Priekšlikums Padomes regula (EK) Nr. …/.., ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu utt.) importu /* COM/2008/0822 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 3.12.2008 COM(2008)822 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES REGULA (EK) Nr. …/.., ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu utt.) importu PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā piemērot 5. pantu Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005. | Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 642/2008[1] ir noteikti pagaidu pasākumi. | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro. | APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana | Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. | Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. | PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2007. gada 20. oktobrī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu utt.) importu. Izmeklēšanā konstatēja attiecīgā ražojuma dempingu, kas radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Izmeklēšanā tika gūti arī pierādījumi par to, ka saistībā ar Kopienas interesēm nav pārliecinošu iemeslu, kas būtu pretrunā antidempinga pasākumu noteikšanai. Pamatojoties uz to, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 642/2008 noteica pagaidu pasākumus. Izmeklēšanas gaitā apstiprinājās būtiski pagaidu secinājumi. Tādēļ tiek ierosināts, ka Padome pieņem pievienoto priekšlikumu regulai, lai noteiktu galīgos pasākumus attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu u. c.) importu. | Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005. | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. | Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. | Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. | Nav jānorāda, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. | Juridisko instrumentu izvēle | Ierosinātais juridiskais instruments: regula | Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas. | IETEKME UZ BUDŽETU | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. | 1. Priekšlikums PADOMES REGULA (EK) Nr. …/.., ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu utt.) importu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[2] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu, ņemot vērā priekšlikumu, ko, apspriedusies ar Konsultatīvo komiteju, ir iesniegusi Komisija, tā kā: A. PAGAIDU PASĀKUMI 2. Komisija 2007. gada 20. oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu, informējot par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu utt.) importu Kopienā[3]. Komisija 2008. gada 4. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 642/2008[4] (“pagaidu regula”) uzlika pagaidu antidempinga maksājumu par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu importu. 3. Procedūru sāka, jo Spānijas Pārstrādātu augļu un dārzeņu apvienību valsts federācija ( FNACV ) (“sūdzības iesniedzējs”) 2007. gada 6. septembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti — mandarīnu utt.) kopējā Kopienas ražošanas apjoma. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā produkta dempingu un tā radīto būtisko kaitējumu, kuri tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu. 4. Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. oktobra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). 5. Komisija 2007. gada 9. novembrī noteica, ka šā paša ĶTR izcelsmes ražojuma imports jāreģistrē saskaņā ar 2007. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1295/2007[5]. 6. Jāatgādina, ka aizsardzības pasākumi pret šo ražojumu bija spēkā līdz 2007. gada 8. novembrim. Komisija ar 2003. gada 7. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2004 noteica pagaidu aizsardzības pasākumus pret konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu[6]. Pēc tam ar 2004. gada 7. aprīļa Regulu (EK) Nr. 658/2004 tika noteikti galīgie aizsardzības pasākumi (“aizsardzības regula”)[7]. Gan pagaidu, gan galīgie aizsardzības pasākumi bija tarifu likmes kvotas veidā, t.i., nodoklis bija jāmaksā tikai tad, ja importē vairāk nekā ar muitas nodokli neapliekamo importa apjomu. B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA 7. Pēc tam, kad bija uzlikts pagaidu antidempinga maksājums par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu, dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Turklāt personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. 8. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Komisija pabeidza izmeklēšanu, īpaši ņemot vērā Kopienas interešu aspektus. Attiecībā uz to Kopienā tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos nesaistītos importētāju uzņēmumos: 9. Wünsche Handelsgesellschaft International ( GmbH & Co KG ), Hamburga, Vācija; 10. Hüpeden & Co ( GmbH & Co ), Hamburga, Vācija; 11. I. Schroeder KG. ( GmbH & Co ), Hamburga, Vācija; 12. Zumdieck GmbH , Paderborna, Vācija; 13. Gaston spol. s r.o., Zlina, Čehija. 14. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam uzlikt galīga antidempinga maksājumu par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas varēja izteikt iebildumus. 15. Daži importētāji ierosināja visu ieinteresēto personu kopīgu sanāksmi saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu, tomēr viens no importētājiem pieprasījumu noraidīja. 16. Mutiski un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā. C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS 17. Divi nesaistīti EK importētāji iebilda pret to, ka vai nu salduma pakāpes vai eksportēšanai paredzētā iepakojuma dēļ dažiem mandarīnu veidiem nevajadzētu būt iekļautiem attiecīgā ražojuma definīcijā. Attiecībā uz to norādīts, ka šīm sūdzībām nebija pievienota pārbaudāma informācija un sniegti dati, kas liecinātu par to, ka minētajiem mandarīnu veidiem ir īpašības, kuras atšķiras no attiecīgā ražojuma. Turklāt tiek norādīts, ka atšķirības iepakojumā nevar uzskatīt par izšķirīgu elementu, nosakot attiecīgo ražojumu, īpaši, ja iepakojuma izmēri jau tika ņemti vērā attiecīgā ražojuma noteikšanā, kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā. Tādēļ šie argumenti tiek noraidīti. D. PĀRBAUDE IZLASES VEIDĀ 18. Ražotāju eksportētāju ĶTR pārbaude izlases veidā 19. Divi nesaistīti EK importētāji apstrīdēja to, ka eksports, ko veic pārbaudei izraudzītie Ķīnas ražotāji eksportētāji, ir 60 % no kopējā uz Kopienu veiktā eksporta. Tomēr šīs personas nevarēja sniegt pārbaudāmu informāciju, ar ko varētu pierādīt, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, iesniegtās ziņas par pārbaudi izlases veidā, nav precīzas, un to precizitāte lielā mērā apstiprinājās turpmākās izmeklēšanas gaitā. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. 20. Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, iesniedza pieprasījumus, kuros apgalvots, ka saistītie uzņēmumi bija attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji, un tāpēc šīs personas jāiekļauj pielikumā, kurā uzskaitīti Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Šie pieprasījumi tika uzskatīti par pamatotiem, un tika nolemts pienācīgi pārskatīt attiecīgo pielikumu. Viens nesaistīts EK importētājs iebilda pret to, ka uz EK veiktajam eksportam, izmantojot tirgotājus, būtu automātiski jādod iespēja gūt labumu no pasākumiem, ko piemēro Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Attiecībā uz to jānorāda, ka antidempinga pasākumus piemēro ražojumiem, ko ražotājs eksportētājs izgatavojis valstī, kur notiek izmeklēšana, un kurus eksportē uz EK (neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums tos tirgo), un nevis saimnieciskām vienībām, kuras ir iesaistītas tikai tirdzniecības darbībās. Tāpēc prasību noraidīja. E. DEMPINGS 21. Tirgus ekonomikas režīms (TER) 22. Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, neiesniedza piezīmes attiecībā uz secinājumiem par TER. Attiecīgu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 29.–33. apsvērums ar šo tiek apstiprināts. 23. Individuālie noteikumi 24. Citu attiecīgu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 37.–34. apsvērums par individuāliem noteikumiem ar šo tiek apstiprināts. 25. Normālā vērtība 26. Jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozares dati bija normālās vērtības noteikšanas pamatā. Šie dati tika pārbaudīti Kopienas ražotāja uzņēmumā, kurš sadarbojās. 27. Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, visi trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, un divi EK nesaistīti importētāji iebilda pret to, ka Kopienas ražošanas nozares cenas izmanto normālās vērtības aprēķināšanā. Tika ieteikts aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz ĶTR ražošanas izmaksām, ņemot vērā visas atbilstīgas korekcijas saistībā ar atšķirībām starp EK un ĶTR tirgiem. Attiecībā uz šo jānorāda, ka tādas informācijas izmantošana, ko sniedz valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, un jo īpaši uzņēmumi, kuriem nav piešķirts TER, būs pretrunā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Iebildums bija arī pret to, ka dati par visu pārējo importētājvalstu cenām vai attiecīgā publicētā informācija varēja būt izmantoti kā saprātīgs risinājums, ņemot vērā to, ka analoga valsts nesadarbojās. Tomēr šādu vispārīgu informāciju pretēji Komisijas izmantotajiem datiem, nebija iespējams apstiprināt un tās precizitāte nobija pārbaudīta ar dažādām metodēm atbilstīgi pamatregulas 6. panta 8. punktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Citi argumenti netika iesniegti, lai varētu apšaubīt to, ka Komisijas izmantotā vispārīgo principu sistēma atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, un jo īpaši to, ka šajā konkrētajā gadījumā tā joprojām ir vienīgā pamatotā bāze normālās vērtības aprēķināšanai. 28. Citu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 38.–45. apsvērums ar šo tiek apstiprināts. 29. Eksporta cena 30. Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un bija izraudzīts pārbaudei, pieprasīja koriģēt eksporta cenu, lai ņemtu vērā dažus izmaksu elementus (īpaši jūras transporta kravas). Šajā ziņā jānorāda, ka, veicot pārbaudi uz vietas, minēto jautājumu aplūkoja gan attiecībā uz šo uzņēmumu, gan attiecībā uz citiem pārbaudē iekļautajiem uzņēmumiem. Minētajā gadījumā katrs uzņēmums iesniedza informāciju par attiecīgajām izmaksām. Patlaban uzņēmums pieprasa ievērojami lielāku summu nekā sākotnēji ziņots. Jānorāda, ka šā jaunā pieprasījuma pamatā ir tieši kravas pārvadātāja deklarācija, un tā neatspoguļo datus par faktisko darījumu. Neviens cits no pārbaudei izraudzītajiem ražotājiem eksportētājiem neapstrīdēja attiecībā uz jūras transporta kravām izmantotos rādītājus. Turklāt šo pieprasījumu nav iespējams pārbaudīt, jo tas netika iesniegts savlaicīgi. Pieprasītā korekcija jo īpaši neattiecas uz datiem, kuri jau ir iekļauti lietā. Pēc tam, kad bija saņemts šis pieprasījums, Komisija tomēr pārskatīja attiecīgo izmaksu apjomu, ņemot vērā to, ka šīm konkrētajām izmaksām ir liela nozīme EK eksporta darījumos, par kuriem uzņēmums bija ziņojis. Tā rezultātā Komisija secināja, ka lietderīgāk ir izmantot jūras transporta kravas vidējās izmaksas, kuras attiecībā uz visiem pārbaudei izraudzītajiem Ķīnas uzņēmumiem ir pārbaudītas uz vietas. Pēc tam attiecīgi tika koriģēta uzņēmuma eksporta cena. 31. Kāds cits Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš bija izraudzīts pārbaudei, vērsa uzmanību uz divām kļūdām šā uzņēmuma eksporta cenas aprēķinā saistībā ar iesniegtajiem eksporta sarakstiem. Pieprasījums tika uzskatīts par pamatotu, un attiecīgi tika pārskatīta saistītā ražotāja eksporta cena. 32. Citu piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc pagaidu regulas 46. apsvērums ar šo tiek apstiprināts. 33. Salīdzinājums 34. Piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc pagaidu regulas 47. un 48. apsvērums ar šo tiek apstiprināts. 35. Dempinga starpības 36. Ņemot vērā iepriekšminēto, galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas: – Yichang Rosen Foods Co ., Ltd ., Yichang , Zhejiang – 139,4 %; – Huangyan No .1 Canned Food Factory , Huangyan , Zhejiang – 86,5 %; – Zhejiang Xinshiji Foods Co ., Ltd ., Sanmen , Zhejiang un saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co ., Ltd ., Dangyang City , Hubei Province – 136,3 %; – ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kuri nebija izraudzīti pārbaudei – 131 %; – visi pārējie uzņēmumi – 139,4 %. F. KAITĒJUMS 37. 1. Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare 38. Citu pamatotu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 52.–54. apsvērumā izklāstītie secinājumi ar šo tiek apstiprināti. 39. 2. Kopienas patēriņš 40. Viens no eksportētājiem iebilda pret to, ka aizsardzības pasākumu Regulā Nr. 658/2004 noteiktais patēriņa līmenis neatbilst pagaidu regulā noteiktajam līmenim. Jāuzsver, ka patēriņa līmeņa atšķirība galvenokārt bija tādēļ, ka pašreizējā izmeklēšana skāra dažādu ražojumu klāstu un abās minētajās izmeklēšanās piedalījās atšķirīgs dalībvalstu skaits. Papildu un pamatota informācija par šo jautājumu netika saņemta. Pagaidu regulas 55.–57. apsvērumā izklāstītie secinājumi ar šo tiek apstiprināti. Līdz ar to attiecībā uz patēriņu veiktās analīzes turpmākās daļas arī tiek apstiprinātas. 41. 3. Imports no attiecīgās valsts a) Attiecīgā ražojuma importa apjoms un tirgus daļa 42. Attiecībā uz tirgus daļu dažas ieinteresētās personas iebilda pret 58. apsvērumā izklāstīto Komisijas paziņojumu, kurā norādīts, ka palielinās importa par dempinga cenām tirgus daļa. Minētās personas apgalvoja, ka no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa pretēji Komisijas secinājumiem samazinās. No ĶTR veiktā importa apjoma un tirgus daļas novērtējums tika pārbaudīts. Kā izklāstīts pagaidu regulas 58. apsvērumā, no Ķīnas veiktā importa tirgus daļas samazinājums bija vērojams tikai vienu gadu. Pārējā pārbaudītajā periodā no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa joprojām bija nemainīgi liela. Tāpēc pagaidu posmā iesniegtie secinājumi tiek apstiprināti. 43. Dažas puses argumentēja, ka pēc IP apjomi arī būtu jāpārbauda, lai novērtētu, vai Ķīnas imports palielinās. Jānorāda, ka no Ķīnas veiktā importa tendences tika izvērtētas par laikposmu no 2002./2003. gada līdz 2006./2007. gadam, un tika novērots izteikts tā palielinājums. Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, pēc IP notikumi, izņemot ārkārtas apstākļus, netiek ņemti vērā. Jebkurā gadījumā, kā noteikts 48. apsvērumā, importa līmenis pēc IP tika pārbaudīts un tika konstatēts, ka tas bija ievērojams. b) Samazināta cena 44. Trīs ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, apstrīdēja Komisijas secinājumus par samazinātu cenu. Viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja vispārīgo principu sistēmu, kas tika izmantota, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un pieprasīja tās korekciju, lai atspoguļotu izmaksas, ko radījuši tirgotāji attiecībā uz netiešiem pārdevumiem. Ja fakts apstiprinājās, aprēķini tika koriģēti. Pārskatītais salīdzinājums pierādīja to, ka, pamatojoties uz datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, IP attiecīgais importētais ražojums Kopienā tika pārdots par cenām, kuras bija 18,4 %–35,2 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. 45. 4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis 46. Divi importētāji un importētāju apvienība apstrīdēja pagaidu regulas 79. apsvērumā norādīto iepakošanas sezonas ilgumu. Šīs personas argumentēja, ka iepakošanas sezonas ilgums Spānijā ir tikai trīs mēneši, nevis četri–pieci mēneši, kā norādīts pagaidu regulā. Tomēr šis apgalvojums ir saistīts ar lauksaimniecības kultūru (mainīga pēc veida) un ar saražoto daudzumu, un jebkurā gadījumā neietekmē kaitējuma faktorus, ko analizējuši Komisijas dienesti. 47. Pamatotas informācijas vai argumentu attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli nav, tāpēc pagaidu regulas 63.–86. apsvērums ar šo tiek apstiprināts. 48. 5. Secinājums par kaitējumu 49. Pēc tam, kad pagaidu regula tika publiskota, daži importētāji un daži ražotāji eksportētāji, atsaucoties uz pagaidu regulas 83. un 86. apsvērumu, apgalvoja, ka dati, ko Komisija bija izmantojusi kaitējuma līmeņa noteikšanai, bija neprecīzi vai izvērtēti neobjektīvi. Minētās personas iebilda pret to, ka gandrīz visi ar kaitējumu saistītie rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm un ka tāpēc nav iespējams rast pierādījumus par kaitējumu. 50. Saistībā ar šo jānorāda, ka pat ja dažiem rādītājiem bija nelieli uzlabojumi, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis bija jāvērtē kopumā un ņemot vērā to, ka aizsardzības pasākumi tika veikti līdz izmeklēšanas perioda beigām. Šis jautājums jau ir sīki skaidrots pagaidu regulas 51.–86. apsvērumā. Veicot šos pasākumus, par iespējamu tika atzīts pārstrukturēšanas process, kā rezultātā ievērojami samazinātos ražošana un tās jauda un parastos apstākļos būtiski uzlabotos Kopienas ražotāju vispārējā situācija, ieskaitot ražošanu, jaudu izmantojumu un cenas un izmaksu atšķirības. Taču apjoma rādītāji joprojām bija mazi, krājumi bija ievērojami palielinājušies un finanšu rādītāji joprojām liecināja par zaudējumiem un daži no tiem pat pasliktinājās. 51. Pamatojoties uz iepriekšminēto, nav grozīti pagaidu regulā izklāstītie secinājumi par to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Pamatotas informācijas vai argumentu nav, tāpēc šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti. G. CĒLOŅSAKARĪBA 52. 1. Ietekme, ko rada imports par dempinga cenām 53. Dažas personas iebilda pret to, ka Ķīnas importa apjoms kopš 1982. gada nav mainījies, un tāpēc tas nevarētu būt kaitējuma iemesls, kā skaidrots pagaidu regulā (58. apsvērums). Taču kā skaidrots iepriekš 26. apsvērumā, pārbaudītajā periodā no Ķīnas veiktais imports ir ievērojami palielinājies līdz tādam līmenim, ka tas kaitē ES ražošanas nozares tirgus daļai. Turklāt minētais arguments attiecas uz tendenci, ka imports ir pārsniedzis attiecīgajā periodā veikto importu, tāpēc šis arguments tiek noraidīts. 54. Kā minēts 28. apsvērumā, tiek galīgi secināts, ka IP no pārbaudei izraudzītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem veiktā importa cenas bija par 18,4 %–35,2 % zemākas nekā vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas. Cenu samazinājuma starpības pārskatīšana neietekmēja 100.–101. apsvērumā izklāstītos secinājumus par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām. 55. 2. Valūtas kursa svārstības 56. Pēc tam, kad bija uzlikti pagaidu maksājumi, daži importētāji iebilda pret valūtas maiņas kursa negatīvo ietekmi uz cenu līmeni. Šīs personas apgalvoja, ka valūtas maiņas kursa līmenis ir galvenais faktors, kas radījis kaitējumu. Tomēr Komisijas novērtējums attiecas vienīgi uz cenu līmeņu starpību, un tas neparedz, ka jāanalizē faktori, kuri ietekmē minēto cenu līmeni. Tādējādi tika konstatēta skaidra cēloņsakarība starp augsta līmeņa dempingu un kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, un tāpēc pagaidu regulas 95. apsvērumu var apstiprināt. 57. 3. Izejvielu piegāde un cena 58. Dažas ieinteresētās personas argumentēja, ka svaigu augļu, t.i., konservētiem mandarīniem paredzēto izejmateriālu, nepietiekama piegāde, nevis imports par dempinga cenām ir kaitējuma cēlonis. 59. Tomēr Spānijas Lauksaimniecības ministrijas oficiālie dati apstiprina, ka mandarīnu konservu ražošanas nozarei pieejamais daudzums ir vairāk nekā pietiekams, lai apmierinātu ražošanas jaudu, ko nodrošina visi Spānijas ražotāji. 60. Attiecībā uz svaigiem augļiem ražotāji zināmā mērā konkurē ar tiešu svaigu ražojumu patēriņa tirgu. Tomēr šī konkurence nemaina cēloņsakarību. Skaidrs, būtisks iemesls tam, kāpēc Kopienas ražošanas nozarei ir relatīvi zems ražošanas apjoms, pārdevumi un tirgus daļa, ir drīzāk saistīts ar spiedienu, ko rada Ķīnas izcelsmes ražojumu masveida imports par ļoti zemām cenām. Šajā situācijā un ņemot vērā, ka tirgus cenu nosaka imports, kas aptver vairāk nekā 70 % no tirgus un rada cenas samazinājumu, cenas iesaldēšanu un cenu spiedienu, nebūtu ekonomiski ražot vairāk, nepamatoti cerot, ka būs iespējams pārdot ražojumu par cenām, par kādām var gūt normālu peļņu. Tāpēc Spānijas ražošanas nozare varētu pamatoti nodrošināt ievērojami lielākus daudzumus ar nosacījumu, ka tirgus cena nepasliktinās tās ekonomiskos rādītājus. 61. Šo analīzi apstiprina vēl viens apstāklis, proti, Kopienas ražotāji pakāpeniski ir radījuši būtisku krājumu apjomu, un šis fakts norāda uz to, ka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa iemesls ir produkcija, ko nevar pārdot Ķīnas importa spiediena dēļ, nevis nepietiekama ražošana. 62. Izejvielas ir lauksaimniecības ražojumi, un to cenu ietekmē sezonālas svārstības lauksaimniecisko īpatnību dēļ. Tomēr Komisija uzskata, ka analizētajā piecu gadu periodā, kurā ražai bija gan zemākas, gan augstākas cenas, kaitējums (t.i., finansiālu zaudējumu veidā) nodarīts neatkarīgi no minētajām cenu svārstībām, un tāpēc Kopienas ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji nav tieši savstarpēji saistīti ar šādām sezonālām svārstībām. 63. 4. Kvalitātes atšķirības 64. Dažas personas apgalvoja, ka Ķīnas ražojumi bija kvalitatīvāki nekā Kopienas ražojumi. Tomēr visas no tā izrietošās cenu atšķirības netika pietiekami pamatotas, un tādēļ nav pierādījumu, ka patērētāji dotu priekšroku Ķīnas ražojumiem un ka šā apstākļa pastiprināšanās dēļ pasliktinātos Kopienas ražošanas situācija. Jebkurā gadījumā šāda varbūtējā cenu starpība būtu labvēlīga Ķīnas ražojumiem, palielinot to samazinājuma/mērķa cenu samazinājuma līmeni. Jaunas un pamatotas papildu informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 99. apsvēruma secinājumi. 65. 5. Izmaksu palielinājums 66. Dažas personas argumentēja, ka nodarītā kaitējuma iemesls bija dažu ražotāju ārkārtas izmaksu palielinājums. Šie apgalvojumi netika pietiekami pamatoti. Komisijas analīze netika konstatēti šādi gadījumi, kas varētu būt pretēji cēloņsakarības novērtējumam vai ietekmētu kaitējuma mazināšanas līmeņa aprēķinu. 67. Dažas personas iesniedza piezīmes par palielinātām ražošanas izmaksām un Kopienas ražošanas nozares nespēju samazināt tās. Daži izmaksu posteņi (piemēram, enerģija) ir palielinājušies, taču to ietekme nav tik liela, lai mainītu cēloņsakarību situācijā, kad ļoti liels Ķīnas eksporta daudzums par dempinga cenām mazina pārdevumus un ražošanu (turklāt palielinot Kopienas ražošanas nozares vienības izmaksas) un pārmāc un pazemina Kopienas ražošanas cenas. 68. 6. Atbalsta shēmas 69. Tika apgalvots, ka EK atbalsta shēmas EK ir izraisījušas mākslīgu pārstrādes pieaugumu un pēc tam ir veicinājušas, ka samazinās attiecīgajam ražojumam paredzēto izejvielu piegādes līmenis. Šis apgalvojums bija vispārīgs un nebija pietiekami pamatots. Jebkurā gadījumā attiecīgās shēmas tika grozītas 1996. gadā, kad tika atļauts atbalsts lauksaimniekiem, nevis attiecīgā ražojuma pārstrādātājiem. Komisijas analīzē netika konstatēts, ka izmeklēšanas perioda būtu kādi nenoskaidroti faktori, kas varētu ietekmēt cēloņsakarības maiņu. Attiecībā uz piegādi tiek izdarīta atsauce uz 40. un 41. apsvērumu. 70. Secinājums par cēloņsakarību 71. Jaunas un pamatotas papildu informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 87.–101. apsvērumu. 72. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināts pagaidu secinājums par to, ka pastāv cēloņsakarība starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām. H. KOPIENAS INTERESES 73. 1. Izmaiņas pēc izmeklēšanas perioda 74. Uz importu no ĶTR attiecas reģistrēšana saskaņā ar Komisijas 2007. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1295/2007, kurā paredzēts, ka jāreģistrē konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) ievedumi (“reģistrēšanas regula”)[8]. Tas tika veikts, lai ar iespējami atpakaļejošu datumu uzliktu antidempinga maksājumus. Tādējādi un izņēmuma kārtā izmaiņas tika analizētas arī pēc IP. Eurostat dati apstiprina, ka joprojām ir ievērojams imports no Ķīnas, un daži importētāji to ir ar faktiem apstiprinājuši. Apjoms pēdējos desmit mēnešos pēc IP sasniedza 74 000 tonnas par stabili zemām cenām. 75. 2. Kopienas ražotāju spēja veikt piegādes Kopienas tirgum 76. Vairākas personas izteica domas par Spānijas ražojumu zemo līmeni, un šīs personas apgalvoja, ka tādējādi nav iespējams veikt pilnīgas piegādes Kopienas tirgum. Lai gan ir pareizi apgalvot, ka pašreizējā situācijā Kopienas ražošanas nozare neapgādā visu ES tirgu, jānorāda, ka šis apstāklis ir saistīts ar kaitējumu radoša importa ietekmi, un tas ir skaidrots iepriekš. Jebkura gadījumā ar paredzētajiem pasākumiem nav paredzēts panākt to, ka Ķīnas importam Kopienas tirgus tiek slēgts, bet gan likvidēt kaitējumu radoša importa ietekmi. Ņemot vērā, inter alia, to, ka pastāv tikai divi šo ražojumu piegādes avoti, tiek uzskatīts, ka galīgu pasākumu piemērošanas gadījumā Ķīnas ražojumi Kopienā joprojām būtu ļoti pieprasīti. 77. 3. Kopienas ražošanas nozares un piegādātāju intereses 78. Viena importētāju asociācija apgalvoja, ka visi antidempinga pasākumi bez daudzumu ierobežojuma nepalīdzētu aizsargāt Spānijas ražošanas nozari, bet gan automātiski izraisītu nelikumīgas tirdzniecības darbības. Šis ir arguments, kas drīzāk norāda uz to, ka iestādēm jānodrošina pienācīga pasākumu ieviešanas uzraudzība, nevis uz labumu, ko no pasākumiem gūst Kopienas ražotāji. 79. Vēl viens importētājs iebilda pret to, ka antidempinga pasākumu piemērošana neuzlabos Spānijas ražotāju situāciju, jo importētāji ES ir izveidojuši lielus krājumus, ar ko tuvākajā nākotnē būs iespējams apmierināt tirgus pieprasījumu. Faktu par krājumu apjomu un uzkrāšanas parādību apstiprināja vēl viens importētājs. Šie komentāri apstiprina Komisijas analīzi, kas sniegta pagaidu regulā un šajā regulā. Tomēr jāatgādina, ka pasākumi ir paredzēti, lai sniegtu atbalstu, atgūstoties no kaitējumu radoša dempinga – nevis viena gada, bet vairāk nekā piecu gadu periodā. 80. Šajā ziņā jaunas un pamatotas informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 103.–106. apsvērumā un 115. apsvērumā izdarītos secinājumus par Kopienas ražošanas nozares interesēm. 81. 4. Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses Kopienā 82. Importētāji, kas sadarbojās, pauda vispārīgu ieinteresētību par attiecīgā ražojuma divu piegādes avotu saglabāšanu, proti, Spāniju un Ķīnu, lai joprojām nodrošinātu stabilas piegādes par konkurētspējīgām cenām. 83. Tomēr, ja tiktu piemēroti galīgi pasākumi, lielākā daļa importētāju dotu priekšroku tādam pasākumam, kurā ir iekļauts arī kvantitatīvais elements. Kā skaidrots 68. apsvērumā, šis viedoklis netika uzskatīts par atbilstīgu. 84. Tika pārbaudīti dati no izraudzītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un apstiprinājās, ka konservētu mandarīnu ražošanas nozare pārstāv mazāk par 6 % no kopējā apgrozījuma un ka izmeklēšanas periodā un laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam ir sasniegts peļņas līmenis, kas pārsniedz vidēji 10 %. 85. Ar iepriekšminēto uzsvērts, ka kopumā pasākumu potenciālā ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būs samērīga ar to radīto pozitīvo ietekmi. 86. 5. Lietotāju/mazumtirgotāju intereses 87. Viens lietotājs, kas pārstāv mazāk par 1 % no patēriņa, iesniedza vispārējas piezīmes par to, ka ES ir neliela mandarīnu pieejamība un ka Ķīnas ražojumam ir augstāka kvalitāte. Minētā persona tika aicināta turpmāk sadarboties, lai sniegtu atsevišķus datus, taču priekšlikums tika noraidīts, un minētie apgalvojumi netika pamatoti. Vēl viens mazumtirgotājs, galvenās importētāju asociācijas biedrs, vispār iebilda pret cenu palielinājumu. Cita informācija par lietotāju/mazumtirgotāju interesēm izmeklēšanas laikā netika iesniegta. Šajā situācijā pamatotas piezīmes no importētājiem/mazumtirgotājiem nav saņemtas, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 109.–112. apsvērumā izdarītos secinājumus. 88. 6. Patērētāju intereses 89. Pretēji tam, ko apgalvoja viens importētājs, pagaidu posmā tika ņemtas vērā patērētāju intereses. Komisijas konstatējumi tika izklāstīti pagaidu regulas 113. un 114. apsvērumā. Citas personas norādīja, ka ietekme uz patērētājiem būs ievērojama. Tomēr netika sniegta informācija, kas varētu radīt šaubas par iepriekšminētajos apsvērumos izklāstītajiem konstatējumiem. Pat ja maksājumu rezultātā palielinātos patēriņa cenas, neviena persona neapstrīdēja faktu, ka šis ražojums mājsaimniecībām rada ļoti mazu izmaksu daļu. Patērētāju piezīmju un jaunas un pamatotas papildu informācijas nav, tāpēc šie apsvērumi tiek apstiprināti. 90. 7. Secinājums par Kopienas interesēm 91. Ar iepriekš skaidroto analīzi par Kopienas lietotāju interesēm netiek grozīti pagaidu secinājumi šajā jomā. Tika pārbaudīti dati no izraudzītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un apstiprinājās, ka konservētu mandarīnu ražošanas nozare pārstāv tos mazāk par 6 % no kopējā sasniegtā apgrozījuma, vidēji tas ir apmierinošs rezultāts gan izmeklēšanas perioda, gan pārbaudītajā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, tādejādi pasākumu ietekme uz importētājiem būs minimāla. Tika arī noskaidrots, ka, ņemot vērā to, ka patērētāju valstīs ražojums uz vienu pircēju tiek iegādāts ļoti nelielā daudzumā, finansiālā ietekme uz galapatērētāju nebūs nozīmīga. Tiek uzskatīts, ka pagaidu regulā iekļautie secinājumi par Kopienas interesēm nav mainījušies. Piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulā izklāstītos secinājumus galīgi apstiprina. I. GALĪGIE PASĀKUMI 92. 1. Kaitējuma novēršanas līmenis 93. Viens importētājs apgalvoja, ka 6,8 % peļņas norma, ko pagaidu posmā izmantoja kā atsauci, ir novērtēta pārāk augstu. Šajā ziņā jānorāda, ka tika izmantots un attiecībā uz aizsardzības pasākumiem apstiprināts tas pats līmenis kā faktiskā peļņa, kādu Kopienas ražošanas nozare bija guvusi laikposmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam. Tas attiecas uz Kopienas ražotāju peļņu parastā tirdzniecības situācijā pirms palielinājās imports, kā rezultātā nozarei tika nodarīts kaitējums. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. 94. Kopienas ražotāji apgalvoja, ka ar pagaidu maksājumiem nav ņemta vērā neparastā situācija konservētu mandarīnu tirgū, kad ražošana ir koncentrēta tikai vienā valstī, un lielākais daudzums pārdevumu un importa ir koncentrēts citā Eiropas valstī. Attiecībā uz to tika pieprasīts galīgajos aprēķinos ņemt vērā transporta izmaksas, veicot pārvadājumus no vienas ražotājvalsts uz patērētājvalsti. Apgalvojums tika pamatots un atzīts, un atbilstīgi tika koriģēti aprēķini, lai atspoguļotu pārdevumu koncentrāciju attiecīgajās Kopienas teritorijās. 95. Viena persona izteica piezīmes par to, kā tiek aprēķinātas piedāvātās cenas, kas ir zemākas par esošajām, un mērķa cenas. Ja piezīmes tika atzītas par pamatotām, zināmā posmā tika izdarītas attiecīgas korekcijas. 96. Katra izraudzītā Ķīnas eksportētāja radītā kaitējuma apjoms, ņemot vērā ieinteresēto personu pieprasījumu, ja tas atzīts par pamatotu, tika izteikts kā procentuālais daudzums no kopējās par CIF cenām veiktā importa vērtības, un tā bija zemāka par konstatēto dempinga līmeni, proti: 97. Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang – 100,1 %; 98. Huangyan No. 1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang – 48,4 %; 99. Zhejiang Xinshiji Food Co. , Ltd. un saistītais ražotājs Hubei Xinshji Foods Co. , Ltd., Sanmen – 92,0 %; 100. ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nav izraudzīti pārbaudei – 90,6 %. Visi pārējie uzņēmumi – 100,1 %. 101. 2. Atpakaļejošs spēks 102. Kā norādīts 4. apsvērumā, 2007. gada 9. novembrī Komisija, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pieprasījumu, panāca to, ka attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports tiek reģistrēts. Minētais pieprasījums tika atsaukts, un tāpēc minētā lieta turpmāk netika pārbaudīta. 103. 3. Galīgie pasākumi 104. Ņemot vērā secinājumus, pie kuriem nonāca attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jāuzliek galīgs antidempinga maksājums, kas atbilst zemākajam konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenim saskaņā ar noteikumu par mazāku nodokli. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī. 105. Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Oficiālā Vēstneša L sērijas 258. numurā[9] publicēto labojumu maksājumam jābūt šādam: 106. Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang – 531,2 EUR/tonna; 107. Huangyan No.1 Canned Food Factory Huangyan, Zhejiang – 361,4 EUR/tonna; 108. Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang un saistītais ražotājs Hubei ; Xinshiji Foods Co., Ltd., Dangyang City, Hubei Province – 490,7 EUR/tonna; 109. ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nav izraudzīti pārbaudei – 499,6 EUR/tonna. Visi pārējie uzņēmumi – 531,2 EUR/tonna. 110. 4. Pasākumu veids 111. Vairākas personas pieprasīja pasākumus, kuri apvienoja cenas un daudzuma elementus, turklāt neparedzot maksājumu par sākotnējā importa apjomu vai samazināta maksājuma veikšanu. Dažos gadījumos tas bija saistīts ar licenču sistēmu. 112. Šis variants tika izskatīts, taču noraidīts īpaši šādu iemeslu dēļ. Antidempinga maksājumi tiek uzlikti, ja eksporta cena ir zemāka par normālo vērtību. Uz Kopienu eksportētie daudzumi ir atbilstīgi analīzei par to, vai imports par dempinga cenām rada kaitējumu. Tomēr parasti šie apjomi nav atbilstīgi tāda līmeņa maksājumam, kas būtu jāuzliek. Citiem vārdiem sakot, ja tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu, dempingu var neitralizēt ar maksājumu, kuru piemēro, importējot pirmo sūtījumu pēc tam, kad maksājums ir spēkā. Visbeidzot jānorāda, ka, neuzliekot antidempinga maksājumus, ražojumus var importēt tādā apjomā, kas būtu atzīts, ka tas konkrētā periodā būtu Kopienas interesēs, un pamatregulas 11. panta 4. punkts paredz iespēju zināmos apstākļos tos atlikt. 113. Dažas personas pagalvoja, ka, neparedzot daudzuma ierobežojumu, jebkurš pasākumu veids radīs izvairīšanos no maksājuma veikšanas. Personas atkal norādīja uz uzkrājumiem, kuri radās ES paplašināšanās vilnī 2004. gada 1. maijā. Komisijas dienestu analīze ir apstiprinājusi, ka tas bija acīmredzams mēģinājums izvairīties no maksājumu veikšanas. Ņemot vērā šos apgalvojumus un pagaidu regulas 123. un 125. apsvērumā aprakstītos faktus, Komisija uzraudzīs norises, lai veiktu visas nepieciešamās darbības, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pasākumu pienācīgu īstenošanu. 114. Citas personas argumentēja, ka pasākumos nebūtu jāiekļauj apjomi, kas jau ir atrunāti pašreizējos pārdošanas līgumos. Faktiski tas būtu no maksājumeim atbrīvots daudzums, kas mazinātu pasākumu koriģējošo ietekmi, un tāpēc minētais arguments tiek noraidīts. Tiek norādīts arī uz iepriekšminēto 51. un 52. apsvērumu. 115. Ar pagaidu regulu katram uzņēmumam tika uzlikts antidempinga maksājums īpaša maksājuma veidā, un tas izrietēja no kaitējuma novēršanas starpības piemērošanas eksporta cenām, ko IP izmantoja dempinga aprēķināšanā. Šī metode tiek apstiprināta galīgo pasākumu līmenī. 116. 5. Saistības 117. Izmeklēšanas beigu posmā vairāki ĶTR ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības. Ievērojot šā ražojuma cenu lielo nestabilitāti, risku, ka attiecībā uz šo ražojumu notiks izvairīšanās no maksājumu veikšanas un to apiešana, piedāvātās saistības uzskatīja par nepieņemamām (skatīt pagaidu regulas 124. un 125. apsvērumu), kā arī tika ņemts vērā tas, ka Piedāvājumos nebija iekļautas garantijas no Ķīnas iestāžu puses, lai būtu iespējama pienācīga uzraudzība saistībā uz uzņēmumiem, kam nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms. J. PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA 118. Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot uzliktos pagaidu maksājumus. Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem galīgais maksājums ir nedaudz lielāks nekā pagaidu maksājums, pagaidu kārtā nodrošinātās summas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 3. punktu jāiekasē pagaidu regulā noteiktajā apjomā, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants 1. Ar šo tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums sagatavotu vai konservētu mandarīnu (ieskaitot, tangerīnus un sacumas), klementīnu, vilkingu un pārējo līdzīgo citrusu hibrīdu importam, kuri nesatur spirta piedevu, kuri ir ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās un kuri definēti KN 2008. pozīcijā, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus klasificē ar KN kodu 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (TARIC kods 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67, 2008 30 90 69). 2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kuru piemēro 1. pantā aprakstītajiem ražojumiem, kurus izgatavojuši turpmāk minētie ražotāji, ir šāda. Uzņēmums | EUR/tonna ražojuma neto svars | TARIC papildu kods | Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang | 531,2 | A886 | Huangyan No.1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang, | 361,4 | A887 | Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang un saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Dangyang City, Hubei Province | 490,7 | A888 | Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nebija izraudzīti pārbaudei, kā izklāstīts pielikumā | 499,6 | A889 | Visi pārējie uzņēmumi | 531,2 | A999 | 2. pants 1. Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas, un tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi 145. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93[10] varētu noteikt attiecīgo preču muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo 1. pantu, samazina atbilstīgi sadalītajai cenai, kas ir samaksāta vai jāmaksā. 2. Ja vien nav norādīts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas maksājumiem. 3. pants 1. Summas, kas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 642/2008 nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sagatavotu vai konservētu citrusaugļi (konkrēti, mandarīnu utt.) importu, galīgi iekasē atbilstoši pagaidu maksājuma likmei. 2. Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri kļūdas dēļ nav iekļauti ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, sarakstā Komisijas Regulas (EK) Nr. 642/2008 pielikumā, proti, N ingbo Pointer Canned Foods Co ., Ltd ., Xiangshan , Ningbo , Ninghai Dongda Foodstuff Co ., Ltd ., Ningbo , Zhejiang un Toyoshima Share Yidu Foods Co ., Ltd ., Yidu , Hubei , tiek atlaistas nodrošinātās summas, kas pārsniedz pagaidu maksājumu, kurš piemērojams ražotājiem, kuri sadarbojās, bet nebija izraudzīti pārbaudei. 4. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, [..] Padomes vārdā – priekšsēdētājs [..] PIELIKUMS Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet nav izraudzīti pārbaudei (TARIC papildu kods A889): Hunan Pointer Foods Co ., Ltd ., Yongzhou , Hunan Ningbo Pointer Canned Foods Co ., Ltd ., Xiangshan , Ningbo Yichang Jiayuan Foodstuffs Co ., Ltd ., Yichang , Hubei Ninghai Dongda Foodstuff Co ., Ltd ., Ningbo , Zhejiang Huangyan No.2 Canned Food Factory , Huangyan , Zhejiang Zhejiang Xinchang Best Foods Co ., Ltd ., Xinchang , Zhejiang Toyoshima Share Yidu Foods Co ., Ltd ., Yidu , Hubei Guangxi Guiguo Food Co ., Ltd ., Guilin , Guangxi Zhejiang Juda Industry Co ., Ltd ., Quzhou , Zhejiang Zhejiang Iceman Group Co ., Ltd ., Jinhua , Zhejiang Ningbo Guosheng Foods Co ., Ltd ., Ninghai Yi Chang Yin He Food Co ., Ltd ., Yidu, Hubei Yongzhou Quanhui Canned Food Co ., Ltd ., Yongzhou , Hunan Ningbo Orient Jiuzhou Food Trade & Industry Co ., Ltd ., Yinzhou , Ningbo Guangxi Guilin Huangguan Food Co ., Ltd ., Guilin , Guangxi Ningbo Wuzhouxing Group Co ., Ltd ., Mingzhou , Ningbo [1] OV L 178, 5.7.2008., 19. lpp. [2] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. [3] OV C 246, 20.10.2007., 15. lpp. [4] OV L 178, 5.7.2008., 19. lpp. [5] OV L 288, 6.11.2007., 22. lpp. [6] OV L 290, 8.11.2003., 3. lpp. [7] OV L 104, 8.4.2004., 67. lpp. [8] OV L 288, 6.11.2007., 22. lpp. [9] OV L 258, 26.9.2008., 74. lpp. [10] OV L 253, 11.1.1993., 3. lpp.