[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.2.2009

COM(2009) 84 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

ES STRATĒĢIJA KATASTROFU DRAUDU SAMAZINĀŠANAS ATBALSTAM JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪS

{SEC(2009) 217}{SEC(2009) 218}{SEC(2009) 220}

1. IEVADS

Katastrofas kaitē attīstībai un apdraud Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka katastrofu draudu samazināšanai ( disaster risk reduction , DRR ) piemīt augsta izmaksu un ieguvumu attiecība. ANO Starptautiskajā stratēģijā katastrofu mazināšanai ( ISDR ) katastrofu draudu samazināšana ir definēta šādi: „Pasākumi, kas veikti, lai samazinātu katastrofu draudus un dabas katastrofu negatīvo ietekmi, īstenojot sistemātiskus centienus izvērtēt un pārvaldīt katastrofu cēloņus, tostarp novēršot apdraudējumus, samazinot sociālo un ekonomikas ievainojamību un uzlabojot sagatavotību nevēlamiem notikumiem.”

ES ir lielākā palīdzības sniedzēja pasaulē, tomēr tai trūkst stratēģiska pamata, lai virzītu savu jaunattīstības valstīm paredzēto atbalstu katastrofu draudu samazināšanas jomā. Šajā paziņojumā ir ierosināta ES stratēģija, ar ko atbalsta katastrofu draudu samazināšanu jaunattīstības valstīs, īstenojot sadarbību attīstības jomā un piešķirot humāno palīdzību, lai palīdzētu atbalstīt 2005. gada Hjogo rīcības pamatplānu[1] un sasniegt TAM.

Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 180. pantu, šī stratēģija veido pusi no dokumentu kopuma, kas attiecas uz katastrofu draudu samazināšanas aspektiem Eiropas Savienībā[2] un ārpus tās robežām, vienlaikus apskatot arī jautājumu par atbilstošām saiknēm starp abām dimensijām. Šī stratēģija papildina un atbalsta pašreizējās ES iniciatīvas klimata pārmaiņu jomā.

2. PAMATOJUMS

2.1. Katastrofu skaits pieaug – visvairāk cieš jaunattīstības valstis

Pēdējos 30 gados ir pieaudzis gan katastrofu biežums, gan to intensitāte. Kopējais to katastrofu skaits, par kurām ir ziņots, palielinājās no 73 katastrofām 1975. gadā līdz apmēram 440 katastrofām 2007. gadā. Dabas katastrofu skaits ir gandrīz trīskāršojies – no 1280 katastrofām (1978.–1987. gadā) līdz 3435 katastrofām (1998.–2007. gadā)[3].

Katastrofas vissmagāk skar jaunattīstības valstis, jo tās ir visneaizsargātākās un tām ir vismazāk iespēju, lai tiktu galā ar katastrofām. Piemēram, 6,6 baļļu spēcīgas zemestrīces rezultātā Irānā 2003. gadā gāja bojā vairāk nekā 40 000 cilvēku. Salīdzinājumam – 6,5 baļļu spēcīgas zemestrīces rezultātā, kas četras dienas iepriekš skāra centrālos Kalifornijas reģionus, gāja bojā divi cilvēki un 40 tika ievainoti[4]. Turklāt katastrofu dēļ ievērojami valsts līdzekļi, kas paredzēti attīstības jomai, tiek novirzīti neatliekamai palīdzībai, atjaunošanai un rekonstrukcijai, kā rezultātā trūcīgie nesaņem līdzekļus, kas vajadzīgi, lai izkļūtu no nabadzības. Cunami rezultātā, kas 2004. gadā skāra Ačehu (Indonēzija), to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa, saskaņā ar aplēsēm šajā reģionā palielinājās no 30 % līdz 50 %[5].

Turklāt jaunattīstības valstis ir ievērojami atkarīgas no veselīgiem dzīvniekiem un augiem (laukaugiem), kā rezultātā bioloģisku apdraudējumu izraisītas katastrofas var nelabvēlīgi ietekmēt nodrošinātību ar pārtiku un tādējādi izraisīt jaunas katastrofas. Saistībā ar bioloģiskiem apdraudējumiem arī jāatceras, ka slimību uzliesmojumi vai kaitēkļu uzbrukumi, tos atbilstoši neapkarojot, var strauji kļūt endēmiski, ievērojami ietekmējot valsts vai reģiona „ekonomikas” statusu un tādējādi arī ekonomikas izredzes vidējā un ilgākā termiņā.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ( IPCC ) ir konstatējusi, ka ir mainījies dažu ekstremālu laika apstākļu biežums un/vai intensitāte[6]. Iespējams, ka šīs izmaiņas jau šobrīd veicina katastrofu skaita un intensitātes pieaugumu, kā rezultātā efektīva katastrofu draudu samazināšana ir pat vēl vajadzīgāka un steidzamāka.

2.2. Ieguldījumi katastrofu draudu samazināšanā atmaksājas

No katastrofām ir iespējams izvairīties. Pastāv iespējas samazināt draudus un ierobežot katastrofu sekas, piemēram, novēršot galvenos cēloņus cilvēku neaizsargātībai un palielinot viņu spējas pārvarēt draudus. Katastrofu draudu samazināšana ietver sagatavotību katastrofām, katastrofu seku mazināšanu un katastrofu novēršanu. Tās mērķis ir uzlabot pretestību katastrofām. Katastrofu draudu samazināšanas pamatā ir zināšanas par riska pārvaldību, resursu palielināšanu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un zemes novērošanas sistēmu izmantošanu.

Piemēri sekmīgai katastrofu draudu samazināšanai Ceturtās kategorijas viesuļvētra „Mišela” 2001. gadā bija spēcīgākā viesuļvētra, kas pēdējos 50 gados ir skārusi Kubu. Pateicoties Kubas efektīvajai agrīnās brīdināšanas sistēmai un gatavības plānam viesuļvētru gadījumiem, tika evakuēti 700 000 cilvēki, no tiem 270 000 cilvēkiem piešķīra pagaidu dzīvesvietu un apmierināja viņu pamatvajadzības ilgākam laikposmam. Apmēram 777 000 dzīvniekus pārvietoja uz drošiem reģioniem. Viesuļvētra bija liels trieciens ekonomikai, tomēr tika ziņots tikai par pieciem bojā gājušajiem un 12 ievainotiem cilvēkiem. [7] Viesuļvētras rezultātā, kas 1998. gadā skāra Papua-Jaungvinejas ziemeļrietumu piekrasti, gāja bojā 2200 cilvēki. Pateicoties pūlēm, ko Āzijas katastrofu novēršanas centrs pielika katastrofu draudu samazināšanas jomā pēc šīs katastrofas, cunami rezultātā, kas 2000. gadā nopostīja tūkstošiem māju, dzīvību nezaudēja neviens cilvēks. [8] |

Efektīvi samazinot katastrofu draudus, var samazināt cietušo skaitu un materiālos kaitējumus. Pētījumi liecina, ka ar katru katastrofu draudu samazināšanā ieguldīto dolāru var ietaupīt divus līdz četrus dolārus, kas paredzēti katastrofu seku novēršanai vai mazināšanai[9].

2.3. Starptautiskie centieni katastrofu draudu samazināšanā

Pēdējos gados galvenā uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta tam, lai īstenotu visaptverošas pieejas katastrofu draudu samazināšanas jomā, un nevis tikai tam, lai reaģētu uz katastrofām. 2005. gadā 168 valdības pieņēma Hjogo rīcības pamatplānu 2005.–2015. gadam: Pastiprināt valstu un kopienu pretestību katastrofām . Komisija[10] pilnībā atbalsta tā īstenošanu. Tagad uzdevums ir efektīvi īstenot šo pamatplānu pasaules, reģionālā, valsts un vietējā līmenī. Daudzas jaunattīstības valstis pieliek ievērojamas pūles pamatplāna īstenošanā, tomēr tās kavē līdzekļu un kapacitātes trūkums[11]. Otrās Katastrofu draudu samazināšanas vispasaules platformas mērķis ir uzturēt Hjogo procesa dinamismu un izvērtēt gūtos panākumus. Paredzēts, ka šīs platformas sanāksmes notiks 2009. gada jūnijā. Par pieaugošo starptautisko izpratni liecina iniciatīvas, kā, piemēram, Pasaules bankas Katastrofu mazināšanas un katastrofu seku novēršanas vispasaules mehānisms ( GFDRR ).

Sarunu gaitā par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ( UNFCCC ), jo īpaši par 2007. gadā pieņemto Bali rīcības plānu, tika arī noteikts, ka katastrofu draudu samazināšana ir līdzeklis, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tādējādi samazinot to sekas, un papildinājums ilgtermiņa centieniem mazināt klimata pārmaiņas[12].

2.4. Iemesli ES rīcībai katastrofu draudu samazināšanas jomā

Gan 2005. gada „Eiropas konsenss attīstības jomā”, gan 2007. gada „Eiropas konsenss par humāno palīdzību” uzliek Eiropas Savienībai par pienākumu atbalstīt katastrofu draudu samazināšanas politiku un rīcību šajā jomā. Padomes 2008. gada secinājumos par to, kā stiprināt Eiropas Savienības reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos, Komisija tika lūgta iesniegt priekšlikumu par ES stratēģiju katastrofu draudu mazināšanai jaunattīstības valstīs. Arī Eiropas Parlaments ir atkārtoti paudis atbalstu stingrākai katastrofu draudu samazināšanas politikai un lielākiem finanšu līdzekļiem.

Vairums ES dalībvalstu un Komisija regulāri atbalsta centienus katastrofu draudu samazināšanas jomā visās jaunattīstības valstīs un reģionos, un eksistē labi ES koordinācijas piemēri – piemēram, Bangladešā, kur Eiropas Komisija un DFID programma 2010.–2014. gadam kopīgi atbalstīs Visaptverošo katastrofu pārvaldības programmu. Tomēr pašreizējai ES rīcībai nav stratēģiska rakstura, jo tā galvenokārt norisinās ad hoc projektu/programmu ietvaros un bieži ir nesaskaņota un nepiemērota. Piemēram, Komisija skaidri apzinās, ka 10 gados, kopš īsteno pasākumus sagatavotībai katastrofām (jo īpaši saistībā ar Komisijas DIPECHO programmām sešos katastrofu apdraudētos pasaules reģionos), ir ļoti maz piemēru oficiālai sadarbībai ar dalībvalstīm. Šķiet, ka ES rīcības efektivitāti nelabvēlīgi ietekmē vairāki faktori.

- Politisku un stratēģisku pamatu trūkums katastrofu draudu samazināšanas jomā. Kaut arī Hjogo pamatplānā ir noteiktas vienotas katastrofu draudu samazināšanas vadlīnijas, tomēr tās nav viegli izmantojamas attīstības sadarbības nolūkos. Piemēram, neraugoties uz salīdzinošajām priekšrocībām un apjomradītiem ietaupījumiem, kas rodas reģionālas darbības rezultātā, reģionālais konteksts ir pieminēts pavisam maz. Līdz šim tikai Apvienotā Karaliste un Zviedrija (Zviedrijas Attīstības sadarbības iestāde ( SIDA )) ir izstrādājušas īpašu politiku/stratēģiju katastrofu draudu samazināšanas jomā, bet citas dalībvalstis plāno to darīt. Šobrīd apmēram 10 dalībvalstis un Komisija pastiprina savu individuālo atbalstu katastrofu draudu samazināšanai. Tas nenovēršami izraisīs lielāku centienu sadrumstalotību un/vai dublēšanos, ja nepastāvēs ES stratēģija šādu centienu virzīšanai.

- Vienotas pieejas trūkums. Kaut arī Eiropas Savienības viedokļi par katastrofu draudu samazināšanu viennozīmīgi pārklājas, Eiropas Savienībai šobrīd nav vienotas pieejas šim jautājumam. Katastrofu draudu samazināšanai jābūt ES un jaunattīstības valstu politiskā dialoga sastāvdaļai, un tā būs visefektīvākā tad, ja Eiropas Savienības pieeja būs konsekventa un saskaņota. Piemēram, viennozīmīgas un saskaņotas ES pieejas trūkums bija acīmredzams pirmās Katastrofu samazināšanas vispasaules platformas sanāksmēs 2007. gadā. ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām ( UNFCCC ) ir vēl viens forums, kura ietvaros būtu lietderīgi saskaņot ES nostāju jautājumā par katastrofu draudu samazināšanu un klimata pārmaiņām.

- Gūti tikai nelieli panākumi, integrējot katastrofu draudu samazināšanu . Ņemot vērā katastrofu izraisīto apdraudējumu attīstībai, katastrofu draudu samazināšana ir labāk jāintegrē ES sadarbībā attīstības jomā. Šāds darbs pašlaik norit vairākās dalībvalstīs un Komisijā, tomēr līdz šim gūtie panākumi bijuši nevienmērīgi un nelieli un ir jāuzlabo. [13]

- Vāja saikne starp katastrofu draudu samazināšanu un klimata pārmaiņām. Katastrofu draudu samazināšana ir ļoti svarīgs elements, lai sekmīgi pielāgotos klimata pārmaiņām, un efektīvai katastrofu draudu samazināšanai aizvien vairāk jāņem vērā mainīgais apdraudējums, kas saistīts ar klimata pārmaiņām. Tomēr praksē netiek sistemātiski apzinātas un izmantotas priekšrocības un sinerģijas, kas rodas, sasaistot jautājumus par katastrofu draudu samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Tas viss norāda, ka ES stratēģija katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs sniegtu Eiropas Savienībai pašlaik trūkstošo stratēģisko virzienu, vienlaikus apvienojot visus pašreizējos ES centienus katastrofu draudu samazināšanas jomā. Tādējādi būs iespējams vienotāk un saskaņotāk izmantot priekšrocības un sinerģijas, tostarp saistībā ar politikas saskaņotību, centienu nedublēšanos, izmaksu lietderību, efektivitāti un apmaiņu ar labāko praksi.

3. CEļā UZ ES STRATēģIJU KATASTROFU DRAUDU SAMAZINāšANAS ATBALSTAM JAUNATTīSTīBAS VALSTīS

Ierosinātās stratēģijas pamatā ir stratēģiskais darbs, ko veica Eiropas Komisija[14] un ES dalībvalstis, un pieredze, kas gūta katastrofu draudu samazināšanā visos jaunattīstības valstu reģionos. Darbības prioritārās jomas, kas minētas turpmāk, pilnībā atbilst Hjogo pamatplāna prioritātēm, savukārt stratēģijas vispārējais mērķis, stratēģiskie mērķi un īstenošanas prioritātes īpaši atspoguļo pašreizējās partnerības un sadarbības starp Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm (tostarp reģionālajā līmenī) kontekstu.

3.1. Mērķi

Vispārējais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, ar uzlabotas katastrofu draudu samazināšanas palīdzību samazinot katastrofu izraisīto slogu, ar ko saskaras trūcīgās un visneaizsargātākās valstis un iedzīvotāju grupas.

Lai šo vispārējo mērķi sasniegtu, ES atbalstīs šādus stratēģiskos mērķus:

1. atbalsts jaunattīstības valstīm, lai to attīstības politikā integrētu katastrofu draudu samazināšanas apsvērumus, kā arī atbalsts efektīvai plānošanai;

2. atbalsts jaunattīstības valstīm un sabiedrībām, lai efektīvāk samazinātu katastrofu draudus, veicot mērķtiecīgus pasākumus katastrofu novēršanā, katastrofu seku mazināšanā un attiecībā uz sagatavotību katastrofām;

3. efektīvāka katastrofu draudu samazināšanas apsvērumu integrēšana ES attīstības un humānās palīdzības politikā un programmās, kā arī reaģēšana uz krīzēm, ja tā attiecas uz reaģēšanu uz katastrofām un atjaunošanu.

3.2. Ģeogrāfiskais pārklājums, darbības joma un pieeja

Stratēģija aptver visas jaunattīstības valstis[15] un aizjūras zemes un teritorijas (AZT), tomēr īpaša uzmanība būs pievērsta katastrofu apdraudētiem reģioniem, vismazāk attīstītajām un visneaizsargātākām valstīm un vietām un vismazāk aizsargātajām grupām[16]. Tiks veicināta arī sadarbība katastrofu draudu samazināšanas jomā ar attālākajiem reģioniem.

Katastrofas, uz kurām stratēģija attiecas, ir katastrofas, kuru iemesli ir dabiski[17] un tehnoloģiski apdraudējumi. Tomēr dažāda veida apdraudējumi var mijiedarboties, izraisot „domino efektu”, piemēram, vides degradācija pastiprina plūdu sekas, kā rezultātā izceļas epidēmijas. Tādēļ jāpieņem pieeja, kas aptver vairākus apdraudējumus, jo, pateicoties šāda veida pieejai, var palielināties arī pretestība citiem katastrofu veidiem. Atzīstot, ka katastrofas var palielināt esošo spriedzi un nestabilitāti, stratēģija tomēr neattieksies uz cilvēka izraisītām katastrofām, piemēram, konfliktiem un karu[18]. Uzmanība tiks pievērsta gan lēnas, gan ātras izcelsmes katastrofām, lielu teritoriju aptverošām un reģionāla mēroga katastrofām, kas bieži atkārtojas, piemēram, zemes nogruvumi, lietusgāžu izraisīti plūdi, ugunsgrēki, vētras, cilvēku un dzīvnieku slimību uzliesmojumi un augu kaitēkļu izplatība, paturot prātā to, ka šo katastrofu gadījumā varētu būt vajadzīgas dažādas pieejas.

Atbalstu, ko sniedz, lai jautājumu par katastrofu draudu samazināšanu integrētu ES ārējās darbībās un jaunattīstības valstu stratēģijās, stratēģijas ietvaros apvieno ar mērķtiecīgiem katastrofu draudu samazināšanas pasākumiem, kuri var lietderīgi papildināt integrēšanas centienus, sniedzot ievērojamus tūlītējus rezultātus. Piemēri šajā saistībā ir tādi nozīmīgi ieguldījumi katastrofu draudu samazināšanā, kurus var viegli piemērot dažādās situācijās, piemēram, specifiskas DRR programmas vai reģionālas agrīnās brīdināšanas sistēmas. Reģionālā dimensija ir ļoti svarīga, jo katastrofas neapstājas pie robežām. Eiropas Savienība izmantos savu klātbūtni un reģionālajā līmenī gūto pieredzi, lai atbalstītu pasākumus, kas ir efektīvāki, tos veicot reģionālajā līmenī atbilstoši salīdzinošās priekšrocības un subsidiaritātes principiem.

4. INTERVENCES PRIORITāRāS JOMAS

4.1. Nodrošināt, lai katastrofu draudu samazināšana ir valsts un vietējā līmeņa prioritāte ar spēcīgu institucionālo pamatu īstenošanai

Politiskā apņemšanās ir ļoti svarīga, lai īstenotu katastrofu draudu samazināšanas pasākumus visos līmeņos. Eiropas Savienība atbalstīs tās jaunattīstības valstis, kas uzņemas vadību katastrofu draudu samazināšanā un Hjogo pamatplāna īstenošanā, un veicinās katastrofu draudu samazināšanu, palielinot šīs stratēģijas atpazīstamību un demonstrējot tās priekšrocības.

Hjogo pamatplāna īstenošana ietver arī atbalstu katastrofu draudu samazināšanas labākai integrēšanai a) attīstības un humānās palīdzības politikā un tās plānošanā, b) reaģēšanā uz krīzēm (ja tā attiecas uz reaģēšanu uz katastrofām un atjaunošanu) un c) stratēģijās, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Lai to panāktu, ir jādara pieejami resursi Komisijā, ES dalībvalstīs un jaunattīstības valstīs.

Turklāt efektīvai katastrofu draudu samazināšanai ir vajadzīgs spēcīgs institucionālais pamats, kuru var stiprināt, piemēram, palielinot kapacitāti, īstenojot labu pārvaldību, veicinot atbilstošu politiku un tiesību aktus, sekmējot informācijas apmaiņu un piemērojot efektīvus koordinācijas mehānismus. Daudzu ieinteresēto personu dialoga rezultātā jāizveido valsts platformas, lai sniegtu politikas norādes un koordinātu darbības. Svarīgi ir arī stiprināt starptautiskās sistēmas spējas rīkoties atbilstīgi starptautiskajām saistībām un saskaņot ES līdzekļu devēju atbalstu, lai maksimāli palielinātu palīdzības efektivitāti.

ES veiks turpmāk minēto. ►Veicinās to, ka jautājumu par katastrofu draudu samazināšanu iekļauj augsta līmeņa politisko sanāksmju darba kārtībā un ka tas kļūs par regulārā politiskā dialoga ar jaunattīstības valstīm daļu; ►atbalstīs katastrofu draudu samazināšanas integrāciju jaunattīstības valstu attīstības politikā un plānošanā, tostarp konkrētajās nozaru politikas jomās, stratēģijās, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām, un pārnozaru jautājumos; ►labāk integrēs katastrofu draudu samazināšanu ES politikā, atbalsta stratēģijās, programmās un projektos; ►palīdzēs izstrādāt un īstenot valsts politiku un tiesību un institucionālo sistēmu katastrofu draudu samazināšanas jomā, tostarp valstu un reģionālās platformas; ►nodrošinās ciešāku koordināciju, sniedzot atbalstu katastrofu draudu samazināšanas jomā jaunattīstības valstīs, tādējādi palīdzot īstenot šo stratēģiju; ►atbalstīs ANO/ISDR kā koordinācijas struktūru Hjogo pamatplāna īstenošanā. |

4.2. Katastrofu draudu identificēšana, novērtēšana un pārraudzība, un agrīnās brīdināšanas uzlabošana

Labākas zināšanas par apdraudējumiem, jo īpaši saistībā ar pieaugošām klimata svārstībām un neaizsargātību vai ievērojamo pieaugumu pasaules tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un ražojumiem, ļauj kopienām un valstīm labāk izprast, prognozēt un samazināt līdz minimumam katastrofu risku, un šīs zināšanas jāņem vērā politikas veidošanā.

Pašreizējo analītisko trūkumu dēļ ir jāuzlabo un jāpastiprina riska analīzes kapacitāte, jāveicina integrēts neaizsargātības un kapacitātes novērtējums, jāmodernizē datu uzraudzības stacijas un ticamas agrīnās brīdināšanas (AB) sistēmas, kā arī jāveicina kopīgs postījumu un vajadzību novērtējums pēc katastrofām ( PDNA )[19], lai izstrādātu katastrofu draudu samazināšanas stratēģijas un pasākumus, kas atbilst ārkārtas apstākļiem, kuros atrodas apdraudēti cilvēki, un stiprinātu pretestību. Šajā procesā ļoti svarīga ir kapacitātes palielināšana un instrumenti, kas nodrošina, ka agrīnā brīdināšana sasniedz arī visvairāk apdraudētās kopienas un cilvēkus.

Lai pārvarētu šos trūkumus, ļoti būtiska ir pastiprināta pētniecība, statistikas kapacitāte un ar katastrofu draudu samazināšanu saistīto rezultātu izplatīšana. Eiropas Savienībai ir ievērojama pētniecības kapacitāte, tostarp Septītā pētniecības pamatprogramma un Kopīgais pētniecības centrs, ar kuru atbalsta instrumentus, kā, piemēram, Kopernikus programmu, kas veicina jaunattīstības valstu centienus un tos papildina. Eiropas Savienība nodrošinās, lai tiktu izveidotas atbilstošas saites ar zināšanu konsolidācijas iniciatīvām, kuras apzināja paziņojuma par Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai kontekstā.

ES veiks turpmāk minēto. ►Atbalstīs pētniecības pastiprināšanu (zinātniskajā, tehnoloģiskajā un sociālekonomiskajā jomā) un statistikas kapacitāti jaunattīstības valstīs; ►veicinās tāda riska novērtējuma izstrādi valsts līmenī, kas aptver vairākus apdraudējumus, un veicinās apmaiņu ar informāciju un zināšanām par draudiem; ►veicinās postījumu un vajadzību novērtējuma pēc katastrofām veikšanu kopā ar PB un ANO, atbalstot valsts līmenī veikto novērtējumu, lai tādējādi pastiprinātu valsts pretestību krīzēm; ►atbalstīs līdzdalības riska novērtējumu kopienās un sasaistīs to ar valsts un reģionālā līmenī veikto novērtējumu; ►veicinās apmaiņu ar labāko praksi, idejām un pieredzi gan jaunattīstības valstu starpā, gan starp jaunattīstības valstīm un attīstītajām valstīm; ►atbalstīs agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidi vai stiprināšanu (tostarp uz cilvēku vajadzībām vērstu sistēmu) un ar to saistīto kapacitātes palielināšanu. |

4.3. Zināšanu, inovācijas un izglītības izmantošana, lai visos līmeņos radītu „drošības un pretestības kultūru”

Katastrofu apmēru var ievērojami samazināt, ja cilvēki ir labi informēti par draudiem, ar kuriem viņi varētu saskarties, un par varbūtējām iespējām un pasākumiem, kurus var īstenot, lai samazinātu neaizsargātību un labāk sagatavotos katastrofām.

Sabiedrības izpratni par katastrofu draudu samazināšanu var uzlabot, sniedzot informāciju par katastrofu draudiem kompetentajām iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem, lai tādējādi dotu cilvēkiem iespēju aizsargāt sevi un padarīt savus eksistences pamatus elastīgākus pret katastrofām. Plašsaziņas līdzekļiem var būt būtiska nozīme. Jo īpaši bērnus var informēt arī par katastrofu draudu samazināšanu, iekļaujot materiālus par šo tēmu formālajā, neformālajā un ikdienas izglītībā un apmācībā un atvieglojot piekļuvi informācijai par katastrofu draudiem un aizsardzības līdzekļiem.

Arī atbalsts, kas paredzēts uz tirgu balstītu apdrošināšanas mehānismu īstenošanai, var būt instruments, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par katastrofu draudiem, tādējādi veicinot izturēšanos, kuras rezultātā samazinās draudi.

ES veiks turpmāk minēto. ►Atbalstīs informācijas kampaņas un programmas; ►atbalstīs jautājuma par katastrofu draudu samazināšanu iekļaušanu izglītībā un apmācībā; ►palīdzēs padarīt informāciju par katastrofu draudu samazināšanu vieglāk pieejamu, jo īpaši cilvēkiem īpaši apdraudētos reģionos; ►atbalstīs tādu katastrofu draudu pārvaldības programmu izstrādi vai atjaunināšanu, kas vērstas uz kopienām, tostarp izmantojot uz tirgu balstītus apdrošināšanas mehānismus. |

4.4. Saistīto riska faktoru samazināšana

Neaizsargātību pret apdraudējumiem pastiprina daudzi faktori, piemēram, nabadzība, slikta zemes izmantošanas plānošana un nedrošu apdzīvojamo vietu izveide, straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, pieaugošs iedzīvotāju blīvums un strauja urbanizācija, slikta pārvaldība, sociālo un finanšu drošības tīklu trūkums, slikta situācija veselības un invaliditātes jomā, slikta dabas resursu apsaimniekošana, vides degradācija, dzimumu nevienlīdzība, nenodrošinātība ar pārtiku, klimata pārmaiņu pastiprināšanās un fakts, ka šobrīd arvien vairāk cilvēku dzīvo apdraudētos reģionos.

Eiropas Savienība atbalstīs saikni starp katastrofu draudu samazināšanu un šiem dažādajiem jautājumiem, lai panāktu, ka viss ES atbalsts ir saskaņotāks un labāk pielāgots katastrofām, vienlaikus izmantojot potenciālo sinerģiju priekšrocības. Jo īpaši Eiropas Savienība nodrošinās, ka tiks izveidotas atbilstošas saites ar dabas resursu jomu un vides programmām, tostarp iniciatīvām, kā, piemēram, Pasaules klimata pārmaiņu alianse (PKPA), kopējais Eiropas Komisijas un Ģenerālsekretariāta dokuments „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība”[20] un ES rīcības plāns par klimatu un attīstību[21]. Saikne starp katastrofu draudu samazināšanu un piemērošanos klimata pārmaiņām var sniegt daudzas priekšrocības saistībā ar centienu un iestāžu nedublēšanos.

ES veiks turpmāk minēto. ►Atbalstīs katastrofu draudu samazināšanas integrāciju tajās jomās, kas veido saistītos riska faktorus; ►meklēs iespējas, kā viennozīmīgāk un harmoniskāk saistīt katastrofu draudu samazināšanu ar mērķi piemēroties klimata pārmaiņām; ►atbalstīs integrētās programmas vai projektus, kas attiecas uz katastrofu draudu samazināšanu un tiem dažādajiem jautājumiem, kurus apzināja kā riska faktorus (piemēram, katastrofu draudu samazināšana/piemērošanās klimata pārmaiņām/nodrošinātība ar pārtiku); ►izvērtēs inovatīvas finansēšanas iespējas, lai piesaistītu līdzekļus gan katastrofu draudu samazināšanas, gan piemērošanās klimata pārmaiņām jomā. |

4.5. Pastiprināt sagatavotību katastrofām, lai spētu efektīvi reaģēt visos līmeņos

Sagatavotība var aptvert dažādus darbību veidus, piemēram, neparedzētu situāciju plānošana, aprīkojuma un rezervju uzkrāšana, neatliekamās palīdzības dienesti un rezerves pasākumi, saziņa, vienošanās par informācijas pārvaldību un saskaņošanu, kapacitātes palielināšana apdraudētajās kopienās un to iestādēs, darbinieku apmācība, kopienu treniņi un mācības un sabiedrības izglītošana.

Darbības sagatavotības jomā ir arī dabiskā veidā saistītas ar reaģēšanas un atjaunošanas darbībām. Tādējādi tās sniedz labu iespēju nodrošināt saskaņotību starp katastrofu pārvaldības darbībām, kas bieži ietilpst civilās aizsardzības organizāciju kompetencē, kā arī nodrošināt saskaņotību un komplementaritāti starp humānās palīdzības un attīstības jomu, piemēram, izveidojot vai palielinot valsts resursus, kas paredzēti, lai veiktu postījumu un vajadzību novērtējumus pēc katastrofām un izstrādātu atjaunošanas un rekonstrukcijas plānus katastrofu draudu samazināšanas kontekstā.

Efektīvi sagatavotības plāni un struktūra palīdz arī pārvarēt daudzas mazas un vidēja lieluma katastrofas, kas bieži skar daudzas kopienas. Lai ilgtspējīgi samazinātu nabadzību, ļoti svarīgi ir atbalstīt kopienas tādā veidā, ka katastrofu gadījumā tās spēj palīdzēt pašas sev; ļoti svarīga ir arī sagatavotība finanšu jomā, lai pārvarētu katastrofas sekas, neradot liekas makroekonomikas vai budžeta problēmas. Piešķirot stimulus/atbalstu, valdības varētu veicināt atbildīgu uzņēmumu darbību un publiskā un privātā sektora partnerību, kas ir īpaši svarīgi, lai izstrādātu (cenu ziņā pieejamus) apdrošināšanas mehānismus katastrofu gadījumā.

ES veiks turpmāk minēto. ►Atbalstīs uz kopienām vērstas sagatavotības programmas; ►atbalstīs tādu sagatavotības un ārkārtas rīcības plānu izstrādi, kuru pamatā ir jaunākie riska novērtējumi; ►veicinās katastrofu draudu samazināšanas pasākumu integrāciju reaģēšanas un atjaunošanas procesā; ►veicinās riska dalīšanas un pārnešanas mehānismus. |

5. STRATēģIJAS īSTENOšANA

5.1. Īstenošanas prioritātes

Eiropas Savienība atbalstīs pilnīgu stratēģijas īstenošanu, izmantojot savu ievērojamo pieredzi katastrofu draudu samazināšanas jomā. Tomēr turpmāk minētajās jomās, kurās Eiropas Savienībai ir salīdzinošas priekšrocības, tiek ierosināts ātri uzsākt pasākumu īstenošanu.

- Politiskais dialogs par katastrofu draudu samazināšanu . Eiropas Savienība uzsāks politisko dialogu par katastrofu draudu samazināšanu ar visiem jaunattīstības reģioniem un valstīm pašreizējo forumu ietvaros, tostarp atbalstot sarunas par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām laikposmam pēc 2012. gada. ES mērķis ir arī panākt saskaņotu nostāju saistībā ar 2009. gada jūnijā paredzēto otro Katastrofu draudu samazināšanas vispasaules platformu.

- Reģionāli rīcības plāni katastrofu draudu samazināšanai. Eiropas Savienība atbalstīs katastrofu draudu samazināšanas rīcības plānu izstrādi un īstenošanu katastrofu apdraudētos reģionos. Šos plānus varētu īstenot, daļēji paplašinot tos pašreizējos ES projektus un programmas katastrofu draudu samazināšanas jomā, kuru pamatā ir jaunattīstības valstu stratēģijas un prioritātes. Ar šiem plāniem arī jāpapildina un jāatbalsta pielāgošanās iniciatīvu, kā, piemēram, Pasaules klimata pārmaiņu alianses (PKPA) pieņemšana. Tiek ierosināts sākt ar rīcības plānu Karību jūras reģiona valstīm, lai cita starpā atbalstītu Visaptverošas katastrofu pārvarēšanas stratēģijas[22] īstenošanu. Pēc tam jāīsteno citi rīcības plāni, kas paredzēti, piemēram, Latīņamerikai, Dienvidaustrumāzijai, Āfrikai un Klusā okeāna valstīm.

- Jautājuma par katastrofu draudu samazināšanu integrācija ES un jaunattīstības valstu politikā un plānošanā un atbalsts nozīmīgiem valsts ieguldījumiem katastrofu draudu samazināšanā. Eiropas Savienība integrēs jautājumu par katastrofu draudu samazināšanu ES sadarbībā attīstības jomā, humānajā palīdzībā un atjaunošanas pasākumos, pilnībā izmantojot Komisijas un atsevišķu dalībvalstu izstrādāto labas integrācijas praksi un instrumentus, tostarp tos, kas attiecas uz vidi, klimata pārmaiņām un civilās aizsardzības iestādēm. Komisija izmantos valstu un reģionu stratēģijas dokumentu nākamo vidusposma pārskatu, lai vajadzības gadījumā nākamajā programmu ciklā, kas sāksies 2012. gadā, apsvērumus par katastrofu draudu samazināšanu pilnībā integrētu Komisijas palīdzībā attīstības jomā.

- Eiropas Savienība atbalstīs arī jautājuma par katastrofu draudu samazināšanu integrāciju jaunattīstības valstu attīstības politikā un plānošanā, tostarp konkrētajās nozaru politikas jomās un stratēģijās, jo īpaši Nabadzības mazināšanas stratēģiju dokumentos ( PRSP ), katastrofu apdraudētajās nozarēs un attiecīgajos pārnozaru jautājumos. Eiropas Savienība saskaņos savu atbalstu tiem nozīmīgiem ieguldījumiem katastrofu draudu samazināšanā, kas ir jau apzināti un ieplānoti šādās attiecīgajās valsts programmās.

5.2. Sadarbība ar ES, komplementaritāte un koordinācija

Eiropas Savienība īstenos šo stratēģiju Parīzes deklarācijas par atbalsta efektivitāti un ES rīcības kodeksa attiecībā uz darbu dalīšanu garā: izveidojot aktīvus koordinācijas mehānismus, pastiprinot ES politisko dialogu ar jaunattīstības valstīm par katastrofu draudu samazināšanu, vienlaikus veicinot atbildību valsts un vietējā līmenī, lai tādējādi novērstu institucionālās atšķirības, kas pastāv attiecībā uz katastrofu draudu samazināšanu attīstības, humānās palīdzības un klimata pārmaiņu jomā, aktīvi veicinot spēcīgu valsts iekšienē notiekošo un reģionālo koordināciju starp līdzekļu devējiem un valdībām, īpašu uzmanību pievēršot ES koordinācijas un saskaņošanas metodēm.

Savos galvenajos birojos Eiropas Savienība saskaņos savus centienus ar citiem nozīmīgiem politikas veidošanas procesiem, instrumentiem un programmām[23], proti, gan Eiropas Savienībā, gan strādājot ar reģionālām un starptautiskām organizācijām, ārpus ES esošiem līdzekļu devējiem, starptautiskām un kopienas mēroga nevalstiskām organizācijām, starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federāciju, Pasaules banku, ANO un ISDR sistēmu.

Lai turpinātu politisko dialogu par katastrofu draudu samazināšanu, pārraudzītu stratēģijas īstenošanu un pastiprinātu koordināciju un ES atbalsta pielīdzināšanu, Komisija izveidos ES vadības grupu (VG) katastrofu draudu samazināšanas jomā, grupā iekļaujot Komisiju un ES dalībvalstis. Šī vadības grupa

- izstrādās 2009. gadā īstenošanas plānu, lai precizētu svarīgākos pasākumus, kompetences jomas, galvenos instrumentus un 5.1. punktā minēto prioritāšu īstenošanas secību. Grupa šo plānu pārskatīs 2011. gadā, lai turpinātu pārējo stratēģijā minēto punktu īstenošanu;

- veicinās katastrofu draudu samazināšanas tīklu izveidi katastrofu apdraudētajās valstīs un reģionos, lai apmainītos ar informāciju un pieredzi, un veicinās sadarbības iespējas un stratēģijas labāku īstenošanu;

- izveidos forumu regulārām apspriedēm un informācijas apmaiņai ar pilsonisko sabiedrību, nevalstiskām organizācijām un valstu un reģionālajiem pārstāvjiem;

- izveidos atbilstošu reglamentējošu pamatu, lai pārraudzītu panākumus un finansēšanu un izvērtētu stratēģijas īstenošanu.

5.3. ES finansēšanas instrumenti[24]

Eiropas Savienība īstenos stratēģiju, izmantojot visus tās rīcībā esošos finansēšanas instrumentus un ņemot vērā ES mērķi līdz 2010. gadam palielināt oficiālo attīstības palīdzību līdz 0,56 % no IKP[25]. Vairākas dalībvalstis un Komisija[26] šobrīd palielina finansējumu katastrofu draudu samazināšanai atbilstoši pašreiz spēkā esošajām finanšu shēmām. Kaut arī šim paziņojumam nav papildu finansiālas ietekmes un pasākumus finansēs pašreizējās finanšu shēmas 2007.–2013. gadam ietvaros, paziņojums ir pamats, lai nodrošinātu, ka pašreizējie instrumenti papildina viens otru un ka tos izmanto vislietderīgāk, tostarp labāk sasaistot katastrofu draudu samazināšanai paredzētos līdzekļus, kurus nodrošina (no vienas puses) instrumenti attīstības palīdzības jomā un (no otras puses) instrumenti humānās palīdzības jomā.

Eiropas Kopienas galvenie finansēšanas avoti ir Eiropas Attīstības fonds (EAF) un EK vispārējā budžeta instrumenti[27]. Atsevišķie piešķīrumi katastrofu draudu samazināšanas jomā visiem jaunattīstības reģioniem ir noteikti valstu un reģionu stratēģijas dokumentos, kā arī iekšējās ĀKK programmās, programmās attiecībā uz sagatavotību sausumam un DIPECHO programmās humānās palīdzības kontekstā, un tematiskajās programmās par nodrošinātību ar pārtiku un vides/dabas resursiem. Piemēram, no iekšējiem ĀKK līdzekļiem 10. EAF ietvaros ir ierosināts piešķirt 180 miljonus euro katastrofu draudu samazināšanai[28]. Komisija izvērtēs ciešāku saikni starp iepriekš minētajiem līdzekļu piešķīrumiem. Arī Septītā pētniecības pamatprogramma un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ievērojami atbalsta ar apdraudējumiem un katastrofām saistīto pētniecību un instrumentus.

Turklāt Eiropas Savienība izvērtēs inovatīvas finansēšanas iespējas, lai – papildus pašreizējai oficiālajai attīstības palīdzībai – piešķirtu līdzekļus gan katastrofu draudu samazināšanas, gan piemērošanās klimata pārmaiņām jomā. Šāds instruments varētu būt Globālais klimata pārmaiņu finansēšanas mehānisms, kuru Komisija pašlaik izstrādā.

[1] To pieņēma Pasaules konferencē par katastrofu samazināšanu.

[2] Komisijas paziņojums par Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai (COM(2008)xx).

[3] Sadarbības centrs katastrofu izplatības pētniecībai ( Collaborating Centre for Research on the Epidemiology of Disasters ).

[4] DFID (Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības ministrija), 2006. gads: Katastrofu draudu samazināšana.

[5] Turpat.

[6] IPCC, (2007. gads): 4. novērtējuma ziņojums.

[7] ISDR (2004. gads): dzīvojot ar draudiem – pārskats par katastrofu samazināšanas iniciatīvām pasaulē.

[8] Āzijas katastrofu novēršanas centrs ( ADRC ), 2001. gads.

[9] DFID (2006. gads): katastrofu draudu samazināšana.

[10] Hjogo pamatplānu var pieņemt tikai valdības, tādēļ Komisija nav oficiāli to pieņēmusi.

[11] ISDR : 2007. gada vispārējais pārskats.

[12] UNFCCC (2007. gads): Bali rīcības plāns, lēmums 1/CP.13.

[13] Tearfund (2007. gads): institucionālu līdzekļu devēju panākumi, iekļaujot jautājumu par katastrofu draudu samazināšanu savā darba kārtībā.

[14] Komisijas paziņojumi „Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos” (COM(2008) 130); „Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošana starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas” (COM(2007) 540); „ES reaģēšanas spējas stiprināšana katastrofu un krīžu gadījumos trešās valstīs” (COM(2005) 153); kopīgais Augstā pārstāvja un Komisijas dokuments par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību (S113/08) un Komisijas dienestu darba dokuments par gatavību katastrofām un to novēršanu (2003. gads).

[15] ESAO/APK saraksts ar oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmējiem.

[16] Šīs grupas vēl ir jānosaka, izmantojot riska analīzi atbilstošajos līmeņos un pamatojoties uz konstatēto apdraudējumu un īpašām vajadzībām.

[17] Bioloģiski, ģeofiziski vai hidrometeoroloģiski.

[18] Šādās situācijās būs svarīgi apvienot katastrofu draudu samazināšanu ar krīžu novēršanu un reaģēšanu uz krīzēm.

[19] ANO/PB/EK kopējā platforma, lai pēckatastrofu situācijās īstenotu pasākumus atbilstoši „Pēckrīžu novērtējumiem un atjaunošanas plānošanai”.

[20] (S113/08).

[21] Padomes dokuments Nr. 15164/04.

[22] Austrumkarību valstis pieder pie tām desmit valstīm pasaulē, kuras katastrofas apdraud visvairāk. Rīcības plāns Karību jūras reģiona valstīm ir arī cieši jāsasaista ar Cariforum valstu un ES deklarāciju par klimata pārmaiņām un enerģētiku (05/08).

[23] Piemēram, Pasaules bankas Katastrofu mazināšanas un katastrofu seku novēršanas vispasaules mehānisms ( GFDRR ) un ANO Attīstības programmas ietvaros īstenotie centieni saistībā ar katastrofu mazināšanu un piemērošanos klimata pārmaiņām atsevišķās valstīs.

[24] II pielikums.

[25] Šo mērķi vēlreiz apstiprināja Dohas konferencē 2008. gadā.

[26] Saistības 2006. gadā – 39,95 miljoni euro un 2007. gadā – 65,06 miljoni euro (no Dipecho programmas un EAF līdzekļiem, kā arī līdzekļi, kas paredzēti Lielajam Āfrikas ragam).

[27] Tie ir instrumenti, kas paredzēti i) sadarbībai attīstības jomā, ii) humānajai palīdzībai, iii) stabilitātei, iv) Eiropas kaimiņattiecībām un partnerībai.

[28] Daudzgadu iekšējās ĀKK programmas, kas jāpieņem 2009. gada februārī.