23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 317/67


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma projekts par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz mikrouzņēmumiem groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem”

COM(2009) 83 galīgā redakcija/2 – 2009/0035 (COD)

(2009/C 317/11)

Ziņotājs: PEZZINI kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 44. panta 1. punktu 2009. gada 20. martā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz mikrouzņēmumiem groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem”

COM(2009) 83 galīgā redakcija/2 – 2009/0035 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 22. jūnijā. Ziņotājs — Pezzini kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 455. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 15. un 16. jūlijā (15. jūlija sēdē), ar 144 balsīm par, 10 pret un 17 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver prasību ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī amatnieku vajadzības, lai ļautu viņiem atrisināt strukturālas problēmas, kas ir izplatītas kompleksā sabiedrībā, pilnībā īstenojot Eiropas Mazo uzņēmumu hartu (1) saskaņā ar Lisabonas stratēģiju.

1.2.   EESK pieņem zināšanai Komisijas iniciatīvu, kas vērsta uz to, lai uz mikrouzņēmumiem neattiecinātu administratīvas un grāmatvedības prasības, kuras bieži vien ir apgrūtinošas un nesamērīgas, salīdzinot ar šādu uzņēmumu struktūru, un vērš uzmanību uz iepriekšējos atzinumos CESE 1187/2008  (2) un CESE 1506/2008  (3) pausto Komitejas nostāju.

1.3.   Komiteja uzskata, ka iniciatīvā ir jāievēro šādi principi:

saistošais spēks: katrai valstij jāievieš mikrouzņēmumu atbrīvojuma kritēriji;

elastīgums: dalībvalstīm jādod iespēja pielāgot atbrīvojuma kritērijus to specifiskās situācijas prasībām, ņemot vērā kopējos ierobežojumus;

vienkāršība: grozījumiem jābūt vienkārši īstenojamiem;

pārredzamība: jebkurā gadījumā iekšējā tirgū jānodrošina atbilstoša pārredzamība.

1.4.   Apzinoties, ka Kopienai nav ekskluzīvas kompetences šajā jautājumā, EESK uzskata: lai saglabātu vienotā tirgus integritāti un lai tajā darbojošies dalībnieki nebūtu diskriminēti, atvieglojumi, kas tiks ieviesti Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas pārskatīšanas rezultātā, automātiski jāpiemēro visiem ES mikrouzņēmumiem saskaņā ar katrā dalībvalstī skaidri noteiktiem kritērijiem.

1.5.   Šajā sakarā Komiteja lūdz piemērot pamatprincipu “Vispirms domāt par mazākajiem”, izmantojot starpiestāžu nolīgumu, kura juridiskais pamats būtu tāds pats kā nolīgumam “Tiesību aktu labāka izstrāde” (4) un kurā noteikts skaidru un pārredzamu saistību kopums Kopienas un valsts līmenī birokrātiskā sloga likvidēšanai/samazināšanai, lai tādējādi nodrošinātu minētā principa sistemātisku piemērošanu likumdošanas un izpildes procesos, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

1.6.   Turklāt Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi, ja trīs gadus pēc izskatāmā priekšlikuma stāšanās spēkā Komisija iesniegtu Parlamentam, Padomei un EESK ziņojumu, kurā būtu novērtēta mikrouzņēmumiem piešķirtā atbrīvojuma ietekme un darbība visās ES dalībvalstīs, kā arī Eiropas mikrouzņēmumu reāli iegūtais ietaupījums.

2.   Ievads.

2.1.   Kopš Eiropas MVU un amatniecības gada (5) atzīmēšanas, pēc kura tika izveidots XXIII ģenerāldirektorāts (6) un organizēta virkne Eiropas konferenču (7), Eiropas Komisija ir veikusi ievērojamu darbu, lai apmierinātu mazo un vidēju uzņēmumu un amatnieku vajadzības un ļautu viņiem risināt daudzas saimnieciskas un strukturālas problēmas. Bez tam Komiteja par to ir rakstījusi daudzos atzinumos (8).

2.2.   Bieži vien uz maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecina tos pašus noteikumus, kas tiek piemēroti lielajiem uzņēmumiem. To konkrētās grāmatvedības vajadzības reti tiek analizētas, bet finanšu pārskata prasības ne vien ir ievērojams finansiālais slogs, bet kavē arī efektīvu kapitāla izmantošanu, kas būtu lietderīgāks ražošanas un nodarbinātības mērķu īstenošanai.

2.3.   Lai gan grāmatvedības un revīzijas jautājumā ir ļoti svarīgi uzlabot kapitālsabiedrību gada pārskatus un palielināt pārredzamību, tomēr papildu pienākumi, kas gulstas uz uzņēmumiem, bieži vien izrādās sevišķi smagi mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem.

2.4.   Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nesen pieņēma priekšlikumu, lai atbrīvotu vidējus uzņēmumus no dažām informācijas atklāšanas prasībām un no pienākuma veidot konsolidētus pārskatus (9), ko Komiteja ir atzinīgi novērtējusi (10).

2.5.   Ar Kopienas tiesību aktu ievērošanu saistītās augstas administratīvās izmaksas ierobežo Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt tiesību akti par uzņēmumu tiesībām, grāmatvedību un pārskatu revīziju neattīstījās līdz ar apstākļiem, kādos darbojas uzņēmumi. Direktīvas, kas ES nodrošina finanšu informācijas un pārskatu revīzijas kvalitāti, rada lielu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši nelieliem uzņēmumiem.

2.6.   Saskaņā ar Komisijas aplēsēm, kas, šķiet, nav zinātniski un metodoloģiski strukturētas, ir aptuveni 5,4 miljoni mikrouzņēmumu, uz kuriem varētu attiecināt atbrīvojumu; kopējais administratīvais slogs, lai izpildītu administratīvās un grāmatvedības prasības, kas ir paredzētas direktīvā, palielinātos līdz aptuveni 6,3 miljardiem euro gadā.

2.7.   Komiteja uzsver Komisija saistības par 25 % samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem (11), ko Komiteja bez iebildumiem atbalsta (12).

2.8.   Komiteja uzskata, ka “būtu jāveic nepieciešamās darbības, lai dalībvalstis savlaicīgi un ar kvalitatīvu tiesību aktu palīdzību ieviestu visas direktīvas un lai pārliecinātu valstu un reģionālās valdības un likumdevējus uzsākt uz tiesiskā regulējuma vienkāršošanu vērstus projektus gadījumos, kad Eiropas tiesību ieviešanas procesā notikusi šo aktu “uzlabošana” (gold–plating)” (13).

3.   Pamatojums.

3.1.   Iekšējā tirgus likumdošanas vienkāršošanas (Simplification of the Legislation on the Internal MarketSLIM) ceturtajā posmā tika aktualizēta Pirmā un Otrā uzņēmējdarbības tiesību direktīva.

3.2.   Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē tika uzsvērts, ka administratīvā sloga samazināšana ir svarīgs pasākums, lai stimulētu Eiropas ekonomiku, it īpaši ņemot vērā tā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka ir vajadzīga apņēmīga kopīga rīcība, lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu ES.

3.3.   Tāpēc Eiropadome 2008. gada 13. un 14. marta sanāksmē Komisiju aicināja nākt klajā ar jaunām operatīvām likumdošanas iniciatīvām (14), lai samazinātu administratīvo slogu, atzīstot Eiropas uzņēmējdarbības tiesības, grāmatvedību un revīziju par prioritārām darbības jomām.

3.4.   Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (15), ko Komisija publicēja 2008. gada jūnijā un par ko Komiteja pauda savu viedokli (16), arī ir uzsvērtas vienkāršošanas prasības maziem uzņēmumiem.

3.5.   Turklāt arī Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, kas tika izstrādāts 2008. gada novembra beigās, kā svarīgs pasākums ir norādīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu sloga mazināšana, cita starpā “atceļot prasību mikrouzņēmumiem sagatavot gada pārskatus” (17).

3.6.   Arī Eiropas Parlaments 2008. gada 8. decembra rezolūcijā (18) izteicās par pienākumu atcelšanu mikrouzņēmumiem finanšu pārskatu jomā, lai palielinātu to konkurētspēju un uzlabotu to izaugsmes iespējas, aicinot Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar kuru saskaņā dalībvalstīm būtu tiesības neattiecināt Ceturto Direktīvu 78/660/EEK uz minētajiem uzņēmumiem.

3.7.   Pēdējo 20–30 gadu laikā Direktīva 78/660/EEK ir vairākkārt grozīta (19).

4.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums.

4.1.   Komisija ierosina ieviest mikrouzņēmuma jēdzienu, kas jau pastāv dažās dalībvalstīs, un izslēgt to no Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK par gada pārskatiem darbības jomas. Lai varētu izmantot atbrīvojumu, mikrouzņēmumam jāatbilst 2 no šādiem 3 kritērijiem:

10 vai mazāk strādājošo;

bilance nepārsniedz 500 000euro un

apgrozījums nepārsniedz 1 000 000euro.

4.2.   Šo ļoti mazo uzņēmumu izmaksas saistībā ar gada pārskatu izveidi ir jo sevišķi lielas. Turklāt to uzņēmumu finansiālais stāvoklis, kas darbojas vietējā/reģionālajā līmenī, neizraisa īpaši lielu interesi.

4.3.   Iekļaujot atbrīvojumu grāmatvedības direktīvās, dalībvalstīm tiktu dota iespēja izstrādāt noteikumus, kas mikrouzņēmumiem būtu jāievēro.

4.4   Tāpēc Komisija ir nolēmusi grozīt spēkā esošos Kopienas tiesību aktus. Saistībā ar mikrouzņēmumiem tika ierosināti dažādi pasākumi:

atbrīvot minētos uzņēmumus no pienākuma publicēt pārskatus;

dot iespēju mikrouzņēmumiem brīvprātīgi veidot gada pārskatus, veikt to revīziju un sūtīt tos uz valsts reģistru;

dot dalībvalstīm tiesības atbrīvot mikrouzņēmumus no Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasībām.

5.   Vispārīgas piezīmes.

5.1.   EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas mērķus, lai uz mikrouzņēmumiem neattiecinātu administratīvas un grāmatvedības prasības, kuras bieži vien ir apgrūtinošas un pilnīgi nesamērīgas, salīdzinot ar mikrouzņēmumu un finanšu informācijas galveno lietotāju vajadzībām.

5.2.   Komiteja uzskata, ka pašreizējā ekonomikas krīzē, kas ievērojami ietekmē mazos uzņēmumus visā Eiropā, mikrouzņēmumu atbrīvojuma pasākumi jāīsteno prioritārā kārtā pēc iespējas ātrāk (paātrinātā procedūra (20)) un bez izņēmuma visā Eiropas Ekonomikas zonā. Šiem pasākumiem jābūt elastīgiem un pielāgotiem katras valsts situācijai, un tie pārredzami jāpiemēro fiziskajām un juridiskajām personām.

5.3.   Turklāt Komisijas priekšlikums būtu spēcīgs stimuls cīņā ar nelegālo nodarbinātību. Komiteja uz to jau ir vairākkārt norādījusi, uzsverot “nelegālās nodarbinātības patiesi negatīvo ietekmi uz valsts finansēm, jo rada gan nodokļu, gan sociālos zaudējumus” (21) un atzīmējot, ka “maksa par godīgumu nedrīkst būt pārāk augsta, citādi pastāv risks, ka nelegālais darbs izplatīsies aizvien vairāk” (22).

5.4.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par vienkāršošanu, kura uzdevums ir nodrošināt reglamentējošus noteikumus, kas palīdzētu stimulēt uzņēmējdarbību, kā arī mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu novatorismu, lai tie būtu konkurētspējīgāki un maksimāli izmantotu iekšējā tirgus iespējas.

5.5.   Apzinoties, ka Kopienai nav ekskluzīvas kompetences šajā jautājumā un ka ir obligāti jāpiemēro Līguma 5. pants par subsidiaritātes principu, EESK uzskata: lai saglabātu vienotā tirgus integritāti un lai tajā darbojošies dalībnieki nebūtu diskriminēti, būtu vēlams atvieglojumus, kas tiks ieviesti Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas turpmākās pārskatīšanas rezultātā, automātiski piemērot visiem ES mikrouzņēmumiem, nevis atstāt dalībvalstu pārziņā.

5.6.   Komiteja lūdz Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi gaidāmajā Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas vispārējā pārskatīšanā piemērot pamatprincipu “Vispirms domāt par mazākajiem”, izmantojot starpiestāžu nolīgumu, kura juridiskais pamats būtu tāds pats kā nolīgumam “Tiesību aktu labāka izstrāde” (23) un kurā noteikts skaidru un pārredzamu prasību kopums birokrātiskā sloga likvidēšanai/samazināšanai.

5.7.   Turklāt Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi, ja trīs gadus pēc izskatāmā priekšlikuma stāšanās spēkā Komisija iesniegtu Parlamentam, Padomei un EESK ziņojumu, kurā būtu novērtēta mikrouzņēmumiem piešķirtā atbrīvojuma ietekme un darbība visās ES dalībvalstīs, kā arī Eiropas mikrouzņēmumu reāli iegūtais ietaupījums.

Briselē, 2009. gada 15. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  Sk. Eiropadomes Lisabonas sanāksme, 2000. gads.

(2)  OV C 27, 3.2.2009., 7. lpp.

(3)  OV C 77, 31.3.2009., 37. lpp.

(4)  Sk. EESK atzinumu OV C 182, 4.8.2009., 30. lpp., ieteikums Nr. 1, ziņotājs — Malosse kgs un līdzziņotājs — Cappellini kgs.

(5)  1983. gads.

(6)  Vispirms pēc Edith Cresson kdzes iniciatīvas tika izveidota darba grupa, kas vēlāk kļuva par jauno ĢD XXIII.

(7)  Avinjonā, 1990. gadā, Berlīnē, 1994. gadā, Milānā, 1997. gadā.

(8)  Sk. OV C 161, 14.6.1993., 6. lpp., OV C 388, 31.12.1994., 14. lpp., OV C 295, 7.10.1996., 6. lpp., OV C 56, 24.2.1997., 7. lpp., OV C 89, 19.3.1997., 27. lpp., OV C 235, 27.7.1998., 13. lpp., OV C 221, 7.8.2001., 1. lpp., OV C 374, 3.12.1998., 4. lpp. un OV C 116, 20.4.2001., 20. lpp.

(9)  COM(2008) 195 galīgā redakcija, 18.9.2008

(10)  OV C 77, 31.3.2009., 37. lpp. (ziņotājs — Cappellini kgs).

(11)  COM(2006) 689, 690 un 691 galīgā redakcija, 14.11.2006

(12)  OV C 256, 27.10.2007., 8. lpp.

(13)  Sk. OV C 256, 27.10.2007., 8. lpp., 4.3.6. punkts, kā arī OV C 204, 9.8.2008., 9. lpp., 6.2. punkts.

(14)  Eiropadomes 2008. gada 13.-14. marta sanāksmes prezidentvalsts secinājumi, 9. punkts.

(15)  COM(2008) 394 galīgā redakcija, 25.06.2008

(16)  OV C 182, 4.8.2009., 30. lpp. (ziņotājs — Malosse kgs, līdzziņotājs — Cappellini kgs).

(17)  “Komisijas paziņojums Eiropadomei “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns””, COM(2008) 800 galīgā redakcija, 26.11.2008., 4. punkts.

(18)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūcija par grāmatvedības prasībām attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem.

(19)  Runa ir par vairāk nekā desmit grozījumiem: Direktīva 83/349/EEK, Direktīva 84/569/EEK, Direktīva 89/666/EEK, Direktīva 90/604/EEK, Direktīva 90/605/EEK, Direktīva 94/8/EK, Direktīva 1999/60/EK, Direktīva 2001/65/EK, Direktīva 2003/38/EK, Direktīva 2003/51/EK, Direktīva 2006/43/EK, Direktīva 2006/46/EK.

(20)  Paātrinātās procedūras: lai sasniegtu pirmos rezultātus iespējami īsā laikā, Komisija ierosināja trīs priekšlikumus par paātrinātām procedūrām. Pirmo priekšlikumu, kurā paredzēts dažus noteikumus par ekspertu ziņojumiem iekšzemes apvienošanās un sadalīšanas gadījumos pielīdzināt Direktīvas par pārrobežu apvienošanos noteikumiem (Direktīva 2005/56/EK), 2007. gada novembrī apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments (Direktīva 2007/63/EK). Turklāt 2008. gada aprīlī Komisija iesniedza divus priekšlikumus, ar ko grozīja Pirmo un Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu un grāmatvedības direktīvas.

(21)  Sk. OV C 101, 12.4.1999., 30. lpp., ziņotājs — Giron kgs.

(22)  Sk. OV C 255, 14.10.2005., 61. lpp.

(23)  Sk. OV C 182, 4.8.2009., 30. lpp., ieteikums Nr. 1, ziņotājs — Malosse kgs, līdzziņotājs — Cappellini kgs. Īpaša uzmanība jāpievērš 3.2. punktam: “EESK vēlreiz apliecina agrāk pausto nostāju (OV C 27, 3.2.2009., 27. lpp.) attiecībā uz principu “Vispirms domāt par mazākajiem” un prasa, lai tas tiktu izstrādāts saistoša dokumenta formā (rīcības kodekss, iestāžu nolīgums, Padomes lēmums) un lai tā izstrādē iesaistītos Eiropas Parlaments, Komisija un Padome. Viena no iespējām, proti, iestāžu nolīgums, kas balstās uz tādu pašu juridisko pamatu kā 2003. gadā parakstītais iestāžu nolīgums par Tiesību aktu labāku izstrādi….”.


PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumam

Šajā specializētās nodaļas atzinuma punktā izmaiņas tika ieviestas ar pilnsapulces pieņemtu grozījumu, tomēr par šādu redkaciju nobalsoja vismaz viena ceturtā daļa klātesošo:

“2.6.

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm ir aptuveni 5,4 miljoni mikrouzņēmumu, uz kuriem varētu attiecināt atbrīvojumu; kopējais administratīvais slogs, lai izpildītu administratīvās un grāmatvedības prasības, kas ir paredzētas direktīvā, palielinātos līdz aptuveni 6,3 miljardiem euro gadā.”

Par: 89 Pret: 40 Atturas: 30