52008PC0825




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 825 galīgā redakcija

2008/0242 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm]

(Pārstrādāta versija)

{SEC(2008) 2981}{SEC(2008) 2982}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Padomes 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000/EK par EURODAC izveidi (turpmāk EURODAC regula)[1] stājās spēkā 2000. gada 15. decembrī. Kopienas mēroga informācijas tehnoloģijas sistēmu EURODAC izveidoja, lai atvieglotu Dublinas konvencijas[2] piemērošanu, kuras mērķis ir izveidot skaidru un darbspējīgu mehānismu, lai noteiktu atbildību par to, lai tiktu izskatīts patvēruma pieprasījums, kas iesniegts kādā no ES dalībvalstīm. Konvenciju aizstāja ar Kopienas tiesību aktu – Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (t.i., Dublinas regulu).[3] EURODAC darbību sāka 2003. gada 15. janvārī.

Komisija 2007. gada jūnijā publicēja ziņojumu par Dublinas sistēmas novērtējumu[4] (turpmāk – novērtējuma ziņojums), aptverot pirmos trīs EURODAC darbības gadus (2003.-2005. gads). Atzīstot, ka regulas piemērošana kopumā notiek apmierinoši, tajā tika konstatēti konkrēti jautājumi, kas saistīti ar pašreizējo tiesību normu efektivitāti, un tika nosaukti jautājumi, kuriem jāpievēršas nolūkā uzlabot EURODAC atbalstu Dublinas regulas piemērošanas atvieglošanai.

Kā tika paziņots Patvēruma politikas plānā,[5] šis priekšlikums ir daļa no pirmā priekšlikumu kopuma, kura mērķis ir panākt augstāku saskaņotības pakāpi un uzlabot aizsardzības standartus Kopējā Eiropas patvēruma sistēmā (KEPS). Tas tiek pieņemts vienlaikus ar Dublinas regulas[6] un Uzņemšanas nosacījumu direktīvas[7] pārstrādāšanu. Komisija 2009. gadā ierosinās grozīt Kvalifikācijas direktīvu[8] un Patvēruma procedūru direktīvu[9]. Turklāt 2009. gada pirmajā ceturksnī Komisija ierosinās izveidot Eiropas patvēruma atbalsta biroju, kura mērķis būs sniegt praktisku palīdzību dalībvalstīm lēmumu pieņemšanā par patvēruma lūgumiem. Atbalsta birojs arī sniegs palīdzību dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašu valsts patvēruma sistēmas noslodzi to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, lai panāktu atbilstību Kopienas tiesību aktu prasībām, nodrošinot specifiskus ekspertu pakalpojumus un praktisku atbalstu.

Novērtējuma ziņojumā tika konstatēts, ka vairākas dalībvalstis joprojām daktiloskopiskos datus pārsūta novēloti . EURODAC regulā pašlaik ir iekļauti tikai ļoti aptuveni termiņi, kādos daktiloskopiskie dati jāpārsūta, un tas praksē var izraisīt būtiskus kavējumus. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo kavējumi pārsūtīšanā var radīt rezultātu, kas ir pretrunā Dublinas regulā noteiktajiem atbildības principiem.

Novērtējuma ziņojumā tika uzsvērts, ka, trūkstot efektīvam instrumentam, kas ļautu dalībvalstīm vienai otru informēt par patvēruma meklētāja statusu, datu dzēšanas pārvaldība nav efektīva. Dalībvalstis, kas ievadīja datus par konkrētu personu, bieži nav informētas, ka cita izcelsmes dalībvalsts datus dzēsusi, un tādēļ nezina, ka tām būtu jādzēš dati, kas attiecas uz to pašu personu. Tā rezultātā nevar pietiekami uzraudzīt, kā tiek ievērots princips, ka „datus nedrīkst uzglabāt tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku, nekā tas ir nepieciešams mērķiem, kādiem dati tika vākti”.

Saskaņā ar novērtējuma ziņojuma analīzi tas, ka nav skaidri precizēts, kurām valsts iestādēm ir piekļuve EURODAC , traucē Komisijai un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) veikt uzraudzību.

EURODAC statistikas dati liecina, ka dažas personas, kurām jau ir piešķirts patvērums kādā dalībvalstī, tomēr iesniedz pieteikumu vēlreiz citā dalībvalstī vai dažos gadījumos pat tajā pašā dalībvalstī. Taču saskaņā ar spēkā esošo EURODAC regulu šī informācija nav pieejama dalībvalstīm, kas ievada datus par šādu personu, tai iesniedzot pieteikumu atkārtoti. Tā rezultātā personas, kam jau ir piešķirts patvērums kādā no dalībvalstīm, var vēlreiz iesniegt pieteikumu citā dalībvalstī, kas ir pretrunā principam, ka atbildīga ir tikai viena dalībvalsts.

Praktiskas izmaiņas, nepieciešamība nodrošināt saskanīgumu, ņemot vērā acquis attīstību, kāda notikusi kopš Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000/EK pieņemšanas, kā arī EURODAC darbības pārvaldības iekļaušana jaunā pārvaldības struktūrā, rada nepieciešamību veikt vairākus tehniskus grozījumus.

Sīki izstrādātā ietekmes novērtējumā tika izskatīti vairāki risinājumi katrai novērtējuma ziņojumā konstatētajai problēmai. Tādēļ šā priekšlikuma nolūks ir pārstrādāt Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000/EK un tās īstenošanas regulu – Padomes Regulu (EK) Nr. 407/2002/EK[10] (turpmāk – īstenošanas regulu) , lai inter alia palielinātu EURODAC regulas īstenošanas efektivitāti, nodrošinātu saskanīgumu ar patvēruma acquis , kas ir attīstījies kopš regulas pieņemšanas, atjauninātu dažus noteikumus, ņemot vērā faktisko notikumu attīstību kopš regulas pieņemšanas, izveidotu jaunu pārvaldības sistēmu un labāk nodrošinātu personas datu respektēšanu.

- Vispārīgais konteksts

Hāgas programmā Komisija tika aicināta iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) otrās fāzes tiesību aktus, lai tos pieņemtu pirms 2010. gada beigām.

Komisijas nodoms Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas otrās fāzes ietvaros ierosināt grozījumus EURODAC regulā tika apstiprināts nesen publicētajā dokumentā „Patvēruma politikas plāns. Integrēta pieeja aizsardzībai visā ES teritorijā”[11].

Lai nodrošinātu pienācīgu saskanību Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides otrajā fāzē, līdztekus tiek ierosināta šī EURODAC regulas un tās īstenošanas regulas pārstrādāšana un priekšlikums grozījumiem Dublinas regulā.

Ja ES līmenī netiks veiktas darbības, lai risinātu iepriekš aprakstītās problēmas, konstatētās problēmas pastāvēs arī turpmāk, jo pašreizējais regulas formulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu augstu Dublinas regulas piemērošanas atbalsta efektivitātes līmeni. Dalībvalstis varētu izlemt dažos gadījumos pieturēties pie savām interpretācijām, kas varētu traucēt pareizi un vienveidīgi piemērot EURODAC regulu, tādējādi radot nopietnas atšķirības, kas izraisītu tiesisko nenoteiktību.

SPēKā ESOšIE NOTEIKUMI PRIEKšLIKUMA JOMā

Dublinas sistēma sastāv no Dublinas[12] un EURODAC regulām un to divām īstenošanas regulām – Komisijas 2003. gada 2. septembra Regulas (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm [13] , un Padomes 2002. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju [14] .

ATBILSTīBA CITāM POLITIKAS JOMāM

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Eiropadomes Tamperes 1999. gada sanāksmes secinājumiem, 2004. gada Hāgas programmai un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, jo īpaši attiecībā uz patvēruma tiesībām un personas datu aizsardzību.

SIS II regulā[15] un VIS regulā[16] paredzēta nepieciešamība izveidot „pārvaldības iestādi” to liela mēroga IT sistēmu darbībai. Kopīgajās deklarācijās, kas pievienotas minētajām regulām, Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka pārvaldības iestādei būtu jābūt aģentūrai.[17] Ietekmes novērtējumā, kas tika sagatavots aģentūras izveides nolūkā, tika secināts, ka ilgtermiņā visu liela mēroga IT sistēmu izvietošana vienuviet, ar vienotu pārvaldību un vienu un to pašu darbības platformu kalpotu nolūkam palielināt produktivitāti un samazināt darbības izmaksas. Tādēļ jauna regulējošā aģentūra patiešām tiek uzskatīta par labāko risinājumu SIS II , VIS, kā arī EURODAC „pārvaldības iestādes” uzdevumu veikšanai.

PAMATTIESīBU HARTAS IEVēROšANA

Veicot pārstrādāšanu, pienācīga uzmanība tika veltīta pamattiesībām. Patvēruma tiesības un personas datu aizsardzība tika izskatītas priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.

Attiecībā uz patvēruma tiesībām regulas noteikumi par patvēruma meklētājiem sniedzamo informāciju par Dublinas sistēmas piemērošanu rada tiem iespēju efektīvi īstenot savas patvēruma tiesības.

Jaunais noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānorāda EURODAC tas, ka tās piemēro Dublinas regulā ietvertās diskrecionārās klauzulas , veicina dalībvalstu saziņu un tādējādi novērš nenoteiktību attiecībā uz patvēruma meklētāju, skaidri nosakot, kura dalībvalsts izskata viņa lietu.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību, nodrošinot datu dzēšanas efektīvu pārvaldību , priekšlikums nodrošina, ka datus nedrīkst uzglabāt tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku, nekā tas ir nepieciešams mērķiem, kādiem dati tika vākti. Šis princips ir pamatā arī grozījumam, ar kuru periodu, kādā jāuzglabā dati par trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kuru pirkstu nospiedumi noņemti saistībā ar nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu , pielāgo periodam, kādā Dublinas regulā nosaka atbildību, pamatojoties uz šādu informāciju.

Tādējādi šis priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši attiecībā uz patvēruma tiesībām (18.pants) un personas datu aizsardzību (8. pants), un ir attiecīgi jāpiemēro.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Komisija 2007. gada jūnijā publicēja Zaļo grāmatu par topošo kopējo Eiropas patvēruma sistēmu[18], kurā ierosināja variantus Dublinas un EURODAC regulu turpmākām iezīmēm. Notika plaša sabiedriska apspriešanās par Zaļo grāmatu, kuras rezultātā tika saņemti 89 komentāri no visdažādākajām ieinteresētajām personām.

Komisijas dienesti novērtējuma ziņojuma rezultātus un plānoto regulas grozījumu izklāstu 2008. gada martā apsprieda ar dalībvalstīm Imigrācijas un patvēruma komitejā (CIA) , kā arī divās neformālās sanāksmēs ar dalībvalstu ekspertiem, kas bija veltītas novērtējuma ziņojuma secinājumiem un notika 2007. gada oktobrī un 2008. gada aprīlī.

Sagatavojot regulas grozījumus, notika neformālas apspriešanās arī ar UNHCR , Eiropas Padomi bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Lai palielinātu EURODAC regulas īstenošanas efektivitāti , tiks noteikti konkrētāki termiņi datu pārsūtīšanai.

Lai labāk ievērotu datu aizsardzības prasības, tiks veicināta datu dzēšanas no centrālās datu bāzes labāka pārvaldība, nodrošinot, ka centrālā sistēma informē dalībvalstis par nepieciešamību dzēst datus.

Spēkā esošajā EURODAC regulā paredzēts, ka piecus gadus pēc EURODAC darbības uzsākšanas tiktu pieņemts lēmums, vai dati par bēgļiem (kas pašlaik tiek uzglabāti, bet kuru meklēšanu nevar veikt) būtu jāuzglabā un jāveic to meklēšana, vai arī tie būtu jādzēš priekšlaicīgi pēc tam, kad datu subjekts ir atzīts par bēgli. Lai informētu dalībvalstis par to pieteikumu iesniedzēju statusu, kam faktiski jau ir piešķirta starptautiskā aizsardzība kādā dalībvalstī, datiem par bēgļiem noņems piekļuves aizliegumu (t.i., tie kļūs pieejami meklēšanai).

Lai vairāk atvieglotu Dublinas regulas piemērošanu, dalībvalstīm tiks prasīts EURODAC norādīt to, ka tās piemēro minētajā regulā ietvertās diskrecionārās klauzulas , t.i., uzņemas atbildību par tāda pieteikuma izvērtēšanu, par kuru tās parastā kārtībā saskaņā ar Dublinas regulas kritērijiem nebūtu atbildīgas.

Lai nodrošinātu saskanīgumu ar patvēruma acquis , kas kopš regulas pieņemšanas ir attīstījies, Komisija ierosina paplašināt tās darbības jomu, aptverot papildu aizsardzību, un regulas terminus saskaņot ar citos patvēruma tiesību aktos izmantotajiem terminiem attiecībā uz ārvalstnieku definīciju („trešo valstu pilsoņi un bezvalstnieki”). Saskanīgums ar Dublinas regulu (kā arī datu aizsardzības jautājumi, jo īpaši proporcionalitātes princips) tiks panākts, periodu, kādā jāuzglabā dati par trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kuru pirkstu nospiedumi noņemti saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, saskaņojot ar periodu, kādā Dublinas regulas 14. panta 1. punktā nosaka atbildību, pamatojoties uz šādu informāciju (t.i., viens gads).

Tāpat ir svarīgi atjaunināt dažus noteikumus, ņemot vērā faktisko notikumu attīstību kopš regulas pieņemšanas. Tādēļ priekšlikumā ir atspoguļota tāda faktiskā notikumu attīstība kā tā tiesību akta maiņa, kura piemērošanu EURODAC regulas atvieglo (Dublinas konvencija ir pārtapusi par Dublinas regulu), kopīgās uzraudzības iestādes uzdevumu nodošana vēlāk izveidotajam EDAU, kā arī sākotnēji paredzētā, bet tagad novecojusī prakse datus uz centrālo vienību pārsūtīt citos veidos nekā digitālā formātā (piemēram, DVD vai papīra formātā).

Lai pievērstos datu aizsardzības jautājumiem, personas datu labāku respektēšanu veicina grozījumi noteikumā par atbildīgo valsts iestāžu iecelšanu (tiek prasīts konkrēti noteikt atbildīgo vienību, kā arī saikni starp tās darbu un EURODAC mērķi). Pārskatāmības garā šo iestāžu sarakstu publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , tādējādi ievērojot ieinteresēto personu bažas par datu aizsardzību.

Priekšlikumā ietverta datu bāzes dažādu pārvaldības posmu definīcijas atjaunināšana un skaidrāka formulēšana (Komisija, pārvaldības iestāde, centrālā sistēma). SIS II un VIS jau ir kopīga tehniskā platforma, un ir paredzēts, ka turpmāk datu salīdzināšanas funkcija būs kopīga SIS II , VIS un EURODAC . Līdz laikam, kad tiks izveidota pārvaldības iestāde šo trīs sistēmu pārvaldībai, Komisija arī turpmāk būs atbildīga par centrālās vienības darbību un datu drošas pārsūtīšanas nodrošināšanu uz EURODAC un no tās.

Laikā, kad tika pieņemta EURODAC regula, tika nolemts, ka dažus noteikumus pieņems īstenošanas regulā, attiecībā uz kuru pieņemšanas pilnvaras sev rezervēja Padome. Komisija uzskata, ka abu instrumentu noteikumu būtība ir līdzīga. Turklāt to pieņemšanas procedūra ir viena un tā pati (t.i., koplēmuma procedūra). Tādēļ priekšlikumā paredzēts atcelt īstenošanas regulu un tās saturu iekļaut EURODAC regulā .

Vienīgais noteikums[19], attiecībā uz kuru tika paredzēta komitoloģijas procedūra, izrādījās nebūtisks, tādējādi vairāk nekā piecu sistēmas darbības gadu laikā Komisija nav aicinājusi sarīkot šīs komitejas sanāksmi. Tādēļ tiek ierosināts šo regulā paredzēto komiteju likvidēt .

JURIDISKAIS PAMATS

Ar šo priekšlikumu groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000/EK un izmanto to pašu juridisko pamatu, kāds ir minētajam aktam, proti, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

EK līguma IV sadaļu nepiemēro attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju, ja vien abas minētās dalībvalstis nenolemj citādi saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti Līgumiem pievienotajā Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju.

Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Padomes Regula (EK) Nr. 343/2003/EK, ņemot vērā to paziņojumu par to, ka tās vēlas piedalīties minētās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz iepriekš minēto protokolu. Šo dalībvalstu nostāja attiecībā uz pašreizējo regulu neietekmē to iespējamu piedalīšanos attiecībā uz grozīto regulu.

Kā noteikts 1. un 2. pantā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tāpēc Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Dānija piemēro pašreizējo Dublinas regulu saskaņā ar starptautisko nolīgumu[20], ko tā 2006. gadā noslēdza ar EK, tā saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu paziņo Komisijai savu lēmumu par to, vai tā īstenos grozītās regulas saturu.

PRIEKšLIKUMA IETEKME UZ VALSTīM, KAS NAV ES DALīBVALSTIS, BET IR ASOCIēTAS AR DUBLINAS SISTēMU

Līdztekus vairāku valstu, kas nav ES dalībvalstis, asociēšanai Šengenas acquis Kopiena noslēdza vai pašlaik slēdz vairākus nolīgumus, ar kuriem šīs valstis asociē arī ar Dublinas/ EURODAC acquis :

- asociēšanas nolīgums ar Īslandi un Norvēģiju, kuru noslēdza 2001. gadā[21],

- asociēšanas nolīgums ar Šveici, kuru noslēdza 2008. gada 28. februārī[22],

- Lihtenšteinas asociēšanas protokols, kuru parakstīja 2008. gada 28. februārī[23],

Lai noteiktu tiesības un pienākumus starp Dāniju, kura, kā iepriekš paskaidrots, ir asociēta Dublinas/ EURODAC acquis ar starptautisku nolīgumu, un iepriekš minētajām asociētajām valstīm, starp Kopienu un asociētajām valstīm ir noslēgti vēl divi instrumenti[24].

Saskaņā ar trim minētajiem nolīgumiem asociētās valstis pieņem Dublinas/ EURODAC acquis un tā attīstību bez izņēmumiem. Tās nepiedalās neviena akta pieņemšanā, ar kuru groza vai pilnveido Dublinas acquis (tātad arī šā priekšlikuma pieņemšanā), bet tām noteiktajā termiņā jāpaziņo Komisijai savs lēmums par to, vai tās pieņems minētā akta saturu pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments. Ja Norvēģija, Īslande, Šveice vai Lihtenšteina nepieņem aktu, ar kuru groza vai pilnveido Dublinas/ EURODAC acquis , piemēro „giljotīnas” atrunu un attiecīgie nolīgumi tiek apturēti, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelemj citādi.

SUBSIDIARITāTES PRINCIPS

Ņemot vērā ar patvērumu un bēgļu aizsardzību saistīto problēmu starptautisko raksturu, ES ir piemērotā situācijā, lai kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) ietvaros piedāvātu risinājumus jautājumiem, kas iepriekš raksturoti kā problēmas saistībā ar EURODAC regulu. Lai arī 2000. gadā pieņemtajā regulā tika panākta ievērojama saskaņošana, joprojām ir iespējams tālāk attīstīt atbalstu, kādu EURODAC sniedz Dublinas regulas īstenošanā. Šķiet skaidrs, ka pastāv nepieciešamība pēc ES darbības, lai pārvaldītu ES datu bāzi, kura tika izveidota nolūkā palīdzēt īstenot regulu attiecībā uz patvērumu meklētāju pārvietošanos starp valstīm.

PROPORCIONALITāTES PRINCIPS

EURODAC regulas grozījumu ietekmes novērtējumā tika izvērtēts katrs konstatēto problēmu risinājuma apakšvariants, lai iegūtu ideālu samēru starp praktisko vērtību un nepieciešamajām darbībām. Tajā tika secināts, ka, izvēloties darbību ES līmenī, netiek pārsniegts tas, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi risināt šīs problēmas.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

2008/0242 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju √ Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ∏

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[25],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru[26],

tā kā:

∫jauns

(1) Padomes 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[27], un Padomes 2002. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[28] , jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētās regulas ir jāpārstrādā.

ê 2725/2000/EK 1. apsvērums

(1) Dalībvalstis ratificējušas ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu grozīto 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu.

ê 2725/2000/EK 2. apsvērums (pielāgots)

(2) Dalībvalstis noslēdza Dublinā 1990. gada 15. jūnijā parakstīto Konvenciju par attiecīgās valsts noteikšanu, kas ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīti patvēruma pieprasījumi, kas iesniegti kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm (še turpmāk saukta par "Dublinas Konvenciju").

òjauns

(2) Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Kopienā.

(3) Ir īstenota pirmā fāze kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidē, kurai ilgākā laikposmā jānoved pie visā Eiropas Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienota statusa attiecībā uz personām, kam piešķirts patvērums. Eiropadome 2004. gada 4. novembrī pieņēma Hāgas programmu, kurā noteikti mērķi, kas jāīsteno brīvības, drošības un tiesiskuma jomā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam. Šajā sakarā Hāgas programmā Komisija tika aicināta beigt pirmās fāzes tiesību aktu novērtēšanu 2007.gadā un iesniegt otrās fāzes tiesību aktus un pasākumus Padomei un Eiropas Parlamentam, lai tos piemērotu pirms 2010. gada beigām.

ê 2725/2000/EK 3. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(4) Lai piemērotu Dublinas Konvenciju √ Padomes Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm][29] ∏ gadījumā, kad nelikumīgi šķērsota kāda no Kopienas ārējām robežām, ir jānoskaidro patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētāju √ pieteikuma iesniedzēju ∏ un aizturēto personu personība. Tāpat Dublinas Konvencijas √ Padomes Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ∏ un, jo īpaši, tās 10. panta 1. punkta 18. panta 1. punkta c) un e) b) un d) apakšpunkta efektīvas piemērošanas nolūkā ir vēlams, lai katra dalībvalsts varētu pārbaudīt, vai ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏, kas nelikumīgi atrodas tās teritorijā, iesniedzis patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï prasību √ pieteikumu ∏ kādā citā dalībvalstī.

ê 2725/2000/EK 4. apsvērums

(5) Pirkstu nospiedumi ir svarīgs elements šādu personu personības noskaidrošanai. Ir jāizveido to daktiloskopisko datu salīdzināšanas sistēma.

ê 2725/2000/EK 5. apsvērums

ðjauns

(6) Šajā nolūkā ir jāizveido par EurodacEURODAC saukta sistēma, kas ir viena Komisijā izveidota centrālā vienība ð sistēma ï, kas pārvalda datorizētu centrālo daktiloskopisko datu bāzi, kā arī elektroniskos datu pārsūtīšanas līdzekļus datu pārsūtīšanai starp dalībvalstīm un centrālo datu bāzi ð centrālo sistēmu ï.

òjauns

(7) Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā arī lai panāktu saskanīgumu ar pašreizējo ES patvēruma acquis , jo īpaši ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu un Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], ir lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai ietvertu alternatīvās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus un personas, uz kurām attiecas alternatīvā aizsardzība.

ê 2725/2000/EK 6. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(8) Ir svarīgi arī, lai dalībvalstis tūlīt ð paņemtu un pārsūtītu ï katra patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētāja √ pieteikuma iesniedzēja ∏ un katra ārvalstnieka √ trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka ∏ pirkstu nospiedumus √ daktiloskopiskos ∏ ð datus ï , kurš aizturēts sakarā ar kādas dalībvalsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, ja viņam ir vismaz 14 gadi.

ê 2725/2000/EK 7. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(9) Ir jāparedz precīzi noteikumi par daktiloskopisko datu pārsūtīšanu uz centrālo vienību ð sistēmu ï, šādu daktiloskopisko datu ievadīšanu centrālajā datu bāzē ð sistēmā ï, to glabāšanu, to salīdzināšanu ar citiem daktiloskopiskiem datiem, šā salīdzinājuma rezultātu pārsūtīšanu, piekļuves liegšanu ievadītiem datiem un to dzēšanu. Šie noteikumi var būt atšķirīgi dažādu kategoriju ārvalstnieku √ trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku ∏ gadījumā, un šajā sakarā tie būtu īpaši jāpielāgo.

ê 2725/2000/EK 8. apsvērums (pielāgots)

?jauns

(10) Ārvalstnieki √ Trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki ∏, kas lūguši patvērumu ð starptautisko aizsardzību ï vienā dalībvalstī, var lūgt patvērumu ð starptautisko aizsardzību ï citā dalībvalstī vēl daudzu turpmāko gadu laikā. Tāpēc maksimālajam daktiloskopisko datu glabāšanas laikam ð centrālajā sistēmā ï vajadzētu būt ļoti ilgam. Ņemot vērā, ka lielākā daļa ārvalstnieku √ trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku ∏, kas jau vairākus gadus iepriekš iekārtojušies uz dzīvi Kopienā, pēc šā perioda beigām iegūs patstāvīga iedzīvotāja statusu vai pat kādas dalībvalsts pilsonību, desmit gadi uzskatāmi par pieņemamu daktiloskopisko datu glabāšanas laiku.

ê 2725/2000/EK 9. apsvērums (pielāgots)

(11) Glabāšanas laiks būtu jāsaīsina īpašos gadījumos, kad nav vajadzības daktiloskopiskos datus glabāt tik ilgi. Daktiloskopiskie dati būtu jādzēš, tiklīdz ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ iegūst kādas dalībvalsts pilsonību.

∫jauns

(12) Ir lietderīgi glabāt datus, kas attiecas uz tiem datu subjektiem, kuru pirkstu nospiedumi tika sākotnēji ievadīti EURODAC , kad tie iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība kādā dalībvalstī, lai ar tiem varētu salīdzināt datus, kas tiek ievadīti, personai iesniedzot starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(13) Pārejas posmā Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par centrālās sistēmas pārvaldību un komunikācijas infrastruktūru. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, darbības un organizatoriskā viedokļa, būtu jāizveido pārvaldības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem.

ê 2725/2000/EK 13. apsvērums (pielāgots)

(13) Ņemot vērā to, ka uzdevums identificēt un klasificēt centrālās vienības pārsūtītus salīdzinājuma rezultātus, kā arī uzdevums liegt piekļuvi datiem attiecībā uz personām, kas pieņemtas un atzītas par bēgļiem, ir tikai dalībvalstīm un ka šis uzdevums skar personas datu apstrādi, kas ir īpaša riska joma, un var iespaidot personas brīvību izmantojumu, ir īpaši iemesli tam, ka Padome patur tiesības izmantot dažas ieviešanas pilnvaras, kas jo īpaši attiecas uz tādu pasākumu pieņemšanu, kas nodrošina drošumu un šādu datu uzticamību.

ê 2725/2000/EK 14. apsvērums (pielāgots)

(14) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

ê 2725/2000/EK 10. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(14) Skaidri ir jāparedz Komisijas ð un pārvaldības iestādes ï pienākumi attiecībā uz centrālo vienību ð sistēmu ï ð un komunikācijas infrastruktūru ï un dalībvalstu pienākumi attiecībā uz datu izmantojumu, datu drošību, piekļuvi ievadītiem datiem un to labošanu.

ê 2725/2000/EK 11. apsvērums

(15) Ja Kopienas nelīgumisko atbildību sakarā ar EurodacEURODAC sistēmas darbību regulē attiecīgie Līguma noteikumi, tad par dalībvalstu nelīgumisko atbildību saistībā ar sistēmas darbību ir jāpieņem īpaši noteikumi.

ê 2725/2000/EK 12. apsvērums

(16) Saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu paredzēto pasākumu mērķi — izveidot daktiloskopisko datu salīdzināšanas sistēmu Komisijā, lai palīdzētu īstenot Kopienas politiku patvēruma jautājumā — pēc tā būtības var sasniegt tikai Kopienas līmenī, un tāpēc dalībvalstis to pienācīgi sasniegt nevar. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

ê 2725/2000/EK 15. apsvērums (pielāgots)

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [30] piemēro personas datu apstrādei, ko √ veic, piemērojot šo regulu ∏ dalībvalstis veic atbilstoši Eurodac sistēmai.

ê 2725/2000/EK 16. apsvērums

(16) Atbilstoši Līguma 286. pantam Direktīvu 95/46/EK piemēro arī Kopienas institūcijām un iestādēm. Tā kā centrālā vienība ir jāizveido Komisijā, minēto direktīvu piemēro datu apstrādei, ko veic minētā vienība.

ê 2725/2000/EK 17. apsvērums

(18) Jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi konkrētās jomās būtu jāpapildina un jāprecizē Direktīvā 95/46/EK norādītie principi personas tiesību un brīvību aizsardzībā un arī tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībā.

∫jauns

(19) Būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[31]. Tomēr būtu jāprecizē konkrēts jautājums par atbildību par datu apstrādi un datu aizsardzības uzraudzību.

∫jauns

(20) Ir lietderīgi, ka valsts uzraudzības iestādes uzrauga dalībvalstu veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. decembra Lēmumam 2004/55/EK, ar ko ieceļ neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā[32], būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz pašiem datiem.

ê 2725/2000/EK 18. apsvērums

?jauns

(21) Ir ð regulāri ï jākontrolē un jāizvērtē tas, cik efektīva ir EurodacEURODAC .

ê 2725/2000/EK 19. apsvērums

?jauns

(22) Dalībvalstīm būtu jāparedz sodu un sankciju sistēma, kas ir jāpiemēro tad, kad centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītus datus izmanto pretrunā ar EurodacEURODAC mērķi.

ê 2725/2000/EK 23. apsvērums (pielāgots)

(23) Šai regulai būtu jākalpo par tiesisko bāzi izpildes noteikumiem, kas tās tūlītējas piemērošanas nolūkā ir vajadzīgi, lai dalībvalstis un Komisija varētu veikt vajadzīgos tehniskos pasākumus. Tāpēc Komisijai ir jāuzdod par pienākumu pārbaudīt, vai šie nosacījumi ir izpildīti.

∫jauns

(23) Nepieciešams informēt dalībvalstis par konkrētu patvēruma procedūru statusu nolūkā veicināt atbilstīgu Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] piemērošanu.

(24) Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības, un tā jāpiemēro saskaņā ar tām, kā arī tajā tiek ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir nodrošināt personas datu aizsardzības un patvēruma tiesību pilnīgu ievērošanu un veicināt hartas 8. panta un 18. panta piemērošanu.

ê 2725/2000/EK 22. apsvērums (pielāgots)

(25) Ir jāierobežo šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma tā, lai tā atbilstu Dublinas Konvencijas √ Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ∏ teritoriālajai piemērošanas jomai.

ê 2725/2000/EC (pielāgots)

ðjauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Eurodac EURODAC mērķis

1. Tiek izveidota par EurodacEURODAC saukta sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt noteikt dalībvalsti, kas atbilstoši Dublinas Konvencijai √ Regulai (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ∏ ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīts kāds patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums, kas iesniegts ko kādā dalībvalstī iesniedzis ð trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ï, kā arī citādi sekmēt Dublinas Konvencijas √ regulas ∏ piemērojumu šajā regulā paredzētajos apstākļos.

2. Eurodac veido:

a) šīs regulas 3. pantā minētā centrālā vienība;

b) datorizēta centrālā datu bāze, kur apstrādā datus, kas paredzēti 5. panta 1. punktā, 8. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, nolūkā salīdzināt daktiloskopiskos datus patvēruma meklētājiem un 8. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minēto kategoriju ārvalstniekiem;

c) datu pārsūtīšanas līdzekļi datu pārsūtīšanai starp dalībvalstīm un centrālo datu bāzi.Noteikumi, kas regulē Eurodac, attiecas arī uz darbībām, ko dalībvalstis veic no datu pārsūtīšanas brīža uz centrālo vienību līdz salīdzinājuma rezultātu izmantošanas brīdim.

3.2. Neskarot to, kā EurodacEURODAC paredzētus datus datu izcelsmes valsts izmanto datu bāzēs, ko izveidojusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, daktiloskopiskos datus un personas datus var apstrādāt EurodacEURODAC vienīgi nolūkiem, kas paredzēti Dublinas Konvencijas √ regulas ∏ 15. panta 1. punktā 32. panta 1. punktā.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā:

a) “Dublinas Konvencija √ regula ∏ ” ir 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstītā konvencija, ar kuru nosaka valsti, kas ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīti kādā Eiropas Kopienu dalībvalstī iesniegti patvēruma pieteikumi √ Regula (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ∏;

b) “patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētājs √ pieteikuma iesniedzējs ∏” ir ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏, kas ir iesniedzis patvēruma pieteikumu vai kā vārdā ir iesniegts šāds pieteikums ð starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums ï ;

c) “izcelsmes valsts √ dalībvalsts ∏” ir:

i) attiecībā uz patvēruma meklētāju √ personu, uz kuru attiecas 6. pants ∏ — dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo vienību ð sistēmu ï un saņem salīdzinājuma iznākumus;

ii) attiecībā uz personu, kas paredzēta 8. 10. pantā — dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo vienību ð sistēmu ï;

iii) attiecībā uz personu, kas paredzēta 11. 13. pantā — dalībvalsts, kas pārsūta šādus datus uz centrālo vienību ð sistēmu ï un saņem salīdzinājuma iznākumus;

d) “bēglis” ð “persona, kurai ir piešķirta starptautiskā aizsardzība” ï ir √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, ∏ persona, kas ir atzīta par bēgli saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju attiecībā uz bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu ð attiecībā uz kuru ir atzīts, ka tam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kas definēta Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta a) punktā ï ;

e) „pozitīvs iznākums” ir atbilstība vai atbilstības, ko centrālā vienība ð sistēma ï konstatējusi pēc tam, kad salīdzināti datu bāzē ievadītie daktiloskopiskie dati un tie dati, kurus attiecībā uz kādu personu pārsūtījusi kāda dalībvalsts, neskarot dalībvalstu pienākumu tūlīt pārbaudīt salīdzinājuma iznākumus saskaņā ar 4. panta 6. punktu 17. panta 4. punktu.

2. Direktīvas 95/46/EK 2. pantā definētajiem terminiem šajā regulā ir tā pati nozīme.

3. Ja vien nav norādīts pretēji, Dublinas Konvencijas √ regulas ∏ 12. pantā definētajiem terminiem šajā regulā ir tā pati nozīme.

3. pants

Centrālā vienība √ Sistēmas arhitektūra un pamatprincipi ∏

1. Komisijā tiek izveidota centrālā vienība, kuras uzdevums ir 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās centrālās datu bāzes pārvaldīšana dalībvalstu vārdā. Centrālā vienība ir aprīkota ar datorizētu pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu.

∫jauns

1. EURODAC veido:

a) datorizēta centrālā pirkstu nospiedumu datubāze (centrālā sistēma), kuru veido

- centrālā vienība,

- darbības nepārtrauktības sistēma,

b) komunikācijas infrastruktūra starp centrālo sistēmu un dalībvalstīm, kas nodrošina kodētu virtuālu tīklu EURODAC datiem (komunikācijas infrastruktūra).

2. Katra dalībvalsts izraugās vienu valsts datu sistēmu (valsts piekļuves punktu), kas veic komunikāciju ar centrālo sistēmu.

ê 2725/2000/EC (pielāgots)

ðjauns

2.3. Datus attiecībā uz patvēruma meklētājiem, personām kas paredzētas 8. pantā un personām, kas paredzētas 11. pantā 6., 10. un 13. pantā, ko apstrādā centrālā vienība ð sistēma ï, datu izcelsmes dalībvalsts vārdā apstrādā saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem √ un nodala ar attiecīgiem tehniskiem līdzekļiem ∏.

ê 407/2002/EK 5. panta 1. punkts

1. Centrālā vienība ar piemērotiem tehniskiem līdzekļiem nodala datu bāzē uzglabātos datus attiecībā uz patvēruma meklētājiem un datus attiecībā uz tādām personām, kas minētas Eurodac Regulas 8. pantā.

ê 2725/2000/EK 1. panta 2. punkta trešā daļa

ðjauns

4. Noteikumi, kas regulē EurodacEURODAC , attiecas arī uz darbībām, ko dalībvalstis veic no datu pārsūtīšanas brīža uz centrālo vienību ð sistēmu ï līdz salīdzinājuma rezultātu izmantošanas brīdim.

⎢ 2725/2000/EK 4. panta 1. punkta otrais teikums

?jauns

5. Pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūru nosaka ð un piemēro ï saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts praksi un saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kas noteikti ð Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ï Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Bērna tiesību aizsardzības konvencijā.

∫jauns

4. pants

Darbības pārvaldība, ko veic pārvaldības iestāde

1. Pēc pārejas posma beigām pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir atbildīga par EURODAC darbības pārvaldību. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka centrālās sistēmas vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2. Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikācijas infrastruktūru:

a)uzraudzība;

b) drošība;

c) attiecību koordinēšana starp dalībvalstīm un pakalpojuma nodrošinātāju.

3. Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikācijas infrastruktūru, jo īpaši:

a) uzdevumiem, kas saistīti ar budžeta izpildi;

b) iegādi un atjaunošanu;

c) jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

4. Pārejas laikposmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, par EURODAC darbības pārvaldību atbild Komisija.

5. EURODAC darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošinātu EURODAC darbību saskaņā ar šo regulu, it īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai sistēmas darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī, it īpaši attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs, lai sazinātos ar centrālo sistēmu.

6. Neskarot 17. pantu Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos, pārvaldības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības ikvienam savam darbiniekam, kam jāstrādā ar EURODAC datiem. Šis pienākums ir spēkā arī tad, kad šie darbinieki vairs nav attiecīgajā amatā vai darbā, vai pēc tam, kad viņi ir izbeiguši darbības.

7. Šajā regulā minētā pārvaldības iestāde ir pārvaldības iestāde, kuras kompetencē ir SIS II un VIS.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

5. 3. pants

√ Statistika ∏ Centrālā vienība

3. Centrālā vienība √ Pārvaldības iestāde ∏ apkopo ceturkšņa ð mēneša ï statistiku par savu √ centrālās sistēmas ∏ darbu, ð īpaši ï norādot:

a) par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētājiem √ pieteikuma iesniedzējiem ∏ un 8. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā 10. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā minētajām personām nosūtīto datu kopu skaitu;

b) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētājiem √ pieteikuma iesniedzējiem ∏, kas patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu iesnieguši citā dalībvalstī;

c) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 8. panta 1. punktā 10. panta 1. punktā un kas vēlāk iesniegušas patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu;

d) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 11. panta 1. punktā 13. panta 1. punktā, kuras iepriekš iesniegušas patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu kādā citā dalībvalstī;

e) to daktiloskopisko datu skaitu, kurus centrālajai vienībai ð sistēmai ï no izcelsmes valsts bija jāprasa atkārtoti, jo pirmo reizi pārsūtītos daktiloskopiskos datus nevarēja izmantot salīdzinājumam, izmantojot datorizēto pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu;.

òjauns

f) to datu kopu skaitu, kas iezīmētas saskaņā ar 14. panta 1. punktu;

g) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 14. panta 1. punktā.

⎢ 2725/2000/EK

?jauns

Statistiku apkopo katra gada beigās, izmantojot ð mēneša ï ceturkšņa statistiku, ko apkopo no Eurodac darbību sākuma ð par attiecīgo gadu ï un kas norāda to personu skaitu, attiecībā uz kurām reģistrēti pozitīvi iznākumi saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu.

Statistika ietver datu sadalījumu pēc dalībvalsts.

4. Atbilstoši 23. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai centrālajai vienībai var uzdot veikt statistiskus uzdevumus, ņemot vērā centrālajā vienībā apstrādātos datus.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

?jauns

II NODAĻA

PATVĒRUMA MEKLĒTĀJI √ STARPTAUTISKĀS AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMA IESNIEDZĒJI∏

6. 4. pants

Pirkstu nospiedumu ņemšana, pārsūtīšana un salīdzināšana

1. Katrā dalībvalstī tūlīt pēc ðpieteikuma iesniegšanas, kā noteikts Dublinas regulas 20. panta 2. punktā, ï paņem katra vismaz 14 gadus veca patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētāja √ pieteikuma iesniedzēja ∏ visu pirkstu nospiedumus un tūlīt ð ne vēlāk kā 48 stundu laikā kopš minētā pieteikuma iesniegšanas ï nosūta √ tos un ∏ 5. panta 1. punkta 7. panta 1. punkta a)b) līdz f)g) apakšpunktā minētos datus uz centrālo vienību ð sistēmu ï.

(2) Centrālā vienība tūlīt ievada 5. panta 1. punktā minētos datus centrālajā datu bāzē, bet, ja to ļauj tehniskie apstākļi, šos datus ievada tieši izcelsmes dalībvalsts.

òjauns

2. Atkāpjoties no 1. punkta, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ierodas atbildīgajā dalībvalstī pēc personas pārsūtīšanas saskaņā ar Dublinas regulu, atbildīgā dalībvalsts attiecībā uz datiem, kas centrālajā sistēmā ievadīti saskaņā ar 6. pantu, tikai nosūta paziņojumu par notikušu pārsūtīšanu saskaņā ar prasībām par elektronisko komunikāciju ar centrālo sistēmu, kuras noteikusi pārvaldības iestāde. Šo informāciju glabā saskaņā ar 8. pantu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts 6. panta 5.punktā.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

3. Daktiloskopiskos datus 5. panta 1. punkta 7. panta b) a) punkta nozīmē, ko pārsūtījusi kāda dalībvalsts, centrālā vienība ð automātiski ï salīdzina ar daktiloskopiskajiem datiem, ko pārsūtījušas citas dalībvalstis un kuri jau glabājas centrālajā datu bāzē ð sistēmā ï.

4. Centrālā vienība ð sistēma ï garantē, ja kāda dalībvalsts to prasa, ka 3. punktā paredzētais salīdzinājums papildus datiem no citām dalībvalstīm ietver šīs dalībvalsts iepriekš pārsūtītos daktiloskopiskos datus.

5. Centrālā vienība ð sistēma ï tūlīt ð automātiski ï pārsūta salīdzinājuma pozitīvos vai negatīvos iznākumus uz izcelsmes dalībvalsti. Gadījumā, ja rezultāts ir pozitīvs, visām datu kopām, kas atbilst pozitīvajam iznākumam, tā pārsūta 5. panta 1. punktā 7. panta a) līdz f) punktā minētos datus. Tomēr datus, kas minēti 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pārsūta tikai tiktāl, ciktāl tie izmantoti pozitīvā iznākuma iegūšanai. ð un, vajadzības gadījumā, 14. panta 1. punktā minēto iezīmējumu. ï

Ja tehniskie apstākļi to ļauj, salīdzinājuma iznākumu var tieši pārsūtīt uz izcelsmes dalībvalsti.

7. Ieviešanas noteikumi, kas paredz vajadzīgās procedūras 1. līdz 6. punkta piemērošanai, pieņem saskaņā ar 22. panta 1. punktā paredzēto procedūru.

75. pants

Datu ievadīšana

1. Centrālajā datu bāzē ð sistēmā ï tiek ievadīti vienīgi šādi dati:

a)b) daktiloskopiskie dati;

b)a) izcelsmes dalībvalsts, patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma vieta un diena;

c) dzimums;

d) atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;

e) diena, kad paņemti pirkstu nospiedumi;

f) diena, kad dati pārsūtīti uz centrālo vienību ð sistēmu ï ;

g) diena, kad dati ievadīti centrālajā datu bāzē;

∫jauns

g) operatora lietotāja ID

⎢ 2725/2000/EK

?jauns

h) ziņas par pārsūtīto datu saņēmēju(–iem) un pārsūtīšanas diena(–as).

2. Pēc datu ievadīšanas centrālajā datu bāzē centrālā vienība iznīcina datu nesējus, kas izmantoti datu pārsūtīšanai, ja vien izcelsmes valsts nav pieprasījusi to nosūtīšanu atpakaļ.

8. 6. pants

Datu glabāšana

Katru 5. panta 1. punktā 7. pantā paredzēto datu kopu centrālajā ð sistēmā ï datu bāzē glabā desmit gadus no dienas, kad paņemti pirkstu nospiedumi.

Šim periodam beidzoties, centrālā vienība ð sistēma ï automātiski dzēš datus no centrālās datu bāzes ð sistēmas ï .

9. 7. pants

Priekšlaicīga datu dzēšana

1. Datus attiecībā uz kādu personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību pirms 6. 8. pantā minētā perioda beigām, dzēš no centrālās datu bāzes ð sistēmas ï saskaņā ar 15. panta 3. punktu 20. panta 3. punktu, tiklīdz izcelsmes valstij paziņots, ka minētā persona ieguvusi šādu pilsonību.

òjauns

2. Centrālā sistēma informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts ir dzēsusi datus pēc tam, kad ir iegūts pozitīvs iznākums, salīdzinot ar datiem, kurus tā ir nosūtījusi attiecībā uz 6. pantā vai 10. panta minētajām personām.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

III NODAĻA

ĀRVALSTNIEKI √ TREŠO VALSTU PILSOŅI VAI BEZVALSTNIEKI ∏, KAS AIZTURĒTI SAKARĀ AR NELIKUMĪGU KĀDAS ĀRĒJĀS ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANU

10. 8. pants

Daktiloskopisko datu iegūšana un pārsūtīšana

1. Katrā dalībvalstī saskaņā ar aizsardzības pasākumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvencijā tūlīt paņem visu pirkstu nospiedumus katram vismaz 14 gadus vecam ārvalstniekam no trešām valstīm √ trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ∏, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota valsts zemes, jūras vai gaisa robeža, √ ierodoties no trešām valstīm, ∏ un nav nosūtījušas atpakaļ.

2. Attiecīgā dalībvalsts attiecībā uz katru ārvalstnieku √ trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku∏, kā minēts 1. punktā, kurš nav nosūtīts atpakaļ, tūlīt ð ne vēlāk kā 48 stundas pēc aizturēšanas ï pārsūta centrālajai vienībai ð sistēmai ï šādus datus:

a)b) daktiloskopiskie dati;

b)a) izcelsmes dalībvalsts, aizturēšanas vieta un diena;

c) dzimums;

d) atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;

e) diena, kad paņemti pirkstu nospiedumi;

f) diena, kad dati pārsūtīti uz centrālo vienību ð sistēmu ï ;

∫jauns

g) operatora lietotāja ID

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

?jauns

11. 9. pants

Datu ievadīšana

1. Datus, kas minēti 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 8. panta 2. punktā 10. panta 2. punktā, ievada centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï.

Neskarot 3. panta 3. punktu 5. pantu, datus, kas nosūtīti centrālajai vienībai ð sistēmai ï saskaņā ar 8. panta 2. punktu 10. panta 2. punktu, ievada tikai tādēļ, lai tos salīdzinātu ar centrālajai vienībai ð sistēmai ï vēlāk nosūtītiem datiem attiecībā uz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētājiem √ pieteikuma iesniedzējiem ∏.

Centrālā vienība ð sistēma ï nesalīdzina saskaņā ar 8. panta 2. punktu 10. panta 2. punktu tai nosūtītus datus ne ar datiem, kas iepriekš ievadīti centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï, ne ar datiem, kas vēlāk pārsūtīti uz centrālo vienību ð sistēmu ï saskaņā ar 8. panta 2. punktu 10. panta 2. punktu.

2. Piemēro procedūras, kas paredzētas 4. panta 1. punkta otrā teikumā, 4. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā, kā arī noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. panta 7. punktu. Salīdzinot uz centrālo vienību ð sistēmu ï vēlāk nosūtītus datus par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētājiem √ pieteikuma iesniedzējiem ∏ ar 1. punktā minētajiem datiem, piemēro procedūras, kas paredzētas 4. panta 3., 5. un 6. punktā 6. panta 3. un 5. punktā.

12. 10. pants

Datu glabāšana

1. Katru datu kopu attiecībā uz kādu ārvalstnieku √ trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku ∏, kā minēts 8. panta 1. punktā 10. panta 1. punktā, centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï glabā ð vienu gadu ï divus gadus no dienas, kad paņemti šā ārvalstnieka √ trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka ∏ pirkstu nospiedumi. Šim periodam beidzoties, centrālā vienība ð sistēma ï automātiski dzēš datus no centrālās datu bāzes ð centrālās sistēmas ï.

2. Dati attiecībā uz kādu ārvalstnieku √ trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku ∏, kā minēts 8. panta 1. punktā 10. panta 1. punktā, tūlīt tiek dzēsti no centrālās datu bāzes ð centrālās sistēmas ï saskaņā ar 15. panta 3. punktu 21. panta 3. punktu, ja pirms 1. punktā minētā divu gadu ð viena gada ï perioda beigām izcelsmes dalībvalsts uzzina par šādiem apstākļiem:

a) ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ ir saņēmis uzturēšanās atļaujua;

b) ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ ir atstājis dalībvalstu teritoriju;

c) ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ ir ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību;

∫jauns

3. Centrālā sistēma informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto iemeslu dēļ ir dzēsusi datus pēc tam, kad ir iegūts pozitīvs iznākums ar datiem, kurus tā ir nosūtījusi attiecībā uz 10. panta minētajām personām.

4. Centrālā sistēma informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts 2. punkta c) apakšpunktā noteikto iemeslu dēļ ir dzēsusi datus pēc tam, kad ir iegūts pozitīvs iznākums ar datiem, kurus tā ir nosūtījusi attiecībā uz 6. pantā vai 10. pantā minētajām personām.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

IV NODAĻA

ĀRVALSTNIEKI √ TREŠO VALSTU PILSOŅI VAI BEZVALSTNIEKI ∏ , KAS NELIKUMĪGI ATRODAS KĀDAS DALĪBVALSTS TERITORIJĀ

13. 11. pants

Daktiloskopisko datu salīdzinājums

1. Lai pārbaudītu, vai ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏, kas nelikumīgi atrodas tās teritorijā, nav iepriekš iesniedzis patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu citā dalībvalstī, katra dalībvalsts var pārsūtīt uz centrālo vienību ð sistēmu ï daktiloskopiskos datus attiecībā uz pirkstu nospiedumiem, ko tā ņēmusi no jebkura šāda vismaz 14 gadus veca ārvalstnieka √ trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka ∏, kopā ar atsauces numuru, ko izmanto šī dalībvalsts.

Parasti ir jāpārbauda, vai ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ iepriekš nav iesniedzis patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu citā dalībvalstī, ja:

a) ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ paziņo, ka viņš iesniedzis patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, nenorādot dalībvalsti, kur viņš iesniedzis pieteikumu;

b) ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ neprasa patvērumu ð starptautisko aizsardzību ï, bet protestē pret viņa nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, paziņojot, ka viņš tur būtu briesmās, vai

c) ārvalstnieks √ trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ∏ citādi mēģina novērst viņa izsūtīšanu, atsakot sadarbību viņa personas noskaidrošanā, jo īpaši, neuzrādot nekādus personību apliecinošus dokumentus vai uzrādot viltotus dokumentus.

2. Kad dalībvalstis piedalās 1. punktā minētajā procedūrā, tās pārsūta centrālajai vienībai ð sistēmai ï daktiloskopiskos datus attiecībā uz 1. punktā minēto ārvalstnieku √ trešo valstu pilsoni vai bezvalstnieku ∏ visiem pirkstiem vai vismaz attiecībā uz rādītājpirkstiem un, ja to nav, tās pārsūta visu pārējo pirkstu nospiedumus.

3. Kāda 1. punktā raksturotajam gadījumam atbilstoša ārvalstnieka √ trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka ∏ daktiloskopiskos datus pārsūta uz centrālo vienību ð sistēmu ï, lai tos salīdzinātu ar patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētāju √ pieteikuma iesniedzēju ∏ daktiloskopiskajiem datiem, kurus pārsūtījušas pārējās dalībvalstis un kuri jau ievadīti centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï.

Šāda ārvalstnieka √ trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka ∏ daktiloskopiskos datus neievada centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï un tos arī nesalīdzina ar datiem, kas pārsūtīti uz centrālo vienību ð sistēmu ï saskaņā ar 8. panta 2. punktu 10. panta 2. punktu.

4. Saskaņā ar šo pantu pārsūtīto daktiloskopisko datu salīdzināšanai ar pārējo dalībvalstu pārsūtītajiem patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï meklētāju √ pieteikuma iesniedzēju ∏ daktiloskopiskajiem datiem, kas jau glabājas centrālajā vienībā ð sistēmā ï, piemēro procedūras, kas paredzētas 4. panta 3., 5., un 6. punktā 6. panta 3. un 5. punktā, kā arī noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. panta 7. punktu.

5. Tiklīdz salīdzinājuma rezultāti ir nosūtīti uz izcelsmes dalībvalsti, centrālā vienība tūlīt:

a) dzēš daktiloskopiskos datus un citus datus, kas tai nosūtīti saskaņā ar 1. punktu, un

b) iznīcina datu nesējus, ko izcelsmes dalībvalsts izmantojusi datu pārsūtīšanai uz centrālo vienību, ja vien izcelsmes dalībvalsts nav pieprasījusi to nosūtīšanu atpakaļ.

V NODAĻA

PAR BĒGĻIEM ATZĪATS PERSONAS √ PERSONAS, KURĀM IR PIEŠĶIRTA STARPTAUTISKĀ AIZSARDZĪBA ∏

12. pants

Piekļuves liegšana datiem

1. Centrālajā datu bāzē liedz piekļuvi saskaņā ar 4. panta 2. punktu ievadītiem datiem attiecībā uz kādu patvēruma meklētāju, ja minētā persona kādā dalībvalstī atzīta par bēgli. Šādu piekļuvi liedz centrālā vienība pēc izcelsmes dalībvalsts norādījumiem.

Kamēr lēmums atbilstoši 2. punktam nav pieņemts, pozitīvos rezultātus attiecībā uz personām, kuras kādā dalībvalstī atzītas un pieņemtas par bēgļiem, nepārsūta. Negatīvos rezultātus centrālā vienība nosūta atpakaļ dalībvalstij, kas to pieprasījusi.

2. Piecus gadus pēc Eurodac darbības sākuma un ņemot vērā ticamu centrālās vienības apkopotu statistiku par personām, kas iesniegušas patvēruma pieteikumu kādā dalībvalstī pēc tam, kad ir atzītas un pieņemtas par bēgļiem kādā citā dalībvalstī, saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem pieņem lēmumu par to, vai dati, kas attiecas uz personām, kas kādā dalībvalstī atzītas un pieņemtas par bēgļiem, ir:

a) jāglabā saskaņā ar 6. pantu, lai salīdzinātu, kā noteikts 4. panta 3. punktā, vai

b) jādzēš, tiklīdz attiecīgā persona ir atzīta un pieņemta par bēgli.

3. Gadījumā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, datus, kam piekļuve liegta saskaņā ar 1. punktu, dara pieejamus, un 1. punktā minēto procedūru turpmāk nepiemēro.

4. Gadījumā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā:

(a) centrālā vienība tūlīt dzēš datus, kam piekļuve liegta saskaņā ar 1. punktu, un

b) datus attiecībā uz personām, kas vēlāk atzītas un pieņemtas par bēgļiem, dzēš saskaņā ar 15. panta 3. punktu, tiklīdz izcelsmes dalībvalstij paziņo, ka kādā dalībvalstī šī persona atzīta un pieņemta par bēgli.

5. Izpildes noteikumus, kas attiecas uz procedūru, pēc kuras liedz piekļuvi datiem, kas minēti 1. punktā, un to, kā apkopo 2. punktā minēto statistiku, pieņem saskaņā ar 22. panta 1. punktā paredzēto procedūru.

òjauns

14. pants

Datu iezīmēšana

1. Izcelsmes dalībvalsts, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam, kura dati tika iepriekš ievadīti centrālajā sistēmā saskaņā ar 6. pantu, iezīmē attiecīgos datus saskaņā ar prasībām, kādas pārvaldības iestāde noteikusi elektroniskajai komunikācijai ar centrālo sistēmu. Šo informāciju glabā centrālajā sistēmā saskaņā ar 8. pantu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts 6. panta 5.punktā.

2. Izcelsmes dalībvalsts noņem iezīmējumu datiem, kas attiecas uz trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kura dati iepriekš tika iezīmēti saskaņā ar 1. punktu, ja viņa statuss tiek atcelts vai izbeigts vai tiek atteikts to pagarināt saskaņā ar Padomes Direktīvas 2004/83/EK 14. vai 19. pantu.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

VI NODAĻA

DATU IZMANTOJUMS, DATU AIZSARDZĪBA UN UZTICAMĪBA

15. 13. pants

Atbildība datu izmantošanas jomā

1. Izcelsmes dalībvalstij ir jānodrošina tas, ka:

a) pirkstu nospiedumus ņem likumīgi;

b) daktiloskopiskos datus, kā arī pārējos datus, kas minēti 5. panta 1. punktā 7. pantā, 8. panta 2. punktā 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā 13. panta 2. punktā, uz centrālo vienību ð sistēmu ï nosūta likumīgi;

c) dati ir precīzi un atjaunināti, kad tos pārsūta uz centrālo vienību ð sistēmu ï;

d) neskarot Komisijas uzdevumus, datus centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievada, glabā, labo un dzēš likumīgi;

e) centrālās vienības ð sistēmas ï pārsūtītos daktiloskopisko datu salīdzinājumu iznākumus izmanto likumīgi.

2. Saskaņā ar 14.19. pantu izcelsmes dalībvalsts nodrošina 1. punktā minēto datu drošību pirms pārsūtīšanas uz centrālo vienību ð sistēmu ï un tās laikā, kā arī no centrālās vienības ð sistēmas ï saņemto datu drošību.

3. Izcelsmes dalībvalsts atbild par galīgo datu identificēšanu saskaņā ar 4. panta 6. punktu 17. panta 4. punktu.

4. Komisija nodrošina, ka centrālo vienību ð sistēmu ï izmanto saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un tās izpildes noteikumiem. Jo īpaši Komisija:

a) pieņem attiecīgus pasākumus, kas garantē, ka personas, kas strādā ð ar ï centrālajāo vienībā ð sistēmu ï, izmanto centrālajā datu bāzē √ tur ∏ ievadītos datus vienīgi saskaņā ar EurodacEURODAC mērķi, kas paredzēts 1. panta 1. punktā;

b) nodrošina, ka personas, kas strādā centrālajā vienībā, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar šo regulu iesniegušas attiecībā uz tādu datu ievadīšanu, salīdzināšanu, labošanu un dzēšanu, par kuriem tās ir atbildīgas;

b) c) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu centrālās vienības ð sistēmas ï drošību saskaņā ar 14. 19. pantu;

c) d) nodrošina, ka vienīgi personām, kam atļauts strādāt ð ar ï centrālajāo vienībā ð sistēmu ï , ir piekļuve √ tai ∏ datiem, kas ievadīti centrālajā datu bāzē, neskarot 20. pantu, un pilnvaras, kas piešķirtas neatkarīgajai uzraudzības iestādei, kas tiks izveidota saskaņā ar Līguma 286. panta 2. punktu √ Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pilnvaras ∏.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā pieņem saskaņā ar pirmo daļu.

ê 407/2002/EK 2. pants (pielāgots)

ðjauns

162. pants

Pārsūtīšana

1. Pirkstu nospiedumus digitāli apstrādā un pārsūta tādā datu formātā, kāds noteikts I pielikumā. Ciktāl tas vajadzīgs centrālās vienības ð sistēmas ï efektīvai darbībai, centrālā vienība √ pārvaldības iestāde ∏ nosaka tehniskās prasības attiecībā uz datu formātu, kādā tos savstarpēji pārsūta dalībvalstis un centrālā vienība ð sistēma ï. Centrālā vienība √ Pārvaldības iestāde ∏ nodrošina to, lai dalībvalstu pārsūtītos daktiloskopiskos datus varētu salīdzināt datorizētajā pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmā.

2. Dati, kas minēti Eurodac Regulas 5. panta 1. punktā 7. pantā, 10. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā, dalībvalstīm būtu jāpārsūta elektroniskā veidā. ð Datus, kas minēti 7. pantā un 10. panta 2. punktā, automātiski ievada centrālajā sistēmā. ï Ciktāl tas vajadzīgs centrālās vienības ð sistēmas ï efektīvai darbībai, centrālā vienība √ pārvaldības iestāde ∏ nosaka tehniskās prasības, lai nodrošinātu datu pienācīgu pārsūtīšanu elektroniskā veidā starp dalībvalstīm un centrālo vienību ð sistēmu. ï Datu pārsūtīšana papīra formā, izmantojot II pielikumā noteikto veidlapu, vai citos datu nesējos (disketēs, lasāmatmiņas kompaktdiskos vai citos turpmāk izveidotos un parasti izmantotos datu nesējos) būtu jāparedz vienīgi tādām situācijām, kad pastāv ilgstošas tehniskas problēmas.

3. Atsauces numurs, kas minēts Eurodac Regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā 7. panta d) punktā un 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ļauj nepārprotami attiecināt datus uz konkrēto personu un dalībvalsti, kura nosūta šos datus. Turklāt tas ļauj noteikt, vai šādi dati attiecas uz patvēruma meklētāju vai uz tādu personu, kas minēta Eurodac Regulas 8. vai 11. pantā 6. pantā, 10. pantā vai 13. pantā.

4. Atsauces numurs sākas ar identifikācijas burtu vai burtiem, kas atbilstoši I pielikumā minētajai normai norāda uz dalībvalsti, kura nosūta datus. Identifikācijas burtam vai burtiem seko norāde uz kategoriju, pie kādas pieder attiecīgā persona. Ar ciparu "1" apzīmēti dati, kas attiecas uz patvēruma meklētājiem √ 6. pantā minētajām personām ∏, cipars "2" attiecas uz tādām personām, kas minētas Eurodac Regulas 8. 10. pantā, un cipars "3" attiecas uz tādām personām, kas minētas Eurodac Regulas 11. 13. pantā.

5. Centrālā vienība √ Pārvaldības iestāde ∏ nosaka dalībvalstīm nepieciešamās tehniskās procedūras, lai nodrošinātu to, ka centrālā vienība ð sistēma ï saņem nepārprotamus datus.

4.6. Centrālā vienība ð sistēma ï apstiprina pārsūtīto datu saņemšanu, cik drīz vien iespējams. Šajā nolūkā centrālā vienība √ pārvaldības iestāde ∏ nosaka vajadzīgās tehniskās prasības, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis pieprasījuma gadījumā saņem apstiprinājumu par saņemšanu.

⎢ 407/2002/EK 3. pants

?jauns

173. pants

Salīdzināšana un rezultātu pārsūtīšana

1. Dalībvalstis nodrošina daktiloskopisko datu pārsūtīšanu pienācīgā kvalitātē, lai tos salīdzinātu datorizētajā pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmā. Ciktāl ir jānodrošina, lai centrālās vienības ð sistēmas ï veiktās salīdzināšanas rezultātiem būtu ļoti augsta precizitātes pakāpe, centrālā vienība ð pārvaldības iestāde ï definē attiecīgo kvalitāti, kādā jābūt pārsūtītajiem daktiloskopiskajiem datiem. Centrālā vienība ð sistēma ï pārbauda pārsūtīto daktiloskopisko datu kvalitāti, cik drīz vien iespējams. Ja daktiloskopiskos datus nav iespējams salīdzināt datorizētajā pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmā, tad centrālā vienība ð sistēma ï , cik drīz vien iespējams, pieprasa dalībvalstij pārsūtīt pienācīgas kvalitātes daktiloskopiskos datus.

2. Centrālā vienība ð sistēma ï veic datu salīdzināšanu tādā secībā, kādā ir pienākuši pieprasījumi. Katrs pieprasījums ir jāapstrādā 24 stundu laikā. Ja dati ir pārsūtīti elektroniskā veidā, tad dalībvalsts tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, var pieprasīt veikt īpaši steidzamas salīdzināšanas vienas stundas laikā. Ja šādus termiņus nav iespējams ievērot tādu apstākļu dēļ, kas neatrodas centrālās vienības ð pārvaldības iestādes ï kompetencē, tad centrālā vienība ð sistēma ï šo pieprasījumu apstrādā prioritāri, tiklīdz beidzas minētie apstākļi. Šādos gadījumos, ciktāl tas vajadzīgs centrālās vienības ð sistēmas ï efektīvai darbībai, centrālā vienība ð pārvaldības iestāde ï nosaka kritērijus, lai nodrošinātu pieprasījumu prioritāru izskatīšanu.

3. Ciktāl tas vajadzīgs centrālās vienības ð sistēmas ï efektīvai darbībai, centrālā vienība ð pārvaldības iestāde ï nosaka darbības kārtību saņemto datu apstrādei un salīdzināšanas rezultātu pārsūtīšanai.

ê 2725/2000/EK 4. panta 6. punkts (pielāgots)

?jauns

4. Salīdzinājuma iznākumus tūlīt pārbauda izcelsmes dalībvalstī. Galīgo identifikāciju atbilstoši Dublinas Konvencijas √ regulas ∏ 1532. pantam veic izcelsmes dalībvalsts sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

No centrālās vienības ð sistēmas ï saņemtās ziņas par citiem datiem, kas izrādījušies neuzticami, dzēš vai likvidē, tiklīdz konstatē, ka dati ir neuzticami.

∫jauns

5. Ja saskaņā ar 4. punktu veiktajā galīgajā identifikācijā atklājas, ka no centrālās sistēmas saņemtais salīdzināšanas rezultāts ir kļūdains, dalībvalstis šo faktu paziņo Komisijai un pārvaldības iestādei.

6. Dalībvalsts, kas saskaņā ar Dublinas regulas 17. pantu uzņemas atbildību, nosūta paziņojumu, kurā norāda šo faktu attiecībā uz saskaņā ar 6. pantu centrālajā sistēmā ievadītajiem attiecīgajiem datiem, saskaņā ar prasībām par elektronisko komunikāciju ar centrālo sistēmu, kuras noteikusi pārvaldības iestāde. Šo informāciju glabā saskaņā ar 8. pantu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts 6. panta 5.punktā.

ê 407/2002/EK (pielāgots)

ðjauns

184. pants

Saziņa starp dalībvalstīm un centrālo vienību ð sistēmu ï

Pārsūtot datus starp dalībvalstīm un centrālo vienību ð sistēmu ï, izmanto IDA vispārējos dienestus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1719/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) ð komunikācijas infrastruktūru, ko nodrošina pārvaldības iestāde ï. Ciktāl tas vajadzīgs centrālās vienības ð sistēmas ï efektīvai darbībai, centrālā vienība √ pārvaldības iestāde ∏ nosaka tehniskās procedūras, kas nepieciešamas IDA vispārējo dienestu ð komunikācijas infrastruktūras ï izmantošanai.

ê 2725/2000/EK

19. pants

Kopīga uzraudzības iestāde

1. Izveido kopīgu neatkarīgu uzraudzības iestādi, ko veido valsts uzraudzības iestāžu pārstāvji, ne vairāk kā divas personas no katras dalībvalsts. Katrai delegācijai ir viena balss.

2. Kopīgajai uzraudzības iestādei ir jāuzrauga centrālās vienības darbības, lai nodrošinātu, ka, apstrādājot vai izmantojot datus, ko glabā centrālā vienība, netiek pārkāptas attiecīgo personu tiesības. Cita starpā tā seko, lai centrālā vienība personas datu pārsūtīšanu dalībvalstīm veiktu likumīgi.

3. Kopīgā uzraudzības iestāde izskata īstenošanas problēmas saistībā ar Eurodac vadīšanu, lai izzinātu problēmas, kuras varētu rasties valsts uzraudzības iestāžu veikto pārbaužu laikā, un lai izstrādātu ieteikumus pastāvošo problēmu kopīgiem risinājumiem.

4. Valsts uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā aktīvi atbalsta kopīgo uzraudzības iestādi tās uzdevumu veikšanā.

5. Kopīgā uzraudzības iestāde var lūgt padomu personām, kurām ir pietiekamas zināšanas par daktiloskopiskajiem datiem.

6. Kopīgajai uzraudzības iestādei tās uzdevumu veikšanā palīdz Komisija. Jo īpaši tā sniedz informāciju, ko prasījusi kopīgā uzraudzības iestāde, dara pieejamus visus dokumentus un dosjē, datus, kas glabājas sistēmā, kā arī visas tās telpas.

7. Kopīgā uzraudzības iestāde vienprātīgi pieņem savu reglamentu. Uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura pienākumus nosaka reglaments.

8. Kopīgās uzraudzības iestādes sastādītos ziņojumus nodod atklātībai un nosūta iestādēm, kam savus ziņojumus iesniedz valsts uzraudzības iestādes, kā arī Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, lai informētu. Turklāt kopīgā uzraudzības iestāde jebkurā laikā var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai komentārus vai priekšlikumus par uzlabojumiem tās uzdevumā.

9. Veicot savus pienākumus, kopīgās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādes no kādas valdības vai iestādes.

10. Kopīgā uzraudzības iestāde tiek konsultēta par to Eurodac centrālās vienības darbības budžeta projekta daļu, kas attiecas uz to. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.

11. Kopīgo uzraudzības iestādi izformē brīdī, kad izveido neatkarīgo uzraudzības iestādi, kas paredzēta Līguma 286. panta 2. punktā. Neatkarīgā uzraudzības iestāde aizstāj kopīgo uzraudzības iestādi un īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar aktu, ar kuru izveido šo iestādi.

14. pants

Drošība

1. Izcelsmes dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai:

a) novērstu to, ka nepiederošas personas var piekļūt dalībvalsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar Eurodac mērķi (piekļuves kontrole iekārtām);

b) novērstu to, ka Eurodac datus un datu nesējus nolasa, kopē, groza vai dzēš nepiederošas personas (datu nesēju kontrole);

c) garantētu, ka vēlāk var pārbaudīt un noteikt, kādi dati ievadīti Eurodac, kad un kurš to ir veicis (datu ievadīšanas kontrole);

d) lai novērstu neatļautu datu ievadīšanu Eurodac, kā arī neatļautu Eurodac ievadītu datu grozīšanu vai dzēšanu (datu ierakstu kontrole);

e) garantētu, ka piederošām personām būtu piekļuve vienīgi tiem datiem, kas atbilst viņu kompetencei (piekļuves kontrole);

f) garantētu, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm ar datu pārsūtīšanas iekārtām var pārsūtīt Eurodac ievadītus datus (datu pārsūtīšanas kontrole);

g) novērstu neatļautu datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu gan tad, kad datus tieši pārsūta uz centrālo datu bāzi vai no tās, gan tad, kad uz centrālo vienību vai no tās transportē datu nesējus (transporta kontrole).

2. Attiecībā uz centrālās vienības vadīšanu Komisija atbild par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

òjauns

19. pants

Datu drošība

1. Atbildīgā dalībvalsts garantē datu drošību pirms to pārsūtīšanas uz centrālo sistēmu un pārsūtīšanas laikā. Katra dalībvalsts garantē to datu drošību, kurus tā saņem no centrālās sistēmas.

2. Katra dalībvalsts attiecībā uz savu valsts sistēmu pieņem nepieciešamos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai

a) fiziski aizsargātu datus, tostarp, izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b) novērstu to, ka nepiederošas personas var piekļūt dalībvalsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar EURODAC mērķi (piekļuves kontrole iekārtām);

c) novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole);

d) novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu un glabāto personas datu nesankcionētu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e) lai novērstu neatļautu datu apstrādi EURODAC , kā arī EURODAC apstrādātu datu neatļautu grozīšanu vai dzēšanu (datu ievadīšanas kontrole);

f) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt EURODAC , ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, izmantojot tikai individuālu lietotāja identitāti un konfidenciālā piekļuves veidā (datu pieejamības kontrole);

g) nodrošinātu to, ka iestādes, kurām ir piekļuves tiesības EURODAC , izstrādā profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kas ir pilnvarotas piekļūt, ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt datus, un nekavējoties pēc 24. pantā minēto valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus dara tām pieejamus (personālie profili);

h) nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (komunikācijas kontrole);

i) nodrošinātu iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti EURODAC , kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis (datu apstrādes darbību kontrole);

j) nodrošinātu to, ka personas datu pārraides uz EURODAC vai no tās vai datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k) uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole);

3. Pārvaldības iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas 2. punktā noteikti attiecībā uz EURODAC darbību, tostarp drošības plāna pieņemšanu.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

20. 15. pants

Piekļuve EurodacEURODAC ievadītiem datiem, to labošana vai dzēšana

1. Izcelsmes dalībvalstij ir piekļuve datiem, kurus tā pārsūtījusi un ievadījusi centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Neviena dalībvalsts nevar veikt meklēšanas darbības datos, kurus pārsūtījusi cita dalībvalsts, ne arī saņemt šādus datus, izņemot datus, kas izriet no 4. panta 5. punktā 6. panta 5. punktā minētā salīdzinājuma.

2. Dalībvalstu iestādes, kam saskaņā ar 1. punktu ir piekļuve centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītiem datiem, ir tās, kuras izraudzījusi katra dalībvalsts ð 1. panta 1. punkta nolūkā. Izraugoties konkrēti nosaka, kura vienība ir atbildīga par to uzdevumu veikšanu, kas ir saistīti ar šīs regulas piemērošanu ï. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai ð un pārvaldības iestādei ï sarakstu, kurā ir uzskaitītas minētās iestādes ð , un visus grozījumus tajā. Pārvaldības iestāde publicē konsolidētu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Ja tajā ir izdarīti grozījumi, pārvaldības iestāde reizi gadā publicē atjauninātu konsolidēto sarakstu. ï

3. Tikai izcelsmes dalībvalstij ir tiesības grozīt datus, ko tā pārsūtījusi uz centrālo vienību ð sistēmu ï , šādus datus labojot vai papildinot, vai dzēst tos; izņēmums ir dzēšana, ko veic saskaņā ar 6. pantu, 10. panta 1. punktu vai 12. panta 4. punkta a) apakšpunktu 8. pantu vai 12. panta 1. punktu.

Kad izcelsmes dalībvalsts tieši ievada datus centrālajā datu bāzē, tā var grozīt vai dzēst šos datus tieši.

Kad izcelsmes dalībvalsts neievada datus tieši centrālajā datu bāzē, centrālā vienība groza vai dzēš šos datus pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma.

4. Ja kādai dalībvalstij vai centrālajai vienībai ð pārvaldības iestādei ï ir pierādījumi, ka centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītie dati ir faktiski kļūdaini, tā, tiklīdz iespējams, brīdina par to izcelsmes dalībvalsti.

Ja kādai dalībvalstij ir pierādījumi, kas liecina par to, ka centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï dati ir ievadīti pretrunā ar šo regulu, tā tāpat, tiklīdz iespējams, brīdina par to √ Komisiju un ∏ izcelsmes dalībvalsti. Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt tos labo vai dzēš.

5. Centrālā vienība ð Pārvaldības iestāde ï nenodod, ne arī dara kādas trešās valsts iestādēm pieejamus centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītus datus, ja vien tā nav īpaši pilnvarota šādi rīkoties atbilstoši Kopienas līgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu izskatīšanu atbildīgās valsts noteikšanā.

21. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Padome, pieņemot lēmumu ar vairākumu, kas paredzēts Līguma 205. panta 2. punktā, pieņem izpildes noteikumus, kas vajadzīgi, lai:

- definētu 4. panta 7. punktā paredzēto procedūru,

- definētu 12. panta 1. punktā paredzēto procedūru, saskaņā ar kuru liedz piekļuvi datiem,

- apkopotu 12. panta 2. punktā minēto statistiku.

Gadījumos, ja šie izpildes noteikumi ietekmē darbības izdevumus, kas ir jāsedz dalībvalstīm, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

2. Pasākumus, kas minēti 3. panta 4. punktā, pieņem saskaņā 23. panta 2. punktā minēto procedūru.

21. 16. pants

Centrālās vienības veiktu Iierakstu glabāšana

1. Centrālā vienība ð Pārvaldības iestāde ï glabā ierakstus par visām centrālajā vienībā ð sistēmā ï veiktajām datu apstrādes darbībām. Šie ieraksti rāda piekļuves mērķi, dienu, laiku, pārsūtītos datus, datus, kas izmantoti meklēšanas nolūkā vai lai nosauktu datu ievadīšanas vai iegūšanas pakalpojumu, kā arī√, kā arī tās vienības nosaukumu, kas ievadījusi vai ieguvusi datus, un atbildīgās personas∏.

2. Šādus ierakstus var izmantot vienīgi, lai pārbaudītu, vai datu apstrāde bijusi atļauta attiecībā uz datu aizsardzību, kā arī, lai nodrošinātu datu drošību saskaņā ar 14. 19. pantu. Tiem ir jābūt aizsargātiem ar attiecīgiem pasākumiem pret neatļautu piekļuvi, un tos dzēš pēc gada ð pēc tam, kad ir beidzies 8. pantā un 12. panta 1. punktā minētais glabāšanas laiks, ï ja tie nav vajadzīgi jau sāktām kontroles procedūrām.

òjauns

3. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas 1. un 2. punktā noteikti attiecībā uz tās valsts sistēmu. Turklāt katra dalībvalsts veic uzskaiti par darbiniekiem, kam ir attiecīgās pilnvaras ievadīt un iegūt datus.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

22. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Gadījumos, ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja apstiprina savu reglamentu.

22. 17. pants

Atbildība

1. Katra persona vai katra dalībvalsts, kam nodarīts kaitējums sakarā ar kādu nelikumīgu datu apstrādes darbību vai kādu darbību, kas nesaskan ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ir tiesīga saņemt kompensāciju no dalībvalsts, kas atbild par nodarīto kaitējumu. Šo valsti pa daļai vai pilnīgi atbrīvo no šīs atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par faktu, kas izraisījis kaitējumu.

2. Ja sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodarīts kaitējums centrālajai datu bāzei ð centrālajai sistēmai ï, minēto dalībvalsti sauc pie atbildības par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl Komisija √ pārvaldības iestāde vai cita dalībvalsts ∏ nav veikusi pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

3. Kompensācijas pieprasījumus pret kādu dalībvalsti sakarā ar 1. un 2. punktā paredzētajiem kaitējumiem regulē apsūdzētās dalībvalsts valsts tiesību aktu noteikumi.

23. 18. pants

Attiecīgo personu √ Datu subjekta ∏ tiesības

1. Visām personām, uz ko attiecas šī regula, izcelsmes dalībvalsts ð rakstiski un, ja vajadzīgs, mutiski tādā valodā, kādu tai vajadzētu saprast, ï paziņo:

a) par datu apstrādi atbildīgā un, vajadzības gadījumā, viņa pārstāvja personību;

b) iemeslu, kura dēļ √ tās ∏ dati tiks apstrādāti EurodacEURODAC , ð ietverot Dublinas regulas mērķu aprakstu saskaņā ar minētās regulas 4. pantu ï ;

c) datu saņēmējas personas;

d) šīs regulas 4. 6. vai 8. 10. pantā paredzētajām personām — to, ka viņām ir pienākums piekrist pirkstu nospiedumu ņemšanai;

e) tiesības uz piekļuvi datiem, kas attiecas uz viņu, un šo datu labošanas tiesības √ kas attiecas uz viņu, un tiesības pieprasīt, lai tiktu laboti kļūdaini dati, kas attiecas uz viņu, ∏ ð vai lai tiktu dzēsti pretlikumīgi apstrādāti dati, kas attiecas uz viņu, kā arī tiesības saņemt informāciju par šo tiesību īstenošanas procedūrām un kontaktinformāciju par valsts uzraudzības iestādēm, kas minētas 25. panta 1. punktā un kurām jāizskata sūdzības attiecībā uz personas datu aizsardzību ï.

Attiecībā uz personām, kas paredzētas 4. 6. vai 8. 10. pantā, pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, vēlākais, brīdī, kad ņem viņa pirkstu nospiedumus.

Attiecībā uz personām, uz ko attiecas 11. 13. pants, pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, vēlākais, brīdī, kad datus, kas attiecas uz šo personu, pārsūta uz centrālo vienību ð sistēmu ï. Šo pienākumu nepiemēro, kad nav iespējas sniegt šādu informāciju vai kad tas prasītu neatbilstīgus pūliņus.

òjauns

Ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīga persona, dalībvalstis sniedz informāciju tās vecumam atbilstošā veidā.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

2. Katrā dalībvalstī visas attiecīgās personas √ visi datu subjekti ∏ saskaņā ar šīs valsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var izmantot tiesības, kas paredzētas Direktīvas 95/46/EK 12. pantā.

Neskarot pienākumu sniegt citu informāciju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) punktu, attiecīgā persona √ datu subjekts ∏ ir tiesīgsa panākt to, ka tami dara zināmus par viņu centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītus datus, kā arī dalībvalsti, kas tos pārsūtījusi uz centrālo vienību ð sistēmu ï. Šādu piekļuvi datiem var piešķirt tikai dalībvalsts.

3. Katrā dalībvalstī jebkura persona var prasīt, lai tiktu izlaboti faktiski kļūdaini dati vai lai tiktu izdzēsti dati, kas ievadīti pretlikumīgi. Labošanu un dzēšanu bez pārmērīgas kavēšanās veic dalībvalsts, kas saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un procedūrām pārsūtījusi šos datus.

4. Ja labošanas vai dzēšanas tiesības tiek izmantotas kādā citā dalībvalstī nekā tā, kas pārsūtījusi datus, šīs dalībvalsts iestādes sazinās ar konkrētās dalībvalsts vai dalībvalstu iestādēm, lai pēdējās minētās iestādes varētu pārbaudīt, vai šie dati ir precīzi un vai to pārsūtīšana un ievadīšana centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï bijusi likumīga.

5. Ja izrādās, ka centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītie dati ir faktiski kļūdaini vai ievadīti pretlikumīgi, dalībvalsts, kura tos pārsūtījusi, labo vai dzēš šos datus saskaņā ar 15. panta 3. punktu 20. panta 3. punktu. Šī dalībvalsts rakstiski un bez pārmērīgas kavēšanās apliecina attiecīgajai personai √ datu subjektam ∏, ka tā ir labojusi vai dzēsusi datus par viņu.

6. Ja datu pārsūtītāja valsts nepiekrīt, ka centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītie dati ir faktiski kļūdaini vai ievadīti pretlikumīgi, tā rakstiski un bez pārmērīgas kavēšanās izskaidro attiecīgajai personai √ datu subjektam ∏, kāpēc tā nav gatava labot vai dzēst šos datus.

Šī dalībvalsts tāpat sniedz attiecīgajai personai √ datu subjektam ∏ sīkākas ziņas par pasākumiem, ko tāas var veikt, ja viņš/viņa nepieņem sniegto paskaidrojumu, ieskaitot informāciju par to, kā celt prasību vai vajadzības gadījumā sūdzību minētās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kā arī informāciju par palīdzību, finansiālu vai cita veida palīdzību, ko attiecīgā persona √ datu subjekts ∏ var saņemt saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām.

7. Visos pieprasījumos, kas iesniegti saskaņā ar 2. un 3. punktu, ir visas nepieciešamās ziņas, kas vajadzīgas attiecīgās personas √ datu subjekta ∏ identificēšanai, pirkstu nospiedumus ieskaitot. Šādus datus izmanto vienīgi tam, lai īstenotu tiesības, kas minētas 2. un 3. punktā, un pēc tam tūlīt likvidē.

8. Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai 3., 4. un 5. punktā paredzētās tiesības tiktu īstenotas bez kavēšanās.

òjauns

9. Ja persona saskaņā ar 1. punktu pieprasa uz viņu attiecīgos datus, kompetentā iestāde veic uzskaiti rakstiska dokumenta veidā par to, ka šāds pieprasījums ir veikts, un nekavējoties dara šo dokumentu pieejamu 25. panta minētajām valsts uzraudzības iestādēm, ja tās to pieprasa.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

9. 10. Katrā dalībvalstī valsts uzraudzības iestāde saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu palīdz attiecīgajai personai √ datu subjektam ∏ īstenot savas tiesības.

10. 11. Valsts uzraudzības iestāde datu pārsūtītājā dalībvalstī un valsts uzraudzības iestāde dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā persona √ datu subjekts ∏ , palīdz šai iepriekš minētajai personai, ja tā to prasa, sniedzot padomu par to, kā īstenot savas tiesības izlabot vai dzēst attiecīgos datus. Abas valsts uzraudzības iestādes sadarbojas šajā nolūkā. Palīdzības pieprasījumus var adresēt valsts uzraudzības iestādei dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā persona √ datu subjekts ∏, kura tos nosūta iestādei dalībvalstī, kura pārsūtījusi datus. Attiecīgā persona var prasīt palīdzību un padomu arī kopīgajā uzraudzības iestādē, kas izveidota ar 20. pantu.

11. 12. Katrā dalībvalstī jebkura persona drīkst saskaņā ar šīs valsts likumiem, noteikumiem un procedūrām celt prasību vai vajadzības gadījumā iesniegt sūdzību šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, ja viņam/viņai liegtas piekļuves tiesības, kas paredzētas 2. punktā.

12. 13. Katra persona drīkst saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kas pārsūtījusi datus, celt prasību vai, vajadzības gadījumā, iesniegt sūdzību šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās sakarā ar datiem, kas attiecībā uz viņu ievadīti centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï, lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar 3. punktu. Visu šīs procedūras laiku ir spēkā valsts uzraudzības iestāžu pienākums palīdzēt un, ja attiecīgā persona √ datu subjekts ∏ to lūdz, sniegt viņam/viņai padomu saskaņā ar 10. 11. punktu.

24. 19. pants

Valsts uzraudzības iestāde s √ veiktā uzraudzība∏

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka valsts uzraudzības iestāde vai iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 1. punktu, neatkarīgi un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem uzrauga to, vai personas datu apstrādi, ieskaitot to pārsūtīšanu uz centrālo vienību ð sistēmu ï , konkrētā dalībvalsts veic likumīgi saskaņā ar šo regulu.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts uzraudzības iestāde var lūgt padomu personām, kurām ir pietiekamas zināšanas par daktiloskopiskajiem datiem.

òjauns

25. pants

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja veiktā uzraudzība

1. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai pārvaldības iestādes datu apstrādes darbības tiek veiktas saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka pārvaldības iestādes personas datu apstrādes darbību revīzija tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem vismaz reizi četros gados. Šādas revīzijas rezultātus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Uzraudzības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pārvaldības iestādei dod iespēju izteikt piezīmes pirms ziņojuma pieņemšanas.

26. pants

Sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju

1. Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, darbojoties katrs savu pilnvaru apmērā, aktīvi sadarbojas, veicot savus pienākumus, un nodrošina EURODAC koordinētu uzraudzību.

2. Tās, darbojoties katra savu pilnvaru ietvaros, veic attiecīgās informācijas apmaiņu, palīdz viena otrai veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, pēta problēmas, kādas rodas, īstenojot neatkarīgu uzraudzību vai īstenojot datu subjektu tiesības, izstrādā saskaņotus priekšlikumus visu problēmu kopīgiem risinājumiem un, ja vajadzīgs, veicina izpratni par tiesībām datu aizsardzības jomā.

3. Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs šajā nolūkā tiekas vismaz divas reizes gadā. Šo sanāksmju izmaksas un norisi nodrošina Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā sīkākas darba metodes. Kopīgu darbības ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Uzraudzības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm reizi divos gados.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. 21. pants

Izmaksas

1. Izdevumus, kas saistīti ar centrālās vienības ð centrālās sistēmas un komunikācijas infrastruktūras ï izveidi un darbību, sedz no Eiropas Savienības kopbudžeta.

2. Izdevumus, kas saistīti ar valsts vienībām, un izdevumus, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu sakarus ar centrālo datu bāzi ð centrālo sistēmu ï, sedz katra dalībvalsts.

3. Izdevumus saistībā ar datu pārsūtīšanu no izcelsmes dalībvalsts, kā arī salīdzinājuma iznākuma pārsūtīšanu uz šo dalībvalsti sedz konkrētā valsts.

28. 24. pants

Gada ziņojums: uUzraudzība un novērtēšana

1. Komisija ð Pārvaldības iestāde ï iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās vienības ð sistēmas ï darbībām. Gada ziņojumā ir ziņas par EurodacEURODAC pārvaldību un darbību salīdzinājumā ar kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti 2. punktā minētajiem mērķiem.

2. Komisija ð Pārvaldības iestāde ï gādā par to, lai tiktu ieviestas √ procedūras ∏ sistēmas, kas ļauj sekot tam, kā darbojas centrālā vienība ð sistēma ï salīdzinājumā ar mērķiem, kas √ attiecas uz ∏ izteikti, izmantojot tādus jēdzienus kā rezultātui, rentabilitātie un pakalpojumu kvalitātie.

3. Komisija pastāvīgi izvērtē to, kā darbojas centrālā vienība, lai noteiktu, vai ir sasniegti tās mērķi rentabilitātes ziņā, definētu pamatnostādnes, kas paredzētas tam, lai pilnveidotu darbību efektivitāti nākotnē.

4. Gadu pēc Eurodac darbību sākuma Komisija iesniedz ziņojumu, kurā izvērtē centrālās vienības darbību, īpašu uzmanību pievēršot pieprasījuma līmenim salīdzinājumā ar prognozēm un darbības un pārvaldības jautājumiem, kas ir aktuāli sakarā ar gūto pieredzi, lai vajadzības gadījumā apzinātu varbūtējus īstermiņa uzlabojumus darbības praksē.

òjauns

3. Tehniskās uzturēšanas, ziņošanas un statistikas nolūkos pārvaldības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālajā sistēmā.

4. Katru otro gadu pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par centrālās sistēmas darbību, tostarp par tās drošību.

ê 2725/2000/EK

ðjauns

5. Trīs gadus pēc Eurodac darbību sākuma ð šīs regulas piemērošanas sākuma, kā noteikts 33. panta 2. punktā, ï un reizi sešos ð četros ï gados turpmāk Komisija iesniedz vispārēju EurodacEURODAC darbības izvērtējuma ziņojumu, kurā izvērtē sasniegto salīdzinājumā ar nospraustajiem mērķiem, nosaka, vai pamatprincipi ir spēkā arī turpmāk ð , izvērtē šīs regulas piemērošanu attiecībā uz centrālo sistēmu un centrālās sistēmas drošību ï un izdara visus secinājumus attiecībā uz darbībām nākotnē. ðKomisija nosūta izvērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei. ï

∫jauns

6. Dalībvalstis sniedz pārvaldības iestādei un Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7. Pārvaldības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu vispārējos izvērtējumus, kas minēti 5. punktā.

ê 2725/2000/EK (pielāgots)

ðjauns

29. 25. pants

Sodi

Dalībvalstis √ veic nepieciešamos pasākumus, lai ∏ nodrošinaātu, ka centrālajā datu bāzē ð centrālajā sistēmā ï ievadītu datu izmantojums, kas ir pretrunā ar EurodacEURODAC mērķi, kurš paredzēts 1. panta 1. punktā, atbilstoši tiktu sodīts √ tiktu sodīts ar tādiem sodiem, tostarp administratīvajiem un/vai kriminālsodiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas būtu iedarbīgi, samērīgi un preventīvi ∏.

30. 26. pants

Teritoriālā darbības joma

Šīs regulas noteikumus nepiemēro nevienai teritorijai, uz kuruneattiecas Dublinas Konvencija √ regula ∏.

òjauns

31. pants

Pārejas noteikumi

Datiem, kuriem piekļuve centrālajā sistēmā liegta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000/EK 12. pantu, piekļuves aizliegumu noņem, un tos iezīmē saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punktu dienā, kas noteikta 33. panta 2. punktā.

ê

32. pants

Atcelšana

Padomes 2000. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju un Padomes 2002. gada 28. februāra Regulu (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, atceļ, un šī atcelšana stājas spēkā dienā, kas noteikta 33. panta 2. punktā.

Atsauces uz atceltajām regulām lasa saskaņā ar II pielikumā ietverto atbilstības tabulu.

ê 2725/2000/EK 27. pants (pielāgots)

?jauns

33. 27. pants

Stāšanās spēkā un piemērojums

1. Šī regula stājas spēkā √ divdesmitajā ∏ dienā √ pēc ∏ tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu √ Savienības ∏ Oficiālajā Vēstnesī .

2. Šo regulu piemēro no dienas, kad Komisija paziņo Eiropas Kopienu √ Savienības ∏ Oficiālajā Vēstnesī , ka ir spēkā šādi turpmāk minētie nosacījumi un ka Eurodac sāk savu darbību:

a) katra dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, ka tā ir veikusi tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai datus pārsūtītu uz centrālo vienību ð sistēmu ï atbilstoši √ šai regulai ∏ izpildes noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta 7. punktu, un izpildītu izpildes noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta 5. punktu, un

b) Komisija veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālā vienība ð sistēma ï sāktu darboties saskaņā ar √ šo regulu ∏ izpildes noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta 7. punktu un 12. panta 5. punktu.

òjauns

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai, tiklīdz ir veikti 2. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi, bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

ê 2725/2000/EK

4. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […]

ê 407/2002/EK

ðjauns

I pielikums

Datu formāts apmaiņai ar daktiloskopiskajiem datiem

Apmaiņai ar daktiloskopiskajiem datiem tiek noteikts šāds formāts:

ANSI/NIST - CSL 1 1993 ð ANSI/NIST-ITL 1a-1997, Ver.3, 2001. gada jūnijs (INT-1) ï un jebkādas turpmākās šā standarta izmaiņas.

Standarts attiecībā uz dalībvalstu identifikācijas burtiem

Piemēro šādu ISO standartu: ISO 3166 - 2 burtu kods.

II pielikums

[pic]

II PIELIKUMSAtceltās regulas(minētas 32. pantā)

Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000/EK Padomes Regula (EK) Nr. 407/2002/EK | (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.) (OV L 062, 5.3.2002., 1. lpp.) |

III PIELIKUMSAtbilstības tabula

Regula 2725/2000/EK | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkts |

1. panta 2. punkta pirmā daļa | 3. panta 1. punkts |

1. panta 2. punkta otrā daļa | 3. panta 4. punkts |

1. panta 3. punkts | 1. panta 2. punkts |

3. panta 1. punkts | 3. panta 3. punkts |

2. pants | 2. pants |

3. panta 2. punkts | 3. panta 3. punkts |

3. panta 3. punkts | 5. pants |

3. panta 4. punkts | - |

4. panta 1. punkts | 6. panta 1. punkts |

4. panta 2. punkts | svītrots |

4. panta 3. punkts | 6. panta 3. punkts |

4. panta 4. punkts | 6. panta 4. punkts |

4. panta 5. punkts | 6. panta 5. punkts |

4. panta 6. punkts | 17. panta 4. punkts |

5. pants | 7. pants |

6. pants | 8. pants |

7. pants | 9. pants |

8. pants | 10. pants |

9. pants | 11. pants |

10. pants | 12. pants |

11. panta 1.-4. punkts | 13. panta 1.-4. punkts |

11. panta 5. punkts | - |

12. pants | - 14. pants |

13. pants | 15. pants |

14. pants | - 19. pants |

15. pants | 20. pants |

16. pants | 21. pants |

17. pants | 22. pants |

18. pants | 23. pants |

19. pants | 24. pants |

20. pants | 25. pants |

21. pants | 27. pants |

22. pants | - |

24. pants | 27. pants |

23. pants | - |

24. pants | 28. pants |

25. pants | 29. pants |

26. pants | 30. pants |

27. pants | 33. pants |

- | II pielikums |

Regula 407/2002/EK | Šī regula |

2. pants | 16. pants |

3. pants | 17. pants |

4. pants | 18. pants |

5. panta 1. punkts | 3. panta 2. punkts |

I pielikums | I pielikums |

II pielikums | - |

IV PIELIKUMSTIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…][33].

2. ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Politikas joma: Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (18. sadaļa)

Darbības:

Migrācijas plūsmas — Kopējā politika imigrācijas un patvēruma jomā (18.03. nodaļa)

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex B.A pozīcijas)), norādot nosaukumu

Finanšu shēma 2007.–2013. gadam 3.A pozīcija

Budžeta pozīcija: 18.03.11 - Eurodac

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Regulu paredzēts pieņemt līdz 2010. gada beigām.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

18.03.11. | Fakult. | Dif.[34] | NAV | NAV | NAV | 3A |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010. gads | 2011. | 2012. | 2013. | n+4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[35] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,000 | 0,115 | 0,000 | 0,000 | 0,115 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,000 | 0,115 | 0,000 | 0,000 | 0,115 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[36] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0,000 | 0,000 | 0,000 | 0,000 | 0,000 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,000 | 0,115 | 0,000 | 0,000 | 0,115 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,000 | 0,115 | 0,000 | 0,000 | 0,115 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[37] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,000 | 0,061 | 0,000 | 0,000 | 0,061 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,000 | 0,002 | 0,000 | 0,000 | 0,002 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,000 | 0,178 | 0,000 | 0,000 | 0,178 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,000 | 0,178 | 0,000 | 0,000 | 0,178 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Līdzfinansējums nav paredzēts.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | n gads | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e + f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[38] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [n-1 gads] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 0 | 0,5 | 0 | 0 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai informētu dalībvalstis par to pieteikumu iesniedzēju statusu, kam faktiski jau ir piešķirta starptautiskā aizsardzība kādā dalībvalstī, datiem par bēgļiem būtu jānoņem piekļuves aizliegums (t.i., tie būtu jāpadara pieejami meklēšanai).

Lai vairāk atvieglotu Dublinas regulas piemērošanu, dalībvalstīm tiks prasīts EURODAC norādīt to, ka tās piemēro minētajā regulā ietvertās diskrecionārās klauzulas , t.i., uzņemas atbildību par tāda pieteikuma izvērtēšanu, par kuru tās parastā kārtībā saskaņā ar Dublinas regulas kritērijiem nebūtu atbildīgas.

Lai nodrošinātu saskanību ar patvēruma acquis , regulas darbības jomu ir ierosināts paplašināt, aptverot alternatīvo aizsardzību.

Lai nodrošinātu saskanību ar patvēruma acquis, periodu, kādā jāuzglabā dati par trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kuru pirkstu nospiedumi noņemti saistībā ar nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu, ir ierosināts pielāgot periodam, kādā Dublinas regulas 14. panta 1. punktā noteikta atbildība, pamatojoties uz šādu informāciju (t.i., viens gads).

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Ar šo priekšlikumu tiks radīts risinājums jautājumiem, kas iezīmēti uzlabošanai jau esošās Kopienas datubāzes piecu gadu darbības laikā.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikuma galvenie mērķi it uzlabot EURODAC efektivitāti un labāk risināt datu aizsardzības jautājumus.

Rādītāji būtu statistikas dati par EURODAC darbību, piemēram, dati par neiegūtiem pozitīviem iznākumiem un kļūdainiem pozitīviem iznākumiem, pārsūtīšanas kavējumiem utt.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Turpmāk EURODAC darbības pārvaldību varētu nodot aģentūrai, kas ir atbildīga par SIS II , VIS un citām IT sistēmām Brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Attiecībā uz šīs aģentūras izveidi Komisija iesniegs atsevišķu priekšlikumu, novērtējot attiecīgās izmaksas.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzīšanas sistēma

Ar šo priekšlikumu ieviesto izmaiņu efektivitātes uzraudzību jāveic gada ziņojumos par EURODAC centrālās vienības darbībām.

Datu aizsardzības jautājumu uzraudzību veiks Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšējs novērtējums

Iepriekšējs novērtējums ir iekļauts ietekmes novērtējumā.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Komisija 2007. gada jūnijā publicēja ziņojumu par Dublinas sistēmas novērtēšanu, aptverot pirmos trīs EURODAC darbības gadus (2003.-2005. gads). Atzīstot, ka regulas piemērošana kopumā notiek apmierinoši, tajā tika konstatēti konkrēti jautājumi, kas saistīti ar pašreizējo tiesību normu efektivitāti, un tika nosaukti jautājumi, kuriem jāpievēršas nolūkā uzlabot EURODAC atbalstu Dublinas regulas piemērošanas atvieglošanai.

6.2.3. Turpmāko novērtējumu noteikumi un periodiskums

Tiek ierosināts, ka regulāru novērtēšanu nodrošina Komisija un pēc izveidošanas arī pārvaldības iestāde.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1037/1999 noteikumus.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | n+4 gads | n+5 gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[41] (XX 01 01) | A*/AD | 0 | 0 | 0,0 | 0,0 |

B*, C*/AST | 0 | 0,5 | 0,0 | 0,0 |

Personāls, ko finansē[42] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[43], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 0 | 0,5 | 0 | 0 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Risināt administratīvos un finanšu jautājumus, kas attiecas uz līgumu ar sistēmas piegādātāju.

Veikt EURODAC IT sistēmas izmaiņu ieviešanas pēcpārbaudi.

Veikt dalībvalstu testu pēcpārbaudi.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štata personāls)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | n gads | [n+1 gads] | n+2 gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | n+4 gads | n+5 gads un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,000 | 0,061 | 0,000 | 0,000 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,000 | 0,061 | 0,000 | 0,000 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki, kurus finansē atbilstoši 18 01 01 01. pantam AD/AST – 122,000 EUR gadā x 0,5 personas = 61,000 EUR (2010. -2011. gads) |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | n+5 gads | n+5 gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

18 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,000 | 0,002 | 0,000 | 0,000 | 0,002 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[45] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,000 | 0,002 | 0,000 | 0,000 | 0,002 |

[1] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[2] OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.

[3] OV L 050, 25.2.2003., 1. lpp.

[4] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Dublinas sistēmas novērtējumu, COM(2007) 299 galīgā redakcija {SEC(2007) 742}.

[5] Komisijas 2008. gada 17. jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai „Patvēruma politikas plāns - Integrēta pieeja aizsardzībai visā ES teritorijā”, COM(2008) 360.

[6] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, COM(2008) 820.

[7] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar kuru nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, COM(2008) 815.

[8] Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[9] Padomes Direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

[10] Padomes 2002. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, OV L 062, 5.3.2002., 1. lpp.

[11] COM(2008) 360, SEC(2008) 2029, SEC(2008) 2030.

[12] Dublinas konvenciju aizstāja ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm. OV L 050, 25.2.2003., 1. lpp.

[13] OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

[14] OV L 062, 5.3.2002., 1. lpp.

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2007 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[17] Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta kopīga deklarācija par 15. pantu attiecībā uz SIS II darbības pārvaldību, Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta kopīga deklarācija par 26. pantu attiecībā uz VIS darbības pārvaldību.

[18] COM(2007)301.

[19] “[C]entrālajai vienībai var uzdot veikt statistiskus uzdevumus, ņemot vērā centrālajā vienībā apstrādātos datus.” ( EURODAC regulas 3. panta 4. punkts).

[20] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, OV L 66, 8.3.2006.

[21] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.

[22] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

[23] Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (COM(2006) 754, vēl nav noslēgts).

[24] Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (2006/0257 CNS, noslēgts 24.10.2008., vēl nav publicēts OV) un Protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001.)

[25] COM(2008)XXX.

[26] OV C […], […], […]. lpp.

[27] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[28] OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

[29] COM(2008)XXX.

[30] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[31] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[32] OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

[33] Šajā tiesību akta finanšu pārskatā ir aptvertas tikai tās izmaksas, kuru rašanās paredzēta saistībā ar izmaiņām, kādas ievieš ar šo grozījumu, tādējādi netiek aptvertas izmaksas, kas saistītas ar EURODAC parasto pārvaldību.

[34] Diferencētās apropriācijas.

[35] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[36] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[37] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[38] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[39] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[40] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[41] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[42] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[43] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[44] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[45] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.