Cod recovery

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2.4.2008

SEC(2008) 389

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Pavaddokuments Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu Nr. 423/2004 attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS priekšlikumam, ar ko nosaka pārskatītus pasākumus mencu krājumu atjaunošanai

{COM(2008)162}

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS priekšlikumam, ar ko nosaka pārskatītus pasākumus mencu krājumu atjaunošanai

Šis ietekmes novērtējums attiecas uz priekšlikumu noteikt pārskatītu pieeju mencu krājumu atjaunošanai. Priekšlikums aptver mencu zveju četros apgabalos, uz kuriem attiecas pašreizējā mencu krājumu atjaunošanas regula, proti: 1) Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā; 2) Kategatā; 3) ūdeņos uz rietumiem no Skotijas; 4) Īrijas jūrā, kā arī jaunā apgabalā — 5) Ķeltu jūrā.

Tā kā gadu gaitā nepārtraukti ir samazinājusies nārstojošo zivju krājumu biomasa, Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES ) informēja par to, ka šie krājumi varētu izsīkt, un ieteica ieviest krājumu atjaunošanas režīmu. Tāpēc 2004. gadā tika pieņemts mencu krājumu atjaunošanas plāns, ar kuru Ministru padome apņēmās noteikt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un piepūles limitus atbilstīgi iepriekš paredzētiem noteikumiem, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus.

Tomēr četrus gadus pēc šā režīma piemērošanas zvejas izraisītā mirstība nav samazinājusies tiktāl, lai mencu krājumi atjaunotos. Lēnā virzība uz krājumu atjaunošanos nozīmē, ka jāpārskata plāna noteikumi un nosacījumi, lai novērstu tā trūkumus.

Šajā ziņojumā ir izvērtēti Kopienai pieejamie risinājumi, lai nodrošinātu efektīvus mencu krājumu atjaunošanas pasākumus. Ir analizēti turpmāk minētie risinājumi.

1. risinājums. „Status quo” variants — nemainīt pašreizējo plānu.

Pašreizējais krājumu atjaunošanas plāns pamatojas uz prasību, ka KPN katru gadu jānosaka tādā līmenī, lai nārstojošo zivju biomasa pieaugtu par 30 %, līdz tiek sasniegtas drošas bioloģiskās robežas, tādējādi novēršot krājumu izsīkšanu. Šī pieeja ir izrādījusies neefektīva.

2. risinājums. Noteikumu izpildes uzlabošana

Ir apsvērta iespēja atstāt spēkā pašreizējo tiesību aktu, uzlabojot tā īstenošanu. Tomēr nesen veiktas analīzes liecina, ka paziņotie izkrāvumi atrodas pieļaujamajās robežās un izmantotā piepūle nepārsniedz atļautos līmeņus. Uzskata, ka pēdējā laikā noteikumu izpilde ir uzlabojusies un ka tā nav pārzvejas problēmas galvenais aspekts. Lai gan noteikumu izpildes uzlabošana ir ļoti vēlama, tā pati par sevi būtu nepietiekama, lai nodrošinātu mencu krājumu atjaunošanos.

3. risinājums. Apgabalu slēgšana zvejai

Kā viens no iespējamiem pārvaldības variantiem ir apsvērta apgabalu pilnīga slēgšana mencu zvejai, lai ļautu krājumiem atjaunoties. Šādam radikālam pasākumiem būtu ļoti nopietnas sociālas un ekonomiskas sekas, jo tajā pašā zvejā tiek iegūtas arī citas komerciāli nozīmīgas sugas (piemēram, pikša, putasu, jūrasvelni un omāri). Neraugoties uz izsmeļošu analīzi, nav noteiktas nekādi iespējamie slēgtie apgabali mencu aizsargāšanai. Grūtības sagādā tas, ka mencas ir ļoti plaši izplatītas, un iespējams, ka, slēdzot kādu konkrētu zonu (ja to īsteno, nesamazinot zvejas piepūli), zvejas piepūle pārvietotos uz citu apgabalu, kurā, iespējams, tiktu nozvejots vairāk mencu.

4. risinājums. Ekonomikas instrumentu izmantošana

Lai atjaunotu mencu krājumus, ir apsvērta ekonomikas instrumentu izmantošana. Ar tiem var uzlabot vides pārvaldības efektivitāti un rentabilitāti, radīt stimulus investīcijām un ģenerēt finanšu resursus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tomēr kopējā zivsaimniecības politika neparedz, ka ekonomisko stimulu izmantošana varētu būt primārais saglabāšanas instruments kādā no politikas jomām.

5. risinājums. Mencu krājumu atjaunošanas plāna vienkāršošana un stiprināšana

Šajā risinājumā ir ietverta pašreizējo mencu krājumu atjaunošanas pasākumu pārskatīšana, lai nodrošinātu vienkāršākus un skaidrākus noteikumus KPN noteikšanai un padarītu tos stingrākus gadījumos, kad zinātniskie ieteikumi ir nepietiekami vai tādu nav. Pārskatītajā plānā pašreizējā zvejas dienu skaita sistēma tiktu aizstāta ar metodi, saskaņā ar kuru zvejas piepūles administrēšana tiktu uzticēta dalībvalstīm tādā mērā, kas nosakāms Kopienas tiesību aktos. Pārskatītajā plānā galvenā uzmanība ir vērsta uz to kuģu zvejas piepūles samazināšanu, kuri nozvejo visvairāk mencu.

Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, kā arī apspriežu ar ieinteresētajām personām rezultātus, mērķi katru gadu palielināt mencu krājumus par noteiktu procentuālu daudzumu var aizstāt ar paņēmienu pakāpeniskai mazākas zvejas izraisītas mirstības sasniegšanai, kas nodrošinās krājumu atjaunošanos un potenciāli lielus ieguves apjomus.

Secinājums

Ziņojumā secināts, ka jāizvēlas 5. risinājums, proti, uzlabotais plāns, kurā vairākos veidos ieteikts grozīt mencu krājumu atjaunošanas pasākumus, jo pārējie risinājumi būtu vai nu neefektīvi, nepraktiski vai arī tie īstermiņā radītu spēcīgu negatīvu ietekmi uz nodarbinātību un ienākumiem.

Šo politikas variantu atbalstīja arī ieinteresētās personas, ar kurām šīs politikas izstrādāšanas laikā ir notikušas plašas konsultācijas.