11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/55


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem”

COM(2008) 469 galīgā redakcija – 2008/0160 (COD)

2009/C 218/12

Padome saskaņā ar EK Līguma 251. pantu 2008. gada 25. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 28. janvārī. Ziņotājs — NARRO kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26 februārī (26. februāra sēdē), ar 95 balsīm par, 59 balsīm pret un 30 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu par saskaņotu tiesisko regulējumu tirdzniecībai ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem. Pašreizējā situācija nav pieļaujama; tādēļ starptautiskā līmenī būtu jāatbalsta būtiskas izmaiņas.

1.2.

Ņemot vērā to, ka Līgumā nav juridiskā pamata pasākumiem dzīvnieku labturības jomā, Komiteja uzskata, ka “iekšējā tirgus sadrumstalotības” kontekstā EKL 95. panta izvēle ir piemērota tiesību aktu izstrādei šajā jomā. Šāda lēmuma tiesiskums ir apstiprināts Kopienas tiesu praksē.

1.3.

Komiteja ierosina atlikt izņēmuma noteikumu spēkā stāšanās termiņu un iesaka Komisijai 2012. gadā iesniegt detalizētu progresa ziņojumu par tiesību aktu izstrādi roņveidīgo medību jomā, minēto ziņojumu izmantojot par pamatu iespējamo izņēmumu noteikšanai pēc 2012. gada.

1.4.

Jauno tiesību normu piemērošanas pirmajos trīs gados būtu jānosaka pilnīgs aizliegums, kā vienīgo izņēmumu paredzot medības, ar ko iztikas nodrošināšanai nodarbojas inuīti (eskimosi).

1.5.

Komisijai katrā ziņā jābūt iespējai izveidot efektīvas kontroles sistēmas, lai varētu garantēt izskatāmajā tiesību akta priekšlikumā paredzēto pasākumu izpildi. Kontroli nevar veikt tikai pati valsts, kura lūgusi atļaut noteikt izņēmumus. Komisijai jāspēj nodrošināt attiecīgo tiesību normu pienācīga izpilde noteiktā teritorijā.

1.6.

Komiteja aicina Komisiju veikt pētījumus par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz sugu saglabāšanu.

2.   Ievads

2.1.

Par roņveidīgajiem dēvētā dzīvnieku grupa aptver kopumā 33 roņu, jūras lauvu, kotiku, jūras ziloņu un valzirgu sugas. Tie ir dažāda lieluma zīdītāji, kas dzīvo kopā lielās kolonijās, lai vairotos uz sauszemes vai ledus.

2.2.

Lai arī dabas aizsardzības organizācijas (1) jau brīdina par roņveidīgo populācijas būtisku samazināšanos (tas saistīts arī ar klimata pārmaiņu ietekmi), to valstu, kurās roņveidīgie vairojas, mednieku apvienības un valdības noliedz jebkādu apdraudējumu sugas saglabāšanai un norāda uz to, ka medījamo roņveidīgo skaits sasniedz 15 miljonus. Pēdējos gados debates par roņveidīgo medībām ir aprobežojušās ar dzīvnieku labturības jautājumiem, aizmirstot par sugu aizsardzības aspektiem. ES ir spēkā roņveidīgo aizsardzībai paredzētas speciālās tiesību normas (2).

2.3.

Roņu komerciālās medības notiek Kanādā, Grenlandē, Namībijā, Norvēģijā un Krievijā. Šajās valstīs ir pieņemti atšķirīgi normatīvie akti roņveidīgo medību jomā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir norādījusi, ka trūkst uzticamu datu par roņveidīgo populāciju un gada laikā nogalināto dzīvnieku skaitu. Saskaņā ar atsevišķu valstu oficiālo informāciju valsts, kurā ir vislielākais nomedīto roņveidīgo skaits, ir Kanāda, kur gada laikā nogalina aptuveni 300 000 dzīvnieku. Saskaņā ar Kanādas valdības sniegtajiem datiem (3) 2008. gadā kopumā izsniegtas 17 000 medību licences un nomedīti 275 000 roņveidīgie. Nākamais lielākais nomedīto roņveidīgo skaits, kas tomēr ir ievērojami mazāks nekā Kanādā, ir Grenlandē (4) un Namībijā (5), proti, attiecīgi 160 000 un 80 000 nogalināto dzīvnieku gadā.

2.4.

Eiropas Savienībā roņus nogalina un dīrā divās dalībvalstīs: Somijā un Zviedrijā. Savukārt Apvienotajā Karalistē (Skotijā) ražo izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem. Atšķirībā no Norvēģijas vai Kanādas Kopienas teritorijā roņveidīgo medībām nav komerciālas nozīmes, toties tām ir divkāršs mērķis — tās ir brīvā laika pavadīšanas veids un no zivīm pārtiekošo sugu populācijas kontroles pasākums.

2.5.

Roņveidīgos nogalina, lai to ādu izmantotu mēteļu, taukus — eļļu un gaļu — lopbarības ražošanā, savukārt Āzijā aizvien iecienītāk kļūst to dzimumorgānus izmantot dzimumtieksmi veicinošu vielu iegūšanā.

2.6.

Roņveidīgo nogalināšana notiek dažādos veidos. Visbiežāk izmantotie palīglīdzekļi ir šaujamierocis un hakapiks (nūja ar āķi un āmurveidīgu uzgali). Zinātnieki šādu asu nūju uzskata par efektīvāko līdzekli roņveidīgo ātrai apdullināšanai un nogalināšanai, lai arī tās izskats ir visai primitīvs un robusts.

2.7.

EFSA savā 2007. gadā publicētajā zinātniskajā atzinumā (6) secinājusi, ka roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas. Tomēr EFSA arī atzīst, ka praksē nogalināšana ne vienmēr ir humāna un efektīva. Dažādos valstu tiesību aktos ir noteikts hakapiku izmantošanas veids un apjoms, kā arī šaujamieroču kalibrs un munīcijas izšaušanas ātrums.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Eiropas Parlaments 2006. gada 26. septembrī pieņēma deklarāciju (7), kurā Eiropas Komisiju aicināja sagatavot tiesību aktu priekšlikumus, lai reglamentētu no divu veidu roņveidīgajiem — Grenlandes roņiem un zilmugurainajiem roņiem — iegūtu izstrādājumu importu, eksportu un tirdzniecību. Minētajā deklarācijā arī pausts aicinājums ieviest īpašus noteikumus inuītu tradicionālajām roņu medībām.

3.2.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma ieteikumu par roņveidīgo medībām, kurā dalībvalstīm izteikts aicinājums aizliegt jebkāda veida nežēlīgas medību metodes, kas nenodrošina dzīvnieku tūlītēju nāvi.

3.3.

Pēdējo gadu laikā Beļģijā, Nīderlandē un Slovēnijā ir pieņemti valsts tiesību akti, kuros aizliegta izstrādājumu, kas iegūti no roņveidīgajiem, apstrāde un tirdzniecība. Arī citas ES dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu izstrādāt regulējumu šajā jomā un šobrīd gatavoti atbilstošus valsts tiesību aktus.

3.4.

Eiropas Komisija 2007. gada sākumā rīkoja ieinteresēto pušu uzklausīšanu, pēc kuras tika izdots Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) sagatavots zinātnisks atzinums (8). Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts 2008. gada aprīlī publicēja pētījumu par izstrādājumu, kas iegūti no roņveidīgajiem, aizlieguma iespējamo ietekmi.

3.5.

Eiropas Komisija 2008. gada 23. jūlijā ierosināja pieņemt regulu (9) par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem. Juridiskais pamats bija EK Līguma 95. un 133. pants. 95. panta priekšmets ir iekšējā tirgus sadrumstalotība, savukārt 133. panta priekšmets — kopējā tirdzniecības politika. Kritēriji 95. panta noteikumu izmantošanai par juridisko pamatu ir noteikti Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksē.

3.6.

Komisijas regulas priekšlikumā aizliegts laist tirgū, kā arī importēt Kopienā, eksportēt no tās un pārvadāt tranzītā caur Kopienas teritoriju izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem. Priekšlikumā tomēr paredzēta arī virkne noteikumu, kas pieļauj izņēmumus vispārējo noteikumu piemērošanā, ja ir izpildītas regulas priekšlikumā iekļautās dzīvnieku labturības prasības (10). Ar minēto prasību palīdzību jānodrošina tas, ka roņveidīgie tiek nogalināti vai nodīrāti, nenodarot tiem novēršamas sāpes, mokas vai cita veida ciešanas.

3.7.

Eiropas Komisija automātiski piemēro izņēmuma noteikumus tradicionālajām roņveidīgo medībām, ar ko iztikas nodrošināšanai nodarbojas inuīti. Īstenošanas noteikumos tiks paredzēti piemēroti pasākumi, lai varētu pierādīt no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu izcelsmi.

3.8.

Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu minēto regulu.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu par saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz metodēm, kas ir pieļaujamas roņveidīgo medīšanai un no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanai tirgū.

4.2.

Regulas priekšlikuma galvenais temats ir dzīvnieku labturība, taču ar sugu aizsardzību saistītie problēmjautājumi tajā nav apskatīti. Eiropas vides aizsardzības organizācijas ir uzsvērušas vajadzību tiesību akta tekstā iekļaut arī sugu aizsardzības aspektus. ES tomēr jau ir spēkā aptveroši tiesību akti sugu aizsardzības jomā, kā arī īpaši instrumenti roņveidīgo populācijas saglabāšanai, kas papildina priekšlikumā paredzētos pasākumus.

4.3.

Nav šaubu, ka klimata pārmaiņas (galvenokārt polāro ledāju kušana) tieši ietekmēs roņveidīgo dzīves un vairošanās apstākļus. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Komisiju veikt attiecīgus zinātniskus pētījumus un novērtējumu, lai būtu pieejami reāli dati par klimata pārmaiņu iespējami nelabvēlīgo ietekmi uz roņveidīgo populāciju un lai vajadzības gadījumā pārstrādātu vai pieņemtu Kopienas instrumentus sugu aizsardzības jomā.

4.4.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā nav atsevišķa juridiskā pamata, lai ES būtu iespēja pieņemt tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā. Šāda precīza juridiskā pamata trūkums ir iemels, kāpēc ES šo nepilnību cenšas novērst, izmantojot citu, minētā jautājuma risināšanai tikpat likumīgu juridisko pamatu. Šajā gadījumā neviennozīmīgi vērtētais 95. pants “iekšējā tirgus sadrumstalotības” kontekstā ES piedāvā iespēju saskaņot tiesību aktus dzīvnieku aizsardzības jomā, kura Kopienas tiesu praksē atzīta par “vispārējas intereses” jautājumu. EESK savā atzinumā (11) par kaķu un suņu kažokādām paudusi atbalstu iepriekšminētā juridiskā pamata izmantošanai, lai tādējādi varētu pieņemt tiesisko regulējumu dzīvnieku aizsardzības jomā, un uzsvērusi, ka tas atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas izstrādātajiem tirdzniecības noteikumiem.

4.5.

Ņemot vērā, ka šajā jomā nav Kopienas līmeņa kontroles, trūkst (EFSA oficiāli atzītu) datu un pastāv saimnieciskā ieinteresētība, ir problemātiski gūt patiesu un nesagrozītu informāciju par roņveidīgo medībām ārpus ES. Tiesību aktu iespējamās izmaiņas, panākot atbilstību Kopienas jaunajiem kritērijiem tajās valstīs, kurās tiek nogalināti roņveidīgie, praksē ne vienmēr nozīmēs roņveidīgo nogalināšanas apstākļu ievērojamus uzlabojumus.

4.6.

Vispārējais aizliegums, ko papildina turpmāk noteikto izņēmumu sistēma, veido jauna veida procedūru, kas varētu radīt noderīgu precedentu Kopienas turpmāko tiesību aktu izstrādei. Tādēļ EESK pilnībā nenoraida Kopienas izņēmumu sistēmu, bet aicina atlikt tās stāšanos spēkā, nosakot, ka regulas piemērošanas pirmajos trīs gados ir spēkā pilnīgs vispārējais aizliegums, izņēmumu piemērojot vienīgi inuītu kopienām, kuru iztika ir atkarīga no roņveidīgo medībām. Šāda spēkā stāšanās atlikšana, pirmkārt, nodrošinātu ES iespējas veikt vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai izstrādātu precīzāku un stingrāku izņēmumu sistēmu salīdzinājumā ar sākotnējā priekšlikumā iezīmēto vispārējo sistēmu, otrkārt, atvieglotu uzraudzību un, treškārt, ļautu noteikt jaunus kritērijus, uz kuru pamata pieņemt lēmumus par iespējamo izņēmumu apstiprināšanu.

4.7.

Kopienas ziņojuma par valstu veiktajām tiesību aktu izmaiņām roņveidīgo medību jomā iesniegšana 2012. gadā un kontroles mehānismu praktiska izmantošana katrā ziņā būs lietderīga, lai Kopiena turpmāk varētu izvērtēt panākto progresu un pieņemt lēmumu par iespējamo izņēmumu noteikšanu. Datu trūkums ir pietiekams pamatojums Kopienas lielākiem centieniem apkopot visa veida svarīgu un vajadzīgu informāciju.

4.8.

EESK izsaka cerību, ka tām valstīm, kurās notiek roņveidīgo medības, Komisijas priekšlikums tiesību aktam būs patiess stimuls grozīt minēto valstu likumus un metodes, lai roņveidīgo nogalināšana notiktu “humānākā” veidā. Pašreizējā situācija attiecībā uz roņveidīgo nogalināšanu nav pieļaujama; jāsāk īstenot vajadzīgās pārmaiņas, lai arī ES pilnvaras šajā jomā ir ierobežotas.

4.9.

EESK uzsver, ka dalībvalstīm jāievieš efektīvu, preventīvu un samērīgu sankciju sistēma, lai tādējādi nodrošinātu roņveidīgo medību regulējumam paredzētā jaunā tiesību akta ietekmi un efektivitāti. Efektīva sankciju sistēma veicinātu iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības nostiprināšanu.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Lai arī regulas priekšlikumā nav apskatīts jautājums par to, cik attaisnojamas ir roņveidīgo medības, EESK tomēr vēlētos pievērsties vairākiem jautājumiem, uz kuriem joprojām nav rastas atbildes. Pirmkārt, nepārprotami jāuzsver, ka roņveidīgo nogalināšanu nevar apzīmēt kā zvejniecību, tās drīzāk ir zīdītāju medības. Otrkārt, apšaubāms ir apgalvojums, ka roņveidīgie ir vainojami jūras resursu, īpaši mencu krājumu, sarukšanā. Šādam argumentam, ko dažās valstīs izmanto kā roņveidīgo medības attaisnojošu apstākli, nav nekāda zinātniska pamatojuma. Ņemot vērā jūras ekosistēmas sarežģītību, nav iespējams izteikt viennozīmīgus apgalvojumus par šo tematu.

5.2.

Komisija savā priekšlikumā neizšķir roņveidīgo medības lielos un mazos apmēros. Šāda Komisijas pieeja ir būtībā pamatota, jo priekšlikuma mērķa pamatā ir dzīvnieku labturības pamatprincipi. No dzīvnieku labturības viedokļa nav attaisnojama īpašu izņēmumu noteikšana tajās Eiropas valstīs, kurās ar roņveidīgo medībām nodarbojas nelielos apmēros, pretējā gadījumā arī varētu tikt apšaubīta visa priekšlikuma starptautiskā likumība.

5.3.

Šajā jomā kontrole ir sevišķi apgrūtināta un sarežģīta, turklāt tā jāveic ārkārtēji nelabvēlīgos laika apstākļos. Ar kontroles palīdzību jāspēj apzināt faktiski nogalināto dzīvnieku skaits un noteikt, cik lielā mērā noteiktā teritorijā tiek ievēroti attiecīgie tiesību akti. Šķiet, ka uzraudzības sistēma, ko īsteno tikai pati izņēmuma noteikumus pieprasījusī valsts, jau a priori nevar būt labākā iespēja šādas sistēmas neatkarības nodrošināšanai. ES būtu jāizmanto ekspertu grupa, kas veiktu kontroli uz vietas tajās valstīs, kuras pieprasījušas noteikt izņēmumus. Šāda Eiropas inspektoru grupa būtu jāfinansē tām valstīm, kuras vēlas savus izstrādājumus eksportēt Kopienas tirgū. Līdz ar to ES būtu pieejama plašāka informācija, lai varētu labāk izvērtēt marķēšanas un etiķetēšanas sistēmas efektivitāti.

5.4.

Marķēšanas sistēmas un brīvprātīgas etiķetēšanas ieviešana valstīs, kuras pieprasījušas piemērot izņēmuma noteikumus, ir atbilde uz Eiropas iedzīvotāju atkārtoti paustajām bažām Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas laikā. Marķēšanas un etiķetēšanas iniciatīvas katrā ziņā jāpapildina ar vispārējiem pasākumiem izstrādājumu, kas iegūti no roņveidīgajiem, laišanas tirgū aizlieguma noteikšanai. Pretējā gadījumā ir apšaubāms, vai iespējams sasniegt Komisijas priekšlikumā izvirzītos mērķus dzīvnieku labturības jomā.

5.5.

Marķēšanas kritērijiem regulas īstenošanas noteikumos jābūt formulētiem tā, lai marķēšanas un etiķetēšanas nosacījumi būtu nepārprotami. Šajā jomā iepriekš spēkā esošo noteikumu nepietiekamas precizitātes rezultāts bija neskaidra, patērētājus maldinoša un pārprotama etiķetēšana. Tirgū bieži sastopami izstrādājumi, kas ražoti, izmantojot no roņveidīgajiem iegūtas izejvielas, taču uz etiķetēm norādīts “eļļa no jūras dzīvniekiem” vai “zivju eļļa”. Svarīgi, lai uz minēto izstrādājumu etiķetēm būtu norādīta ne tikai roņveidīgo suga, no kuras izstrādājums izgatavots, bet arī dzīvnieku izcelsmes vieta.

5.6.

Komitejai, kura sniegs atbalstu Eiropas Komisijai izņēmumu noteikšanas procedūrā, būtu jānodrošina visu šajā procedūrā ieinteresēto organizāciju un tirgus dalībnieku līdzdalība.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  IFAW Tehniskā instruktāža (Technical Briefing), 2008. gada janvāris.

(2)  Direktīva 92/43/EEK, 1992. gada 21. maijs.

(3)  “Roņveidīgie un roņveidīgo medības Kanādā. Fakti par roņveidīgajiem”, 2008. gads.

(4)  Groenlandia Home Rule, 2006. gads.

(5)  EFSA ziņojums “Roņveidīgo nonāvēšanas un dīrāšanas labturības aspekti”, 2007. gada decembris.

(6)  EFSA2007. gada 6. decembra zinātnisks atzinums, EFSA–Journal (2007. gads) 610, 122. lpp. (tulkotāja piezīme: teksts nav pieejams latviešu valodā).

(7)  Eiropas Parlamenta Deklarācija Nr. 38/2006.

(8)  EFSA2007. gada 6. decembra zinātnisks atzinums, EFSA–Journal (2007. gads) 610,122. un turpmākās lpp.

(9)  COM(2008) 469 galīgā redakcija.

(10)  Regulas priekšlikuma 4. panta 1. punkts.

(11)  OV C 168, 20.7.2007., 42. lpp.