5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 138/10


Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2006. gada 12. jūlijs)

par kavējuma naudas galīgās summas noteikšanu, kas uzlikta Microsoft Corporation ar Lēmumu K(2005) 4420 galīgā redakcija, un par minētā lēmuma grozīšanu attiecībā uz kavējuma naudas apjomu

(Lieta COMP/C-3/37.792 — Microsoft)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3143)

(autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2008/C 138/07)

Komisija 2006. gada 12. jūlijā pieņēma lēmumu, ar ko noteica kavējuma naudas galīgo summu, kas uzlikta Microsoft Corporation ar Lēmumu K(2005) 4420 galīgā redakcija, un par minētā lēmuma grozīšanu attiecībā uz kavējuma naudas apjomu. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003  (1) 30. pantu Komisija šeit publisko pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ieskaitot uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses par savu komercnoslēpumu aizsardzību. Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts, kā arī 2005. gada 10. novembra Lēmuma K(2005) 4420 teksts lietas autentiskajā valodā un Komisijas darba valodās atrodams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html

1.   LIETAS KOPSAVILKUMS

1.1.   Priekšvēsture

1.

Komisija 2004. gada 24. martā pieņēma lēmumu (K(2004) 900) procesā saskaņā ar EK līguma 82. pantu (Lieta COMP/C-3/37.792), kas adresēta Microsoft. Šajā lēmumā (turpmāk tekstā “lēmums”) Komisija konstatēja, ka Microsoft cita starpā kopš 1998. gada oktobra līdz lēmuma datumam, ir pārkāpis EK līguma 82. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 54. pantu, atteikdams sniegt noteiktu īpašu “savietojamības informāciju” (Interoperability Information) (2) darba grupu serveru operētājsistēmu produktu pārdevējiem, kas tiem ļautu izstrādāt un izplatīt savietojamus produktus.

2.

Minētā lēmuma rezolutīvās daļas 5. panta a) punktā ir teikts:

“Microsoft Corporation 120 dienu laikā no šā lēmuma izziņošanas sniegs pieeju savietojamības informācijai jebkuram uzņēmumam, kas ir ieinteresēts darba grupu serveru operētājsistēmu produktu izstrādē un izplatīšanā un uz saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem atļaus minētajiem uzņēmumiem izmantot savietojamības informāciju darba grupas serveru operētājsistēmu produktu izstrādē un izplatīšanā.”

3.

Microsoft prasība par pagaidu pasākumiem pret minēto lēmumu tika noraidīta ar Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 22. decembra rīkojumu (T-201/04 R).

4.

Ņemot vērā to, ka Microsoft nepārtraukti nav pildījis šo lēmumu, 2005. gada 10. novembrī, vairāk nekā gadu pēc minētā lēmuma pieņemšanas, Komisija pieņēma lēmumu uzlikt Microsoft kavējuma naudu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1/2003 24. panta 1. punktam (turpmāk saukts par “24. panta 1. punkta lēmumu”). 24. panta 1. punkta lēmuma 1. pantā ir teikts:

“Microsoft Corporation nodrošinās to, ka līdz 2005. gada 15. decembrim tas izpildīs prasības, kas izklāstītas Komisijas 2004. gada 24. marta Lēmuma K(2004) 900 5. panta a) un c) punktā.

Prasību nepildīšanas gadījumā Microsoft Corporation tiks piespriesta kavējuma nauda EUR 2 miljoni dienā, kas aprēķināta, sākot no minētā datuma.”

1.2.   Pārraudzības pilnvarnieka iecelšana

5.

Lēmuma 7. pants nosaka:

“Microsoft Corporation 30 dienu laikā no šā lēmuma izziņošanas sniegs Komisijai priekšlikumu par atbilstoša mehānisma izveidi, kas palīdzēs Komisijai uzraudzīt, kā Microsoft Corporation ievēro šo lēmumu. Šajā mehānismā tiks paredzēts no Microsoft neatkarīgs pārraudzības pilnvarnieks.

Ja Komisija uzskata, ka Microsoft Corporation ierosinātais uzraudzības mehānisms nav piemērots, tā saglabā tiesības noteikt šādu mehānismu ar lēmumu.”

6.

Komisija 2005. gada 28. jūlijā pieņēma lēmumu saskaņā ar minētā lēmuma 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. panta 1. punktu, izveidojot lēmuma 7. pantā paredzēto uzraudzības mehānismu (“Pilnvarnieka lēmums”) (3). Pilnvarnieka lēmums cita starpā paredz pārraudzības pilnvarnieka iecelšanu.

7.

Microsoft2005. gada 12. augusta vēstulē piedāvāja pārraudzības pilnvarnieka postenim četrus kandidātus. Pēc intervijas ar visiem četriem Microsoft piedāvātajiem kandidātiem Komisija ar 2005. gada 4. oktobra vēstuli par pārraudzības pilnvarnieku izraudzījās profesoru Neilu Baretu (Neil Barrett).

1.3.   Procesuālā rīcība

8.

Ņemot vērā pilnvarnieka ziņojumus par Microsoft iesniegto tehnisko dokumentāciju, kurā bija jāietver “savienojamības informācija”, Komisija 2005. gada 21. decembrī provizoriski secināja, ka Microsoft vēl nav izpildījis lēmuma 5. panta a) un c) punktā paredzētās saistības. Tālab Komisija ir nākusi klajā ar iebildumu dokumentu, norādot, ka tā ir paredzējusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1/2003 24. panta 2. punktam noteikt galīgo kavējuma naudas summu, ko Microsoft uzlika ar lēmuma 24. panta 1. punktu par tā saistību nepildīšanu attiecībā uz savietojamības informācijas atklāšanu ieinteresētiem uzņēmumiem, saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta a) un b) punktu, laikposmā no 2005. gada 15. decembra līdz datumam, kas norādīts lēmumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 24. panta 2. punktu.

9.

Microsoft atbildēja uz iebildumu dokumentu pēc pagarinājuma saņemšanas 2006. gada 15. februārī.

10.

Komisija 2006. gada 10. martā nosūtīja Microsoft vēstuli, pievienojot turpmākus pilnvarnieka un Komisijas tehnisko ekspertu ziņojumus par Microsoft sniegto tehnisko dokumentāciju, un uzaicināja Microsoft iesniegt savus apsvērumus, ko tas izdarīja 2006. gada 14. aprīlī.

11.

Mutiskā uzklausīšana notika Briselē 2006. gada 30. un 31. martā.

12.

Microsoft2006. gada 11. aprīlī iesniedza nākošo pārskatīto tehniskās dokumentācijas versiju, kurā bija jāietver “savietojamības informācija”.

13.

Komisija 2006. gada 19. maijā nosūtīja Microsoft vēstuli, pievienojot turpmākus pilnvarnieka un Komisijas tehnisko ekspertu ziņojumus par aprīlī iesniegto pārskatīto tehnisko dokumentāciju un uzaicināja Microsoft iesniegt savus apsvērumus, ko tas izdarīja 2006. gada 9. jūnijā.

1.4.   Uzņēmums un attiecīgais produkts

14.

Microsoft ir uzņēmums, kas ražo programmatūru; tas atrodas ASV, Vašingtonas štatā, Redmondā. Tā apgrozījums finanšu gadā no 2004. gada jūlijam līdz 2005. jūnijam, kas ir Microsoft beidzamais pilnais uzņēmējdarbības gads, bija USD 39,788 miljoni. Microsoft nodarbina 55 000 darbinieku visā pasaulē. Microsoft atrodas visās EEZ valstīs.

15.

Šī procedūra attiecas uz produktu “Windows darba grupas servera operētājsistēma”, kā tas definēts minētā lēmuma 1. panta 9. punktā.

1.5.   Saistību nepildīšanas raksturs

16.

Kā norādīts lēmuma 1003. apsvērumā, minētā lēmuma mērķis ir “nodrošināt to, lai Microsoft konkurenti varētu izstrādāt produktus, kas būtu savienojami ar Windows domēnu arhitektūru, kas pamatos ir dominējoša Windows klientu PC operētājsistēmā un tādejādi sīvi konkurē ar Microsoft darba grupas servera operētājsistēmu”.

17.

Komisija ir novērtējusi, kā Microsoft ir ievērojis minētā lēmuma 5. panta a) un c) punktu, balstoties uz tehniskās dokumentācijas 2005. gada decembra versijas pilnīgumu un precizitāti, kā arī uz Microsoft tehniskās dokumentācijas versijām, ko tas iesniedza līdz 2006. gada aprīlim. Komisijai ir palīdzējis pilnvarnieks, kā arī tās tehniskie eksperti. Komisija ir secinājusi, ka vairāk nekā divus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas Microsoft vēl joprojām nav izpildījis rīkojumu par informācijas atklāšanu, kas paredzēts minētajā lēmumā, un tas vēl joprojām nav sniedzis pilnīgu un precīzu tehnisko dokumentāciju, kas satur savietojamības informāciju, kas konkurentiem ļautu radīt serverus, kuri būtu savienojami ar tirgū dominējošiem Microsoft PC un darba grupas servera operētājsistēmu.

2.   KAVĒJUMA NAUDAS GALĪGĀ SUMMA

2.1.   Attiecīgais nepildīšanas laikposms

18.

Šis lēmums attiecas vienīgi uz laikposmu no 2005 gada 16. decembra līdz 2006. gada 20. jūnijam — līdz datumam, kurā dalībniekiem nosūtīja Padomdevējas komitejas lēmumprojektu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. panta 3. punktam (“attiecīgais laikposms”).

2.2.   Galīgā kavējuma naudas summa par attiecīgo laikposmu

19.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 24. panta 2. punktu, gadījumos, kad attiecīgais uzņēmums ir izpildījis saistības, kuru izpilde bija jāpanāk ar kavējuma naudas uzlikšanu, Komisija var galīgo kavējuma naudas summu noteikt zemāku par to, kāda tā veidotos atbilstīgi sākotnējam lēmumam. Komisijai ir jābūt tiesīgai arī noteikt galīgo summu par kādu noteiktu laikposmu gadījumos, ja uzņēmums līdz šāda laikposma beigām vēl nav izpildījis saistības, kuru dēļ tam bija uzlikta kavējuma nauda. Pretējā gadījumā uzņēmums varētu izvairīties maksāt tam uzlikto kavējuma naudu, nepārtraukti nepildot saistības, un tas padarītu 24. panta pozitīvo ietekmi par neesošu.

20.

Lēmuma 24. panta 1. punktā Komisija ir noteikusi kavējuma naudas apmēru — EUR 2 miljoni dienā. Tā rīkojoties, Komisija ņēma vērā to, ka kavējuma naudas summai ir jābūt pietiekami augstai, lai nodrošinātu minētā lēmuma ievērošanu no Microsoft puses, kā arī to, cik lielā mērā apstāklis, ka Microsoft nepildīs savas saistības atbilstīgi lēmuma 5. panta a) un c) punktam, ir mazinājis šā līdzekļa iedarbīgumu. Lai gan iebildumu dokumentā ir apskatīts tikai viens aspekts par Microsoft saistību, t.i. — sniegt pilnīgu un precīzu tehnisko dokumentāciju, kas satur savietojamības informāciju, nepildīšanu, tajā ir nepārprotami precizēts, ka kavējuma naudas apmēram ir jāatspoguļo tas, cik lielā mērā Microsoft lēmuma nepildīšana ir mazinājusi šā līdzekļa iedarbību.

21.

Šajā gadījumā ir jāpievērš uzmanība faktam, ka Microsoft ilglaicīgā lēmuma nepildīšana un tā nopietnais pārkāpums pret Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu (4)  (5) var novest pie tā, ka lēmumā konstatētais risks attiecībā uz pilnīgu konkurences likvidēšanu darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū vēl jo vairāk pieaugs (6). Tālab kavējuma naudas ir jānosaka tādā apmērā, lai attiecīgajam uzņēmumam būtu saimnieciska motivācija pildīt lēmumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003, nevis gūt labumu no lēmuma nepildīšanas. Tāpat arī Komisijai ir jāievēro tas, ka kavējuma naudas apjoms ir jānosaka proporcionāli un pietiekami, lai tāda lieluma uzņēmumam kā Microsoft ar tā finanšu resursiem tā būtu pietiekama, lai panāktu to, ka tāds uzņēmums kā Microsoft pilda savas saistības.

22.

Komisija secināja, ka attiecīgā perioda laikā tehniskā dokumentācija bija nepilnīga un neprecīza tādā mērā, ka uzņēmumi, kuri vēlētos izstrādāt darba grupas serveru operētājsistēmas, kas būtu savietojamas ar Microsoft produktiem, kā to paredz lēmums, to nevarēja to izmantot. Tālab ir noskaidrots, ka attiecīgajā laikposmā lēmuma 5. panta a) un c) punkts bija pilnībā vai daļēji spēkā neesošs, neatkarīgi no tā, vai Microsoft prasītā summa ir samērojama ar sniegto informāciju. Tālab Komisijai būtu pilnas tiesības noteikt kavējuma naudas galīgo apmēru, jau par šo vienu minētajā lēmumā konstatēto aspektu par lēmuma nepildīšanu EUR 2 miljoni dienā attiecīgajā laikposmā.

23.

Tomēr iespējams, ka Komisija arī nolems, ka Microsoft nav pildījis lēmuma 5. panta a) un c) punktu attiecībā uz prasītās maksas atbilstību, kas par sniegto informāciju ir pieprasīta pēc 2005. gada 15. decembra. Tālab šajā posmā, efektīvas īstenošanas mērķiem, vajag saglabāt iespēju noteikt kavējuma naudas galīgo summu, par šo nepildīšanas aspektu, sākot no datuma, kas noteikts 24. panta 1. punkta lēmumā.

24.

Kavējuma naudas galīgā summa par Microsoft saistību nepildīšanu attiecībā uz pilnīgas un precīzas tehniskās dokumentācijas, kas ietver savietojamības informāciju, sniegšanu, atbilstīgi lēmuma 5. panta a) un b) punktam tika aprēķināta, par pamatu ņemot EUR 1,5 miljoni dienā, visā attiecīgajā laikposmā.

2.3.   Secinājums

25.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 24. panta 2. punktu galīgā kavējuma naudas summa, kas uzlikta Microsoft par saistību nepildīšanu attiecībā uz pilnīgas un precīzas tehniskās dokumentācijas, kas satur savietojamības informāciju, sniegšanu, kā tas paredzēts līguma 5. panta a) un c) punktā, par laikposmu no 2005. gada 16. decembra līdz 2006. gada 20. jūnijam (ieskaitot), ir EUR 280,5 miljoni.

3.   KAVĒJUMA NAUDAS PALIELINĀŠANA

26.

Microsoft kavēšanās pildīt lēmumā paredzētās saistības var novest pie tā, ka tiks likvidēta efektīva konkurence darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū, kurā jau lēmuma pieņemšanas brīdī Microsoft jau bija sasniedzis dominējošu stāvokli un draudēja pilnībā likvidēt konkurenci (lēmuma 1070. apsvērums). Tirgus dati liecina par to, ka Microsoft tirgus daļa turpina nepārtraukti pieaugt. Tā kā darba grupu serveru operētājsistēmu tirgum ir raksturīgi augsti piekļuves šķēršļi (lēmuma apsvērumi 515.–525.), kas cita starpā arī ir izskaidrojami ar netiešu, savstarpēji papildinošu tīkla efektu, (skatīt lēmuma 653. apsvērumu) šī tirgus struktūras pasliktināšanās draud kļūt neatgriezeniska. Tālab vēl jo būtiskāk ir nodrošināt to, lai Microsoft pildītu savas saistības.

27.

Pēc tam, kad bija pieņemts 24. panta 1. punkta lēmums, ar ko tika uzlikta kavējuma nauda EUR 2 miljoni dienā, Microsoft nav veicis vajadzīgos pasākumus vismaz septiņus mēnešus. Sakarā ar steidzamību kavējuma naudas summa tiek paaugstināta līdz EUR 3 miljoniem, sākot no 2006. gada 31. jūlija. Tā kā pastāv iespēja, ka lēmuma 5. panta a) un c) punkta Rīkojums par informācijas atklāšanu pilnībā vai daļēji var zaudēt spēku vai nu tādēļ, ka Microsoft neiesniedz pilnīgu un precīzu tehnisko dokumentāciju, kas satur savietojamības informāciju, vai arī tādēļ, ka tas ir pieprasījis nesamērīgi augstu maksu, šai summai ir vienādi jāattiecas uz abiem Microsoft saistību nepildīšanas aspektiem, kas iepriekš konstatēti 24. panta 1. punkta lēmumā. Tādējādi, ja Microsoft līdz 2006. gada 31. jūlijam nav izpildījis saistības, Komisija var nolemt galīgi noteikt paaugstināto kavējuma naudu pilnā apmērā, par katru sekojošo attiecīgo nepildīšanas laikposmu, par vienu vai abiem Microsoft saistību nepildīšanas aspektiem kopā.


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).

(2)  Jēdziens “savietojamības informācija” ir definēts minētā lēmuma 1. panta 1. punktā. Tā skaidrojums ir šāds: pilnīga un precīza visu Windows darba grupu serveru operētājsistēmu izmantoto protokolu specifikācija, kā arī to, ko izmanto Windows darba grupu serveri, lai sniegtu datņu un drukas pakalpojumus un grupas un lietotāju administrēšanas pakalpojumus, tostarp arī Windows domēnu kontroles pakalpojumus, aktīvās direktorijas pakalpojumus (Active Directory services) un grupas politikas pakalpojumus (Group Policy services) Windows darba grupu tīkliem. Minētā lēmuma 1. panta 2. punkts “protokolu” definē kā “noteikumu kopumu savstarpējai mijiedarbībai starp dažādiem Windows darba grupu serveru operētājsistēmas komponentiem un Windows PC klienta operētājsistēmas komponentiem, kas atrodas uz dažādiem datoriem Windows darba grupas tīklā”.

(3)  Komisijas 2005. gada 28. jūlija lēmums par procesu saskaņā ar EK līguma 82. pantu (Lieta COMP/C-3/37.792 — Microsoft — K(2005) 2988 galīgā redakcija).

(4)  Skatīt lēmuma apsvērumus 1068.–1074.

(5)  Šajā sakarā skatīt arī spriedumu apvienotajās Lietās 46/87 un 227/88, Hoechst (1989) ECR 64. punktu, 2859 lpp., kurā tiesa atsaucas uz “Kopienas tiesību subjektu pienākumu pilna mērā atzīt to, ka iestāžu pieņemtie pasākumi ir spēkā tik ilgi, kamēr tos Tiesa nav pasludinājusi par spēkā neesošiem, kā arī atzīt to piemērošanu, ja vien tiesa nav nolēmusi par pārtraukt šo pasākumu īstenošanu (…)”.

(6)  Skatīt lēmuma apsvērumus 590.–692.