22.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/42

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija) – Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana”

COM(2009) 126 galīgā redakcija – 2009/0054 (COD)

(2010/C 255/07)

Ziņotāja: Ana BONTEA kdze

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2009. gada 1. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija).

Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana

COM(2009) 126 galīgā redakcija – 2009/0054 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 17. novembrī. Ziņotāja — Ana Bontea kdze.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 458. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 16. un 17. decembrī (17. decembra sēdē), ar 145 balsīm par, 3 pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) īstenošanu un direktīvas priekšlikumu, jo tiesiskā regulējuma uzlabošana, kas ļautu saīsināt maksājumu termiņus un novērst maksājumu kavējumus, ir svarīgs un lietderīgs pasākums.

1.2   Normatīvie akti, pat ja tie ir vajadzīgi un lietderīgi, nav pietiekami, lai novērstu maksājumu kavējumus; jāveic plaši un daudzveidīgi pasākumi un jāveido ciešāka sadarbība visos līmeņos. MVU un to organizācijām šajā procesā ir svarīga loma.

1.3   EESK uzskata, ka jānosaka īsi un obligāti maksājumu termiņi valsts pārvaldes iestādēm un institūcijām Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apstiprinātos pasākumus saistībā ar maksājumiem, ko tā veic tieši, un pauž savu atbalstu, lai šie pasākumi tiktu turpināti un attīstīti visos līmeņos. Ņemot vērā direktīvas transponēšanai nepieciešamo termiņu, Komiteja aicina valstu iestādes nekavējoties piemērot direktīvā noteiktos principus, lai pašreizējos krīzes apstākļos sniegtu efektīvu atbalstu uzņēmumiem.

EESK uzskata, ka direktīvas priekšlikumā ir vajadzīgi uzlabojumi, un ierosina:

—

publiskā iepirkuma jomā

—

steidzami izstrādāt noteikumu, kas uzliek par pienākumu apmaksāt rēķinus ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā, atceļot atbrīvojumu no šā noteikuma vai vismaz ierobežojot tā piemērošanu, nosakot, ka rēķins jāapmaksā ne vēlāk kā 60 kalendārās dienas pēc piegādes datuma. Valsts pārvaldes iestādēm salīdzinājumā ar MVU nekādā gadījumā nevar būt lielākas grūtības finansēt savas darbības;

—

atcelt vai līdzīgā kārtā vismaz ierobežot atbrīvojuma piemērošans jomu, nosakot maksimālo 30 dienu termiņu, kas paredzēts saņemšanas procedūrai;

—

komercdarījumu jomā

—

lai novērstu maksājumu kavējumus, ieviest juridisku pienākumu maksāt procentus, kompensācijas un atlīdzināt minimālos iekšējos izdevumus gadījumos, ja līgumā nav paredzētas kreditoriem labvēlīgākas klauzulas;

—

izstrādāt noteikumus par nepārprotami netaisnīgām līguma klauzulām un bezstrīdus prasībām;

—

līgumslēgšanas brīvības īstenošanā ņemt vērā godīgas konkurences un darījumu ētikas principus, novēršot tiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus.

1.4   Saskaņā ar iepriekšējiem ierosinājumiem (1), EESK uzsver: lai pilnībā sasniegtu direktīvas mērķi, ir jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu MVU plašāku piekļuvi publiskajam iepirkumam, ļaujot tādējādi tiem efektīvāk izmantot paredzētos noteikumus.

1.5   Direktīvas transponēšanā un pieņemto pasākumu pārraudzībā ir svarīgi veicināt valsts pārvaldes iestāžu, sociālo partneru un MVU organizāciju kvalitatīvu sadarbību un sociālo dialogu.

1.6   Ja publiskajā iepirkumā iesaistīti apakšuzņēmēji, kā arī MVU attiecībās ar lielajiem uzņēmumiem, tostarp lielveikalu tīkla uzņēmumiem, nedrīkst pieļaut, ka maksājumu termiņi tiek pagarināti vai arī maksājumi tiek veikti novēloti. Nozarēs, kurās pastāv liels risks, ka maksājumu termiņi var tikt nepamatoti pagarināti, valstu iestādes atbilstīgi katram konkrētajam gadījumam varētu vai nu pārbaudīt maksājumu termiņus vai noteikt tos, neuzliekot uzņēmumiem papildu pienākumus vai izdevumus.

1.7   EESK iesaka dalībvalstīm pastiprināt sadarbību un paredzēt kopīgus informēšanas un atbalsta pasākumus MVU saistībā ar maksājumu kavējumiem pārrobežu darījumos.

1.8   Eiropas līmenī būtu lietderīgi izveidot specializētu tīmekļa vietni, kurā visās saziņas valodās būtu pieejama dalībvalstu sniegta noderīga informācija par direktīvas transponēšanu, tiesisko regulējumu, parādu piedziņas procedūrām, tostarp izskatīšanu šķīrējtiesā un starpniecību, kā arī cita praktiska informācija. Valstu līmenī, izmantojot vienas pieturas aģentūras un MVU organizācijas, jāveicina šīs informācijas plaša izplatīšana.

1.9   Pasākumi, kas vērsti uz valsts iestāžu maksājumu paātrināšanu, ir lietderīgi arī nodokļu tiesību jomā (PVN atlīdzināšana, nodokļu izlīdzināšana u.c.), jo arī šajā jomā dažās valstīs pastāv nevēlama prakse, kuras rezultātā apturēts finansējums.

1.10   EESK vēlreiz apstiprina iepriekš izvirzīto priekšlikumu par “visām ieinteresētajām pusēm atvērtas konsultatīvās komitejas izveidošanu, kas varētu darboties ar ESP atbalstu” (2).

2.   Ievads

2.1   Pašreizējais stāvoklis un maksājumu kavējumu sekas.

2.1.1   ES komercdarījumos

—

parasti piemēro atliktas samaksas noteikumus;

—

rēķini bieži vien tiek apmaksāti ar kavēšanos, īpaši publiskā iepirkuma jomā, kur kavējumi vidēji sasniedz 67 dienas (3) salīdzinājumā ar 57 dienām privātajā sektorā;

—

dažās valstīs ir attīstījusies “maksājumu kavējumu kultūra”, kļūstot par plaši izplatītu praksi, kuras ekonomiskās un sociālās sekas ir īpaši smagas, jo tā ir par iemeslu katram ceturtajam bankrotam un 450 000 darbavietu likvidēšanai gadā. Šīs sekas vēršas plašumā krīzes laikā: šādas prakses dēļ 2009. gadā uzņēmumi nevarēs saņemt 270 miljardus euro jeb 2,4 % no Savienības IKP; salīdzinājumam – ekonomikas atveseļošanas plānā paredzēts 1,5 % (4);

—

maksājuma kavējumi tiek izmantoti kā bankas kredītu aizvietotāji;

—

daudzos gadījumos maksājumu termiņi ir nepamatoti gari, un bieži vien tas saistīts ar priviliģētu stāvokli. Minētā situācija var radīt smagus zaudējumus, īpaši mazajiem, amatniecības un vidējiem uzņēmumiem.

2.1.2   Sarunās MVU pozīcija ir nestabila, ņemot vērā to

—

konkurētspējas līmeni un vietu tirgū;

—

centienus nesabojāt attiecības ar klientiem;

—

ierobežoto konkurētspēju saistībā ar klientiem piedāvāto maksājuma termiņu;

—

ierobežoto pieredzi, kā arī materiālajiem un cilvēkresursiem, kas ir vajadzīgi, lai sāktu parādu piedziņas tiesiskās procedūras; īpaši sarežģīti tas ir pārrobežu darījumu gadījumā.

2.1.3   Maksājumu kavējumi

—

rada vērā ņemamas papildu izmaksas kreditoruzņēmumiem un sarežģī to finanšu pārvaldību, traucējot naudas plūsmai, ievērojami palielinot bankas nodevu maksājumus, samazinot ieguldījumu iespējas un palielinot nenoteiktību daudziem kreditoruzņēmumiem, galvenokārt MVU, vājinot tādējādi to konkurētspēju, rentabilitāti un ilgtspēju, īpaši laikā, kad piekļuve finansējumam ir ierobežota un izmaksā dārgi;

—

bieži vien rada maksājumu kavējumus tālākos ķēdes posmos, piemēram, attiecībā uz piegādātājiem un darba ņēmējiem (ar būtiskām sociālām sekām), nodokļu un nodevu iemaksām valsts budžetā, sociālās apdrošināšanas iemaksām (ar negatīvu ietekmi uz valsts ieņēmumu iekasēšanu), kā arī bloķējot uzņēmumu piekļuvi finansējumam (piemēram, savlaicīgi neapmaksātu rēķinu dēļ kavējas nodokļu, nodevu un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas savukārt ierobežo piekļuvi valsts atbalstam un struktūrfondu finansētajām programmām);

—

var izraisīt bankrotu arī darboties spējīgos uzņēmumos un, iespējams, pat bankrotu sēriju visā piegādes ķēdes garumā, radot smagas sekas ekonomikas un sociālajā jomā;

—

attur ekonomikas dalībniekus no dalības publiskajā iepirkumā. Šāda situācija rada ne vien konkurences izkropļojumus un iekšējā tirgus darbības traucējumus, bet arī vājina publisko iestāžu spēju nodrošināt publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu un gūt vislielāko labumu no nodokļu maksātāju naudas;

—

var veicināt korupciju (lai paātrinātu rēķinu apmaksāšanu publiskā iepirkuma gadījumā) vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas pārsniedz apstiprināto finansējuma summu;

—

negatīvi ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību: lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka Kopienas iekšējos komercdarījumos maksājumu kavējumu risks ir ļoti augsts. Tas vieš neuzticību un palielina darījumu izmaksas.

2.2   Tiesiskais regulējums.

2.2.1   Kopienas līmenī ir tikai viens regulējums – Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (5).

2.2.2   Regulas (EK) Nr. 44/2001 (6), Nr. 805/2004 (7), 1896/2006 (8) un 861/2007 (9) piemēro prasības iesniegšanai par parādu piedziņu saistība ar maksājumu kavējumiem.

2.3   Mērķi Eiropas līmenī.

2.3.1   Mazās uzņēmējdarbības aktā (MUA) (10) uzsvērts, ka MVU ir izšķiroša nozīme ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā un ka ir svarīgi, lai tiem būtu reāla piekļuve finansējumam, un ka efektīvāk jāizmanto vienotā tirgus priekšrocības.

2.3.2   Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā (11) uzsvērts, ka ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumu piekļuve atbilstīgam un pietiekamam finansējumam ir priekšnosacījums ieguldījumu, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai; ES un dalībvalstis aicinātas nodrošināt, lai valsts pārvaldes iestādes apmaksātu rēķinus mēneša laikā.

2.3.3   Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija) ierosināts un paredzēts uzlabot Eiropas uzņēmumu pašfinansējuma iespējas, lai sekmētu iekšējā tirgus efektīvu darbību, novēršot šķēršļus pārrobežu komercdarījumu jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Komiteja atzinīgi vērtē Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) īstenošanu un priekšlikumu direktīvai, jo uzskata, ka ir ļoti svarīgi un lietderīgi steidzami grozīt tiesisko regulējumu par maksājumu kavējumu novēršanu.

3.2   Komiteja piekrīt, ka Mazās uzņēmējdarbības akts jāpiemēro nekavējoties, izmantojot Kopienas līmenī ierosinātos pasākumus, un īpaši atbalsta “pārskatītās direktīvas par maksājumu termiņiem projektu, kurā paredzētas stingrākas prasības un lielākas soda naudas valsts pārvaldes iestādēm, ja maksājums veikts vēlāk nekā 30 dienu laikā” (12).

3.3   Atbalstot šos pasākumus, Komiteja ņem vērā maksājumu kavējumu radītās negatīvās, daudzveidīgās un visaptverošās sekas uz uzņēmumiem, īpaši MVU, kā arī darba ņēmējiem un Kopienas iekšējiem komercdarījumiem.

3.4   Papildus maksājumu kavējumu novēršanai ir svarīgi saīsināt maksājumu termiņus. Šajā sakarā būtu jāpapildina direktīvas virsraksts, bet tajā iekļautie pasākumi jāiedala grupās atbilstīgi diviem mērķiem.

3.5   Lai gan likumdošanas pasākumi ir vajadzīgi un lietderīgi, tie tomēr nebūs pietiekami, lai novērstu maksājumu kavējumus, ņemot vērā to daudzos un daudzveidīgos iemeslus, pašreizējo praksi astoņus gadus pēc Direktīvas 2000/35/EK pieņemšanas un vietējos apstākļus. Komiteja aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīties, lai noteiktu un piemērotu visatbilstošākos pasākumus maksājumu kavējumu novēršanai, un uzsver iestāžu, sociālo partneru un MVU organizāciju sadarbības un kvalitatīva dialoga nozīmi. MVU ir svarīga loma šajā procesā: tiem jādara vairāk, lai informētu, pilnveidotu iekšējās procedūras un ietekmētu debitorus.

3.6   Komiteja uzskata, ka pozitīva ietekme varētu būt šādiem pasākumiem:

—

publiskā iepirkuma jomā ieviest vispārēju prasību apmaksāt rēķinus trīsdesmit dienu laikā. Ar šā pasākuma starpniecību tiks izveidotas standartizētas un pārredzamas procedūras, kas saīsinās maksājumu termiņus;

—

noteikt kreditoriem tiesības saņemt kompensāciju vismaz 5 % apmērā no nesamaksātā atlikuma, lai atturētu pārvaldes iestādes veikt maksājumus ar novēlošanos;

—

kreditoriem radušos iekšējo administratīvo izmaksu piedziņa. Šis nosacījums kopā ar likumīgo procentu maksājumiem atturēs debitorus kavēt maksājumus;

—

mazu darījumu gadījumā atcelt paredzēto iespēju nepiemērot procentu maksājumus, ja tie ir mazāki par 5 euro;

—

uzlabot noteikumus par acīmredzami netaisnīgām līguma klauzulām. direktīvas priekšlikuma 6. pantā iekļauti būtiski šā jautajuma aspekti;

—

palielināt pārredzamību attiecībā uz direktīvā noteiktajam tiesībām un pienākumiem;

—

izveidot novērtēšanas un uzraudzības sistēmu, kas ļaus palielināt Eiropas iestāžu un visu iesaistīto dalībnieku informētību un līdzdalību.

3.7   Tomēr Komiteja uzskata, ka direktīvas priekšlikuma saturs ir būtiski jāpilnveido, lai praksē uzņēmumi gūtu reālu labumu no maksāšanas termiņu saīsināšanas un to ievērošanas un lai efektīvāk izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret debitoriem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   EESK uzskata, ka ir vajadzīgi īsi un obligāti rēķinu maksāšanas termiņi visām pārvaldes ioestādēm Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī

4.1.1   Nosakot vispārēju prasību apmaksāt publiskā iepirkuma rēķinus ne vēlāk kā 30 dienu laikā, ka arī nosakot trīsdesmit dienu termiņu saņemšanas un pārbaudes procedūru izpildei, no praktiskā viedokļa tiks panākts būtisks pozitīvs rezultāts.

4.1.2   Visām Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa publiskām iestādēm būtu obligāti jāpiemēro un jāievēro īsi maksāšanas termiņi un rēķinu apmaksāšanas pienākums.

4.1.3   Komiteja atzinīgi vērtē, ka Eiropas Komisija izvirzīja jaunus, stingrākus mērķus tiešo maksājumu jomā, samazināja priekšfinansējuma vai sākotnējo maksājumu termiņus, vienkāršoja vispārējas procedūras, ko veic pirms projektu uzsākšanas, kā arī sekmēja kontroles pasākumu vienkāršošanu; Komiteja pauž savu atbalstu, lai šie pasākumi tiktu turpināti un attīstīti visos līmeņos, un aicina valstu iestādes pieņemt steidzamus pasākumus, lai samazinātu un ievērotu maksājumu termiņus, kā arī iesaka šajā sakarā izmantot labas prakses piemērus.

4.1.4   Tomēr Komiteja uzskata, ka direktīvas priekšlikuma 5. panta noteikumi par publiskā iepirkuma līgumiem neattaisnos Komisijas cerības un izvirzītos mērķus, un tādēļ izvirza šādus priekšlikumus:

—

lai direktīvas priekšlikums būtu loģisks un saprotams adresātiem un lai sasniegtu izvirzīto mērķi (“publiskā iepirkuma jomā būtu jānosaka, ka parasti maksājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas”) (13), 5. pantā vajadzētu nepārprotami norādīt, ka publiskā iepirkuma rēķini jāapmaksā ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā; pēc tam jānosaka saņemšanas procedūras maksimālais ilgums un jāparedz pasākumi, kas jāīsteno, ja šie noteikumi netiek ievēroti, precizējot, ka minētos pasākumus var kumulēt.

—

Komiteja pauž bažas, ka valsts pārvaldes iestādes varētu nepareizi piemērot atbrīvojumu, kas paredz vienošanos par maksājumu termiņa pagarinājumu pamatotos gadījumos (5. panta 4. punkts), jo nav izstrādāti objektīvi un precīzi kritēriji, lai novērtētu pamatojumu vai iemeslus, kurus var uzskatīt par pamatojumu atbrīvojuma saņemšanai. Valsts pārvaldes iestādes ir interešu konfliktā un grūtības, ar ko tās sastopas, lai nodrošinātu savas darbības finansējumu, nekādā gadījumā nav lielākas par grūtībām, kas skar MVU. Šā iemesla dēļ Komiteja ierosina atcelt šo atbrīvojumu vai vismaz ierobežot to, lai attiecīgajos gadījumos maksājuma termiņš nepārsniedz 60 kalendārās dienas, sākot no piegādes datuma.

—

vienlaikus Komiteja ierosina atcelt vai vismaz ierobežot 5. panta 3. punktā paredzētā atbrīvojuma darbības jomu attiecībā uz maksimālo trīsdesmit dienu termiņu, kas paredzēts saņemšanas procedūrai.

4.1.5   Līgumslēgšanas brīvības principa piemērošana ir saistīta ar dažām īpatnībām, kuras ir jāņem vērā:

—

direktīvā nav noteikumu, kas vērsti uz tiesību ļaunprātīgas izmantošanas ierobežošanu saistībā ar līgumslēgšanas brīvības principa piemērošanu. Sakarā ar līgumslēgšanas brīvības īstenošanu Komiteja ierosina ņemt vērā godīgas konkurences un darījumu ētikas principus. Jau agrāk ir pausts šāds viedoklis: “Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, jāaicina dalībvalstis paredzēt noteikumus konkurences tiesību jomā saistībā ar negodīgas tirdzniecības prakses apkarošanu, lai negodīgas klauzulas par nepamatoti gariem maksāšanas termiņiem, kas pārsniedz pārdošanas vidējo ciklu (vairāk nekā 60 dienas), nebūtu likumīgas.” (14)

—

valsts pasūtījuma līgumos garantijas par darbu pienācīgu izpildi tiek pieprasītas vienīgi no uzņēmējiem, lai gan valsts iestādes nedod līdzīgas garantijas attiecībā uz maksājumu noteiktajā termiņā. Šāda situācija ir jālīdzsvaro;

—

līgumslēgšanas brīvības principu nevar pilnībā piemērot, ja runa ir par maksāšanas un pieņemšanas termiņu noteikšanu valsts pasūtījumos, jo uzņēmumiem nav reālu sarunu iespēju ar publiskajām iestādēm;

—

līgumslēgšanas brīvības princips jāpiemēro, ņemot vērā tādu klauzulu ieviešanu, kas ir labvēlīgākas kreditoram, nevis ieviešot klauzulas, kas ir pretrunā ar vispārējiem noteikumiem. Vienlaikus ierosina teikuma daļā “ja vien […] ar pienācīgu pamatojumu nav noteikts citādi” (5. panta 3. punkts) aizvietot vārdu “citādi” ar izteicienu “labvēlīgāks kreditoram”; priekšlikums attiecas arī uz 4. panta 1. punktu par piedziņas izmaksu kompensāciju.

4.2   Juridiska pienākuma noteikšana debitoriem maksāt procentus, kompensāciju un atlīdzināt minimālos iekšējos izdevumus.

4.2.1   Somijā un Zviedrijā procentus par maksājumu kavējumiem var iekasēt automātiski, bez tiesas sprieduma. Šai praksei vajadzētu kļūt vispārējai. Komiteja ierosina noteikt juridisku pienākumu maksāt procentus, kompensācijas un citus minimālos iekšējos izdevumus. Līgumslēgšanas brīvības princips jāīsteno tā, lai noteikumos būtu paredzēta iespēja vienoties par kreditoram labvēlīgākiem apstākļiem vai summām. Tādējādi MVU varētu izmantot šīs tiesības bez ievērojamiem pūliņiem vai šaubām, kuras rodas sakarā ar to nenoteikto pozīciju.

4.3   Attiecības ar profesionālajām organizācijām.

4.3.1   Ir jākonsultējas ar MVU un darba devēju organizācijām un jāiesaista tās direktīvas transponēšanā un pieņemto pasākumu piemērošanā/pārraudzībā, lai saīsinātu un ievērotu maksājumu termiņus. Jāpalīdz tām attīstīt tiešus vai tiešsaistes informācijas pakalpojumus, kā arī konsultatīvos un atbalsta pakalpojumus, ko varēs izmantot to biedri saistībā ar maksājumu kavējumiem un netaisnām klauzulām.

4.3.2   Komiteja ierosina iekļaut 6. panta 3. punktā izteicienu “darba devēju un MVU organizācijas”, uzmanību vēršot uz faktu, ka izvēlētais termins (“organizācijas”) var radīt transponēšanas problēmas.

4.3.3   Tā kā MVU pārstāvības organizācijas var sniegt arī nozīmīgu ieguldījumu ziņojuma izstrādē, kas minēts direktīvas priekšlikuma 10. pantā, to viedoklim ir jābūt atspoguļotam ziņojumā.

4.4   Komiteja uzskata, ka jāparedz efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret debitoriem.

4.4.1   Komiteja uzsver, ka saistībā ar prasību piedziņu sevišķi svarīgi ir ieviest vienkāršas, ātras un iedarbīgas procedūras, kas būtu pieejamas uzņēmumu, īpaši MVU vadītājiem, un pieprasa, lai izpildes rīkojums attiecībā uz bezstrīdus prasību piedziņas procedūrām (9. pants) tiktu saņemts ne vēlāk kā 90 dienu laikā. Ir arī jāuzlabo procedūras, lai apstrīdētu redzami netaisnās līguma klauzulas.

5.   Citas piezīmes un priekšlikumi

5.1   EESK aicina uzlabot noteikumus par redzami netaisnām līguma klauzulām (6. pants) un ierosina noteikt kritērijus, kas tās kvalificē, kā arī pievienojot to klauzulu sarakstam, kas vienmēr ir uzskatītas par redzami netaisnām, klauzulas, kurās nav ietverts kompensācijas maksājums par piedziņas izmaksām, īpašumtiesību saglabāšanas klauzulu un garantiju par maksāšanas pienākuma pienācīgu veikšanu.

5.2   Komiteja apstiprina savu iepriekšējo nostāju par fizisko personu situācijām, kas, no juridiskā viedokļa raugoties, nav iekļautas pašreizējās direktīvas darbības jomā, bet uz kurām attiecas līdzīgi noteikumi par attiecībām ar dažiem uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm. Komiteja aicina “Komisiju paredzēt pētījumus par šiem jautājumiem, lai noteiktu iespējas vai nu iekļaut direktīvā dažus attiecību ar patērētājiem aspektus, vai arī izstrādāt īpašus priekšlikumus” (14).

5.3   EESK ierosina definēt 9. panta jēdzienu “bezstrīdus prasības” (9. pants). Ja ir rēķins, ko parakstījis saņēmējs, vai cits dokuments, kurš apliecina preču saņemšanu, tad apstrīdēšana nebūtu pieļaujama.

5.4   Komiteja vērš arī uzmanību uz šādiem aspektiem:

—

jāsvītro 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikums, ar kuru saskaņā jaunās direktīvas darbības jomā nav iekļauti līdz 2002. gada 8. augustam noslēgtie līgumi, un tas jāpievieno 11. panta 4. punktam, kurā noteikts transponēšanas termiņš;

—

2. panta 5. punkta “kavējuma procentu” definīcijā būtu jāparedz iespēja vienoties par to lielumu, tostarp ar valsts pārvaldes iestādēm;

—

lai izvairītos no transponēšanas problēmām, ir pilnīgi jāuzskaita publisko iepirkumu trīs kategorijas (piegādes līgumi, pakalpojumu līgumi un būvdarbu līgumi) vai tie jānorāda vispārīgi, izmantojot formulējumu “valsts pasūtījuma līgumi”; (5. panta 1., 2. un 6. punkts, neiekļaujot būvdarbu līgumus);

—

formulējums “kad debitors saņēmis faktūrrēķinu” (3. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts) jāaizvieto ar “faktūrrēķins ir nodots debitoram”. Tas ļautu vienkāršot pierādīšanas pienākumu un samazināt izdevumus, kas saistīti ar pasta sūtījumiem vai elektronisko rēķinu izstrādi;

—

4. panta 1. punktā vajadzētu precizēt, vai jēdziens “parāds” ietver tikai produkta vērtību vai arī PVN un citas izmaksas, piemēram, transporta;

—

5. panta 5. punktā attiecībā uz tiesībām saņemt kompensāciju, kas atbilst 5 % no parāda, jāprecizē, vai ir iespējama kompensācija, kas pārsniedz 5 %, ja šajā sakarā ir pierādījumi.

5.5   Nevajadzētu pieļaut nepamatoti garus maksājumu termiņus vai ir maksājumu kavējumus šādos gadījumos:

—

publiskā iepirkuma apakšlīgumi (attiecībā uz apakšuzņēmējiem vajadzētu piemērot tos pašus maksājumu noteikumus, kas noteikti valsts pārvaldes iestādēm);

—

lielapjoma mazumtirdzniecības piegādes; Komiteja jau ir ierosinājusi “ieviest brīvprātīgu Rīcības kodeksu, kas varētu balstīties uz rakstītiem līgumiem”, lai ļautu MVU piekļūt “lielapjoma mazumtirdzniecībai, sniedzot tiem minimālās garantijas” (15), bet lielapjoma mazumtirgotājiem un/vai lielajiem piegādātājiem neļaujot izdarīt spiedienu.

5.6   Ziņojumu, kas minēts 10. pantā, vajadzētu izstrādāt un iesniegt katru gadu vismaz direktīvas piemērošanas pirmajos trijos gados, lai varētu veikt pastāvīgu konstatēto rezultātu novērtēšanu un atvieglotu paraugprakses apmaiņu.

5.7   EESK atbalsta paraugprakses popularizēšanu un attīstību, kas ir novērotas maksājumu kavējumu novēršanas un maksājumu laiku saīsināšanas jomā.

—

Eiropas Komisija:

—

pasākumi, lai saīsinātu no 30 uz 20 dienām neatmaksājamā finansējuma un ES līgumu sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu termiņu (runa ir par summu 9,5 miljardu euro apmērā). Saistībā ar citiem maksājumiem, kas tiek pārvaldīti centralizēti, mērķis ir saīsināt maksājumu laiku no 45 uz 30 dienām (subsīdiju gadījumā);

—

vienotās likmes un vienreizējo maksājumu izmantošanas pastiprināšana neatmaksājamo finansējumu un centralizēti pārvaldītu tirdzniecības līgumu gadījumos;

—

pirms projektu sākšanas veicamo vispārējo procedūru vienkāršošana, kas var sekmēt maksājumu paātrināšanu: ir ierosināti pasākumi, kas dos iespēju Komisijas dienestiem publicēt divus gadus aptverošus piedāvājumu konkursus un izmantot standartizētas piedāvājumu konkursu procedūras;

—

veicina kontroles pasākumu vienkāršošanu, ja ir tāda iespēja.

—

Apvienotā Karaliste: valsts pārvaldes iestādes apņēmās apmaksāt rēķinus 10 dienu laikā;

—

Īrija, Beļģija, Polija, Portugāle, Čehijas Republika: valdības apņemas saīsināt maksājumu kavējumus, sevišķi valsts pārvaldes iestāžu gadījumā;

—

Beļģija: federāla valdība izveidoja jaunu, īpašu “kredītaizdevumu” no federālā ieguldījumu fonda, lai finansētu ne vien federālās valsts, bet arī valsts pārvaldes iestāžu maksājumu kavējumus;

—

Spānija: 2009. gadā Oficiālā kredīta institūts (ICO) ieviesa likviditātes atvieglojumus 10 miljardu euro apmērā aizdevumiem ar atvieglotām procentu likmēm, kas ļaus MVU un pašnodarbinātajiem apmierināt to vajadzības. Šie fondi darbojas atbilstoši līdzfinansējuma noteikumiem, ar kuriem saskaņā, piemēram, 50 % no fondiem sedz ICO un 50 % — citas kredītiestādes. Turklāt “avansa maksājumu atvieglojumi vietējam pašvaldībām” nodrošina to rēķinu apvienošanu, ko izraksta uzņēmumi un pašnodarbinātie saistībā ar darbiem un pakalpojumiem, ko tie sniedz vietējām pašvaldībām.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI

(1)  OV C 224, 2008. gada 30. augusts; OV C 182, 2009. gada 4. augusts.

(2)  OV C 407/50, 1998. gada 28. decembris.

(3)  Pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī ziemeļu un dienvidu valstīm.

(4)  Intrum Justitia, “European Payment Index” (Eiropas maksājumu rādītājs), 2009. gads.

(5)  OV L 200, 2000. gada 8. augusts.

(6)  OV L 12, 2001. gada 16. janvāris.

(7)  OV L 143, 2004. gada 30. aprīlis.

(8)  OV L 399, 2006. gada 30. decembris.

(9)  OV L 199, 2007. gada 31. jūlijs.

(10)  OV C 182/30, 2009. gada 4. augusts.

(11)  COM (2008) 800 galīgā redakcija.

(12)  COM (2008) 394 galīgā redakcija, OV C 182, 2009. gada 4. augusts, 30. lpp.

(13)  Direktīvas priekšlikuma preambula, 16. apsvērums.

(14)  OV C 407/50, 1998. gada 28. decembris.

(15)  OV C 175/57, 2009. gada 28. jūlijs.