[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 23.1.2008 SEC(2008) 48 KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Pavaddokuments KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts agrīniem demonstrējumiem par ilgtspējīgu enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā IETEKMES NOVēRTēJUMA KOPSAVILKUMS {COM(2008) 13 galīgā redakcija}{SEC(2008) 47} KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVēRTēJUMA KOPSAVILKUMS Ietekmes novērtējums, par kuru sniegts šis kopsavilkums, ir saistīts ar Komisijas darba programmas punktu 2007/TREN/024, kas attiecas uz Komisijas paziņojumu par atbalstu agrīniem demonstrējumiem par ilgtspējīgu enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā. Ietekmes novērtējums ir balstīts uz iepriekš veikto darbu , jo īpaši uz ietekmes novērtējumu, kas sagatavots Komisijas 2007. gada janvāra paziņojumam „Ilgtspējīga enerģijas ražošana no fosilajiem kurināmajiem”[1], kā arī pašu paziņojumu, kurā precizēja vairākus aspektus, tai skaitā: - ogļu būtisko lomu turpmākajā energoapgādē ar nosacījumu, ka tās tiks izmantotas, ņemot vērā vides politikas mērķus; oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ( CCS ) tehnoloģijas šajā ziņā ir atzītas par vienu no piemērotākajiem risinājumiem (papildus efektivitātes uzlabošanai); - nepieciešamību izstrādāt tiesisko un regulējošo normu kopumu, kas veicinātu CCS attīstību ES un ārpus tās robežām, līdz ar to stimulējot CCS turpmāku attīstību; - nepieciešamību īstenot CCS agrīnus demonstrējumus plaša mēroga spēkstacijās; - iespēju, ka CCS ar oglēm darbināmās spēkstacijās kļūs ekonomiski izdevīga apmēram 2020. gadā, pateicoties ar CCS saistīto papildu izmaksu samazināšanās efektam (kas panākts ar pētniecības un attīstības, un demonstrējumu palīdzību), ļoti svarīga ir arī stabila ETS ar prognozējamām cenām; - ES iespējas eksportēt ilgtspējīgas fosilā kurināmā izmantošanas tehnoloģijas pēc tam, kad tās būs demonstrētas pašas teritorijā. Saskaņā ar 2007. gada janvāra enerģētikas dokumentu paketē izteiktajiem secinājumiem, kā arī Padomes 2007. gada pavasara sanāksmes secinājumiem, arī ietekmes novērtējumā apstiprināta nepieciešamība Eiropas Savienībā no 2020. gada izvērst CCS izmantošanu. Turklāt analītiskā izpēte, kas veikta, izstrādājot Komisijas priekšlikumu Direktīvai par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu [2] jo īpaši apstiprināja: - iespēju jau laikus sagatavot CCS nepieciešamos tiesību aktus, kas pavērtu iespēju oglekļa dioksīda ģeoloģiskai uzglabāšanai, kā arī precizētu jautājumus par uzglabāšanas vietu izvēli un atbildību par noplūdi; - CCS iekļaušanu ES patlaban spēkā esošajā Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā ( ETS ). Visbeidzot, ietekmes novērtējumā un citos dokumentos, kas sagatavoti priekšlikumiem par ETS pēc 2012. gada, un SET plānā ir uzsvērts: - CCS kā vienas no stratēģiski svarīgajām enerģētikas tehnoloģijām nozīme — šīs tehnoloģijas straujai ienākšanai tirgū ir nepieciešams turpināt pētniecību un attīstību, un demonstrējumus, lai attaisnotu valsts līdzekļu piešķiršanu pētniecībai un attīstībai, un demonstrējumiem. NB! CCS pētniecības un attīstības prioritātes Eiropā ir precīzi noteiktas[3], ņemot vērā ES atbalstīto pētniecības un attīstības projektu rezultātus, kā arī zināšanas un pieredzi, kas iegūta ETP-ZEP [4]; - ETS kā galvenā tirgus mehānisma loma pēc 2012. gada, lai nodrošinātu stimulus emisiju novēršanai, un CCS apstiprināšana par vienu no likumiskām emisiju mazināšanas iespējām ETS . Tādējādi ietekmes novērtējumā galvenā uzmanība ir pievērsta atlikušajam jautājumam, proti, iespējām nodrošināt Eiropā koordinētu un savlaicīgu CCS tehnoloģiju demonstrēšanu, kam jo īpaši būs nepieciešams: - līdz 2015. gadam uzbūvēt pirmās demonstrējumu spēkstacijas, kurās tiek izmantotas galvenās CCS tehnoloģijas, un uzsākt to izmantošanu, kas ļautu līdz 2020. gadam izdarīt praktiskus secinājumus par CCS izmantojamību un izdevīgumu enerģijas ražošanā; - stimulēt ilgtspējīgu Eiropas nozares līdzdalību un tās materiālo ieguldījumu papildināt ar publiskā sektora finansiālo atbalstu, jo CCS demonstrējumu spēkstacijām būs vajadzīgas papildu investīcijas un darbības izmaksas, salīdzinot ar spēkstacijām, kas neizmanto CCS ; - laicīga sagatavošanās CCS plašākai izmantošanai pēc 2020. gada paralēli demonstrējumu projektu īstenošanai; šajā aspektā īpaši svarīga ir pētniecības un attīstības turpināšana un tālākais darbs pie CO2 infrastruktūras izveides. Komisijas darbu, kas veikts, sagatavojot ietekmes novērtējumu, atbalstīja Pricewaterhous Coopers veikts neatkarīgs pētījums, kurā galvenokārt bija izvērtēti pasākumi un iespējas atbalstīt līdz 12 plaša mēroga demonstrējumu projektu izstrādi, būvniecību un darbību komerciālā enerģijas ražošanā līdz 2015. gadam. Vērtējums ir balstīts uz daļēji konfidenciāliem datiem par vairākiem izsludinātiem demonstrējumu projektiem, kas varētu atbilst lielapjoma CCS demonstrējumu spēkstaciju specifikācijām. Pētījuma galvenajos secinājumos par labāko variantu atzīta iespēja ES veiktu koordinēšanu apvienot ar dalībvalstu un ieinteresēto aprindu rosināšanu uzņemties nopietnas saistības, turklāt ieteikts izstrādāt ES pamatnostādnes valsts finansējuma shēmu saskaņošanai. Tomēr nesen veiktajā Komisijas pētījumā, kas balstīts uz Eiropas pārvaldes iestādēs iegūto informāciju, energouzņēmumi un enerģētikas nozarē ieinteresētās aprindas šobrīd ir noteikušas 33 plaša mēroga demonstrējumu projektus (no kuriem apmēram 20 būs aprīkoti ar CCS , bet pārējie tiks veidoti kā uztveršanai gatavas spēkstacijas), kas atrodas dažādos sagatavošanas posmos. Šo projektu saraksts ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojumam. CSS demonstrēšanas galvenā problēma ir CCS tehnoloģiju pašreizējās izmaksas, kas esošajos apstākļos to izmantošanu enerģijas ražošanā padara nerentablu. Plānojot ierīkot ar CCS aprīkotas spēkstacijas, ir jārēķinās ar to, ka šādu staciju būvniecība prasīs lielākas investīcijas un to uzturēšanas izmaksas būs lielākas nekā tikpat jaudīgām stacijām, kas neizmanto CCS [5]. Eiropas Savienības ETS ir tirgus mehānisms, kam ilgākā laikposmā vajadzētu nodrošināt iespēju pilnībā kompensēt šīs papildu izmaksas. Tomēr, ņemot vērā CO2 zemās un izteikti svārstīgās cenas, ar CCS iekārtām saistītās papildu izmaksas nav pietiekami kompensētas. Citi problēmas aspekti ir demonstrējamo CCS tehnoloģiju konfigurāciju daudzveidība, koordinācijas trūkums starp potenciālajiem CCS demonstrējumu projektiem un sadarbības trūkums ar līdzīgiem projektiem ārpus Eiropas, kā arī ierobežots publiskā sektora atbalsts, jo vispārējā izpratne par CCS priekšrocībām ir niecīga. Politikas galvenais mērķis ir stimulēt pietiekama daudzuma CCS plaša mēroga demonstrējumu projektu būvniecību līdz 2015. gadam. ETP-ZEP uzskata, ka ir nepieciešamas 10–12 demonstrējumu spēkstacijas, lai atveidotu dažādas CO2 uztveršanas tehnoloģiju, uzglabāšanas vietu un ģeogrāfisko atrašanās vietu kombinācijas. Lai līdz 2020. gadam pilnībā iepazīstinātu interesentus ar CCS procesu tehniskajiem aspektiem, kā arī reālajām izmaksām un citiem ekonomiskajiem datiem, līdz 2015. gadam jāuzbūvē pietiekami daudz šādu staciju un jāizmanto tās piecus gadus. Vēl viens mērķis ir, izmantojot demonstrējumu projektu sniegtās iespējas, gūt praktisku pieredzi, kā arī iepazīties ar paralēli turpinātas pētniecības un attīstības iespējām samazināt CCS izmaksas. Vairāki eksperti prognozē, ka CCS izmaksas nākotnē izlīdzināsies ar CO2 cenu no 25 līdz 30 euro par CO2 tonnu un norāda, ka tas varētu notikt ap 2020. gadu. Ir jārīkojas nekavējoties , jo CCS plaša mēroga demonstrējumu projektu sagatavošana, izstrāde, atļauju iegūšana un būvniecība prasīs daudz laika. Politikai, kas atbalstītu CCS plaša mēroga demonstrējumu projektus, ir jānodrošina trīs galvenie ieguvumi: - jākoordinē demonstrējumu projekti , lai nodrošinātu saskaņotu CCS demonstrēšanas programmu Eiropā, pārbaudītu dažādas CO2 uztveršanas tehnoloģiju, uzglabāšanas vietu un ģeogrāfisko atrašanās vietu kombinācijas; - jāuzlabo sabiedrības izpratne par CCS , kā arī jāveicina Eiropas sadarbība ar CCS iniciatīvām aiz tās robežām — gan citās attīstītajās valstīs, kas vēlas drīzumā ieviest CCS tirgū, gan jaunattīstības valstīs, kas enerģijas ražošanā izmanto fosilo kurināmo; - jānodrošina publiskā sektors finansiālais atbalsts vai arī jāatvieglo tā saņemšana, lai papildinātu nozares ieceres un iniciatīvu. Ietekmes novērtējumā ir izskatītas trīs politikas iespējas : - Politikas iespēja Nr. 0 neparedz politikas izmaiņas . Demonstrējumi būs atkarīgi tikai no pašas nozares iniciatīvas, lai gan zināms publiskā sektora finansiālais atbalsts CCS demonstrējumu projektiem var būt iespējams atsevišķās dalībvalstīs un Norvēģijā. - Politikas iespēja Nr. 1 paredz izveidot mehānismu, kas ES mēroga koordināciju apvienotu ar stimulu dalībvalstīm un citām ieinteresētajam aprindām uzņemties ievērojamas saistības . Šis mehānisms ļaus koordinēt projektus, savukārt dalībvalstīm, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto ogles un citu fosilo kurināmo, būs jānodrošina būtiska daļa no publiskā sektora finansiālā atbalsta. Lai rosinātu dalībvalstis finansiāli atbalstīt projektus, Komisija var darīt zināmu, ka tā atbalsta valsts atbalsta piešķiršanu CCS demonstrējumu projektiem (neskarot dalībvalstu pienākumu sniegt informāciju, nedz arī vēlākās individuālās pārbaudes). - Politikas iespēja Nr. 2 paredz izveidot kopuzņēmumu kā Kopienas shēmu, kas ļautu gan koordinēt projektus, gan arī sniegt publiskā sektora finansiālu atbalstu. Lai to īstenotu, Komisija varētu ierosināt būtiski palielināt ES budžeta daļu, kas tīro ogļu tehnoloģijām un CCS pieejama Septītajā pamatprogrammā, ļaujot piedalīties CCS plaša mēroga demonstrējumu projektu līdzfinansēšanā, vai arī izveidot īpašu budžeta pozīciju. Kad kopuzņēmums būs izveidots, tas nodrošinās ES līdzekļu novirzīšanu demonstrējumu projektiem. Ir veikta sīka katras politikas iespējas ietekmes analīze (skatīt ietekmes novērtējuma ziņojumu), sistemātiski pārbaudot ietekmi uz katru no šādiem parametriem: - CCS plaša mēroga demonstrējumu spēkstaciju skaits līdz 2015. gadam; - CCS ekonomiskās dzīvotspējas un tehnoloģiju daudzveidības uzlabošana; - enerģijas bilances dažādošana un elektroenerģijas izmaksas; - pasaules vides stāvoklis un gaisa piesārņojums; - ekonomiskā un sociālā dimensija, starptautiskā sadarbība, kā arī pētniecība un attīstība. Lai analizētu CO 2 uztveršanas iespējas, gatavojot direktīvu par CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu, tika modelēts scenārijs „siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 20%, atjaunojamo energoresursu īpatsvars 20% apmērā, pilnvērtīga izsoļu sistēma un ETS iekļauta CCS ”. Rezultāti ļāva izdarīt secinājumus, ka 2030. gadā 21 GW no ogļu spēkstacijās uzstādītās jaudas ražotu ar CCS aprīkotās iekārtās, ja CCS līdz 2020. gadam kļūtu komerciāli izdevīga; 27 dalībvalstu ES uztvertais CO2 apjoms 2020. gadā būtu apmēram 7 Mt, bet 2030. gadā — apmēram 160 Mt, kas atbilst aptuveni 13% enerģijas un tvaika ražošanā radušos emisiju. Šajā modelēšanā atklājās arī potenciālās iespējas samazināt gaisa piesārņojumu. Ietekmes novērtējuma rezultāti ir šādi. Politikas iespēja Nr. 0 (bez politikas izmaiņām) veicinās tikai neliela skaita CCS plaša mēroga demonstrējumu projektu būvniecību līdz 2015. gadam, neiekļaujot demonstrējumos vairākas CCS tehnoloģijas un neļaujot piedalīties vairākām potenciāli ieinteresētām dalībvalstīm un operatoriem. Izvēlētās CCS tehnoloģijas par ekonomiski izdevīgām līdz 2020. gadam var kļūt konkrētā situācijā, piemēram, labvēlīgās atrašanās vietās vai valstīs, kas īpaši veicina šo tehnoloģiju attīstību (kā, piemēram, Norvēģija un, iespējams, arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande), taču to demonstrēšana līdz 2020. gadam nebūs pietiekama, lai nodrošinātu to plašu izmantošanu Eiropā. Īstenojot politikas iespēju Nr. 0, iepriekš izklāstītās CO2 uztveršanas iespējas paliktu lielā mērā nerealizētas. Savukārt spiediens vērsties pret klimata pārmaiņām un stāvoklis kurināmā tirgū, ko diktē gan ilgstoša paļaušanās uz oglēm, gan nepieciešamība radikāli samazināt ogļskābās gāzes emisijas, var likt ES importēt citos kontinentos (ASV, Japānā vai pat Ķīnā) izstrādātās CCS tehnoloģijas. Vēl viena alternatīva būtu radikāla pāreja no ogļu uz cita kurināmā izmantošanu, kas, iespējams, mazinātu ES enerģijas bilances daudzveidību un negatīvi ietekmētu piegādes drošību. Mazāk ekstrēmos apstākļos iespēja Nr. 0 vienkārši aizkavētu CCS ieviešanu, traucējot īstenot izvirzītos vērienīgos mērķus cīņā ar klimata pārmaiņām. Piemēram, ja CCS ieviešana pasaulē aizkavētos par 7 gadiem, atmosfērā nākamajos 50 gados nonāktu apmēram 100 Gt potenciāli novēršama CO2, un CO2 koncentrācija atmosfērā palielinātos par 10 ppm. Tas ir nozīmīgs daudzums, ja ņem vērā vēlmi kopējo pieaugumu ierobežot līdz mazāk nekā 100 ppm salīdzinājumā ar šodienas līmeni[6]. Politikas iespēja Nr. 1 (izveidot mehānismu, kas apvienotu ES īstenotu koordināciju un ievērojamas saistības, ko uzņēmušās dalībvalstis un citas ieinteresētās aprindas) , var ļaut efektīvi koordinēt demonstrējumu projektus, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus publiskā sektora finansiālā atbalsta piesaistīšanai. Komisija, izmantojot spēkā esošos ES juridiskos instrumentus un ES saskaņotas finanšu dotācijas, var strauji ieviest daļu mehānisma. Komisija var 2008. gada laikā izveidot atbalsta tīkla struktūru demonstrējumu projektu izvērtēšanai[7]. Individuāli CCS projekti (neatkarīgi no tā, vai tie iekļausies tīklā vai paliks ārpus tā) būs spiesti paļauties galvenokārt uz dalībvalstu un korporatīvo finansējumu. Tā kā dalībvalstu atbalsts var izpausties, piešķirot valsts līdzekļus, valsts atbalsta aspekti Komisijai ir jānosaka jau darba sākumā. Ievērojamas saistības, ko nozare un dalībvalstis uzņēmušās līdz 2015. gadam, var sagatavot apmēram duci CCS plaša mēroga demonstrējumu projektu. Pieņemot, ka šie projekti ietvertu dažādas tehnoloģiskās, ģeogrāfiskās un organizatoriskās iespējas, CCS tehnoloģijas varētu līdz 2020. gadam sevi apliecināt kā ekonomiski izdevīgas un būtu gatavas plašai izmantošanai Eiropā un trešās valstīs. Tādējādi varēs sasniegt CCS ieviešanas mērķi, kas tika modelēts scenārijā „siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 20%, atjaunojamās enerģijas īpatsvars 20% apmērā, pilnvērtīga izsoļu sistēma un ETS iekļauta CCS ” (skatīt iepriekš). Turklāt Eiropa kļūs par šo tehnoloģiju piegādātāju pasaules tirgiem, radot komerciālas iespējas Eiropas uzņēmumiem. Politikas iespēju Nr. 2 (kopuzņēmuma veidošana) raksturo visizteiktākais priekšrocību un trūkumu konflikts. Kopuzņēmums var veikt lielāko daļu darba, kas ir nepieciešams, lai koordinētu projektus un nodrošinātu finansiālo atbalstu. Tas kļūtu par visizdevīgāko iespēju pilnvērtīgi koordinēt projektus, kā arī nodrošināt, lai Eiropā tiktu izmēģinātas visas iespējas. Tomēr šādam mehānismam būtu nepieciešams vērā ņemams ES finansējums, ko šobrīd spēkā esošā ES finanšu politika vienkārši nespēj nodrošināt. ETP-ZEP uzskata, ka šāda veida vadošajai programmai būtu nepieciešami 9–16 miljardi euro. Tas atbilstu 5 miljardiem euro vai vēl lielākai summai no ES publiskā finansējuma. Kopuzņēmums var rēķināties tikai ar ierobežotu ES finansējumu (100–200 miljoni euro) no Septītās pamatprogrammas budžeta, kas pašlaik ir paredzēts tīro ogļu un CCS tehnoloģijām, taču šī summa nevar finansēt plašu demonstrēšanas programmu. Vienošanās par pietiekami liela ES finansējuma nodrošināšanu CCS demonstrējumu projektiem varētu prasīt daudz laika, kas procesu aizkavēs par vairākiem gadiem. Tā rezultātā līdz 2015. gadam tiks uzbūvēts tikai neliels skaits CCS demonstrējumu spēkstaciju, un Eiropa līdz 2020. gadam netiks pilnībā iepazīstināta ar CCS tehnoloģijām. Negatīvā ietekme būs līdzīga kā iespējas Nr. 0 gadījumā, vismaz īsākā un vidējā laikposmā. Ja tiktu izveidots kopuzņēmums, ilgākā laikposmā varētu īstenot lielāko daļu no iespējas Nr. 1 priekšrocībām. [1] COM(2006) 843. [2] Atsauce uz direktīvas projektu un tās ietekmes novērtējumu. [3] Galvenie punkti ir šādi: spēkstaciju efektivitātes uzlabošana; mazāks sods par efektivitāti, kas saistīts ar CO2 uztveršanu, un kapitāla izmaksu samazināšana (tā, lai varētu samazināt uztveršanas izmaksas par katru CO2 tonnu, kas nav nonākusi atmosfērā); novatorisku uztveršanas procesu izstrāde; jaunu materiālu, tai skaitā membrānu, izstrāde; labāka spēkstaciju komponentu integrācija, vienlaicīgi padarot to pieejamāku; novērtējums par CO2 uzglabāšanas iespējām Eiropā; uzglabāšanas nekaitīgums un uzglabāšanas vietu monitorings savlaicīgai noplūdes konstatēšanai; uzglabāšanas stabilitāte ilgākā laika posmā. [4] Pētniecības un attīstības darbs, kas īstenots ES atbalstītos projektos (Piektā pamatprogramma, Sestā pamatprogramma, Carnot , EOTK Pētniecības fonds), kā arī valsts un nozares iniciatīvu ietvaros nodrošināja to, ka CCS tehnoloģija šobrīd tiek izmantotas vairākos rūpnieciskos procesos. Taču tās būs jāpielāgo izmantošanai enerģijas lielapjoma ražošanā. Eiropas Tehnoloģiju platforma fosilā kurināmā spēkstacijām bez emisijām ( ETP-ZEP ) Stratēģiskajā pētniecības programmā ir novērtējusi, ka šā mērķa sasniegšanai līdz 2020. gadam būs nepieciešams 1 miljards euro pētniecības un attīstības līdzekļu. [5] Ļoti rūpīgajā analīzē, ko ieguldījumu sabiedrība Climate Change Capital Ldt . veica 2007. gada vasarā, izmantojot vairākus informācijas avotus, ir novērtētas izmaksas. Climate Change Capital secināja, ka ar CCS saistīto izmaksu pieauguma segšanai, demonstrējumu projektiem vajadzētu saņemt 1076–1705 euro/kW kā sākotnējā kapitāla dotācijas vai arī pastāvīgu darbības atbalstu 25–67 euro/t uzglabātā CO2. Pieņem, ka 400 MW spēkstacija, kas ir aprīkota ar CCS , uzglabā apmēram 2,5 MtCO2 gadā. Sīkāka informācija pieejama pilnajā ietekmes novērtējumā. [6] Avots: 2008 Shell Scenarios to 2050 . [7] Ņemot vērā līdzšinējās konsultācijas, Komisija pagaidām uzskata, ka tīklā iekļaujamie projekti ir jāizvēlas saskaņā ar šādiem kritērijiem: (a) vismaz 300 MWe jauda, būtisks fosilā kurināmā īpatsvars (taču pieļaujot arī, piemēram, paralēlu biomasas izmantošanu); daudzprofilu iekārtās enerģijas ražošanas īpatsvaram jābūt kopējās jaudas daļai, kas atbilst vismaz 250 MW; (b) projektā koncepcijā ir iekļauti tehniskie risinājumi visiem aspektiem saistībā ar ilgtspējīgu fosilā kurināmā izmantošanu enerģijas ražošanā, t.i., efektīva elektroenerģijas ražošana, CO2 uztveršana, transportēšana un iesūknēšana pazemē drošai ilgtermiņa glabāšanai; (c) iecere uztvert un uzglabāt vismaz 85% no izmantotajā fosilajā kurināmajā esošā oglekļa; (d) projekta īstenošana līdz 2015. gada beigām; (e) izrādīta skaidra apņemšanās īstenot projektu (piemēram, projekta inženierizpētes prezentēšana); (f) gatavība veikt informācijas apmaiņu par projektu, ja tiek aizsargātas intelektuālā īpašuma tiesības.