23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/6


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Makroreģionālā sadarbība: Baltijas jūras stratēģijas izvēršana citos Eiropas makroreģionos” (izpētes atzinums)

2009/C 318/02

Ziņotājs: SMYTH kgs

Eiropas Savienības lietu ministre Cecilia MALMSTRÖM kdze 2008. gada 13. decembrī prezidējošās valsts Zviedrijas vārdā lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Makroreģionālā sadarbība: Baltijas jūras stratēģijas izvēršana citos Eiropas makroreģionos”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 11. septembrī. Ziņotājs — SMYTH kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 456. plenārajā sesijā, kas notika 1. oktobrī un (30. septembra sēdē), vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi.

1.1.

EESK atbalsta Baltijas jūras reģiona stratēģijas četros pīlāros izvirzītos mērķus, proti, reģionam jākļūst gan par labklājības, gan par drošības un stabilitātes telpu, reģionā jānodrošina vides ilgtspējība un tam jābūt pievilcīgam un viegli sasniedzamam.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē visaptverošo apspriešanās procesu pirms stratēģijas pabeigšanas un sociālo partneru un ieinteresēto pušu ieguldījumu šajā procesā. EESK vēlreiz uzsver, ka organizētai pilsoniskai sabiedrībai ir īpaša nozīme Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanā, un vēlreiz pauž atbalstu Baltijas jūras reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības foruma izveidei, kas palīdzētu iesaistīt pilsonisko sabiedrību stratēģijas īstenošanā.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē stratēģijai pievienoto rīcības plānu, kas paredz 15 prioritārus pasākumus, par kuru īstenošanu būs atbildīgas Baltijas jūras reģiona dalībvalstis.

1.4.

Baltijas jūras reģiona stratēģijai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Stratēģijas lielākās priekšrocības ir visaptverošā pieeja un fakts, ka to regulāri pārskatīs Komisija un Eiropadome. Stratēģijas trūkumi ir tās sarežģītā struktūra un problēmas īstenošanas pārvaldībā. Stratēģija skar 21 ģenerāldirektorāta, kā arī 8 dalībvalstu un Krievijas kompetences jomas. Tā kā stratēģijai ir 4 pīlāri, tajā paredzēti 15 prioritāri pasākumi un daudzi horizontāli pasākumi, tās pamatā ir sarežģīta “mainīga ģeometrija”, kas varētu apgrūtināt stratēģijas īstenošanu. EESK uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai vienkāršotu pārvaldības mehānismu stratēģijas īstenošanai.

1.5.

EESK ir īpaša nozīme, lai veicinātu sadarbības atmosfēru stratēģijas izstrādes un īstenošanas gaitā. Baltijas jūras reģiona pilsoniskās sabiedrības foruma izveide ir lietderīgs solis, lai organizēto pilsonisko sabiedrību iesaistītu stratēģijas turpmākajā īstenošanā.

1.6.

Baltijas jūras reģiona stratēģija ir liels izaicinājums EESK kopumā un jo īpaši Komitejas locekļiem no Baltijas jūras reģiona. Tā liek viņiem uzņemties iniciatīvu un pārstāvēt organizēto pilsonisko sabiedrību stratēģijas īstenošanā, piedaloties pilsoniskās sabiedrības forumā. Tā kā Baltijas jūras reģiona stratēģiju īstenos vairākus gadus, EESK ir jāizveido pastāvīga grupa, lai nodrošinātu komitejas efektīvu līdzdalību projektā, kas var kļūt par makroreģionālās sadarbības paraugu visā Eiropas Savienībā.

2.   Ievads.

2.1.

Jautājums par makroreģionālo sadarbību pēdējos gados kļuvis aizvien nozīmīgāks. Eiropas Savienībā valda uzskats, ka makroreģioni spēj sniegt būtisku ieguldījumu kohēzijas politikā un dalībvalstu attīstības līmeņa izlīdzināšanā. Eiropā jau ir makroreģionālās sadarbības piemēri. Piemēram, Višegradas grupā apvienojušās Čehijas Republika, Ungārija, Polija un Slovākija, un minētā sadarbība liecina par Centrāleiropas reģiona valstu centieniem īstenot pasākumus kopējo interešu jomās atbilstoši Eiropas integrācijas garam (1). Pavisam nesen, 2008. gadā, Vidusjūras reģiona sammitā Parīzē atsākta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība (iepriekš — Barselonas process). Minētajā partnerībā apvienojušās visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī 16 partnervalstis Vidusjūras dienvidu reģionā un Tuvajos Austrumos, un šīs partnerības mērķis ir risināt tādas kopējas problēmas kā jūras piesārņošana un kuģošanas drošība, enerģētikas jautājumi un uzņēmējdarbības attīstība (2).

2.2.

Eiropas Parlaments 2006. gada novembrī pieņēma rezolūciju par ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izstrādi. Komisija 2009. gada 10. jūnijā apstiprināja minēto stratēģiju izraudzītajam Baltijas jūras makroreģionam un 2009. gada 19. jūnijā iesniedza to Eiropadomei. Pirms dokumentu 2009. gada oktobra beigās pieņems Padome, prezidējošā valsts Zviedrija rosinās turpināt tā apspriešanu. Prezidējošā valsts Zviedrija pieprasījusi izstrādāt šo izpētes atzinumu, jo tas ir būtisks aspekts tās darba programmā. Šī atzinuma mērķis ir novērtēt ierosināto Baltijas jūras reģiona stratēģiju, tās sagatavošanu, struktūru un rīcības plānu no organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļa. Atzinuma pamatā ir analīze, kas veikta nesen pieņemtajā EESK atzinumā par tematu “Baltijas jūras reģions: organizētas pilsoniskās sabiedrības loma reģionālās sadarbības uzlabošanā un reģionālās stratēģijas noteikšanā” (3).

2.3.

Baltijas jūras reģiona stratēģiju ierosināts izstrādāt ar domu, ka jāpanāk ciešāka un efektīvāka koordinācija starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm, reģioniem, vietējām pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, lai paaugstinātu programmu un politisko pasākumu īstenošanas efektivitāti. Baltijas jūra ir viens no visvairāk pārslogotajiem jūras reģioniem pasaulē, kā to var redzēt šī atzinuma pielikumā iekļautajā kuģošanas kartē. Baltijas jūras reģionā ietilpst astoņas ES dalībvalstis, kuras atrodas pie Baltijas jūras (Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva), kā arī Krievija. Eiropadome, pieprasot Komisijai izstrādāt stratēģiju, noteica, ka stratēģijas ārējo attiecību aspekti jāsaista ar Ziemeļu dimensijas pamatprogrammu (4). EESK atzinīgi vērtē faktu, ka izstrādāta makroreģiona attīstības stratēģija, kas aptver visas Baltijas jūras reģiona valstis.

2.4.

Stratēģijas izstrādi sekmēja līdz šim nepieredzēts process. Komisija uzskata, ka līdzīgu pieeju var izmantot attiecībā uz citiem makroreģioniem, piemēram, uz Donavas reģionu (5), Alpu reģionu un Vidusjūras reģionu, ja Baltijas jūras reģiona stratēģija būs lietderīga un to izdosies veiksmīgi īstenot.

Komisija 2008. gadā rīkoja plašu apspriešanos. Konsultatīvās konferences notika dažādās makroreģiona vietās, un noslēguma pasākums notika 2009. gada februārī Rostokā. Konferences bija veltītas četriem Baltijas jūras reģiona stratēģijas pīlāriem, proti,

vides ilgtspējības nodrošināšanai;

labklājības telpas veidošanai;

reģiona sasniedzamības un pievilcības palielināšanai;

drošības un stabilitātes telpas veidošanai.

2.5.

Stratēģiju papildina rīcības plāns, kurā minētas 15 prioritāras jomas, kas aptver četrus stratēģijas pīlārus. Katru prioritāro jomu koordinē kāda no Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm, un paredzēts, ka valstis stratēģijas īstenošanā sadarbosies ar visām ieinteresētajām pusēm (6).

2.6.

Baltijas jūras reģiona stratēģiju un tajā ierosinātos pasākumus iecerēts finansēt no esošajiem finanšu avotiem, proti, no ES struktūrfondiem (55 miljardi euro no 2007. līdz 2013. gadam), Baltijas jūras reģiona valstu līdzekļiem, nevalstiskajām organizācijām, privātajiem līdzekļiem, kā arī no tādu finanšu iestāžu līdzekļiem kā Eiropas Investīciju banka, Ziemeļvalstu Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

2.7.

Līdztekus četriem pīlāriem stratēģijā paredzēti arī horizontāli pasākumi teritoriālās kohēzijas stiprināšanai. Tie ir:

pasākumi pieejamā finansējuma un politikas pielāgošanai Baltijas jūras reģiona stratēģijas prioritātēm un pasākumiem;

pasākumi ES direktīvu ieviešanas koordinēšanai un nevajadzīgu birokrātisku šķēršļu novēršanai;

pasākumi ar mērķi veicināt jūras teritoriālo plānošanu dalībvalstīs kā kopēju pieeju pārrobežu sadarbības jomā;

sauszemes teritoriju plānošanas veicināšana Baltijas jūras reģiona dalībvalstīs;

veiksmīgu stratēģijā paredzēto izmēģinājuma projektu visaptveroša īstenošana;

pētniecības paplašināšana, lai varētu pieņemt zinātniski pamatotus politiskos lēmumus;

pasākumi, lai uzlabotu un koordinētu jūrniecības, kā arī sociālo un ekonomisko datu vākšanu Baltijas jūras makroreģionā;

reģionālās identitātes veidošana.

3.   Piezīmes par Baltijas jūras stratēģiju.

3.1.   EESK atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas pieeju Baltijas jūras reģiona stratēģijas izstrādei un jo īpaši makroreģionā rīkoto visaptverošo apspriešanos ar ieinteresētajām pusēm. Stratēģija ir novatoriska, jo tās īstenošanai izveidota starptautiska pārvaldības struktūra un tādēļ tā ir tālejošāka nekā ES līdz šim īstenotā reģionālā politika. Šī jaunā pārvaldības struktūra ir veidojums, ko varētu ierindot starp nacionālu valsti un pārvalstisku kopienu.

3.2.   Stratēģijas četri pīlāri un turpmākais rīcības plāns liecina ne tikai par nopietniem centieniem radīt labāk koordinētu attīstības programmu tādam daudzveidīgam reģionam kā Baltijas jūras reģions, bet arī veicināt teritoriālo kohēziju.

3.3.   Komisija norāda, ka Baltijas jūras reģiona stratēģija ir “darbs, kas turpinās”. Atsevišķu Baltijas jūras reģiona aspektu noteikšana būtu neprecīza, jo ģeogrāfiskā dimensija mainās atkarībā no risināmā jautājuma. Piemēram, ģeogrāfiskais apgabals, kur tiek risināti vides jautājumi, atšķiras no ģeogrāfiskā apgabala, kur jārisina ekonomiskie vai transporta jautājumi. Izstrādājot Baltijas jūras reģiona stratēģiju, lietoja šādu metodi: vispirms apzināja problēmas un risināmos jautājumus, kas pēc tam ļāva precizēt makroreģiona ģeogrāfisko dimensiju. EESK uzskata, ka vairāk uzmanības jāvelta stratēģijas efektīvai pārvaldībai, jo Baltijas jūras reģionā risināmas ļoti sarežģītas problēmas.

3.4.   EESK atzīst, ka apspriešanās procesā stratēģijai nodrošināts liels politisks atbalsts. Baltijas jūras arodbiedrību tīklam (BASTUN), kas apvieno arodbiedrību biedrus visās Baltijas reģiona dalībvalstīs un arī Krievijā, bija liela nozīme konsultāciju procesā, kas būtiski ietekmējis Baltijas jūras reģiona stratēģiju. Sākotnējā dinamika ir jāsaglabā stratēģijas īstenošanas posmā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē apņemšanos reizi divos gados izvērtēt stratēģiju Eiropadomes līmenī, kad ES prezidējošās valstis būs Polija (2011. gadā), Latvija (2013. gadā) un Lietuva (2015.gadā).

3.5.   Ikgadējie ziņojumi par panākumiem stratēģijas īstenošanā un divreiz gadā veicamais pārskats arī ir svarīgi mehānismi, lai panāktu, ka ieinteresēto pušu apņēmība nemazinās. Konsultācijās ar Komisiju kļuva skaidrs, ka Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošana oficiāli sākas 19. jūnijā, taču būtībā darbs pie tās izstrādes turpinās. EESK atbalsta šādu pieeju un ar gandarījumu atzīmē, ka 2009. gada septembrī un oktobrī Zviedrijas prezidentūras laikā notiks visaugstākā līmeņa konference un ministru sanāksme par minēto stratēģiju. Ņemot vērā, cik liela uzmanība stratēģijas sagatavošanā tika veltīta konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm, būtiska nozīme būs EESK aktīvai līdzdalībai stratēģijas izstrādē, īstenošanā un popularizēšanā.

3.6.   Apspriežoties izdevās panākt vienprātību par stratēģijas īstenošanu, taču nav vienprātības jautājumā par to, vai pašreizējā iestāžu struktūra ir piemērota tās īstenošanai. Šo un citus ar minēto tematu saistītos jautājumus noteikti turpmāk apspriedīs ieinteresēto pušu un Komisijas sarunās (7).

3.6.1.

Tikmēr stratēģijā tomēr būtu jāizmanto Eiropas esošo iniciatīvu sniegtās iespējas, piemērām, kopīgā pētniecības programma, kuru EESK stingri atbalsta. Minētā iniciatīva papildinās Baltijas jūras stratēģijā iekļauto Komisijas ieteikumu, proti, pilnībā izmantot Baltijas jūras reģiona potenciālu pētniecības un jauninājumu jomā, lai minēto reģionu padarītu par pārtikušu vietu.

3.7.   Saistībā ar stratēģijas finansēšanu EESK vēlas uzsvērt, ka tā atbalsta efektīvāku dažādo ES finansēšanas avotu izmantošanu. Procedūru varētu padarīt pārredzamāku, katrai stratēģijas prioritārajai jomai izveidojot īpašu budžetu un nodrošinot tā atklātību. Ja nebūs iespējams novirzīt atbilstošus finanšu līdzekļus Baltijas jūras reģiona stratēģijas iniciatīvām, rodas risks, ka visa stratēģija kļūs neskaidra, pārāk plaša un ieinteresētās puses dalībvalstīs zaudēs interesi par tās īstenošanu. Tāpēc EESK vēlreiz uzsver — lai Baltijas jūras stratēģiju efektīvi īstenotu, jāizveido īpaši tai paredzēts budžets, lai izvairītos no riska, ka stratēģija pārvēršas vienīgi par politisku paziņojumu, nesasniedzot tajā izvirzītos mērķus (8).

3.8.   Skaidri redzams, ka rīcības plāna īstenošana būs problemātiska. Tajā ierosināts īstenot daudzus augsta līmeņa pasākumus, tādējādi cenšoties nodrošināt ieinteresēto pušu pastāvīgu iesaistīšanos. Šāda pieeja liecina par vēlmi izpatikt visiem. Viens no stratēģijas trūkumiem ir arī tās sarežģītība.

3.9.   Komisija mēģina vienkāršot stratēģijas īstenošanu, nosakot katras dalībvalsts atbildību par vienu vai vairākiem prioritāriem pasākumiem. Teorētiski tā ir pareiza pieeja, kas praksē var būt ļoti grūti īstenojama. Katrai dalībvalstij būs jākoordinē pasākumi makroreģionā un vairākos ģenerāldirektorātos. Visa stratēģija skar 21 ģenerāldirektorāta kompetences jomas. Līdzšinējā pieredze starpvaldību sadarbības jomā ir dažāda. Lai īstenotu Leipcigas hartu par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, izraudzīta līdzīga pieeja, taču tā ir radījusi zināmu vilšanos, un lieli panākumi līdz šim nav gūti (9). Baltijas jūtas reģiona stratēģija ir pat vēl sarežģītāka nekā Leipcigas harta, un stratēģijas pārvaldība var izrādīties pārāk smagnēja.

4.   EESK ieguldījums Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanā.

4.1.

EESK jau ierosinājusi izveidot Baltijas jūras reģiona pilsoniskās sabiedrības forumu un norādījusi, ka tā varētu sagatavot šāda foruma izveidi (10). Minētajam forumam jānotiek vienlaikus ar stratēģijas īstenošanu, un tam jāsekmē stratēģijas pārskatīšana, kas tiks veikta divas reizes gadā. Pirms stratēģijas izstrādes rīkoto konsultāciju konferenču panākumi vēlreiz pierāda, ka pastāvīgi jārīko publiskas debates un jāpalielina izpratne par stratēģijas īstenošanu.

4.2.

EESK un Baltijas jūras reģiona dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm ir būtiska nozīme, lai radītu partnerības un sadarbības atmosfēru stratēģijas īstenošanas laikā. Lai veicinātu iestāžu veidošanu un pilsoniskās sabiedrības struktūru līdzdalību jo īpaši jaunajās dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, piemēram, Krievijā, būtu lietderīgi attīstīt pārrobežu attiecības un sadarbību starp radniecīgām organizācijām, piemēram, arodbiedrībām, patērētāju organizācijām un sabiedriskā un brīvprātīgā sektora organizācijām. Tieši EESK locekļiem no astoņām Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm jākļūst par emisāriem, sarunu partneriem un ziņotājiem, lai Komitejas rīcībā arī turpmāk būtu informācija par stratēģijas īstenošanas gaitu, veiksmīgiem risinājumiem un problēmām un tā varētu atbalstīt stratēģijas mērķu sasniegšanu.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Baltijas jūras reģiona stratēģija liecina par īpašiem centieniem attīstīt integrētu pieeju makroreģionālai sadarbībai. Atbalstu šādai pieejai līdz šim paudusi gan Komiteja, gan arī Eiropas Parlaments.

4.4.

EESK atbalsta visaptverošo pieeju stratēģijas īstenošanai, jo paredzēts, ka dalībvalstis būs atbildīgas par stratēģijas un ar to saistīto nozīmīgo projektu īstenošanas koordināciju 15 prioritārajās jomās.

4.5.

Varētu teikt, ka Baltijas jūras reģiona stratēģija ir nopietns pārbaudījums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Neraugoties uz šajā atzinumā iepriekš minētajām pārvaldības problēmām, Komiteja apzinās, ka tai aktīvi jāiesaistās stratēģijas īstenošanas procesā. Tas ir izaicinājums tieši EESK locekļiem no 8 Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas minētajā stratēģijā. Viņiem ir jāuzņemas iniciatīva un stratēģijas īstenošanas gaitā jāpārstāv organizētā pilsoniskā sabiedrība, piedaloties pilsoniskās sabiedrības forumā. Tā kā stratēģija tiks īstenota vairāku turpmāko gadu laikā, noteikti lietderīgi būtu Komitejā izveidot ad hoc Baltijas jūras reģiona novērošanas centru vai izpētes grupu, lai visa EESK var efektīvi piedalīties projektā, kas neapšaubāmi kļūs par makroreģionālās sadarbības paraugu visā Eiropas Savienībā.

Briselē, 2009. gada 30. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  http://www.visegradgroup.eu

(2)  http://ec.europa.eu/external_relations/euromed/index_en.htm

(3)  Atzinums CESE 888/2009 pieņemts 2009. gada 13. maijā (vēl nav publicēts OV).

(4)  Ziemeļu dimensija ir instruments, ar kura palīdzību ES, Krievija, Norvēģija un Islande var īstenot politiku noteiktās sadarbības jomās Ziemeļeiropā.

(5)  Šādu viedokli paudusi komisāre Hübner kdze dokumentā “Towards a Strategy for the Danube Region” (http://ec.europa.eu/commission_barroso/hubner/speeches/pdf/2009/07052009_ulm.pdf).

(6)  Baltijas jūras reģiona stratēģija un rīcības plāns ir atrodami :tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperation/baltic/documents_en.htm

(7)  Lietderīgai vispārējai diskusijai par minētajiem institucionālajiem un pārvaldības jautājumiem skatīt: C. Schymik un P Krumrey, “EU Strategy for the Baltic Sea Region: Core Europe in the Northern Periphery?”, darba dokuments FG1 2009, SWP Berlin.

(8)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Baltijas jūras reģions: organizētas pilsoniskās sabiedrības loma reģionālās sadarbības uzlabošanā un reģionālās stratēģijas noteikšanā”, 2.6. un 2.7. punkts. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībai piešķirti ievērojami līdzekļi, kas paredzēti vienīgi minētajai partnerībai. Atzinums pieņemts 2009. gada 13. maijā (vēl nav publicēts OV).

(9)  Harta tika parakstīta 2007. gada 24. maijā Vācijas prezidentūras laikā neformālajā ES ministru sanāksmē par pilsētattīstību un teritoriālo kohēziju. Šajā starpvaldību hartā ir divi galvenie ieteikumi, proti, plašāk izmantot integrēto pilsētu attīstības politiku un veltīt lielāku uzmanību mazāk labvēlīgajiem pilsētu rajoniem.

(10)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Baltijas jūras reģions: organizētas pilsoniskās sabiedrības loma reģionālās sadarbības uzlabošanā un reģionālās stratēģijas noteikšanā”, 3.4. punkts. Atzinums pieņemts 2009. gada 13. maijā (vēl nav publicēts OV).