[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.1.2009

COM(2009)26 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Veidojot kopējo aviācijas telpu ar Gruziju

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Veidojot kopējo aviācijas telpu ar Gruziju

1. Ievads

Savā paziņojumā „Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu”[1] Komisija uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi radīt kopēju aviācijas telpu ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm austrumos un dienvidos. Izvirzot šādu mērķi, būtu jāpanāk, ka ES un tās partnervalstis, kas atrodas pie tās dienvidu un austrumu robežām, vienoti piemēro noteikumus attiecībā uz tirgus darbībām. Eiropas Savienības Padome 2005. gada 27. jūnijā šo mērķi atbalstīja ar dokumentu „Secinājumi par programmas izstrādi Kopienas ārējai politikai aviācijas jomā”, kurā tika izteikta atzinība par panākto, paplašinot kopējo aviācijas telpu nolūkā līdz 2010. gadam integrēt ES kaimiņvalstis.

Uzlabojumi ES aviācijas attiecībās ar kaimiņvalstīm ar galīgo mērķi radīt kopēju aviācijas telpu ir nozīmīgs solis turpmākai Eiropas aviācijas nozares attīstībai ekonomiskā ziņā. ES lidojumi uz galamērķiem kaimiņvalstīs ir 19 % no starptautiskās satiksmes ārpus ES robežām, un šis rādītājs ir tikai nedaudz mazāks nekā satiksme uz Ziemeļamerikas tirgu. ES jau ir integrējusi Šveices, Norvēģijas un Islandes aviācijas tirgu, un 2006. gada jūnijā Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis parakstīja Eiropas Kopējās aviācijas telpas nolīgumu ( ECAA ) ar Rietumbalkānu reģiona valstīm, bet 2006. gada decembrī tika parakstīts pirmais Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums ar Maroku.

Gruzija bija viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja horizontālo nolīgumu par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar Eiropas Kopienu, lai panāktu ar dalībvalstīm noslēgto divpusējo gaisa transporta nolīgumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Nolīgums tika parakstīts 2006. gada 3. maijā, un tas stājās spēkā 2008. gada martā.

Gruzija centienos veidot ciešāku sadarbību ar ES ir paudusi interesi uzsākt sarunas par visaptverošu aviācijas nolīgumu, kā arī izrādījusi apņēmību kopā ar ES reformēt starptautiskā gaisa transporta pamatnosacījumus. 2008. gada maijā Gruzijas ekonomikas attīstības ministrs Eiropas Komisijai adresētajā vēstulē pauda Gruzijas gatavību turpināt attiecību padziļināšanu ar Eiropas Savienību aviācijas jomā un sākt sarunas par kopējas aviācijas telpas nolīgumu ar ES.

Tas apliecina Gruzijas stipro apņemšanos iesaistīties sarunās ar Kopienu par aviāciju, tādējādi turpinot tirgus integrāciju.

Pašreizējais priekšlikums sagatavots pēc tam, kad Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, kas norisinājās Briselē 2008. gada 1. septembrī, tika ieteikts pastiprināt attiecības ar Gruziju un, cita starpā, izveidot plašu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, tiklīdz ievēroti brīvās tirdzniecības zonas izveidei nepieciešamie nosacījumi. Šajā kontekstā attiecību veidošanai aviācijas jomā būs galvenā loma ES un Gruzijas ekonomikas tuvināšanā.

Tāpēc ar šo paziņojumu Komisija iesaka Padomei pilnvarot Komisiju apspriest visaptverošu nolīgumu par kopēju aviācijas telpu ar Gruziju, apvienojot tirgus atvēršanu ar paralēlu procesu, proti, sadarbību regulējuma jomā un/vai regulējuma konverģenci tādās prioritārās jomās kā aviācijas drošība, drošums, vides aizsardzība, valsts atbalsta un konkurences noteikumu piemērošana, lai varētu nodrošināt vienādus konkurences noteikumus un taisnīgas un vienlīdzīgas konkurences apstākļus.

2. Spēkā esošie noteikumi

ES un Gruzijas attiecības kopumā reglamentē Partnerības un sadarbības nolīgums (PSN), kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā. Divpusējās attiecības pastiprinājās kopš Gruzijas „rožu revolūcijas” 2003. gadā un Eiropas kaimiņattiecību rīcības plāna apstiprināšanas 2006. gada novembrī. Šā plāna mērķis ir padziļināt Gruzijas ekonomikas integrāciju un politisko sadarbību ar ES. Gruzijai veltītajā ES valsts stratēģijas dokumentā 2007.–2013. gadam turpmāka sadarbība aviācijas jomā ir minēta kā viens no konkrētajiem pasākumiem šā politiskā mērķa atbalstīšanai.

ES ir galvenais Gruzijas tirdzniecības partneris, veidojot 31 % no Gruzijas ārējās tirdzniecības, proti, 34 % tās eksporta un 31 % tās importa[2]. Pēdējo trīs gadu laikā tirdzniecība starp ES un Gruziju ir palielinājusies, taču līdzīgi Gruzijas tirdzniecībai ar pasauli kopumā tā joprojām nav daudzveidīga, it īpaši saistībā ar Gruzijas eksportu uz ES. Gruzijas galvenie eksporta produkti ir minerāleļļas, rūda, metāllūžņi un lauksaimniecības produkti, savukārt ES uz Gruziju eksportē galvenokārt mehānismus un transportlīdzekļus. ES un Gruzijas divpusējās tirdzniecības apgrozījums 2007. gadā bija 1,6 miljardi euro. Pēdējos divos gados Gruzijas ekonomika ir piedzīvojusi spēcīgu izaugsmi (vairāk nekā 10 % gadā). Lai gan karš 2008. gada augustā un finanšu krīze varētu palēnināt ekonomikas attīstības tempu, tomēr pastāv iespēja, ka nākotnē ekonomika turpinās attīstīties. Būtiskākās aktivitātes ekonomikas jomā ietver mangāna un vara ieguvi, sīkrūpniecību (dzērieni, metāla izstrādājumi, mehānismi) un lauksaimniecības produktu ražošanu. Spēcīga izaugsme nesenā pagātnē jo īpaši bija vērojama pakalpojumu nozarē — kopējā ekonomikas pievienotā vērtība no 54 % 2003. gadā pieauga līdz 65 % 2007. gadā. Mājsaimniecības izdevumi NVS valstīs pieaug ātrāk nekā Ķīnā vai Indijā, palielinoties par aptuveni 10 % gadā[3].

Bijušajā Padomju Savienībā Gruzija bija iecienītākais tūristu galamērķis. Lai gan tūrisma nozare joprojām ir mazattīstīta, Gruzijai noteikti ir potenciāls piesaistīt Eiropas tūristus Melnās jūras pludmalēm vai pasaules mantojuma vietām un pieminekļiem. Ienākumu pieaugums Gruzijā pēdējo gadu laikā attiecīgi ir radījis tūrisma uz ārvalstīm pieaugumu vairāk nekā 12 % gadā, jo īpaši uz galamērķiem Eiropā.

Aviācijas nozare Gruzijā

Aviokompāniju tirgu Gruzijā dominē Air Zena – Georgian Airways , nodrošinot lidojumus uz daudzām ES valstu galvaspilsētām. Gruzijas lidostu piedāvātos regulāros reisus 2007. gadā izmantoja 590 000 pasažieru, no tiem 36 % pārvadāja Gruzijas aviokompānijas un 64 % — ārvalstu aviokompānijas. Spēcīgākā ārvalstu aviokompānija Gruzijā ir Turkish Airlines .

Kopš 2004. gada Gruzijas valdība ievēro ļoti atvēru politiku, radot būtisku satiksmes pieaugumu, kas raksturots turpmāk. Gruzija ir atcēlusi ierobežojumus vairākos divpusējos nolīgumos ar ES dalībvalstīm. 2007. gadā Gruzija parakstīja „Atvērto debesu” nolīgumu ar ASV. Šī atvērtā politika palielinās gaisa satiksmi starp Gruziju un trešām valstīm. Laikposmā no 1999. līdz 2007. gadam kopējais satiksmes pieaugums Gruzijā sasniedza 7,4 % gadā. No 2007. līdz 2008. gadam lidojumu skaits no Gruzijas un uz to pieauga no 112 līdz 148, bet ārvalstu aviokompāniju skaits no 13 līdz 19. Pasliktinoties politiskajām attiecībām ar Krievijas Federāciju, gaisa satiksme ir izteikti novirzīta no Krievijas uz Turciju, Ukrainu un ES valstīm. Tādēļ 2008. gadā ar vairāk nekā 7000 pasažieriem mēnesī Stambula nomainīja Maskavas Domodedevo kā galvenais starptautiskais galamērķis no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi.

Gruzijas galvenā lidosta ir Tbilisi starptautiskā lidosta. Valsts infrastruktūra aviācijas jomā tika būtiski uzlabota, atklājot jauno Tbilisi starptautiskās lidostas termināli 2007. gada februārī un nesen veicot uzlabojumus Batumi un Kutaisi lidostās. Jo īpaši Batumi lidosta var gūt labumu no atrašanās pie Melnās jūras un Turcijas robežas tuvuma.

Nesen tika restrukturizēta Gruzijas transporta pārvalde. Ekonomikas attīstības ministrijas Transporta departaments Gruzijā ir atbildīgs par politikas attīstību aviācijas jomā, savukārt tās pašas ministrijas Apvienotā transporta pārvalde pilda uzraudzības un kontroles funkcijas. Apvienotajā transporta pārvaldē Valsts civilās aviācijas iestāde ir atbildīga par gaisa kuģu ekspluatantu, pakalpojumu sniedzēju un lidostu darbības un tehnisko uzraudzību. Aeronavigācijas jomā „Sakaeronavigatisa” ir neatkarīgs gaisa satiksmes pārvaldības pakalpojuma sniedzējs Gruzijā.

ES un Gruzijas attiecības aviācijas jomā

ES un Gruzijas tirgi ir cieši saistīti. Gruzija ir pilntiesīga Eiropas Civilās aviācijas konferences ( ECAC ) dalībvalsts un kopš 2006. gada Apvienotās aviācijas institūcijas ( JAA ) kandidātvalsts. Tā ir pieteikusies dalībai Eurocontrol . Gruzijai ir noslēgusi divpusējus gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumus ar 14 ES dalībvalstīm, un tas apliecina, ka šai Eiropas Savienības kaimiņvalstij rūp attiecības aviācijas jomā. Galvenās Eiropas aviokompānijas, kas atrodas Gruzijas tirgū, ir Lufthansa, Czech Airlines, Air Baltic, Austrian Airlines un British Mediterranean .

Pasažieru un kravas pārvadājumu apjoms starp ES un Gruziju joprojām ir nosacīti neliels (210 000 pasažieru 2007. gadā), taču būtiski pieaug kopš 2004. gada ar izaugsmi aptuveni 14 procentu punkti gadā. Būtiski pieaugusi gaisa satiksme starp Gruziju un ES dalībvalstīm. Tas atspoguļo arī Gruzijas aviācijas tirgus pārorientēšanos no Krievijas Federācijas uz ES, Turciju un Ukrainu, jo īpaši pēc Krievijas un Gruzijas politisko attiecību pasliktināšanās. Gruzijas visnozīmīgākie divpusējie tirgi ES ir Vācija (39 % ES un Gruzijas tirgus), Austrija (17 %), Latvija (14 %) un Nīderlande (9 %). Savienotie avioreisi uz ES un transatlantisko tirgu izteikti stimulē pieprasījumu. Regulārus kravu pārvadājumu pakalpojumus starp Gruziju un ES nodrošina viens kravas pārvadājumu uzņēmums.

Atbilstīgi nozares prognozēm satiksmes plūsma starp ES un NVS valstīm no 2007. līdz 2016. gadam palielināsies vidēji par 7,2 % gadā, krietni apsteidzot izaugsmes tempu ES iekšējā tirgū.

Saistībā ar tehnisko sadarbību ES Tacis / Traceca programmu satvarā ir uzsākusi divus nozīmīgus projektus reģionālās aviācijas jomā, no kuriem Gruzija gūst labumu, — viens no tiem gaisa satiksmes pārvaldības ( ATM ) jomā un otrs apmācība drošības jomā.

3. Turpmāka attiecību stiprināšana ar nozīmīgu kaimiņu – Kopienas pieejas ieguvumi un pievienotā vērtība

Civilās aviācijas nozare (tostarp infrastruktūra, pārvadātāji un citi nozares tirgus dalībnieki) ir svarīga Eiropas ekonomikas daļa. Gaisa pārvadātāji vien rada aptuveni 0,6 % pievienotās vērtības ES un nodarbina vairāk nekā 400 000 darbinieku (0,4 % no kopējā nodarbināto skaita ekonomikā ārpus finanšu nozares)[4], savukārt visā transporta nozarē ES ir nodarbināti aptuveni trīs miljoni iedzīvotāju. Vienotā aviācijas tirgus izveide kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma būtiski uzlabojusi nozares dinamiku un rezultātus un radījusi nozīmīgus ekonomiskos un sociālos ieguvumus. No 1992. līdz 2003. gadam EK iekšējo maršrutu skaits ir palielinājies par vairāk nekā 40 %. Lielāko Kopienas pārvadātāju produktivitāte laikposmā no 1990. gada līdz 2002. gadam palielinājusies par 87 %[5]. Tomēr visu iekšējā tirgus potenciālu nevarēs izmantot, ja Kopiena aviācijas attiecības ar trešām valstīm nespēs organizēt kā vienota, koordinēta vienība, it īpaši situācijās, kad šāda pieeja var radīt pievienoto vērtību Eiropas aviācijas nozares un tās lietotāju interesēm. Šajā ziņā Eiropas Savienības gūto pieredzei augstu vērtē trešās valstis. Tas jo īpaši attiecināms uz Gruziju, ar ko Eiropa vēlas izveidot priviliģētas attiecības.

Dalībvalstis un Gruzija parasti risinājušas sarunas par divpusējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem, paredzot samazinātu tirgus atvērtību un nosakot stingrus tirgus nosacījumus pārvadātājiem. Lai gan daži nolīgumi ir kļuvuši atvērtāki, tomēr citi nolīgumi vēl aizvien noteikt tikai vienu gaisa pārvadātāju no katras puses, praktiski ierobežojot piekļuvi tirgum un atļaujot to tikai diviem pārvadātājiem. Šobrīd spēkā esošā sistēma, kuras ietvaros tiek noslēgti divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp dalībvalstīm un Gruziju, var radīt nelabvēlīgāku situāciju vairākiem Kopienas gaisa pārvadātājiem un dažu dalībvalstu patērētājiem.

Kopienas līmeņa aviācijas nolīgums augstākajā iespējamā līmenī radītu vienādus konkurences noteikumus visiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, un tas visu dalībvalstu pasažieriem dotu iespēju gūt labumu, ko sniedz līdzīgi nosacījumi un satiksmes pieaugums starp ES un Gruziju. Tas palīdzētu Gruzijai paaugstināt drošības un drošuma standartus un tādējādi stimulētu patērētājus un nozares pārstāvjus izmantot gaisa pakalpojumus Gruzijā un ES. Jo īpaši pūles būs jāpieliek drošuma jomā, lai nodrošinātu, ka aviācijas iestādes pilnībā spēj pildīt uzraudzības funkcijas. Gruzijas administratīvo resursu uzlabošanai ar mērķi īstenot ES standartus konkurences, tirgus regulēšanas, drošības, drošuma un vides jomā, būs būtiska nozīme, lai kopējā aviācijas telpa ar Gruziju būtu veiksmīga. Tāpēc sarunu laikā īpaša uzmanība būtu jāvelta sadarbībai un atbalstam reglamentēšanas jomā, lai stiprinātu Gruzijas aviācijas nozari. Atvērtam tirgum vajadzīgs regulējums, kas nodrošina godīgu konkurenci un augstus drošības un drošuma standartus, šādā veidā garantējot vienādus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas.

Attiecībā uz vides jautājumiem nolīgumam ir jāatbilst Kopienas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ir svarīgi panākt, ka nolīgums neierobežo ES spēju piemērot regulatīvus un ekonomiskus instrumentus, kas mazina gaisa satiksmes pieauguma nevēlamas sekas it īpaši tādos aspektos kā gaisa kvalitāte un trokšņa līmenis lidostu apkaimē un globālo klimata pārmaiņu veicināšana.

Lai gan ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus, nesenā pieredze ar ES aviācijas nolīgumiem ir parādījusi, ka sarunām par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu vai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem ir plaša un būtiska ietekme uz regulārās gaisa satiksmes izaugsmi starp ES un partnervalsti. Marokas gadījumā regulārā satiksme ir palielinājusies par vairāk nekā 25 %, savukārt absolūtais pasažieru gaisa satiksmes pieaugums kopš nolīguma parakstīšanas ir sasniedzis vismaz 10 % gadā.

Tādēļ paredzami būtiski ekonomiskie ieguvumi no ES un Gruzijas kopējās aviācijas telpas, lai gan ģeogrāfisko faktoru dēļ un tāpēc, ka tūrisms un attiecības citās jomās ir mazāk attīstītas, tie varētu būt mazāki nekā Marokas gadījumā. Tāpēc ir skaidrs, ka tirgus atvēršana un aviācijas standartu savstarpēja atzīšana sniegtu labumu aviācijas tirgiem, ņemot vērā tradicionāli ciešās ekonomiskās un tirdzniecības saites starp ES un Gruziju.

Atverot tirgus, būtiski uzlabotos ceļošanas iespējas iedzīvotājiem no ES un Gruzijas. Tiek lēsts, ka tiešie reisi starp ES un Gruziju un kopējais lidojumu skaits būtiski pieaugs, tādējādi palielinot tirdzniecību un tūrisma plūsmu starp ES un Gruziju. Tāpat paredzams, ka lielu daļu ekonomisko ieguvumu varētu baudīt Eiropas aviokompānijas un Eiropas ekonomika plašākā nozīmē. Kopējā aviācijas telpa radītu būtiskas jaunas tirgus iespējas tiem gaisa pārvadātājiem ES, kuri vēlas sākt lidojumus uz Gruziju, bet kuriem šobrīd nav piešķirtas nepieciešamās satiksmes tiesības. Vēl tas varētu sekmēt Gruzijas pārvadātāju integrēšanos esošajās Kopienas gaisa pārvadātāju aliansēs, tādējādi apjomradītu ietaupījumu dēļ radot iespēju izstrādāt integrētus produktus un uzlabot pakalpojumus pasažieriem un efektivitāti vispār. Ja politiskais stāvoklis saglabāsies stabils un Gruzija turpinās tās vispārējās ekonomiskās un politiskās reformas, tiek prognozēts, ka ES un Gruzijas kopējās aviācijas telpas īstenošanas pirmajā gadā pasažieru skaits palielināsies par 25 000 un patērētāju ieguvumi vismaz 9 miljonu euro apmērā.

ES politiskajās un ekonomiskajās interesēs būtu nodrošināt tādu kopēju standartu īstenošanu, kas būtu saderīgi ar Eiropas standartiem ekonomiskajās un transporta attiecībās ar kaimiņvalstīm saskaņā ar 58. pantu ES un Gruzijas 1999. gada Partnerības un sadarbības nolīgumā. Vislabāk to iespējams panākt ar tādu visaptverošu nolīgumu, par kuru sarunas ir risinātas Kopienas līmenī un kas paredz aviācijas standartu un procedūru savstarpēju atzīšanu. Nolīguma galīgais mērķis būtu integrēt Gruzijas aviācijas nozari kopējā aviācijas telpā ar Eiropas Savienību un ar savstarpējas atzīšanas palīdzību saskaņot tiesību aktus svarīgākajās jomās ES tiesību aktos par aviāciju, ciktāl tas iespējams.

Ja tiktu ierosināts izmantot visaptverošas pilnvaras sarunām ar Gruziju, tas apliecinātu ES apņemšanos atvērt tirgu, panākt saskaņotu regulējumu par drošības un drošuma standartiem un par ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu Eiropas kaimiņvalstīm. ES un Gruzijas aviācijas nolīgumam varētu būt plašāka ekonomiskā ietekme uz gaisa satiksmi starp ES un citām kaimiņvalstīm pie ES austrumu robežām, tas varētu palielināt arī reģionālo sadarbību. Tas dotu Gruzijai un Kaukāza valstīm skaidru politisko signālu, ka Eiropas Savienība ir gatava tās integrēt, cik vien tas iespējams, tās iekšējā tirgū. Kā minēts iepriekš, Gruzija ir paudusi gatavību uzsākt integrēšanos kopējā aviācijas telpā ar ES. Tas būs atkarīgs no Gruzijas spējas savstarpējas atzīšanas ceļā saskaņot aviācijas standartus ar ES standartiem, izveidojot stabilu juridisko pamatu attiecībām aviācijas nozarē.

5. Secinājumi

Tāpēc Komisija uzskata par svarīgu sniegt Gruzijai plašas iespējas nostiprināt sadarbību civilās aviācijas jomā. Nolīgums ar Gruziju radītu tālejošu pamatu, paredzot tajā vietu plašākiem ar aviāciju saistītiem jautājumiem, piemēram, sadarbība regulējuma jomā, aviācijas drošība, drošums, gaisa satiksmes pārvaldība, tehnoloģijas un pētniecība, jautājumiem, kas skar uzņēmējdarbību, kā arī rūpniecisko sadarbību.

Civilās aviācijas nozare paver būtiskas jaunas iespējas turpmākai sadarbības nostiprināšanai starp Gruziju un ES transporta nozarē un abpusēji izdevīgu attiecību veidošanai. Tālab tagad vajadzētu parūpēties par to, lai gaisa transports kļūtu par svarīgu jomu ciešākai sadarbībai starp ES un Gruziju, sniedzot Gruzijai papildu iespējas integrēties Eiropas struktūrās un tirgū. Šis nolīgums būs svarīgs solis kopējas aviācijas telpas izveidē starp Eiropas Savienību un tās austrumu kaimiņvalstīm, un tas ir viens no svarīgākajiem ES aviācijas ārējās politikas mērķiem un būtisks ES ārējās politikas elements vispār.

Kopienas līmeņa aviācijas nolīgums ļaus īstenot Gruzijas centienus labāk integrēties Eiropas aviācijas struktūrās un apvienot tirgus atvēršanas dēļ gūtās priekšrocības ar sadarbību tādās jomās kā regulējums, tehnoloģijas un rūpniecība, lai nodrošinātu vienādus konkurences noteikumus pārvadātājiem un priekšrocības pasažieriem. Ievērojamā pievienotā vērtība politiskā un ekonomiskā ziņā, ko sniegtu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums ar Gruziju, ilgtermiņā būtu mudinājums rīkoties citām reģiona valstīm, un tas palīdzētu palielināt reģionālo sadarbību Kaukāzā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija piedāvā risināt sarunas par visaptverošu aviācijas nolīgumu ar Gruziju un noslēgt šādu nolīgumu un aicina Padomi pilnvarot Komisiju uzsākt sarunas par šādu nolīgumu.

Komisija strādās ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un visiem interesentiem, lai turpmāk izstrādātu un sasniegtu mērķus, kas izvirzīti Padomes lēmuma priekšlikumā.

[1] COM (2005) 79 galīgā redakcija, 11.3.2005.

[2] Avots: Eiropas Komisija: http://www.delgeo.ec.europa.eu/en/trade/enpi_csp_georgia_en1.pdf

[3] Airbus Vispasaules tirgus prognoze 2007.–2026. gadam, 101. lpp.

[4] EUROSTAT Statistics in focus , 37/2005, ISSN 1561-4840

[5] Pielikums Komisijas paziņojumam „Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu” COM(2005) 79 galīgā redakcija