[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.10.2008

COM(2008) 636 galīgā redakcija

2008/0192 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK {SEC(2008)2592}{SEC(2008)2593}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Kopienas tiesisko regulējumu attiecībā uz vienlīdzības principa piemērošanu attieksmē pret pašnodarbinātām sievietēm un vīriešiem un šo personu laulātajiem. Ar šo priekšlikumu tiks atcelta Direktīva 86/613/EEK[1], un tas būs piemērojams attiecībā uz tiem aspektiem, kurus neskar Direktīva 2006/54/EK, Direktīva 2004/113/EK un Direktīva 79/7/EEK, lai efektīvāk īstenotu vienlīdzības principu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā vai veicina šādu nodarbošanos.

Komisija savā likumdošanas un darba programmā 2008. gadam (turpmākā plānošana 2008. gadam, 2008/EMPL/021. punkts) ir paziņojusi par Direktīvas 86/613/EEK pārbaudi.

Vispārīgais konteksts

Savā ziņojumā[2] par Direktīvas 86/613/EEK īstenošanu Komisija secināja, ka direktīvas īstenošanas praktiskie rezultāti “nebija pilnīgi apmierinoši, vērtējot atbilstību direktīvas galvenajam mērķim, kas bija to laulāto vispārējā statusa uzlabošana, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās”.

Dokumentā “Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā”[3], Komisija paziņoja, ka dzimumu līdztiesības pārvaldības uzlabošanas nolūkā tā apņemas “pārbaudīt spēkā esošos ES tiesību aktus par dzimumu līdztiesību, kas nav iekļauti, 2005. gadā izdarot pārstrādāšanu (..), ar nolūku atjaunināt, mūsdienīgot un pārstrādāt, ja vajadzīgs”. Direktīva 86/613/EEK netika iekļauta pārstrādāšanas procedūrā.

Padome 2007. gada decembrī[4] aicināja Komisiju “apsvērt nepieciešamību vajadzības gadījumā pārstrādāt Padomes Direktīvu 86/613/EEK, lai pašnodarbinātām personām un laulātajiem, kas palīdz pašnodarbinātām personām, nodrošinātu tiesības saistībā ar mātes pienākumiem un tēva pienākumiem”.

Eiropas Parlaments ir konsekventi aicinājis Komisiju pārbaudīt minēto direktīvu[5], lai uzlabotu galvenokārt līdzstrādājošo laulāto stāvokli lauksaimniecībā.

Lisabonas Eiropadome 2000. gada sanāksmē ES izvirzīja stratēģisku mērķi – to izveidot par “konkurētspējīgāko un visdinamiskāko ekonomiku pasaulē, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, spējot panākt noturīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām un lielāku sociālo kohēziju”.

Lai sasniegtu stratēģisko mērķi – veicinātu vairāk un labākas darbavietas un sniegtu vienlīdzīgas iespējas visiem, Eiropas Savienībai jāpaplašina uzņēmējdarbība vispār un jo īpaši sieviešu uzņēmējdarbība. Tas ir atzīts Komisijas paziņojumos “Vispirms domāt par mazākajiem” [6] un “Atjaunināta sociālā programma” [7].

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Direktīva 86/613/EEK attiecas uz divām dažādām personu kategorijām – “pašnodarbinātas personas” un “līdzstrādājošie laulātie”. Šo abu kategoriju personu tiesiskā situācija ir atšķirīga.

Attiecībā uz pašnodarbinātām personām dažās jomās ir piemērojami citi juridiski teksti, ar ko īsteno vienlīdzības principu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem. Diskriminācija dzimuma dēļ ir aizliegta sociālās nodrošināšanas jautājumos un saistībā ar citiem sociālās apdrošināšanas elementiem (Direktīva 79/7/EEK), sociālā arodnodrošinājuma sistēmā (Direktīva 86/378/EEK), attiecībā uz nosacījumiem par pašnodarbinātības iespējām (Direktīva 2002/73/EK un Direktīva 2006/54/EK) un pieejamību precēm un pakalpojumiem, un to piegādi (Direktīva 2004/113/EK).

Ciktāl tas attiecas uz “ līdzstrādājošajiem laulātajiem ” Direktīva 86/613/EEK ir vienīgais juridiskais teksts, ko piemēro ES līmenī.

Komisija 1994. gadā pieņēma ziņojumu[8] par Direktīvas 86/613/EEK īstenošanu, kurā tā secināja: “Stingri juridiskā nozīmē šķiet, ka Direktīva 86/613/EEK dalībvalstīs ir īstenota. Vērtējot atbilstību direktīvas galvenajiem mērķiem, kas bija līdzstrādājošo laulāto vispārējā statusa uzlabošana, praktiskais rezultāts tomēr nav pilnīgi apmierinošs”. Turklāt ziņojumā ir uzsvērts, ka nav vispārējas politikas, kas paredzēta līdzstrādājošo laulāto situācijas risināšanai, un norādīts, ka “vienīgais veids, kādā iespējams sasniegt šo mērķi, lai atzītu laulātā darbu (..), ir laulātajiem katram atsevišķi piešķirt tiesības uz sociālo nodrošinājumu”.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šā priekšlikuma mērķis pilnīgi atbilst ES politikas virzieniem un jo īpaši Lisabonas stratēģijai izaugsmei un nodarbinātībai. Saskaņā ar EK līgumu Kopiena, veicot jebkuru darbību, tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Dzimumu līdztiesība ir būtisks Lisabonas stratēģijas elements: lai sasniegtu ES mērķi attiecībā uz sieviešu nodarbinātības līmeni, ir svarīgi uzņēmējdarbības jomā novērst atšķirības saistībā ar dzimumu līdztiesību, jo dzimumu nevienlīdzība pašnodarbinātībā ir ļoti liela.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Apspriešanās

Sagatavojot šo iniciatīvu, Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts centās apspriesties ar visām ieinteresētajām personām, kuru uzmanību, iespējams, saista šis jautājums, gan arī ar tiem, kurus minētā iniciatīva varētu skart, gan ar tiem, kuri tiktu iesaistīti tās īstenošanā.

Komisija attiecīgi apspriedās ar Eiropas sociālajiem partneriem, citām ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevēju komiteju.

Organizācijas, ar kurām ir notikušas apspriedes, pauda atšķirīgus viedokļus par šīs direktīvas pārskatīšanu. Arodbiedrības un lauksaimniecības organizācijas piekrīt direktīvas grozīšanai un dzimumu līdztiesības uzlabošanai attiecībā uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem.

Struktūra, kura pārstāv lauksaimniecības organizācijas, atbalsta to, ka visiem lauku saimniecībās nodarbinātiem partneriem ir vienlīdzīgas tiesības attiecībā uz vienlīdzīgiem pienākumiem. No otras puses, organizācijas, kuras pārstāv MVU un nozaru darba devējus, lielākoties pauž bažas par jebkuru grozījumu iespējamajām izmaksām un iebilst pret ikvienu grozījumu, kas palielinātu sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Arī sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevēju komiteja (tās sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, Eiropas sociālie partneri un NVO), ar kuru notika apspriešanās, uzskata, ka direktīva būtu jāgroza, lai līdzstrādājošajiem laulātajiem līdz ar nodrošinājumu, ko sniedz sociālās aizsardzības shēmas, piešķirtu skaidru profesionālo statusu un lai pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem paredzētu apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu/ paternitātes atvaļinājumu.

Eiropas Sieviešu lobijs atbalsta vienlīdzīgu iespēju padomdevēju komitejas viedokli. Ar ģimenes lietām saistītu organizāciju konfederācija Eiropas Savienībā ( COFACE ) stingri atbalsta ieceri pārstrādāt Direktīvu 86/613/EEK, lai pašnodarbinātām sievietēm piešķirtu pietiekami ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, tādējādi lai sievietēm nodrošinātu normālu grūtniecības norisi un mātēm pēc normālām dzemdībām pietiekamu fizisko atkopšanos, un lai dalībvalstīm uzliktu par pienākumu atzīt līdzstrādājošo laulāto devumu ģimenes uzņēmumam, un lai nodrošinātu, ka šie subjekti gūst no sociālās aizsardzības tādu pašu labumu kā pašnodarbinātās personas.

Turklāt dalībvalstu nostāja nav ne tuvu vienprātīga – dažas dalībvalstis pieprasa ES tiesiskā regulējuma uzlabošanu, citas apgalvo, ka nesaskata vajadzību pārbaudīt valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz ko attiecas direktīva vai ES tiesiskais regulējums.

Komisija ir pēc iespējas ņēmusi vērā apspriešanās laikā paustos viedokļus, ierobežojot intervenci tikai attiecībā uz to, kas absolūti nepieciešams, lai īstenotu vienādas attieksmes principu, un rūpīgi novērtējot dažādu politisko risinājumu izmaksas un ieguvumus.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ievērojot vajadzību pārskatīt Direktīvu 86/613/EEK, Komisija ir lūgusi neatkarīgu tiesību ekspertu grupu, kura specializējas tādu Kopienas tiesību aktu piemērošanā, kas regulē vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, sagatavot ziņojumu par direktīvas īstenošanu, tās robiem un nepilnībām, un uzlabošanas veidiem[9].

Turklāt tika uzdots pētījums[10], lai sniegtu pārskatu par situāciju dalībvalstīs un novērtētu dažādu politisko risinājumu izmaksas un ieguvumus.

Plaši tika izmantoti citi pētījumi, jo īpaši Paraugprakse jauno uzņēmēju un līdzstrādājošo partneru sociālās aizsardzības jomā un ietekme uz uzņēmējdarbības sākšanu [11] .

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma ziņojumā uzmanība tika pievērsta tam, vai Direktīvas 86/613/EEK pārskatīšana būtu lietderīga, ņemot vērā tās mērķus, kuri galvenokārt bija uzlabot vienlīdzības principa piemērošanu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem un palielināt sieviešu līdzdalību pašnodarbinātībā.

Tika noteikti trīs politikas risinājumi: neveikt nekādu darbību ES līmenī, paredzēt nesaistošus pasākumus un grozīt Direktīvu 86/613/EEK.

Tad ziņojumā uzmanība tika pievērsta trīs minēto risinājumu ietekmei. Tādēļ risinājums – grozīt direktīvu – tika iedalīts četros sīkākos politiskos risinājumos (kuri neizslēdz viens otru):

- [sociālās] aizsardzības uzlabošana grūtniecības un bērna piedzimšanas gadījumā;

- ģimenes locekļu kopšanas atvaļinājuma piešķiršana;

- līdzstrādājošo laulāto devuma atzīšana;

- valsts [dzimumu] līdztiesības struktūru kompetences noteikšana šajā jomā.

Pēc tam, kad bija pamatīgi izpētīta katra risinājuma ietekme, ziņojumā tika secināts, ka ar risinājumu – neveikt nekādu jaunu darbību ES līmenī – nevarētu sasniegt nevienu no minētajiem mērķiem. Ziņojumā arī secināts, ka nesaistoši pasākumi būtu jāsaglabā un jāattīsta, taču tie nebūtu alternatīva direktīvas grozīšanai. Direktīvas pārstrādāšana tika uzskatīta par vienīgo risinājumu, ar ko varētu sasniegt minētos mērķus

Izmaksu nozīmē ietekmes novērtējuma ziņojumā tika secināts, ka izmaksas, ko radītu risinājums – piešķirt pašnodarbinātai sievietei grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, būtu nelielas astoņās dalībvalstīs, kuras jau to nenodrošina. Attiecībā uz sociālo apdrošināšanu šā risinājuma īstenošana varētu būt neitrāla, ja to pilnībā apmaksātu pašas pašnodarbinātās personas. Minētajā gadījumā sociālās nodrošināšanas sistēmām paredzētais iemaksu maksimālais palielinājums arī turpmāk būtu neliels (no 0,05 % Lietuvā līdz 1,75 % Bulgārijā). Praksē sociālās apdrošināšanas līdzekļi ir no dažādiem avotiem (pašnodarbināto personu iemaksas un nodokļi, un tāpēc izmaksas būtu jāsadala starp dalībvalstīm un pašnodarbinātām personām).

Jebkurā gadījumā minētā pasākuma finansiālo ietekmi varētu mazināt, atstājot pašnodarbinātajām sievietēm iespēju izvēlēties, vai gūt (vai negūt) labumu no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

Attiecībā uz risinājumu piešķirt līdzstrādājošajiem laulātajiem tāda paša līmeņa [sociālo] aizsardzību kā pašnodarbinātām personām, sociālās nodrošināšanas shēmām paredzētās izmaksas būtu neitrālas vismaz divos gadījumos: ja tās pilnīgi sedz pašnodarbinātās personas, proporcionāli palielinot savas iemaksas, vai ja dalībvalstis izvēlas uzņemties pabalstu un ģimenes uzņēmumā izdarīto iemaksu sadali, kas atspoguļo pašnodarbinātās personas un laulātā, kas piedalās pašnodarbinātās personas darbībās, procentuālo ieguldījumu ģimenes uzņēmumā. Otrajā gadījumā pasākums varētu būt neitrāls sociālās nodrošināšanas shēmas izmaksu un iemaksu nozīmē.

Jebkurā gadījumā pasākuma finansiālo ietekmi var arī samazināt, paredzot līdzstrādājošajiem laulātajiem izvēles iespēju attiecībā uz pievienošanos (vai nepieviešanos) sociālās apdrošināšanas shēmai, kuru piemēro pašnodarbinātajām personām.

Ziņojumā tika secināts, ka risinājums, ar ko vislabāk sasniegt mērķus, ir grozīt Direktīvu 86/613/EEK. Ņemot vērā iespējamo risinājumu izmaksas dalībvalstīm un pašnodarbinātām personām, priekšroka tika dota pieejai, kura ietver šādus aspektus:

- paredzēt iespēju pašnodarbinātām sievietēm izmantot attiecīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodu;

- atzīt līdzstrādājošo laulāto devumu ģimenes uzņēmumam, nodrošinot šiem subjektiem sociālo aizsardzību, kas ir līdzvērtīga pašnodarbināto partneru sociālajai aizsardzībai, un

- diskriminācijas gadījumos noteikt pilnvaru apjomu valsts [dzimumu] līdztiesības struktūrām.

3. Juridiskie aspekti

Juridiskais pamats

Sākotnēji attiecībā uz pašnodarbinātām personām Romas līguma 119. pants netika nepiemērots. Stājoties spēkā Amsterdamas līgumam, šī situācija mainījās. Jaunais EK līguma 141. panta 3. punkts pašlaik attiecas uz “nodarbinātības un profesiju jautājumiem” un tāpēc skar pašnodarbinātas personas.

Romas līguma 119. panta darbības joma bija ierobežota, tādēļ, pamatojoties uz tā 100. un 235. pantu, tika pieņemta Direktīva 86/613/EEK, divi “papildinoši” juridiskie pamati, ar ko Padomei tika dota iespēja pieņemt direktīvas, kas paredz tuvināt tādus dalībvalstu tiesību aktus, kuri tieši ietekmē kopējā tirgus izveidi vai darbību vai gadījumā, kad apstiprinājies, ka ir nepieciešama Kopienas darbība, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem, un Līgumā nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras.

Tomēr pašlaik šim priekšlikumam var būt īpašs juridiskais pamats, t.i., EK līguma 141. pants.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pants paredz, ka vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir daļa no Kopienas uzdevumiem.

Nav daudz sieviešu, kas ir pašnodarbinātas personas – tas ir dzimumu nelīdztiesības jautājums: Tas, ka, salīdzinot ar vīriešiem, sievietes attiecībā uz ģimenes pienākumiem nav vienlīdzīgas, šķiet, negatīvi ietekmē sieviešu līdzdalību uzņēmējdarbībā.

Ciktāl tas attiecas uz līdzstrādājošajiem laulātajiem, nepietiekamā nodrošinātība, ko paredz sociālā apdrošināšana, un tas, ka netiek atzīts šo subjektu devums ģimenes uzņēmumam, dažiem uzņēmumiem rada negodīgas priekšrocības saistībā ar konkurētspēju, tādējādi šī iniciatīva visā Eiropā nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus.

ES jau ir spēkā Direktīva 86/613/EEK, kura attiecas uz šajā priekšlikumā skartajiem jautājumiem. ES līmeņa juridisks instruments ir vienīgais veids, lai Eiropā nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus. Valstu tiesību akti ievērojami atšķiras īpaši attiecībā uz līdzstrādājošā laulātā statusu, un šis apstāklis varētu radīt negodīgas priekšrocības saistībā ar uzņēmumu konkurētspēju, ja aizsardzības līmenis ir mazāks vai tās vispār nav.

Šis priekšlikums nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu minētās iniciatīvas mērķa sasniegšanu.

Ierosinātā direktīva ir instruments, kurā paredzēti minimālie standarti, un tajā būs izklāstīti galvenie minimālie standarti, vienlaikus atļaujot stingrākus standartus tām dalībvalstīm, kuras ir paudušas attiecīgu vēlmi. Īpaši jānorāda, ka direktīvā nebūs noteikuma, ka visiem līdzstrādājošajiem laulātajiem tiek sniegta tāda paša līmeņa sociālā aizsardzība kā pašnodarbinātajām personām, taču minētie subjekti pēc pašu pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām. Dalībvalstis joprojām būs kompetentas, nosakot ieguldījumu līmeni un visus pasākumus attiecībā uz pabalstiem un iemaksām, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šīs direktīvas obligātie noteikumi.

Tāpēc šajā priekšlikumā ir ievēroti subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips, jo šo priekšlikumu ierosina atbilstīgā līmenī un tas nepārsniedz to, kas ir pilnīgi nepieciešams ES līmenī, lai sasniegtu attiecībā uz šo iniciatīvu noteiktos mērķus.

Instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu paredzēts aizstāt spēkā esošu direktīvu, tāpēc, lai to veiktu, direktīva ir piemērotākais tiesību akts.

Turklāt direktīva jebkurā gadījumā ir piemērots instruments, kas visās dalībvalstīs nodrošina saskanīgu obligātas aizsardzības līmeni, vienlaikus dodot katrai dalībvalstij iespēju lemt par attiecīgo noteikumu labāko īstenošanas veidu.

Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumu teksts, ar kuriem tiek transponēta šī direktīva, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula.

Eiropas Ekonomikas zona

Šis dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu, un pēc EEZ Apvienotās Komitejas lēmuma šo direktīvu piemēros visās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, kuras nav ES dalībvalstis.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. Sīkāks skaidrojums par konkrētiem priekšlikuma noteikumiem

1. pants

Direktīvas 1. panta 1. punkts atbilst Direktīvas 86/613/EEK 1. panta 1. punktam. Tajā ir formulēts direktīvas mērķis, t.i., piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā. Šī Direktīva attiecas vienīgi uz tiem aspektiem, kuri jau nav skarti Direktīvā 2006/54/EK un Direktīvā 79/7/EEK. Direktīvas 1. panta 2. punktā ir noteikts to personu loks, uz kurām attiecas direktīva.

Direktīvas 1. panta 2. punktā ir noteikts to personu loks, uz kurām attiecas šī direktīva. Tas ir tas pats, kas Direktīvas 86/613/EEK 2. pantā. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem.

Direktīvas 1. panta 3. punktā skaidrots, ka šī direktīva neattiecas uz jautājumiem, kas skarti Direktīvā 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Jo īpaši jāatzīmē, ka arī turpmāk tiek piemērots Direktīvas 2004/113/EK 5. pants par līgumiem apdrošināšanas un saistītu finanšu pakalpojumu jomā.

2. pants

Direktīvas 2. pantā ir pārgrupētas tajā izmantoto terminu definīcijas. Izmantotas terminu “pašnodarbinātās personas” un “laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās” definīcijas, kas ietvertas Direktīvā 86/613/EEK. Termina “laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās” definīcija tiek grozīta: tiek pievienoti vārdi “kas palīdz” vai “dzīves partneri”. Grozījuma mērķis ir definīcijā iekļaut visas personas, kuras neatkarīgi no ģimenes stāvokļa ar valsts tiesību aktiem atzītas par “ dzīves partneriem” un regulāri piedalās ģimenes uzņēmuma darbībās. Lai novērstu neskaidrību, vārds “kompanjons” tiek aizstāts ar terminu “biznesa partneris”.

No pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem ir izmantoti termini “tieša diskriminācija”, “netieša diskriminācija”, “aizskaršana” un “ uzmākšanās, kas saistīta ar personas dzimumu”, un tie nekādā veidā nav cēlušies kādas iepriekš saskaņotas pieejas rezultātā. Jēdzieni “tieša un netieša diskriminācija” un “aizskaršana, kas saistīta ar personas dzimumu”, un “seksuāla uzmākšanās” mutatis mutandis ir pilnīgi vienādi ar tiem, kas iekļauti Direktīvā 2000/43/EK, Direktīvā 2000/78/EK, Direktīvā 2002/73/EK, Direktīvā 2004/113/EK un Direktīvā 2006/54/EK.

Aizskaršana, kas saistīta ar personas dzimumu, un seksuāla uzmākšanās notiek ne tikai darbavietā, bet arī citās personas dzīves jomās, arī saistībā ar pašnodarbinātību. Direktīvā 76/207/EEK un Direktīvā 2006/54/EK abi minētie jēdzieni ir definēti atsevišķi, jo raksturo atšķirīgas parādības. Aizskaršana, kas saistīta ar personas dzimumu, ir nelabvēlīga izturēšanās pret personu saistībā ar šīs personas dzimumu, tomēr tai nav jābūt seksuāla rakstura. Seksuāla uzmākšanās ir nevēlama fiziska, vārdiska, nevārdiska seksuāla rakstura rīcība.

3. pants

3. panta 1. punktā noteikta šajā direktīvā izmantotā vienlīdzīgas attieksmes principa nozīme. Tai pamatojums rasts Direktīvas 86/613/EEK 3. un 4. pantā Ar šo noteikumu ir aizliegta jebkāda tieša vai netieša diskriminācija saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbības sākšanu pašnodarbinātības jomā.

Direktīvas 3. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka abi aizskaršanas veidi tiek uzskatīti par diskrimināciju dzimuma dēļ un tādēļ ir aizliegti.

Direktīvas 3. panta 3. punktā uzmanība ir vērsta uz to, ka norādījums diskriminēt uzskatāms par diskrimināciju. Līdzīgs noteikums jau ir iekļauts Direktīvā 2000/43/EK un Direktīvā 2000/78/EK, pamatojoties uz EK līguma 13. punktu, un Direktīvā 2006/54/EK, pamatojoties uz EK līguma 141. panta 3. punktu, un ar tām paredzēts nodrošināt vienlīdzības principa īstenošanu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, profesionālajām mācībām un izaugsmi, un darba apstākļiem.

4. pants

Šis pants attiecas uz pozitīvu rīcību. Ievērojot pašreizējo direktīvu, īpaši Direktīvas 2004/113/EK, struktūru, šajā pantā ir nostiprināts, ka dalībvalstis var saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai direktīvas darbības jomā kompensētu kaitējumu, kas subjektiem dzimuma dēļ nodarīts zināmās nelabvēlīgās situācijās. Jāparāda, ka šādi pasākumi ir nepieciešami un vērsti uz to, lai pārvarētu konkrētu nelabvēlīgu situāciju, un jānosaka to darbības termiņš, t.i., šādiem pasākumiem jābūt spēkā ne ilgāk kā vajadzīgs konstatētās problēmas atrisināšanai. Piemēram, sākot uzņēmējdarbību, sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem parasti vairāku faktoru dēļ saskaras ar lielākām problēmām, ieskaitot grūtības, piesaistot riska kapitālu un saņemot atbalstu biznesa ideju pilnveidošanai. Lai gan vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošana, iespējams, palīdzēs uzlabot šo situāciju, tomēr maz ticams, ka tas ir pietiekami, lai pārvarētu nelabvēlīgo apstākļu kopumu, ar ko sievietes saskaras šajā jomā. Komisija uzskata, ka ar šo direktīvu netiks liegta iespēja ieviest pasākumus, lai dalībvalstīs pārvarētu atšķirības saistībā ar dzimumu līdztiesību uzņēmējdarbībā, un ka tāpēc dalībvalstīm jādod iespēja attiecīgos gadījumos izdarīt atkāpi no vienlīdzīgas attieksmes principa. Protams, saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru attiecībā uz pozitīvu rīcību šo pasākumu rezultātā nevar būt tā, ka sievietēm automātiski un bez nosacījumiem tiek dotas priekšrocības situācijās, kad sievietēm un vīriešiem ir vienlīdzīgas tiesības.

5. pants

Direktīvas 5. pants ir līdzīgs Direktīvas 86/613/EEK 5. pantam. Būtiskākais grozījums ir vārdu “vai dzīves partneri” iekļaušana, lai skaidri noteiktu, ka tas attiecas subjektiem, kuri neatkarīgi no ģimenes stāvokļa ar valsts tiesību aktiem atzīti par pašnodarbinātu personu “dzīves partneriem”.

6. pants

Direktīvas 6. pants ir līdzīgs Direktīvas 86/613/EEK 6. pantam. Jaunajā pantā noteikts, ka līdzstrādājošie laulātie pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām. Tajā nav noteikts, ka uz pašnodarbinātām personām jāattiecina kāda īpaša sociālās nodrošināšanas sistēma. Šajā pantā ir paredzēts pienākums līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc savas vēlēšanās pievienoties tai pašai sociālās apdrošināšanas shēmai, ko piemēro pašnodarbinātajai personai. Saskaņā ar šo pantu līdzstrādājošie laulātie pieņem lēmumu pievienoties vai nepievienoties attiecīgajai shēmai, bet dalībvalstīm vienīgi jānodrošina šāda iespēja. Dalībvalstis joprojām būs kompetentas, nosakot ieguldījumu līmeni un visus pasākumus attiecībā uz pabalstiem un iemaksām, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šīs direktīvas obligātie noteikumi.

7. pants

Ar 7. pantu tiek būtiski grozīts Direktīvas 86/613/EEK 8. pants. Direktīvas 8. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāizskata, vai un ar kādiem nosacījumiem pašnodarbinātajām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām profesionālās darbības pārtraukumos sakarā ar grūtniecību vai mātes pienākumiem var būt pieejami aizvietotāju dienesti vai esošie valsts sociālie pakalpojumi un tiesības uz naudas pabalstu atbilstīgi sociālā nodrošinājuma shēmai vai citai valsts sociālās aizsardzības sistēmai.

Direktīvas 7. panta 1. punktā noteikts, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pieprasījuma ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā paredzēts Direktīvā 92/85/EEK.

Saskaņā ar 7. punkta 2. un 3. punktu šādam grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam jābūt apmaksātam vismaz tādā līmenī, kas līdzvērtīgs slimības pabalstam, ko izmaksā darbnespējas gadījumā un uz ko attiecas valsts tiesību aktos noteiktais maksimālais apmērs. Ja attiecīgā persona neizmanto slimības pabalstu, maksājumam jābūt līdzvērtīgam jebkuram atbilstīgajam pabalstam, kas noteikts valsts līmenī.

Lai ņemtu vērā pašnodarbinātības īpatnības, direktīvas 7. panta 4. punktā paredzēts, ka pašnodarbinātām sievietēm ir tiesības uz laiku izvēlēties aizvietotāju dienestus kā vienu no finansiālā pabalsta iespējām. Šis noteikums dos iespēju pašnodarbinātajām sievietēm atrasties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un veikt uzņēmējdarbību, uz laiku izmantojot aizvietotāju dienestus.

8. pants

Direktīvas 8. pants attiecas uz tiesību aizsardzību, sekmējot direktīvā paredzēto pienākumu izpildi. Jo īpaši tas paredz iespēju personām, kuras uzskata, ka ir cietušas no diskriminācijas, iesniegt prasību administratīvajā vai civilprocesā, lai īstenotu savas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

Tiesību izmantot tiesisku aizsardzību vēl pastiprina tas, ka attiecīgām organizācijām ir iespēja cietušā vārdā izmantot šādas tiesības.

9. pants

Direktīvas 9. pants regulē kompensēšanu un zaudējumu atlīdzināšanu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka valsts tiesību aktos ir noteikums par faktisku un efektīvu kompensēšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, kā tas ir pašreizējās direktīvās, pamatojoties uz EK līguma 13. un 141. pantu

10. pants

Direktīvas 10. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jānozīmē valsts struktūras, lai direktīvas darbības jomā veicinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šā panta noteikumi ir līdzīgi tiesību normām, kas iekļautas Direktīvā 2000/43/EK, Direktīvā 2002/73/EK, Direktīvā 2004/113/EK un Direktīvā 2006/54/EK.

Ar šo pantu noteikts pamats, lai attiecīgas valsts struktūras, darbojoties neatkarīgi, veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu. Dalībvalstis var nolemt, ka minētās struktūras ir tās pašas, kas paredzētas Padomes Direktīvā 2002/73/EK, un tādējādi pašlaik Direktīvā 2006/54/EK attiecībā uz darba tirgu un/vai Padomes Direktīvā 2004/113/EK attiecībā uz pieejamību precēm un pakalpojumiem. Dalībvalstis var arī noteikt šo struktūru izveidi reģionālajā vai pašvaldību līmenī ar noteikumu, ka attiecīgi tiek aptverta visa valsts teritorija.

Direktīvas priekšlikumā ir noteiktas vairākas prasības attiecībā uz šādām struktūrām dalībvalstīs un vienlīdz ievēroti iepriekšminētajās direktīvās izklāstītie noteikumi.

11. pants

Šīs direktīvas 11. pants ir standarta norma, kas paredz caurredzamības nepieciešamību un to, ka jānodrošina attiecīgo personu informēšana par noteikumiem, kuri regulē direktīvas darbības jomu.

12. pants

Šis ir standarta pants, kurā noteikts, ka direktīvas transponēšana valsts tiesību aktos nevar būt iemesls tam, lai samazinātu aizsardzības līmeni, kas valsts tiesību aktos jau ir spēkā attiecībā uz personām un jautājumiem, ko skar šī direktīva.

13. pants

Šajā pantā ir izklāstīta vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanas uzraudzības un ziņošanas kārtība. Ziņošanas kārtība paredz, ka dalībvalstīm jāiesniedz ziņojums Komisijai [sešus gadus pēc pieņemšanas] un ka vienu gadu pēc tam Komisijai jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

Tāpēc direktīvas ietekme būs rūpīgi jāvērtē, un tad vajadzības gadījumā būs iespējams savlaicīgi ierosināt tiesiskā regulējuma pielāgojumus.

14. pants

Šajā pantā ir izklāstīta direktīvas īstenošanas kārtība. Komisija ierosina vispārēju divu gadu termiņu, lai dalībvalstis direktīvu transponētu valsts tiesību aktos, un papildu [divu gadu] termiņu, lai izpildītu 6. panta noteikumus attiecībā uz laulātajiem, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās.

Atbilstīgi nesen saskaņotai praksei šajā pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpaziņo to valsts tiesību aktu noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabula.

15. pants

Ar šo pantu no 13. pantā noteiktā datuma, lai dalībvalstis īstenotu šo direktīvu, tiek atcelta Direktīva 86/613/EEK.

2008/0192 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 141. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[12],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[13],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[14],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Ar Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīvu 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību[15] dalībvalstīs tiek nodrošināta vienlīdzības principa piemērošana attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas kā pašnodarbinātas personas, vai veicina šādu nodarbošanos. Ciktāl tas attiecas uz pašnodarbinātām personām un šo personu laulātajiem, kas palīdz šiem subjektiem, Direktīva 86/613/EEK nav bijusi ļoti efektīva, un tās darbība joma būtu jāpārskata, jo diskriminācija dzimuma dēļ un aizskaršana notiek arī jomās ārpus algota darba. Skaidrības labad Direktīva 86/613/EEK jāaizstāj ar šo direktīvu.

(2) Dokumentā “ Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā ”[16] Komisija paziņoja, ka dzimumu līdztiesības pārvaldības uzlabošanas nolūkā tā apņemas pārbaudīt spēkā esošos ES tiesību aktus par dzimumu līdztiesību, kuri netika iekļauti, 2005. gadā izdarot pārstrādāšanu, lai vajadzības gadījumā tos atjauninātu, modernizētu un pārstrādātu. Direktīva 86/613/EEK netika iekļauta pārstrādāšanas procedūrā. Savos secinājumos “Samērība sieviešu un vīriešu pienākumos attiecībā uz nodarbinātību, izaugsmi un sociālo kohēziju”[17] Padome aicināja Komisiju “apsvērt nepieciešamību vajadzības gadījumā pārstrādāt Padomes Direktīvu 86/613/EEK, lai pašnodarbinātajiem un līdzstrādājošajiem laulātajiem nodrošinātu tiesības saistībā ar mātes pienākumiem un tēva pienākumiem.

(4) Eiropas Parlaments ir konsekventi aicinājis Komisiju pārbaudīt Direktīvu 86/613/EEK, īpaši lai uzlabotu tādu personu stāvokli, kuras ir lauksaimniecībā pašnodarbināto līdzstrādājošie laulātie.

(5) Savā paziņojumā “ Atjaunināta sociālā programma – iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā ”[18] Komisija apstiprināja, ka jāveic pasākumi attiecībā uz atšķirībām dzimumu pārstāvēšanas ziņā uzņēmējdarbībā, kā arī lai uzlabotu privātās un darba dzīves saskaņošanu.

(6) Pašlaik jau ir vairāki juridiski instrumenti, kas paredzēti vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanai un kuri attiecas uz pašnodarbinātības jomu, jo īpaši Padomes Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos[19] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)[20]. Tāpēc šī direktīva nebūtu jāpiemēro jomās, uz kurām jau attiecas citas direktīvas.

(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro attiecībā uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem, jo abi šie subjekti piedalās attiecīgā uzņēmuma darbībā.

(8) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro jautājumos, uz kuriem attiecas citas direktīvas, ar ko īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, sevišķi Direktīva 2004/113/EK. Jo īpaši arī turpmāk tiek piemērots Direktīvas 2004/113/EK 5. pants par līgumiem apdrošināšanas un saistītu finanšu pakalpojumu jomā.

(9) Lai novērstu diskrimināciju dzimuma dēļ, šī direktīva būtu jāpiemēro gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas gadījumos. Aizskaršana un uzmākšanās, kas saistīta ar personas dzimumu, jāuzskata par diskrimināciju un tāpēc jāizliedz.

(10) Dalībvalstis saskaņā ar Līguma 141. panta 4. punktu var saglabāt vai pieņemt pasākumus, ar ko paredz īpašas priekšrocības, lai nepietiekami pārstāvēta dzimuma personām atvieglinātu iesaistīšanos pašnodarbinātībā vai lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgas situācijas šo subjektu profesionālajā izaugsmē. Principā pasākumi, kuru mērķis ir panākt vienlīdzību praksē, nebūtu jāuzskata par vienlīdzības principa neievērošanu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem.

(11) Pašnodarbinātības jomā vienlīdzības principa piemērošana nozīmē to, ka diskriminācija nedrīkst būt saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbības sākšanu pašnodarbinātības jomā.

(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju ģimenes stāvokļa vai civilstāvokļa dēļ.

(13) Ņemot vērā minēto subjektu devumu ģimenes uzņēmumam, līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pašu pieprasījuma jābūt tiesībām saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, īpaši attiecībā uz iemaksām. Dalībvalstīm jānosaka pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu iespēju. Jebkurā gadījumā pašnodarbināto personu un līdzstrādājošo laulāto aizsardzības līmeni var nodrošināt proporcionāli subjekta līdzdalībai ģimenes uzņēmuma darbībā.

(14) Tādu pašnodarbināto personu, kuras ir grūtnieces, un līdzstrādājošo laulāto ekonomiskā un fiziskā neaizsargātība rada nepieciešamību piešķirt šiem subjektiem tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, turklāt būtu jāievēro, ka daļai no tā jābūt obligāti. Dalībvalstis joprojām būs kompetentas, nosakot ieguldījumu līmeni un visus pasākumus attiecībā uz pabalstiem un iemaksām, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šīs direktīvas obligātie noteikumi. Tomēr, lai ņemtu vērā īpašo situāciju, kādā ir pašnodarbinātās personas un laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, jāparedz iespēja šiem subjektiem pašiem galīgi izvēlēties, vai gūt labumu no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

(15) Lai ņemtu vērā pašnodarbinātības īpatnības, pašnodarbinātām sievietēm un šo personu līdzstrādājošajiem laulātajiem, cik vien iespējams, jābūt iespējai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā izvēlēties finansiālu pabalstu vai uz laiku izmantot aizvietotāju dienestus.

(16) Lai ilgtermiņā nodrošinātu Eiropas sociālo modeļu finansiālu ilgtspēju, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot labklājības sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, īpaši radot iedarbīgākus stimulus, nodrošinot labāku pārvaldību un novērtēšanu, un nosakot prioritātes izdevumu programmās. Plānojot šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāvērš uz to, lai uzlabotu un nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu kvalitāti un to noturību ilgtermiņā.

(17) Personām, kas bijušas pakļautas diskriminācijai dzimuma dēļ, ir jānodrošina atbilstīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienības, organizācijas un citas juridiskajās personas būtu jāpilnvaro piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kā to nosaka dalībvalstis, vai nu jebkura diskriminācijas upura vārdā, vai atbalstot šo personu, neskarot valsts procesuālās tiesību normas par pārstāvību un aizstāvību tiesās.

(18) Katrā dalībvalstī aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ būtu jānostiprina ar tādas struktūras vai struktūru palīdzību, kura(s) ir tiesīga(s) analizēt attiecīgās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un nodrošināt konkrētu palīdzību diskriminācijas upuriem. Šī struktūra vai šīs struktūras var būt tās pašas, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību vai arī par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu. Izmantojot savas pilnvaras un izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, šīm struktūrām jādarbojas tādā veidā, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes principiem attiecībā uz valstu iestāžu statusu un darbību, lai aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības.

(19) Dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt veicamās darbības mērķus, proti, visās dalībvalstīs nodrošināt vispārēja un augsta līmeņa aizsardzību pret diskrimināciju, un, tāpēc, ņemot vērā, ka aizsardzības līmenis ir atšķirīgs un rīcības mēroga un seku dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar iepriekšminētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi pasākumi, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo direktīvu tiek izveidota sistēma, kas paredzēta, lai dalībvalstīs īstenotu vienlīdzības principu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā vai veicina šādu nodarbošanos, attiecībā uz tiem aspektiem, kurus neskar Direktīva 2006/54/EEK un Direktīva 79/7/EEK.

2. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem.

3. Īstenojot principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, arī turpmāk piemēro Direktīvu 2004/113/EK.

2. pants Definīcijas

1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a) “pašnodarbinātā persona” – visas personas, kas uz sava rēķina veic ienesīgu darbu saskaņā ar valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, to skaitā lauksaimnieki un brīvo profesiju pārstāvji;

b) “līdzstrādājošie laulātie” – laulātie vai ar valsts tiesību aktiem atzīti pašnodarbināto personu dzīves partneri, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri, ja šie subjekti atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem parasti piedalās darbībās, ko veic pašnodarbinātā persona, un izpilda tādus pašus pienākumus vai palīgdarbus;

c) “tieša diskriminācija” – ja salīdzināmā situācijā attieksme pret kādu personu dzimuma dēļ ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu;

d) “netieša diskriminācija” – ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada viena dzimuma personām īpaši nelabvēlīgas sekas salīdzinājumā ar otra dzimuma personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi un vajadzīgi;

e) “aizskaršana” – ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir minētās personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana;

f) “seksuāla uzmākšanās” – ja notiek jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.

3. pants Vienlīdzīgas attieksmes princips

1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, jo īpaši, norādot uz ģimenes stāvokli vai civilstāvokli saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbību sākšanu pašnodarbinātības jomā.

2. Aizskaršana un uzmākšanās, kas saistīta ar personas dzimumu, jāuzskata par diskrimināciju un tāpēc jāizliedz. Personas atteikšanās pieņemt šādu rīcību vai pakļaušanās tai nevar tikt izmantota par pamatu tāda lēmuma pieņemšanā, kas skar minēto personu.

3. Norādījums diskriminēt personas dzimuma dēļ jāuzskata par diskrimināciju.

4. pants Pozitīva rīcība

Ar nolūku nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību praksē, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai direktīvas darbības jomā kompensētu kaitējumu, kas subjektiem dzimuma dēļ nodarīts zināmās nelabvēlīgās situācijās.

5. pants Uzņēmuma dibināšana

Neskarot īpašos nosacījumus piekļuvei konkrētām darbībām, kas vienlīdzīgi attiecas uz abiem dzimumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, kuru dibina laulātie vai personas, kuras ar valsts tiesību aktiem atzītas par dzīves partneriem, nav stingrāki par tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumiem, kuru dibina citas personas.

6. pants Līdzstrādājošo laulāto sociālā aizsardzība

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām.

7. pants Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pieprasījuma ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā paredzēts Direktīvā 92/85/EEK.

2. Lai 1. punktā minētas personas varētu izmantot šajā pantā atzītās tiesības, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā saņemtu atbilstīgu pabalstu.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pabalstu uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē ienākumu, kas vismaz ir līdzvērtīgs ienākumam, ko attiecīgā persona saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar šīs personas veselības stāvokli, vai, ja šo nosacījumu nepiemēro, jebkuram valsts normatīvajos aktos noteiktajam pabalstam, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem, cik vien iespējams, uz laiku ir piekļuve aizvietotāju dienestiem vai valsts sociālajiem pakalpojumiem, kas ir viena no 2. punktā minētā pabalsta alternatīvām iespējām.

8. pants Tiesību aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas zaudējumu vai kurām nodarīts kaitējums tāpēc, ka attieksmē pret šīm personām un pēc tam, kad izbeigtas tiesiskās attiecības, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, nav piemērots vienlīdzības princips, šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanai būtu iespēja būt par dalībnieku administratīvajā vai civilprocesā, kā arī, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir lietderīgi, samierināšanas procedūrās.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem ir likumīgas intereses, nodrošinot šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, sūdzības/prasības iesniedzēja vārdā vai atbalstot šo subjektu, ar šā subjekta atļauju varētu piedalīties jebkurā administratīvajā vai civilprocesā, kas paredzēts, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar attiecīgās valsts tiesību aktus, kas attiecas uz termiņiem prasības celšanai tiesā saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu.

9. pants Kompensēšana vai zaudējumu atlīdzināšana

Dalībvalstis ievieš savā tiesību sistēmā tādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu faktisku un efektīvu kompensēšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, kā dalībvalstis to noteikušas par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi no diskriminācijas šīs direktīvas nozīmē, un lai šāda kompensēšana un zaudējumu atlīdzināšana būtu preventīva un samērīga ar radīto zaudējumu vai nodarīto kaitējumu. Šāda kompensēšanu un zaudējumu atlīdzināšanu neskar iepriekš noteikta maksimālā robeža.

10. pants Līdztiesības struktūras

1. Dalībvalstis nozīmē struktūru vai struktūras, veic vajadzīgos pasākumus, lai direktīvas darbības jomā veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzību attieksmē pret visām personām, izskaužot diskrimināciju, kas saistīta ar personas dzimumu. Šādas struktūras var būt to aģentūru daļa, kuras valsts līmenī atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību vai arī par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto struktūru pienākums būtu:

a) sniegt neatkarīgu palīdzību personām, kuras kļuvušas diskriminācijas upuriem, iesniedzot sūdzības/prasības par diskrimināciju neskarot minēto personu, apvienību, organizāciju vai citu 8. panta 2. punktā minēto juridisko personu tiesības;

b) veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju;

c) publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par visiem ar šāda veida diskrimināciju saistītiem jautājumiem.

11. pants Informācijas izplatīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajām tiesību normām, kuras jau ir spēkā.

12. pants Aizsardzības līmenis

Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nevar būt iemesls tam, lai cīņā pret diskrimināciju samazinātu aizsardzības līmeni, kas valsts tiesību aktos jau ir spēkā jomās, ko skar šī direktīva.

13. pants Ziņojumi

1. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu [6 gadus pēc pieņemšanas].

Komisija vēlāk kā [7. gadus pēc pieņemšanas] sagatavo kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs direktīvas grozījumiem.

2. Komisijas ziņojumā ņem vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus.

14. pants Īstenošana

1. Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz [2 gadi]. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Lai izpildītu 6. panta noteikumus un ņemtu vērā konkrētos apstākļus, dalībvalstīm vajadzības gadījumā var noteikt papildu [2 gadu] termiņu.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai valsts tiesību aktu būtiskākos noteikumus, kurus tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

15. pants Atcelšana

Direktīvu 86/613/EEK atceļ no [īstenošanas termiņš].

16. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā 20 dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

17. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –– Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību (OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.).

[2] Ziņojums par to, kā īstenota Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību, (COM (94) 163).

[3] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā, (COM (2006) 92).

[4] 2007. gada 4. decembris (dokuments SOC 385).

[5] Skatīt pēdējo ziņojumu par sieviešu situāciju lauku apvidos, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2008. gada 12. martā, (2007/2117(INI), ziņotāja Krista Klass, A6-0031/2008.

[6] COM (2008) 394.

[7] COM (2008) 412.

[8] Komisijas ziņojums par to, kā tiek īstenota Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību, (COM (94) 163).

[9] Pētījums ir pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/employment_social/gender_equality/legislation/report_draft2.pdf.

[10] Tiešsaistē vēl nav pieejams.

[11] Šis pētījums ir pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/craft/craft-studies/documents/social_protection_final_report_en.pdf.

[12] OV C .., .., .. lpp.

[13] OV C .., .., .. lpp.

[14] OV C .., .., .. lpp.

[15] OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.

[16] COM (2006) 92.

[17] 2007. gada 4. decembris. (Dokuments SOC 385).

[18] COM (2008) 412.

[19] OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.

[20] OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.