29.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/22

—

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai vietējās un reģionālās pašvaldības efektīvi un pilnībā iesaistītu ar Eiropas pētniecības telpu (ERA) saistītu iniciatīvu pārvaldībā;

—

uzskata, ka Eiropas mēroga IST projekti, kas aptver visus posmus no izstrādes un pētniecības līdz praktiskai ieviešanai, attiecīgajās pilsētās un attiecīgajos reģionos var sniegt ievērojamas sociālekonomiskas priekšrocības;

—

aicina Komisiju un dalībvalstu valdības aktīvi veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību pētniecības un izstrādes dažādos posmos, kā arī aktīvi izmantot IST jauninājumus publiskajā sektorā, izplatot Eiropā pastāvošo paraugpraksi, konsultējot un sniedzot metodoloģiskus ieteikumus;

—

īpaši uzsver pakalpojumu nozares sevišķo nozīmi ar IST saistīto priekšrocību izmantošanā, jo informācijas un sakaru tehnoloģijās visvairāk iegulda tādas nozares kā, piemēram, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumi.

1.

norāda, ka informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST) jābūt tādas informācijas sabiedrības pamatā, kas ir atvērta visiem, ņemot vērā visu iedzīvotāju, tostarp personu, kam draud sociālā atstumtība, vajadzības. Tādēļ Komiteja vienmēr ir aicinājusi vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī ieguldīt pētniecībā, lai nodrošinātu izaugsmi un veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos, un uzskata, ka, izmantojot uz IST balstītus jauninājumus, var risināt svarīgas sociālas un ekonomiskas problēmas;

2.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai vietējās un reģionālās pašvaldības efektīvi un pilnībā iesaistītu ar Eiropas pētniecības telpu (ERA) saistītu iniciatīvu pārvaldībā. Reģionu nozīme IST pētniecībā ir acīmredzama. Tiem ir liela nozīme reģionālo pētniecības un jauninājumu stratēģiju attīstīšanā, to kompetencē bieži ir pētniecības struktūru pārvaldība, to teritorijās atrodas augstskolas un citas pētniecības struktūras, un tie veicina inovatīvas vides veidošanos. Turklāt daudzām reģionālajām pašvaldībām un pārvaldes iestādēm ir likumdevējvara, un tāpēc tās pašas pārvalda savu pētniecības budžetu;

3.

uzskata, ka veicināt e-iekļaušanu, proti, iekļaujošu, reģionāli un sociāli līdzsvarotu informācijas sabiedrību, kas informācijas un sakaru tehnoloģijas izmanto konkurētspējas un publisko pakalpojumu uzlabošanai, ir ES atjauninātās Lisabonas stratēģijas nozīmīgs mērķis;

4.

uzsver, ka uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām attiecas vairums ar e-iekļaušanu saistītās i2010 iniciatīvas priekšlikumu, un tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu minētās iniciatīvas īstenošanā. Sekmējot e-iekļaušanu vietējā un reģionālajā līmenī, var uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielināt sabiedrības aktivitāti sociālajā un ekonomikas jomā, vienlaikus reģionos veicinot efektīvākus un konkrētām vajadzībām pielāgotus publiskos pakalpojumus un vietējo uzņēmumu darbību. Tādēļ vietējās un reģionālās pašvaldības jāuzskata par partneriem, kas veicina sabiedrības visu paaudžu iesaistīšanu ar IST saistītās iniciatīvās, kuru mērķis ir viņu dzīves vienkāršošana un tās kvalitātes uzlabošana. Reģionu un pilsētu rīcībā ir dažādi līdzekļi, lai nodrošinātu šo iespēju pilnīgu izmantošanu;

5.

pauž gandarījumu, ka paziņojumā ir atzīts, ka dalībvalstis un reģioni sniedz galveno ieguldījumu, lai dažādos pārvaldības un administrācijas līmeņos veicinātu ciešāku sadarbību starp IST jauninājumu lietotājiem un ražotājiem. Šādi sadarbojoties, vajadzētu izstrādāt kopīgus ceļvežus, lai apzinātu valsts pārvaldes vajadzības, ko var apmierināt ar IST palīdzību (1). Reģionu komiteja jau ir norādījusi (2), ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāiesaistās plašā sadarbībā, lai uzlabotu valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju un publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti;

6.

atbalsta Komisijas secinājumu, ka tas, cik sekmīgi būs centieni sekmēt jauninājumu tirgus izveidi un nodrošināt savietojamību un kopējus standartus, būs atkarīgs no dalībvalstu iestāžu un reģionālo un vietējo pašvaldību nepārtraukta atbalsta un līdzdalības un ka papildus minētajiem centieniem jāīsteno pasākumi reģionālajā un vietējā līmenī (3);

7.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu vienkāršot mehānismus un samazināt administratīvo slogu, lai uzlabotu vietējā, valsts un ES līmeņa pasākumu pievilcību uz jauninājumiem orientētu uzņēmumu, jo īpaši vietējo MVU, skatījumā;

8.

uzskata, ka Eiropas mēroga IST projekti, kas aptver visus posmus no izstrādes un pētniecības līdz praktiskai ieviešanai, attiecīgajās pilsētās un attiecīgajos reģionos var sniegt ievērojamas sociālekonomiskas priekšrocības. Reģionu komiteja jau ir uzsvērusi, ka IST ir svarīga nozīme ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanā;

9.

iesaka pilnībā izmantot Eiropas potenciālu, lai publiskajā un privātajā sektorā attīstītu IST pakalpojumus. Komiteja tādēļ iesaka izmantot IST, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību pakalpojumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, darba vietu radīšana, sabiedriskā kārtība, drošība un sociālie pakalpojumi. IST publisko pakalpojumu jomā ar Eiropas Savienības atbalstu iedibinot publisko un privāto partnerību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un MVU, kas attīsta informācijas un sakaru tehnoloģijas, visā Eiropas savienībā var ievērojami veicināt vietējo kompetenci un zināšanas;

10.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var uzņemties vadošo lomu IST izmantošanā energoefektivitātes uzlabošanai un ka tās jau pašreiz īsteno attiecīgus pasākumus. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši svarīga nozīme IST izmantošanas iespēju apzināšanā, ar tehnoloģijām saistītas paraugprakses apmaiņā, projektu partneru apzināšanā un finansējuma piešķiršanā;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstu valdības aktīvi veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību pētniecības un izstrādes dažādos posmos, kā arī aktīvi izmantot IST jauninājumus publiskajā sektorā, izplatot Eiropā pastāvošo paraugpraksi, konsultējot un sniedzot metodoloģiskus ieteikumus;

12.

īpaši uzsver pakalpojumu nozares sevišķo nozīmi ar IST saistīto priekšrocību izmantošanā, jo informācijas un sakaru tehnoloģijās visvairāk iegulda tādas nozares kā, piemēram, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumi; (4)

13.

norāda, ka IST ir attīstījušās pēdējā desmitgadē kā nozīmīga tehnoloģija, kas var sniegt ieguldījumu ekonomikas un sociālās jomas pārveidē, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi un paaugstinot konkurētspēju. Tomēr, lai uzlabotu ekonomikas rādītājus, nav pietiekami īstenot vienīgi pasākumus IST veicināšanai. (5) To nevar sasniegt bez vietējo un reģionālo pašvaldību aktīva atbalsta un līdzdalības;

14.

uzsver, ka sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un valdībām ciešāk jāsadarbojas, lai nodrošinātu cilvēkresursu attīstības, organizatorisko pārmaiņu, IST un produktivitātes pastāvīgu mijiedarbību un efektīvi attīstītu un izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas. Īpaši svarīgi ir pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot IST lietošanas pamatprasmes, attīstīt augsta līmeņa prasmes IST jomā, veicināt mūžizglītību IST jomā un uzlabot vadības prasmes un ar tīkliem saistītās prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu efektīvi izmantot IST (6). Šo pasākumu īstenošana ir viens no galvenajiem vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumiem;

15.

pilnībā atbalsta viedokli, ka pētnieku mobilitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai paaugstinātu karjeras IST pētniecības jomā efektivitāti un vairumā gadījumu tās pievilcību. Tādēļ Komiteja uzsver, ka

16.

uzsver nepieciešamību piesaistīt arī augsta līmeņa zinātniekus no trešām valstīm, un tādēļ uzsver ES mobilitātes veicināšanas programmu, piemēram, “Marie Curie”, nozīmi, un atzinīgi vērtē pasākumus, ko īstenojuši atsevišķi reģioni, lai atbalstītu zinātnieku atgriešanās programmas (7);

17.

atkārtoti vērš uzmanību uz ERA ekspertu grupas (8) secinājumiem par valstu un reģionu interešu pārstāvju pieaugošo nozīmi svarīgu jaunu Eiropas iniciatīvu (piemēram, ERA-NET tīkli, Eurostars, Eiropas Tehnoloģijas institūts vai Kopīgas tehnoloģiju ierosmes un kopīgi klasteri) izstrādē;

18.

ierosina visām iesaistītajām pusēm, Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un reģioniem pienācīgi izvērtēt visas iespējas nodrošināt esošo politiku un sadarbības instrumentu sinerģiju un izveidot mehānismus, lai pašreizējās koordinācijas programmas pilnībā varētu izmantot IST pētniecības atbalstam (9). Proti, RK iepriekšējos atzinumos (10) aicināja koordinēti izmantot Septītās pamatprogrammas, struktūrfondu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas iespējas, jo tas ir būtiski, lai uzlabotu ES konkurētspēju un nodrošinātu kohēzijas, pētniecības, augstākās izglītības un jauninājumu politikas savstarpējo sinerģiju valsts un reģionālajā līmenī;

19.

uzver, ka jautājums par svarīgu ES instrumentu, piemēram, Septītās pamatprogrammas, struktūrfondu un Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas, savstarpējo koordināciju ir saistīts ne tikai ar politiskajiem mērķiem, bet arī ar nepieciešamību nodrošināt politikas saskaņotību. Lai nodrošinātu vienotu politiku attiecībā uz daudzlīmeņu programmām, kurās ir iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, vajadzīga efektīva daudzlīmeņu pārvaldības sistēma (11);

20.

norāda, ka reģionu interesēs ir svarīgi optimāli izmantot Septītās pamatprogrammas koordinācijas instrumentus. Tādējādi reģioni varētu virzīt savas pētniecības un inovācijas sistēmas uz izcilību un konkurētspēju Eiropas vai starptautiskā mērogā. Lai to sasniegtu, jāpilnveido pētniecības institūtu, augstskolu, MVU un citu nozīmīgu iesaistīto pušu tīkli, jāizveido klasteri, reģionālās tehnoloģiju platformas un izcilības centri, kā arī ieinteresētajām pusēm, kas darbojas reģionos, jāpalīdz iesaistīties ES sadarbības projektos un programmās pētniecības un jauninājumu jomā, piemēram, ERA-Net un Eiropas Tehnoloģijas platformās (12);

21.

atzinīgi vērtē to, ka ir pavērusies iespēja vairāk atzīt vietējo pašvaldību nozīmi IST pētniecības atbalstīšanā. Reģioni un pilsētas var sekmēt jaunu produktu laišanu tirgū, jauninājumus un pētniecību, izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā;

22.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt pieprasījumu pēc jauniem produktiem, kuru pamatā ir IST, un tādējādi izveidot jaunus tirgus Eiropas pētniecības jomā. Turklāt reģioni un pilsētas var regulēt savu pētniecībai un izstrādei paredzēto investīciju sadali, lai atbalstītu noteiktas īpaši svarīgas jomas, izveidojot saikni starp šādiem pasākumiem pastāvošās un jaunās vietējās rūpniecības nozarēs un klasteros un tādējādi palīdzot pārvarēt ekonomikas recesiju un risināt tādu problēmu kā nepietiekamās investīcijas pētniecībā un izstrādē;

23.

norāda, ka centieni noteiktās jomās, piemēram, izglītība, jauninājumi, pētniecība, investīcijas un inovatīvu IST produktu tirdzniecība, kopumā netiek koordinēti. Šajā sakarā jāatzīmē, ka koncepts “uz lietotāju orientēti jauninājumi” var būt svarīgs instruments, lai veicinātu uzlabojumus. Eiropas reģioni un pilsētas šo instrumentu izmanto aizvien vairāk, un pieredze liecina, ka tas ievērojami sekmē investīcijas pētniecībā un izstrādē un jauninājumu ienākšanu tirgū. Tādēļ Komiteja aicina šim konceptam Eiropas Komisijas paziņojumā pievērst lielāku uzmanību;

24.

uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt ciešu saikni starp izstrādi un pētniecību un rūpniecības praksi, un tādēļ īpaši aicina dalībvalstis un Komisiju pielikt visas pūles, lai veicinātu pētniecības rezultātu ātru izmantošanu ikdienas saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē;

25.

uzsver, ka pētniecības un jauninājumu potenciālu, kas veicina informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību, var sekmīgi izveidot tikai tad, ja būs iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības. Ņemot vērā to ģeogrāfisko tuvumu iedzīvotājiem, tās ir galvenais zināšanu un jauninājumu sekmētājs Eiropā. Aizvien lielāks skaits Eiropas reģionu uzskata, ka pētniecība un jauninājumi ir svarīga to publiskā finansējuma prioritāte (13);

26.

atzīmē, ka reģioni, savas pētniecības politikas ietvaros īstenojot vispārējus plānošanas, strukturālus un likumdošanas atbalsta pasākumus, ievērojami veicina ieguldījumu pētniecībā un dinamiskas Eiropas Pētniecības telpas izveidi (14);

27.

norāda, ka tiek uzsāktas aizvien jaunas stratēģiskas tīklu un klasteru iniciatīvas, un atbalsts tām palielinās arī tādēļ, lai izveidotu pasaules līmeņa “mezglus” un tādējādi iedibinātu saikni ar globālām jauninājumu ķēdēm. Tādēļ aizvien svarīgāk ir nodrošināt saikni un sadarbību gan starp vienas valsts, gan dažādu valstu reģioniem (15);

28.

vērš uzmanību uz pilsētu un reģionu īpašo nozīmi inovatīvas vides veicināšanā, īstenojot vietēja mēroga politiku jauninājumu jomā, izveidojot tehnoloģiju centrus, uzņēmējdarbības inkubatorus, zinātnes parkus un riska kapitāla fondus (16);

29.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto stratēģiju izstrādāt un uzsākt divas vai trīs vērienīgas, jaunas un vadošas iniciatīvas nākotnes un jauno tehnoloģiju (FET) pētniecības jomā, lai apkopotu daudzdisciplīnu pētījumus un tādējādi IST jomā veiktu fundamentālus atklājumus;

30.

atzīst, ka kopēja plānošana – jā tā ir labi strukturēta un pārvaldīta – var kļūt par instrumentu, kam FET pētniecības veicināšanā ir vismaz tikpat liela nozīme kā ES pamatprogrammai. Lai pilnībā izmantotu šīs iespējas, Reģionu komiteja vēlreiz norāda uz aizvien lielāko nepieciešamību labāk koordinēt pētniecības publisko un privāto finansējumu (17);

31.

uzsver, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm vajadzētu izpētīt visas iespējas, lai nodrošinātu un palielinātu daudzo jau pastāvošo starptautisko politikas instrumentu un sadarbības mehānismu sinerģiju un tos pielāgotu Eiropas Pētniecības telpas sistēmai (18);

32.

atkārtoti uzsver, ka ERA-Nets tīkli, kuru mērķis ir reģionālo un Eiropas pētniecības programmu koordinācija, ir pierādījuši savu lietderību un tie ir jāattīsta (19). Šo tīklu darbība ir bijusi sekmīga tādēļ, ka tajos ir iesaistītas daudzas ieinteresētās puses, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības;

33.

aicina īstenot papildu pasākumus, lai Eiropas Tehnoloģijas platformas kļūtu atvērtākas un pārredzamākas, tādējādi nodrošinot ne tikai rūpniecības nozares pārstāvju un pētniecības kopienu, bet arī citu ieinteresēto pušu, piemēram, vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un MVU, līdzdalību (20);

34.

uzskata, ka reģioniem un vietējām pašvaldībām ir būtiska nozīme Eiropas Pētniecības telpā (ERA), jo tie pārstāv vietējā līmeņa intereses, šo politiku īsteno Eiropas iedzīvotājiem tuvā līmenī un saskaras ar iesaistīto pušu ikdienas problēmām. Tādēļ Reģionu Komiteja atbalsta ideju, ka reģioniem jāpiešķir stratēģiska nozīme tādu iniciatīvu īstenošanā, kuru mērķis ir ERI stiprināšana un paplašināšana. Reģioni īpaši jāiesaista iniciatīvās, kuru mērķis ir izveidot stabilu pētniecības struktūru inovatīvā vidē un sekmēt sadarbību pētniecības jomā (21);

35.

atkārtoti iesaka Komisijai un dalībvalstīm atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai tās varētu piekļūt mūsdienīgai pētniecības infrastruktūrai, to plānot un izveidot praktiski. Tāpēc jāīsteno šādi pasākumi:

36.

uzsver reģionālo un vietējo pašvaldību nozīmi kopīgu pētniecības programmu (arī programmu, kurās iesaistītas trešās valstis) veicināšanā, jo tās vislabāk pārzina īpašos vietējos apstākļus gan zinātnes, gan tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomā un līdz ar to apzinās, kad ir nepieciešams sadarboties stratēģiskās jomās; (24);

37.

uzskata, ka jautājumam par Eiropas ceļveža (kas pašreiz aptver 35 nozīmīgus Eiropas projektus nākamajiem 10–20 gadiem (25)) īstenošanu un finansēšanu ir svarīga nozīme Eiropas Pētniecības telpas izveidē;

38.

aicina Eiropas ceļveža īstenošanā sevišķu nozīmi piešķirt izcilības kritērijam, un ir īpaši aicinājusi jaunās dalībvalstis ciešāk iesaistīties šajā iniciatīvā (26);

39.

atbalsta ERA ekspertu grupas ieteikumus (27), ka ESFRI forumam vajadzētu uzlabot savu metodoloģiju apjomīgas Eiropas pētniecības infrastruktūras novērtēšanai, īpaši attiecībā uz procedūru pārredzamību un nozīmīgu ieinteresēto pušu iesaisti;

40.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā jāiesaista ESFRI ceļveža īstenošanā un pārskatīšanā, īpaši tad, kad jānosaka prioritārie projekti un jānodrošina koordinācija starp ESFRI ceļvedi un līdzīgiem pasākumiem valsts/reģionālajā līmenī, integrējot gan fizisko, gan virtuālo infrastruktūru;

41.

uzsver nepieciešamību pēc iespējas plašāk popularizēt e-zinātnes iespējas, tostarp izveidojot un veicinot publiskas datu bāzes, kas atspoguļo paraugpraksi, piemērus un sekmīgus praktiskus risinājumus e-zinātnes jomā, vienlaikus nodrošinot informāciju visās ES oficiālajās valodās.