[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2008

COM(2008)723 galīgā redakcija

2007/0248 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2007/0248 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Procedūras posm I

KOMISIJA 2007. GADA 13. NOVEMBRī PIEņēMA PRIEKšLIKUMU — COM(2007) 698 (2007/0248 (COD) — UN NOSūTīJA TO EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI 2007. GADA 15. NOVEMBRī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2008. gada 29. maijā pieņēma atzinumu par Komisijas priekšlikumu.

Reģionu komiteja 2008. gada 18. jūnijā pieņēma atzinumu par Komisijas priekšlikumu.

Eiropas Parlaments dokumenta pirmajā lasījumā 2008. gada 24. septembrī pieņēma 155 grozījumus.

2. Priekšlikuma mērķis

Šajā tiesību aktu priekšlikumā iekļauti grozījumi Universālā pakalpojuma direktīvā un Direktīvā par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju. Mērķis ir pielāgot elektronisko sakaru tiesisko regulējumu, pastiprinot atsevišķas patērētāju un lietotāju tiesības un nodrošinot to, ka elektroniskie sakari ir uzticēšanās vērti, droši un uzticami un garantē augstu aizsardzības līmeni personu privātajai dzīvei un personas datiem.

Konkrētāk runājot, šiem priekšlikumiem ir divi mērķi.

1. Pastiprināt un uzlabot patērētāju aizsardzību un lietotāju tiesības elektronisko sakaru nozarē, cita starpā sniedzot patērētājiem vairāk informācijas par cenām un pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem un atvieglojot elektronisko sakaru, tostarp neatliekamās palīdzības dienestu, izmantošanu un pieejamību lietotājiem invalīdiem.

2. Uzlabot personu privātās dzīves un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē, jo īpaši izmantojot stingrākus ar drošību saistītus noteikumus un pilnveidotus izpildes mehānismus.

3. Grozītā priekšlikuma mērķis

Ar grozīto priekšlikumu paredzēts pielāgot sākotnējo priekšlikumu vairākos jautājumos atbilstīgi Eiropas Parlamenta ierosinājumiem.

4. Konstatējumi attiecībā uz Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem

4.1 Komisijas pieņemtie grozījumi

Komisija pieņem grozījumu Nr. 2, 4, 5, 7, 8, 11, 15, 16, 20, 27, 32, 38, 41, 43, 48, 51, 54, 55, 56, 60, 61, 62 (izņemot pirmo ievilkumu), 63, 64, 65, 66, 68, 70, 72, 73, 77, 79, 80, 88, 89, 90, 92 (pēdējā daļa), 97, 100, 110, 111, 112, 114 (pēdējā daļa), 115, 116, 118, 129, 137, 141, 143, 145, 149, 150, 151, 152, 182, 191 un 192.

4.2 Grozījumi, kurus Komisija pieņem daļēji vai ar nosacījumu, ka tiek grozīta teksta redakcija

Grozījums Nr. 3, 6, 12, 14, 18, 19, 21, 22, 23, 25, 26, 31, 37, 44, 47, 53, 67, 71, 75, 76, 82, 85, 86, 87, 91, 93, 99, 103, 105, 106, 109, 122, 127, 131, 132, 135, 136, 138, 139, 165, 180, 181, 183, 184, 185, 187, 188, 189, 193 un 194.

- Grozījums Nr. 3

Grozījumā skaidrots jaunais dalībvalstu jaunais pienākums, kas noteikts ar 7. panta 2. punktu, proti, “veicināt atbilstošu galiekārtu pieejamību”. Tomēr redakcija ir jāmaina tā, lai atspoguļotu 7. panta 2. punkta tekstu.

4.b apsvērums (jauns)

"Dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka lietotāji invalīdi var izmantot vairākumam lietotāju pieejamo priekšrocību izvēlēties uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus, un lai veicinātu atbilstošu galiekārtu pieejamību lai veicinātu tirgus izveidi plaši pieejamiem ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ietver iespējas lietotājiem invalīdiem . Tie var būt, piemēram, šādi pasākumi: Viens no dažādajiem veidiem, kā to panākt, ir atsauce norāde uz Eiropas standartiem, elektroniskās pieejamības (e-pieejamības) prasību ieviešana valsts iepirkuma procedūrām un konkursiem , kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar tiesību aktiem un tādu tiesību aktu ieviešana, kuri aizsargā personu ar invaliditāti tiesības.”

- Grozījums Nr. 6

Komisija uzskata, ka visiem zvaniem, ko saņem neatliekamās palīdzības dienesti, ir jāsniedz informācija par zvanītāja atrašanās vietu, lai tādējādi uzlabotu Eiropas Savienības iedzīvotāju aizsardzību. Tāpēc norāde par zvanītāja atrašanās vietu ir svītrota, jo tas nozīmētu, ka informāciju par zvanītāja atrašanās vietu var nesniegt. Katrā ziņā zvans neatliekamās palīdzības dienestiem pats par sevi nenodrošina to, ka var piekļūt informācijai par zvanītāja atrašanās vietu. Lai nodrošinātu efektīvāku un savlaicīgāku neatliekamo palīdzību, ir jāsniedz ziņas par to, cik precīza ir informācija par zvanītāja atrašanās vietu.

12. apsvērums

“Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, lai to klienti saņemtu pienācīgu informāciju par to, vai ir iespējama piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un zvanītāja atrašanās vietas informācijai , kā arī lai precīza un pārskatāma informācija būtu sniegta sākotnējā līgumā ar klientu un regulāri pēc tam, piemēram, klientu rēķinos ietvertajā informācijā. Šajā informācijā jāiekļauj visi ierobežojumi saistībā ar aptveramo teritoriju, ņemot vērā plānotos attiecīgā pakalpojuma tehniskās darbības parametrus un pieejamo infrastruktūru. Ja komutējamā telekomunikāciju tīklā pakalpojums nav pieejams, ir jāsniedz informācija arī par piekļuves ticamības pakāpi un zvanītāja atrašanās vietas informācijas ticamības pakāpi precizitāti salīdzinājumā ar komutējamā telekomunikāciju tīklā pieejamo pakalpojumu, ņemot vērā pašreizējos tehnoloģiju un kvalitātes standartus, kā arī Direktīvā 2002/22/EK precizēto pakalpojumu parametru kvalitāti . Balss zvani joprojām ir visnoturīgākais un uzticamākais piekļuves veids avārijas dienestiem. Citi saziņas veidi, piemēram, teksta īsziņas, var būt mazāk uzticami un uz tiem var negūt tūlītēju atbildi. Tomēr dalībvalstīm jābūt iespējai, ja tās to uzskata par nepieciešamu, veicināt citu tādu piekļuves veidu avārijas dienestiem attīstību un ieviešanu, ar kuriem iespējams nodrošināt balss zvaniem līdzvērtīgu piekļuvi. Klientus arī pietiekami labi jāinformē par iespējamiem tādu pasākumu veidiem , kurus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji varētu veikt, lai apkarotu drošības apdraudējumus vai reaģētu uz starpgadījumiem saistībā ar drošību vai integritāti, jo šādi pasākumi var tieši vai netieši ietekmēt klienta datus, privāto dzīvi vai citus sniegtā pakalpojuma aspektus.”

- Grozījums Nr. 12

Grozījuma mērķis ir skaidrot ierosinātos 22. panta 3. punkta grozījumus. Juridiskās noteiktības labad formulējums ir jāprecizē: vārdi “pamatnostādnes” un “neierobežotu pakalpojumu pamatapjoms” nav pietiekami precīzi, tāpēc tie ir jāaizstāj.

14.a apsvērums (jauns)

“ Tirgū, kurā valda pilnvērtīga konkurence, jānodrošina arī tas, lai lietotājiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilstu to prasībām, tomēr atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams publiskos sakaru tīklos garantēt obligātu kvalitātes līmeni, lai novērstu pakalpojuma kvalitātes pazemināšanos, lietošanas ierobežojumus un datu plūsmas palēnināšanos tīklos. Ja nepastāv efektīva konkurence, valsts regulatīvās iestādes izmanto aizsardzības līdzekļus, kas tām pieejami saskaņā ar direktīvām, ar kurām izveido tiesisko regulējumu elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka lietotāju piekļuve konkrētiem satura vai lietojumu veidiem netiek pārāk ierobežota. Valsts regulatīvajām iestādēm arī jābūt iespējai sniegt pamatnostādnes, ar ko nosaka noteikt obligātos pakalpojumu kvalitātes standartus saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK, un veikt citus pasākumus, ja šādi citi aizsardzības līdzekļi pēc to atzinuma nav bijuši efektīvi, ņemot vērā lietotāju intereses un visus citus attiecīgos apstākļus. Šādās pamatnostādnēs vai pasākumos var ietvert neierobežotu pakalpojumu pamatapjoma nodrošināšanu.”

- Grozījums Nr. 14

Grozījums attiecas uz “aizsardzības līdzekļiem”, “pamatnostādnēm” un “citiem pasākumiem”, kuru konsekventums Komisijai vajadzības gadījumā ir jāizvērtē. Tomēr saskaņā ar grozījumu Nr. 12 tam jāattiecas uz “pakalpojumu kvalitātes standartiem”.

14.d apsvērums (jauns)

“Tā kā pretrunīgi aizsardzības līdzekļi pakalpojumu kvalitātes standarti būtiski kavē efektīva iekšējā tirgus nodrošināšanu, Komisijai ir jāizvērtē valsts regulatīvo iestāžu pieņemtie pamatnostādnes un citi pasākumi, lai, iespējams, varētu paredzēt vienotu tiesisku regulējumu visā Kopienā un vajadzības gadījumā pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu konsekventu attiecīgo aizsardzības līdzekļu piemērošanu visā Kopienā.”

- Grozījums Nr. 18

Liela daļa Komisijas priekšlikuma teksta ir pārvietota uz jauno 14.a apsvērumu (sk. grozījumu Nr. 12). Norāde uz komiteju procedūru — tā ir saglabāta arī 22. panta 3. punktā — ir iekļauta pārstrādātajā 14.c apsvērumā (sk. iepriekš minēto grozījumu Nr. 14).

- Grozījums Nr. 19

Grozījumi attiecas uz uzņēmumu vairumtirdzniecības pienākumu savākt un nodot abonentu saraksta datus (saskaņā ar zināmiem nosacījumiem), kur rīcības mērķis ir izveidot publiski pieejamu abonentu sarakstu un nodrošināt uzziņu dienestu pakalpojumus. Tā kā tas jau ir noteikts ar 25. panta 2. punktu, šā grozījuma teksts ir jāpārstrādā. Turklāt tas ir jāpielāgo Grozījuma Nr. 85 pārstrādātajam formulējumam.

18.a apsvērums (jauns)

“ Saskaņā ar 5. pantu Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīvā 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū * uzziņu dienestu pakalpojumi jomā ir jānodrošina konkurence un bieži vien tos nodrošina tirgū, kurā valda konkurence šajā jomā jau ir konkurence. Ir jāievieš vairumtirdzniecības p P asākumiem, kas nodrošina saistīti ar galalietotāju (gan fiksēto, gan mobilo sakaru) datu (ko ieguvuši visi uzņēmumi, kas abonentiem piešķir tālruņa numuru) iekļaušanu datubāzēs, ir jāņem vērā personas datu aizsardzības pasākumi, tostarp Direktīvas 2002/58/EK 12. pants. Publiski pieejamu abonentu sarakstu un uzziņu dienestu pakalpojumu vajadzībām šie dati ir jāsniedz pakalpojumu sniedzējiem uz izmaksām vērstā veidā un tīkla piekļuves sniegšanu uz izmaksām vērstos, pamatotos un pārredzamos apstākļos tā , lai nodrošinātu to, ka galalietotāji var pilnībā izmantot visas konkurences konkurējošo piedāvājumu pamatotos un pārredzamos nosacījumus. priekšrocības, un galu galā panāktu šo pakalpojumu mazumtirdzniecības regulējuma atcelšanu. ”

* OV L 249, 17.09.2002., 21. lpp.

- Grozījums Nr. 21

Grozījumā ir norādīts, ka Komisija varētu deleģēt atbildību par ETNS pārvaldību. Tas nav iespējams, jo ETNS kodu piešķir dalībvalstīm, nevis Komisijai. Grozījums ir pārstrādāts, lai atspoguļotu faktu, ka atbildību par tās pārvaldību var deleģēt tikai tās valstis, kurām ITU ir piešķīrusi kodu “3883”.

21. apsvērums

“Starptautiskā koda "3883" ( Eiropas telenumerācijas telpa (ETNS )) attīstību šobrīd kavē nepietiekama informētība, pieprasījuma trūkums, pārmērīgi birokrātiskas procedūras prasības un no iepriekšminētā izrietošais pieprasījuma trūkums nepietiekama informētība . Lai veicinātu ETNS pilnveidi, Komisijai valstīm, kurām Starptautiskā telesakaru savienība ir piešķīrusi starptautisko kodu “3883”, atbildība par tās pārvaldību, numuru piešķiršanu un veicināšanu ir jādeleģē vai nu [xxx], vai, ievērojot pirmā līmeņa domēna „.eu” ieviešanas pieredzi, atsevišķai organizācijai, kuru Komisija izraugās saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procedūru un kuras darbības noteikumi ir daļa no Kopienas tiesību aktiem. ”

- Grozījums Nr. 22

22. apsvēruma pirmais teikums ir grozīts, lai apsvērumu pielāgotu direktīvā iestrādāto īstenošanas noteikumu labojumiem (sk. grozījumu Nr. 86 par izmaiņām Universālā pakalpojuma direktīvas 25. panta 4. punktā). Eiropas Parlamenta grozījums neatbilst tehnoloģijas neitralitātes principam, tāpēc grozījums aizstāts ar vispārīgāk formulētu tekstu, kurā precizēts, ka piekļuve numuriem un pakalpojumiem Kopienā ir vajadzīga, lai veicinātu datu apmaiņu starp galalietotājiem.

22. apsvērums

“Vienotais tirgus nozīmē to, ka lietotājiem jābūt iespējai piekļūt visiem numuriem, kas iekļauti citu dalībvalstu nacionālajos numerācijas plānos, un piekļūt pakalpojumiem, tostarp informācijas sabiedrības pakalpojumiem, Kopienā izmantojot numurus, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, cita starpā bezmaksas numurus un un speciālo pakalpojumu numurus un uzziņu dienesta pakalpojumus. Lietotājiem jābūt arī iespējai piekļūt numuriem no Eiropas telenumerācijas telpas ( ETNS ) un universālajiem starptautiskajiem bezmaksas numuriem ( UIFN ). Tas veicinās datu pārrobežu apmaiņu starp galalietotājiem neatkarīgi no lietotāja izraudzītā operatora. Nedrīkst kavēt pārrobežu piekļuvi numuru resursiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, izņemot objektīvi pamatotus gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai apkarotu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, saistībā ar atsevišķiem speciālajiem pakalpojumiem, vai gadījumus, kad numurs ir definēts kā tikai valsts mēroga numurs (piemēram, valsts īsais kods). Lietotājus jau iepriekš nepārprotami un pilnībā jāinformē par jebkurām maksām, ko piemēro bezmaksas numuriem, piemēram, maksu par starptautisko zvanu uz numuriem, kas pieejami ar parasto starptautisko zvanu kodu starpniecību. Galalietotājiem jābūt iespējai pievienoties citiem galalietotājiem (jo īpaši ar IP numuriem), lai veiktu datu apmaiņu, neatkarīgi no izvēlētā operatora. Lai nodrošinātu lietotājiem faktisku piekļuvi numuriem un pakalpojumiem Kopienā, Komisijai jādod iespēja pieņemt īstenošanas pasākumus.”

- Grozījums Nr. 23

Šis grozījums ir saskaņā ar 30. panta 4. punkta grozījumiem; mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret numura komutāciju bez klienta ziņas [ slamming ].

23. apsvērums

“Lai pilnībā izmantotu konkurences vides piedāvātās priekšrocības, patērētājiem jābūt iespējai izdarīt izvēli, pamatojoties uz informāciju, un mainīt pakalpojumu sniedzēju, kad tas ir patērētāju interesēs. Ir svarīgi nodrošināt, lai patērētājus šādā gadījumā nekavētu tiesiski, tehniski vai praktiski šķēršļi, tostarp, līguma nosacījumi, procedūras, maksājumi u.c. Tas neizslēdz iespēju līgumā ar patērētāju noteikt samērīgu minimālo līguma termiņu. Elektronisko sakaru tirgos, kuros valda pilnvērtīga konkurence, numura saglabāšana ir galvenais faktors, kas patērētājiem atvieglo izvēli un veicina faktisku konkurenci, un tādēļ tā jāīsteno pēc iespējas ātrāk, lai standarta procedūra aizņemtu ne vairāk kā vienu dienu, sākot no abonenta pieprasījuma iesniegšanas datuma . Pārkāpumu vai novēlotas numura pārnešanas gadījumā valsts regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai piemērot atbilstīgas sankcijas. Turklāt valsts regulatīvajām iestādēm, nemazinot patērētāju interesi par operatora nomaiņas procedūru, ir jābūt iespējai noteikt samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt risku, ka patērētāju pieslēdz citam operatoram bez patērētāja ziņas. Tomēr dažās dalībvalstīs gūtā pieredze liecina, ka, pārejot pie cita operatora, pastāv numura nomainīšanas risks bez abonenta piekrišanas. Lai gan šis jautājums ir tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē, dalībvalstīm ir jābūt tiesīgām attiecībā uz operatora maiņas procedūru noteikt samērīgus obligātos pasākumus, kas ir nepieciešami šāda riska ierobežošanai, nemazinot patērētāju interesi par šo procedūru. Lai numura saglabāšanas iespēju pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai, tostarp paredzot iespējamību saglabāt abonenta personīgos direktorijus un profila informāciju, kas tiek uzglabāta tīklā, Komisijai jādod iespēja pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus šajā jomā. Novērtējot to, vai tehnoloģiju un tirgus apstākļi atļauj saglabāt numurus, pārejot starp tīkliem, kas nodrošina pakalpojumus noteiktā atrašanās vietā, un mobilajiem tīkliem, jo īpaši jāņem vērā cenas lietotājiem un izmaksas, pārslēdzoties starp uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus noteiktā atrašanās vietā, un mobilajiem tīkliem.”

- Grozījums Nr. 25

Tālāk izklāstītie labojumi izdarīti, lai nedublētu Universālā pakalpojuma direktīvas 2002/22/EK 47. apsvērumu.

25.a apsvērums (jauns)

„Procedūra strīdu izšķiršanai ārpus tiesas ir jānostiprina, nodrošinot, ka tiek izmantotas neatkarīgas strīdu izšķiršanas iestādes un ka šī procedūra atbilst vismaz obligātajiem principiem, kuri noteikti Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumā 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā* . Dalībvalstis var šim nolūkam izmantot vai nu esošās strīdu izšķiršanas iestādes, ja šīs iestādes atbilst piemērojamām prasībām, vai izveidot jaunas iestādes.”

__________

* OV L 115, 17.04.1998., 31. lpp.

- Grozījums Nr. 26

Grozījums ir formulēti mērķi, kas papildina direktīvā iestrādāto materiālo tiesību normas.

26.a apsvērums (jauns)

“(26a) Direktīvā 2002/58/EK ir paredzēta to dalībvalstu noteikumu saskaņošana, kas nepieciešami, lai nodrošinātu personu pamattiesību un brīvību, jo īpaši personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesību uz konfidencialitāti un informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības līdzvērtīgu aizsardzības līmeni saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē un lai nodrošinātu šādu datu un elektronisko sakaru iekārtu un pakalpojumu brīvu apriti Kopienā.”

- Grozījums Nr. 31

Grozījums precizē to drošības pasākumu darbības jomu, kas jāpieņem saskaņā ar 4. pantu. Formulējums “neskarot [...] [datu saglabāšanas] Direktīvu 2006/24/EK” ir nepiemērots, jo Datu saglabāšanas direktīva attiecībā pret Direktīvu 2002/58/EK ir lex specialis .

28.a apsvērums (jauns)

“(28a) Publiski pieejamo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam ir jāveic atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu drošību. Neskarot Direktīvas 95/46/EK noteikumus un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, šādiem pasākumiem jānodrošina, ka personas datiem var piekļūt tikai attiecīgi pilnvaroti darbinieki likumīgā nolūkā un ka uzglabātie vai pārsūtītie personas dati, kā arī tīkls un pakalpojumi tiek aizsargāti. Turklāt jābūt izstrādātai drošības politikai saistībā ar personas datu apstrādi, lai identificētu vājās vietas sistēmā un īstenotu regulāru uzraudzību un preventīvus, koriģējošus un problēmu novēršanas pasākumus.”

- Grozījums Nr. 37

Grozījumā uzsvērta informētības palielināšanas loma ļaunprātīgas programmatūras izplatīšanas profilaksē.

34. apsvērums

“Programmatūra, ar kuras palīdzību trešās personas labā slepeni uzrauga lietotāja darbības un/vai iejaucas lietotāja termināliekārtu darbībā (tā sauktā “spiegprogrammatūra”), ir nopietns drauds lietotāju privātās dzīves neaizskaramībai. Jānodrošina lietotāju privātās telpas augsta līmeņa un līdzvērtīga aizsardzība neatkarīgi no tā, vai nevēlamā spiegprogrammatūra tiek netīši lejupielādēta ar elektronisko sakaru tīklu starpniecību vai nonākusi lietotāja iekārtā un slepeni instalēta ar programmatūras, ko izplata ar citu ārējo atmiņas nesēju, kā kompaktdisku, lasāmatmiņas kompaktdisku (CD-ROM), vai USB atslēgu, starpniecību. Dalībvalstīm , piemēram, ar informētības uzlabošanas kampaņām, jāmudina jāinformē galalietotāji par pieejamiem drošības pasākumiem un jārosina veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to galiekārtas pret vīrusiem un spiegprogrammām.”

- Grozījums Nr. 44

Norāde uz tiesību aktiem par patērētāju tiesību aizsardzību ir mainīta, lai iekļautu arī Negodīgas komercprakses direktīvu 2005/29/EK.

Grozošā tiesību akta 1. panta 1. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 1. panta 2.a punkts (jauns).

“Šīs direktīvas noteikumus piemēro, neierobežojot Kopienas noteikumus patērētāju aizsardzības jomā, jo īpaši Direktīvu 93/13/EK , un Direktīvu 97/7/EK, Direktīvu 2005/29/EK un valsts noteikumus, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesībām.”

- Grozījums Nr. 47

Šis grozījums paredz iespējamu jēdziena ‘tīkla pieslēguma punkta’ definīcijas svītrošanu no Universālā pakalpojuma direktīvas 2002/22/EK un principā ir pieņemams, ja minēto definīciju iekļauj Pamatdirektīvā 2002/21/EK. Eiropas Parlaments nav iesniedzis šādu grozījumu, tāpēc ierosinām attiecīgi grozīt minēto direktīvu (sk. Komisijas iekļauto grozījumu grozošā tiesību akta 1. panta 2. punkta ba) apakšpunktā (jauns); Direktīvas 2002/21/EK 2. panta da) apakšpunkts (jauns)).

- Grozījums Nr. 53

Grozījums precizē sākotnējo priekšlikumu. Tomēr Komisija nevar pieņemt to, ka vārdu ' veic ' aizstāj ar vārdkopu ' var veikt ', jo tas maina teksta jēgu.

Grozošā tiesību akta 1. panta 5. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 7. panta 2.a punkts (jauns).

“Dalībvalstis var veikt veic īpašus pasākumus, kuru nepieciešamība ir konstatēta valsts regulatīvo iestāžu veiktā novērtējumā , ņemot vērā apstākļus valstī un īpašas ar invaliditāti saistītas prasības , lai nodrošinātu to, ka lietotāji invalīdi var izmantot vairākumam lietotāju pieejamo priekšrocību izvēlēties uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus, un lai veicinātu atbilstošu galiekārtu pieejamību . Tās arī nodrošina, ka jebkurā gadījumā vismaz viens uzņēmums sniedz konkrētām lietotāju invalīdu grupām nepieciešamos pakalpojumus. ”

- Grozījums Nr. 67

Grozījumā raksturota informācija, kas attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm jānorāda līgumā. Tā mērķis ir nodrošināt to, ka galalietotāji jau pirms līguma noslēgšanas ir skaidri informēti par to pienākumiem, piemēram, saistībā ar autortiesībām, un par aizsardzības līdzekļiem, lai novērstu apdraudējumus, kas saistīti ar personas drošību un privātumu. Ņemot vērā iepriekšminēto, norāde uz „visu” informāciju ir pārāk plaša — abonentu nodrošināšana ar pārāk plašu informācijas klāstu, noteikumu padarītu neefektīvu.

Grozošā tiesību akta 1. panta 12. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 20. panta 2. punkta otrā daļa.

“Līgumā iekļauj arī visu informāciju, ko attiecīgās valsts iestādes sniedz par likumā aizliegtajiem elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu izmantošanas veidiem vai kaitīga satura izplatīšanu, kā arī par 21. panta 4.a punktā minētajiem aizsardzības līdzekļiem, lai novērstu apdraudējumus, kas saistīti ar personas drošību, privātumu un personas datu apstrādi un attiecas uz sniegto pakalpojumu.”

- Grozījums Nr. 71

Grozījums attiecas uz Universālā pakalpojuma direktīvas 20. panta 6. punktu. Dažas izmaiņas grozījumā ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka saglabā visus Komisijas ierosinātos aspektus, kas ir iestrādāti 20. panta 6. punktā; atbilstīgi pārstrādāts arī grozījums Nr. 76, kas ir cieši saistīts ar grozījumu Nr. 71. (Grozījums Nr. 71 ir saistīts ar jauniem kompromisa priekšlikumiem 20. panta 2. punkta otrajā daļā (grozījums Nr. 67) un 21. panta 4.a punktā (grozījums Nr. 76).

- Grozījums Nr. 75

Grozījums attiecas uz abonentiem sniedzamo informāciju par tarifiem, un tā nolūks ir palielināt pārredzamību. Tomēr a) apakšpunkta pēdējā daļā iekļautos vārdus „pirms zvana savienojuma nodrošināšanas” var interpretēt ļoti plaši. Komisijas priekšlikumā iekļautā teksta mērķis bija nodrošināt to, ka lietotāji “pirkuma brīdī un vietā” ir informēti par visām papildu maksām; tāpēc ir norādīts, ka šādu informāciju sniedz “tieši” pirms zvana savienojuma nodrošināšanas. Punkta d) apakšpunkts — saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 12. panta nosacījumiem abonentam ir arī tiesības pieņemt lēmumu, kas liedz viņa personas datus iekļaut abonentu sarakstā.

Grozošā tiesību akta 1. panta 12. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 21. panta 4. punkts.

„Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina savienojumu ar publisku elektronisko sakaru tīklu un/vai elektronisko sakaru pakalpojumus, uzlikt pienākumu:

a) sniegt abonentiem informāciju par piemērojamiem tarifiem attiecībā uz jebkuru numuru vai pakalpojumu, kam ir īpaši cenu nosacījumi ; attiecībā uz atsevišķām pakalpojumu kategorijām valsts regulatīvās iestādes var prasīt, lai šādu informāciju sniedz tieši pirms zvana savienojuma nodrošināšanas;”

….

“ d) informēt abonentus par to tiesībām izvēlēties iekļaut vai neiekļaut personas datus abonentu sarakstos un šādu datu veidu saskaņā ar 12. pantu Direktīvā par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju ; un”

- Grozījums Nr. 76

Šis grozījums ir saistīts ar jaunajiem kompromisa priekšlikumiem 20. panta 2. punkta otrajā daļā (grozījums Nr. 67) un 20. panta 6. punktā (grozījums Nr. 71). Tomēr šajā grozījumā nav norādes uz Elektroniskās tirdzniecības direktīvu 2000/31/EK, kas būtu jāsaglabā. Šī norāde atkal ir iekļauta Komisijas pārstrādātā grozījuma Nr. 76 a) punktā. Turklāt tekstā ir jābūt norādei uz „juridiskajām” autortiesību un blakustiesību pārkāpumu sekām, lai skaidri norādītu, ka nav ietvertas citas, piemēram, ekonomiskas, sekas. Visbeidzot, norāde uz „citu personu tiesību un brīvību aizsardzību” ir neskaidra un, iespējams, pārāk plaši formulēta, tāpēc tā svītrota.

Grozošā tiesību akta 1. panta 12. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 21. panta 4.a punkts (jauns).

„ Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes 4. punktā minētajiem uzņēmumiem uzliek pienākumu attiecīgā gadījumā izplatīt esošajiem un jaunajiem abonentiem publiskas nozīmes informāciju. Šo informāciju attiecīgās valsts iestādes sagatavo standartizētā formātā, un tā var cita starpā ietvert šādus tematus:

a) neskarot Direktīvu 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību, biežākie elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas veidi, lai iesaistītos nelikumīgās darbībās un izplatītu kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var kaitēt citu personu tiesību un brīvību aizsardzību, tostarp autortiesību un blakustiesību pārkāpumi un to juridiskās sekas, un

b) aizsardzības līdzekļi, lai novērstu apdraudējumus, kas saistīti ar personas drošību, privātumu un personas datu apstrādi, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus.

Būtiskas ar šo prasību ievērošanu saistītas uzņēmuma papildu izmaksas atlīdzina attiecīgās valsts iestādes. ”

- Grozījums Nr. 82

Grozījumā precizēts, ka prasība nodrošināt pieejamību aprobežojas ar praktiski sasniedzamiem mērķiem.

Grozošā tiesību akta 1. panta 14. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 23. pants.

“Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus , lai katastrofālu tīkla darbības pārrāvumu vai force majeure gadījumā nodrošinātu visaugstāko pēc iespējas pilnīgāku piekļuves līmeni publiski pieejamiem telefonpakalpojumiem. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas sniedz publiski pieejamus telefonpakalpojumus, veic visus nepieciešamos pasākumus , lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem no jebkuras vietas ES teritorijā .”

- Grozījums Nr. 85

Noteikuma darbības jomas paplašināšana, lai tas attiektos uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, un norāde par vēršanu uz izmaksām nav pieņemama. Norāde uz taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem ir mainīta, lai atspoguļotu attiecīgos Piekļuves direktīvas 2002/19/EK 5. pantā iestrādātos noteikumus.

Grozošā tiesību akta 1. panta 15. punkta b) apakšpunkts; Direktīvas 2002/22/EK 25. panta 3. punkts.

“Dalībvalstis nodrošina to, ka visiem elektronisko sakaru ar publiski pieejamu telefonpakalpojumu nodrošinātajiem galalietotājiem ir pieejami telefona uzziņu dienesti. un ka Valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzlikt pienākumus un nosacījumus uzņēmumiem, kas operatori, kas uzziņu dienesta pakalpojuma sniegšanas nolūkā kontrolē piekļuvi galalietotājiem saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. panta noteikumiem. Šie pienākumi un nosacījumi ir šādiem dienestiem, piekļuves pakalpojumus sniedz atbilstoši taisnīgiem, uz izmaksām vērstiem, objektīvi, samērīgi, nediskriminējoši un pārredzami. ”

- Grozījums Nr. 86

Ar šo grozījumu precizēts, ka noteikumus piemēro balss zvaniem un SMS. Grozījuma pēdējā daļa ir ņemta vērā, grozot (22) apsvēruma pirmo teikumu grozošajā aktā (sk. iepriekš grozījumu Nr. 22).

Grozošā tiesību akta 1. panta 15. punkta ba) apakšpunkts (jauns); Direktīvas 2002/22/EK 25. panta 4. punkts

“Dalībvalstis nesaglabā nekādus reglamentējošos ierobežojumus, kas lietotājiem vienā dalībvalstī liedz tiešu piekļuvi uzziņu dienestam citā dalībvalstī, izmantojot balss savienojumu vai SMS, un dalībvalstis veic pasākumus, lai šādu piekļuvi nodrošinātu saskaņā ar 28. pantu .”

- Grozījums Nr. 87

Ar grozījumu precizēts, ka ir jāsadarbojas vairākām pusēm (valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības iestādēm, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem), lai nodrošinātu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem. Tomēr apraksts ir jāpārskata, jo jēdziens “stabils” nav skaidrs (pastāv risks, ka operatori varētu apgalvot, ka to pakalpojumi “nav pietiekami stabili”, lai tādējādi izvairītos no pienākuma nodrošināt neatliekamās palīdzības pakalpojumus). Turklāt norāde par “starptautiskajiem” zvaniem ir nevajadzīga un maldinoša, jo neatliekamās palīdzības numurus nav iespējams sazvanīt, atrodoties citā valstī.

Grozošā tiesību akta 1. panta 16. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 26. panta 2. punkts.

“Dalībvalstis sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem nodrošina to, ka uzņēmumi, kas piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo un/vai starptautisko zvanu veikšanai ar uz numuru vai numuriem nacionālajā vai starptautiskajā numerācijas plānā, nodrošina stabilu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.”

- Grozījums Nr. 91

Grozījums precizē sākotnējā priekšlikuma redakciju. Tomēr Komisija nevar pieņemt to, ka svītro dalībvalstu pienākumu reizi gadā iesniegt ziņojumu.

Grozošā tiesību akta 1. panta 16. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 26. panta 6. punkts.

“Dalībvalstis nodrošina to, ka papildus informācijai par attiecīgajiem valsts neatliekamās palīdzības numuriem visus ES iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura "112" pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām iniciatīvām, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo starp dalībvalstīm. Dalībvalstis katru gadu Komisijai un organizācijai iesniedz ziņojumu par šajā jomā pieņemtajiem pasākumiem.

- Grozījums Nr. 93

Grozījums nodod Komisijas izraudzītai organizācijai pienākumu pārvaldīt ETNS . Ierosinātas nelielas izmaiņas, lai Komisija varētu noteikt īstenošanas noteikumus, ar ko reglamentē juridisko personu, kura pārvalda ETNS .

Grozošā tiesību akta 1. panta 16. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 27. panta 2. punkts.

“Dalībvalstis, kurām Starptautiskā elektrosakaru savienība ( ITU ) ir piešķīrusi starptautisko piekļuves kodu “3883”, uztic juridiskai personai, kas dibināta Kopienā organizācijai , kas izveidota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ko Komisija izraudzījusies, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procedūru, jeb [xxx], pilnu atbildību par Eiropas telenumerācijas telpas ( ETNS ) pārvaldību , tostarp par numuru piešķiršanu un ETNS darbības veicināšanu . Komisija pieņem nepieciešamos īstenošanas noteikumus. "

- Grozījums Nr. 99

Grozījums nodrošina ar papildu līdzekli (ieņēmumu ieturēšana) efektīvai krāpniecības un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanai. Ierosināti nelieli redakcionāli labojumi.

Grozošā tiesību akta 1. panta 16. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 28. panta 1. punkta otrā daļa.

“Valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja konkrētos gadījumos bloķēt piekļuvi numuriem vai pakalpojumiem, ja tas ir pamatots ar krāpniecības vai ļaunprātīgas izmantošanas iemesliem , un lai nodrošinātu, ka šādos gadījumos, tostarp, ja izmeklēšana nav pabeigta, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji var ieturēt ieņēmumus par attiecīgo starpsavienojumu vai citiem pakalpojumiem .”

- Grozījums Nr. 103

Grozījums nodrošina aizsardzību pret numura komutāciju bez klienta ziņas [ slamming ], kas virknē dalībvalstu ir milzīga problēma. Tomēr Komisija nevar pieņemt to, ka atklāti pagarina numura pārnešanai noteikto vienu darba dienu ilgo termiņu. Teikumi ir mainīti vietām.

Grozošā tiesību akta 1. panta 18. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 30. panta 4. punkts.

“Numuru pārnešanu un to sekojošu aktivāciju veic pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc abonenta sākotnējā pieprasījuma. Valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja piemērot atbilstīgas sankcijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saistības izmaksāt kompensācijas abonentiem, ja numuru pārnešana ir novēlota vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus, vai tie pieļauti viņu vārdā. Valsts regulatīvās iestādes var šo vienas dienas periodu pagarināt un vajadzības gadījumā noteikt īstenot attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka abonentu numuri netiek mainīti pret viņu gribu. Valsts regulatīvās iestādes var piemērot atbilstīgas sankcijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saistības izmaksāt kompensācijas klientiem, ja numuru pārnešana ir novēlota vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus, vai tie pieļauti viņu vārdā.”

- Grozījums Nr. 105

Grozījums paredz uz 24 mēnešiem noslēgtus līgumus. Tomēr, nosakot operatoriem pienākumu piedāvāt iespēju noslēgt 12 mēnešu līgumus par visu veidu pakalpojumiem un galiekārtām, ierobežotu inovatīvu piedāvājumu ieviešanu tirgū un operatoru brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Grozošā tiesību akta 1. panta 18. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 30. panta 5.a punkts (jauns).

“Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to līgumu termiņš, ko slēdz lietotāji un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, nepārsniedz 24 mēnešus. Tām arī jānodrošina, lai minētie uzņēmumi piedāvā lietotājiem iespēju noslēgt līgumu ar 12 mēnešu maksimālo termiņu attiecībā uz visiem pakalpojumu un galiekārtu veidiem. ”

- Grozījums Nr. 106

Grozījumā atzīts fakts, ka valsts struktūras, kas nav valsts regulatīvā iestāde, pārziņā var būt aktuālie jautājumi; tas ir lietderīgs papildinājums. No otras puses, ir jāsaglabā norāde uz “nosacījumiem”.

Grozošā tiesību akta 1. panta 18. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 30. panta 6. punkts.

“Neierobežojot jebkādu minimālo līguma termiņu, dalībvalstis nodrošina to, ka līguma pārtraukšanas nosacījumi un kārtība nekavē pakalpojumu sniedzēja nomaiņu.”

- Grozījums Nr. 109

Šā grozījuma mērķis ir pamatots, t.i., lietotājus invalīdus nodrošināt ar vienlīdzīgu piekļuvi. Tomēr tekstam ir jābūt tādam, lai nodrošinātu to, ka vērā ņem arī ekonomisko dzīvotspēju, un to, ka valsts regulatīvās iestādes var aktīvi rīkoties. Eiropas Parlamenta grozījums ir attiecīgi labots.

Grozošā tiesību akta 1. panta 19.a punkts (jauns); Direktīvas 2002/22/EK 31.a pants.

“Vienlīdzīgas piekļuves un izvēles nodrošināšana gala lietotājiem invalīdiem

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes uzņēmumiem, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesīgas noteikt atbilstošas prasības, lai ilgtspējīgi un vispusīgi nodrošinātu, ka lietotāji ar invaliditāti:

a) var izmantot piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas ir līdzvērtīga piekļuvei, ko izmanto lielākā daļa galalietotāju, un

b) var izmantot iespēju izvēlēties uzņēmumus un pakalpojumus, kas ir pieejami lielākajai daļai galalietotāju."

- Grozījums Nr. 122

Sīki izstrādātie tehniskie ieteikumi ir paturēti, ciktāl tie attiecas uz personas datu drošību (šā noteikuma galveno aspektu). Valsts regulatīvo iestāžu pilnvarošana veikt auditu var uzlabot to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz datu aizsardzību un drošību.

Grozošā tiesību akta 2. panta 3. punkta aa) apakšpunkts (jauns); Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 1.a un 1.b punkts (jauns).

aa) Pievienoti šādi jauni punkti:

“1.a Neskarot Direktīvu 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu1, šādiem pasākumiem jāietver vismaz :

– attiecīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu jānodrošina , ka personas datiem var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki likumā noteiktajos nolūkos, un lai aizsargātu personas datus, ko uzglabā vai pārsūta, pret to nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu vai izmainīšanu, kā arī neatļautu vai nelikumīgu uzglabāšanu, apstrādi, pieejamību vai izpaušanu ;

- jāaizsargā personas dati, ko uzglabā vai pārsūta, pret to nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu vai izmainīšanu, kā arī neatļautu vai nelikumīgu uzglabāšanu, apstrādi, pieejamību vai izpaušanu; un

– attiecīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai aizsargātu tīklu un pakalpojumus no nejaušas, nelikumīgas vai neatļautas izmantošanas vai iejaukšanās to darbībā, vai to darbības vai pieejamības traucējumiem;

– jāīsteno drošības politika saistībā ar personas datu apstrādi ;

– paredzamu vājo vietu identificēšanas process sistēmās, ko uztur elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, tostarp regulāra uzraudzība attiecībā uz drošības pārkāpumiem, un

– preventīvas, koriģējošas un problēmu mazinošas darbības attiecībā uz trūkumiem, kas atklāti ceturtajā ievilkumā minētajā procesā, un preventīvu, koriģējošu un problēmu mazinošu pasākumu sistēma, lai nodrošinātu aizsardzību pret starpgadījumem saistībā ar drošību, kuri var izraisīt drošības pārkāpumu .

1.b Valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas veikt to pasākumu novērtējumu, ko veic publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, un publicēt ieteikumus par paraugpraksi un darbības rādītājiem attiecībā uz drošības līmeni, kāds jāsasniedz ar šiem pasākumiem.”

__________

1 OV L 105, 13.04.2006., 54. lpp."

- Grozījums Nr. 127

Ir jāsaglabā komiteju procedūra tehniskajiem īstenošanas pasākumiem, lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz personas datu drošību, tostarp, uz ziņojumiem par privātuma pārkāpšanu. Plaša apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm var palīdzēt paaugstināt šo pasākumu kvalitāti un veicināt to pieņemšanu.

Grozošā tiesību akta 2. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 4. punkts.

“Lai nodrošinātu 1., 2., 3., 3.a, 3.b, 3.c un 3.bd punktā minēto pasākumu īstenošanas konsekvenci, Komisija, apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, ar Darba grupu personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, attiecīgajām ieinteresētajām personām un ENISA , var pieņemt ierosina tehniskus īstenošanas pasākumus, cita starpā 1.a punktā minētos pasākumus, kā arī pasākumus attiecībā uz 3.a un līdz 3.b d punktā minēto informēšanas un paziņošanas prasību piemērošanas apstākļiem, veidu un kārtību.

Komisija iesaista visas ieinteresētās personas, jo īpaši tādēļ, lai gūtu informāciju par labākajām pieejamām tehniskām un ekonomiskām metodēm, kā uzlabot šīs direktīvas īstenošanu.”

Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 14.a panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru.

- Grozījums Nr. 131

Grozījumi precizē, ka 2. panta h) punktā iestrādātā “ elektroniskā pasta” definīcija aptver arī MMS un līdzīgas tehnoloģijas.

Jaunais apsvēruma teksts ir šāds.

“Aizsardzības pasākumus, kas paredzēti abonentu aizsardzībai no ielaušanās abonentu privātajā telpā, tiešā mārketinga vajadzībām veicot nevēlamu saziņu pa elektronisko pastu, piemēro arī SMS, MMS un līdzīgām tehnoloģijām.”

- Grozījums Nr. 132

Ierosinātā jaunā redakcija tekstu padara skaidrāku, vienlaikus saglabājot grozījuma mērķi aptvert konkrētus „pikšķerēšanas” ziņojumus (vismaz tos, uz kuriem attiecas direktīvas darbības joma; t.i., komerciāla rakstura ziņojumus).

Grozošā tiesību akta 2. panta 4.d punkts (jauns); Direktīvas 2002/58/EK 13. panta 4. punkts.

(4.d) Direktīvas 13. panta 4. punkts aizstāts ar šādu:

“Katrā ziņā elektroniskā pasta sūtīšana tiešas tirdzniecības nolūkā, slēpjot vai noklusējot sūtītāja identitāti, kura vārdā saziņa tiek veikta, vai pārkāpjot Direktīvas 2000/31/EK 6. pantu, vai elektroniskā pasta vēstulē ietverot saiknes uz tīmekļa vietnēm, kam ir ļaunprātīgs vai krāpniecisks saturs , vai nenorādot derīgu adresi, uz kuru saņēmējs var sūtīt lūgumu šādu saziņu pārtraukt, vai saņēmējus aicinot apmeklēt tīmekļa vietnes, kas ir pretrunā ar 6. panta noteikumiem Direktīvā 2000/31/EK, ir aizliegta."

- Grozījums Nr. 135

Grozījuma mērķis ir uzsvērt tehnoloģijas neitralitātes principa nozīmīgumu, taču šķiet, ka piemērotāk ir šādu norādi iestrādāt jaunā apsvērumā.

Grozošā tiesību akta 2. panta 5.b punkts (jauns); Direktīvas 2002/58/EK 14. panta 3. punkts.

“Ja nepieciešams, var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka galiekārta ir veidota tā, lai tā būtu savietojama ar lietotāju tiesībām aizsargāt un kontrolēt to personas datu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK un Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģijas un komunikāciju jomā. Šajos pasākumos ievēro tehnoloģijas neitralitātes principu.”

Jaunā apsvēruma teksts ir šāds.

“Ja pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka galiekārta ir veidota tā, lai nodrošinātu personas datu un privātuma aizsardzību, pieņem saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK vai Padomes Lēmumu 87/95/EEK, šādiem pasākumiem pēc iespējas jāņem vērā tehnoloģijas neitralitātes princips.”

- Grozījums Nr. 136

Ierosinājums sagatavot ziņojumus ir lietderīgs papildinājums labākas pārredzamības nodrošināšanai. Vārdu krājums jāpielāgo jēdzieniem, kas lietoti Direktīvā 95/46/EK, kuras 28. pantā raksturota uzraudzības iestāde. Savukārt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju iekļaušana neietilpst elektronisko sakaru reglamentējošo noteikumu darbības jomā un attiecīgi ir svītrota.

Grozošā tiesību akta 2. panta 6.a punkts (jauns); Direktīvas 2002/58/EK 15. panta 1.b punkts (jauns).

“ (6.a) Direktīvas 15. pantā iekļauts šāds punkts:

“1.b Publiski pieejamo sakaru pakalpojumu sniedzēji un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās ziņo neatkarīgajām datu aizsardzības iestādēm uzraudzības iestādei, kas izveidota saskaņā ar 28. pantu Direktīvā 95/46/EK, par visiem pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi lietotāju personas datiem, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, kā arī par to, kāds juridisks pamatojums ir sniegts un kāda juridiska procedūra ievērota saistībā ar katru pieprasījumu; attiecīgā uzraudzības neatkarīgā datu aizsardzības iestāde ziņo atbilstošajām tiesu iestādēm par gadījumiem, kad tā uzskata, ka nav ievēroti attiecīgie valsts tiesību aktu noteikumi.”

- Grozījums Nr. 138

Aplūkojamie noteikumi attiecas uz datu aizsardzības pārrobežu jautājumiem (tostarp uz valsts tiesību aktu pieņemšanu datu aizsardzības jomā) kas atsevišķos gadījumos neietilpst ENISA darbības jomā un pienākumos. Tāpēc attiecīgi ir pielāgota norāde uz to. Norāde uz darba grupu, kas izveidota ar 29. pantu, jāformulē tāpat kā 15. panta 3. punktā.

Grozošā tiesību akta 2. panta 7. punkts; Direktīvas 2002/58/EK 15.a panta 4. punkta pirmā daļa.

“Lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu sadarbību, izpildot atbilstīgi šai direktīvai pieņemtos valsts tiesību aktus, un lai izveidotu harmonizētus nosacījumus tādu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar pārrobežu datu plūsmām, Komisija pēc apspriešanās ar ENISA , Darba grupu personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu (“saskaņā ar 29. pantu izveidotā Datu aizsardzības darba grupa”) izveidoto darba grupu un, attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un (vajadzības gadījumā) ar ENISA var pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus.”

- Grozījums Nr. 139 un 186/rev

Termiņam, kurā jāiesniedz ziņojums par grozītās E-privātuma direktīvas darbību, ir jābūt tādam, lai būtu iespējams savākt vajadzīgos datus, un tas jāpielāgo citās reglamentējošo noteikumu daļās iestrādātajām pārskatīšanas klauzulām (t.i., 3 gadi). Pienākums sniegt ziņojumu, kas saistīts ar “nolūkiem, kas nav paredzēti šajā direktīvā”, nav iederīgs. Norādes uz Datu aizsardzības darba grupu, kas izveidota ar 29. pantu, un uz EDPS , ir pieņemamas. Norāde uz Lisabonas Līgumu šeit neiederas. Komisija ir gatava īstenot Parlamenta ieteikumus attiecībā uz IP adresēm, tomēr direktīvā iestrādātas materiālo tiesību normas ir nepiemērots paņēmiens šā jautājuma risināšanai.

Grozošā tiesību akta 2. panta 7.a punkts (jauns); Direktīvas 2002/58/EK 18. pants.

“(7.a) Direktīvas 18. pants aizstāts ar šādu tekstu.

“18. pants

Pārskatīšana

Līdz ... + Ne vēlāk kā trīs gadus pēc <grozošā akta īstenošanas termiņš> Komisija, apspriedusies ar saskaņā ar 29. pantu izveidoto Darba grupu personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju , nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs Direktīvas 2002/58/EK piemērošanu un tās ietekmi uz uzņēmējiem un patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par nevēlamu saziņu, un paziņojumiem par pārkāpumiem un publisku vai privātu trešo personu veiktu personas datu izmantošanu nolūkos, kas nav paredzēti šajā direktīvā , ņemot vērā starptautisko vidi . Šim nolūkam Komisija var no dalībvalstīm pieprasīt informāciju, kuru tās sniedz nekavējoties. Komisija var sniegt priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai, ņemot vērā minētā ziņojuma rezultātus, izmaiņas nozarē , Lisabonas Līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu1 , jo īpaši 16. pantā minētās jaunās pilnvaras datu aizsardzības jomā , un jebkuru citu priekšlikumu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai uzlabotu šīs direktīvas efektivitāti.

Ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kad stājusies spēkā Direktīva 2008/.../EK [ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā], Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, 29. pantā minēto darba grupu un citām ieinteresētajām personām, tostarp nozares pārstāvjiem, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kura pamatā ir padziļināts pētījums, kopā ar ieteikumiem par IP adrešu standartizētiem izmantošanas veidiem un e-privātuma un datu aizsardzības direktīvu piemērošanu attiecībā uz IP adrešu reģistrēšanu un turpmāku apstrādi.”

__________

+ Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas.

1 OV C 306, 17.12.2007., 1. lpp. ”

- Grozījums Nr. 165

Komisija pieņem grozījuma formulējumu, tajā ieviešot nelielus lingvistiskus uzlabojumus. Ir arī precizēts tas, ka noteikumi attiecas uz informāciju par tarifiem.

Grozošā tiesību akta 1. panta 12. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 21. panta 3. punkts.

“Valsts regulatīvās iestādes veicina salīdzināmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem un patērētājiem, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus, būtu iespēja neatkarīgi novērtēt alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādas rokasgrāmatas vai līdzīgi paņēmieni tirgū nav pieejami bez maksas vai par samērīgu cenu, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību rada iespēju izmantot šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus tās bez maksas vai par samērīgu cenu . Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju par tarifiem nolūkā pārdot vai darīt pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus.”

- Grozījums Nr. 180

Saskaņā ar direktīvu informācijas kofidencialitātes dēļ ziņas par datu plūsmu tiek ļoti aizsargātas. Apsvērumā precizēts, ka drošības produktu un pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām informāciju par datu plūsmu ir atļauts apstrādāt, ja to veic nevienam nekaitējot un saskaņā ar pastāvošajiem datu aizsardzības pasākumiem.

26.b apsvērums (jauns)

“Datu plūsmas informācijas apstrādi , ko drošības pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas kā datu apstrādātāji, veic , lai nodrošinātu tīklu un informācijas drošību, tostarp uzglabāto vai pārsūtīto datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, parasti uzskatīs par ļaus izmantot šo datu apstrādi datu kontroliera likumiskām interesēm Direktīvas 95/46/EK 7. panta f) punkta nozīmē . Tas varētu notikt, piemēram, šādi: novērst neatļautu piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, un ļaunprātīgu datorkodu izplatīšanu, apturot vai uzbrukumus, kuru mērķis ir panākt pakalpojuma atteikumu , kā arī nepieļaujot kaitējuma nodarīšanu datoriem un elektronisko sakaru sistēmām . Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) jāpublicē regulāri pētījumi, lai norādītu, kāda veida apstrāde atbilstoši šīs direktīvas 6. pantam ir atļauta.”

- Grozījums Nr. 181

Grozījums paredz jaunu juridisko pamatu drošības apsvērumu dēļ notiekošai datu plūsmas informācijas apstrādei. Ņemot vērā to, ka informācija par datu plūsmu ir konfidenciāla informācija, apstrādes procesiem ir jāpiemēro atbilstīgi drošības pasākumi, savukārt noteikuma darbības joma jāsalāgo ar direktīvas un elektronisko sakaru reglamentējošo noteikumu kopuma darbības jomu.

Grozošā tiesību akta 2. panta 4.b punkts (jauns); Direktīvas 2002/58/EK 6. panta 6.a punkts (jauns).

“(4.b) Direktīvas 6. pants papildināts ar šādu punktu:

“6.a neskarot atbilstību tiem noteikumiem, kas nav minēti Direktīvas 95/46/EK 7. pantā un šīs direktīvas 5. pantā, informāciju Informāciju par datu plūsmu datu kontroliera likumiskās interesēs var apstrādāt nolūkā īstenot tehniskus pasākumus tīklu un informācijas drošībai saskaņā ar 4.panta c) apakšpunktu 2004. gada 10. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru*, lai nodrošinātu publisko elektronisko sakaru pakalpojumu, publiskā vai privātā elektroniskā sakaru tīkla, informācijas sabiedrības pakalpojuma vai atbilstīgo galiekārtu vai elektronisko sakaru sistēmu drošību, izņemot gadījumus, kad šādas intereses jāpakļauj datu subjekta pamattiesību un brīvību aizsardzībai. Šādu datu apstrādi ir jāierobežo ierobežo līdz līmenim, kāds noteikti nepieciešams minēto drošības pasākumu mērķiem.

_________

* OV L 77, 13.03.2004., 1. lpp. ”

- Grozījums Nr. 183

Grozījumā sniegti lietderīgi piemēri situācijām, kurās ir būtiski pārkāpuma skartajiem indivīdiem nekavējoties ziņot par privātuma pārkāpšanu, lai izvairītos no iespējamu kaitējumu rašanās.

29. apsvērums

“Ja uz drošības pārkāpumiem, kā rezultātā atsevišķu abonentu vai indivīdu personas dati ir zuduši vai kompromitēti, nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tie var lietotājiem radīt būtisku kaitējumu, piemēram, ekonomiskos zaudējumus, sociālo kaitējumu vai identitātes zādzību. Tāpēc attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam šāda drošības pārkāpuma skartie abonenti bez kavēšanās jābrīdina valsts regulatīvā iestāde vai cita kompetentā valsts iestāde par visiem drošības pārkāpumiem, lai spētu veikt nepieciešamos drošības pasākumus. Kompetentajai iestādei ir jānosaka, cik nopietns ir pārkāpums, un jāprasa, lai attiecīgie pakalpojumu sniedzēji nekavējoties pienācīgi informē personas, ko skar šis pārkāpums. Turklāt Jo īpaši gadījumos, kad ir nenovēršams un tiešs patērētāju tiesību un interešu apdraudējums (piemēram, neatļauta piekļuve e-pasta saturam, piekļuve kredītkaršu informācijai utt.), ir ļoti svarīgi, lai attiecīgie pakalpojumu sniedzēji ir jāinformē ne tikai kompetentās valsts iestādes, bet arī nekavējoties par to nekavējoties tieši paziņo t u lietotājiem. Visbeidzot, p Pakalpojumu sniedzējiem ik gadu reizi gadā jāsniedz arī paziņojums attiecīgajiem lietotājiem par visiem drošības pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri notikuši attiecīgajā laikposmā pēdējos divpadsmit mēnešos. Paziņojumā valsts iestādēm un lietotājiem jāiekļauj informācija par pasākumiem, kurus pakalpojuma sniedzējs veicis, reaģējot uz pārkāpumu, un ieteikumi to lietotāju aizsardzībai , ko skāris pārkāpums.”

- Grozījums Nr. 185

Apsvērums ir saistīts ar plašām debatēm par IP adrešu tiesisko statusu, kas pirms dažiem mēnešiem risinājās starp ieinteresētajām pusēm. Komisija ir gatava īstenot Parlamenta ieteikumus attiecībā uz IP adresēm, tomēr nešķiet piemēroti direktīvā iekļaut atklātu norādi uz to.

27.a apsvērums (jauns)

“IP adreses ir ļoti svarīgas darbā ar internetu. Tā ir unikāls numurs, kas piešķirts Ar tām pēc numura identificē ierīc ēm es , kas darbojas tīklā, kuras datortīklā darbojas, saziņai starp tā mezgliem izmantojot interneta protokolu, t.i., dator iem us vai mobilo sakaru ierīc ēm es . Praksē tās var izmantot, lai identificētu attiecīgās ierīces lietotāju. Ņemot vērā dažādos veidus, kādos izmanto IP adreses, un ar tiem saistītās tehnoloģijas, kas strauji attīstās (tostarp IPv6 ieviešanu) , ir radušies jautājumi par to kā personas datu izmantošanu apstrādi noteiktos apstākļos. Ir rūpīgi jāuzrauga IP adrešu izmantošanas tendences Tāpēc Komisijai ir jāveic pētījums par IP adresēm un to izmantošanu , ņemot vērā jau esošo veikumu, tostarp arī Darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, veikumu, un atbilstīgus priekšlikumus un jāiesniedz atbilstīgi priekšlikumi .”

- Grozījums Nr. 187/rev un 184

Grozījumā ierosināts alternatīvs risinājums obligātai paziņošanai par privātuma pārkāpumiem attiecībā uz personas datiem, ņemot vērā apsvērumus par iespējamu “paziņošanas panīkumu” (t.i., vajadzību izvairīties no paziņošanas mazsvarīgos gadījumos vai tad, ja izmanto pienācīgus tehnoloģijas pasākumus), vienlaikus nodrošinot īstenošanas pasākumu harmonizāciju ES mērogā.

Grozošā tiesību akta 2. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 3. punkts.

“3. Ja noticis drošības ar personas datiem saistīts pārkāpums, kā rezultātā nejauši vai nelikumīgi iznīcināti, zaudēti, izmainīti, neatļauti izpausti vai kļuvuši pieejami personas dati, kas pārraidīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti saistībā ar publiski pieejamu sakaru pakalpojumu sniegšanu Kopienā, tad publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs , kā arī jebkurš cits uzņēmums, kurš darbojas internetā un sniedz pakalpojumus patērētājiem un kurš ir datu apstrādātājs un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, bez nepamatotas kavēšanās par šādu pārkāpumu paziņo valsts regulatīvajai iestādei vai kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un pārkāpuma skartajam abonentam vai indivīdam atbilstīgi tālāk tekstā iekļautajam 3.a un 3.b punktam. Attiecīgajam abonentam vai indivīdam paredzētajā paziņojumā kompetentajai iestādei jāizklāsta vismaz pārkāpuma būtība, jānorāda kontaktpunkti, kur iespējams iegūt plašāku informāciju, un jāiesaka ieteicamie pasākumi tā ar personas datiem saistītā pārkāpuma iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai. Paziņojumā kompetentajai iestādei bez tam jāizklāsta ar personas datiem saistīta pārkāpuma sekas un pakalpojumu sniedzēja ierosinātie vai veiktie pasākumi saistībā ar pārkāpumu.

3.a Attiecīgajam abonentam vai indivīdam paredzētais paziņojums par pārkāpumu, kas skar personas datus, nav jāsagatavo, ja P p ubliski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, kā arī jebkurš uzņēmums, kurš darbojas internetā un sniedz pakalpojumus patērētājiem un kurš ir datu apstrādātājs un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, par šādu pārkāpumu vispirms paziņo lietotājiem, lai izvairītos no nenovēršama un tieša apdraudējuma kompetentajai iestādei ir uzskatāmi pierādījis, ka ir pamatoti iespējams, ka ar personas datiem saistīta pārkāpuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums patērētāju tiesībām un interesēm .

3.b Abonenti vai attiecīgās personas nav jāinformē par drošības pārkāpumu , kas skar personas datus , ja pakalpojumu sniedzējs kompetentajai iestādei ir uzskatāmi pierādījis, ka tas ir īstenojis atbilstošus tehniskus aizsardzības pasākumus un šie pasākumi tikuši piemēroti datiem, ko skāris drošības pārkāpums. Šādi tehniski drošības pasākumi padara datus nesalasāmus personām, kas nav pilnvarotas tiem piekļūt.

3.c Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentajai valsts iestādei ir tiesības noteikt sīki izstrādātus noteikumus un attiecīgā gadījumā izdot norādījumus par apstākļiem, kuros saskaņā ar 3.a un 3.b punktu publiski pieejamo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam ir jāpaziņo par personas datu pārkāpumiem, šādiem paziņojumiem izmantojamo formātu, kā arī veidu, kā šādi paziņojumi ir jāsniedz. Kompetentās valsts iestādes arī uzrauga, vai uzņēmumi ir pildījuši pienākumu paziņot par pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu un, ja tas nav veikts, attiecīgā gadījumā piemēro atbilstīgas sankcijas un aizsardzības līdzekļus, tostarp publiskošanu.”

Jauns 2.panta i) punkts.

““Ar personas datiem saistīts pārkāpums” nozīmē drošības pārkāpumu, kura rezultātā nejauši vai nelikumīgi iznīcināti, zaudēti, izmainīti, neatļauti izpausti vai kļuvuši pieejami personas dati, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti saistībā ar publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu Kopienā.”

- Grozījums Nr. 188

Ar grozījumi ir ieviesti noteikumi par “116” sērijas numuriem un pakalpojumiem, jo īpaši par numuru “116000” — pazudušu bērnu palīdzības dienesta tālruņa līniju. Taču ir jāvairās no pārāk stingriem vai nereāliem noteikumiem (piemēram, attiecībā uz 2. punktā minētajiem lietotājiem invalīdiem), kas stāties ceļā efektīvai ieviešanai. Turklāt 4. punkts attiecas uz aspektiem, kas neietilpst reglamentējošo noteikumu darbības jomā (palīdzības dienesta tālruņa līniju nodrošināšana).

Grozošā tiesību akta 1. panta 16. punkts; Direktīvas 2002/22/EK 27.a pants (jauns).

"27.a pants

Saskaņotie numuri, kas paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību, tostarp pazudušu bērnu palīdzības dienesta numurs

1. Dalībvalstis sekmē to īpašo numuru ieviešanu un darbību, kuri sākas ar "116" un kuri noteikti Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmumā 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar "116", rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotājiem ar invaliditāti ir iespējams piekļūst palīdzības dienestiem, kuru tālruņu numuri sākas ar “116”. Lai nodrošinātu to, ka lietotājiem ar invaliditāti, ceļojot pa citām dalībvalstīm, ir iespējams piekļūt palīdzības dienestiem, pieņemtajos pasākumos iekļauj prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem vai specifikācijām, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. panta noteikumiem.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par pazudušu bērnu palīdzības dienesta numura “116” pieejamību un izmantošanas iespējām, jo īpaši ar tādu iniciatīvu palīdzību, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo starp dalībvalstīm.

4. Turklāt dalībvalstis papildus pasākumiem, ko piemēro visiem numuriem, kuri sākas ar "116", un kas pieņemti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, nodrošina iedzīvotāju piekļuvi dienestam, kam var zvanīt un ziņot par bērnu pazušanas gadījumiem. Šāds palīdzības dienests būs sazvanāms pa tālruni “116000”.

5. Lai nodrošinātu "116" numuru to numuru un pakalpojumu, kas norādīti Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmumā 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar “116”, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību*, un jo īpaši pazudušu bērnu palīdzības dienesta numura sekmīgu ieviešanu dalībvalstīs, tostarp to pieejamību galalietotājiem ar invaliditāti, ceļojot pa citām dalībvalstīm, Komisija, apspriedusies ar [xxx], var pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus.

Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

_________

1 OV L 49, 17.02.2007., 30. lpp.

* OV L 49, 17.02.2007., 30. lpp.

- Grozījums Nr. 189

Grozījums papildina iepriekš minēto grozījumu Nr. 188, ar ko ievieš noteikumus saistībā ar “116” sērijas numuriem un pakalpojumiem, un jo īpaši numuru “116000” — pazudušu bērnu palīdzības dienesta tālruņa līniju. Pēdējais teikums būtu jāsvītro, jo tas ir nesamērīgs un dažās valstīs būtu sarežģīti to īstenot. Grozījumi ir ierosināti, lai atspoguļotu faktu, ka tiesiskajā regulējumā var aptvert noteikumus par “116” sērijas numuru piešķiršanu (bet ne par jautājumiem, kas saistīti ar šo dienestu darbību), un lai veicinātu šo numuru izmantošanu dalībvalstīs.

21.a apsvērums (jauns)

“Saskaņā ar Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmumu 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar "116", rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību*, Komisija ir rezervējusi numurus, kuri sākas ar "116", noteiktiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību. Šā lēmuma pamatā ir Pamatdirektīvas 10. panta 4. punkts, un tāpēc tas ir saistīts ar numerācijas plāna jautājumiem. Minētajā lēmumā noteiktos numurus nevar izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti lēmumā, taču dalībvalstīm nav jānodrošina, ka ar šiem rezervētajiem numuriem saistītie pakalpojumi tiek faktiski sniegti. Attiecīgajiem Lēmuma 2007/116/EK noteikumiem ir jābūt atspoguļotiem Direktīvā 2002/22/EK, lai tos vēl ciešāk iekļautu reglamentējošajos noteikumos par elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kā arī nodrošinātu piekļuvi galalietotājiem ar invaliditāti. Lai nodrošinātu efektīvu “116” sērijas numuru un pakalpojumu ieviešanu un lai veicinātu šo numuru izmantošanu, Komisijai jābūt tiesībām pieņemt īstenošanas pasākumus . Ņemot vērā īpašos aspektus saistībā ar ziņošanu par bērnu pazušanas gadījumiem un pašreiz ierobežoto attiecīgā dienesta pieejamību, dalībvalstīm ne tikai jārezervē numurs, bet arī jānodrošina, ka dienests ziņošanai par bērnu pazušanas gadījumiem faktiski ir pieejams to teritorijā, zvanot pa tālruni "116000 " .

_________

1 * OV L 49, 17.02.2007, 30. lpp."

- Grozījums Nr. 193

Šis grozījums ir saistīts ar grozījumu Nr. 14. Jēdzieni 'pamatnostādnes' un 'citi pasākumi' nav definēti precīzi. Tā rezultātā Eiropas Savienībā īstenošana varētu notikt atšķirīgi, un varētu rasties juridiskā nenoteiktība. Tāpēc tie ir svītroti.

Grozošā tiesību akta 1. panta 13. punkta b) apakšpunkts; Direktīvas 2002/22/EK 22. panta 3. punkts.

“Lai novērstu pakalpojuma kvalitātes pazemināšanos un datu plūsmas palēnināšanos tīklos un nodrošinātu, ka netiek nepamatoti ierobežota lietotāju piekļuve likumīgam saturam vai iespējas izplatīt šādu saturu, vai pēc savas izvēles izmantot lietotnes un pakalpojumus , valsts regulatīvās iestādes var pieņemt pamatnostādnes, kurās nosaka noteikt pakalpojumu kvalitātes obligātās prasības, un attiecīgā gadījumā veikt citus pasākumus . Šajās pamatnostādnēs un pasākumos Minētajās prasībās pienācīgi ņem vērā visus standartus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīvas) 17. pantu.

Komisija pēc šādu pamatnostādņu un pasākumu prasību izvērtēšanas un apspriešanās ar [xxx] var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, ja tā uzskata, ka valsts mērogā noteiktas minētās pamatnostādnes vai pasākumi prasības var radīt šķēršļus iekšējā tirgū. Minētos Šādus pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

- Grozījums Nr. 194

Grozījums ir pieņemams principā. Tomēr ir ierosināta jauna redakcija, lai nodrošinātu labāku saikni starp tiesisko regulējumu un tiesību aktiem elektronisko sakaru jomā. Norāde uz "tiesībaizsardzības" iestādēm šajā kontekstā šķiet nepiemērota un tāpēc ir svītrota.

14.b apsvērums (jauns)

“Ja Kopienas tiesību aktos nav attiecīgu noteikumu — saturu, lietotnes un pakalpojumus uzskata par likumīgiem vai kaitīgiem saskaņā ar valsts materiālajām tiesībām un procesuālo likumu. Saskaņā ar atbilstīgo kārtību lemt par to, vai saturs, lietotnes vai pakalpojumi ir likumīgi vai kaitīgi ir dalībvalstu attiecīgo iestāžu uzdevums, par to nav jālemj elektronisko sakaru tīkla operatoriem vai pakalpojumu sniedzējiem. Direktīva 2002/22/EK Pamatdirektīva un īpašās direktīvas neskar Direktīvu 2000/31/EK (Elektroniskās tirdzniecības direktīva), kurā, cita starpā, ir noteikums par vienkāršo līniju starpnieku pakalpojumu sniedzējiem (kā tajā definēts) . Direktīvā 2002/22/EK Pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās nav prasīts, lai operatori uzraudzītu to tīklos pārraidīto informāciju vai veiktu represīvas darbības vai kriminālvajāšanu pret saviem klientiem šīs informācijas dēļ, kā arī nav noteikts, ka operatori būtu atbildīgi par šo informāciju. Par represīvām darbībām vai kriminālvajāšanu ir atbildīgas attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes.”

4.3. Grozījumi, kurus Komisija nepieņem

Komisija nevar pieņemt grozījumu Nr. 1, 10, 17, 24, 28, 29, 35, 36, 39, 40, 42, 45, 46, 49, 50, 52, 57, 58, 59, 62 (pirmo daļu), 69, 78, 83, 84, 92 (pirmo daļu), 95, 96, 98, 101, 102, 104, 107, 108, 113, 114 (pirmo daļu), 117, 119, 120, 121, 123, 124, 125, 128, 130, 133, 140, 142, 144, 146, 147, 157, 163, 174, 166, 186 un 190.

5. Grozītais priekšlikums

Ņemot vērā EK līguma 250. panta 2. punktu, Komisija groza savu priekšlikumu atbilstoši iepriekš minētajam.