PIELIKUMS

1. DAĻA

CAS Nr. 7775-11-3		EINECS-Nr.: 231-889-5
Molekulformula:	Na2CrO4
EINECS nosaukums:	nātrija hromāts
IUPAC nosaukums:	nātrija hromāts
Ziņotāja dalībvalsts:	Apvienotā Karaliste
Klasifikācija (1):	2.kat.; Kanc.; R45 2.kat.; Mutagen; R46 2.kat.; Reprod.; R60-61 T+;R26 T;R25-48/23 C;R34 Xn;R21 R42/43 N;R50-53

Riska novērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotu vai importētu piecu radniecīgu hroma(VI) savienojumu aprites ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, kuru Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts (2).

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā piecus hroma(VI) savienojumus galvenokārt izmanto par izejvielām citu hroma(VI) un hroma(III) savienojumu iegūšanai, kā koksnes konservantu un metālu virsmas apstrādes līdzekļu sastāvdaļu, vasku un K vitamīna ražošanā, pigmentu un katalizatoru sastāvā.

Tos izmanto arī par oksidētājiem kokvilnas krāsošanai, fotoķimikāliju sastāvā un par korozijas inhibitoriem, pievienojot dzesēšanas ūdenim, kā arī aktīvās ogles ražošanai.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A.   Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka jāveic īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums izdarīts, jo:

—	ir bažas par elpošanas ceļu sensoru kairinājumu,

—	bažas par acu un ādas kairinājumu,

—	bažas par akūtu toksicitāti pēc īslaicīgas iedarbības ieelpojot,

—	bažas par ādas sensibilizāciju,

—	bažas par saslimšanu ar astmu kā arodslimību,

—	bažas par reproduktīvo toksicitāti (auglība un attīstības toksicitāte), kas ir sekas atkārtotai iedarbībai ieelpojot,

—	bažas par mutagenitāti un kancerogenitāti.

Nav veikti pietiekami plaši izmēģinājumi par vielas iedarbību uz elpošanas ceļiem un nierēm kā hroma(VI) savienojumu kaitīgās iedarbības sekām pēc to atkārtotas iedarbības ieelpojot, īpaši, lai noteiktu nenovērojamās kaitīgās iedarbības līmeni NOAEL un iedarbību atkarībā no devas. Turklāt viela ir identificēta kā kancerogēna visās devās, arī tādās devās, kas mazākas par nenovērojamās kaitīgās iedarbības līmeni, kad parasti ir vajadzīgi kontroles pasākumi, kas paliek nemainīgi, arī iegūstot vairāk informācijas.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—

ir bažas par mutagenitāti un kancerogenitāti pēc iedarbības caur ādu, pieaugušajiem strādājot ar kokmateriāliem, kas apstrādāti ar vara hroma arsenātu (CCA) pēc sausā paņēmiena, bet bērniem — saskaroties ar rotaļu konstrukcijām no šādiem kokmateriāliem, jo nav iedarbības robežas, kuru šiem beigu punktiem varētu identificēt par veselībai nekaitīgu. Tomēr riska novērtējums rāda, ka šie riski jau patlaban ir zemi. Tas jāņem vērā, izvērtējot esošo kontroles pasākumu piemērotību un īpašu papildu riska samazināšanas pasākumu lietderību.

Nav oficiāla risku raksturojuma par kaitīgo iedarbību uz patērētājiem, kāda var būt kokmateriālu apstrādei ar CCA pēc slapjā paņēmiena. Apvienotajā Karalistē kā nosacījums apstiprināšanai saskaņā ar regulām par pesticīdu kontroli (1986) paredzēts aizliegums piegādāt pēc apstrādes ar CCA pilnīgi neizžāvētus kokmateriālus. Līdzīgi kontroles pasākumi jau var būt spēkā visās pārējās dalībvalstīs. Tomēr, ja visās dalībvalstīs nav īpašu kontroles pasākumu, var būt bažas par visiem attiecīgajiem ar cilvēka veselību saistītajiem beigu punktiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—

mutagenitātei un kancerogenitātei nav iedarbības sliekšņa, zem kura šiem beigu punktiem var identificēt, ka varētu nebūt nekāda riska cilvēka veselībai. Tomēr riska novērtējums rāda, ka šie riski jau patlaban ir zemi. Tas jāņem vērā, izvērtējot esošo kontroles pasākumu piemērotību un īpašu papildu riska samazināšanas pasākumu lietderību.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B.   Vide

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Vides riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SAUSZEMES EKOSISTĒMU

1.

ir tāds, ka vajadzīga papildu informācija un/vai testēšana. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgo iedarbību, ko uz tādu vides segmentu kā sedimenti rada ražošana, pigmentu ražošana, hroma oksīda ražošana, ādu miecēšanas šķīdumi, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošana un to lietošana, izmantošanā esošs ar tiem apstrādāts koks, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļi un metālu ķīmiskā apstrāde. Informācijas un/vai testēšanas prasības ir: — toksicitātes testēšana sedimentos dzīvojošajiem organismiem. Tomēr vides risku ierobežošanas stratēģijas īstenošana II iedaļā un attiecīgs Komisijas ieteikums 2008/454/EK (3) varētu novērst nepieciešamību pēc papildu informācijas; — ir bažas par kaitīgo iedarbību, kas nav tieši saistīta ar kādu vides segmentu, kā netieša iedarbība uz plēsīgajiem dzīvniekiem, kuru barošanās ķēdēs ietilpst gliemenes, kuras ietekmē pigmentu ražošana, hroma oksīda ražošana, ādu miecēšanas šķīdumi, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošana, izmantošanā esošs ar tiem apstrādāts koks, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļu ražošana un metālu ķīmiskā apstrāde. Informācijas un/vai testēšanas prasības ir: — papildu pētījumi par hroma uzņemšanu dzīvajos organismos, izņemot zivis, hroma iedarbības raksturojums uz šiem organismiem un hroma toksicitāte organismiem, kuri pārtiek no citiem organismiem, kas satur hromu. Tomēr vides risku ierobežošanas stratēģijas īstenošana II iedaļā un attiecīgs Komisijas ieteikums 2008/454/EK varētu novērst nepieciešamību pēc papildu informācijas;

2.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgo iedarbību uz ūdens un sauszemes vidi, ko rada ražošana (tikai uz ūdens vidi, vienā uzņēmumā) — pigmentu ražošana, hroma oksīda ražošana, ādu miecēšanas šķīdumi, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošana un to lietošana, izmantošanā esošs ar tiem apstrādāts koks, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļu ražošana un metālu ķīmiskā apstrāde.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šis secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par pigmentu ražošanas, hroma oksīda ražošanas, ādu miecēšanas šķīdumu, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošanas, izmantošanā esoša ar tiem apstrādāta koka, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļu ražošanas un metālu ķīmiskās apstrādes ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

STRĀDĀJOŠIEM

Vispāratzīts, ka patlaban Kopienas līmenī spēkā esošie tiesību akti, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, jo īpaši Padomes Direktīva 2004/37/EK (4) (Direktīva par kancerogēniem un mutagēniem), nodrošina pietiekamu tiesisku regulējumu šo vielu radītā riska ierobežošanai vajadzīgajā apjomā, un tas ir jāizmanto.

Šā regulējuma satvarā ir ieteicams:

—	Kopienas līmenī noteikt hroma(VI) savienojumu arodekspozīcijas robežvērtības saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK (5) vai attiecīgi Direktīvu 2004/37/EK;

—	Kopienas līmenī noteikt hroma(VI) savienojumu satura robežvērtību bioloģiskos objektos saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK.

PATĒRĒTĀJIEM un CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU

—

Esošie tiesiskā regulējuma aizsardzības pasākumi, kas vērsti uz patērētājiem un cilvēkiem, kuri pakļauti iedarbībai ar vides starpniecību, jo īpaši Padomes Direktīvas 98/8/EK (Direktīva par biocīdiem) noteikumi un noteikumi Padomes Direktīvā 76/769/EEK par kancerogēnām, mutagēnām un reprodukcijai toksiskām (CMR) vielām, uzskatāmi par pietiekamiem identificēto patērētāju risku novēršanai.

VIDEI

—	Pārskatot prioritāro vielu sarakstu, kas atbilst Ūdens pamatdirektīvai (X pielikums 2000/60/EK), Komisijai ieteikts tajā iekļautu hromu;

—

Īpaši attiecībā uz hroma(VI) savienojumu reducēšanu par hroma(III) savienojumiem izmantošanai miecēšanas šķīdumiem uz vietas ādu apstrādes uzņēmumos, tiek ierosināts nākamajā redakcijā LPTP atsauces dokumentam ādu apstrādes uzņēmumiem iekļaut attiecīgas norādes par to, ka hroma(VI) savienojumu reducēšana uz vietas uzņēmumos par hroma(III) sāļiem miecēšanas šķīdumu pagatavošanai nav uzskatāma par LPTP;

—	Ierosināts, ka Komisija Direktīvā 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām iekļauj hroma(VI) satura ierobežojumus notekūdeņu dūņās un augsnē, kā arī paredz gada piesārņojuma slodzes ierobežojumus;

—

par biocīdiem patlaban Kopienas līmenī spēkā esošais tiesiskais regulējums (Direktīva 98/8/EK) uzskatāms par pietiekamu pamatu to risku ierobežošanai, kas ir saistīti ar hroma(VI) savienojumus saturošu koksnes aizsardzības līdzekļu lietošanu, un riskiem, kas saistīti ar tādu koka izstrādājumu izmantošanu sadzīvē, kuri valstī apstrādāti ar hroma(VI) savienojumus saturošiem koksnes aizsardzības līdzekļiem.

2. DAĻA

CAS Nr. 10588-01-9		EINECS-Nr.: 234-190-3
Molekulformula:	Na2Cr2O7
EINECS nosaukums:	Nātrija dihromāts
IUPAC nosaukums:	Nātrija dihromāts
Ziņotāja dalībvalsts:	Apvienotā Karaliste
Klasifikācija (6):	O;R8 2.kat.; Kancer.; R45 2.kat.; Mutagen.; R46 2.kat.; Reprod.; R60-61 T+;R26 T;R25-48/23 C;R34 Xn;R21 R42/43 N;R50-53

Riska novērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotu vai importētu piecu radniecīgu hroma(VI) savienojumu aprites ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, kuru Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts (2).

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā piecus hroma(VI) savienojumus galvenokārt izmanto par izejvielām citu hroma(VI) un hroma(III) savienojumu iegūšanai, kā koksnes konservantu un metālu virsmas apstrādes līdzekļu sastāvdaļu, vasku un K vitamīna ražošanā, pigmentu un katalizatoru sastāvā.

Tos izmanto arī par oksidētājiem kokvilnas krāsošanai, fotoķimikāliju sastāvā un par korozijas inhibitoriem, pievienojot dzesēšanas ūdenim, kā arī aktīvās ogles ražošanai.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A.   Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums izdarīts, jo:

—	ir bažas par elpošanas ceļu sensoru kairinājumu,

—	bažas par acu un ādas kairinājumu,

—	bažas par akūtu toksicitāti pēc īslaicīgas iedarbības ieelpojot,

—	bažas par ādas sensibilizāciju,

—	bažas par saslimšanu ar astmu kā arodslimību,

—	bažas par reproduktīvo toksicitāti (auglība un attīstības toksicitāte), kas ir sekas atkārtotai iedarbībai ieelpojot,

—	bažas par mutagenitāti un kancerogenitāti.

Nav veikti pietiekami plaši izmēģinājumi par vielas iedarbību uz elpošanas ceļiem un nierēm kā hroma(VI) savienojumu kaitīgās iedarbības sekām pēc to atkārtotas iedarbības ieelpojot, īpaši lai noteiktu nenovērojamās kaitīgās iedarbības līmeni NOAEL un iedarbību atkarībā no devas. Turklāt viela ir identificēta kā kancerogēna visās devās, arī tādās devās, kas mazākas par nenovērojamās kaitīgās iedarbības līmeni, kad parasti ir vajadzīgi kontroles pasākumi, kas paliek nemainīgi, arī iegūstot vairāk informācijas.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šis secinājums ir izdarīts, jo:

—

ir bažas par mutagenitāti un kancerogenitāti pēc iedarbības caur ādu, pieaugušajiem strādājot ar kokmateriāliem, kas apstrādāti ar vara hroma arsenātu (CCA) pēc sausā paņēmiena, bet bērniem — saskaroties ar rotaļu konstrukcijām no šādiem kokmateriāliem, jo nav iedarbības robežas, kuru šiem beigu punktiem varētu identificēt par veselībai nekaitīgu. Tomēr riska novērtējums rāda, ka šie riski jau patlaban ir zemi. Tas jāņem vērā, izvērtējot esošo kontroles pasākumu piemērotību un īpašu papildu riska samazināšanas pasākumu lietderību.

Nav oficiāla risku raksturojuma par kaitīgo iedarbību uz patērētājiem, kāda var būt kokmateriālu apstrādei ar CCA pēc slapjā paņēmiena. Apvienotajā Karalistē kā nosacījums apstiprināšanai saskaņā ar regulām par pesticīdu kontroli (1986) paredzēts aizliegums piegādāt pēc apstrādes ar CCA pilnīgi neizžāvētus kokmateriālus. Līdzīgi kontroles pasākumi jau var būt spēkā visās pārējās dalībvalstīs. Tomēr, ja visās dalībvalstīs nav īpašu kontroles pasākumu, var būt bažas par visiem attiecīgajiem ar cilvēka veselību saistītajiem beigu punktiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—

mutagenitātei un kancerogenitātei nav iedarbības sliekšņa, zem kura šiem beigu punktiem var identificēt, ka varētu nebūt nekāda riska cilvēka veselībai. Tomēr riska novērtējums rāda, ka šie riski jau patlaban ir zemi. Tas jāņem vērā, izvērtējot esošo kontroles pasākumu piemērotību un īpašu papildu riska samazināšanas pasākumu lietderību.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B.   Vide

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Vides riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SAUSZEMES EKOSISTĒMU

1.

ir tāds, ka vajadzīga papildu informācija un/vai testēšana. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgo iedarbību, ko uz tādu vides segmentu kā sedimenti rada ražošana, pigmentu ražošana, hroma oksīda ražošana, ādu miecēšanas šķīdumi, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošana un to lietošana, izmantošanā esošs ar tiem apstrādāts koks, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļi un metālu ķīmiskā apstrāde. Informācijas un/vai testēšanas prasības ir: — toksicitātes testēšana sedimentos dzīvojošajiem organismiem. Tomēr vides risku ierobežošanas stratēģijas īstenošana II iedaļā un attiecīgs Komisijas ieteikums 2008/454/EK (3) varētu novērst nepieciešamību pēc papildu informācijas; — ir bažas par kaitīgo iedarbību, kas nav tieši saistīta ar kādu vides segmentu, kā netieša iedarbība uz plēsīgajiem dzīvniekiem, kuru barošanās ķēdēs ietilpst gliemenes, kuras ietekmē pigmentu ražošana, hroma oksīda ražošana, ādu miecēšanas šķīdumi, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošana, izmantošanā esošs ar tiem apstrādāts koks, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļu ražošana un metālu ķīmiskā apstrāde. Informācijas un/vai testēšanas prasības ir: — papildu pētījumi par hroma uzņemšanu dzīvajos organismos, izņemot zivis, hroma iedarbības raksturojums uz šiem organismiem un hroma toksicitāte organismiem, kuri pārtiek no citiem organismiem, kas satur hromu. Tomēr vides risku ierobežošanas stratēģijas īstenošana II iedaļā un attiecīgs Komisijas ieteikums 2008/454/EK varētu novērst nepieciešamību pēc papildu informācijas;

2.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgo iedarbību uz ūdens un sauszemes vidi, ko rada ražošana (tikai uz ūdens vidi, vienā uzņēmumā) — pigmentu ražošana, hroma oksīda ražošana, ādu miecēšanas šķīdumi, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošana un to lietošana, izmantošanā esošs ar tiem apstrādāts koks, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļu ražošana un metālu ķīmiskā apstrāde.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par pigmentu ražošanas, hroma oksīda ražošanas, ādu miecēšanas šķīdumu, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošanas, izmantošanā esoša ar tiem apstrādāta koka, metālu virsmas ķīmiskās apstrādes līdzekļu ražošanas un metālu ķīmiskās apstrādes ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

STRĀDĀJOŠIEM

Vispāratzīts, ka patlaban Kopienas līmenī spēkā esošie tiesību akti, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, jo īpaši Padomes Direktīva 2004/37/EK (4) (Direktīva par kancerogēniem un mutagēniem), nodrošina pietiekamu tiesisku regulējumu šo vielu radītā riska ierobežošanai vajadzīgajā apjomā, un tas ir jāizmanto.

Šā regulējuma satvarā ir ieteicams:

—	Kopienas līmenī noteikt hroma(VI) savienojumu arodekspozīcijas robežvērtības saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK (5) vai attiecīgi Direktīvu 2004/37/EK.

—	Kopienas līmenī noteikt hroma(VI) savienojumu satura robežvērtību bioloģiskos objektos saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK.

PATĒRĒTĀJIEM un CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU

—

Esošie tiesiskā regulējuma aizsardzības pasākumi, kas vērsti uz patērētājiem un cilvēkiem, kuri pakļauti iedarbībai ar vides starpniecību, jo īpaši Padomes Direktīvas 98/8/EK (Direktīva par biocīdiem) noteikumi un noteikumi Padomes Direktīvā 76/769/EEK par kancerogēnām, mutagēnām un reprodukcijai toksiskām (CMR) vielām, uzskatāmi par pietiekamiem identificēto patērētāju risku novēršanai.

VIDEI

—	Pārskatot prioritāro vielu sarakstu, kas atbilst Ūdens pamatdirektīvai (X pielikums 2000/60/EK), Komisijai ieteikts tajā iekļautu hromu;

—

Īpaši attiecībā uz hroma(VI) savienojumu reducēšanu par hroma(III) savienojumiem izmantošanai miecēšanas šķīdumiem uz vietas ādu apstrādes uzņēmumos, tiek ierosināts nākamajā redakcijā LPTP atsauces dokumentam ādu apstrādes uzņēmumiem iekļaut attiecīgas norādes par to, ka hroma(VI) savienojumu reducēšana uz vietas uzņēmumos par hroma(III) savienojumiem miecēšanas šķīdumu pagatavošanai nav uzskatāma par LPTP;

—	Ierosināts, ka Komisija Direktīvā 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām iekļauj hroma(VI) satura ierobežojumus notekūdeņu dūņās un augsnē, kā arī paredz gada piesārņojuma slodzes ierobežojumus;

—

par biocīdiem patlaban Kopienas līmenī spēkā esošais tiesiskais regulējums (Direktīva 98/8/EK) uzskatāms par pietiekamu pamatu to risku ierobežošanai, kas ir saistīti ar hroma(VI) savienojumus saturošu koksnes aizsardzības līdzekļu lietošanu, un riskiem, kas saistīti ar tādu koka izstrādājumu izmantošanu sadzīvē, kuri valstī apstrādāti ar hroma(VI) savienojumus saturošiem koksnes aizsardzības līdzekļiem.

3. DAĻA

CAS Nr. 79-94-7;		EINECS-Nr.: 201-236-9
Struktūrformula:
EINECS nosaukums:	2,2',6,6'-tetrabrom-4,4'-izopropilidēndifenols (tetrabrombisfenols A)
IUPAC nosaukums:	2,2',6,6'-tetrabrom-4,4'-izopropilidēndifenols
Ziņotāja dalībvalsts:	Apvienotā Karaliste
Klasifikācija (7):	Nav

Riska novērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotas vai tajā importētas vielas dzīves ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, ko Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts (2).

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto par plastmasu ķīmiski aktīvu antipirēnu vai antipirēna piedevu. Kā ķīmiski aktīvu antipirēnu (ķīmiski saistīts ar polimēru materiāliem) galvenokārt izmanto epoksīdsveķos un polikarbonāta sveķos. Kā antipirēna piedevu izmanto akrilnitrila-butadiēna-stirola (ABS) kaučuks.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A.   Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM, PATĒRĒTĀJIEM UN CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B.   Vide

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SAUSZEMES EKOSISTĒMU

1.

ir tāds, ka vajadzīga papildu informācija un testēšana. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — iespējams, ka TBBPA saldūdeņu un jūras ūdeņu sedimentos anaerobos apstākļos var noārdīties līdz bisfenolam A. Šis secinājums jāpārskata tiklīdz būs jaunākie dati par ietekmi uz ūdeņiem un bisfenolam A noteikta atbilstošs PNEC koncentrācija; — cits iespējams metabolīts/noārdīšanās produkts — tetrabrombisfenols A bis(metilēteris) — iespējams atbilst PBT vielas skrīninga kritērijiem. Lai gan rezultāti var būt nepārliecinoši, uzskata, ka tas ir neliels sadalīšanās produkts. Ņemot vērā to, ka riska samazināšanas pasākumi jau ir noteikti attiecībā uz dažiem izmantošanas veidiem (kuri samazina pamatsavienojuma vides noslodzi), pašreiz nav ieteikumu veikt konkrētus pasākumus šajā jautājumā; — rādītāji riska raksturojumā par jūras vidi norāda uz iespējamu risku attiecībā uz dažiem lietojumiem. Jāizvērtē, vai vajadzīgi sīkāka informācija par toksicitāti jūras organismiem, tiklīdz ir zināmi rezultāti par jebkuriem riska samazināšanas pasākumiem, kuri tika veikti, pamatojoties uz saldūdeņu un saldūdeņu sedimentu novērtējumu. Tomēr gaidāms, ka ar vides risku ierobežošanas stratēģijas īstenošanu, kas ir II iedaļā, un attiecīgu Komisijas ieteikumu 2008/454/EK, varētu pietiekami samazināt vielu koncentrāciju ūdens un sauszemes ekosistēmā un novērst nepieciešamību pēc papildu informācijas.

2.

ir jāveic īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — ražošanas vietās, kur TBBPA izmanto par antipirēna piedevu ABS (akrilnitrila-butadiēna-stirola kaučuks), PEC/PNEC attiecība virszemes ūdeņos un sedimentos ir >1; — ražošanas vietās un pārstrādes vietās, kur TBBPA izmanto antipirēna piedevu ABS, virszemes ūdeņos un sedimentos PEC/PNEC attiecība ir > 1. Slēdziens par ražošanas vietām ir atkarīgs no tā, vai no šīm ražotnēm lauksaimniecībā izmanto notekūdeņu dūņas (risks nav konstatēts vietās, kur notekūdeņu dūņas netiek izmantotas lauksaimniecībā). ABS ražošanas vietās risks ir konstatēts neatkarīgi no sedimentu izmantošanas.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

Riska samazināšanas stratēģijas rezultāti ir izklāstīti attiecīgajā Komisijas ieteikumā 2008/454/EK (3).

---

(1)  Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., labojums ar OV L 216, 16.6.2004., 125. lpp.).

(2)  Riska faktoru novērtēšanas ziņojuma pilns teksts un kopsavilkums atrodams Eiropas Ķīmisko vielu biroja tīmekļa vietnē:

http://ecb.jrc.it/existing-substances/

(3)  OV L 158, 18.6.2008.

(4)  OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

(5)  OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

(6)  Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., labojums ar OV L 216, 16.6.2004., 125. lpp.).

(7)  Patlaban šī ķīmiskā viela nav iekļauta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.