[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2008

COM(2008) 711 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko formulē nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem grozīt Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai un tās sarakstu

(iesniegusi Komisija)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko formulē nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem grozīt Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai un tās sarakstu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Saskaņā ar EK līguma 174. panta 1. punktu viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas. Tas nozīmē, ka mērķis ir sugu, tostarp vaļu, saglabāšana visā pasaulē. Eiropas Kopiena uzskata, ka vaļu un citu vaļveidīgo resursi ir jāsaglabā; tā ir pieņēmusi tiesību aktus par vidi, ar kuriem šajā ziņā nodrošina augstu aizsardzības līmeni.

2. Biotopu direktīvas[1] IV pielikumā ir iekļauti visi vaļveidīgie. Tas nozīmē, ka visas vaļu sugas tiek rūpīgi sargātas no tīšas to traucēšanas, medīšanas vai nogalināšanas Kopienas ūdeņos. Ar minēto direktīvu arī aizliedz savvaļā sagūstītu īpatņu turēšanu, pārvadāšanu, pārdošanu, kā arī apmaiņu. Šis tiesību akts turklāt aizliedz atsākt vaļu komerciālās medības no jebkura krājuma, kas pilnībā vai daļēji atrodas Kopienas ūdeņos. Tā kā vaļu krājumi migrē, ir skaidrs, ka Biotopu direktīvas mērķus iespējams pilnībā sasniegt tikai tad, ja pastāv līdzvērtīgs starptautiskais regulējums.

3. Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību [2], ar kuru Eiropas Kopienā īsteno noteikumus, kas paredzēti Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ( CITES ), aizliedz vaļveidīgo introducēšanu Kopienā, ja to veic galvenokārt komerciālā nolūkā[3]. Šo stingro aizsardzību vēl pastiprinās nesen pieņemtā EK Jūras vides stratēģija[4] un ierosinātā Jūras vides direktīva[5], kas, domājams, stiprinās vaļu aizsardzību Kopienā, jo paredz sasniegt vispārējo mērķi — saglabāt labu vides stāvokli Kopienas jūrās.

4. Tātad Kopienas vides politikas augstākais mērķis saistībā ar vaļiem ir nodrošināt to visstingrāko aizsardzību. Iepriekš minētie tiesību akti vides jomā nodrošina visaugstākā līmeņa aizsardzību, jo ir panākta visaptveroša noteikumu saskaņotība.

5. EK politika par vaļiem attiecībā uz Kopienas ūdeņiem būs efektīva tikai tad, ja to papildinās visaptveroša darbība visā pasaulē. Saistībā ar integrēto ES jūrniecības politiku Komisija strādās, lai saskaņotu Eiropas intereses par starptautiskiem jautājumiem.

6. Starptautiskā Vaļu medību komisija ( IWC ) ir kompetentā starptautiskā organizācija par vaļu krājumu saglabāšanu un pārvaldību pasaulē; šī komisija tika izveidota, pamatojoties uz 1946. gadā parakstīto Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai (Konvencija). Konvencijas mērķis ir „nodrošināt vaļu krājumu pienācīgu saglabāšanu un tādā veidā dot iespējas vaļu medību nozarei plānveidīgi attīstīties” (Konvencijas preambula). IWC dalībnieces var būt tikai valdības, kas pievienojušās Konvencijai. Lai EK kļūtu par tās dalībnieci, Konvencijā nepieciešami grozījumi, kas jāratificē visiem IWC dalībniekiem, parakstot attiecīgu protokolu. Komisija 1992. gadā pieņēma priekšlikumu[6] uzsākt sarunas par Kopienas pievienošanos Konvencijai, bet Padome šā priekšlikuma sakarā vēl nav rīkojusies. Tomēr Kopienai IWC ir novērotāja statuss.

7. Vaļu komerciālās medības tika pārtrauktas 1986. gadā pēc tam, kad pieņēma moratoriju, par kuru bija vienojušās lielākā daļa IWC pārstāvēto valstu. Galvenais iemesls aizliegt vaļu komerciālās medības bija tas, ka nebija uzticamas zinātniskās informācijas par dažādu vaļu krājumu stāvokli. Kopš tā laika svarīgākais jautājums, kuru regulāri apspriež IWC sanāksmēs, ir par to, vai vaļu krājumi ir pietiekami atjaunojušies, lai varētu kontrolēti atcelt vaļu medīšanas aizliegumu.

8. Tā kā IWC uzticēts divējāds uzdevums — vaļu medību pārvaldība un vaļu saglabāšana —, gadu gaitā nozīmīgākās vaļu medību atbalstītājas un noliedzējas valstis ieņēmušas diametrāli pretēju nostāju. Galvenās valstis, kuras atbalsta vaļu medīšanu (piemēram, Japāna, Īslande un Norvēģija), pastāvīgi apstrīd moratoriju un turpina vaļu medības mērķiem, ko pašas dēvē par zinātniskiem, vai saskaņā ar citiem izņēmumiem.

9. Vispārējais aizliegums medīt vaļus komerciāliem nolūkiem, par kuru lēmumu pieņēma IWC , atbilst EK politikas virzieniem, kas noteikti ar iepriekš pieminētajiem tiesību aktiem. Ir svarīgi, ka IWC nodrošina vaļu efektīvu aizsardzību visā pasaulē. Tāpēc 21 ES dalībvalstij, kas ir IWC dalībvalstis[7], ikvienā IWC sanāksmē jāpauž viedoklis par šādiem priekšlikumiem, kas ir Kopienas kompetencē.

10. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas atspoguļots EK līguma 10. pantā, un principu par vienotu ārējo pārstāvību ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis sagatavotu IWC sanāksmes, Padomē vienojoties par ES kopējo nostāju. Tā kā Komisijai ir novērotāja statuss, kas pēc būtības ierobežo tās iespējas, šo nostāju pauž dalībvalstis, kas IWC darbojas kopīgi un Kopienas interesēs. Tāpat ir svarīgi, lai pārējās dalībvalstis, kuras vēl nav IWC Puses, paātrinātu pievienošanās procedūru. Tikai darbojoties kopā un formulējot Kopienas nostāju, ES dalībvalstīm būs izredzes panākt, ka tiek radīts un piemērots atbilstīgs un efektīvs starptautiskais regulējums vaļu aizsardzībai.

11. Tādēļ Komisija ierosina Padomei pieņemt lēmumu, kam ir šāds juridiskais pamats — 175. pants (vides politika) un 300. panta 2. punkta 2. apakšpunkts (lai formulētu nostāju, kas Kopienas vārdā jāieņem struktūrā, kura izveidota ar nolīgumu, ja šāda struktūra pieņem lēmumus ar juridiskām sekām). Pienācīgi ievērojot mērķus, kuri attiecas tieši uz vides aizsardzību un kuri šobrīd jāsasniedz Eiropas Kopienai attiecībā uz IWC , Līguma 37. pants netiek ierosināts kā funkcionējošs šā lēmuma juridiskais pamats. Tas neierobežo Eiropas Kopienas ekskluzīvo kompetenci jūras resursu jomā atbilstīgi 3. panta 1) punkta e) apakšpunkta noteikumiem saistībā ar Līguma 32. pantu un I pielikumu un tādējādi visu ūdeņu dzīvo resursu jomā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002[8]. Tas nerada precedentu jebkurām turpmākajām sarunām par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību, uz ko attiecas minētā regula.

12. IWC lēmumiem grozīt Konvencijas sarakstu ir juridiskas sekas, jo tie stājas spēkā pēc noteikta laika un nav jāratificē[9]. Gandrīz visās IWC sanāksmēs kopš aizlieguma stāšanās spēkā Japāna ir ierosinājusi veikt grozījumus Konvencijas sarakstā, kas atļautu vaļu medības ar noteiktiem nosacījumiem un de facto atceltu aizliegumu attiecībā uz dažiem krājumiem. Kopienai nav iespējams uzsākt un pabeigt iekšējās procedūras savas nostājas formulēšanai tikai pēc tam, kad citas IWC dalībvalstis iesniegušas grozījumu priekšlikumus, jo tos var iesniegt ne vēlāk kā 60 dienas pirms katras IWC sanāksmes. Turklāt – tā kā Kopienas ierosinātajiem mērķiem jāatbalsta tāda vispārēja starptautiska regulējuma attīstība, kurš ietver visas vaļu medību aktivitātes un kurš vēršas pret galvenajām iniciatīvām atcelt komerciālo vaļu medību moratoriju, Padome jau var ieņemt Kopienas nostāju turpmākajām IWC sanāksmēm.

13. Turklāt Kopienai būtu jāatbalsta saraksta grozījumi, kuru mērķis ir vaļu rezervātu izveidošana, un jāpretojas priekšlikumiem grozīt IWC reglamentu, paplašinot to jautājumu loku, par kuriem balso aizklāti, jo tas būtu pretrunā ar Orhūsas konvenciju, kurai pievienojusies Kopiena un tās dalībvalstis, un jo īpaši tās 3. panta 7. punktu.

14. Šis priekšlikums Padomes lēmumam pilnveido Padomes lēmumu, ko pieņēma Vides padome 2008. gada 5. jūnijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu[10]. Padomes lēmuma pieņemšana ļāva Kopienai koordinēt savu nostāju vairākos jautājumos 60. ikgadējā IWC sanāksmē 2008. gada jūnijā Čīles pilsētā Santjago.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko formulē nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem grozīt Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai un tās sarakstu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [11],

tā kā

(1) EK Līguma 174. panta 1. punktā minēts, ka viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

(2) Kopienā saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Direktīva par biotopiem)[12] visas vaļveidīgo sugas ir Kopienai nozīmīgas sugas un dalībvalstīm šīs sugas jāsaglabā vai jāatjauno tām labvēlīgā aizsardzības statusā savā teritorijā, uz kuru attiecas Līgums. Biotopu direktīvas IV pielikumā ir iekļauti visi vaļveidīgie. Tādēļ visas vaļu sugas tiek rūpīgi sargātas no tīšas to traucēšanas, medīšanas vai nogalināšanas Kopienas ūdeņos. Ar minēto direktīvu arī aizliedz savvaļā sagūstītu īpatņu turēšanu, pārvadāšanu, pārdošanu, kā arī apmaiņu.

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[13], ar kuru Eiropas Kopienā piemēro Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ( CITES ), aizliedz vaļveidīgo introducēšanu Kopienā, ja to veic galvenokārt komerciālā nolūkā[14].

(4) Vaļi ir migrējoša suga. Tāpēc EK vaļu politika un attiecīgie tiesību akti būs efektīvāka, ja to papildinās saskaņota darbība visā pasaulē.

(5) Starptautiskā Vaļu medību komisija ( IWC ) ir kompetentā starptautiskā organizācija par vaļu krājumu saglabāšanu un pārvaldību pasaulē; šī komisija tika izveidota, pamatojoties uz 1946. gadā parakstīto Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai ( ICRW ). IWC dalībnieces var būt tikai valdības. IWC Puses ir 21 Eiropas Savienības dalībvalsts[15]. Eiropas Kopiena IWC piedalās novērotāja statusā un to pārstāv Komisija.

(6) Vaļu komerciālās medības tika pārtrauktas 1986. gadā pēc tam, kad pieņēma moratoriju, par kuru bija vienojušās lielākā daļa IWC pārstāvēto valstu. Galvenās valstis, kuras atbalsta vaļu medīšanu, pastāvīgi apstrīd moratoriju un turpina vaļu medības mērķiem, ko pašas dēvē par zinātniskiem, vai saskaņā ar citiem izņēmumiem.

(7) IWC 60. ikgadējā sanāksmē 2008. gada jūnijā Čīles pilsētā Santjago tika uzsākts svarīgs process, lai noteiktu turpmāko IWC virzību. Dalībvalstīm būtu jācenšas konstruktīvi piedalīties visās diskusijās saistībā ar mērķi nodrošināt efektīvu starptautisko regulējumu.

(8) IWC darbojas, pamatojoties uz sarakstu, kas reglamentē vaļu medību norisi visā pasaulē. Saraksts ir pievienots Konvencijai un ir definēts kā neatņemama Konvencijas daļa. Tas ir saistošs Konvencijas Pusēm, un tajā izklāstīti sīki vaļu medību noteikumi saistībā ar vaļu resursu saglabāšanu un izmantošanu. Konvencijas pielikumā izklāstītie noteikumi un tā grozījumi ir Pusēm saistoši, ja vien Puses saskaņā ar ICRW V panta 3. punktu oficiāli neiebilst pret grozījumu.

(9) Priekšlikumiem par lēmumiem grozīt sarakstu, ko pieņem IWC , var būt juridiskas sekas, un tie var ietekmēt Kopienas politikas un tiesību aktu mērķu sasniegšanu attiecībā uz vaļveidīgajiem. Daži priekšlikumi, kurus regulāri izvirza lēmuma pieņemšanai IWC sanāksmēs, ir par vaļu medību atļaušanu, nosakot kvotas un piemērojot pārvaldības pasākumus, vai par vaļu rezervātu ierīkošanu, un šajos jautājumos attiecībā ir jāformulē Kopienas nostāja.

(10) Pienācīgi ievērojot mērķus, kuri attiecas tieši uz vides aizsardzību un kuri šobrīd jāsasniedz Eiropas Kopienai attiecībā uz IWC , Līguma 37. pants netiek ierosināts kā funkcionējošs šā lēmuma juridiskais pamats . Tas neierobežo Eiropas Kopienas ekskluzīvo kompetenci jūras resursu jomā atbilstīgi 3. panta 1) punkta e) apakšpunkta noteikumiem saistībā ar Līguma 32. pantu un I pielikumu un tādējādi visu ūdeņu dzīvo resursu jomā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002[16]. Tas nerada precedentu jebkurām turpmākajām sarunām par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību minētās regulas ietvaros.

(11) Dalībvalstīm ir pienākums lojāli sadarboties saskaņā ar EK līguma 10. pantu, un tās nevar uzņemties pienākumus, kas pārsniedz Kopienas tiesību aktu regulējuma jomu un kas var ietekmēt Kopienas noteikumus vai mainīt to darbības jomu.

(12) Tā kā Kopienai ir novērotāja statuss IWC , Kopienas nostāja tās kompetences jautājumos būtu jāieņem Padomei un jāpauž dalībvalstīm, kopīgi rīkojoties Kopienas interesēs.

(13) IWC sanāksmēs Kopienai un dalībvalstīm cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu jebkuru ICRW un tās saraksta grozījumu atbilstību Kopienas politikas un tiesību aktu mērķiem attiecībā uz vaļiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopienas nostāja Starptautiskās Vaļu medību komisijas ( IWC ) sanāksmēs ir tāda, kāda izklāstīta šā lēmuma pielikumā, un to pauž dalībvalstis, kopīgi rīkojoties Kopienas interesēs.

2. pants

Ja 1. pantā minēto nostāju varētu ietekmēt jauna zinātniska vai tehniska informācija, kas kļūst zināma pirms IWC sanāksmes vai tās laikā, vai ja sanāksmes laikā tiek izteikti jauni priekšlikumi, par kuriem Kopienas nostāja vēl nav formulēta, Kopienas nostāja par attiecīgo priekšlikumu formulējama, koordinējot to uz vietas, pirms sanāksmē balso par minēto priekšlikumu.

[…]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs […]

PIELIKUMS

15. Eiropas Kopienas vispārējais mērķis saistībā ar IWC ir nodrošināt efektīvu starptautisko regulējumu vaļu aizsardzībai un pārvaldībai, kas garantētu ievērojamu ilgtermiņa uzlabojumu vaļu saglabāšanas statusā, kā arī pakļautu visas vaļu medību darbības IWC kontrolei.

16. Dalībvalstis, rīkojoties kopīgi Kopienas interesēs, ieņem šādu nostāju attiecībā uz IWC lēmumu priekšlikumiem:

17. atbalsta to, ka Konvencijas pielikumā tiek saglabāts vaļu komerciālas medīšanas moratorijs;

18. iebilst pret priekšlikumiem par jauna veida vaļu medībām, kas pašlaik nav paredzētas Konvencijā un kas varētu apdraudēt iespējas saglabāt vaļu komerciālu medību moratoriju, ja vien šādos priekšlikumos nav paredzēti ievērojami ilgtermiņa uzlabojumi vaļu saglabāšanas statusā un tajos visas IWC dalībvalstu veiktās vaļu medību darbības nonāk IWC pārraudzībā;

19. atbalsta priekšlikumus saskaņā ar IWC noteikumiem izveidot vaļu rezervātus;

20. atbalsta priekšlikumus pārvaldīt vietējo iedzīvotāju iztikas nolūkā veiktas vaļu medības ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta attiecīgo krājumu saglabāšana, pienācīgi ņemot vērā piesardzības principu un Zinātniskās komitejas ieteikumus, un ka vaļu medības atbilstīgi reglamentē un nozveja atbilst dokumentētām un atzītām vajadzībām;

21. atbalsta priekšlikumus, lai izbeigtu tā saucamās "vaļu medības zinātniskos nolūkos", ko nekontrolē IWC ;

22. iebilst pret visiem priekšlikumiem grozīt IWC reglamentu, paplašinot to jautājumu loku, par kuriem balso aizklāti.

[1] Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[2] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[3] Arī Padomes Regulā (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem noteikumiem vaļu un pārējo vaļveidīgo importēšanai sarakstā iekļautos produktus ļauts ievest tikai tad, ja tos neizmanto komerciāliem nolūkiem.

[4] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija (COM(2005) 504., galīgā redakcija).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

[6] Padomes Lēmuma projekts, ar kuru Komisijai atļauj Kopienas vārdā veikt sarunas par protokolu, ar kuru groza Starptautisko konvenciju vaļu medību regulēšanai (Vašingtona, 1946. gada 2. decembris), COM (92) 316.

[7] Austrija, Beļģija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovākijas Republika, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Rumānija.

[8] Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, OV L 358, 31.12.2002., 59.-80. lpp.

[9] Skatīt Konvencijas V pantu. Saskaņā ar 3. punktu saraksta grozījumi Pusēm kļūst saistoši deviņdesmit dienu laikā, ja tās neiesniedz iebildumu.

[10] COM(2007) 821 galīgā redakcija.

[11] OV C […], […], […] lpp.

[12] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[13] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[14] Arī Padomes Regulā (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem noteikumiem vaļu un pārējo vaļveidīgo importēšanai sarakstā iekļautos produktus ļauts ievest tikai tad, ja tos neizmanto komerciāliem nolūkiem.

[15] Austrija, Beļģija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovākijas Republika, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Rumānija.

[16] Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, OV L 358, 31.12.2002., 59. - 80. lpp.