[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.10.2008

COM(2008) 595 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Dziļūdens krājumi ir zivju krājumi, ko zvejo ūdeņos ārpus kontinentālo šelfu galvenajām zvejas vietām. Tie ir sastopami kontinentālajās nogāzēs vai pie jūras pacēlumiem. Šīs sugas ir lēnaudzīgas un īpaši jutīgas pret pārmērīgu izmantošanu. Konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas 2007. un 2008. gadam bija noteiktas Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem[1]. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) reizi divos gados sniedz zinātnisku ieteikumu par dziļūdens zivju krājumiem. Jaunākais ieteikums tika sniegts 2008. gada jūnijā, un uz tā pamata izstrādāts priekšlikums par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) 2009.–2010. gadam. Ieteikumā norādīts, ka lielāko daļu izmantoto dziļūdens sugu zvejo neatbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem. Šajā priekšlikumā paredzētie KPN samazinājumi ir saskaņā ar ICES saistošajos ieteikumos iestrādāto pamatprincipu, ka iedibinātajām dziļūdens zvejniecībām būtu nekavējoties jāpiemēro samazinājumi, ja vien nevar pierādīt to ilgtspējību. Pamatojoties uz ICES pieejamajiem datiem par tām zvejniecībām, uz kurām attiecas šis priekšlikums, šādu secinājumu nevar izdarīt. Turklāt ICES konsekventi iesaka par dziļūdens krājumu pārvaldības galveno instrumentu izmantot zvejas piepūli, ņemot vērā to, ka tiek veikta jaukta dažādu sugu zveja. Tomēr arī nozvejas limitus uzskata par noderīgu papildu pasākumu, un tāpēc Komisija ir iedibinājusi praksi izstrādāt nozvejas regulu priekšlikumus tikpat bieži, cik bieži ir pieejami zinātniskie ieteikumi. Katrā ziņā Komisija ir apņēmusies izvērtēt un vajadzības gadījumā pārskatīt dziļūdens zvejniecībām piemērojamo piepūles pārvaldības režīmu, sagatavojot piemērotus atsevišķus priekšlikumus. Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas atbilstīgi ICES zinātniskajam ieteikumam. |

120 | Vispārīgais konteksts Konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas 2007. un 2008. gadam bija noteiktas Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem. Tā kā minēto sugu saglabāšanas pasākumi ir jāīsteno steidzami, vēlams tos īstenot vienpusēji, tai pat laikā attiecīgajā reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (NEAFC, Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija) cenšoties panākt vienošanos ar pārējām iesaistītajām valstīm par saskaņotiem pasākumiem. Zvejas iespēju noteikšana un sadale ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Kopienas saistības ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā izriet no saistībām, kas noteiktas 2. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šādām zvejas iespējām jābūt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem par zvejas resursu piesardzīgu pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu, inter alia ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Līgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu. |

139 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Padomes 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un atbilst Kopienas politikai ilgtspējīgas attīstības jomā. Atbilstība Kopienas vides politikai ir nodrošināta, galvenokārt panākot zvejas izraisītas mirstības samazinājumu, kas ir būtisks faktors bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un mazākus izmetumus piezvejas kvotu samazināšanas rezultātā. |

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Par galvenajiem priekšlikuma punktiem ir informēta Ziemeļjūras reģionālā konsultatīvā padome (NSRAC), Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome (NWWRAC) un Dienvidrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome (SWWRAC). Turklāt Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmē 2008. gada 2. jūlijā ir notikusi apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm. |

212 |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Kopiena lūdz ICES un Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejai (ZZTEK) sniegt zinātnisko ieteikumu par nozīmīgu zivju krājumu stāvokli. Turklāt ZZTEK ir pilnvarota sniegt ieteikumu par saistītajiem tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. |

222 |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Zinātniskās organizācijas, no kurām pieprasīja atzinumus, ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja (ZZTEK). |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums |

225 | Par visiem krājumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, nav pieejami pietiekami dati, lai pierādītu zvejniecības ilgtspējību. ICES uzskata, ka vairumā gadījumu būtu lietderīgi samazināt zvejas iespējas, līdz ilgtspējība kļūst pierādāma. Šā priekšlikuma mērķis ir ņemt vērā šo ieteikumu, taču, lai mazinātu sociālekonomisko ietekmi, piemērojamie samazinājumi vienmērīgi sadalīti 4 gadu ilgā laika posmā. Ņemot vērā dziļūdens sugu jutīgumu pret pārzveju un to ilgo atjaunošanās laiku, Komisija uzskata, ka vēl pakāpeniskāka KPN samazināšana būtu saistīta ar nepieļaujamu risku nodarīt ilgtermiņa kaitējumu dziļjūras ekosistēmai. Ir ņemts vērā arī tas, ka daudzās dziļūdens zvejniecībās tiek veikta jaukta dažādu sugu zveja. Ja ICES ir ieteikusi būtiski samazināt viena krājuma nozveju, kas tiek veikta jauktā zvejā, kurā iegūst arī citu sugu zivis, attiecībā uz kurām ieteiktie ierobežojumi ir mazāki, KPN tiek noteikta, ņemot vērā visapdraudētāko krājumu. Lai neradītu pienākumu izmest nozveju, tiek saglabātas esošās kvotas, kas ir mazas un paredzētas nenovēršamas piezvejas segšanai. Ierosinātā KPN ir aprēķināta, izmantojot paziņotos datus par nozveju 2007. gadā. Vairumā gadījumu izmantoti oficiāli dati par nozveju. Tomēr gadījumos, kad ICES ziņo par ievērojami lielāku Kopienas nozveju, nekā liecina oficiālie dati, par pamatu izmantoti ICES dati. Tas tāpēc, ka šie skaitļi, domājams, ir ticamāki, kā arī tāpēc, ka mazāko oficiālo skaitļu izmantošana nozīmētu, ka ir izdevīgi neziņot par visām nozvejām. Ir sniegts zinātnisks ieteikums nevienā KPN zonā nezvejot Atlantijas lielgalvjus. Tomēr tiek saglabāta Atlantijas lielgalvja aizsardzības zona, kas ICES VI un VII rajonā noteikta ar Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2270/2004, ar ko 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem, ņemot vērā to, ka šajos apgabalos jūras pacēlumu apkaimē krājumi ir noplicināti un vēl aizvien ir pieejamas kvotas ārpus slēgtajām zonām. |

226 |

230 | Ietekmes novērtējums Priekšlikums ievērojami samazinās dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas. Kaut arī dziļūdens sugu izkrāvumi veido tikai nelielu daļu no Kopienas kopējo izkrāvumu ekonomiskās vērtības, zvejas iespēju zaudēšana nenovēršami radīs finansiālas grūtības attiecīgajām zvejas flotēm. Tomēr priekšlikums jāuzlūko kā daļa no ilgtermiņa pieejas, saskaņā ar kuru zveja tiek pakāpeniski samazināta līdz ilgtspējīgam apjomam un kuras mērķis ir nodrošināt nozares dzīvotspēju ilgtermiņā, kā arī aizsargāt dziļjūras ekosistēmu. |

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikuma mērķis ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu paredzēt zvejas iespējas Kopienas zvejas kuģiem attiecībā uz konkrētam dziļūdens zivju sugām 2009. un 2010. gadā. |

310 | Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 un jo īpaši tās 20. pants. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ. |

331 | Priekšlikums ir balstīts uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu, kurā paredzēts, ka Padome lemj par nozvejas un/vai zvejas piepūles limitiem un par zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm. |

332 |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Šis priekšlikums aizstāj jau spēkā esošu regulu. |

3. IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

4. PAPILDU INFORMāCIJA Neattiecas. |

570 |

.

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[2] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu Padomei ir jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem, kā arī ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un visus ieteikumus, ko sniegušas reģionālās konsultatīvās padomes.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir pienākums noteikt zvejas iespējas zvejniecībai vai zvejniecību grupai un iedalīt tās saskaņā ar noteiktiem kritērijiem.

3. Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) jaunākie zinātniskie ieteikumi par konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem liecina, ka šo krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un ka šo krājumu zvejas iespējas ir jāsamazina, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

4. ICES ir atzinusi, ka Atlantijas lielgalvja zvejas intensitāte ICES VII apgabalā ir pārāk liela. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka Atlantijas lielgalvja krājumi VI apgabalā ir ievērojami izsīkuši, un ir noteikti šīs sugas zivju visvairāk apdraudēto baru uzturēšanās apgabali. Tādēļ ir lietderīgi aizliegt Atlantijas lielgalvja zveju minētajos apgabalos.

5. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos[3], lēmumu par minētās regulas I pielikumā noteikto dziļūdens sugu zvejas iespējām pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir Ziemeļatlantijas argentīnas un zilās jūras līdakas krājumi, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tāpēc šo krājumu zvejas iespējas arī turpmāk jānosaka ikgadējo zvejas iespēju regulā, ko decembrī pieņem Padome.

6. Lai nodrošinātu kvotu efektīvu pārvaldību, ir jāparedz īpaši nosacījumi zvejas darbību norisei.

7. Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[4], ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

8. Šajā regulā paredzētie pasākumi jānosaka, norādot ICES zonas, kas noteiktas Padomes 1991. gada 17. decembra Regulā (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā[5], un CECAF (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja) zonas, kas noteiktas Padomes 1995. gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 2597/95 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku[6].

9. Zvejas iespējas ir jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[7], Komisijas 1987. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju[8], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[9], Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām[10], Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[11], Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 un Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98[12].

10. Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju uzsākt 2009. gada 1. janvārī. Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmuma statuss sešu nedēļu laikposmam, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu 2009. un 2010. gadam nosaka Kopienas zvejas kuģu ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem Kopienas ūdeņos un konkrētos ūdeņos ārpus Kopienas, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi, un paredz īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

2. pantsDefinīcijas

1. Šajā regulā “dziļūdens zvejas atļauja” ir [dziļjūras] zvejas atļauja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantā.

2. ICES zonu un CECAF zonu definīcijas ir tās, kas noteiktas attiecīgi Regulā (EEK) Nr. 3880/91 un Regulā (EK) Nr. 2597/95.

3. pantsZvejas iespēju noteikšana

Dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas Kopienas kuģiem ir noteiktas pielikumā.

4. pantsZvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā, kas paredzēts pielikumā, neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu.

5. pants

Kvotu elastīgums

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas šīs regulas pielikumā minētās kvotas uzskata par “analītiskajām” kvotām.

Tomēr šīm kvotām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

11. Zivis no krājumiem, kuriem zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, drīkst paturēt uz kuģa un izkraut tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnībā apgūta. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas.

12. Šā panta 1. punktu nepiemēro nozvejām, kas gūtas, veicot zinātnisko izpēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 43. pantu. Šādas nozvejas atskaita no kvotas.

7. pants

Atlantijas lielgalvis

1. Atlantijas lielgalvja zveja ir aizliegta šādos jūras apgabalos.

a) Jūras apgabals, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

57° 00' N, 11° 00' W

57° 00' N, 8° 30' W

55° 00' N, 8° 30' W

55° 00' N, 11° 00' W

57° 00' N, 11° 00' W

b) Jūras apgabals, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

55º 30' N, 15º 49' W

53º 30' N, 14º 11' W

50º 30' N, 14º 11' W

50º 30' N, 15º 49' W

c) Jūras apgabals, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

55º 00' N, 13º 51' W

55º 00' N, 10º 37' W

54º 15' N, 10º 37' W

53º 30' N, 11º 50' W

53º 30' N, 13º 51' W

Minētos punktus un attiecīgās loksodromas, kā arī kuģu atrašanās vietas nosaka saskaņā ar WGS84 standartu.

2. Kuģi, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja un kuri iegājuši 1. punktā noteiktajos apgabalos, pēc minētā zvejas reisa nepatur uz kuģa un nepārkrauj citā kuģī nekādu daudzumu Atlantijas lielgalvju, kā arī neizkrauj nekādu daudzumu Atlantijas lielgalvju, izņemot gadījumus, ja:

a) visi uz kuģa esošie zvejas rīki tranzīta laikā ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) vidējais ātrums tranzīta laikā nav mazāks par 8 mezgliem.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģus, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, pienācīgi uzrauga zvejas uzraudzības centri ( FMC ), kuriem ir sistēma, lai noteiktu un reģistrētu kuģu ieiešanu 1. punktā noteiktajos rajonos, to šķērsošanu tranzītā un iziešanu no tiem.

8. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1. daļa

Sugas un sugu grupas

1. Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis norādītas minētā saraksta sākumā. Piemērojot šo regulu, izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.

Vispārpieņemtais nosaukums | Zinātniskais nosaukums |

Ogļzivs | Aphanopus carbo |

Beriksas | Beryx spp. |

Strupdeguna garaste | Coryphaenoides rupestris |

Atlantijas lielgalvis | Hoplostethus atlanticus |

Zilā jūras līdaka | Molva dypterigia |

Sarkanā zobaine Lielacu diegspuru vēdzele | Pagellus bogaraveo Phycis blennoides |

2. Piemērojot šo regulu, “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minēto sugu haizivis.

Īslandes kaķhaizivis | (Apristuris spp.) |

Brūnā īsraga haizivs | (Centrophorus granulosus) |

Pelēkā īsraga haizivs | (Centrophorus squamosus) |

Baltacu haizivs | (Centroscymnus coelolepis) |

Gardeguna samtainā dzeloņzivs | (Centrocymnus crepidater) |

Gardeguna spurainā haizivs | (Deania calceus) |

Melnā suņhaizivs | (Centroscyllium fabricii) |

Melnā haizivs | (Dalatias licha) |

Lielā laternhaizivs | (Etmopterus princeps) |

Laternhaizivs | (Etmopterus spinax) |

Melnpurna dzeloņu haizivs | (Galeus melastomus) |

Peļu kaķhaizivs | (Galeus murinus) |

Grenlandes haizivs | (Somniosus microcephalus) |

2. daļa

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas ierobežojumi, dalījumā pa sugām un apgabaliem (dzīvsvara tonnās)

Visas norādes ir uz ICES apakšapgabaliem, ja vien nav norādīts citādi.

Suga: | dziļūdens haizivis | Zona: | V, VI, VII, VIII un IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (DWS/56789-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Vācija | 20 | 0 |

Spānija | 93 | 0 |

Igaunija | 1 | 0 |

Francija | 339 | 0 |

Īrija | 55 | 0 |

Lietuva | 1 | 0 |

Polija | 1 | 0 |

Portugāle | 127 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 187 | 0 |

EK | 824 | 0 |

Suga: | dziļūdens haizivis | Zona: | X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (DWS/10-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Portugāle | 10 | 0 |

EK | 10 | 0 |

Suga: | Dziļūdens haizivis, Deania histricosa un Deania profondorum | Zona: | XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (DWS/12-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 17 | 0 |

Francija | 6 | 0 |

Īrija | 1 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 1 | 0 |

EK | 25 | 0 |

Suga: | ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | I, II, III un IV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/1234-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Vācija | 4 | 4 |

Francija | 4 | 4 |

Apvienotā Karaliste | 4 | 4 |

EK | 13 | 13 |

Suga: | ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | V, VI, VII un XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/56712-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Vācija | 30 | 25 |

Spānija | 147 | 125 |

Igaunija | 14 | 12 |

Francija | 2 068 | 1 757 |

Īrija | 74 | 63 |

Latvija | 96 | 82 |

Lietuva | 1 | 1 |

Polija | 1 | 1 |

Apvienotā Karaliste | 147 | 125 |

Citi (1) | 8 | 7 | (1) |

EK | 2 586 | 2 198 |

(1) Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja. |

Suga: | ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | VIII, IX un X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/8910-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 10 | 9 |

Francija | 27 | 23 |

Portugāle | 3 363 | 2 858 |

EK | 3 400 | 2 890 |

Suga: | ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | CECAF 34.1.2. (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/C3412-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Portugāle | 3 642 | 3 642 |

EK | 3 642 | 3 642 |

Suga | beriksas | Zona: | III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ALF/3X14-) |

Beryx spp. |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 74 | 74 |

Francija | 20 | 20 |

Īrija | 10 | 10 |

Portugāle | 214 | 214 |

Apvienotā Karaliste | 10 | 10 |

EK | 328 | 328 |

Suga: | strupdeguna garaste | Zona: | I, II, IV un Va (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (RNG/1245A-) |

Coryphaenoides rupestris |

Gads | 2009 | 2010 |

Dānija | 2 | 2 |

Vācija | 2 | 2 |

Francija | 11 | 11 |

Apvienotā Karaliste | 2 | 1 |

EK | 17 | 17 |

Suga: | strupdeguna garaste | Zona: | III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (RNG/03-) |

Coryphaenoides rupestris |

Gads | 2009 | 2010 |

Dānija | 804 | 804 |

Vācija | 5 | 5 |

Zviedrija | 41 | 41 |

EK | 850 | 850 |

Suga: | strupdeguna garaste | Zona: | Vb, VI, un VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (RNG/5B67-) |

Coryphaenoides rupestris |

Gads | 2009 | 2010 |

Vācija | 7 | 6 |

Igaunija | 57 | 49 |

Spānija | 63 | 54 |

Francija | 3 222 | 2 738 |

Īrija | 254 | 216 |

Lietuva | 74 | 63 |

Polija | 37 | 32 |

Apvienotā Karaliste | 189 | 160 |

Citi (1) | 7 | 6 |

EK | 3 910 | 3 324 |

(1) Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja. |

Suga: | Atlantijas lielgalvis | Zona: | VI (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ORY/06-C.) |

Hoplostethus atlanticus |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 2 | 0 |

Francija | 11 | 0 |

Īrija | 2 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 2 | 0 |

EK | 17 | 0 |

Suga: | Atlantijas lielgalvis | Zona: | VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ORY/07-C.) |

Hoplostethus atlanticus |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 0 | 0 |

Francija | 50 | 0 |

Īrija | 15 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 |

Citi (1) | 0 | 0 | (1) |

EK | 65 | 0 |

(1) Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja. |

Suga: | Atlantijas lielgalvis | Zona: | I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ORY/1CX14C) |

Hoplostethus atlanticus |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 1 | 0 |

Francija | 9 | 0 |

Īrija | 2 | 0 |

Portugāle | 2 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 1 | 0 |

EK | 15 | 0 |

Suga: | zilā jūras līdaka | Zona: | II, IV un V (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BLI/245-) |

Molva dypterygia |

Gads | 2009 | 2010 |

Dānija | 5 | 4 |

Vācija | 5 | 4 |

Francija | 28 | 25 |

Īrija | 5 | 4 |

Apvienotā Karaliste | 18 | 15 |

Citi | 5 | 4 | (1) |

EK | 66 | 56 |

(1) Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja. |

Suga: | zilā jūras līdaka | Zona: | III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BLI/03-) |

Molva dypterygia |

Gads | 2009 | 2010 |

Dānija | 5 | 4 |

Vācija | 3 | 3 |

Zviedrija | 5 | 4 |

EK | 13 | 11 |

Suga: | sarkanā zobaine | Zona: | VI, VII un VIII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (SBR/678-) (1) |

Pagellus bogaraveo |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 204 | 172 |

Francija | 10 | 9 |

Īrija | 7 | 6 |

Apvienotā Karaliste | 25 | 22 |

Citi | 7 | 6 | (2) |

EK | 253 | 215 |

(1) Jāievēro minimālais izmērs 33 cm (kopējais garums). (2) Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja. |

Suga: | sarkanā zobaine | Zona: | IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (SBR/09-) (1) |

Pagellus bogaraveo |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 722 | 614 |

Portugāle | 196 | 166 |

EK | 918 | 780 |

(1) Jāievēro minimālais izmērs 33 cm (kopējais garums). |

Suga: | sarkanā zobaine | Zona: | X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (SBR/10-) (1) |

Pagellus bogaraveo |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 9 | 9 | (2) |

Portugāle | 1 032 | 1 032 | (2) |

Apvienotā Karaliste | 9 | 9 | (2) |

EK | 1 050 | 1 050 | (2) |

(1) Jāievēro minimālais izmērs 33 cm (kopējais garums). (2) Līdz 10 % no 2010. gada kvotām var nozvejot 2009. gada decembrī. |

Suga: | lielacu diegspuru vēdzele | Zona: | I, II, III un IV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/1234-) |

Phycis blennoides |

Gads | 2009 | 2010 |

Vācija | 9 | 9 |

Francija | 9 | 9 |

Apvienotā Karaliste | 13 | 13 |

EK | 31 | 31 |

Suga: | lielacu diegspuru vēdzele | Zona: | V, VI un VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/567-) |

Phycis blennoides |

Gads | 2009 | 2010 |

Vācija | 10 | 10 |

Spānija | 588 | 588 |

Francija | 356 | 356 |

Īrija | 260 | 260 |

Apvienotā Karaliste | 814 | 814 |

EK | 2 028 | 2 028 |

Suga: | lielacu diegspuru vēdzele | Zona: | VIII un IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/89-) |

Phycis blennoides |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 242 | 242 |

Francija | 15 | 15 |

Portugāle | 10 | 10 |

EK | 267 | 267 |

Suga: | lielacu diegspuru vēdzele | Zona: | X un XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/1012-) |

Phycis blennoides |

Gads | 2009 | 2010 |

Spānija | 9 | 9 |

Portugāle | 36 | 36 |

Apvienotā Karaliste | 9 | 9 |

EK | 54 | 54 |

[pic][pic][pic]

[1] OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.

[2] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

[3] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

[4] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 338/2008 (OV L 107, 17.4.2008., 1. lpp.).

[5] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

[6] OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[7] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

[8] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[9] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.).

[10] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[11] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

[12] OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 809/2007 (OV L 182, 12.7.2007., 1. lpp.).