16.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 306/7

1.1

Komiteja atbalsta Komisijas ierosināto Kopienas rūpnieciskā īpašuma stratēģiju. Tā no jauna vēlas uzsvērt dažus jautājumus, kas tika aplūkoti iepriekšējos atzinumos.

1.2

Pirmām kārtām Komiteja aicina dalībvalstis atbalstīt minēto stratēģiju gan saistībā ar nākamo Kopienas patentu, gan ar notiekošajām starptautiskajām sarunām, jo īpaši Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ietvaros. Pilsoniskā sabiedrība, kas domā par ilgtermiņa progresu un gaida efektīvus un reālus rezultātus, kuri ļautu ievērojami samazināt patentu saņemšanas un uzturēšanas izmaksas, negatīvi uztver pašlaik notiekošās debates par patentu maksas sadalījumu, kas kavē Kopienas patenta pieņemšanu.

1.3

Komiteja īpaši uzsver, ka jāatvieglo rūpnieciskā īpašuma tiesību pieejamība, jāuzlabo to aizsardzības efektivitāte un cīņa ar viltojumiem, kuriem parasti ir saistība ar organizēto noziedzību un kuri negatīvi ietekmē ekonomiku un uzņēmumus, un dažkārt pat nopietni apdraud patērētājus (zāles, rotaļlietas, sadzīves tehnika u. tml.).

1.4

Tāpēc ir vajadzīga efektīvāka strīdu izšķiršanas sistēma, citas dalībvalsts galīgo spriedumu atzīšana (ekzekvatūras atcelšana), policijas un muitas pastiprināta un labi organizēta sadarbība.

1.5

Organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvāka iesaistīšanās starptautiskajās sarunās ļaus nostiprināt ES pārstāvju nostāju un veicinās tehnoloģiju nodošanu mazattīstītajām valstīm, lai tādējādi izplatītu ilgtspējīgas tehnoloģijas.

2.1

Paziņojumā ir aplūkota Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija, ņemot vērā minēto tiesību pieaugošo nozīmi vērtību radīšanas un inovācijas jomā, kā arī to lomu rūpniecības attīstībā, jo īpaši, raugoties no MVU aspekta.

2.2

Lai gan saskaņota Kopienas aizsardzība aptver lielāko nemateriālā rūpnieciskā īpašuma daļu, tas neattiecas uz pamatīpašumu, t. i., izgudrojumu patentiem. Neraugoties uz to, ka pastāv Kopienas sistēma, kuras pamatā ir Minhenes konvencija, minētajai sistēmai nav ne saskaņotas jurisdikcijas, ne vienotas judikatūras starp valstu tiesām, kuras patentu jomā piemēro vispārējās tiesības. Kopienas patenta pašreizējās izmaksas tiek uzskatītas par pārlieku augstām, ņemot vērā izmaksas par tulkošanu valstu valodās.

2.3

Londonas nolīgums, ar ko paredz samazināt tulkošanas izmaksas, stājās spēkā 2008. gada 1. maijā, bet valodu jautājumi un summas, kas tiks pārskaitītas intelektuālā īpašuma valstu birojiem, vēl ir šķērslis galīgajam risinājumam.

2.4

Komisija uzskata, ka nesen ir panākts ievērojams progress saistībā ar Kopienas patentu, kas ļaus izveidot saskaņotu sistēmu, ar kuru varēs aizsargāt nemateriālo rūpniecisko īpašumu. Par to liecina, piemēram, Komisijas ieteikums Padomei sākt sarunas par tāda nolīguma pieņemšanu, ar ko izveido vienotu patentu strīdu izšķiršanas sistēmu (1).

2.5

Komisija uzskata, ka “intelektuālā īpašuma sistēmai arī turpmāk būtu jādarbojas kā inovāciju katalizatoram un jāsekmē Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana”. Visbeidzot, Komisija izklāsta pasākumus, kas ļautu izveidot Eiropas rūpnieciskā īpašuma sistēmu, ar kuras starpniecību varētu efektīvāk cīnīties pret viltošanu.

3.1

Paziņojums iekļaujas priekšlikumu, pārdomu un analīžu kopumā, kas izstrādāts gadu gaitā kopš 70. gadu sākuma, kad neizdevās pieņemt Luksemburgas konvenciju par Kopienas patenta sistēmu. Komiteja, kas vienmēr ir atbalstījusi Kopienas patenta ieviešanu, atzinīgi vērtē ziņu par ievērojamu progresu, kas sasniegts pēdējā laikā.

3.2

Ar valodu saistītie argumenti, ko dažas dalībvalstis norāda kā iemeslu, lai nepieņemtu Komisijas priekšlikumus, nekad nav pārliecinājuši Komiteju. Komiteja uzskata, ka jautājumi par rūpniecisko īpašumu iekļaujas privāttiesību jomā un ka oficiālo valodu jautājums regulējams katras valsts konstitucionālajās tiesībās. Principā to nevajadzētu attiecināt uz privātiem līgumiem vai strīdiem, un tas nedrīkstētu kavēt īpašumtiesību attiecināšanu uz nemateriālo rūpniecisko īpašumu Kopienas līmenī.

3.3

Nevis juridiskajām un politiskajām debatēm, bet gan Eiropas ekonomikas, uzņēmumu, izgudrotāju un neapstrīdamu īpašuma tiesību turētāju interesēm jābūt uzmanības centrā, lai veicinātu vērtību un darba vietu izveidi, sevišķi mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kas praksē ir diezgan bezspēcīgi, lai aizsargātu savu rūpniecisko īpašumu pret pirātismu un viltošanu. Komitejas atzinumi par patentiem, cīņu pret viltošanu (2) un Kopienas patentu (3) joprojām ir aktuāli un pauž būtisku sociālu nepieciešamību pēc darba vietām un rūpniecības attīstības.

3.4

Minētais paziņojums papildina paziņojumu (COM(2007) 165 galīgā redakcija) par Eiropas patentu sistēmas stiprināšanu.

3.5.1

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka inovācija kā konkurences priekšrocību dzinulis kļūst aizvien nozīmīgāka uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā. Zināšanu nodošana starp valsts pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, privāto pētniecību un izstrādi ir būtiska Eiropas konkurētspējai. Komiteja ar lielu interesi uztver aicinājumu izveidot Eiropas zināšanu nodošanas sistēmu, kā arī atbalsta priekšlikumu patentaizsardzībā saskaņoti definēt un piemērot izņēmumu attiecībā uz pētniecību.

3.5.2

Iepriekšminētā Kopienas sistēma palīdzēs labāk apvienot fundamentālos pētījumus, pētniecību un izstrādi, kā arī novatorisku pielietojumu ieviešanu, efektīvāk nodrošināt visu ieinteresēto pušu tiesības, vienlaikus ievērojot fundamentālo pētījumu autonomiju, jo bieži vien nav iespējams iepriekš paredzēt pētniecības programmu praktisko piemērošanu. Tāpēc pētniecības programmās nevar ņemt vērā tikai pieprasījumu pēc rūpnieciskā pielietojuma. Turklāt pētniecība ir uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas un Lisabonas stratēģijas svarīgs elements.

3.5.3

Ņemot vērā minēto pieeju, dalībvalstīm vajadzētu turpināt izmantot iniciatīvu “Tiesību aktu labāka izstrāde”, bet citām ieinteresētajām personām (izgudrotājiem, universitātēm, uzņēmumiem un galalietotājiem) jādod lielāka iespēja izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību administrēšanu.

3.6.1

Komiteja piekrīt viedoklim, ka Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību sistēmai jāsekmē pētniecība, inovācija, kā arī zināšanu un tehnoloģiju izplatīšana, kas paver iespējas jauniem pētījumiem un pielietojumiem.

3.7.1

Tajā pašā laikā, izmantojot Kopienas patentu, jāatvieglo piekļuve rūpnieciskajam īpašumam un jānovērš, ka patentus izmanto, lai apietu aizsardzības sistēmu ar “patentu troļļu” starpniecību, kas izmanto patentu zemo kvalitāti (pārklāšanās, dublēšanās, pārāk sarežģīts vai pat nesaprotams prasību formulējums), lai piesavinātos cita izgudrojumus tādā veidā, ka tiek bloķēta jaunu patentu iegūšana vai rodas pārpratumi, kuru dēļ tiek pārkāpti konkurences noteikumi un noslogotas tiesas, kā arī apgrūtināta informācijas saprotamība un pieejamība un iepriekšējas reģistrācijas meklēšana.

3.7.2

Kopienas patentu vajadzētu piešķirt tikai īstiem izgudrojumiem, kas liecina par tehnisko progresu un kuriem ir reāls rūpniecisks pielietojums. Nav jāpieņem pieteikumi, kas nesatur nekādus patiesi novatoriskus elementus, un būtu jāveicina reālu, savstarpēji papildinošu patentu kopfondu veidošana, lai būtu iespējama daudzveidīga pielietošana. Pieteikumos vajadzētu precīzi uzskaitīt tehniskos jauninājumus, ko ievieš izgudrojums. Gan patenta izmantošanas, gan patentu īpašnieku strīdu gadījumā jāpiemēro to interpretācija šaurākā nozīmē.

3.7.3

Ekspertīzes un paraugprakses kodeksu izmantošana, lai uzlabotu iesniegto pieteikumu kvalitāti, ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka īpašniekiem salīdzinoši ilgu laiku būs izņēmuma tiesības apmaiņā pret publikāciju, kas ļautu izplatīt zināšanas, kā arī laist apgrozībā izgudrojumus, tādējādi veicinot rūpniecības pieprasījumu pēc licencēm.

3.7.4

Komiteja uzskata, ka patenta kvalitāte nodrošina būtisku garantiju licences pieteicējiem un rosina novatoriskus pielietojumus. Tāpēc Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumus šajā jomā, piemēram, par to, ka liela nozīme ir kvalitatīviem zinātniskiem un tehniskiem noteikumiem par patentu pārbaudi, sadarbībai starp valstu un Eiropas izvērtētājiem, ka ir svarīgi pieņemt darbā kvalificētus izvērtētājus, kuri veido pamatu Kopienas kompetencei tehnoloģiju un pielietojumu jomā. Izvērtētāji un citi augsti kvalificēti eksperti ir svarīgi cilvēkresursi Kopienas patenta kvalitātes nodrošināšanas jomā. Komisijai vajadzētu vairāk uzmanības pievērst šim jautājumam, lai labākajiem speciālistiem nodrošinātu ētiskos un materiālos apstākļus, kas nepieciešami kvalitatīvu pārbaužu veikšanai pieteikumu iesniedzēju un rūpniecības labā.

3.7.5

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu dalībvalstīm, kas piešķir patentus bez pārbaudēm un tātad bez garantijām, būtu jādomā par izsniegto patentu kvalitāti. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka dažos sarežģītos un neskaidros gadījumos šīm valstīm būtu jāizmanto valsts vai pat ārvalstu izvērtētāju vai ekspertu kompetence, lai uzlabotu izsniegto patentu kvalitāti.

3.7.6

Patentu birojiem stingri jāraugās, lai tiktu respektētas jomas, kurās saskaņā ar Minhenes konvenciju patenti nav piešķirami, piemēram, programmatūras, uzņēmējdarbības metodes, algoritmi, cilvēka ķermeņa elementi (gēni vai citi (4)), kas pieder pie nepatentējamiem zinātniskiem atklājumiem.

3.7.7

Lai gan teorētiski Kopienas patenta ilgums ir 20 gadi (TRIPS nolīgumi), praktiski vidējais ilgums ir no 5 līdz 6 gadiem informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) jomā, un no 20 līdz 25 gadiem zālēm. Citiem vārdiem sakot, vidējais ilgums ir no 10 līdz 12 gadiem. Lietderīgajiem modeļiem reālais patenta ilgums ir vēl īsāks.

3.8.1

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu sākt Kopienas preču zīmju sistēmas padziļinātu izpēti un cer, ka tiks izvērsta sadarbība starp Eiropas Patentu biroju un valstu patentu birojiem.

3.9.1

Komiteja atbalsta arī ierosināto novērtējumu attiecībā uz iegūstamām augu šķirnēm, kuras nevajadzētu jaukt ar ĢMO. Komiteja piekrīt, ka vajadzīga sabiedriska apspriešana par iespēju nodrošināt aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ražojumiem, kas nav tipiski lauksaimniecības produkti.

3.9.2

Komiteja uzmanīgi sekos pasākumiem saistībā ar ACN un AĢN – aizsargātiem lauksaimniecības produktu un alkoholisko dzērienu apzīmējumiem. Komiteja uzskata, ka šos aizsargājamos apzīmējumus var attiecināt arī uz dažiem tipiskiem ražojumiem, kas nav pārtikas produkti, piemēram, amatnieku izstrādājumi. Tā cer, ka arī citas norādes, kas palielina izstrādājuma vērtību, piemēram, to bioloģiskais vai ilgtspējas aspekts, attiecīgā gadījumā tiks minētas marķējumā kopā ar apzīmējumiem, pat ja tas nav obligāts minēto apzīmējumu piešķiršanas nosacījums.

3.9.3

Jautājumā par automašīnu rezerves detaļu tirgu, ko Komisija vēlas liberalizēt, Komiteja norāda uz zināmu pretrunu starp šo liberalizācijas politiku un dizainparaugu aizsardzību. Neraugoties uz to, Komiteja ir pieņēmusi atzinumu (5), kurā tiek atbalstīta šāda virzība. Tomēr jāņem vērā, ka runa ir par izņēmuma tiesību pārkāpumu un ka ražotāju pienākums ir piegādāt oriģinālas rezerves detaļas noteiktā laika periodā, kas ir obligāts; šis pienākums neattiecas uz citiem ražotājiem. Loģiski būtu ievērot obligātās licences un tādu pašu materiālu izmantošanas principu tajos gadījumos, kad detaļām ir nozīme automašīnas konstrukcijas izturības nodrošināšanā.

4.1

Tāpat kā Pirmās instances tiesa arī Komiteja uzskata: lai situācijās, kuras arvien biežāk atkārtojas tādēļ, ka dažās valstīs samazinās zemas kvalitātes patentu vērtība, risinātu zināmas problēmas saistībā ar pretrunām starp piemērojamām tiesībām, arvien biežāk jāatsaucas uz tiesību pārkāpumu teoriju. Tādēļ vajadzētu ieviest reālu obligātās licences principu, kas paredzētu vienkāršu pieņēmumu, ka jāizsniedz licence par pieņemamu cenu saskaņā ar godīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā ārvalstu patenti attiecībā uz jomām, kas neietilpst Kopienas tiesībās vai ir ļoti zemas kvalitātes, nav jāatzīst par spēkā esošām un izpildāmām īpašumtiesībām.

4.2

Komisija uzskata, ka standartu noteikšana veicina labāku rūpniecisko vidi; savukārt Komiteja norāda, ka standartizācija, kas ir izdevīga patērētājiem un MVU, jāīsteno atklāti un pārredzami. Komiteja atbalsta viedokli, ka būtiskas patentētas tehnoloģijas, kas tiek noteikta kā standarts, īpašnieks iegūst pārspīlēti lielu īpašumtiesību vērtību, ja konsultatīvā procesa laikā pirms standartu noteikšanas viņš ir slēpis savu patentu. Pret šādu izturēšanos būtu jāpiemēro sankcijas.

4.3

Nākotnē Kopienas patentam jānodrošina visaugstākais kvalitātes līmenis atbilstoši kritērijiem, ko Komisija noteikusi attiecībā uz Eiropas stratēģiju, kā arī specializēta jurisdikcijas sistēma, lai izvairītos no “patentu slazdiem” un citiem konkurences pārkāpumiem, kas visbiežāk balstās uz sliktas kvalitātes īpašumtiesībām. Sliktie patenti “izstumj” labos.

4.4

Komiteja pauž interesi par priekšlikumu veikt pētījumu par mijiedarbību starp intelektuālā īpašuma tiesībām un standartiem inovāciju veicināšanai. Tā piedalīsies paredzētajā apspriešanā par standartizāciju IST jomā, kurā tiks aplūkota arī minētā mijiedarbība.

4.5

Pašreizējā jaunu un sarežģītu tehnoloģiju attīstības periodā, kad viena izstrādājuma ražošanai tiek izmantoti daudzi atklājumi, izgudrojumi un patenti, ir vajadzīga sadarbības stratēģija, piemēram, izmantojot savstarpēju licenču sistēmas vai patentu kopfondus. Jāsaglabā līdzsvars starp ieinteresētajām personām, lai izvairītos no iespējamiem konkurences traucējumiem un “mazo izgudrotāju” tiesību pārkāpumiem, ņemot vērā milzīgo daudzumu patentu lielos uzņēmumos, no kuriem daži katru gadu ITS jomā saņem tūkstošiem jaunu patentu.

5.1

Globalizētā tirgū MVU un mikrouzņēmumiem (6) ir ļoti grūti aizsargāt savas preču zīmes un patentus, ja tiem tādi ir, jo daudzi minētie uzņēmumi darbojas kā apakšuzņēmēji. Tomēr daudzi no tiem nesteidzas saņemt patentus – bieži vien informācijas trūkuma dēļ vai baidoties no sistēmas, kas ir sarežģīta un dārga. Dažkārt attiecīgajās valstīs piešķirtās izņēmuma tiesības tiek apietas, izmantojot tādās valstīs ražotus viltojumus, kur patentu īpašnieku tiesības nav aizsargātas.

5.2

Ņemot vērā iepriekš teikto, vienīgais piemērotais līdzeklis ir uzņēmējdarbības noslēpums, tomēr izstrādājumu ķīmiskās analīzes un rūpnieciskās spiegošanas dēļ noslēpumus ne vienmēr ir iespējams nosargāt. Piemēram, smaržu ražošanā nav patentu, jo tad vajadzētu publicēt sastāvdaļu ķīmisko formulu. Mūsdienās pašreizējās analīzes metodes liecina par to, ka uzņēmējdarbības noslēpums vairs nenodrošina aizsardzību un būtu jānosaka atbilstoša juridiskā aizsardzība sarežģītiem izstrādājumiem, piemēram, ieviešot sava veida autortiesības.

5.3

Nevēlēšanās saņemt patentus, kaut vai vien saņemšanas un pašreizējā Eiropas patenta atjaunošanas maksas dēļ, kavē tehnoloģiju nodošanu, jo ieinteresētie ieguldītāji nevar saņemt licences. Tas rada zaudējumus Eiropas ekonomikai. Tāpēc jāatbalsta un jāiedrošina MVU un mikrouzņēmumi izmantot rūpnieciskā īpašuma tiesības un pielietot tās saimnieciskās darbības stratēģijās, iesaistot dažādus uzņēmumus, kuru rīcībā ir patenti un kuri darbojas tajā pašā jomā, lai praksē ieviestu izgudrojumus, kas apvieno vairākus atklājumus. Jebkurā gadījumā rūpnieciskā īpašuma tiesību turētājs atrodas daudz labākā situācijā, lai ieinteresētu investorus vai saņemtu kredītus darbības izvēršanai.

5.4

Komiteja jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz to, ka Eiropas rūpniecībai vajadzīgi kvalitatīvi un izmaksu ziņā pieejami patenti, kas ir derīgi visās Kopienas valstīs un kuri spēj dot impulsu iekšējam tirgum.

5.5

Ir vajadzīga arī ātra un samērā lēta strīdu izšķiršanas sistēma. Vajadzētu veicināt starpnieku izmantošanu atsevišķu konfliktu risināšanā. Alternatīvs risinājums ir strīdu izšķiršana šķīrējtiesā. Savukārt patentu tiesvedības sistēmai jābūt specializētai, viegli pieejamai un ātrai, lai nekavētu ekonomikas attīstību.

5.6

Runa ir par jautājumiem, kas ir sabiedrības interesēs, tāpēc ir grūti saprast, kāpēc tie netika risināti gadu gaitā. Tiesa, ļoti lieliem uzņēmumiem ir iespēja pašreizējā sistēmā iegūt patentus, radot ievērojamus ienākumus Eiropas Patentu birojam (EPB) un dalībvalstu patentu birojiem. Bet tas nav sistēmas mērķis. Mērķis ir veicināt inovāciju un rūpniecības attīstību, kas nes labumu uzņēmumiem un sekmē jaunu, kvalificētu darba vietu radīšanu, pat ja ir jāpiešķir līdzekļi, lai pašreizējās īpašumtiesības, kuras piešķir novatoriskiem uzņēmumiem un personām, kļūtu efektīvākas un plašākas.

5.7

Komiteja ir pārliecināta, ka ir jānodrošina personām, kuras uzņēmumā tiešā veidā sekmē inovāciju un patentēšanu, tiesības saņemt daļu no ienākumiem, kurus rada viņu jauninājumi (attiecas uz izgudrotāju, kas ir pieņemts darbā vai veic darbu pēc pasūtījuma). Šāds risinājums pastāv dažās valstīs, bet to vajadzētu plašāk izmantot, lai dotu lielāku impulsu inovācijām.

6.1

Komiteja jau vairākkārt dažādos atzinumos ir izteikusi savu viedokli par IĪT ievērošanu un cīņu pret pirātismu un viltošanu, bet visplašāk minētie jautājumi skarti atzinumā (7), uz kuru tā īpaši vērš uzmanību.

6.2

Valstīm, kuras izsniegušas intelektuālā īpašuma patentus, jānodrošina piešķirto izņēmuma tiesību ievērošana, ņemot vērā vispārējo principu par tiesību pārkāpumu izslēgšanu. Viltošana ir smags novatorisku uzņēmumu interešu pārkāpums, kas grauj Kopienas rūpniecības zīmju kvalitāti un nopietni apdraud patērētājus. Turklāt MVU ir grūtības vieniem pašiem aizstāvēt savas intereses, un tiem ir vajadzīga konkrēta palīdzība.

6.3

Tiesību aktu, tiesu darbības un muitas kontroles kvalitāte uz ES robežām ir būtiska, lai cīnītos pret viltojumiem.

6.4

Tādēļ Komiteja atbalsta stingru Briseles I regulas ievērošanu un tiesu iestāžu un muitas sadarbību. Vienā dalībvalstī pieņemtos galīgos spriedumus būtu jāņem vērā visās citās dalībvalstīs bez ekzekvatūras prasības.

6.5

Saskaņā ar Kopienas tiesībām Komisijas atbalstītā kategoriska sabiedrības nostāja pret intelektuālā īpašuma tiesību un autortiesību pārkāpumiem attiecas arī uz viltojumu vai kopiju ražošanu tirdzniecības nolūkos; to Komiteja jau minēja iepriekšējos atzinumos. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību nevar īstenot ar dažādiem represīviem pasākumiem. Jācīnās ar lielajiem viltojumu ražotājiem un organizētās noziedzības ķēdēm, lai pārtrauktu nozares darbību, kas kavē dalībvalstu izaugsmi un nodarbinātību.

6.6

Liela nozīme ir arī patērētāju izglītošanai un informēšanai; patērētājiem jāzina, kādos apstākļos viltojumi tiek ražoti, tostarp izmantojot bērnu darbu vai piespiedu darba veidus. Viņiem jābūt brīdinātiem par riskiem, kas draud, pērkot dažus izstrādājumus, piemēram, zāles, tīmekļa vietnēs, kurās pārsvarā tiek piedāvāti viltojumi, kuru dēļ veselība var būt pakļauta briesmām.

7.1

Starptautiskā līmenī ir jāattīsta stratēģija, kas gan Eiropā, gan trešās valstīs nodrošina Eiropas IĪT ievērošanu, lai cīnītos pret viltošanu un pirātismu. Vienlaikus vajadzētu veicināt ilgtspējīgu tehnoloģiju nodošanu no Eiropas uz jaunattīstības valstīm.

7.2

Starptautiskie nolīgumi par preču zīmēm, patentiem vai autortiesībām tiek īstenoti atbilstoši līgumu tiesību vecajiem noteikumiem (Vīnes konvencija). Komiteja pauž nožēlu par nevēlamo pārredzamības trūkumu. Runa ir ne vien par labāko ekspertu iesaistīšanu valstu delegācijās, bet arī par Eiropas pieeju, sevišķi attiecībā uz aizsargājamo īpašumtiesību kvalitātes prasību. Sarunās vajadzētu vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un tās organizācijas, lai Eiropas Savienības ekonomikas partneri zinātu, ka “Eiropas delegācijām” ir plašs atbalsts, kura pamatā ir iepriekšēja apspriešanās un ieinteresēto personu līdzdalība sarunu pārraudzībā, kas var ilgt vairākus gadus.

7.3

Ilgtspējīgas attīstības un uz to vērstas starptautiskās sadarbības kritērijiem vajadzētu kļūt par galvenajiem globālajā ekonomikas zonā. Ir jāpanāk, ka visas sarunas būtu vērstas uz tādu risinājumu izstrādi, kas atbilstu iedzīvotāju vēlmēm un attiecīgo organizāciju interesēm.

8.1

Komiteja atbalsta Komisijas ierosināto stratēģiju, tomēr pauž dažus iepriekš minētos iebildumus un ierosinājumus.

8.2

Komiteja pilnībā apzinās šķēršļus un grūtības, kas rodas, īstenojot sarežģītas un dārgas reformas. Tomēr tā ir pārliecināta, ka ilgtspējīga izaugsme, kas būs Eiropas aizsardzības sistēmas rezultāts, veicinās nodokļu ieņēmumus.

8.3

Kopienas patents dos jaunu impulsu ieguldījumiem novatoriskās tehnoloģijās.

8.4

Komiteja turpinās atbalstīt visas konkrētās Kopienas iniciatīvas šajā jomā, kuru mērķis ir uzlabot piemērojamās tiesības, konfliktu risināšanu, intelektuālā īpašuma tiesību turētāju aizsardzību cīņā pret noziedzīgām organizācijām, kas darbojas viltošanas jomā. Komiteja vēlreiz uzsver, ka risinājumi ir steidzami vajadzīgi, jo uzņēmumi un iedzīvotāji tos gaida jau pārāk ilgi.