Reģionu komitejas atzinums “Atjauninātā Eiropas stratēģija “Ieguldījums jaunatnē””

1. uzskata, ka jaunie eiropieši ir sabiedrības nākotne. Ir jādod iespēja visiem jauniešiem attīstīt viņu talantus un īstenot potenciālu. Talantu attīsta ne tikai skolās (izglītības ceļā), bet arī ģimenē, ārpusskolas nodarbēs (sporta, mūzikas un citās kultūras iestādēs) jaunatnes organizācijās, neformālās jauniešu grupās un dzīvesvietas apkārtnē (kur atrodas bibliotēkas, mūzikas skolas, sporta klubi un citas iestādes). Vietējās un reģionālās pašvaldības atrodas vistuvāk jauniešu ikdienai, tādēļ to ieguldījums ir būtisks, lai nodrošinātu iespējas jauniešu talanta attīstībai;

2. uzsver, ka ieguldījumi jaunatnē un iespēju došana jaunatnei atmaksājas. Pašvaldībās un reģionos, kas jaunatnei nodrošina labas formālās un neformālās izglītības, sporta, kultūras un brīvā laika iespējas, nākotnē būs lielāka saimnieciska labklājība un drošība un valdīs jūtama savstarpējas iecietības un cieņas gaisotne;

3. pauž pārliecību, ka jaunatnes stratēģijās jāizmanto uz jaunatni orientēta pieeja, citiem vārdiem sakot, to centrā jābūt indivīdam, tā talantam un vajadzībām pilnā apjomā īstenot savu potenciālu;

4. apzinās, ka jaunieši biežāk nekā vajadzētu ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības grupām, īpaši pašreizējā ekonomikas un finanšu krīzes situācijā, un ka mūsu novecojošajā sabiedrībā uz jaunatni jālūkojas kā uz vērtīgu un nozīmīgu sabiedrības resursu, ko var un vajadzīgs mobilizēt, lai sasniegtu sociālus un ekonomiskus mērķus (1);

5. uzsver, ka aktīvai, atbalstošai un visaptverošai jaunatnes politikai jābūt vērstai uz visu jauniešu potenciālu un jānodrošina labvēlīgi apstākļi visu jauniešu talanta un vitālo, darba un sabiedriskās dzīves prasmju attīstībai un nav jākoncentrējas vienīgi uz jauniešiem, kuru problēmām ir jāvelta īpaša uzmanība;

6. vērš īpašu uzmanību uz to, cik svarīgi ir proaktīvi un preventīvi pasākumi (2) un cik svarīgi nodrošināt jauniešiem labākus dzīves apstākļus (1) un veidot tādu sabiedrību, kas ir bērniem un jauniešiem labvēlīga (3);

7. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par atjauninātas atklātās koordinācijas metodes izmantošanu, lai risinātu jaunatnes problēmas un paplašinātu tās iespējas. RK atbalsta arī paziņojumā minēto ierosinājumu ieguldīt jaunatnē un dot jauniešiem vairāk iespēju;

8. atzīst, ka jaunatnes politika ir ļoti plaša joma, un tādēļ atbalsta to, ka ES jāpiemēro visaptveroša pieeja un jaunatnes jautājumi jāiekļauj virknē citu politiku (lietojot starpnozaru pieeju), vienlaikus turpinot izstrādāt konkrētāku politiku jaunatnes nodarbinātības jomā;

9. ierosina Eiropas Komisijai ņemt vērā vietējā un reģionālajā līmenī gūto pieredzi un rastās atziņas, kā arī turpmākajos pasākumos izmantot jau pastāvošās iniciatīvas (piemēram, iniciatīvu Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta) un pamatdokumentus (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām);

10. atgādina, ka daudzās dalībvalstīs tieši vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir visvairāk zināšanu un tās arī ir primāri atbildīgas par jaunatnes politikas izstrādi, izpildi un īstenošanu. To konstatēja ziņojumā par tās apspriešanās rezultātiem (4), ko RK subsidiaritātes uzraudzības tīkls rīkoja saistībā ar minēto atzinumu. Tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, Komiteja iesaka ņemt vērā reģionu īpašas iezīmes, piemēram, ģeogrāfiskas iezīmes;

11. aicina, izstrādājot jaunatnes politiku, ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli un ieguldījumu, jo vairumā dalībvalstu tām ir attiecīga kompetence šajā jomā;

12. vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ierosinātās stratēģijas izstrādei ir vietējās un reģionālās pašvaldības, un vēlētos, lai paziņojumā tiktu iekļauta tiešāka norāde uz vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi un zināšanām šajos jautājumos. RK aicina vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties ierosinātās ES stratēģijas izstrādē, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm visos līmeņos, iesaistot jauniešus un īpaši viņu pārstāvības organizācijas;

13. atbalsta ES pieeju jaunatnes jautājumus iekļaut virknē citu politiku, lai dažādās politikas jomās varētu konsekventi ņemt vērā jaunatnes intereses;

14. atbalsta elastīgu jaunatnes politiku, kas vērsta uz trim visaptverošiem un savstarpēji saistītiem ilgtermiņa mērķiem darbības jomās, kuras regulāri pārskatīs. Komiteja uzskata, ka šo mērķu sasniegšana un ar tiem saistīto pasākumu īstenošana efektīvi un ilgtspējīgi jāpārrauga visos līmeņos, kas atbild par vienu vai vairākiem no šiem mērķiem, un iesaka pašvaldībām noteiktām prioritātēm pievērsties ilgākā laika posmā, lai uzlabotu efektivitāti;

15. atbalsta pasākumus paziņojumā minētajās jomās un ierosinājumus dalībvalstīm un Eiropas Komisijai īstenot pasākumus savas kompetences jomās;

16. uzskata, ka, īstenojot ikvienu ES reformu, ir būtiski ņemt vērā jauniešu vajadzības, rūpes un centienus, un iesaka jaunatni iekļaut kā mērķa grupu arī plašākās ES stratēģijās, kampaņās un darbībās, piemēram, jaunajā Lisabonas stratēģijā, ES Sociālajā programmā, tematiskajās stratēģijās un darbībās, ko Eiropas Savienība (tās iestādes un nākamās ES prezidentvalstis) plānos un īstenos, vēlams ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Reģionu komiteju;

17. šajā sakarā atgādina, ka jaunatne ir būtisks faktors jaunās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi viņiem nodrošināt labāku izglītību, apmācību, mobilitāti, palīdzēt iekļauties darba tirgū un integrēties sociāli, kā arī nodrošināt pakalpojumus jaunajām ģimenēm;

18. aicina izstrādāt Eiropas jaunatnes stratēģiju vidējam termiņam, kas attiektos uz ilgāku laikposmu, kurā būtu likts uzsvars uz kvalitāti un centieni koncentrētos uz nedaudzām prioritātēm. Iesaistītie spēki un resursi ir jāapvieno, lai palielinātu to efektivitāti;

19. atzinīgi vērtē faktu, ka 2011. gads izraudzīts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu; aicina Eiropas Komisiju tieši iekļaut bērnus un jauniešus kā mērķa grupu savā darba kārtībā un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvi iesaistīties šajos pasākumos;

20. piekrīt, ka efektīvai jaunatnes politikai ir vajadzīga starpnozaru politikas pieeja; tas ļautu ES valstu, reģionālajā un vietējā līmenī gūt labākus rezultātus citās jomās, piemēram, bērnu un ģimenes politikā, izglītības, dzimumu līdztiesības, nodarbinātības, mājokļu nodrošināšanas un veselības aprūpes jomā;

21. pauž gandarījumu par paziņojumā pausto atziņu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir būtiskas starpnozaru jaunatnes stratēģiju īstenošanā, tomēr atgādina, ka daudzās dalībvalstīs tieši vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir visvairāk zināšanu un tās arī ir primāri atbildīgas par jaunatnes politikas izstrādi, izpildi un īstenošanu;

22. uzskata, ka Eiropas Komisijai, ievērojot subsidiaritātes principu un cieši sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vajadzētu iedvesmot, rosināt un atbalstīt jaunas un pastāvošas iniciatīvas jaunatnes politikā;

23. piekrīt, ka ļoti svarīgi ir veidot strukturētu dialogu ar jaunatni dažādos pārvaldes līmeņos un tajā ir jāiesaista visas ieinteresētās puses;

24. rosina vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvi iesaistīties savstarpējā pieredzes apmaiņas procesā, lai uzlabotu politikas veidošanu, kā arī iesaistīties jaunatnes politikas paraugprakses piemēru izstrādē, pārņemšanā un izplatīšanā kopīgi ar jaunatni. CLIP tīkls (Eiropas pilsētu tīkls vietējai migrantu integrācijas politikai (European Network of Cities for Local Integration Policies for Migrants)) un ERY tīkls (Eiropas reģioni jaunatnei (European regions for youth) ir labs piemērs šādai praksei (5);

25. uzskata, ka atjaunināta atklātā koordinācijas metode varētu būt piemērots stratēģijas īstenošanas instruments; šajā ziņā jāraugās, lai Eiropas līmenis nepārsniegtu savas kompetences un lai neveidotos jauni birokrātiski mehānismi papildus dalībvalstu pārvaldības sistēmām;

26. uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir pārvaldes līmenis, kas atrodas vistuvāk bērniem, jauniešiem, viņu audzinātājiem, jaunatnes izglītības, veselības un aprūpes infrastruktūrai un pilsoniskajai sabiedrībai, līdz ar to vietējās un reģionālās pašvaldības tieši jāiekļauj un jāiesaista Eiropas Savienības stratēģijas izstrādē visos atklātās koordinācijas metodes posmos;

27. norāda, ka, uzlabojot iespējas jauniešiem iesaistīties šo institūciju darbā, varētu palīdzēt veidot elastīgākas, dinamiskākas attiecības un palielināt jauniešu iespējas ietekmēt sabiedriskus lēmumus, tādējādi nodrošinot viņu efektīvu līdzdalību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā dzīvē;

28. uzsver, ka atklātās koordinācijas metodes izmantošanas rezultātā nedrīkstētu atņemt zemāka pārvaldes līmeņa kompetences un novirzīt tās uz valsts līmeni; uzsver, ka tā rezultāts nedrīkst būt harmonizācija vai iejaukšanās dalībvalstu kompetencē, nosakot rādītājus un papildu ziņošanas pienākumus. Komiteja vērš uzmanību uz iepriekš publicēto RK Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību (6).

29. atgādina RK aicinājumu Eiropas Komisijai, izmantojot atklātās koordinācijas metodi, pietiekamā apjomā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, novērtēt to zināšanas un ņemt vērā pasākumus, ko tās jau ir uzsākušas; (7)

30. aicina dalībvalstis atbalstīt atklāto koordinācijas metodi, to ņemot vērā reģionālajos vai vietējos rīcības plānos, un otrādi — nodrošināt, lai reģionālos un vietējos plānus ievērotu valsts līmeņa plānos un par tiem slēgtu rakstveida daudzlīmeņu vienošanos;

31. piekrīt, ka politika ir jāizstrādā, pamatojoties uz faktiem un pieredzi, un atbalsta ierosinājumu pilnvērtīgāk izmantot rīcībā esošos informācijas vākšanas instrumentus;

32. atbalsta ierosinājumu izveidot darba grupu, lai apspriestu iespējamos kritērijus, pēc kuriem vērtēt īstenotās politikas ietekmi uz prioritārajām jomām; atzīst, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme īstenošanā vietējā līmenī un mudina tās aktīvi iesaistīties minētajā darba grupā;

33. uzsver, ka pārskatu sagatavošana ir jāvienkāršo un tajos jākoncentrējas uz galvenajiem rādītājiem prioritārajās jomās, turklāt pārskatu gatavošanai nevajadzētu kļūt par papildu administratīvu slogu;

34. aicina Eiropas Komisiju nodrošināt to, lai ieinteresētajām pusēm vietējā un reģionālajā līmenī būtu pilnā mērā pieejams ES finansējums attiecīgajām jomām, un veicināt finansēto programmu publisko atpazīstamību un pievilcību, mazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar ES finansējuma saņemšanu, piemēram, programmai “Jaunatne darbībā”;

35. aicina dalībvalstis piešķirt vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ieinteresētajām pusēm pietiekamu finansējumu, lai sasniegtu kopīgus mērķus jauniešu brīvprātīgās darbības jomā, un rosina dalībvalstis uzlabot starptautisko brīvprātīgā darba projektu kvalitāti (8), izmantojot ES fondus un programmas (piemēram, Eiropas Sociālo fondu un programmu “Jaunatne darbībā”), kas piedāvā atbalstu un konsultācijas valsts, vietējā un reģionālā līmeņa brīvprātīgā darba organizācijām. Komiteja norāda, ka pietiekšanās uz atbalstam paredzēto finansējumu procedūrās un tā piešķiršanas procedūrās jānodrošina lielāka pārredzamība un jāsamazina ar pieteikšanos, atskaitēm un dokumentāciju saistītais administratīvais slogs;

36. atbalsta viedokli, ka jāsadarbojas ar citām ES iestādēm un starptautiskajām organizācijām, lai abpusēji varētu dalīties sekmīgā pieredzē.

Briselē, 2010. gada 10. februārī

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO

(4) Ziņojums par subsidiaritātes uzraudzības tīkla rīkoto apspriešanos un EDUC komisijas locekļu atzinums par paziņojumu “ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”, CdR 325/2009 fin.