Ceturtdiena, 2009. gada 7. maijā
P6_TC1-COD(2008)0243

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 7. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

║ saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (4), ir jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)	Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Kopienā.

(3)

Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē īpašā sanāksmē vienojās izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, pilnīga un visietveroša piemērošana, tādējādi nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ vajāšanai, t.i., saglabājot neizraidīšanas principu. Šajā ziņā un, neietekmējot šajā regulā noteiktos atbildības kritērijus, visas dalībvalstis ievēro neizraidīšanas principu, un tās uzskata par drošām valstīm trešo valstu pilsoņiem.

(4)	Tamperes sanāksmes secinājumos arī ir noteikts, ka šajā sistēmā īsā laikā jāiekļauj skaidra un praktiski realizējama metode, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

(5)

Šādai metodei jābalstās uz objektīviem un taisnīgiem kritērijiem gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan konkrētajām personām. Tai jo īpaši jāparedz iespēja ātri noteikt atbildīgo dalībvalsti, lai garantētu starptautiskās aizsardzības statusa noteikšanas procedūru faktisku pieejamību un nekavētu sasniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ātras izskatīšanas mērķi.

(6)

Attiecībā uz pakāpenisku kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu, kam ilgākā laikposmā vajadzētu izveidot visā Eiropas Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienotu statusu attiecībā uz personām, kurām piešķirts patvērums, pašreizējā posmā, veicot vajadzīgos pilnveidojumus atbilstīgi gūtajai pieredzei, ir lietderīgi apstiprināt principus, uz kuriem pamatojas 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstītā Konvencija, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm (Dublinas konvencija), kuras īstenošana ir veicinājusi patvēruma politiku saskaņošanas gaitu.

(7)

Tagad ir pabeigta pirmā fāze kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidei║. Eiropadome 2004. gada 4. novembrī pieņēma Hāgas programmu, kurā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz brīvības, drošības un taisnīguma telpā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam. Šajā sakarībā Hāgas programmā ir izteikts aicinājums ║ Komisijai pabeigt pirmās fāzes juridisko instrumentu novērtējumu un iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam otrās fāzes instrumentus un pasākumus, lai tos varētu pieņemt līdz 2010. gadam.

(8)	Par patvēruma jomu atbildīgajiem dalībvalstu dienestiem būtu jāsaņem praktiska palīdzība, lai tie varētu izpildīt prasības attiecībā uz to ikdienas darbu. Šajā ziņā svarīga nozīme ir Patvēruma atbalsta birojam, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. …/…  (5) .

(9)

Ņemot vērā veikto novērtējumu rezultātus, šajā posmā ir lietderīgi apstiprināt Regulas (EK) Nr. 343/2003 pamatā esošos principus, vienlaicīgi veicot vajadzīgos uzlabojumus atbilstoši pieredzei, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti un starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem sniegto aizsardzību saskaņā ar šo procedūru.

(10)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un tās saņēmējiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstību pašreizējam ES patvēruma acquis, jo īpaši Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvai 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (6), ir lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai attiecinātu to uz alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējiem.

(11)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem patvēruma meklētājiem, Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīva …/…/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs (7), būtu jāpiemēro procedūrai attiecībā uz atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, kā noteikts saskaņā ar šo regulu.

(12)

Saskaņā ar 1989. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, ir jābūt bērna interesēm. Turklāt būtu jānosaka īpašas procesuālās garantijas nepilngadīgajiem bez pavadības, ņemot vērā viņu īpašo neaizsargātības situāciju.

(13)	Saskaņā ar Eiropas Konvenciju par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Eiropas Savienības pamattiesību hartu dalībvalstīm, piemērojot šo regulu, ir pirmkārt jāievēro ģimenes vienotība.

(14)	Vienas ģimenes locekļu starptautiskās aizsardzības pieteikumu kopīga izskatīšana vienā dalībvalstī rada iespēju nodrošināt pieteikumu rūpīgu izskatīšanu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz tiem, kā arī vienas ģimenes locekļu neizšķiršanu.

(15)

Lai pilnībā nodrošinātu ģimenes vienotības principa un bērna interešu ievērošanu, par saistošu atbildības kritēriju ir jākļūst atkarības attiecībām starp pieteikuma iesniedzēju un viņa/viņas paplašināto ģimeni, ņemot vērā grūtniecību vai maternitāti, ģimenes locekļu veselības stāvokli vai lielo vecumu. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, par saistošu atbildības kritēriju ir jākļūst arī radinieka, kas var par viņu rūpēties, klātbūtnei citas dalībvalsts teritorijā.

(16)

Jebkurai dalībvalstij jābūt iespējai noteikt izņēmumus attiecībā uz atbildības kritērijiem, jo īpaši humānu iemeslu un līdzcietības dēļ, un izskatīt tajā vai citā dalībvalstī iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pat tad, ja šāda izskatīšana nav tās pienākums saskaņā ar regulā noteiktajiem saistošajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts un pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt.

(17)	Lai atvieglotu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir jārīko individuālas pārrunas un ▐ mutiski jāinformē pieteikuma iesniedzēji par šīs regulas piemērošanu.

(18)	Jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu ir jānosaka juridiskās garantijas un tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz lēmumiem par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, lai nodrošinātu attiecīgo personu tiesību efektīvu aizsardzību.

(19)	Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi efektīvie aizsardzības līdzekļi ir jāattiecina gan uz šīs regulas piemērošanas, gan juridiskās un faktiskās situācijas pārbaudi dalībvalstī, uz kuru pārsūta pieteikuma iesniedzēju, lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu.

(20)	Šajā regulā jedzienam “aizturēšana” nevajadzētu būt krimināltiesiskai vai sodu ietverošai nozīmei un ar to jāsaprot tikai administratīvs un pagaidu pasākums, kas līdzvērtīgs administratīvai aizturēšanai.

(21)

Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jāpiemēro atbilstoši pamatprincipam, ka persona nav jāaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā pieprasa starptautisko aizsardzību. Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jo īpaši jāpiemēro atbilstoši Ženēvas Konvencijas 31. pantam administratīvās aizturēšanas centros, kas atšķiras no penitenciārām iestādēm, un skaidri definētos ārkārtas apstākļos un atbilstoši garantijām, kas paredzētas Direktīvā …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai]. Turklāt ir jāierobežo aizturēšanas pielietošana, lai pārsūtītu personu uz atbildīgo dalībvalsti, un tai jāpiemēro proporcionalitātes princips attiecībā uz izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamajiem mērķiem.

(22)

Saskaņā ar Komisijas 2003. gada 2. septembra Regulu (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (8), pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti drīkst veikt uz brīvprātības pamata, ar uzraudzītu aizbraukšanu vai ar eskortu. Dalībvalstīm ir jāveicina brīvprātīga pārsūtīšana un jānodrošina, ka uzraudzīta pārsūtīšana vai pārsūtīšana ar eskortu notiek humāni, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņu.

(23)

Lai pakāpeniski izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar ║ līgumu ir garantēta personu brīva pārvietošanās, un noteiktu Kopienas politikas attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu pilsoņiem, ieskaitot kopīgus pasākumus ārējo robežu pārvaldības izveidei, solidaritātes garā jāpanāk atbildības kritēriju līdzsvars.

(24)

Šīs regulas piemērošana noteiktos apstākļos var radīt papildu slogu dalībvalstīm, kuras sastopas ar īpaši neatliekamu situāciju, kas ārkārtīgi noslogo to uzņemšanas spēju, patvēruma sistēmu vai infrastruktūru. Šādos apstākļos ir jāparedz efektīva procedūra, lai ļautu uz laiku apturēt pārsūtīšanas uz attiecīgo dalībvalsti un nodrošinātu finansiālu palīdzību saskaņā ar esošajiem ES finanšu instrumentiem. Tādējādi Dublinas pārsūtīšanu apturēšana uz laiku var palīdzēt panākt lielāku solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kas saskaras ar īpašu patvēruma sistēmu noslogojumu to ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās situācijas dēļ.

(25)

Pārsūtīšanu apturēšanas mehānisms būtu jāpiemēro arī tad, ja Komisija uzskata, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju aizsardzības līmenis attiecīgajā dalībvalstī neatbilst Kopienas tiesību aktiem par patvērumu, jo īpaši saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem , atbilstību starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un piekļuvi patvēruma procedūrai, lai nodrošinātu, ka visi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji saņem pienācīgu aizsardzību visās dalībvalstīs.

(26)	Šis pārsūtīšanu apturēšanas mehānisms ir ārkārtas pasākums, kas paredzēts, lai risinātu problēmas saistībā ar sevišķi lielu noslogojumu vai nepieciešamību pastāvīgi nodrošināt aizsardzību.

(27)

Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, cik sekmīgi norit Eiropas kopējās patvēruma sistēmas ilgtermiņa attīstība un saskaņošana, un jākonstatē, cik lielā mērā šo procesu sekmē solidārie pasākumi un pārsūtīšanu apturēšanas mehānisma pieejamība, un jāziņo par šā procesa attīstību. Ņemot vērā, ka Dublinas sistēma nav paredzēta kā mehānisms atbildības taisnīgai sadalīšanai starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas jomā un ka atsevišķas dalībvalstis ir pakļautas sevišķi lielām migrantu plūsmām, jo īpaši to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, ir būtiski apsvērt tiesiski saistošu instrumentu vajadzību un tādus ierosināt, lai nodrošinātu lielāku solidaritāti starp dalībvalstīm un augstākus aizsardzības standartus. Šādiem instrumentiem būtu īpaši jāveicina citu dalībvalstu ekspertu norīkošana, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar pārmērīgi lielu patvēruma pieprasījumu skaitu un kurās pieteikuma iesniedzējiem nenodrošina pienācīgu aizsardzības standartu ievērošanu, un gadījumos, kad kādas dalībvalsts uzņemšanas iespējas nav pietiekamas, jāveicina personu, kurām piešķirta aizsardzība, pārvietošana uz citām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka attiecīgās personas tam piekrīt, un tiek ievērotas šo personu pamattiesības.

(28)	Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9), attiecas uz dalībvalstu veiktu personas datu apstrādi, piemērojot šo regulu.

(29)

Apmainoties ar pieteikuma iesniedzēja personas datiem, tostarp sensitīviem datiem par veselību, kas jānosūta pirms personas pārsūtīšanas, tiks nodrošināts, ka kompetentās patvēruma iestādes spēj sniegt pieteikuma iesniedzējiem pietiekamu palīdzību un ka tiek nodrošināta tiem paredzētās aizsardzības un tiesību nepārtrauktība. Ir jāpieņem īpašs noteikums, lai nodrošinātu ar šajā situācijā iesaistītajiem pieteikuma iesniedzējiem saistīto datu aizsardzību atbilstoši Direktīvai 95/46/EK.

(30)

Šīs regulas piemērošanu var sekmēt un tās efektivitāti paaugstināt ar dalībvalstu divpusējām vienošanām par kompetento struktūrvienību sakaru uzlabošanu, procedūru termiņu saīsināšanu vai lūgumu par uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu izskatīšanas vienkāršošanu, vai par kārtību, kādā veicama personu pārsūtīšana.

(31)

Jānodrošina ar Regulu (EK) Nr. 343/2003 paredzētās sistēmas atbildīgās dalībvalsts noteikšanai un ar šo regulu noteiktās sistēmas nepārtrauktība. Tāpat jānodrošina šīs regulas atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai …/… [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] (10) .

(32)

EURODAC sistēmas darbībai, kas noteikta ar Regulu …/… [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm ], un jo īpaši minētās regulas 6. un 10. panta īstenošanai ir jāvienkāršo šīs regulas piemērošana.

(33)

Vīzu informācijas sistēmas darbībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (11), un jo īpaši tajā iekļautā 21. un 22. panta īstenošanai ir jāsekmē šīs regulas piemērošana.

(34)	Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī regula, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, kuros tās ir līgumslēdzējas puses.

(35)	Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(36)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt nosacījumus un procedūras noteikumu par nepilngadīgajiem bez pavadības un apgādājamu radinieku atkalapvienošanu īstenošanai un pieņemt kritērijus, kas nepieciešami pārsūtīšanas izpildei. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskos elementus, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(37)

Regulas (EK) Nr. 343/2003 īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 1560/2003. Skaidrības labad vai tādēļ, ka tie var palīdzēt sasniegt vispārēju mērķi, šajā regulā ir jāiekļauj noteikti Regulas (EK) Nr. 1560/2003 noteikumi. Gan attiecīgajām dalībvalstīm, gan patvēruma meklētājiem ir īpaši svarīgi, lai būtu vispārējs mehānisms risinājuma meklēšanai gadījumos, kad dalībvalstis dažādi piemēro kādu no šīs regulas noteikumiem. Tādēļ ir pamatota Regulā (EK) Nr. 1560/2003 paredzētā mehānisma ar humāno klauzulu saistītu strīdu risināšanai iekļaušana šajā regulā un tā darbības jomas paplašināšana, attiecinot uz visu šo regulu.

(38)	Lai efektīvi uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, ir nepieciešams to regulāri izvērtēt.

(39)	Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi║. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt 18. pantā garantētās patvēruma tiesības un sekmēt minētās hartas 1., 4., 7., 24. un 47. panta piemērošanu, un tā būtu jāpiemēro atbilstīgi šim mērķim.

(40)

Ņemot vērā to, ka ierosinātā pasākuma mērķi, proti, izveidot kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šī mērķa mērogu un seku dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)

“trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis ║līguma 17. panta 1. punkta nozīmē un kas nav persona, kura izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (13) 2. panta 5) apakšpunktā doto definīciju;

b)	“starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības pieteikums saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 2. panta g) apakšpunktā doto definīciju;

c)	“pieteikuma iesniedzējs” vai “patvēruma meklētājs” ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

d)

“starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana” ir jebkura pārbaude, lēmums vai nolēmums, ko attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu izdara vai pieņem kompetentās iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/85/EK (14), izņemot saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2004/83/EK paredzētās procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai;

e)	“starptautiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšana” ir rīcība, ar ko starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, noteikti vai klusējot, aptur procedūras, kas saskaņā ar Direktīvu 2005/85/EK uzsāktas, saņemot attiecīgo starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

f)	“persona, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība,” ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas tiek atzīts par personu, kurai vajadzīga starptautiska aizsardzība saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 2. panta a) apakšpunktā doto definīciju;

g)	“nepilngadīgais” ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas jaunāks par 18 gadiem;

h)

“nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais, kurš ieradies dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir atbildīgs par šo nepilngadīgo saskaņā ar likumu vai paražām, kamēr šāds pieaugušais nav uzņēmies faktisku gādību par viņu. Tas attiecas arī uz nepilngadīgajiem, kas palikuši bez pavadības pēc ierašanās dalībvalstu teritorijā;

i)

“ģimenes locekļi”, ja attiecīgā ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī, ir šādi pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, kas atrodas dalībvalstu teritorijā: — patvēruma meklētāja laulātais vai viņa/viņas neprecējies partneris, ar kuru viņam/viņai ir stabilas attiecības, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecināmi uz ārvalstniekiem, vai atbilstoši praksei attiecīgajā dalībvalstī neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem; — pieteikuma iesniedzēja vai pirmajā ievilkumā minētā pāra nepilngadīgie bērni ar noteikumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos; — pāru, kas minēti pirmajā ievilkumā, vai pieteikuma iesniedzēja precētie nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos un ar nosacījumu, ka viņus nepavada laulātais , ja viņu interesēs ir uzturēties kopā ar pieteikuma iesniedzēju; — pieteikuma iesniedzēja tēvs, māte vai aizbildnis, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais un nav precējies vai ja viņš ir nepilngadīgais un ir precējies , un viņu nepavada laulātais , bet viņa interesēs ir uzturēties kopā ar tēvu, māti vai aizbildni; — pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgie neprecējušies brāļi vai māsas, ja tie ir nepilngadīgi un neprecējušies vai ja pieteikuma iesniedzējs un viņa brāļi vai māsas ir nepilngadīgi un precējušies , un viņus nepavada laulātais , bet viena vai vairāku no viņiem interesēs ir uzturēties kopā;

j)

“uzturēšanās atļauja” ir jebkura atļauja, ko izdevušas iestādes dalībvalstī, kura atļāvusi trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam uzturēties tās teritorijā, ieskaitot dokumentus, kas apliecina atļauju palikt attiecīgajā teritorijā saskaņā ar pagaidu aizsardzības režīmu vai līdz brīdim, kad vairs nebūs spēkā apstākļi, kuri kavē izpildīt rīkojumu par izraidīšanu, izņemot vīzas un uzturēšanās atļaujas, kuras izdotas laikposmā, kāds vajadzīgs, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, kā paredzēts šajā regulā, vai arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laikā;

k)

“vīza” ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs tranzītam vai ieceļošanai minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs uz paredzēto uzturēšanās laiku. Vīzas veidu nosaka atbilstoši šādām definīcijām: i) “ilgtermiņa vīza” ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs ieceļošanai minētajā dalībvalstī uz paredzēto uzturēšanās laiku, kurš ir ilgāks par trim mēnešiem; ii) “īstermiņa vīza” ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs ieceļošanai minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs uz paredzēto uzturēšanās laiku, kura kopējais ilgums nepārsniedz trīs mēnešus; iii) “tranzītvīza” ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums ieceļošanai, lai tranzītā šķērsotu minētās dalībvalsts teritoriju vai vairāku dalībvalstu teritorijas, izņemot tranzītu lidostā; iv) “lidostas tranzītvīza” ir atļauja vai lēmums, kas ļauj trešās valsts pilsonim, uz kuru konkrēti attiecas šī prasība, iziet cauri lidostas tranzīta zonai, nepiekļūstot attiecīgās dalībvalsts teritorijai, starpnolaišanās laikā vai pārsēšanās laikā no starptautiska lidojuma viena posma uz citu;

l)	“bēgšanas risks” ir tādu iemeslu esība atsevišķā gadījumā, kuru pamatā ir objektīvi tiesību aktos noteikti kritēriji, uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs vai trešās valsts pilsonis, vai bezvalstnieks, kuram piemēro lēmumu par pārsūtīšanu, var aizbēgt.

II   NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI UN GARANTIJAS

3. pants

Piekļuve starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai

1.   Dalībvalstis izskata visus starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko kādai no šīm valstīm tās teritorijā, tostarp pie robežas, vai tranzīta zonās iesniedz trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks. Pieteikumu izskata viena dalībvalsts, kas saskaņā ar šīs regulas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo.

2.   Ja, pamatojoties uz šajā regulā uzskaitītajiem kritērijiem, nav iespējams izraudzīties par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti, tad par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai pirmajai iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

3.   Visas dalībvalstis patur tiesības nosūtīt patvēruma meklētāju uz kādu drošu trešo valsti, ievērojot Direktīvā 2005/85/EK paredzētos noteikumus un aizsardzības pasākumus.

4. pants

Tiesības uz informāciju

1.   Tiklīdz ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, dalībvalstu kompetentās iestādes informē patvēruma meklētāju par šīs regulas piemērošanu un jo īpaši par

a)	šīs regulas mērķiem un sekām, ko radītu vēl viena pieteikuma iesniegšana citā dalībvalstī;

b)	atbildības piešķiršanas kritērijiem un to hierarhiju;

c)	vispārīgo procedūru un termiņiem, kas jāievēro dalībvalstīm;

d)	procedūras iespējamiem iznākumiem un to sekām;

e)	iespēju apstrīdēt lēmumu par pārsūtīšanu;

f)	to, ka kompetentās iestādes var apmainīties ar datiem par viņu tikai nolūkā īstenot no šīs regulas izrietošās saistības;

g)

tiesībām piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tiesībām pieprasīt izlabot nepareizus ar viņu saistītus datus vai izdzēst nelikumīgi apstrādātus ar viņu saistītus datus, kā arī par šo tiesību īstenošanas procedūrām , un jāsniedz kontaktinformācija par 33. pantā minētajām iestādēm un valsts datu aizsardzības iestādēm, kas izskata ar personas datu aizsardzību saistītas prasības.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz rakstiski valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot vai kuru , pamatoti spriežot, viņš varētu saprast . Dalībvalstis izmanto kopēju brošūru, kas saskaņā ar 3. punktu izveidota minētajam nolūkam.

Lai pieteikuma iesniedzējs pienācīgi saprastu sniegto informāciju, to sniedz mutiski pārrunās, ko rīko saskaņā ar 5. pantu.

Dalībvalstis sniedz informāciju veidā, kas ir piemērots pieteikuma iesniedzēja vecumam.

3.   Saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru izstrādā kopēju brošūru, kas satur vismaz 1. punktā minēto informāciju.

5. pants

Personiska saruna

1.   Dalībvalsts, kas īsteno atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu saskaņā ar šo regulu, uzaicina pieteikuma iesniedzējus uz individuālām pārrunām ar personu, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificēta šādas pārrunas vadīt.

2.   Personiskās sarunas mērķis būs atvieglot atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, jo īpaši lai pieteikuma iesniedzējam dotu iespēju sniegt attiecīgo informāciju, kas vajadzīga atbildīgās dalībvalsts pareizai noteikšanai, un lai mutiski informētu pieteikuma iesniedzēju par šīs regulas piemērošanu.

3.   Personiskā saruna notiek savlaicīgi pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas un, jebkurā gadījumā, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

4.   Personiskā saruna notiek valodā, ko pieteikuma iesniedzējs saprot , vai kas, pamatoti spriežot, viņam būtu jāsaprot un kurā viņš spēj sazināties. Ja vajadzīgs, dalībvalstis izraugās tulku, kas spēj nodrošināt pienācīgu saziņu starp pieteikuma iesniedzēju un personu, kas vada personisko sarunu.

5.   Personiskā saruna notiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti.

6.   Dalībvalsts, kas vada personisko sarunu, sastāda īsu rakstisku ziņojumu, kurā iekļauta galvenā informācija, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis sarunas laikā, un minētā ziņojuma kopiju dara pieejamu pieteikuma iesniedzējam. Ziņojumu pievieno jebkādam ziņojumam par pārsūtīšanu saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

6. pants

Garantijas nepilngadīgajiem

1.   Bērna intereses ir dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar visām šajā regulā paredzētajām procedūrām nepilngadīgo bez pavadības pārstāv un/vai viņam palīdz pārstāvis , kura definīcija sniegta Direktīvas 2005/85/EK 2. panta i) apakšpunktā . Šis pārstāvis drīkst būt arī pārstāvis, kas minēts Direktīvas …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] 24. pantā.

3.   Bērna interešu izvērtēšanā dalībvalstis cieši sadarbojas savā starpā un jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a)	ģimenes atkalapvienošanās iespējas;

b)	nepilngadīgā labklājība un sociālā attīstība, jo īpaši ņemot vērā nepilngadīgā etnisko, reliģisko, kultūras un valodas pamatu;

c)	drošības apsvērumi, jo īpaši tad, ja pastāv risks, ka bērns varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris;

d)	nepilngadīgā viedoklis atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

4.   Dalībvalstis ▐ nosaka procedūras, lai nepilngadīgajiem bez pavadības atrastu ģimenes locekļus vai citus radiniekus, kuri atrodas dalībvalstīs , vajadzības gadījumā iesaistot starptautiskās vai citas attiecīgās organizācijas. Tās uzsāk nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļu vai citu radinieku atrašanu iespējami drīz pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, vienlaicīgi aizsargājot viņa intereses.

5.   Regulas 34. pantā minētās kompetentās iestādes, kas izskata pieprasījumus saistībā ar nepilngadīgajiem bez pavadības, tiek pienācīgi apmācīti, ņemot vērā nepilngadīgo īpašās vajadzības.

6.     Saistībā ar šīs regulas piemērošanu un saskaņā ar Direktīvas 2005/85/EK 17. panta nosacījumiem dalībvalstis var izmantot medicīniskās apskates, lai noteiktu to nepilngadīgo vecumu, kuri ceļo bez pieaugušā pavadības.

Ja izmanto medicīniskās apskates, dalībvalstis nodrošina, ka šādas apskates veic pamatoti un rūpīgi saskaņā ar zinātnisko un ētisko standartu prasībām.

III   NODAĻA

KRITĒRIJI ATBILDĪGĀS DALĪBVALSTS NOTEIKŠANAI

7. pants

Kritēriju hierarhija

1.   Kritērijus atbildīgās dalībvalsts noteikšanai piemēro tādā kārtībā, kādā tie izklāstīti šajā nodaļā.

2.   Atbilstoši šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem atbildīgo dalībvalsti nosaka, pamatojoties uz stāvokli, kāds bija, patvēruma meklētājam pirmo reizi iesniedzot starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalstij.

▐

8. pants

Nepilngadīgie bez pavadības

1.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, tad dalībvalsts, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ir tā dalībvalsts, kurā likumīgi atrodas kāds nepilngadīgā ģimenes loceklis, ja vien tas ir nepilngadīgā interesēs.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, kuram citā dalībvalstī likumīgi neatrodas neviens cits ģimenes loceklis 2. panta i) apakšpunkta nozīmē, bet kuram kāda cita persona, kurai ar viņu ir radniecības saikne, likumīgi atrodas citā dalībvalstī un var rūpēties par viņu, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, ja tas ir nepilngadīgā interesēs.

3.   Ja pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi vai citi radinieki likumīgi atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad par dalībvalsti, kas ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, nolemj, ņemot vērā nepilngadīgā intereses.

4.   Ja nepilngadīgajam nav ģimenes locekļu vai citu radinieku, dalībvalsts, kas atbild par pieteikuma izskatīšanu, ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais iesniedzis ▐ starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja tas ir nepilngadīgā interesēs.

5.   Nosacījumus un procedūras 2. un 3. punkta īstenošanai nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. pants

Ģimenes locekļi, kas ir personas, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība

Ja patvēruma meklētājam ir kāds ģimenes loceklis, kuram ir atļauts uzturēties dalībvalstī kā personai, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība, neatkarīgi no tā, vai šī ģimene ir bijusi izveidota iepriekš izcelsmes valstī, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ja vien attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos.

10. pants

Ģimenes locekļi, kas ir personas, kuras lūdz starptautisko aizsardzību

Ja patvēruma meklētājam ir kāds ģimenes loceklis dalībvalstī un par šā ģimenes locekļa starptautiskās aizsardzības pieteikumu attiecīgajā dalībvalstī vēl nav pieņemts pirmais lēmums pēc būtības, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ja vien attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos.

11. pants

Apgādājami radinieki

1.   Ja patvēruma meklētājs ir atkarīgs no radinieka palīdzības grūtniecības, jaundzimuša bērna, nopietnas saslimšanas, smagas invaliditātes vai vecuma dēļ, vai ja radinieks ir atkarīgs no patvēruma meklētāja to pašu iemeslu dēļ, par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts ir tā, kuru uzskata par vispiemērotāko viņu paturēšanā kopā vai apvienošanā, ja vien ģimenes saites ir pastāvējušas jau izcelsmes valstī un attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos. Nosakot vispiemērotāko dalībvalsti, ņem vērā attiecīgo personu intereses, piemēram apgādājamās personas iespējas ceļot.

2.   Nosacījumus un procedūras 1. punkta īstenošanai nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants

Ģimenes procedūra

Ja vairāki ģimenes locekļi iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumus vienā dalībvalstī vienlaicīgi vai ar pietiekami īsu starplaiku, lai procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai veiktu kopā, un ja šajā regulā izklāstīto kritēriju piemērošana novestu pie šo ģimenes locekļu izšķiršanas, tad atbildīgo dalībvalsti nosaka, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:

a)	par visu ģimenes locekļu starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kura atbilstoši kritērijiem ir atbildīga par ģimenes locekļu vairākuma uzņemšanu;

b)	ja tas nav iespējams, tad atbildīga ir dalībvalsts, kas atbilstoši kritērijiem ir atbildīga par vecākā ģimenes locekļa patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

13. pants

Uzturēšanās atļauju vai vīzu izdošana

1.   Ja patvēruma meklētājam ir derīga uzturēšanās atļauja, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo atļauju.

2.   Ja patvēruma meklētājam ir derīga vīza, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo vīzu, ja vien minētā vīza nav izdota citas dalībvalsts uzdevumā vai ar tās rakstisku atļauju. Tādā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga pēdējā no minētajām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts vispirms, jo īpaši drošības apsvērumu dēļ, lūdz informāciju kādas citas dalībvalsts centrālajai iestādei, tad šīs iestādes sniegtā atbilde nav rakstiska atļauja šā noteikuma nozīmē.

3.   Ja patvēruma meklētājam ir vairākas derīgas uzturēšanās atļaujas vai vīzas, ko izdevušas dažādas dalībvalstis, tad atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu dalībvalstis uzņemas šādā secībā:

a)	dalībvalsts, kas ir izdevusi uzturēšanās atļauju, piešķirot tiesības uz ilgāko uzturēšanās periodu, vai arī, ja visu atļauju derīguma termiņi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi uzturēšanās atļauju ar visvēlāko derīguma termiņu;

b)	dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma termiņu, ja dažādās vīzas ir viena veida;

c)	ja vīzas ir dažāda veida, dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visilgāko derīguma termiņu, vai, ja derīguma termiņi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma termiņu.

4.   Ja patvēruma meklētājam ir tikai viena vai vairākas tādas uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā diviem gadiem, vai viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā sešiem mēnešiem, un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādā dalībvalstī, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro tik ilgi, kamēr patvēruma meklētājs nav atstājis dalībvalstu teritoriju.

Ja patvēruma meklētājam ir viena vai vairākas uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā diviem gadiem, vai viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādā dalībvalstī, un ja patvēruma meklētājs nav atstājis dalībvalstu teritoriju, atbildīga ir dalībvalsts, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

5.   Fakts, ka uzturēšanās atļauja vai vīza izdota, pamatojoties uz fiktīvu vai nelikumīgi pieņemtu identitāti vai, saņemot falsificētus, viltotus vai nederīgus dokumentus, nekavē uzlikt atbildību dalībvalstij, kas izdevusi minēto atļauju vai vīzu. Dalībvalsts, kas izdevusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, tomēr nav atbildīga, ja tā spēj konstatēt, ka krāpšana notikusi pēc atļaujas vai vīzas izdošanas.

14. pants

Ieceļošana un/vai uzturēšanās

1.   Ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas raksturoti abos šīs regulas 22. panta 3. punktā minētajos sarakstos, ieskaitot Regulas (EK) Nr. …/… [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] III nodaļā norādīto informāciju, konstatē, ka patvēruma meklētājs nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot šajā dalībvalstī no trešās valsts, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs šādā veidā ieceļojis. Šī atbildība izbeidzas divpadsmit mēnešus pēc nelikumīgās robežas šķērsošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsti saskaņā ar 1. punktu nevar uzskatīt vai vairs nevar uzskatīt par atbildīgu un ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas raksturoti abos 22. panta 3. punktā minētajos sarakstos, ir konstatēts, ka patvēruma meklētājs (kurš ieceļojis dalībvalstu teritorijā nelikumīgi vai kura ieceļošanas apstākļus nav iespējams noskaidrot) pastāvīgi dzīvojis kādā dalībvalstī vismaz piecus mēnešus pirms starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā viņš dzīvojis.

Ja patvēruma meklētājs vismaz piecu mēnešu laikposmus dzīvojis vairākās dalībvalstīs, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs dzīvojis pēdējā laikā.

15. pants

Ieceļošana vīzu atcelšanas gadījumā

1.   Ja trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kurā attiecībā uz viņu ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

2.   Ja trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī, kurā attiecībā uz viņa ieceļošanu tās teritorijā arī ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību, tad 1. punktā izklāstīto principu nepiemēro. Šajā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

16. pants

Pieteikuma iesniegšana lidostas starptautiskajā tranzīta zonā

Ja trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā, par patvēruma pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

IV   NODAĻA

DISKRECIONĀRĀS KLAUZULAS

17. pants

Diskrecionārās klauzulas

1.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, katra dalībvalsts var, jo īpaši humānu vai līdzcietības apsvērumu dēļ, nolemt izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko tai iesniedzis trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, pat ja saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem šāda izskatīšana nav attiecīgās dalībvalsts pienākums, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt.

Tādā gadījumā minētā dalībvalsts kļūst par atbildīgo dalībvalsti šās regulas nozīmē un uzņemas ar šo atbildību saistītos pienākumus. Vajadzības gadījumā tā informē pirms tam atbildīgo dalībvalsti, dalībvalsti, kas veic procedūru, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, vai dalībvalsti, kura saņēmusi pieprasījumu par pieteikuma iesniedzēja uzņemšanu vai par viņa atpakaļuzņemšanu, izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu.

Dalībvalsts, kas kļūst par atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar šo punktu, tūlīt arī norāda EURODAC, ka tā ir uzņēmusies atbildību saskaņā ar 17. panta 6. punktu Regulā (EK) Nr. …/… [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm].

2.   Dalībvalsts, kurā ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums un kura veic atbildīgās dalībvalsts vai atbildīgo dalībvalstu noteikšanas procesu, var jebkurā laikā lūgt citu dalībvalsti uzņemt pieteikuma iesniedzēju, lai sapulcinātu ģimenes locekļus, kā arī citus radiniekus, pamatojoties uz humāniem un, jo īpaši, ģimenes vai kultūras apsvērumiem, pat ja šī pēdējā dalībvalsts nav atbildīga saskaņā ar ║ 8. līdz 12. pantā noteiktajiem kritērijiem. Attiecīgās dalībvalstis pauž savu piekrišanu rakstiski.

Atbildības uzņemšanās pieteikumā ir visi pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts rīcībā esošie materiāli, kas pieprasījumu saņēmušajai dalībvalstij ļauj novērtēt situāciju.

Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic jebkādas vajadzīgās pārbaudes lai pamatotu minētos humānos iemeslus, un pieņem lēmumu par pieprasījumu divu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījums tika saņemts. Lēmumā par pieprasījuma noraidīšanu norāda iemeslus, kas ir tā pamatā.

Ja pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts pieņem šo pieprasījumu, atbildību par pieteikuma izskatīšanu uztic tai.

V   NODAĻA

ATBILDĪGĀS DALĪBVALSTS PIENĀKUMI

18. pants

Atbildīgās dalībvalsts pienākumi

1.   Dalībvalstij, kas saskaņā ar šo regulu ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ir pienākums:

a)	saskaņā ar 21., 22. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt pieteikuma iesniedzēju, kas iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī;

b)	saskaņā ar 23., 24. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas;

c)	saskaņā ar 23., 24. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju, kurš ir atsaucis pieteikumu tā izskatīšanas laikā un ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī;

d)	saskaņā ar 23., 24. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kura pieteikumu tā ir noraidījusi un kurš ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas.

2.   Atbildīgā dalībvalsts visos 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajos apstākļos izskata vai pabeidz izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs 2. panta d) apakšpunkta nozīmē. Kad atbildīgā dalībvalsts ir beigusi pieteikuma izskatīšanu pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs to ir atsaucis, tā atceļ šo lēmumu un pabeidz pieteikuma izskatīšanu 2. panta d) apakšpunkta nozīmē.

19. pants

Atbildības izbeigšanās

1.   Ja dalībvalsts izdod patvēruma meklētājam uzturēšanās atļauju, tad minētā dalībvalsts pārņem 18. panta 1. punktā noteiktās saistības.

2.   18. panta 1. punktā noteiktās saistības izbeidzas, ja par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts, kad tai pieprasa uzņemt vai atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, var konstatēt, ka attiecīgā persona ir atstājusi dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem, ja vien attiecīgajai personai nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi atbildīgā dalībvalsts.

Pieteikumu, kas iesniegts pēc šādas prombūtnes, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

3.   18. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktās saistības izbeidzas, ja dalībvalsts, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kad tai pieprasa atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, var konstatēt, ka attiecīgā persona ir atstājusi dalībvalstu teritoriju atbilstoši atpakaļatgriešanas lēmumam vai izraidīšanas rīkojumam, ko tā izdevusi pēc pieteikuma atsaukšanas vai noraidījuma.

Pieteikumu, kas iesniegts pēc efektīvas izraidīšanas, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

VI   NODAĻA

UZŅEMŠANAS UN ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS

I   iedaļa

Procedūras uzsākšana

20. pants

Procedūras uzsākšana

1.   Process, kurā nosaka saskaņā ar šo regulu atbildīgo dalībvalsti, sākas, tiklīdz kādā no dalībvalstīm pirmo reizi tiek iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

2.   Starptautiskās aizsardzības pieteikumu uzskata par iesniegtu, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas pieteikuma iesniedzēja iesniegtu veidlapu vai attiecīgo iestāžu sagatavotu ziņojumu. Ja pieteikumu neiesniedz rakstiski, laikposms no nodoma paziņošanas līdz ziņojuma iesniegšanai ir cik vien iespējams īss.

3.   Šajā regulā nepilngadīgais, kas ir kopā ar patvēruma meklētāju un atbilst 2. panta i) punktā izklāstītajai ģimenes locekļa definīcijai, nav nošķirams no vecāka vai aizbildņa un viņa stāvoklis ir tās dalībvalsts ziņā, kura atbildīga par minētā vecāka vai aizbildņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, pat ja pats nepilngadīgais nav patvēruma meklētājs, ja tas ir viņa interesēs. Tāda pati attieksme piemērojama bērniem, kas dzimuši pēc patvēruma meklētāja ierašanās dalībvalstu teritorijā, neuzsākot jaunu procedūru attiecībā uz šo bērnu uzņemšanu.

4.   Ja starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iesniedzis patvēruma meklētājs, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, tad atbildīgo dalībvalsti nosaka tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Dalībvalsts, kas saņēmusi pieteikumu, nekavējoties informē dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzējs, un šīs regulas piemērošanas nolūkā to uzskata par dalībvalsti, kurai ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

Pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē par šo pieteikuma pārsūtīšanu un tās datumu.

5.   Patvēruma meklētāju, kas atrodas citā dalībvalstī un tur iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu pēc sava pirmā pieteikuma, kas bijis iesniegts citā dalībvalstī, atsaukšanas atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūras laikā, saskaņā ar 23., 24. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņem atpakaļ dalībvalsts, kurā pirmoreiz iesniegts minētais starptautiskās aizsardzības pieteikums, lai pabeigtu procedūru dalībvalsts noteikšanai, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Šī saistība izbeidzas, ja dalībvalsts, kurai pieprasīts pabeigt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, var konstatēt, ka patvēruma meklētājs pa to laiku ir atstājis dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem vai arī citā dalībvalstī ir saņēmis uzturēšanās atļauju.

Pieteikumu, kas iesniegts pēc šādas prombūtnes, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

II   iedaļa

Procedūras uzņemšanas pieprasījumiem

21. pants

Uzņemšanas pieprasījuma iesniegšana

1.   Ja dalībvalsts, kurai iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā trīs mēnešos no pieteikuma iesniegšanas dienas 20. panta 2. punkta nozīmē pieprasīt šai otrajai dalībvalstij uzņemt attiecīgo patvēruma meklētāju.

Ja pieprasījums uzņemt patvēruma meklētāju nav iesniegts trīs mēnešu laikposmā, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieteikums.

2.   Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var lūgt steidzamu atbildi gadījumos, ja starptautiskās aizsardzības pieteikums ir iesniegts pēc ieceļošanas vai palikšanas atļaujas atteikuma, pēc apcietināšanas sakarā ar nelikumīgu uzturēšanos vai pēc izraidīšanas rīkojuma nodošanas vai izpildes, un/vai gadījumā, ja patvēruma meklētājs ir aizturēts.

Pieprasījumā norāda iemeslus, kas pamato atbildes steidzamību, un paredzamo atbildes saņemšanas termiņu. Šis termiņš ir vismaz viena nedēļa.

3.   Abos gadījumos pieprasījumu citai dalībvalstij uzņemt personu, iesniedz, izmantojot standarta veidlapu un iekļaujot tiešus vai netiešus pierādījumus, kas raksturoti abos 22. panta 3. punktā minētajos sarakstos, un/vai būtiskas ziņas no patvēruma meklētāja iesniegtās informācijas, lai iestādes dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu, var pārbaudīt, vai, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, šī dalībvalsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu.

Pieprasījumu sagatavošanas noteikumus un nosūtīšanas kārtību nosaka saskaņā ar 41. panta 2. punktā izklāstīto regulatīvo procedūru.

22. pants

Atbilde uz uzņemšanas pieprasījumu

1.   Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic vajadzīgās pārbaudes un paziņo lēmumu attiecībā uz pieprasījumu par patvēruma meklētāja uzņemšanu divos mēnešos no pieprasījuma saņemšanas dienas.

2.   Ar šo regulu paredzētajā procedūrā, lai noteiktu dalībvalsti, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, izmanto tiešos un netiešos pierādījumus.

3.   Saskaņā ar 41. panta 2. punktā norādīto regulatīvo procedūru izveido un regulāri pārskata divus sarakstus, norādot tiešos un netiešos pierādījumus atbilstoši šādiem kritērijiem:

a)

tiešie pierādījumi: i) formāli pierādījumi, kas saskaņā ar šo regulu nosaka atbildību, kamēr tie nav atspēkoti ar pierādījumiem par pretējo; ii) dalībvalstis iesniedz ar 41. pantu paredzētajai komitejai dažādu veidu administratīvu dokumentu paraugus saskaņā ar formālo pierādījumu sarakstā noteikto tipoloģiju;

b)	netiešie pierādījumi: i) indikatīvi elementi, kas, būdami apstrīdami, atsevišķos gadījumos var būt pietiekami atbilstoši tiem piešķirtajam pierādījuma spēkam; ii) to pierādījuma spēku attiecībā uz atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu izvērtē katrā atsevišķā gadījumā.

4.   Prasībai par pierādījumiem nebūtu jāpārsniedz šās regulas pareizai piemērošanai vajadzīgais.

5.   Ja nav formālu pierādījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts atzīst savu atbildību, ja netiešie pierādījumi ir saskanīgi, pamatoti un pietiekami detalizēti, lai noteiktu atbildību.

6.   Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 21. panta 2. punkta noteikumiem ir lūgusi ievērot jautājuma steidzamību, dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai iekļautos noteiktajā termiņā. Izņēmuma gadījumos, ja iespējams pierādīt, ka pieprasījuma, kas attiecas uz patvēruma meklētāja uzņemšanu, izskatīšana ir īpaši sarežģīta, dalībvalsts, kura saņēmusi pieprasījumu, var sniegt atbildi pēc noteiktā termiņa, taču jebkurā gadījumā viena mēneša laikā. Šādos gadījumos dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij lēmumu par atbildes sniegšanu pēc sākotnēji noteiktā termiņa.

7.   Atbildes nesniegšana 1. punktā minētajā divu mēnešu termiņā un 6. punktā minētajā viena mēneša termiņā ir pielīdzināma pieprasījuma akceptam un ietver pienākumu uzņemt attiecīgo personu, tai skaitā pienākumu nodrošināt atbilstošus pasākumus saistībā ar viņa uzņemšanu.

III   iedaļa

Procedūras atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem

23. pants

Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšana

1.   Ja dalībvalsts, kurā ir iesniegts turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums vai kuras teritorijā pieteikuma iesniedzējs vai cita persona, kā minēts 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, atrodas bez uzturēšanās atļaujas, uzskata, ka cita dalībvalsts ir atbildīga saskaņā ar 20. panta 5. punktu un 18. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu, tā var pieprasīt šai citai dalībvalstis atpakaļuzņemt minēto personu.

2.   Turpmāka starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši 6. panta 6. apakšpunktam Regulā (EK) Nr. …/…/ [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm].

Ja pieprasījuma atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju, kas iesniedzis turpmāku starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pamatā ir pierādījumi, kas nav no EURODAC sistēmas iegūtie dati, to nosūta pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij triju mēnešu laikā no dienas, kad tika iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums 20. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Ja turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums nav iesniegts un ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts nolemj veikt meklēšanu EURODAC sistēmā saskaņā ar 13. pantu Regulā (EK) Nr. …/…/ [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši minētās regulas 13. panta 4. apakšpunktam.

Ja pieprasījuma atpakaļuzņemt attiecīgo personu pamatā ir pierādījumi, kas nav no EURODAC sistēmas iegūtie dati, to nosūta pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij triju mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts uzzina, ka par attiecīgo personu, iespējams, atbildīga ir cita dalībvalsts.

4.   Ja pieprasījums atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, nav iesniegts 2. un 3. punktā noteiktajā termiņā, atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu uzņemas dalībvalsts, kurā ticis iesniegts turpmākais pieteikums vai kuras teritorijā persona atrodas bez uzturēšanās atļaujas.

5.   Pieprasījumu par patvēruma meklētāja vai citas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētas personas atpakaļuzņemšanu iesniedz, izmantojot standarta veidlapu un iekļaujot tiešus vai netiešus pierādījums un/vai personas apgalvojumu atbilstošus elementus ļaujot dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, iestādēm pārbaudīt, vai tā ir atbildīga.

Noteikumus par pierādījumiem un to interpretāciju, kā arī pārsūtījuma pieprasījumu sagatavošanas noteikumus un pārsūtīšanas kārtību nosaka saskaņā ar 41. panta 2. punktā izklāstīto regulatīvo procedūru.

24. pants

Atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu

1.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts veic vajadzīgās pārbaudes un sniedz lēmumu par pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu, cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasījums ir pamatots ar datiem, kas iegūti no Eurodac sistēmas, tad šo termiņu saīsina līdz divām nedēļām.

2.   Atbildes nesniegšana viena mēneša termiņā vai 1. punktā minētajā divu nedēļu termiņā ir pielīdzināma pieprasījuma pieņemšanai un ietver pienākumu uzņemt attiecīgo personu atpakaļ, tostarp pienākumu veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar tās uzņemšanu.

IV   iedaļa

Procesuālās garantijas

25. pants

Pārsūtīšanas lēmuma paziņošana

1.   Ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, piekrīt uzņemt vai atpakaļuzņemt patvēruma meklētāju vai citu 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētu personu, tad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts paziņo attiecīgajai personai par lēmumu pārsūtīt viņu uz atbildīgo dalībvalsti un attiecīgi neizskatīt viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šādu paziņojumu sniedz rakstiski valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot vai kuru , pamatoti spriežot, tam būtu jāsaprot, un ne vēlāk kā 15 darba dienās no dienas, kad saņemta atbilde no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts.

2.   Šā panta 1. punktā norādītajā lēmumā izklāsta tā pamatojumu, tostarp lēmuma pieņemšanas procedūras galveno posmu aprakstu. Tajā ietver informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai piemērojamajiem termiņiem, kā arī informāciju par personām vai struktūrām, kas šai personai var sniegt specifisku juridisko palīdzību un/vai nodrošināt pārstāvību. Tajā ietver sīkākas ziņas par pārsūtīšanas termiņu un, vajadzības gadījumā, norāda vietu, kur attiecīgajai personai jāierodas, kā arī ierašanās datumu, ja viņa dodas uz atbildīgo dalībvalsti patstāvīgi. Termiņus pārsūtīšanas veikšanai nosaka, lai dotu personai atbilstīgu laika posmu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantosanai saskaņā ar 26. pantu.

26. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Pieteikuma iesniedzējam vai citai personai, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, 25. pantā minētā pārsūtīšanas lēmuma faktisku un juridisku apelāciju vai pārskatīšanu tiesā vai tribunālā.

2.   Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu laika posmu, kurā attiecīgā persona var īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzības līdzekli saskaņā ar 1. punktu.

Šis laika posms ir vismaz 10 darba dienas, sākot no paziņošanas datuma, kas minēts 25. panta 1. punktā.

3.   Apelācijas vai pārskatīšanas gadījumā attiecībā uz 25. pantā minēto pārsūtīšanas lēmumu šā panta 1. punktā minētā iestāde, rīkojoties vai nu saskaņā ar attiecīgās personas lūgumu, vai, gadījumā, ja šāds lūgums nav izteikts‐ ex officio, iespējami drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas no apelācijas vai pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanas ║ nolemj, vai attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, līdz zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts.

4.   Pārsūtīšana nenotiek, pirms nav pieņemts 3. punktā minētais lēmums. Lēmumā neatļaut attiecīgajai personai palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, līdz zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts, norāda tā pamatā esošos iemeslus.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama juridiska palīdzība un/vai pārstāvība un vajadzības gadījumā lingvistiska palīdzība.

6.   Dalībvalstis nodrošina, lai vajadzīgā juridiskā palīdzība un/vai pārstāvība pēc pieprasījuma tiek piešķirta bez maksas saskaņā ar Direktīvas 2005/85/EK 15. panta 3. līdz 6. punktu .

Procedūras attiecībā uz juridisku palīdzību un/vai pārstāvību nosaka valstu tiesību aktos.

V   iedaļa

Aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā

27. pants

Aizturēšana

1.   Dalībvalstis neaiztur personu vienīgi tādēļ, ka tā ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar Direktīvu 2005/85/EK.

2.   Neskarot 8. panta 2. punktu Direktīvā …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], ja tas ir nepieciešams, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, dalībvalstis drīkst aizturēt patvēruma meklētāju vai citu personu, kas minēta šīs regulas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kurai tiek piemērots lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti , to ievietojot ar ieslodzīšanu nesaistītā iestādē vienīgi gadījumā, ja citi piespiedu pasākumi ir izrādījušies neefektīvi, tikai tad, ja pastāv ║ bēgšanas risks.

3.   Izvērtējot citu pasākumu ar mazāku piespiedu raksturu piemērošanu 2. punkta nolūkā, dalībvalstis apsver aizturēšanai alternatīvus pasākumus, piemēram, regulāru reģistrēšanos iestādēs, finansiālas garantijas depozītu, pienākumu uzturēties noteiktā vietā vai citus pasākumus, lai novērstu bēgšanas risku.

4.   Aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu drīkst piemērot tikai no brīža, kad attiecīgajai personai paziņots lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 25. pantu, līdz minētās personas pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti.

5.   Aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu piemēro uz iespējami visīsāko laika posmu. Tās ilgums nepārsniedz laiku, kas pamatoti nepieciešams, lai izpildītu vajadzīgās administratīvās procedūras pārsūtīšanas īstenošanai.

6.   Rīkojumu par aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu izdod tiesu iestādes. Steidzamos gadījumos šādu rīkojumu drīkst izdot administratīvās iestādes, un šādā gadījumā aizturēšanas rīkojumu 72 stundu laikā no aizturēšanas sākuma apstiprina tiesu iestādes. Ja tiesu iestāde uzskata aizturēšanu par nelikumīgu, attiecīgo personu tūlīt atbrīvo.

7.   Rīkojumu par aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu izdod rakstiski, norādot tajā faktiskos un likumīgos iemeslus, jo īpaši precizējot iemeslus, kuri ir pamatā apsvērumam, ka pastāv attiecīgās personas bēgšanas risks, kā arī norādot aizturēšanas ilgumu.

Aizturētās personas valodā, ko tās saprot vai ko , pamatoti spriežot, tām vajadzētu saprast, tūlīt informē par aizturēšanas iemesliem, paredzēto aizturēšanas ilgumu un valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām aizturēšanas rīkojuma apstrīdēšanai.

8.   Katrā gadījumā, kad persona aizturēta saskaņā ar 2. punktu, tiesu iestāde atbilstošos starplaikos pārskata turpmāku aizturēšanu vai nu pēc attiecīgās personas lūguma, vai ex-officio. Aizturēšanas ilgumu nekad nepagarina nepamatoti.

9.   Dalībvalstis nodrošina bezmaksas piekļuvi juridiskai palīdzībai un/vai pārstāvībai aizturēšanas lietās saskaņā ar 2. punktu, ja attiecīgā persona nevar atļauties segt ar to saistītās izmaksas.

Procedūras attiecībā uz piekļuvi juridiskai palīdzībai un/vai pārstāvībai šādās lietās nosaka valstu tiesību aktos.

10.   Nepilngadīgos nekad neaiztur, ja vien tas nav viņu interesēs, kā noteikts šīs regulas 6. panta 3. punktā , un atbilstoši viņu situācijas atsevišķam izvērtējumam saskaņā ar 11. panta 5. punktu Direktīvā …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai].

11.   Nepilngadīgos bez pavadības nekad neaiztur.

12.   Dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma meklētājiem, kas aizturēti saskaņā ar šo pantu, piemēro tāda paša līmeņa uzņemšanas nosacījumus aizturētiem pieteikuma iesniedzējiem, kā nosacījumi, kas jo īpaši paredzēti 10. un 11. pantā Direktīvā …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai].

VI   iedaļa

Pārsūtīšanas

28. pants

Kārtība un termiņi

1.   Pieteikuma iesniedzēja vai citas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētas personas pārsūtīšanu no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts uz atbildīgo dalībvalsti veic saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem pēc abu attiecīgo dalībvalstu savstarpējas apspriešanās, cik vien iespējams īsā laikā, un, vēlākais, sešus mēnešus no dienas, kad akceptēts citas dalībvalsts pieprasījums uzņemt vai atpakaļuzņemt attiecīgo personu, vai no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu saskaņā ar 26. panta 3. punktu.

Vajadzības gadījumā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts izdod patvēruma meklētājam saskaņā ar 41. panta 2. punktā norādīto regulatīvo procedūru pieņemta parauga caurlaidi.

Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par attiecīgās personas sekmīgu ierašanos vai par to, ka tā nav ieradusies noteiktajā termiņā.

2.   Ja patvēruma meklētāja pārsūtīšana nenotiek sešu mēnešu termiņā, tad atbildīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma uzņemt vai atpakaļuzņemt attiecīgo personu un atbildība tiek nodota pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij. Šo termiņu var pagarināt, ilgākais, līdz vienam gadam, ja pārsūtīšanu nevar veikt attiecīgās personas ieslodzījuma dēļ, vai, ilgākais, līdz astoņpadsmit mēnešiem attiecīgās personas bēgšanas gadījumā.

3.   Ja persona ir pārsūtīta kļūdas dēļ vai lēmums par pārsūtīšanu apelācijas rezultātā ir atcelts pēc tam, kad pārsūtīšana ir notikusi, dalībvalsts, kas veica pārsūtīšanu, tūlīt pieņem šo personu atpakaļ.

4.   Papildu noteikumus par pārsūtīšanas izpildi var pieņemt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

29. pants

Pārsūtīšanas izmaksas

1.   Nepieciešamās izmaksas pieteikuma iesniedzēja vai citas personas, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti, sedz pārsūtītāja dalībvalsts.

2.   Ja attiecīgā persona ir jānosūta atpakaļ uz dalībvalsti tādēļ, ka notikusi kļūdaina pārsūtīšana vai apelācijas rezultātā ir atcelts pārsūtīšanas lēmums pēc tam, kad pārsūtīšana jau ir veikta, dalībvalsts, kas sākotnēji veica pārsūtīšanu, ir atbildīga par izmaksām saistībā ar attiecīgās personas pārsūtīšanu atpakaļ uz savu teritoriju.

3.   Personām, kas pārsūtāmas atbilstoši šai regulai, netiek prasīts segt šādu pārsūtīšanu izmaksas.

4.   Saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt papildu noteikumus saistībā ar nosūtītājas dalībvalsts pienākumu segt pārsūtīšanu izmaksas.

30. pants

Attiecīgās informācijas apmaiņa, pirms veic pārsūtīšanas

1.   Visos pārsūtīšanas gadījumos pārsūtītāja dalībvalsts informē saņēmēju dalībvalsti, vai attiecīgā persona ir piemērota pārsūtīšanai. Pārsūta tikai tādas personas, kas ir piemērotas pārsūtīšanai.

2.   Dalībvalsts, kas veic pārsūtīšanu, paziņo atbildīgajai dalībvalstij tos personas datus attiecībā uz pārsūtāmo pieteikuma iesniedzēju, kas ir pieņemami, atbilstoši un samērīgā apjomā tikai nolūkā nodrošināt to, ka kompetentās patvēruma iestādes atbildīgajā dalībvalstī var sniegt pieteikuma iesniedzējam pienācīgu palīdzību, tostarp nepieciešamo medicīnisko palīdzību, un nodrošināt šajā regulā un Direktīvā …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] paredzētās aizsardzības un tiesību nepārtrauktību. Minēto informāciju paziņo agrīnā posmā un vēlākais septiņas darba dienas, pirms notiek pārsūtīšana, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to uzzina vēlākā posmā.

3.   Dalībvalstis jo īpaši apmainās ar šādu informāciju:

a)	vajadzības gadījumā ģimenes locekļu vai citu radinieku kontaktinformācija uzņēmējā dalībvalstī;

b)	attiecībā uz nepilngadīgajiem informācija par viņu izglītības līmeni;

c)	informācija par pieteikuma iesniedzēja vecumu;

d)	jebkura cita informācija, ko nosūtītāja dalībvalsts uzskata par būtisku, lai nodrošinātu ║ pieteikuma iesniedzēja tiesības un īpašās vajadzības.

4.   Vienīgi lai nodrošinātu aprūpi vai ārstēšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, nepilngadīgiem un personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku un seksuālu vardarbību, pārsūtītāja dalībvalsts nosūta informāciju par jebkādām pārsūtāmā pieteikuma iesniedzēja īpašām vajadzībām, kas konkrētos gadījumos var ietvert informāciju par pārsūtāmā pieteikuma iesniedzēja fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildīgā dalībvalsts nodrošina, lai šīs īpašās vajadzības tiktu pienācīgi apmierinātas, tostarp jo īpaši sniegta jebkāda nepieciešamā pamata medicīniskā aprūpe.

5.   Pārsūtītāja dalībvalsts nosūta atbildīgajai dalībvalstij jebkādu 4. punktā minēto informāciju tikai tad, ja saņemta pieteikuma iesniedzēja vai viņa pārstāvja nepārprotama piekrišana vai ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu attiecīgā indivīda vai citas personas būtiskas intereses, ja tā ir fiziski vai tiesiski nespējīga dot savu piekrišanu. Tiklīdz pārsūtīšana ir pabeigta, pārsūtītāja dalībvalsts šo informāciju tūlīt dzēš.

6.   Datus par personas veselību apstrādā tikai veselības aprūpes darbinieks, uz kuru attiecas valsts tiesību akti vai valsts kompetento struktūru pieņemti noteikumi par medicīnisko konfidencialitāti, vai cita persona, kurai jāievēro līdzvērtīgs konfidencialitātes pienākums ║. Šie veselības aprūpes darbinieki un personas, kas saņem un apstrādā šo informāciju, saņem atbilstošu medicīnisku izglītību, kā arī apmācību par to, kā pienācīgi apstrādāt sensitīvus ar veselību saistītus personas datus.

7.   Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo pantu notiek tikai starp iestādēm, kas Komisijai paziņotas saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet║. Iestādes, kas informētas saskaņā ar šīs regulas 33. pantu, precizē arī veselības aprūpes darbiniekus, kas pilnvaroti apstrādāt šā panta 4. punktā minēto informāciju. Savstarpēji paziņoto informāciju izmanto vienīgi šā panta 2. un 4. punktā paredzētajiem mērķiem.

8.   Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, saskaņā ar 41. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru pieņem standarta veidlapu atbilstoši šim pantam prasīto datu pārsūtīšanai.

9.   Noteikumi, kas paredzēti 33. panta 8. līdz 12. punktā, attiecas uz informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu.

31. pants

Veids, kādā notiek pārsūtīšana

1.     Veicot pārsūtīšanu, dalībvalsts sekmē brīvprātīgu izceļošanu, nodrošinot pieteikuma iesniedzēju ar atbilstīgu informāciju.

2.     Ja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti veic, izceļošanu uzraugot vai izmantojot eskortu, dalībvalstis nodrošina, ka pārsūtīšana notiek humānā veidā, pilnībā ievērojot pamattiesības un neaizskarot cilvēka cieņu.

VII   iedaļa

Pārsūtīšanas pagaidu apturēšana

32. pants

Pārsūtīšanas pagaidu apturēšana

1.   Ja atbildīgā dalībvalsts saskaras ar ārkārtas situāciju, kas uzliek ārkārtīgi lielu slogu tās uzņemšanas spējām, patvēruma sistēmai vai infrastruktūrai, un ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšana uz minēto dalībvalsti, ko veic saskaņā ar šo regulu, varētu palielināt šo slogu, attiecīgā dalībvalsts drīkst pieprasīt apturēt šādu pārsūtīšanu.

Pieprasījumu adresē Komisijai. Tā norāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši pievieno

a)	sīku aprakstu ārkārtas situācijai, kas uzliek ārkārtīgi lielu slogu pieprasītājas dalībvalsts uzņemšanas spējām, patvēruma sistēmai vai infrastruktūrai, norādot attiecīgo statistiku un pamatojošus pierādījumus;

b)	šīs situācijas drīzas attīstības pamatotu prognozi;

c)	pamatotu skaidrojumu papildu slogam, ko starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji saskaņā ar šo regulu varētu uzlikt pieprasītājas dalībvalsts uzņemšanas spējām, patvēruma sistēmai vai infrastruktūrai, norādot attiecīgo statistiku un papildu pierādījumus.

2.   Ja Komisija uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] , Direktīvai 2005/85/EK un Direktīvai 2004/83/EK , tad tā var nolemt saskaņā ar 4. punktā noteikto procedūru, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.

3.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], Direktīvai 2005/85/EK un Direktīvai 2004/83/EK , tad tā var pieprasīt, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.

Pieprasījumu adresē Komisijai. Tajā norāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši pievieno sīku informāciju par situāciju attiecīgajā dalībvalstī, kas liecina par iespējamu neatbilstību Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai …/…/EK [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] , Direktīvai 2005/85/EK un Direktīvai 2004/83/EK .

4.   Pēc tam, kad saņemts pieprasījums atbilstoši 1. vai 3. punktam, vai pati pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 2. punktu Komisija var nolemt apturēt visas pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti. Šādu lēmumu pieņem iespējami drīz un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieprasījuma saņemšanas. Lēmumā apturēt pārsūtīšanas norāda iemeslus tā pamatā un jo īpaši iekļauj:

a)	pētījumu par visiem attiecīgajiem apstākļiem dalībvalstī, uz kuru paredzētās pārsūtīšanas varētu apturēt;

b)	pētījumu par pārsūtīšanas apturēšanas iespējamo ietekmi uz citām dalībvalstīm;

c)	ierosināto dienu, kad pārsūtīšanas apturēšana stātos spēkā;

d)	jebkādus īpašus nosacījumus saistībā ar šādu apturēšanu;

e)	norādes par pasākumiem, kritērijiem un grafikiem, kas jāievieš, lai novērtētu virzību uz to apstākļu atrisināšanu, kuri konstatēti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.

5.   Komisija paziņo Padomei un dalībvalstīm par lēmumu apturēt visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti. Jebkura dalībvalsts drīkst Komisijas lēmumu pārsūtīt Padomei viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas. Padome ar kvalificētu vairākumu drīkst pieņemt atšķirīgu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad dalībvalsts to pārsūtījusi.

6.   Pēc Komisijas lēmuma apturēt pārsūtīšanas uz kādu dalībvalsti pārējās dalībvalstis, kurās atrodas pieteikuma iesniedzēji, kuru pārsūtīšana ir tikusi apturēta, ir atbildīgas par šo personu starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu.

Pieņemot lēmumu apturēt pārsūtīšanas uz kādu dalībvalsti, pienācīgi ņem vērā nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgo aizsardzību un ģimenes vienotību.

7.   Lēmumā apturēt pārsūtīšanu uz kādu dalībvalsti atbilstoši 1. punktam pamato palīdzības piešķiršanu ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 573/2007/EK (15) 5. pantā pēc tam, kad saņemts palīdzības pieprasījums no attiecīgās dalībvalsts.

8.     Šā panta 1. un 3. punktā minētā dalībvalsts veic efektīvus un laikus īstenotus pasākumus, lai noregulētu stāvokli, kas izraisījis pārsūtīšanu apturēšanu uz laiku.

9.   Pārsūtīšanas var apturēt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja pasākumu piemērošanas apstākļi pēc sešiem mēnešiem joprojām pastāv, Komisija pēc pieprasījuma, ko iesniegusi 1. punktā minētā attiecīgā dalībvalsts, vai pēc savas iniciatīvas, var nolemt pagarināt to darbību vēl par sešiem mēnešiem. Piemēro arī 5. punkta noteikumus .

10.   Neko šajā pantā neinterpretē kā iespēju dalībvalstīm atkāpties no sava vispārējā pienākuma veikt visus vajadzīgos vispārējos vai specifiskos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Kopienas patvēruma tiesību aktiem, jo īpaši šīs regulas, Direktīvas …/…/EK, [ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], un Direktīvā 2005/85/EK.

11.     Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru pieņem instrumentus, kas ir saistoši visām dalībvalstīm, lai sniegtu efektīvu atbalstu tām dalībvalstīm, kuru sistēmas jo īpaši šo valstu ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās situācijas pakļautas īpašam un nesamērīgam spiedienam. Minētie instrumenti stājas spēkā ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī un jebkurā gadījumā ietver šādus noteikumus:

a)	citu dalībvalstu ierēdņu nosūtīšanu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pārraudzībā, lai tie palīdzētu dalībvalstīm, kurās pastāv īpašas sarežģītas situācijas un kurās pieteikuma iesniedzējiem nepiemēro pienācīgus aizsardzības standartus;

b)

sistēmu, lai starptautiskās aizsardzības labumguvējus no dalībvalstīm, kurās pastāv īpašas sarežģītas un neproporcionālas situācijas, pārsūtītu uz citām dalībvalstīm, apspriežoties ar ANO augstā komisāra biroju bēgļu lietās un vienlaikus nodrošinot to, ka pārsūtīšana notiek saskaņā ar nediskrecionāriem, pārredzamiem un nepārprotamiem noteikumiem.

12.     Šā panta piemērošanu pārtrauc, tiklīdz stājušies spēkā 11. pantā minētie instrumenti, un jebkurā gadījumā piemērošanu pārtrauc, vēlākais, 2011. gada 31. decembrī.

13.     Saistībā ar 42. pantā minēto uzraudzību un novērtēšanu Komisija pārskata šā panta piemērošanu un, vēlākais, 2011. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Šajā ziņojumā Komisija novērtē to, vai ir pamatoti šo pantu piemērot arī pēc 2011. gada 31. decembra. Ja Komisija šā panta piemērošanu uzskata par pamatotu, tā saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par piemērošanas pagarinājumu.

VII   NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Ikviena dalībvalsts paziņo katrai dalībvalstij, kas to pieprasa, tādus personas datus attiecībā uz patvēruma meklētāju, kuri ir pareizi, būtiski un samērīgi, lai:

a)	noteiktu dalībvalsti, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

b)	izskatītu starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

c)	izpildītu visas saistības, kas izriet no šīs regulas.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, var attiekties tikai uz:

a)	patvēruma meklētāja un, attiecīgā gadījumā, viņa ģimenes locekļu personas datiem (vārds, uzvārds un, attiecīgā gadījumā, agrākais uzvārds; pavārdi vai pseidonīmi; pašreizējā un agrākā pilsonība; dzimšanas datums un vieta);

b)	personu apliecinošiem dokumentiem un ceļošanas dokumentiem (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevējiestāde, izdošanas vieta utt.);

c)

citu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu patvēruma meklētāja identitāti, to skaitā pirkstu nospiedumiem, kuri apstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/…] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK) Nr. …/… ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ;

d)	dzīvesvietām un ceļojumu maršrutiem;

e)	uzturēšanās atļaujām vai vīzām, ko izdevusi kāda dalībvalsts;

f)	vietu, kur iesniegts pieteikums;

g)	datumu, kad ir iesniegts iepriekšējais starptautiskās aizsardzības pieteikums, pašreizējā pieteikuma iesniegšanas datumu, izskatīšanas procedūras gaitu un pieņemtajiem lēmumiem, ja tādi ir.

3.   Bez tam, ja tas vajadzīgs starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas nolūkā, atbildīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai otra dalībvalsts dara tai zināmu patvēruma meklētāja pieteikuma pamatojumu un, attiecīgā gadījumā, to lēmumu pamatojumu, kas pieņemti attiecībā uz šo patvēruma meklētāju. Dalībvalsts var atteikties atbildēt uz tai iesniegto pieprasījumu, ja šādas informācijas paziņošana varētu kaitēt dalībvalsts būtiskām interesēm vai attiecīgās personas vai citu personu brīvību un pamattiesību aizsardzībai. Jebkurā gadījumā pieprasīto informāciju nosūta tikai tad, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs pieprasītājai dalībvalstij ir devis rakstisku piekrišanu. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējam ir jāzina, par kādu informāciju viņš dod savu piekrišanu.

4.   Katru informācijas pieprasījumu nosūta tikai atsevišķa starptautiskās aizsardzības pieteikuma kontekstā. Tajā pamato un, ja tā nolūks ir pārbaudīt kritērijus, kas varētu norādīt uz pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts atbildību, norāda, uz kādiem pierādījumiem, ieskaitot būtisku informāciju no ticamiem avotiem par to, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem patvēruma meklētāji ieceļo dalībvalstu teritorijās, vai uz kādu konkrētu un pārbaudāmu patvēruma meklētāja apgalvojumu daļu šis pieprasījums ir pamatots. Saprotams, ka pati šāda būtiska informācija no ticamiem avotiem nav pietiekama, lai noteiktu dalībvalsts atbildību un kompetenci saskaņā ar šo regulu, bet tā var palīdzēt izvērtēt citas norādes saistībā ar konkrēto patvēruma meklētāju.

5.   Dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums sniegt atbildi četrās nedēļās. Jebkāda kavēšanās sniegt atbildi tiek pienācīgi pamatota. Ja pētījums, ko veic pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, kura nav ievērojusi maksimālo termiņu, uzrāda informāciju, kas liecina, ka tā ir atbildīga, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot 21. un 23. pantā paredzētā termiņa izbeigšanos kā iemeslu atteikumam izpildīt uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu.

6.   Informācijas apmaiņu veic pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma un to savstarpēji var darīt tikai tādas iestādes, kuru izraudzīšana katrā dalībvalstī ir darīta zināma Komisijai saskaņā ar 34. panta 1. punktu.

7.   Savstarpēji paziņoto informāciju var izmantot vienīgi 1. punktā paredzētajiem mērķiem. Katrā no dalībvalstīm šādu informāciju atkarībā no tās veida un saņēmējiestādes pilnvarām var sniegt tikai iestādēm, tiesām un tiesu iestādēm, kuru piekritībā ir:

a)	dalībvalsts noteikšana, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

b)	starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana;

c)	visu no šīs regulas izrietošo saistību izpilde.

8.   Dalībvalsts, kas nosūta informāciju, nodrošina tās precizitāti un atbilstību jaunākajiem datiem. Ja izrādās, ka minētā dalībvalsts ir sniegusi neprecīzu informāciju vai tādu informāciju, kuru nevajadzēja sūtīt, par to nekavējoties paziņo saņēmējām dalībvalstīm. Tām ir jāizlabo šāda informācija vai jāgādā par to, lai tā tiktu izdzēsta.

9.   Patvēruma meklētājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju par visiem apstrādātajiem datiem, ko apstrādā saistībā ar viņu.

Ja patvēruma meklētājs uzskata, ka šīs informācijas apstrāde pārkāpj noteikumus, kas paredzēti šajā regulā vai Direktīvā 95/46/EK, jo īpaši šīs informācijas nepilnīguma vai neprecizitātes gadījumā, viņš ir tiesīgs pieprasīt attiecīgās informācijas precizēšanu vai dzēšanu.

Iestāde, kas veic datu precizēšanu vai dzēšanu, attiecīgā gadījumā informē dalībvalsti, kura nosūta vai saņem konkrēto informāciju.

Patvēruma meklētājam ir tiesības uzsākt tiesvedību vai iesniegt sūdzību kompetentām iestādēm vai tiesām tajā dalībvalstī, kura ir atteikusies nodrošināt tiesības piekļūt ar viņu saistītiem datiem vai tiesības tos labot vai dzēst.

10.   Katrā attiecīgajā dalībvalstī apmaiņas informācijas nosūtīšanu un saņemšanu reģistrē konkrētās personas personiskajā lietā un/vai reģistrā.

11.   Apmaiņas datus saglabā ne ilgāk par to laikposmu, kāds vajadzīgs nolūkam, kādā informācijas apmaiņa veikta.

12.   Ja datus neapstrādā automātiski vai tie nav iekļauti, vai nav paredzēti ievadīšanai kartotēkā, tad katrai dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā panta noteikumu ievērošanu, izdarot faktiskas pārbaudes.

34. pants

Kompetentās iestādes un resursi

1.   Katra dalībvalsts bez kavēšanās dara Komisijai zināmas konkrētās iestādes, kas ir atbildīgas par to saistību izpildi, kuras izriet no šīs regulas un jebkādiem tās grozījumiem. Tās nodrošina minētajām iestādēm līdzekļus, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu veikšanai un, jo īpaši, lai noteiktajos termiņos dotu atbildes uz informācijas pieprasījumiem, pieprasījumiem uzņemt patvēruma meklētājus un pieprasījumiem par patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu.

2.   Komisija publicē 1. punktā minēto iestāžu konsolidēto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja tajā ir izdarīti grozījumi, Komisija reizi gadā publicē atjauninātu konsolidēto sarakstu.

3.   Iestāžu, kas minētas 1. punktā, darbinieki saņem apmācību, kas vajadzīga saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

4.   Noteikumus attiecībā uz 1. punktā minēto iestāžu savstarpēju drošu elektroniskās datu pārraides kanālu izveidi, lai nosūtītu pieprasījumus, atbildes un visu saraksti un nodrošinātu, ka sūtītāji automātiski saņem elektronisku piegādes apstiprinājumu, paredz saskaņā ar 41. panta 2. punktā norādīto regulatīvo procedūru.

35. pants

Administratīvie pasākumi

1.   Dalībvalstis, divpusēji vienojoties, var noteikt savstarpējus administratīvus pasākumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanas praktiskajiem jautājumiem, lai veicinātu tās piemērošanu un paaugstinātu tās efektivitāti. Šādi pasākumi var attiekties uz:

a)	sadarbības koordinatoru apmaiņu;

b)	procedūru vienkāršošanu un termiņu saīsināšanu attiecībā uz to pieprasījumu nosūtīšanu un izskatīšanu, kuros lūdz patvēruma meklētāju uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus paziņo Komisijai. Komisija apstiprina 1. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus pēc tam, kad pārliecinājusies, ka tie nav pretrunā šīs regulas noteikumiem.

VIII   NODAĻA

Samierināšana

36. pants

Samierināšana

1.   Ja dalībvalstis nevar izšķirt strīdu par jebkādu jautājumu saistībā ar šīs regulas piemērošanu, tās var izmantot 2. punktā noteikto pušu samierināšanas procedūru.

2.   Samierināšanas procedūru saskaņā ar 41. pantu izveidotās komitejas priekšsēdētājs var ierosināt ar vienas no strīdā iesaistītajām dalībvalstīm iesniegto pieprasījumu. Vienojoties izmantot samierināšanas procedūru, iesaistītās dalībvalstis apņemas pēc iespējas ņemt vērā piedāvāto risinājumu.

Komitejas priekšsēdētājs izraugās trīs komitejas locekļus no trijām izskatāmajā jautājumā neiesaistītām dalībvalstīm. Tie saņem pušu argumentus rakstiski vai mutiski, un pēc apspriešanās viena mēneša laikā piedāvā risinājumu, vajadzības gadījumā balsojot.

Apspriedi vada komitejas priekšsēdētājs vai tā vietnieks. Viņš var paust savu viedokli, bet viņam nav balsstiesību.

Piedāvātais atrisinājums ir galīgs un ir neatceļams neatkarīgi no tā, vai puses tam piekrīt.

IX   NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Sodi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par jebkādu saskaņā ar šo regulu apstrādāto datu nepareizu izmantošanu piemēro sodu, tostarp valstu tiesību aktos piemērotu administratīvu un/vai kriminālu sodu, kas ir efektīvs, proporcionāls un preventīvs.

38. pants

Pārejas pasākumi

Ja pieteikums iesniegts pēc 45. panta otrajā daļā minētās dienas, tomēr jāņem vērā gadījumi, kas, iespējams, var radīt dalībvalsts atbildību saskaņā ar šo regulu, pat ja tie notikuši pirms minētās dienas; izņēmums ir 14. panta 2. punktā minētie gadījumi.

39. pants

Termiņu aprēķināšana

Visus šajā regulā noteiktos laikposmus aprēķina šādi:

a)	ja dienās, nedēļās vai mēnešos izteikts termiņš jāsāk skaitīt no kāda notikuma vai darbības brīža, tad dienu, kad notiek attiecīgais notikums vai darbība, attiecīgajā termiņā neieskaita;

b)

nedēļās vai mēnešos izteikts termiņš beidzas termiņa pēdējās nedēļas vai mēneša tajā pašā nedēļas dienā, vai arī tajā pašā datumā, kad ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu. Ja mēnešos izteikta termiņa pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā termiņam būtu jābeidzas, tad termiņš beidzas minētā mēneša pēdējā dienā;

c)	termiņš ietver sestdienas, svētdienas un visu attiecīgo dalībvalstu oficiālās brīvdienas.

40. pants

Teritoriālā piemērošanas joma

Attiecībā uz Franciju šo regulu piemēro tikai tās Eiropas teritorijā.

41. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

42. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Vēlākais trīs gadus pēc 45. panta pirmajā daļā minētās dienas un neskarot 32. panta 13. punktu Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, ierosina vajadzīgos grozījumus. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu minētā ziņojuma sagatavošanai piemēroto informāciju, vēlākais, sešus mēnešus pirms minētā termiņa izbeigšanās dienas.

Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu vienlaicīgi ar ziņojumu iesniegšanu par Regulas (EK) Nr. …/… [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu ║ Regulu (EK) Nr… /…ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] 28. pantā paredzētās Eurodac sistēmas īstenošanu.

43. pants

Statistika

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrācju un starptautisko aizsardzību  (16) 4. panta 4. punktu dalībvalstis Komisijai (Eurostat) dara zināmu statistiku par šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1560/2003 piemērošanu.

44. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 343/2003 atceļ.

║ Regulas (EK) Nr. 1560/2003 11. panta 1. punktu, 13., 14. un 17. pantu atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

45. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas iesniegti no sestā mēneša pēc regulas spēkā stāšanās pirmās dienas, un no minētās dienas to piemēro visiem pieprasījumiem uzņemt patvēruma meklētājus vai uzņemt tos atpakaļ neatkarīgi no datuma, kad iesniegts pieteikums. Dalībvalsti, kas atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts pirms minētās dienas, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 343/2003 izklāstītajiem kritērijiem.

---

(1)  OV C […], […], […] lpp.

(2)  OV C […], […], […] lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija Nostāja.

(4)  OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(5)   OV L …

(6)  OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

(7)  OV L […], […], […] lpp.

(8)  OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(10)  OV L …

(11)  OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(13)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(14)  OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

(15)  OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.

(16)  OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.