvotāju (69 %) un Maltas iedzīvotāju (75 %) daļai un ievērojami lielākai Kipras iedzīvotāju daļai (81 %). Tāpat kā citās valstīs Slovākijas iedzīvotāji ātrāk pierada pie euro banknošu lietošanas: 81 % Slovākijas iedzīvotāji uzskatīja, ka tās bija viegli vai ļoti viegli lietojamas salīdzinājumā ar 88 % Maltas iedzīvotāju un 95 % Kipras iedzīvotāju[7]. Par grūtībām ar jaunās valūtas lietošanu visvairāk sūdzējās gados vecākas aptaujātās personas.

Iepriekšējās valūtas atgūšana

Liels apgrozībā esošās Slovākijas kronu skaidrās naudas daudzums tika atgūts pirms valūtas nomaiņas. Gandrīz pusi no 2008. gada septembra vidū apgrozībā esošās Slovākijas kronu skaidrās naudas vērtības (140 miljardus SKK) atguva līdz 2008. gada 31. decembrim, bet 77 miljardi SKK palika apgrozībā. 2009. gada janvāra pirmajās deviņās dienās atguva aptuveni 30 miljardus Slovākijas kronu, un vēl 16 miljardus Slovākijas kronu atguva pirms vienlaicīgās apgrozības perioda beigām. 2009. gada janvāra beigās apgrozībā bija aptuveni 16 miljardi SKK (20 % no Slovākijas kronas skaidrās naudas vērtības, kas bija apgrozībā 2008. gada beigās). Gandrīz 94 % no apgrozībā palikušās SKK skaidrās naudas vērtības bija banknotēs, un tikai 6 % bija monētās.

Pirmajos 2009. gada mēnešos bankas saņēma atpakaļ ievērojamu pakārtotās priekšlaikus piegādes euro monētu daudzumu: daži Slovākijas mazumtirgotāji bija nepareizi novērtējuši savas vajadzības un pārmērīgi izmantojuši pakārtoto priekšlaikus piegādi. Tā kā mazumtirgotāji sūdzējās par pārmērīgi augstajām maksām par bankas pakalpojumiem saistībā ar skaidro naudu, Slovākijas parlaments nolēma, ka komercbankām jāpieņem euro skaidrā nauda par brīvu, ja to iegulda bankas kontā no 2009. gada 1. marta līdz 31. augustam (aplēstais laiks, kas vajadzīgs, lai no apgrozības izņemtu liekos euro skaidrās naudas daudzumus).

Slovākijas kronu banknotes līdz 2009. gada beigām var bez maksas apmainīt visās komercbankās, bet Slovākijas Valsts bankā tās varēs apmainīt bez maksas arī vēlāk. Slovākijas kronu monētas komercbankās var apmainīt līdz 2009. gada 30. jūnijam, un SVB – līdz 2013. gada beigām.

Valūtas nomaiņa Slovākijā bija labi sagatavota un noritēja sekmīgi. Slovākijas iedzīvotāji veiksmīgi izvairījās no problēmām, ar kurām bija saskārušās citas euro ieviesušās valstis (piemēram, garas rindas bankās), mācoties no to pieredzes. Lai gan skaidrās naudas nomaiņa sākās nedaudz lēnāk nekā citās valstīs, kuras arī piemēroja “lielā sprādziena scenāriju”, gūtie rezultāti kopumā bija ļoti labi. Lai paātrinātu nomaiņu un tādējādi mazinātu mazumtirgotāju slogu, strādājot ar divām valūtām vienlaikus, no 1. janvāra atlikums būtu jāizdod tikai euro. Veicot turpmākas valūtas nomaiņas, var apsvērt iespēju ieviest juridisku aizliegumu izdot atlikumu iepriekšējā valūtā (izņemot gadījumus, kad nav iespējams izmantot euro). Lai novērstu skaidras naudas trūkumu veikalos, izmaksājot algas un pensijas skaidrā naudā, būtu vēlams galvenokārt izmantot zemas nominālvērtības banknotes. Mazumtirgotājiem rūpīgi jāplāno, kādas būs viņu euro skaidrās naudas vajadzības valūtas nomaiņas periodā, un bankām jāapsver, vai pielāgot savu pakalpojumu maksas politiku ar valūtas nomaiņu saistīto īpašo apstākļu dēļ. |

AR CENU ATTīSTīBU SAISTīTU ļAUNPRāTīGU DARBīBU UN KļūDAINAS CENU UZTVERES NOVēRšANA

Lai veicinātu cenu stabilitāti un uzlabotu patērētāju uzticēšanos valūtas nomaiņas periodā, Slovākijas iestādes ir pieņēmušas pasākumu kopumu – no brīvprātīgām programmām līdz rūpīgai cenu novērošanai.

Aptuveni 20 000 vietās (veikalos, pakalpojumu sniedzēju telpās, vietēja un reģionāla mēroga administratīvās struktūrās) tiek izmantots “ētikas kodeksa” projekta logotips, kas nozīmē, ka šā kodeksa parakstītāji apņemas ievērot valūtas nomaiņas noteikumus un to neizmantot ļaunprātīgi pašlabuma gūšanai. Par kodeksa parakstītāju neatbilstošu rīcību iedzīvotāji varēja sūdzēties Valdības pilnvarotajā birojā euro jautājumos, kurš izskatīja sūdzības. Līdz februāra vidum birojs saņēma tikai četras sūdzības: visas izrādījās nepamatotas. Kodeksa parakstītāji, kas pārkāpj kodeksa noteikumus, var zaudēt attiecīgo uzlīmi, un tos var iekļaut Slovākijas Patērētāju apvienības “melnajā sarakstā”.

Obligāto cenu dubulto norādīšanu Slovākijas kronās un euro uzsāka 2008. gada 24. augustā, un tā turpināsies līdz 2010. gada 1. janvārim. Tās īstenošanu rūpīgi pārrauga Slovākijas Tirdzniecības inspekcija (STI). Saskaņā ar Komisijas apsekojumu deviņi no desmit Slovākijas iedzīvotājiem uzskatīja, ka cenu dubultā norādīšana bija lietderīga. Vairākums aptaujāto atbildēja, ka cenu dubultā norādīšana vienmēr tika veikta pareizi (53 %), un vēl 31 % aptaujāto uzskatīja, ka cenas lielākoties bija norādītas pareizi. Salīdzinājumā ar citām valstīm, kuras nesen ieviesušas euro, Slovākijā aptaujātās personas bija vienas no apmierinātākajām saistībā ar cenu dubulto norādīšanu[8].

Līdz 2009. gada janvāra beigām STI veica vairāk nekā 25 000 pārbaužu. Pārbaužu rezultāti pamazām arvien vairāk uzlabojās. Problēmas (piemēram, iztrūkstošas cenu dubultās norādes vai neprecīzs pārrēķins/cenas noapaļošana euro, atlikuma izdošana SKK bez izteiktas klienta piekrišanas dubultās apgrozības periodā) biežāk konstatēja veikalos vai pakalpojumu sniedzēju telpās ar pieciem vai mazāk darbiniekiem. Ja otrajā pārbaužu kārtā STI konstatē, ka situācija nav labota, nākošais solis ir brīdinājuma izsniegšana, pēc tam – pārkāpuma procedūras uzsākšana. 2009. gada janvārī un februārī STI sāka 14 pārkāpuma procedūras un trijos gadījumos piemēroja soda naudas. Teorētiski par nopietniem valūtas nomaiņas noteikumu pārkāpumiem var noteikt soda naudu līdz 60 000 euro.

Papildus pārbaudēm, kuras veica pēc pašiniciatīvas, STI veica arī pārbaudes ar konkrētu mērķi, kad saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem par cenu dubultās norādīšanas noteikumu nepareizu piemērošanu vai cenu neparastu pieaugumu. Visas sūdzības rūpīgi izskatīja: cenu izmaiņas tika salīdzinātas ar ilgtermiņa tendencēm un tā paša produkta cenām citos veikalos un skatītas plašākā kontekstā (piemēram, ņemot vērā ražošanas resursu cenas un situācijas attīstību pasaules tirgos). 2009. gada janvārī un februārī STI saņēma 607 sūdzības. No 420 sūdzībām par cenu pieaugumu tikai viena sūdzība bija pamatota.

Ievērojot Komisijas ierosinājumus, STI regulāri pārbaudīja cenas nozarēs, kurās konstatēja problēmas iepriekšējo valūtas nomaiņu laikā (piemēram, restorānos, frizētavās, kafejnīcās un autostāvvietās). Tā sīki pārbaudīja cenas atsevišķās autostāvvietās, autoskolās un frizētavās, jo šajās nozarēs konstatēja būtisku cenu pieaugumu līdz ar cenu dubultās norādīšanas perioda sākumu.

STI veiktās pārbaudes papildina Slovākijas Patērētāju apvienības cenu uzraudzības programma. Apvienība publicēja “melno sarakstu” ar mazumtirgotājiem, kuri bija paaugstinājuši cenas valūtas nomaiņas periodā un nevarēja pienācīgi pamatot cenu izmaiņas. Līdz februāra vidum sarakstā bija 12 uzņēmumi: tirdzniecības inspekcija pārbauda visus šos uzņēmumus.

Cenu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs regulāri pārbauda īpaša valdības izveidota iestāde — Cenu padome . Ja pēc rūpīgas pārbaudes padome sniedz secinājumus, ka kādā nozarē konstatēts “spekulatīvs” cenu kāpums, tā ierosina valdībai noteikt konkrētās preces vai pakalpojuma cenu.

Iedzīvotājus regulāri informē par pārbaužu rezultātiem ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un aicina sazināties ar tirdzniecības inspekciju vai citām patērētāju aizsardzības struktūrām, ja tie novēro kādus pārkāpumus.

Saskaņā ar Komisijas apsekojuma rezultātiem aptuveni 56 % Slovākijas iedzīvotāju (salīdzinājumā ar 76 % Kipras un Slovēnijas iedzīvotāju un 47 % Maltas iedzīvotāju) uzskatīja, ka cenu pārrēķināšana ļoti bieži, bieži vai vismaz dažreiz nebija godīga.

Slovākija ir īstenojusi plašu pasākumu kopumu, lai novērstu cenu attīstības pārpratumus un cenu ļaunprātīgu izmantošanu, atbilstoši Komisijas ieteikumiem[9]. Iestādēm jānodrošina, lai visas iedzīvotāju sūdzības tiktu kārtīgi izmeklētas, un jāpievērš īpaša uzmanība cenu attīstībai cenu dubultās norādīšanas perioda beigās. |

CENU TENDENCES UN CENU UZTVERE VALūTAS NOMAIņAS PERIODā

Cenu tendences

Gan iekšēji, gan ārēji faktori ietekmēja cenu attīstību Slovākijā 2008. gadā. SPCI inflācijas gada vidējais rādītājs 2008. gadā bija 3,9 % salīdzinājumā ar 1,9 % 2007. gadā. Turpinot 2007. gadā sākto tendenci, SPCI inflācijas gada rādītājs pakāpeniski palielinājās 2008. gada pirmajā pusē līdz ar pārtikas un enerģijas cenu kāpumu. SPCI inflācijas gada rādītājs 2008. gada septembrī sasniedza 4,5 % maksimumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinoties 2008. gada pēdējos mēnešos.

Deflācijas procesu no 2008. gada septembra liela mērā izraisīja pārtikas un degvielas cenu kritums, kura pamatā bija labvēlīga pamatietekme kopā ar enerģijas un pārtikas cenu kritumu starptautiskajos tirgos. Tomēr šo deflācijas tendenci daļēji atsvēra palielinātā inflācija tabakas un apkures cenu dēļ. Tabakas cenas sāka paaugstināties oktobrī, izpaužoties 2008. gada sākumā paaugstinātā cigarešu akcīzes nodokļa novēlotajai ietekmei. Apkures cenu kāpumu izraisīja administratīvo cenu pieaugums 2008. gada trešajā kvartālā, kura pamatā bija 2008. gada pirmajā pusē paaugstinātās gāzes cenas. Lai gan valūtas apmaiņas kurss 2008. gada pirmajā pusē bija spēcīgs, ar enerģiju nesaistītu rūpniecības preču cenas ietekmēja inflāciju 2008. gada otrajā pusē.

SPCI inflācijas gada radītājs 2009. gada janvārī samazinājās līdz 2,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un 2009. gada februārī tas samazinājās vēl – līdz 2,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saistībā ar paredzēto pārtikas un enerģijas cenu kritumu. Saskaņā ar Komisijas 2009. gada janvāra prognozi pārtikas un degvielas cenu kritums 2009. gadā, domājams, samazinās inflācijas vidējo rādītāju zem 3 %, savukārt 2010. gadā pieaugošās enerģijas un pakalpojumu cenas var izraisīt SPCI inflācijas palielināšanos līdz 3,5 %.

Pagaidu aprēķinos lēš, ka valūtas nomaiņas kopējā (vienreizējā) ietekme uz nominālo inflāciju valūtas nomaiņas laikā un tieši pēc tās ir intervālā līdz 0,3 procentu punktiem[10].

Cenu uztvere

Saskaņā ar Komisijas apsekojumu vairākums Slovākijas iedzīvotāju labvēlīgi uztvēra euro ieviešanas ietekmi uz cenām: 42 % iedzīvotāju uzskatīja, ka euro palīdzēs saglabāt cenu stabilitāti, savukārt tikai 19 % iedzīvotāju (salīdzinājumā ar 66 % Kipras, 52°% Slovēnijas un 37 % Maltas iedzīvotāju) izteica bažas, ka euro izraisīs inflācijas palielināšanos[11]. Slovākijas iedzīvotāju labvēlīgie uzskati par valūtas nomaiņas ietekmi uz cenām atspoguļojās arī mērījumu rezultātos par uztverto inflāciju.

Uztvertā inflācija pamatā atbilda SPCI inflācijas tendencei Slovākijā dažu pēdējo gadu laikā. Taču 2008. gadā agrākā ciešā korelācija starp abiem rādītājiem (0,9 posmā no 2004. līdz 2007. gadam) nedaudz samazinājās (līdz 0,67), kad līdz ar faktiskās inflācijas kāpumu 2008. gadā spēcīgi palielinājās arī uztvertā inflācija. Pēc tam uztvertā inflācija strauji saruka, bet faktiskā inflācija kļuva mērenāka. Izteiktāka reakcija saistībā ar uztverto inflāciju nekā ar faktisko inflāciju tomēr konstatēta vairākumā ES dalībvalstu, un domājams, ka tā vismaz daļēji saistīta ar faktu, ka iepriekšējais preču cenu kāpuma periods pasaulē ievērojami ietekmēja uztveri šajā jautājumā.

Komisijas patērētāju apsekojuma janvāra dati liecina, ka valūtas nomaiņa nav ietekmējusi uztverto inflāciju. Uztvertās inflācijas lejupslīdošā tendence saglabājās un janvārī sasniedza 21,7 procentu punktus salīdzinājumā ar 25,6 procentu punktiem decembrī. Februārī uztvertā inflācija turpināja kristies, sasniedzot 18,7 procentu punktus. SPCI inflācijai krītoties, ir grūtāk izšķirt, kā valūtas nomaiņa uz euro ietekmē uztverto inflāciju.

3. attēls

Uztvertā un faktiskā inflācija

(%)

[pic]

VALūTAS NOMAIņAS SAZIņAS KAMPAņA UN SABIEDRīBAS VIEDOKLIS

Saziņas kampaņu par euro ieviešanu sāka 2007. gadā, izveidojot valsts tīmekļa vietni par euro un atverot bezmaksas telefona līniju, kā arī rīkojot seminārus un konferences. Visaptverošu saziņas kampaņu sāka 2008. gada pavasarī.

Kampaņas mērķis bija savlaicīgi un sīki informēt Slovākijas iedzīvotājus par valūtas nomaiņas galvenajiem aspektiem. Centralizēti rīkotā plašsaziņas līdzekļu kampaņa televīzijā, radio un presē ilga no 2008. gada marta līdz 2009. gada februārim. To papildināja ar apjomīgu publikāciju un euro kalkulatoru izplatīšanu visām mājsaimniecībām, regulāri atjauninātu (un plaši apmeklētu) tīmekļa vietni, īpašiem projektiem skolām un žurnālistiem, pasniedzēju apmācības programmu un “eiromobili”, kas piegādāja informāciju valsts attālākajiem nostūriem. Euro kampaņas pēdējais un intensīvākais posms sākās 2008. gada septembrī ar valsts iestāžu, ECB un Komisijas kopīgi rīkoto plašo euro konferenci. Kampaņas kulminācijas punkts bija svētki 2009. gada 1. janvārī. Visā kampaņas norises laikā Slovākijas iestādes pievērsa īpašu uzmanību konkrētam mērķgrupām (bērniem un jauniešiem, invalīdiem, etniskām minoritātēm un citām grupām), nodrošinot tās ar īpaši pielāgotiem rīkiem, kas izskaidro valūtu nomaiņas galvenos posmus un elementus.

Komisija atbalstīja kampaņu tehniskā un finansiālā ziņā. Tas nozīmēja publikāciju un reklāmas materiālu nodrošināšanu, izstāžu, žurnālistu semināru un sabiedriskās domas aptauju rīkošanu. Ar vairākiem piešķīrumiem Komisija finansēja daļu no saziņas personāla algām, kampaņu plašsaziņas līdzekļos, informācijas telefona līniju un tīmekļa vietni, skolu projektu, kā arī izplatīšanas, euro kalkulatoru un “eiromobiļa” programmas.

Slovākijas eksperti piedalījās informācijas un mācību darbībās, kuras organizēja Komisija/OLAF, ECB un Europol , lai iepazīstinātu ar procedūrām un metodēm, kuras paredzētas, lai aizsargātu euro pret viltošanu.

Arī Eiropas Centrālā bankā sadarbībā ar Slovākijas Valsts banku īstenoja kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību un cilvēkus, kuri rīkojas ar skaidru naudu, veicot savu profesionālo darbību, ar noteikumiem euro skaidras naudas nomaiņai, kā arī ar euro banknošu un monētu drošības elementiem.

Valsts euro kampaņu uzskatīja par izdevušos: saskaņā ar 2009. gada janvāra Eurobarometer apsekojumu 90 % Slovākijas iedzīvotāju jutās visai labi informēti, un 84 % iedzīvotāju bija visai vai ļoti apmierināti ar valsts iestāžu sniegto informāciju. Tas noteikti ietekmēja kopējo priekšstatu par valūtas nomaiņu: deviņi no desmit Slovākijas iedzīvotajiem uzskatīja, ka valūtas nomaiņa noritējusi netraucēti un efektīvi. Plašsaziņas līdzekļi bija galvenais informācijas avots vairākumam iedzīvotāju (93 %), otrajā vietā ierindojās Valsts Centrālā banka (20 %). Aptuveni 90 % aptaujāto atzina, ka redzējuši televīzijas sižetus par euro: vairākums uzskatīja, ka sižeti bijuši ļoti vai salīdzinoši lietderīgi. Gandrīz visi Slovākijas iedzīvotāji teica, ka saņēmuši euro kalkulatoru (95 %), un aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju uzskatīja, ka kalkulatori bija lietderīgi. Jautāti par joprojām trūkstošu informāciju, aptuveni 31 % Slovākijas iedzīvotāju vēlējās uzzināt vairāk par euro banknošu un monētu drošības elementiem (4 no 10 aptaujātajiem apsekojuma laikā nevarēja nosaukt nevienu no drošības elementiem), 22 % iedzīvotāju vēlējās uzzināt vairāk par godīgu cenu noapaļošanu, savukārt 19 % vēlējās saņemt plašāku informāciju par to, kā izvairīties no krāpšanas valūtas pārrēķinos.

Labi pārvaldītā informācijas kampaņa Slovākijā palīdzēja nodrošināt netraucētu valūtas nomaiņu uz euro. Kampaņa bija visaptveroša: tajā tika pievērsta uzmanība visām mērķgrupām, tostarp minoritātēm un cilvēkiem ar īpašām informācijas vajadzībām. Iestādēm būtu jāpievēršas tādas informācijas sniegšanai, kura iedzīvotājiem joprojām trūkst: papildu informācijas sniegšanai par euro skaidrās naudas drošības elementiem un godīgas cenu noteikšanas jautājumiem un ar to saistītajām bažām.

[1] ECB 2008. gada 19. jūnija vadlīnijas (ECB/2008/4), ar ko groza vadlīnijas ECB/2006/9 par dažiem sagatavošanās darbiem euro skaidras naudas nomaiņai un euro banknošu un euro monētu priekšlaikus piegādei un pakārtotajai priekšlaikus piegādei ārpus euro zonas.

[2] Flash Eurobarometer 259 apsekojums, (2009. gada janvāris).

[3] Flash Eurobarometer 255 apsekojums, (2009. gada janvāris).

[4] Flash Eurobarometer 259 apsekojums, (2009. gada janvāris).

[5] Flash Eurobarometer 255 apsekojums, (2009. gada janvāris).

[6] Veikaliem lauku rajonos ir apgrūtināta pieejamība bankām, tāpēc tiem ātri var beigtiem skaidrā nauda atlikuma izdošanai.

[7] Flash Eurobarometer 259 apsekojums, (2009. gada janvāris).

[8] Flash Eurobarometer 259 apsekojums, (2009. gada janvāris).

[9] Komisijas ieteikums par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro, OV L 23, 30. lpp., 26.1.2008.

[10] Eurostat : Euro changeover and inflation in Slovakia (Valūtas nomaiņa uz euro un inflācija Slovākijā), 2009. gada 23. marts.

[11] Flash Eurobarometer 259 apsekojums, (2009. gada janvāris).