[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 814 galīgā redakcija

2008/0230 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis {SEC(2008)2948}

{SEC(2008)2949}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Mērķi Šis priekšlikums, kas pamatojas uz EK līguma 169. pantu, ir izstrādāts ar mērķi izveidot Eiropas metroloģijas pētniecības programmu (EMPP), kurā būtu apvienotas 22 nacionālās metroloģijas pētniecības programmas, lai uzlabotu publiski finansētas metroloģijas pētniecības efektivitāti un lietderību. Tā mērķis ir palīdzēt strukturēt Eiropas pētniecības telpu ar labākas koordinācijas palīdzību, tādējādi risinot visai Eiropai raksturīgas problēmas, palielinot šo programmu ietekmi un likvidējot šķēršļus nacionālo programmu starpā. Programmā ir iesaistītas šādas dalībvalstis vai Septītās pamatprogrammas asociētās valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) References materiālu un mērījumu institūts var būt programmas asociētais biedrs. Šī ierosme bija minēta jau Septītās pamatprogrammas Īpašajā programmā “Sadarbība”. EMPP ierosmei ir plānots iesaistīto valstu ieguldījums 200 miljonu euro apmērā, valstu līmenī paredzot finansējuma elastīgumu līdz 50 % no valsts ieguldījuma, un ir paredzams Kopienas ieguldījums 200 miljonu euro apmērā. Priekšlikuma pamatojums Lai gan metroloģija parasti nav sabiedrības uzmanības centrā, tomēr tai ir būtiska nozīme mūsdienu tirdzniecības un moderno komunikāciju veicināšanā. Metroloģijas pētniecību nepārprotami var uzskatīt sabiedrisko labumu, un tā ir valsts reglamentācijas un standartizācijas pamatu pamats. Pasaules ekonomikas lielvaras ir atzinušas, ka metroloģijas pētniecība un attīstība ir svarīgs ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes faktors. Šajā sakarībā Eiropa saskaras ar tā saukto “Eiropas metroloģijas dilemmu”, t. i., nepieciešamību nemitīgi pielāgot metroloģijas pētniecības centienus sabiedrības vajadzībām, kuras kļūst arvien lielākas un sarežģītākas, un tālab arī arvien resursietilpīgākas, vienlaikus turpinot apmierināt “tradicionālo” pieprasījumu, neizmantojot jaunus vai papildu resursus. Šeit izklāstītās pieejas īstenošanai paredzēts palielināt pieejamos resursus, un tā var būt sekmīga tikai tad, ja pastāvošās nacionālās sistēmas tiek pilnībā ņemtas vērā un integrētas patiesi Eiropas mēroga programmā, tādējādi panākot radikālas pašreizējo nacionālo sistēmu pārmaiņas un modernizāciju. EMPP paver iespēju samazināt pasākumu dublēšanos un palielināt pētniecības kopējo vērienu, izmantojot atšķirīgākas darba programmas dažādās valstīs. |

120 | Vispārīgais konteksts Eiropas metroloģijas pētniecībā iesaistītie dalībnieki veido īpašu kopienu, kas nav cieši saistīta ar pētniecības organizācijām vai augstskolām. Šī kopiena ir ļoti sadrumstalota, un tajā ir vien nedaudzi pasaules mēroga izcilības centri, kuri varētu gūt labumu no plašas konkurences starptautiskā mērogā. Eiropas potenciāls metroloģijas pētniecībā netiek pilnībā izmantots. Dalībvalstīm un Kopienai ir kopīgi jārīkojas, lai nodrošinātu modernus pētniecības pasākumus metroloģijā. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Lai gan Eiropas metroloģijas pētniecības kopienai Pamatprogrammas ietvaros ir pieejamas vairākas programmas, patlaban nav īpašas shēmas tieši metroloģijas vajadzībām. EMPP ierosme pievēršas šim koordinētas rīcības trūkumam, piedāvājot augšupēju programmu, kas īpaši izstrādāta metroloģijas vajadzībām. EMPP kopīgajā programmā vadošā loma tiek uzticēta Nacionālajiem metroloģijas institūtiem (NMI). |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šīs ierosmes vispārējie politikas mērķi ir stiprināt ES spēju sasniegt augsta līmeņa politikas mērķus un pārvarēt lielākās grūtības, ar ko tai nāksies saskarties nākamajos gados: veicināt pārskatītās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, nodrošināt lielākus un labākus ieguldījumus zināšanās izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai, veicināt EPT izveidi, palīdzēt Eiropai efektīvāk risināt galvenās sociālās problēmas, kas saistītas, piemēram, ar vides aizsardzību, veselības aprūpi, pārtikas nekaitīgumu vai sabiedrisko drošību. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IESPēJU NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Ietekmes novērtējuma vadības grupas sanāksme notika 2008. gada 1. jūlijā, un oficiāla starpdienestu grupa ar ierosmi saistītiem jautājumiem tika izveidota un sanāca kopā 2008. gada 31. jūlijā un 25. septembrī. a) Apspriešanās tīmeklī Kā daļu no apspriešanās ar ieinteresētajām personām Komisija no 2008. gada 7. maija līdz 8. jūlijam veica pētījumu tiešsaistē. Kopumā tiešsaistes pētījumā tika saņemtas 162 atbildes, no kurām 64 % (104 atbildes) bija sagatavoti organizāciju vārdā un 36 % sniedza privātpersonas. No atbildēm, kas bija sniegtas organizāciju vārdā, lielākā daļa bija no komercorganizācijām, kurās ir mazāk nekā 250 darbinieku (26 %), no komercorganizācijām, kurās ir vairāk nekā 250 darbinieku (21 %), un no augstākās izglītības iestādēm (18 %). Respondenti galvenokārt bija iesaistīti metroloģijas pētniecībā (54 %) vai metroloģijas izmantošanā (28 %). b) Atklāta ieinteresēto personu sanāksme 2008. gada 25. jūnijā Papildus apspriešanai tīmeklī 2008. gada 25. jūnijā tika organizēts darbseminārs, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām. Darbseminārā piedalījās 32 personas no astoņām valstīm, vairākām starptautiskām organizācijām un vairākiem NMI. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Atbildes, kas tika sniegtas tiešsaistes apspriešanās un atklātās ieinteresēto personu sanāksmes laikā, ņēma vērā arī ietekmes novērtējumā un priekšlikuma izstrādē. |

Politikas iespējas un to salīdzinājums Kopienas rīcības iespējas izriet no Septītās pamatprogrammas loģikas un intervences mehānismiem. Izņemot scenāriju “nav turpmākas darbības”, šīs iespējas paredz netiešu vai tiešu Kopienas darbību (pētniecības finansēšana), ko veic atbilstīgi Septītajai pamatprogrammai un kas būtu saderīga ar valstu intervences loģiku attiecībā uz pētniecības plānošanu dažādās dalībvalstīs. Pamatojoties uz galvenajām iezīmēm, politikas iespējas ir nosauktas šādi. 1. politikas iespēja: “Nav turpmākas Kopienas darbības”; tiek saglabāts pašreizējais stāvoklis, turpmāki pasākumi attiecībā uz EMPP netiek veikti, iespējamās sekas — starpvaldību pieejas izmantošana. 2. politikas iespēja: “Augšupēja netieša Kopienas darbība — neliela koordinācijas pakāpe”; atbilstīgi Septītās pamatprogrammas īpašajām programmām un tēmām (programmas “Sadarbība” un “Spējas”). Mērķis ir izmantot ERA-NET shēmu un/vai ERA-NET Plus shēmu, taču aplūkot atsevišķus jautājumus, pievēršoties tēmai pēc tēmas, un pamatprogrammā — programmas daļai pēc programmas daļas (iespēja “rīkoties kā parasti”). 3. politikas iespēja: “Lejupēja netieša Kopienas darbība”; atkārtoti ieviest metroloģijas tēmu pamatprogrammā — kādā Septītās pamatprogrammas daļā vai Astotajā pamatprogrammā, un atkārtoti ieviest Kopienas programmu par metroloģiju. 4. politikas iespēja: “169. pants — programmu integrācija ar Kopienas netiešas darbības starpniecību”; Kopienas darbība, lai panāktu dalībvalstu programmu integrāciju, izmantojot 169. pantu, kā norādīts Septītās pamatprogrammas īpašajā programmā “Sadarbība”. 5. politikas iespēja: “KPC — tieša darbība”; vienota Eiropas metroloģijas pētniecības programma, kas īstenojama ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību, lai apmierinātu metroloģijas vajadzības Eiropas līmenī. Piecas minētās iespējas atšķiras ar veidu, kādā notiek Kopienas intervence — kā netieša darbība vai tieša darbība. Turpmāk tekstā ir sīki iztirzātas katras politikas iespējas galvenās iezīmes. Izvēloties 1. politikas iespēju, netiks saglabāts stabils pašreizējais stāvoklis, jo netiks veikta politiska un/vai finansiāla Kopienas intervence (ERA-NET vai citi koordinēšanas instrumenti). Tas, visticamāk, stāvokli pasliktinās, jo dalībvalstu ieguldījumi būs mazāki, ja metroloģijas pētniecība Eiropā netiks uzskatīta par prioritāru joma. Saglabāsies pašreizējais stāvoklis un dalībvalstu programmu nošķirtība; iespējamība, ka pētnieku grupas no jaunpienācējām valstīm sadarbosies ar pieredzējušām augsta līmeņa pētnieku grupām attīstītākajās valstīs, ir pavisam neliela. Izvēloties 2. politikas iespēju, tiktu turpināta pieeja, kas pieņemta attiecībā uz ERA-NET Sestajā pamatprogrammā un ERA-NET-Plus Septītās pamatprogrammas sākumā. ES politikas virzienus un pētniecības jomas (piemēram, enerģētika, vide) var viegli iesaistīt koordinēšanā ar dalībvalstu programmām, un galvenā panākumu atslēga būs labi izstrādāti mijiedarbības mehānismi ar dažādām uz metroloģiju orientētām ERA-NET. Nav saskaņotas kopīgas ilgtermiņa plānošanas stratēģijas, kādu panāktu, izstrādājot patiesu Eiropas mēroga pētniecības programmu. 3. politikas iespējai nav vajadzīga liela institucionāla iesaistīšanās. Saskaņā ar šo iespēju tiktu izveidota īpaša metroloģijas pētniecības programma, kuras ietvaros metrologi un visas zinātnieku aprindas, kā arī nozares pārstāvji var konkurēt par finansējumu atbilstīgi pamatprogrammas noteikumiem. Tā sniedz iespēju īpaši pievērsties jauniem tehnoloģiskiem jautājumiem jaunās jomās, tādējādi veicinot nozares modernizāciju. Šī pieeja ir līdzīga 2. iespējai. Tā neietekmēs esošās valstu metroloģijas pētniecības sistēmas un integrāciju starp nacionālajām programmām un infrastruktūrām. 4. politikas iespēja rada platformu kopīgai ES un dalībvalstu pētniecības plānošanai, tādējādi izveidojot saskaņotu ilgtermiņa pētniecības stratēģiju ar kritisko masu. Eiropas Komisijas aktīva līdzdalība var garantēt pienācīgu uzmanību mobilitātei un atvērtībai un pievēršanos jaunākajām jomām. ES un valstu finansējuma apvienošana rada kritisko masu, kas var veicināt strukturālas pārmaiņas nacionālajās metroloģijas pētniecības sistēmās. Saikne ar nozari ES līmenī nav pārāk cieša, tā drīzāk tiek veidota valstu līmenī. Šai iespējai būs vajadzīgas būtiskas institucionālas pārmaiņas, un, visticamāk, būs vajadzīgs laiks, lai risinātu ar tām saistītās sarežģītās sarunas ar dalībvalstīm. 5. politikas iespēja nozīmē, ka metroloģijas pētniecība notiks nošķirti no dalībvalstīm, to attiecīgajām pētniecības programmām un saistītajām infrastruktūrām, un tādējādi tai būs neliela ietekme uz nacionālo metroloģijas pētniecības sistēmu pārstrukturēšanu, un tajā neņems vērā dalībvalstu vajadzības. Papildu grūtības sagādās darbā pieņemšanas prasības KPC, iespējamība, ka infrastruktūras dublēsies, un konkurences trūkums metroloģijā, kam pēc būtības ir vajadzīga konkurence pētniecībā, lai rastu uzticamākos risinājumus. Kāpēc izmantot 169. pantu? 1. un 5. politikas iespēja nav vērā ņemama alternatīva iepriekš izklāstītās problēmas risināšanai, tāpēc sīkāk tika analizēta 2., 3. un 4. iespēja, lai salīdzinātu to plusus un mīnusus. Tika secināts, ka ir pienācis īstais laiks 169. panta ierosmei metroloģijā. Šī ierosme ir svarīga gan Eiropas metroloģijas pētniecības sistēmas progresam un modernizācijai, gan kā atbalsts tām nozarēm un zinātnes jomām, kam vajadzīgas aizvien sarežģītākas metroloģiskās metodes. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums EMPP integrēs divdesmit divu iesaistīto valstu nacionālās programmas vienotā kopīgā pētniecības programmā un jo īpaši atbalstīs Eiropas nacionālo mērīšanas sistēmu mērķus. EMPP paātrinās jaunu mērīšanas metožu, standartu, procesu, instrumentu, references materiālu un zināšanu attīstību, validāciju un izmantošanu ar mērķi virzīt rūpniecības un tirdzniecības novatorisku attīstību, uzlabot datu kvalitāti zinātnei, rūpniecībai un politikas veidošanai, kā arī atbalstīt direktīvu un regulu izstrādi un īstenošanu. EMPP sasniegs minētos mērķus ar šādiem līdzekļiem: a) metroloģijas pētniecības izcilības apvienošana — tiks izveidoti konkurētspējīgi kopīgi pētniecības projekti, kas piesaista pietiekamu kritisko masu no iesaistīto valstu Nacionālo metroloģijas institūtu (NMI) un norīkoto institūtu tīkliem, lai risinātu metroloģijas lielākās problēmas, ar ko nākas saskarties Eiropas līmenī; b) sistēmas atvērtība izcilākajai zinātnei — tiks aktivizēta plašāku Eiropas pētnieku aprindu līdzdalība, piešķirot pētnieku dotācijas; c) spēju veidošana — tiks palielinātas Eiropas metroloģijas pētnieku kopienas spējas, piešķirot pētnieku mobilitātes dotācijas, it īpaši pētniekiem EURAMET[1]dalībvalstīs ar nelielām metroloģijas pētniecības iespējām. EMPP papildinās aizsāktās nacionālās programmas un pasākumus, kuru mērķis ir pievērsties tikai vienai valstij raksturīgām prioritātēm. |

310 | Juridiskais pamats EMPP priekšlikuma pamatā ir EK līguma 169. pants, kurā paredzēta Kopienas līdzdalība pētniecības programmās, kuras kopīgi veic vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība minēto programmu īstenošanai izveidotās struktūrās. Šajā priekšlikumā paredzēta netieša centralizēta pārvaldība atbilstīgi Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktam. Atbilstīgi Finanšu regulas 56. pantam Komisija vispirms iegūst pierādījumus par to, ka inter alia ir izveidotas un pareizi darbojas dotāciju piešķiršanas procedūras, iekšējās kontroles sistēma, pienācīga uzskaites sistēma tiesību subjektā, kam uzticēta īstenošana, kā arī neatkarīga ārējā revīzija. |

32 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Attiecībā uz ierosināto EMPP izveidi jāteic, ka pēdējos gados nav paplašinājušies vienas valsts vai starpvaldību mēroga pasākumi, kuru mērķis ir publiski finansētas metroloģijas pētniecības un attīstības koordinēšana, un tie nedz papildinātu finansiālos resursus, nedz arī palīdzētu integrēt EMPP pamatprogrammā un Eiropas pētniecības telpā. Tāpēc ir maz ticams, ka dalībvalstis spēs atrisināt minētās problēmas, rīkojoties atsevišķi. Kopienas tiesības rīkoties minētajā jomā ir iestrādātas vairākos Līguma pantos, kuros paredzēta pētniecības koordinēšana un sadarbība starp dalībvalstīm un Kopienu. 165. pantā ir noteikts, ka “Kopiena un dalībvalstis koordinē savas darbības pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā, lai nodrošinātu to, ka valstu politika un Kopienas politika ir savstarpēji atbilstīgas”. Tas arī ļauj Komisijai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, “nākt klajā ar lietišķiem ierosinājumiem”, kā veicināt šādu koordināciju. Daudzus gadus Kopiena ir izmantojusi dažādus Līguma noteikumus, lai veicinātu labāku koordināciju un sadarbību starp nacionālajām pētniecības programmām. 2000. gadā Lisabonas Eiropadome secināja, ka ir ciešāk jāintegrē un jākoordinē pētniecības pasākumi valstu un Eiropas Savienības līmenī, lai padarītu tos pēc iespējas efektīvākus un novatoriskākus. 2006. gadā Eiropas Parlaments uzsvēra to, ka vajadzīga labāka nacionālo un Eiropas pētniecības programmu koordinēšana. Septītās pamatprogrammas īpašajā programmā “Sadarbība” tika pieminēta 169. panta ierosme, ar ko īstenos kopīgu Eiropas metroloģijas pētniecības programmu, izmantojot esošos nacionālo metroloģijas laboratoriju tīklus. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | 169. pantā Kopiena tiek aicināta, “vienojoties ar attiecīgām dalībvalstīm, paredzēt iespēju piedalīties pētniecības un attīstības programmās, ko sākušas vairākas dalībvalstis, tostarp iespēju piedalīties struktūrās, kas radītas, lai īstenotu šīs programmas”. Tas nozīmē, ka iniciatīva ir dalībvalstu ziņā, un tām ir iespēja pieņemt valsts lēmumus plašā jomā. Pamatojoties uz ietekmes novērtējuma analīzi, potenciālā “Eiropas” projekta finansējuma paredzamā daļa, ko faktiski varētu atbrīvot no tiešas valsts kontroles, ir aptuveni 200 miljonu euro 6–7 gados, plus rezerves budžets 100 miljonu euro apmērā. Līdz ar ierosināto Kopienas ieguldījumu 200 miljonu euro apmērā ieguldījums EMPP vairs nebūtu sadrumstalots un tīri nacionāls PTA ieguldījums metroloģijas pētniecībā, bet gan strukturēts un līdzsvarots ieguldījums gan valstu, gan ES līmenī. |

Juridisko instrumentu izvēle |

342 | Ierosinātais juridiskais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmums, kas ir 169. panta īstenošanas līdzeklis. |

IETEKME UZ BUDžETU |

401 | Šā horizontālā priekšlikuma ietekme uz budžetu jau ir minēta Septītās pamatprogrammas juridiskajā pamatā[2], kā arī Septītās pamatprogrammas īpašajā programmā “Sadarbība”[3]. Nolīgums, kas jānoslēdz starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Modelēšana, izmēģinājuma posms un pārejas periods ERA-NET Plus darbība uzskatāma par EMPP priekšlikuma modelēšanas vai izmēģinājuma posmu. Lai saglabātu impulsu un turpinātu EMPP sagatavošanu, Komisija ir iekļāvusi minēto ERA-NET Plus darbību īpašās programmas “Sadarbība” darba programmā kā pārejas posma pasākumu ceļā uz nākamo “169. panta” priekšlikumu. Programmas “Sadarbība” darba programmā iMERA Plus ir atvēlēts 21 miljons euro. ERA-NET Plus uzaicinājuma panākumi skaidri pierādīja spēju apvienot 20 valstu resursus, organizēt un īstenot apvienotu uzaicinājuma un atlases procesu, kā rezultātā 2007. gada beigās 21 sadarbības projektam tika atvēlēti 64 miljoni euro. Rezultāti būs noderīgi Eiropai kopumā, un minētajā testa gadījumā tika risināti visi svarīgie ar īstenošanu saistītie jautājumi, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi. Papildu pārejas periods EMPP nav vajadzīgs. Vienkāršošana |

511 | Priekšlikumā paredzēts vienkāršot administratīvās procedūras publiskā sektora iestādēm (gan ES, gan valstu) un privātpersonām. |

513 | ES tieši sadarbosies ar īpaši izveidoto EMPP īstenošanas struktūru, kas būs atbildīga par Kopienas ieguldījuma sadali un uzraudzību un ziņošanu par tā izmantošanu. |

5.3. Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

531 | Priekšlikumā ir ietverta pārbaudes klauzula. |

560 | 5.4. Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ kompetences jomu, tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

2008/0230 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 169. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6],

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (turpmāk “ Septītā pamatprogramma”) [7] ir paredzēta Kopienas līdzdalība pētniecības un attīstības programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība minēto programmu īstenošanai izveidotās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2) Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, lai apzinātu jomas, kurās uzsākamas šādas 169. panta ierosmes: saistība ar Kopienas mērķiem, sasniedzamā mērķa skaidra definīcija un tā atbilstība pamatprogrammas mērķiem, iepriekšējas bāzes esība (esošas vai paredzētas nacionālās pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu aptverto pasākumu līdzību, un 169. panta kā visatbilstīgākā līdzekļa efektivitāte mērķu sasniegšanai.

(3) Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums Nr. 971/2006/EK par Īpašo programmu “ Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) [8] , (turpmāk “ Īpašā programma “ Sadarbība””) veicina starptematisku pieeju pētniecības tematiem, kas attiecas uz vienu vai vairākām Septītās pamatprogrammas tēmām, un šajā sakarībā 169. panta ierosme metroloģijas jomā tika atzīta par piemērotu sfēru Kopienas līdzdalībai nacionālās pētniecības programmās, ko kopīgi īsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4) Metroloģija ir starpdisciplināra zinātnes joma, kas ir modernas zināšanu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Uzticami un salīdzināmi mērījumu standarti, atbilstīgas validētas mērīšanas un testa metodes ir zinātniskā progresa un tehnoloģisko jauninājumu pamatā, un tāpēc tiem ir nozīmīga ietekme uz ekonomiku un dzīves kvalitāti Eiropā.

(5) Patlaban daudzas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko atsevišķas dalībvalstis veic valsts mērogā, lai atbalstītu metroloģijas pētniecību un attīstību, netiek pietiekami koordinēti Eiropas līmenī un neļauj apkopot kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās pētniecības un attīstības jomās.

(6) Vēloties Eiropā panākt saskaņotu pieeju metroloģijas jomā un darboties efektīvi, vairākas dalībvalstis ir uzņēmušās iniciatīvu izveidot kopīgu pētniecības un attīstības programmu ar nosaukumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programma” (turpmāk “EMPP”), kas būtu jauninājumu un zinātniskās pētniecības instruments un atbalsts politikas veidošanai, lai tādējādi reaģētu uz Eiropā pieaugošo pieprasījumu pēc progresīvas metroloģijas, jo īpaši jaunās tehnoloģijas jomās.

(7) Darba programmā 2007.–2008. gadam[9], ko Īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai pieņēma 2007. gada 11. jūnijā, Komisija paredzēja finansiālu atbalstu ERA-NET Plus metroloģijas jomā, lai atvieglotu pāreju no “iMERA” ERA-NET projekta uz kopīgu metroloģijas pētniecības un attīstības programmu, kura jāīsteno, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu.

(8) EMPP mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un jauninājumus, nodrošinot vajadzīgo tiesisko un organizatorisko struktūru plašai dalībvalstu sadarbībai Eiropā metroloģijas pētniecībā jebkurā tehnoloģijas vai rūpniecības jomā. Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (turpmāk “iesaistītās valstis”) ir piekritušas koordinēt un īstenot kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir dot ieguldījumu EMPP. Ierosinātajā septiņu gadu laikposmā šo valstu līdzdalības kopējā vērtība tiek lēsta vismaz 200 miljonu euro apmērā un iespējamais rezerves finansējums — 100 miljonu euro apmērā.

(9) Lai palielinātu EMPP ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Kopienas līdzdalībai EMPP. Kopienai tajā jāpiedalās, EMPP darbības laikā veicot finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz 200 miljonus euro. Ņemot vērā to, ka EMPP atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem, un to, ka metroloģijas jomā veiktajām darbībām ir horizontāls raksturs vai arī tās nav tieši saistītas ar desmit tēmām, EMPP jāatbalsta kopīgi visās attiecīgajās tēmās.

(10) Papildu finansēšanas iespējas inter alia var piedāvāt Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši, izmantojot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, kas izstrādāts kopīgi ar EIB un Komisiju saskaņā ar Īpašās programmas “Sadarbība” III pielikumu.

(11) Kopienas finansiālais atbalsts jāpiešķir, ja ir izstrādāts finansēšanas plāns, kura pamatā ir kompetento valsts iestāžu oficiālas saistības kopīgi īstenot pētniecības un attīstības programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un dot ieguldījumu EMPP kopīgas izpildes finansēšanā.

(12) Nacionālo pētniecības programmu kopīgai īstenošanai ir vajadzīga jau esoša vai jaunizveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts Īpašajā programmā “Sadarbība”. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu EMPP īstenošanas struktūru. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai jāsaņem Kopienas ieguldījums un jānodrošina EMPP efektīva izpilde.

(13) Kā nosacījums Kopienas ieguldījuma piešķiršanai ir jāparedz iesaistīto valstu saistības atvēlēt resursus, kā arī faktiska finansiālo ieguldījumu maksājumu veikšana.

(14) Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, un tā institūtiem ir pētniecības iespējas, kas ir noderīgas EMPP un kas tālab jāaktivizē tās īstenošanai. Tāpēc ir lietderīgi noteikt Kopīgā pētniecības centra statusu attiecībā uz tā tiesībām iesaistīties programmā un pretendēt uz finansējumu, kā arī piedalīties EMPP pārvaldībā.

(15) Kā nosacījums Kopienas ieguldījuma piešķiršanai ir jāparedz vispārējs nolīgums, ko noslēdz starp Komisiju Eiropas Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un kurā paredz sīki izstrādātus noteikumus Kopienas ieguldījuma izmantošanai. Šā vispārējā nolīguma tekstā jāietver vajadzīgie noteikumi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

(16) Procenti, kas radušies no Kopienas ieguldījuma, jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar 18. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [10] (turpmāk “ Finanšu regula”) . Komisija var attiecīgi palielināt šajā lēmumā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu.

(17) Ja EMPP tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti, Kopienai jābūt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru noslēdzamajā vispārējā nolīgumā.

(18) Lai efektīvi īstenotu EMPP, finansiālais atbalsts jāpiešķir EMPP projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šādam finansiālajam atbalstam un tā maksājumam jābūt pārredzamam un efektīvam.

(19) Priekšlikumi centralizēti jānovērtē neatkarīgiem ekspertiem īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai jāapstiprina sarindojums prioritārā secībā, kam jābūt saistošam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no Kopienas ieguldījuma un no līdzekļiem, kas valstu budžetā atvēlēti EMPP projektiem.

(20) Saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [11] (turpmāk “ īstenošanas noteikumi”), Kopienas ieguldījumu pārvalda netieši un centralizēti atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 56. pantā un īstenošanas noteikumu 35. pantā, 38. panta 2. punktā un 41. pantā.

(21) Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij jābūt tiesīgai iesaistīties EMPP.

(22) Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkuru citu valstu līdzdalībai EMPP jābūt iespējamai, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgā starptautiskā nolīgumā un ja tam piekrīt gan Komisija Kopienas vārdā, gan iesaistītās dalībvalstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Kopienai jābūt tiesībām pieņemt nosacījumus par tās finansiālo ieguldījumu EMPP attiecībā uz šādu citu valstu līdzdalību, ievērojot šajā lēmumā izklāstītos noteikumus un nosacījumus.

(23) Jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, ņemot vērā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [12], 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām [13] , un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) [14].

(24) Ir būtiski, lai pētniecības darbības, ko veic saskaņā ar EMPP, atbilstu ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas atspoguļoti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ievērotu dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principus.

(25) Komisijai jāveic gan starpposma novērtējums, lai novērtētu EMPP īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, gan nobeiguma novērtējums.

(26) Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai jārosina izraudzīto EMPP projektu dalībnieki paziņot un izplatīt to rezultātus un darīt šo informāciju publiski pieejamu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants Kopienas ieguldījums

1. Kopiena veic finansiālu ieguldījumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programmā” (turpmāk “EMPP”), ko kopīgi uzsākusi Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (turpmāk “iesaistītās valstis”).

2. Kopiena veic finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz 200 miljonus euro, un ko maksā no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta apropriācijām Septītās pamatprogrammas darbības laikā, ievērojot šā lēmuma I un II pielikumā izklāstītos principus.

3. Kopienas ieguldījumu kopīgi maksā no budžeta apropriācijām, kas atvēlētas visām attiecīgajām Septītās pamatprogrammas Īpašās programmas “Sadarbība” tēmām saskaņā ar Lēmumu 2006/974/EK.

2 . pants Nosacījumi Kopienas ieguldījuma piešķiršanai

Kopienas ieguldījums ir a tkarīgs no šādiem nosacījumiem:

1. iesaistītās valstis sniedz pierādījumu, ka ir faktiski izstrādāta EMPP, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā;

2. oficiāli ir izveidota īpaša īstenošanas struktūra, kam ir juridiskas personas statuss un kas atbild par EMPP īstenošanu un Kopienas ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību netiešas centralizētas pārvaldības ietvaros, ievērojot Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, kā arī īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu;

3. ir izveidots pienācīgs un efektīvs EMPP vadības modelis saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu;

4. īpaši izveidotā īstenošanas struktūra efektīvi veic EMPP paredzētos pasākumus, kas izklāstīti šā lēmuma I pielikumā, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

5. katra iesaistītā valsts uzņemas saistības ieguldīt EMPP savu finansējuma daļu un palielināt minēto ieguldījumu ar iespējamo rezerves finansējumu 50 % apjomā, lai segtu tās dalībnieku sekmīgu dalību EMPP projektos un faktiski izmaksātu finansiālo ieguldījumu saņēmējiem;

6. ir panākta atbilstība Kopienā spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai[15];

7. ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principiem, un ilgtspējīga attīstība;

8. ir izstrādāti noteikumi, kas reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts saskaņā ar EMPP veiktajos pasākumos, un to pētniecības un attīstības programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu, ko iesaistītās valstis veic valsts mērogā, ar mērķi veicināt zināšanu rašanos un atbalstīt radīto zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu. Izmantotā pieeja atbilst modelim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) [16] (turpmāk “noteikumi līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā”).

3. pants EMPP pasākumi

1. EMPP pamatdarbība ir tādu starptautisku EMPP projektu finansēšana, kuros piedalās vairāki dalībnieki un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus (turpmāk “EMPP projekti”). Ņemot vērā koncentrētās spējas metroloģijā, EMPP projektu galveno daļu īsteno iesaistīto valstu Nacionālie metroloģijas institūti un norīkotie institūti.

2. Lai palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, EMPP finansē arī vairākas pētnieku dotāciju shēmas, kas papildina EMPP projektus.

3. EMPP projektus atlasa un pētnieku dotācijas piešķir pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ievērojot šā lēmuma I pielikumā izklāstītos principus attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi, pārredzamību, neatkarīgu vērtēšanu, līdzfinansējumu, finansējumu, kas nav peļņas avots, kā arī nestāšanos spēkā ar atpakaļejošu datumu.

4. Vērtēšanas pamatkritēriji mutatis mutandis ir tie, kas attiecībā uz EMPP projektiem un attiecībā uz pētnieku dotāciju shēmām paredzēti 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus, ja tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.

5. Sīkāka informācija par EMPP pasākumu īstenošanu ir sniegta šā lēmuma I pielikumā.

4 . pants Kopīgā pētniecības centra loma

1. Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir tiesīgs piedalīties EMPP un pretendēt uz tā finansējumu, ievērojot nosacījumus, kas ir atbilstīgi nosacījumiem, kurus piemēro iesaistīto valstu Nacionālajiem metroloģijas institūtiem.

2. Kopīgā pētniecības centra paša resursus, ko nesedz EMPP finansējums, neuzskata par Kopienas ieguldījumu 1. panta nozīmē.

3. Kopīgā pētniecības centra institūts, kas atbild par metroloģiju, kā struktūrvienība Komisijā, kura rīkojas Kopienas vārdā, ir tiesīgs piedalīties EMPP īstenošanā īpaši izveidotas īstenošanas struktūras sastāvā kā novērotājs bez balsstiesībām.

5. pants Nolīgumi starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru

Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Kopienas finanšu interešu aizsardzībai nosaka vispārējā nolīgumā un gada finanšu nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.

Vispārējā nolīgumā jo īpaši ietver šādus noteikumus:

9. uzticēto uzdevumu definīcija;

10. nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un veicamo kontroļu organizēšanu;

11. noteikumi par ziņošanu Komisijai par to, kā tiek pildīti uzdevumi;

12. nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

13. sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu izpēti;

14. nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un nopelnīto procentu izmantošanu;

15. noteikumi, kas garantē Kopienas darbības uzskatāmību salīdzinājumā ar citām īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darbībām;

16. apņemšanās atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

17. noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies saskaņā ar EMPP veiktos pasākumos, kā minēts 2. pantā.

6. pants Procenti no Kopienas ieguldījuma

Saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 2. punktu procentus, kas radušies no EMPP atvēlētā Kopienas ieguldījuma, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem. Komisija var attiecīgi palielināt Kopienas maksimālo ieguldījumu, kas norādīts 1. pantā.

7. pants Kopienas ieguldījuma samazinājums kā sods par nepareizu īstenošanu

Ja EMPP netiek īstenot a vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Kopiena var samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā EMPP faktisko īstenošanu.

Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansējumā vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Kopiena saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti vispārējā nolīgumā, kurš noslēdzams starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, var samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā iesaistīto valstu faktiski atvēlēto publiskā finansējuma summu.

8. pants Kopienas finanšu interešu aizsardzība, ko veic iesaistītās valstis

Īstenojot EMPP, iesaistītās valstis veic normatīvos, regulatīvos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Jo īpaši iesaistītās valstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un īstenošanas noteikumu 38. panta 2. punktu.

9. pants Revīzijas palātas veikta kontrole

Komisija un Revīzijas palāta ir tiesīgas ar savu ierēdņu vai darbinieku starpniecību veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Kopienu finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību. Tādēļ iesaistītās valstis un/vai īpaši izveidotā īstenošanas struktūra laikus dara Komisijai un Revīzijas palātai pieejamus visus attiecīgos dokumentus.

10. pants Savstarpēja informēšana

Komisija paziņo visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās valstis tiek aicinātas ar īpaši izveidotās īstenošanas struktūras starpniecību iesniegt Komisijai jebkuru papildinformāciju, ko Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pieprasa attiecībā uz īpaši izveidotās īstenošanas struktūras finanšu pārvaldību un kas ir saderīga ar 13. panta 1. punktā izklāstītajām vispārējām ziņošanas prasībām.

11. pants Turpmāku dalībvalstu un asociēto valstu līdzdalība

Jebkura dalībvalsts un Septītās pamatprogrammas asociētā valsts ir tiesīga pievienoties EMPP saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 2. panta e) un f) punktā, un to uzskata par iesaistīto valsti.

12. pants Citu trešo valstu līdzdalība

Iesaistītās valstis un Komisija var vienoties par jebkuras citas valsts līdzdalību, ievērojot 2. panta e) punktā izklāstītos kritērijus, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā. Tās izstrādā nosacījumus, ar kuriem šādā valstī reģistrētas juridiskās personas un rezidējošas privātpersonas ir tiesīgas pretendēt uz EMPP finansējumu.

13. pants Gada ziņojumi un novērtējums

Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 173. pantu, ietver ziņojumu par EMPP pasākumiem.

Trīs gadus pēc EMPP uzsākšanas Komisija veic EMPP starpposma novērtējumu. Šajā novērtējumā iztirzā panākumus I pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā, kā arī EMPP ieteikumus par piemērotākajiem veidiem, kā turpmāk palielināt integrāciju un īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un to, vai iesaistīto valstu finansiālie ieguldījumi ir piemēroti, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu no daudzveidīgajām valstu pētnieku aprindām.

Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma secinājumus, kam pievieno savus komentārus un attiecīgā gadījumā priekšlikumus par šā lēmuma grozīšanu.

Beidzoties Kopienas līdzdalībai EMPP, bet ne vēlāk kā 2017. gadā, Komisija veic EMPP nobeiguma novērtējumu. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

15 . pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…]

I PIELIKUMS Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) mērķu un pasākumu apraksts

I. MĒRĶI

Mūsdienu globālajā ekonomikā metroloģija dod nozīmīgu ieguldījumu daudzu pasaules valstu tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā. Metroloģijas pētniecība ir vajadzīga, lai atrisinātu sabiedrības problēmas, un kā piemēru var minēt tādas jomas kā kosmoss (ietverot satelītnavigāciju), drošība, veselības aprūpe, pusvadītāju nozare un klimata pārmaiņas. Metroloģijas pētniecību nepārprotami var uzskatīt sabiedrisko labumu, un tā ir valsts reglamentācijas un standartizācijas pamatu pamats. Lai gan metroloģija parasti nav sabiedrības uzmanības centrā, tomēr tai ir būtiska nozīme mūsdienu tirdzniecības un moderno komunikāciju veicināšanā. Piekļuvi tirgiem var kavēt vienotu un precīzu svaru un mēru trūkums. Pasaules ekonomikas lielvaras ir atzinušas, ka metroloģijas tehnoloģiju pētniecībai un attīstībai ir svarīgs valsts ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes faktors.

Metroloģijas pētniecība daudzās valstīs tradicionāli ir bijusi viena no galvenajām valsts prioritātēm. Tomēr Eiropas valstis īsteno nacionālās metroloģijas pētniecības programmas pilnīgi izolēti, un ES dalībvalstis pašas nav spējušas izveidot vienotu un pilnībā integrētu Eiropas metroloģijas pētniecības programmu (EMPP). Nacionālie metroloģijas institūti (NMI), kurus atbalsta norīkotie institūti, atbild par nacionālo metroloģijas pētniecības programmu īstenošanu, izmantojot institucionālo finansējumu no valdības aģentūrām vai ministrijām. Eiropas metroloģijas pētniecībā iesaistītie dalībnieki veido īpašu kopienu, kas nav cieši saistīta ar pētniecības organizācijām vai augstskolām. Šī kopiena ir ļoti sadrumstalota, tajā ir vien nedaudzi pasaules mēroga izcilības centri, kuri varētu gūt labumu no plašas konkurences starptautiskā mērogā. Pilnīgi noteikti pastāv pētniecības dublēšanās.

Kopienas tiesības rīkoties minētajā jomā ir izklāstītas vairākos Līguma pantos, kuros ir paredzēti noteikumi pētniecības koordinēšanai un sadarbībai starp dalībvalstīm un Kopienu. 165. pantā ir noteikts, ka “Kopiena un dalībvalstis koordinē savas darbības pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā, lai nodrošinātu to, ka valstu politika un Kopienas politika ir savstarpēji atbilstīgas”. 169. pantā Kopienu nepārprotami aicina paredzēt līdzdalību pētniecības un attīstības programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis. Kopienas rīcība šķiet ļoti pamatota, jo maz ticams, ka dalībvalstis spēs atrisināt minētās problēmas, rīkojoties atsevišķi.

EMPP integrēs divdesmit divu iesaistīto valstu nacionālās programmas vienotā kopīgā pētniecības programmā un jo īpaši atbalstīs Eiropas nacionālo mērīšanas sistēmu mērķus. EMPP paātrinās jaunu mērīšanas metožu, standartu, procesu, instrumentu, references materiālu un zināšanu attīstību, validāciju un izmantošanu ar mērķi virzīt rūpniecības un tirdzniecības novatorisku attīstību, uzlabot datu kvalitāti zinātnei, rūpniecībai un politikas veidošanai, kā arī atbalstīt direktīvu un regulu izstrādi un īstenošanu.

EMPP sasniegs minētos mērķus šādā veidā:

a) metroloģijas pētniecības izcilības apvienošana — tiks izveidoti konkurētspējīgi kopīgi pētniecības projekti, kas piesaista pietiekamu kritisko masu no iesaistīto valstu Nacionālo metroloģijas institūtu (NMI) un norīkoto institūtu tīkliem, lai risinātu metroloģijas lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras Eiropas līmenī;

b) sistēmas atvērtība izcilākajai zinātnei — tiks aktivizēta plašāku Eiropas pētnieku aprindu līdzdalība, piešķirot pētnieku dotācijas;

c) spēju veidošana — tiks palielinātas Eiropas metroloģijas pētnieku kopienas spējas, piešķirot pētnieku mobilitātes dotācijas, īpaši atbalstot EURAMET dalībvalstis ar nelieliem metroloģijas pētniecības resursiem.

EMPP papildinās aizsāktās nacionālās programmas un pasākumus, kuru mērķis ir pievērsties tikai vienai valstij raksturīgām prioritātēm.

EMPP ierosme ir vērsta uz attiecīgo valstu metroloģijas pētniecības pasākumu saskaņošanu un integrēšanu, lai izveidotu kopīgu pētniecības programmu, kurai raksturīga zinātniskā, pārvaldības un finansiālā integrācija, kura ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas pētniecības telpas izveidē un palīdz īstenot Lisabonas stratēģijas koncepciju par Eiropu kā “konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, ko virza zināšanas”. Zinātnisko integrāciju panāk, kopīgi nosakot un īstenojot pasākumus saskaņā ar EMPP. Pārvaldības integrāciju panāk, izmantojot EURAMET e.V. kā īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, uz ko attiecas II pielikumā ietvertie sīki izstrādātie noteikumi.

Finansiālā integrācija nozīmē, ka iesaistītās valstis faktiski uzņemas saistības palīdzēt EMPP finansēšanā, no valstu budžetā EMPP atvēlētajiem līdzekļiem piešķirot valsts finansējumu visiem tiesīgajiem dalībniekiem izraudzītajos EMPP projektos, vajadzības gadījumā izmantojot iespējamo rezerves finansējumu, kas veido 50 % no attiecīgajiem budžeta līdzekļiem, un ieguldot naudu kopējā fondā, lai finansētu pētnieku izcilības un mobilitātes dotācijas, turklāt pilnībā finansējot EMPP kārtējās izmaksas. Finansiālās integrācijas papildu elements ir vienota pieeja attaisnotajām izmaksām, par piemēru ņemot Septītās pamatprogrammas noteikumus.

II. PASĀKUMI

EMPP pamatdarbība aptver četru veidu kopīgus pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumus.

A. Pamatdarbība ir starptautiski EMPP projekti, kuros piedalās vairāki dalībnieki un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus. Ņemot vērā metroloģijas koncentrētās spējas, EMPP projektu galveno daļu īsteno iesaistīto valstu NMI un norīkotie institūti.

B. Lai palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, izveido trīs dotāciju shēmas.

B1. Lai palielinātu to organizāciju skaitu, kurām ir ar metroloģiju cieši saistītas spējas, organizācijām un/vai privātpersonām no plašām pētnieku aprindām dalībvalstīs un Septītās pamatprogrammas asociētās valstīs dara pieejamas pētnieku izcilības dotācijas . Katru izraudzīto organizāciju un/vai privātpersonu piesaista kādam EMPP projektam.

B2. Lai attīstītu privātpersonu spējas metroloģijā, izmantojot mobilitāti, pētnieku mobilitātes dotācijas dara pieejamas 1) pētniekiem no iesaistīto valstu NMI un norīkotajiem institūtiem, 2) pētniekiem, kuri individuāli vai ar organizācijas starpniecību gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas, un 3) pētniekiem no EURAMET dalībvalstīm, kuras nepiedalās EMPP un kurām patlaban ir nelielas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav nemaz. Šīs pētnieku mobilitātes dotācijas dod iespēju pētniekiem uzturēties NMI vai norīkotajā institūtā, kas piedalās kādā EMPP projektā, vai organizācijā, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas.

B3. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sadarbību starp iesaistīto valstu NMI un norīkotajiem institūtiem un sagatavotu pieredzējušu metroloģijas pētnieku jauno paaudzi, mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā dara pieejamas iesaistīto valstu NMI un norīkotajos institūtos nodarbinātiem pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, lai dotu viņiem iespēju uzturēties NMI vai norīkotajā institūtā, organizācijā, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas, vai citā organizācijā, kas uz sava rēķina piedalās kādā EMPP pētniecības projektā.

Minētos pasākumus pastiprina, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām saistītām un ieinteresētām organizācijām Eiropā un ārpus tās, kas piedalās uz pašfinansējuma pamata.

Turklāt nelielā mērā atbalsta plašākus kontaktu dibināšanas pasākumus, lai veicinātu EMPP un pastiprinātu tās ietekmi. Minētie pasākumi vajadzības gadījumā ietver EMPP apzināto pētniecības jomu uzturēšanu un atjaunināšanu, izmantojot tādus pasākumus kā darbsemināri, kontakti ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām Eiropā un ārpus tās.

III. PASĀKUMU ĪSTENOŠANA

EMPP projektu atlasīšanai un pētnieku izcilības un pētnieku mobilitātes dotāciju piešķiršanai periodiski organizē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Orientējoši uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ir paredzēts izsludināt ik pēc 12–18 mēnešiem ne ilgāk kā septiņu gadu laikposmā. Lai piešķirtu mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, paredzēts izsludināt pastāvīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

A. EMPP projekti

a) Uzaicinājums iesniegt potenciālus pētniecības tematus EMPP projektiem (1. posms)

Pirms katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem nosaka minētā uzaicinājuma tematus, ievērojot turpmāk norādīto darba secību. Pirmkārt, EMPP komiteja (skatīt II pielikumu), apspriežoties ar Komisiju, nosaka tās EMPP daļas, uz ko attieksies uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Otrkārt, pētnieku aprindas, proti, ikvienu ieinteresēto personu vai organizāciju, aicina ierosināt potenciālos pētniecības tematus minētajam uzaicinājumam. Treškārt, EMPP komiteja vienojas par labākajiem saņemtajiem potenciālajiem pētniecības tematiem. EMPP komiteja var grozīt, sadalīt vai apvienot saņemtos tematus un ieviest jaunus, lai 2. posmā optimizētu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. EMPP komiteja nodrošina, lai galīgie pētniecības temati nebūtu izsekojami, proti, lai nevarētu noteikt minēto ideju sākotnējos ierosinātājus un tādējādi tie būtu anonīmi.

b) Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem (2. posms)

Kad pētniecības temati ir izraudzīti, EURAMET e.V. publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un aicina pētnieku grupas no iesaistīto valstu NMI un norīkotajiem institūtiem izveidot konsorcijus un iesniegt projektu priekšlikumus.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts vismaz divus mēnešus.

EURAMET e.V. novērtē katru saņemto priekšlikumu, iesaistot vismaz trīs neatkarīgus ekspertus, ko tā iecēlusi, pamatojoties uz kritērijiem, kuri izklāstīti noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Eksperti priekšlikumus sarindo prioritārā secībā, un šis sarindojums ir saistošs Kopienas finansējuma un valstu finansējuma piešķiršanai.

EMPP projektiem piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:

- zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība,

- atbilstība EMPP mērķiem,

- projekta rezultātus izstrādāšanas, izplatīšanas un izmantošanas potenciālā ietekme,

- īstenošanas un pārvaldības kvalitāte un efektivitāte.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus, ja tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.

Ikvienā konsorcijā, kas iesniedz EMPP projekta priekšlikumu, var būt ietverts cits Eiropas vai trešās valsts tiesību subjekts, kas nav tiesīgs pretendēt uz finansējumu, ja šis tiesību subjekts var reāli nodrošināt, ka tā rīcībā ir līdzdalībai vajadzīgie resursi.

Konsorcijs, kas iesniedz EMPP projekta priekšlikumu, jau šajā posmā var iekļaut savā priekšlikumā priekšlikumu par pētnieku izcilības dotāciju, ja tas pievieno projektam vajadzīgo zinātnisko vērtību. Šādā gadījumā pētnieku izcilības dotācijas priekšlikuma novērtējums ir daļa no projekta vispārējā novērtējuma. Projekta izraudzīšanās finansēšanai automātiski nozīmē šādas dotācijas piešķiršanu.

EURAMET e.V. Pētniecības padome pauž neatkarīgu viedokli par vispārējiem rezultātiem, kas gūti, novērtējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem (1. un 2. posms), nevis par atsevišķiem EMPP projektiem. Minēto viedokli EURAMET e.V. pienācīgi ņem vērā nākamajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

B. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pētnieku izcilības dotācijām un pētnieku mobilitātes dotācijām (3. posms)

Izraudzīto EMPP projektu priekšlikumu saraksta publikācijai pievieno uzaicinājumu plašākām pētnieku aprindām iesaistīties EMPP projektos ar pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju starpniecību.

Katru EMPP projektu konsorciju aicina (ja vien tas kopā ar EMPP projekta priekšlikumu jau nav iesniedzis priekšlikumu pētnieku izcilības dotācijas saņemšanai, kā aprakstīts A. punkta b) apakšpunkta septītajā daļā) trīs mēnešos pēc EMPP projektu līguma stāšanās spēkā izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai identificētu potenciālos saņēmējus un ierosinātu EURAMET e.V. piešķirt viņiem pētnieku izcilības vai pētnieku mobilitātes dotāciju. Aprēķina EMPP orientējošo finansējuma sadalījumu, lai vidēji katram EMPP projektam varētu piesaistīt vismaz vienu pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju. Tomēr tas nav saistošs pienākums, un šāda veida dotācijas apgūst pēc iespējas elastīgi.

EMPP projekta konsorcijs publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vismaz vienā starptautiskā žurnālā un trīs dažādos valsts mēroga laikrakstos trīs dažādās iesaistītajās valstīs. Tas arī atbild par uzaicinājuma reklāmu, plaši izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, specializēto presi un brošūras, kā arī dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu izveidotos nacionālos kontaktpunktus. Turklāt uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publikācija un reklāma atbilst visām EURAMET e.V. noteiktajām instrukcijām un norādījumiem. Konsorcijs informē EURAMET e.V. par uzaicinājumu un tā saturu vismaz 30 dienas pirms tā paredzētās publicēšanas dienas. EURAMET e.V. pārbauda uzaicinājuma atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts vismaz piecas nedēļas.

EMPP projektu konsorcijs novērtē saņemtos priekšlikumus, iesaistot vismaz divus neatkarīgus ekspertus, ko tas iecēlis, pamatojoties uz noteikumiem līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā.

Priekšlikumu vērtēšanai piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:

– zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība,

– atbilstība EMPP projekta mērķiem,

– pieteikuma iesniedzēja piemērotība un īstenošanas spējas, kā arī viņa potenciāls gūt turpmākus panākumus,

– ierosinātā pasākuma kvalitāte zinātniskās sagatavošanas un/vai zināšanu nodošanas ziņā.

EMPP projektu konsorcijs ierosina EURAMET e.V. piešķirt dotāciju saņēmējam un ziņot par to, kā tika pārvaldīts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, tostarp publicēšanas veidu un novērtējumā iesaistīto ekspertu vārdus un kompetences jomu. 45 dienās pēc šā priekšlikuma saņemšanas EURAMET e.V. piešķir dotāciju vai atsaka to, ja atlase nav bijusi atbilstīga attiecīgajiem noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem.

EURAMET e.V. aicina Eiropas valstis, kam ir nelielas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav vispār, veicināt savus pētniecības institūtus un universitātes pieteikties uz pētnieku mobilitātes dotācijām, izmantojot to kā vienu no līdzekļiem, lai pilnveidotu to metroloģijas pētniecības spējas.

C. Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā

EURAMET e.V. izsludina pastāvīgi atvērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par mobilitātes dotācijām pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā un publicē to vismaz vienā starptautiskā žurnālā un trīs dažādos valsts mēroga laikrakstos trīs dažādās iesaistītajās valstīs. Tā arī atbild par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus reklāmu, plaši izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, specializēto presi un brošūras, kā arī dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu izveidotos nacionālos kontaktpunktus.

Priekšlikumus iesniedz pētnieks un nosūtītājas un uzņēmējas organizācijas (NMI, norīkotie institūti vai cita organizācija, kas piedalās EMPP projektā). Aprēķina orientējošo finansējuma sadalījumu, lai vidēji katram EMPP projektam varētu piesaistīt vismaz vienu mobilitātes dotāciju pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā. Tomēr tas nav saistošs pienākums, un šāda veida dotācijas apgūst pēc iespējas elastīgi.

EURAMET e.V. novērtē saņemtos priekšlikumus.

Piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:

– zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība,

– atbilstība EMPP projekta mērķiem,

– pieteikuma iesniedzēja piemērotība un īstenošanas resursi, kā arī viņa potenciāls gūt turpmākus panākumus,

– ierosinātā pasākuma kvalitāte zinātniskās sagatavošanas un/vai zināšanu nodošanas ziņā.

EURAMET e.V. nosaka divus pēdējos termiņus gadā, kurā tā piešķir minētās dotācijas, izmantojot vienkāršotu procedūru, kuras pamatā ir vismaz viena neatkarīga eksperta atzinums par priekšlikumu.

D. Apkopojoša tabula

Finansējuma veidi | Organizācijas, kas tiesīgas pretendēt uz finansējumu | Valstis, kas tiesīgas pretendēt uz finansējumu | Vērtēšanas kritēriji |

A. EMPP projekts (konsorcijs) | NMI un norīkotie institūti | EMPP iesaistītās valstis | 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |

B1. Pētnieku izcilības dotācijas | Ikviena organizācija, izņemot NMI un norīkotos institūtus | Dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis | 15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |

B2. Pētnieku mobilitātes dotācijas | Norīkotājs 1) NMI un norīkotie institūti vai 2) organizācijas, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas, 3) pētnieki no EURAMET dalībvalstīm, kuras nepiedalās EMPP un kurām patlaban ir ierobežotas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav vispār Uzņēmējs 1) NMI un norīkotie institūti vai 2) organizācija, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas | Dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis | 15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |

B3. Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā | Norīkotājs NMI un norīkotie institūti Uzņēmējs 1) NMI un norīkotie institūti vai 2) citas organizācijas, kas piedalās EMPP projektā (konsorcijs) | EMPP iesaistītās valstis | 15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |

IV. FINANSĒŠANAS MEHĀNISMS

A. Programmas finansēšana

EMPP finansē iesaistītās valstis un Kopiena.

Iesaistītās valstis izstrādā daudzgadu finansēšanas plānu, lai piedalītos EMPP un palīdzētu finansēt tās pasākumus. Valsts ieguldījums var nākt no jau esošām vai jaunizveidotām programmām, kamēr vien tās atbilst publiski finansētas augstākā līmeņa metroloģijas pamatbūtībai. Katra iesaistītā valsts papildus finansējuma pamatsummai (EMPP atvēlētais budžets) paredz iespējamo rezerves finansējumu, kas ir līdzvērtīgs 50 % no minētās summas, lai nodrošinātu elastību EMPP darbībā visā tās darbības laikā, kā arī sarindojuma secības ievērošanu. EMPP finansēšana jo īpaši ietver saistības piedalīties dalībnieku finansēšanā, no valstu atvēlētajiem EMPP budžetiem finansējot dalībniekus izraudzītajos EMPP projektos, un ieguldīt naudu kopējā fondā, lai finansētu pētnieku dotācijas, kā arī pilnībā finansējot EMPP kārtējās izmaksas.

Kopējo Kopienas ieguldījumu EMPP aprēķina tā, lai tas būtu atbilstīgs iesaistīto valstu faktiskajam finansiālajam ieguldījumam (izņemot kārtējās izmaksas, kas pārsniedz 16 miljonus euro, un iespējamo rezerves finansējumu), nepārsniedzot 200 miljonus euro. Tā kā kārtējās izmaksas ir iekļautas atbilstīgā ieguldījuma aprēķinā, EURAMET e.V. tās jāpamato.

Kopienas ieguldījumu neizmanto, lai segtu EURAMET e.V. kārtējās izmaksas.

B. Orientējošais finansējuma sadalījums

Kopsumma: 400 miljoni euro (+ iespējamais rezerves finansējums 100 miljonu euro apmērā)

Pasākuma veids | Kopiena 200 miljoni euro | Iesaistītās valstis 200 miljoni euro | Kopā 400 miljoni euro |

% | miljoni EUR | % | miljoni EUR | % | miljoni EUR |

EMPP projektu priekšlikumu modulis (A daļa) | 82 % | 164 | 90 % | 180 | 86 % | 344 |

Pētnieku dotāciju priekšlikumu modulis (B daļa), finansējums līdz 100 % B1. Pētnieku izcilības dotācijas B2. Pētnieku mobilitātes dotācijas B3. Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā | 18 % | 36 | 2 % | 4 | 10 % 7,5 % 1,5 % 1,0 % | 40 30 6 4 |

Kārtējās izmaksas (C daļa)[17] | - | - | 8 % | 16 | 4 % | 16 |

Kopā | 100 % | 200 | 100 % | 200 | 100 % | 400 |

C. EMPP projektu un pētnieku dotāciju finansēšana

Piešķirot finansējumu no EMPP atvēlētajiem budžetiem un no Kopienas ieguldījuma EMPP projektos, ievēro apstiprinātajā sarindojumā noteikto secību. Finansiālo ieguldījumu minēto EMPP projektu dalībniekiem aprēķina atbilstīgi attaisnotajām izmaksām, kas noteiktas noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Ja EMPP atvēlētais budžets ir apgūts, jo konkrētas iesaistītās valsts NMI un norīkoto institūtu sekmīgo priekšlikumu īpatsvars ir ļoti augsts, iesaistītā valsts izmanto iespējamo rezerves finansējumu, kas ir 50 % no tās EMPP atvēlētā budžeta un ko piešķir nākamajiem izraudzītajiem priekšlikumiem atbilstīgi sarindojumam prioritārā secībā.

Kopienas ieguldījumu EMPP projektos vienam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus nosaka kā attaisnoto izmaksu procentuālo daļu, kas mazāka par 50 %. To no EURAMET e.V. tieši nodod EMPP projekta dalībniekiem.

Valstu ieguldījumus EMPP projektos sniedz, izmantojot attiecīgos valstī izveidotos finansēšanas mehānismus.

Kopienas un valstu naudas ieguldījumus, ko izmanto, lai finansētu pētnieku izcilības dotācijas, pētnieku mobilitātes dotācijas un mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, nodod EURAMET e.V. , kas tos nodod tālāk dotāciju saņēmējiem.

EURAMET e.V. atbild par attiecīgo darījumu likumības un sistemātiskuma un jo īpaši valstu ieguldījuma esības, tā faktiskās samaksas, Kopienas finansējuma pienācīgas izmantošanas un pieprasīto izmaksu attaisnojamības nodrošināšanu, un to izvērtē neatkarīga EMPP projektu finanšu revīzija, ievērojot principus, kuri atbilst Septītās pamatprogrammas principiem.

Pētnieku izcilības dotācijas, pētnieku mobilitātes dotācijas un mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā ir fiksētas dotācijas, ko piešķir saskaņā ar iepriekš noteiktu skalu; attiecināmo izdevumu sīku revīziju neveic. Izmaksu kategorijas, uz ko attiecas jebkura šāda dotācija, nav uzskatāmas par EMPP projekta attaisnotajām izmaksām. Ar formālu pierādījumu jāpamato tikai pilns, faktisks noteiktās summas maksājums galīgajam saņēmējam. Maksājumus naudā neuzskata par pienācīgi pierādītiem, un tie nav attaisnojami. EURAMET e.V. ir iespēja pieprasīt atbilstīgu finansējumu no saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, nevis privātpersonas.

V. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBAS KĀRTĪBA

EURAMET e.V. pieņem EMPP intelektuālā īpašuma politiku saskaņā ar šā lēmuma 2. panta h) punktu.

II PIELIKUMS Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) vadība un īstenošana

I. IEVADS

Īpaši izveidotā EMPP īstenošanas struktūra ir EURAMET e V . EURAMET e V. tika izveidots 2007. gadā atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem kā bezpeļņas apvienība. Tā ir Eiropas reģionālā metroloģijas organizācija. Par EURAMET e.V. dalībniekiem var kļūt Nacionālie metroloģijas institūti (biedru statusā) un norīkotie institūti (asociēto biedru statusā) no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kā arī no citām Eiropas valstīm. Eiropas Komisijas References materiālu un mērījumu institūts arī var kļūt par asociēto biedru. Patlaban organizācijā ir biedri no trīsdesmit divām valstīm. Divdesmit divas no minētajām valstīm vienlaikus ir EMPP iesaistītās valstis.

II. EMPP VADĪBA, KO VEIC EURAMET E.V.

EMPP īstenošanā piedalās turpmāk minētie EURAMET e.V. darbinieki un iekšējās struktūrvienības.

(1) EMPP priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēl EMPP komiteja. EMPP priekšsēdētājs automātiski ir viens no diviem EURAMET e.V. priekšsēdētāja vietniekiem. Viņš juridiski pārstāv EURAMET e.V. ar EMPP saistītos jautājumos.

(2) EMPP komitejā ir EURAMET biedri (t. i., NMI), kuru valstis ir iesaistītās valstis. EMPP komiteja ir EMPP lēmējinstitūcija un atbild par visām ar EMPP saistītām lietām, tostarp lēmumiem par programmas izstrādi un atjaunināšanu, par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus plānošanu, par budžetu, par atbilstību un atlases kritērijiem, par vērtētāju kopumu, par finansējamo EMPP projektu sarindojuma apstiprināšanu, par finansēto EMPP projektu progresa uzraudzību un par pienācīgu un kārtīgu ar EMPP saistīto sekretariāta darbu veikšanu. EMPP komiteja ievēl EMPP priekšsēdētāju (kas automātiski ir EURAMET “priekšsēdētāja vietnieks (EMPP)” un viņa vietnieku.

(3) Pētniecības padomē darbojas augsta līmeņa eksperti no nozares, pētniecības organizācijām un augstskolām, kā arī no starptautiskām ieinteresēto personu organizācijām. Tā vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma sniedz neatkarīgus stratēģiskus padomus par EMPP jautājumiem un ziņojumus vai atsauksmes EMPP komitejai; kā minimums tā sniedz atzinumu par katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un atlases ciklu.

(4) Sekretariātā darbojas personas, kas ir nodarbinātas vai norīkotas darbam EURAMET e.V. Tā struktūra un uzdevumi ir noteikti EURAMET e.V. reglamentā. Sekretariāta daļu, kas atbild par EMPP īstenošanu, uzņem Nacionālā fizikas laboratorija, EURAMET e.V . biedrs no Apvienotās Karalistes (turpmāk “uzņēmējs dalībnieks”).

(5) EMPP programmas vadītājs ir augstākā līmeņa vadītājs, un pagaidu kārtā viņu var norīkot darbam no uzņēmēja dalībnieka personāla vidus. EMPP programmas vadītājs rīkojas tikai pēc tieša EURAMET e.V. pilnvarojuma jebkuros jautājumos, kas attiecas uz EMPP, un ziņo tās struktūrvienībām. EURAMET e.V. izveido faktiskas procedūras, kas nodrošina, lai nebūtu interešu konflikta starp EMPP programmas vadītāju un jebkuriem pieteikumu iesniedzējiem, dalībniekiem vai finansējuma saņēmējiem.

III. EURAMET E.V. EKSKLUZĪVĀ KOMPETENCE UN EMPP ĪSTENOŠANAS ADMINISTRATĪVO UN LOĢISTIKAS UZDEVUMU UZTICĒŠANA UZŅĒMĒJAM DALĪBNIEKAM

EMPP īstenošana ir tikai EURAMET e.V. kompetencē. Tā pārvalda Kopienas ieguldījumu EMPP. Turklāt tā uzņemas atbildību konkrēti par to, lai tiktu:

– atjaunināta EMPP,

– izstrādāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus,

– publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus,

– saņemti priekšlikumi 1. un 2. posmam, kā arī priekšlikumi mobilitātes dotācijām pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā,

– izraudzīti neatkarīgi eksperti novērtējuma veikšanai,

– saņemti neatkarīgo ekspertu individuālie novērtējumi un vadīta novērtēšanas žūrija,

– pieņemti galīgie atlases lēmumi,

– uzsāktas līguma sarunas un noslēgti līgumi ar izraudzītiem EMPP projektu konsorcijiem un citiem saņēmējiem,

– saņemtas visas sūdzības saistībā ar uzaicinājumiem, un atbildēts uz tām,

– saņemts un sadalīts Kopienas ieguldījums un uzraudzīta tā izmantošana,

– veikti maksājumi finansētajiem EMPP projekta dalībniekiem un dotāciju saņēmējiem,

– izpildītas ziņošanas prasības attiecībā pret Komisiju[18].

Kamēr iepriekš minētie pienākumi un lēmumu pieņemšana par EMPP paliek tikai EURAMET e.V. kompetencē, dažus EMPP īstenošanas administratīvos un loģistikas uzdevumus, noslēdzot apakšlīgumu, par samaksu var uzticēt uzņēmējam dalībniekam.

Šāds administratīvais un loģistikas atbalsts aptver:

– administrācijas un loģistikas nodrošināšanu, lai īstenotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procedūras, tostarp īpašas palīdzības līnijas nodrošināšanu,

– dokumentu izstrādes atbalstu EURAMET e.V. pamatnostādņu un citas dokumentācijas izstrādei,

– speciālu tīmekļa resursu nodrošināšanu,

– atbalsta sniegšanu līguma sagatavošanai, projekta uzraudzību un EMPP projektu un pētnieku dotāciju kontroli,

– atbalstu EMPP komitejai un EMPP priekšsēdētājam (pēc vajadzības).

Pēc vienošanās ar Komisiju uzņēmējam dalībniekam var uzticēt papildu uzdevumus, noslēdzot apakšlīgumu, kamēr EURAMET e.V. izveido pastāvīgo sekretariātu.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības programmā (EMPP), ko uzsākušas vairākas dalībvalstis.

2. ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgā(-s) politikas joma(-as) un saistītā(-ās) darbība(-as):Pētniecība un tehnoloģiju attīstība: Septītā pamatprogramma.Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 169. pants.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

RTD ĢD ieguldījums 2009. gadam proporcionāli ir šāds.

Nosaukums | Pozīcija | 2009 (%) | 2009 (EUR) |

RTD | “Sadarbība” — Veselība | 08 02 01 | 34,0 % | 5 774 864 |

RTD | “Sadarbība” — Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija | 08 03 01 | 10,2 % | 1 727 778 |

RTD | “Sadarbība” — Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunās ražošanas tehnoloģijas | 08 04 01 | 21,0 % | 3 571 514 |

RTD | “Sadarbība” — Enerģētika (RTD) | 08 05 01 | 7,1 % | 1 200 885 |

RTD | “Sadarbība” — Vide (ieskaitot klimata pārmaiņas) | 08 06 01 | 10,7 % | 1 822 448 |

RTD | “Sadarbība” — Transports (ieskaitot aeronautiku) (RTD) | 08 07 01 | 17,1 % | 2 902 512 |

Starpsumma RTD | 100,0 % | 17 000 000 |

INFSO | “Sadarbība” — IKT | 09 04 01 | 0,0 % | 0 |

Starpsumma INFSO | 0,0 % | 0 |

TREN | “Sadarbība” — Enerģētika TREN | 06 06 01 | 0,0 % | 0 |

TREN | “Sadarbība” — Transports (ieskaitot aeronautiku) TREN | 06 06 02 | 0,0 % | 0 |

Starpsumma TREN | 0,0 % | 0 |

ENTR | “Sadarbība” — Kosmoss | 02 04 01 01 | 0,0 % | 0 |

ENTR | “Sadarbība” — Drošība | 02 04 01 02 | 0,0 % | 0 |

Starpsumma ENTR | 0,0 % | 0 |

KOPSUMMAS | 100 % | 17 000 000 |

Visu pētniecības ģenerāldirektorātu ieguldījums no 2010. gada proporcionāli ir šāds [19] .

Nosaukums | Pozīcija | 2010–2013 (%) |

RTD | “Sadarbība” — Veselība | 08 02 01 | 27,99 % |

RTD | “Sadarbība” — Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija | 08 03 01 | 11,78 % |

RTD | “Sadarbība” — Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunās ražošanas tehnoloģijas | 08 04 01 | 19,85 % |

RTD | “Sadarbība” — Enerģētika (RTD) | 08 05 01 | 5,69 % |

RTD | “Sadarbība” — Vide (ieskaitot klimata pārmaiņas) | 08 06 01 | 10,90 % |

RTD | “Sadarbība” — Transports (ieskaitot aeronautiku) (RTD) | 08 07 01 | 11,14 % |

Starpsumma RTD | 87,35 % |

INFSO | “Sadarbība” — IKT | 09 04 01 | 5,60 % |

Starpsumma INFSO | 5,60 % |

TREN | “Sadarbība” — Enerģētika (TREN) | 06 06 01 |

TREN | “Sadarbība” — Transports (ieskaitot aeronautiku) (TREN) | 06 06 02 |

Starpsumma TREN |

ENTR | “Sadarbība” — Kosmoss | 02 04 01 01 | 3,57 % |

ENTR | “Sadarbība” — Drošība | 02 04 01 02 | 3,48 % |

Starpsumma ENTR | 7,05 % |

KOPSUMMAS | 100,00 % |

RTD | 08 03 01 | 11,78 % | 5 877 508 | 4 161 148 | 5 510 164 | 5 510 164 | 21 058 984 |

RTD | 08 04 01 | 19,85 % | 9 899 379 | 7 008 545 | 9 280 668 | 9 280 668 | 35 469 260 |

RTD | 08 05 01 | 5,69 % | 2.838.079 | 2 009 298 | 2 660 699 | 2 660 699 | 10 168 774 |

RTD | 08 06 01 | 10,90 % | 5 435 692 | 3 848 352 | 5 095 961 | 5 095 961 | 19 475 967 |

RTD | 08 07 01 | 11,14 % | 5 557 738 | 3 934 758 | 5 210 379 | 5 210 379 | 19 913 254 |

SUMMA | 87,35 % | 43 568 860 | 30 845 807 | 40 845 807 | 40 845 807 | 156 106 280 |

TREN | 06 06 02 |

SUMMA |

ENTR | 02 04 01 01 | 3,57 % | 1 673 498 | 1 568 904 | 1 568 904 | 1 568 904 | 6 380 210 |

ENTR | 02 04 01 02 | 3,48 % | 1 632 642 | 1 530 602 | 1 530 602 | 1 530 602 | 6 224 448 |

SUMMA (ieskaitot EBTA) | 48 000 000 | 45 000 000 | 45 000 000 | 45 000 000 | 183 000 000 |

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Sagaidāms, ka Kopienas ieguldījumu EMPP kopīgajā programmā noteiks 2009. gada maijā ar Padomes un Parlamenta koplēmumu sākotnējam periodam līdz 2016. gada 31. decembrim. Tās finansiālā ietekme uz ES budžetu beigsies pēc 2017. gada.

3.3. Budžeta informācija

No 2010. gada ir ierosināta jauna pozīcija “daudzpozīciju saistības”.

Skatīt iepriekš | Fakult. | Dif.[20] | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

Visi skaitļi šajā pārskatā ir orientējoši un norādīti konstantās vērtībās.

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Darbības izdevumi |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 17 | 48 | 45 | 45 | 45 | 200 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0 | 6 | 21,5 | 36,5 | 136 | 200 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[21] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 17 | 48 | 45 | 45 | 45 | 200 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0 | 6 | 21,5 | 36,5 | 136 | 200 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[22] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,117 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,704 | 1 349 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,044 | 0,106 | 0,185 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 17 124 | 48 190 | 45 190 | 45 220 | 45 810 | 201 534 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,124 | 6 190 | 21 690 | 36 720 | 136 810 | 201 534 |

Ziņas par līdzfinansējumu

i) Programmas līdzfinansējums

Kopienas ieguldījumu līdz 200 miljoniem euro veic ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis laikā no 2009. gada līdz 2016. gadam ar nacionālo programmu starpniecību veic vismaz 200 miljonu euro lielu ieguldījumu. Īpaši izveidotās īstenošanas struktūras kārtējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 16 miljonus euro (4 % no kopējām izmaksām), un tās naudā nodrošina EURAMET e.V. biedri, kas piedalās EMPP. ii) Projekta līdzfinansējums

Piešķirot izvēlētajiem EMPP projektiem finansējumu no atvēlētajiem valsts budžeta līdzekļiem un no Kopienas ieguldījuma, ievēro sarindojumu prioritārā secībā.

Turklāt EURAMET e.V. biedri, kas piedalās EMPP, līdzfinansē minētos projektus saskaņā ar nolīgumu, kas jānoslēdz starp īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un iesaistīto valstu nacionālajām programmām.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Iesaistītās dalībvalstis | f | 17 | 48 | 45 | 45 | 45 | 200 |

Kopienas ieguldījums | a+c | 17 | 48 | 45 | 45 | 45 | 200 |

Administratīvie izdevumi | d+e | 0,124 | 0,190 | 0,190 | 0,220 | 0,810 | 1 534 |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 34 124 | 96 190 | 90 190 | 90 220 | 90 810 | 401 534 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[23] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Kopienas ieguldījums ir vajadzīgs EMPP izveidei un darbībai, lai būtu iespējams līdzfinansēt pasākumus ar iesaistītajām valstīm. To jo īpaši izmantos, lai līdzfinansētu dalībniekus EMPP projektos, kas atlasīti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Metroloģijas pētniecību pamatoti var uzskatīt sabiedrisko labumu, un tā atbalsta valdības centienus reglamentācijas un standartizācijas jomā. Tomēr Eiropas valstis īsteno nacionālās metroloģijas pētniecības programmas pilnīgi izolēti, un dalībvalstis pašas nav spējušas izveidot vienotu un pilnībā integrētu EMPP.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

EMPP integrēs divdesmit divu iesaistīto valstu nacionālās programmas vienotā kopīgā pētniecības programmā un jo īpaši atbalstīs Eiropas nacionālo mērīšanas sistēmu mērķus. EMPP paātrinās jaunu mērīšanas metožu attīstību, validāciju un izmantošanu, kā arī atbalstīs direktīvu un regulu izstrādi un īstenošanu.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( nacionālām vai starptautiskām publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, ko reglamentē privātās tiesības un kas pilda publisko pasūtījumu, un ko garantē dalībvalstis, Īslande, Izraēla, Norvēģija, Šveice un Turcija.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Kad EMPP būs izveidota, to uzraudzīs ar īpaši izveidotās īstenošanas struktūras iesniegtu gada ziņojumu palīdzību.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Ierosinātā ierosme ir apskatīta ietekmes novērtējumā, kura vienu daļu veido provizoriskais novērtējums (pievienots lietai).

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Ierosinātais pārvaldības modelis ir izveidots, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no pirmās 169. panta ierosmes, kas uzsākta Sestās pamatprogrammas laikā, proti, EDCTP .

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Komisija veiks EMPP starpposma un nobeiguma novērtējumu, iztirzājot EMPP īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finanšu integrāciju, kā arī panākumus šā priekšlikuma I pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

EMPP izveides lēmuma 7. pantā ir teikts, ka, īstenojot kopīgo programmu, iesaistītās valstis veic normatīvos, regulatīvos un administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses. Jo īpaši iesaistītās valstis sniedz pienācīgas garantijas attiecībā uz visu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu no īpaši izveidotās īstenošanas struktūras.

EMPP izveides lēmuma 8. pantā ir teikts, ka Komisija un Revīzijas palāta ar savu ierēdņu vai darbinieku starpniecību var veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību. Tādēļ iesaistītās valstis un/vai īpaši izveidotā īstenošanas struktūra laikus dara Komisijai un Revīzijas palātai pieejamus visus attiecīgos dokumentus.

Papildu pasākumus krāpšanas apkarošanai īstenos kā daļu no sīki izstrādātā nolīguma starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[27] (XX 01 01) | A*/AD |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[28] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[29] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

– iekšējais (intra muros) |

– ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Īpaši izveidotās īstenošanas struktūras kārtējās izmaksas nedrīkst pārsniegt maksimālo summu 16 miljonu euro apmērā (4 % no kopējām izmaksām), un tās segs tikai iesaistītās valstis.

Aprēķins – īpaši izveidotās īstenošanas struktūras aplēstās izmaksas |

Izmaksu aprēķina pamatā ir aplēses, ko sniegusi EURAMET e.V. saskaņā ar pieredzi, kas gūta, īstenojot projektus iMERA, ERA-NET un iMERA Plus. Laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam kopējās izmaksas ietver: – EMPP pārvaldību: programmas vadītājs un sekretariāta/biroja atbalsts – rezultātu izplatīšanu un komunikāciju izmaksas: pasākumi, materiāls, prese un poligrāfija, tīmekļa vietne – IT atbalstu, uzturēšanu un licences – ceļa izdevumus – priekšlikumu novērtēšanu, ko veic neatkarīgi eksperti: ekspertu honorāri un ceļa izdevumi |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Cilvēkresursu izmaksas un administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā, jāuzskata par Septītās pamatprogrammas administratīvajiem izdevumiem paredzēto apropriāciju iekšēju pārdalīšanu.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki Budžeta pozīcija XXXXXX | 0,117 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,704 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XXXXXX pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,117 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,704 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Vidējās izmaksas EUR 117 000 par FTE amata vietu. 2009. gadā līguma sarunu posmam plāno 1 FTE. No 2010. gada līdz 2016. gadam plāno 1,5 FTE. |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

… |

No 2010. gada un turpmāk Komisijas dienestu turpmākajiem pasākumiem saistībā ar minēto ierosmi plāno 1,5 FTE gadā. 1 FTE vajadzīga līguma sarunu posmam, kuru plāno sākt 2009. gada otrajā pusē. Galvenie uzdevumi būs šādi.

Dalība EMPP komitejas sanāksmēs un EMPP Pētniecības padomes sanāksmēs biedra statusā, +/- 3 līdz 4 reizes divu dienu sanāksmēs gadā (direktora/nodaļas vadītāja līmenis).

Novērotājs EMPP priekšlikuma novērtēšanā, 2–3 dienas gadā (projektu koordinatora līmenis)

Dalība darbsemināros un rezultātu izplatīšanas pasākumos, 2–3 reizes gadā (projektu koordinatora līmenis)

Sarunas par nolīgumu ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un tā sagatavošana (projektu koordinatora līmenis + asistenta līmenis)

Īstenošanas uzraudzība, pamatojoties uz gada ziņojumiem, un termiņa vidusposma un nobeiguma novērtējumu koordinēšana (projektu koordinatora līmenis)

EMPP īstenošanas finanšu un juridiskā revīzija (finanšu darbinieka līmenis)

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

08 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,014 | 0,056 | 0,105 |

08 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

08 01 02 11 03 – Komitejas[31] |

08 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

08 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (08 01 02 11) | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,014 | 0,056 | 0,105 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi Termiņa vidusposma un nobeiguma pārskata neatkarīgie eksperti | 0,030 | 0,050 | 0,080 |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,044 | 0,106 | 0,185 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Komandējumi: izmaksu aprēķina pamatā ir EUR 700 vidējie ceļa izdevumi par komandējumu, kam pieskaitīti EUR 149,63 dienasnauda; vidējais komandējuma ilgums ir 1,5 dienas; komandējumu skaits un raksturojums: 4 komandējumi gadā 2 ierēdņiem, lai apmeklētu EMPP sanāksmes, 3 komandējumi gadā vienam ierēdnim, lai apmeklētu darbseminārus un citus pasākumus, 4 komandējumi gadā vienam ierēdnim, lai apmeklētu EMPP komitejas sanāksmi (ja tā notiek citur, nevis Briselē). 2009. gadam plāno pusi no gada izmaksām. Ārējā palīdzība: ārējā atbalsta izmaksu aplēses par starpposma un nobeiguma novērtējumu ar 3 neatkarīgiem ekspertiem. Pieņem, ka termiņa vidusposma pārskatam vajadzīgi EUR 30 000 un nobeiguma novērtējumam — EUR 50 000 (ieskaitot ekspertu izmaksas, dienasnaudu un ceļa izdevumus). |

[1] EURAMET e.V . ir īpaši izveidotā EMPP īstenošanas struktūra. To izveidoja 2007. gadā atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem kā bezpeļņas organizāciju, un tā ir Eiropas Reģionālā metroloģijas organizācija.

[2] Lēmums Nr. 1982/2006/EK, OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[3] Lēmums Nr. 971/2006/EK, OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[8] OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

[9] C(2007)2460, 2007. gada 11. jūnijs.

[10] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[11] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[12] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[13] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[14] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[15] OV L 323, 30.12.2006., 1. lpp.

[16] OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

[17] Atšķirībā no pārējiem skaitļiem šī summa ir saistošs limits iesaistīto valstu atbilstīgā finansējuma aprēķināšanai.

[18] Kopienas ieguldījuma uzraudzība ietver visas kontroles un revīzijas darbības ( ex-ante un/vai ex-post ), ko uzskata par vajadzīgām, lai apmierinoši veiktu Komisijas deleģētos izpilduzdevumus. Šādu darbību mērķis ir gūt pamatotus pierādījumus pamata darījumu likumībai un regularitātei, kā arī pieprasīto izmaksu attaisnojamībai.

[19] Ir ierosināts no 2010. gada izveidot vienu budžeta pozīciju šai ierosmei.

[20] Diferencētās apropriācijas.

[21] Tie ir atbalsta izdevumi EMPP īpaši izveidotās īstenošanas struktūras kārtējām izmaksām. Šo summu neņems vērā Septītās pamatprogrammas administratīvo izdevumu maksimālajā summā (16 miljoni euro).

[22] Pamatsumma ir Kopienas ieguldījums EMPP.

[23] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[24] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[25] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[26] Komisijas ierēdņi nestrādās īpaši izveidotājā EMPP īstenošanas struktūrā.

[27] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[28] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[29] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[30] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[31] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

52008PC0814