1. ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā ir pausta interese par kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem un jo īpaši par atbilstošas programmas izstrādi, lai atbalstītu un veicinātu kvalitatīvu lauksaimniecisko ražošanu ES un mudinātu patērētājus izvēlēties šos produktus;

2. uzskata, ka kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošana ir ļoti nozīmīga lauku ilgtspējīgai attīstībai un ilgtermiņā tā palīdz saglabāt reģionālās ainavas un lauku identitāti, kuru ar savām ražošanas metodēm veido lauksaimnieki un ganāmpulku audzētāji, sniedzot ieguldījumu reģionu turpmākajā attīstībā;

3. uzsver šo produktu acīmredzamās priekšrocības, kuru dēļ būtu lietderīgi izstrādāt atbalsta sistēmu, ar kuru nodrošinātu minēto produktu ilgtermiņa stabilitāti un ieguldījumu rentabilitāti, izmantojot uz tirgu orientētus pasākumus, tai skaitā tiesību aktus, ar kuriem ievieš produkta ražošanas valsts marķējumu, un veicinot ES ražošanas standartus, jo īpaši pārtikas nekaitīguma, vides un tradicionālo ražošanas paņēmienu aizsardzības jomā;

4. atzinīgi vērtē to, ka Komisija dokumentā ir atzinusi lauksaimniecības produktu kvalitātes raksturīgo saistību ar reģionu tradīcijām, attīstību un ilgtspēju, bet minētie aspekti ir jāpastiprina un jāaizsargā, izmantojot tādas sistēmas kā, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes (ĢI) norādes, un intelektuālā īpašuma tiesības uz tiem ir jāievēro starptautiskā līmenī;

5. vēlas atgādināt Komisijai, ka tai vajadzētu būt pirmajai, kas īsteno konkrētus pasākumus, lai informētu patērētājus, jo sevišķi Eiropā, par ģeogrāfisko norāžu raksturīgajām iezīmēm un īpašo saistību ar lauku vides ilgtspējīgu attīstību;

6. piekrīt Komisijas viedoklim, ka galvenajiem aspektiem, kurus ņem vērā, izstrādājot atbilstošu kvalitātes politiku, jābūt informācijai, konsekvencei un iespējami mazākai sarežģītībai;

7. uzskata, ka būtu jāizstrādā pamatnostādnes ar mērķi garantēt sertifikācijas shēmu modeļa stabilu darbību, nodrošinot skaidru atbilstību tādos svarīgos jautājumos kā minimālie kontroles standarti, lai izvairītos no līdzīgu sistēmu iespējamas pārklāšanās;

8. atzīst, ka attiecībā uz marķēšanas pasākumiem būtu jāizstrādā ES tirdzniecības standarti, tomēr arī tiem ir jābūt vienkāršotiem;

9. ir pārliecināta, ka tālejoša politika lauksaimniecības produktu kvalitātes jomā ir ļoti svarīga, lai panāktu Eiropas lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, atbilstošā līmenī spētu apmierināt Eiropas sabiedrības vajadzības un iegūtu tirgus daļu ārējos tirgos;

10. uzskata, ka Eiropas sabiedrībā ir skaidri jāatzīst Eiropas lauksaimnieku un ganāmpulku audzētāju centieni pielāgoties stingrajām vides, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības prasībām;

11. uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt iespēju izveidot brīvprātīgu marķējumu, norādot ražošanas vietu (lauksaimniecības produktu ražas novākšanas vietu, lauksaimniecības dzīvnieku dzimšanas un audzēšanas vietu, piena govju slaukšanas vietu, u.c.). Būtu lietderīgi apsvērt arī iespēju ieviest obligātu norādi par izcelsmes vietu (apstrādātu produktu gadījumā norādot vietu, kur notikusi pēdējā nozīmīgā apstrādes operācija), iepriekš izvērtējot minētā marķējuma, kas attiecībā uz atsevišķiem produktiem jau ir obligāts, pozitīvos un negatīvos aspektus. Tādējādi Eiropas ražotāji kļūtu atpazīstami, un patērētājiem būtu vieglāk saņemt plašu un precīzu informāciju;

12. atbalsta priekšlikumus izstrādāt marķējumu attiecībā uz dzīvnieku labturību un oglekļa emisijām. Komiteja arī atbalsta normatīvo aktu izstrādi Eiropas līmenī saistībā ar integrētajām ražošanas metodēm;

13. atzīst tirdzniecības standartu nozīmi, un minētie standarti arī turpmāk ir jāsaglabā kā obligāti, tomēr tie būtu rūpīgi jāpārskata, lai izvairītos no nevajadzīgām prasībām un saglabātu vienīgi tādus standartus, kuri ir patiešām svarīgi katra produkta pārdošanai. Standartu pārskatīšana ir jāveic ciešā sadarbībā ar tirgotājiem, izstrādājot pārskatīšanas mehānismu, kas dotu iespēju pietiekami ātri un efektīvi ieviest izmaiņas. Visos gadījumos ir jāsaglabā ar attiecīgo nozari saistīti tirdzniecības standarti, lai tie būtu saprotami un vienkārši izmantojami;

14. uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt īpašu fakultatīvu apzīmējumu ieviešanu “tradicionāliem produktiem” un “kalnu lauksaimniecības produktiem”, ņemot vērā, ka reģionālajām pašvaldībām var būt ļoti nozīmīga loma to definēšanā;

15. neatbalsta triju spēkā esošo dažādo shēmu apvienošanu ar mērķi saglabāt sistēmas saskaņotību un katra produkta īpatnības. Tāpēc tā ierosina saglabāt abus instrumentus: aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), kuri izrādījušies ļoti lietderīgi un kurus ražotāji atzīst. Tomēr tā uzskata, ka ir jāpastiprina informācijas izplatīšana par minētajiem instrumentiem un to atpazīstamību;

16. uzskata, ka ir būtiski vienkāršot ne tikai administratīvās procedūras, bet arī visus aspektus saistībā ar reģistrāciju, saglabāšanu un pārvaldību, kuri ir jāievēro dažādās shēmās iesaistītajiem uzņēmējiem;

17. atbalsta minēto apzīmējumu iespējamu piemērošanu pārstrādes produktiem, ja vien ir iespējams pārliecināties par izmantoto sastāvdaļu izcelsmi un ja attiecīgā produkta ražotāji ir apstiprinājuši konkrētā nosaukuma izmantošanu;

18. uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt sertificēšanas prasību paplašināšanu attiecībā uz svaigiem produktiem, attiecinot tos uz atsevišķiem piegādes ķēdes dalībniekiem, kā tas ir bioloģiskās lauksaimniecības produktu gadījumā, un novērtēt iespējamos šādu prasību piemērošanas pozitīvos aspektus;

19. uzsver, ka daudzi AĢIN un ACVN shēmās iesaistītie dalībnieki ir norādījuši uz nepieciešamību izstrādāt instrumentus ražošanas regulēšanai, un gadījumā, ja AĢIN un ACVN shēmu ietvaros netiks izmantoti minētie instrumenti, produkti var izzust vai zaudēt raksturīgo autentiskumu un kvalitāti, tādējādi apdraudot sociālo un ražošanas tīklu lauku rajonos daudzos Eiropas reģionos;

20. mudina Eiropas Komisiju meklēt vajadzīgos ražošanas pārvaldības instrumentus AĢIN un ACVN shēmām. Endogēna reģionālā attīstība daudzos gadījumos ir saistīta ar ilgtspējīgu lauku attīstību, un tā nebūs iespējama, ja AĢIN un ACVN shēmās trūks instrumentu ražošanas potenciāla regulēšanai, tādējādi panākot atbilstošu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu un dodot iespēju palielināt ražošanas apjomus atbilstoši tirdzniecības rādītājiem;

21. uz AĢIN un ACVN attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, un kā tādām tām jābūt brīvi regulējamām un piešķiramām jebkuram komerciālam zīmolam gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi; minētais noteikums nav uzskatāms par pašmērķi, bet gan par līdzekli ilgtspējības nodrošināšanai;

22. ierosina izpētīt jautājumus saistībā ar AĢIN un ACVN aizsardzību. Iesaistītie dalībnieki un reģioni uzskata, ka būtu vajadzīga vienota aizsardzība starptautiskajā līmenī, un tādēļ Komiteja aicina Eiropas Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus maksimālas aizsardzības nodrošināšanai neatkarīgi no dažādo AĢIN un ACVN sākotnējās piemērošanas aiz reģionu vai dalībvalstu robežām;

23. aicina Eiropas Komisiju darīt vairāk, lai pastiprinātu noteikumus saistībā ar PTO, panākt divpusēju nolīgumu noslēgšanu ar stratēģiski nozīmīgām valstīm, un uzsvērt AĢIN un ACVN aizsardzību tirdzniecības nolīgumos viltojumu novēršanas jomā (ACTA);

24. atzinīgi vērtē nesen veiktās izmaiņas tiesību aktos minētajā jomā un lēmumu no 2010. gada izmantot jaunu ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu, kā arī uzskata, ka minētais pasākums kopā ar Eiropas bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistīto dalībnieku nozīmīgajiem centieniem nodrošinās šīs videi ļoti draudzīgās ražošanas sistēmas attīstību;

25. piekrīt Komisijas viedoklim, ka minētās shēmas potenciāls nav pilnībā izmantots, un atbalsta ierosinājumu izskatīt termina “tradicionāls produkts” ieviešanas iespējas, ja attiecīgais produkts atbilst precīzi noteiktiem, sertificējamiem kritērijiem;

26. aicina Komisiju pārbaudīt un pēc tam ieviest nepieciešamās īpašās atbalsta shēmas tradicionāliem produktiem, kā arī kalnu lauksaimniecībā ražotajiem produktiem, ja abi šie produktu veidi aizvietos pašreiz ražotos tradicionāla rakstura produktus (TRP);

27. ierosina Komisijai nodrošināt ES turpmāko kvalitātes shēmu un iniciatīvu konsekvenci, proaktīvi un pragmatiski novērtējot to pievienoto vērtību un izmantošanas lietderību. Komiteja uzskata, ka šajā sakarā ir jāņem vērā arī patērētāju vajadzības un patiesie ieguvumi saistībā ar jauno shēmu ieviešanu;

Vadlīnijas privātajām un nacionālajām pārtikas produktu kvalitātes sertifikācijas shēmām

28. atbalsta Komisijas iniciatīvu izstrādāt jaunas, visām shēmām paredzētas vadlīnijas attiecībā uz lauksaimniecības produktu un lauksaimniecības pārtikas produktu kvalitāti, un atbalsta lēmumu neizstrādāt tiesību aktus, lai regulētu valsts un privātās pārtikas produktu sertifikācijas shēmas.

29. aicina Komisiju pielikt nozīmīgas pūles, lai Eiropas patērētājiem sniegtu informāciju par Eiropas lauksaimniecības pārtikas produktu kvalitātes sistēmu un sekmētu tās darbību ar mērķi stiprināt minēto sistēmu, precizēt šīs sistēmas dažādos jēdzienus un veicināt produktu patēriņu, panākot visas Eiropas sabiedrības iesaistīšanos Eiropas lauku ražošanas struktūras saglabāšanā;

30. iesaka Komisijai vairāk nekā līdz šim atzīt Eiropas reģionu stratēģisko nozīmi kvalitatīvu lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas jomā, kā arī pievērst vislielāko uzmanību reģionu prasībām minētajā jomā, kas ir tik ļoti nozīmīga reģionu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai.

Briselē, 2010. gada 10. februārī

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO