Trade/80012/2008 Rev. 3

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.6.2008

COM(2008) 385 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko atceļ antidempinga maksājumus, kas uzlikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 85/2006 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā piemēro Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (“pamatregula”) attiecībā uz procedūru, kas skar Norvēģijas izcelsmes lašu importu. |

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Padomes 2006. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 85/2006 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau sniegta iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem . |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Ar Padomes 2006. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 85/2006 Padome uzlika galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja uzlikto pagaidu maksājumu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu. Komisija 2007. gada 21. aprīlī sāka minēto pasākumu starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Izmeklēšanā konstatēja, ka IP laikā dempings nav noticis un nav pazīmju, ka dempings varētu atsākties, ja pasākumus vairs nepiemērotu. Tādēļ Padomei ierosina pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu. |

Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Iepriekš minētā pamatregula neparedz alternatīvas. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko atceļ antidempinga maksājumus, kas uzlikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 85/2006 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

1. Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 85/2006[2] saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importam uzlika galīgu antidempinga maksājumu. Galīgo maksājumu uzlika minimālās importa cenas (“MIC”) veidā.

2. Pieprasījums par pārskatīšanu un uzsākšanu

2. Komisija 2007. gada 20. februārī saņēma šādu dalībvalstu – Itālijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles un Spānijas (“pieprasījuma iesniedzēji”) – iesniegtu pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

3. Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza prima facie pierādījumus tam, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteica pasākumus, un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja un iesniedza prima facie pierādījumus, kas parādīja, ka, salīdzinot salikto normālo vērtību ar eksporta cenām, tiktu konstatēts dempinga samazinājums, kas būtu ievērojami zemāks par pašreizējo pasākumu līmeni. Tāpēc pasākumu turpmāka uzlikšana pašreizējā līmenī vairs nav vajadzīga, lai neitralizētu dempingu. Šo pierādījumu uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

4. Tāpēc pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisija 2007. gada 21. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī [3], saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“paziņojums par uzsākšanu”) sāka spēkā esošo antidempinga pasākumu attiecībā uz saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu daļēju starpposma pārskatīšanu.

5. Šīs pārskatīšanas joma aprobežojās tikai uz dempinga aspektiem, un tās mērķis bija novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza.

3. Procedūrā iesaistītās personas

6. Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja visiem zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem Norvēģijā, tirgotājiem, importētājiem un apvienībām, par kurām bija zināms, ka tās ir iesaistītas, un Norvēģijas Karalistes pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa.

4. Pārbaude izlases veidā

7. Paziņojuma par procedūras uzsākšanu 5. iedaļas a) punktā bija norādīts, ka Komisija var izlemt piemērot atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Atbildot uz pieprasījumu saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5. iedaļas a) punkta i) daļu, 267 uzņēmumi noteiktajā termiņā iesniedza pieprasīto informāciju. No tiem 169 bija saimniecībās audzētu lašu ražotāji eksportētāji. Eksports notiek vai nu tieši, vai netieši ar saistītu un neatkarīgu tirgotāju starpniecību.

8. Ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu lielo skaitu, tika nolemts izmantot noteikumus par atlasi un šai nolūkā, apspriežoties ar Norvēģijas ražošanas nozares pārstāvjiem, paraugs tika izvēlēts no ražojošiem uzņēmumiem, kam ir lielākie eksporta apjomi uz Kopienu (ražotāji eksportētāji). Norvēģijas ražošanas nozares pārstāvji piedāvāja ietvert paraugā i) ražošanas uzņēmumu, kas pats neeksportē, bet to dara tikai ar nesaistītu Norvēģijas tirgotāju starpniecību, un ii) divus attiecīgā produkta eksportētājus, kas nav ražotāji. Tas nebija pieņemami, jo attiecībā uz ražojošo uzņēmumu nebūtu pietiekamu garantiju par to, ka eksporta pārdevumi uz Kopienu ar nesaistītu tirgotāju starpniecību patiešām varētu tikt identificēti. Attiecībā uz eksportētājiem, kuriem pašiem nav savas lašu ražotnes, normālo vērtību nevarētu noteikt, un tāpēc šiem uzņēmumiem nevarētu noteikt maksājumu.

9. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu atlasītajā paraugā iekļauts pēc iespējas lielāks reprezentatīvais eksporta apjoms, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Galīgajā paraugā izvēlētie ražotāji eksportētāji pārstāvēja gandrīz 60 % no attiecīgā produkta paziņotā apjoma, kas eksportēts uz Kopienu.

10. Attiecībā uz importētājiem, un lai dotu Komisijai iespēju izlemt, vai paraugu atlase ir vajadzīga, paziņojuma par procedūras sākšanu 5. iedaļas a) punkta ii) daļā pieprasīts importētājiem Kopienā iesniegt šajā iedaļā norādīto informāciju. Tikai četri importētāji Kopienā aizpildīja atlases veidlapu. Ņemot vērā šo sadarboties gatavo importētāju nelielo skaitu, šajā gadījumā atlase nebija vajadzīga.

11. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Šim nolūkam Komisija aicināja visas personas, par kurām bija zināms, ka tās ir iesaistītas, un visas pārējās personas, kas pašas informēja par sevi, paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā sadarboties šīs procedūras ietvaros un aizpildīt atbilstīgās anketas. Šai sakarā 267 ražotāji un eksportētāji Norvēģijā, Kopienas lašu ražotāju pārstāvji un Īrijas un Skotijas valdība sadarbojās ar Komisiju un darīja zināmu savu viedokli. Turklāt četri importētāji un seši atlasītie Norvēģijas ražotāji eksportētāji noteiktajos termiņos atbildēja uz visiem anketas jautājumiem.

12. Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

13. Importētāji/pārstrādātāji/lietotāji

14. Laschinger GmbH, Bischofmais , Vācija

15. Gottfried Friedrichs KG (GmbH & Co.), Hamburg , Vācija

16. Rodé Vis B.V., Urk , Nīderlande

17. Hätälä Oy, Oulu , Somija

18. Ražotāji eksportētāji Norvēģijā (grupas līmenis)

19. Marine Harvest AS, Bergen , Norvēģija

20. Hallvard Leroy AS , Bergen , Norvēģija

21. Divi lielākie Norvēģijas ražotāji eksportētāji, t.i., Marine Harvest AS un Hallvard Leroy AS veidoja vairāk nekā 44 % no visa ražošanas apjoma, par ko ziņoja tie Norvēģijas ražotāji, kuri sadarbojās, un 45 % no Norvēģijas eksporta uz Kopienu.

22. Informācija, ko iesniedza pārējie četri atlasē izvēlētie uzņēmumi, bija pakļauta visaptverošai dokumentārai analīzei, un tika konstatēts, ka to ražošanas izmaksas un eksporta cenas kopumā atbilst apmeklēto uzņēmumu ražošanas izmaksām un eksporta cenām.

23. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

5. Izmeklēšanas periods

24. Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

25. Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t.i., saimniecībās audzēti (nevis savvaļas) Norvēģijas izcelsmes laši, no kuriem ir vai nav atdalīta fileja, kas ir vai nav svaigi, atdzesēti vai saldēti (“attiecīgais ražojums”). Definīcijā neietilpst citi līdzīgi saimniecībās audzēti zivju produkti, piemēram, lielās (laša) foreles, biomasa (dzīvi laši), kā arī savvaļas laši un to tālāk apstrādāti veidi, piemēram, kūpināts lasis.

26. Šo ražojumu pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 19 13 un ex 0304 29 13, kas atbilst ražojuma dažādiem veidiem (svaigas vai atdzesētas zivis, svaigas vai atdzesētas filejas, saldētas zivis un saldētas filejas).

2. Līdzīgs ražojums

27. Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un šajā izmeklēšanā apstiprināts, attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod Norvēģijas iekšējā tirgū, tika konstatētas vienādas galvenās fiziskās īpašības un vienāds pielietojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Tā kā šī pārskatīšana attiecas vienīgi uz dempingu, netika izdarīti nekādi secinājumi par ražojumu, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū.

C. DEMPINGS

1. Vispārīgā daļa

28. Norvēģijas saimniecībās audzētu lašu ražotāji pārdod attiecīgo ražojumu Kopienai vai nu tieši, vai ar saistītu vai nesaistītu tirgotāju starpniecību. Lai aprēķinātu eksporta cenu ražotāja līmenī, izmantoja tikai identificējamus pārdevumus, kas paredzēti Kopienas tirgum un ko piegādā tieši vai ar saistītu uzņēmumu, kuri atrodas Norvēģijā, starpniecību.

2. Normālā vērtība

29. Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms par katru atlasē iekļauto ražotāju eksportētāju konstatēja, vai tā kopējo saimniecībā audzētu lašu pārdevumus iekšējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīviem salīdzinājumā ar tā eksporta uz Kopienu kopējo apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par reprezentatīviem, ja katra ražotāja eksportētāja kopējie pārdevumi iekšējā tirgū bija vismaz 5% no tā kopējā pārdevumu apjoma eksportam uz Kopienu.

30. Lai noteiktu, vai pārdevumi iekšējā tirgū ir reprezentatīvi, netika ņemti vērā pārdevumi nesaistītiem tirgotājiem, kas atrodas Norvēģijā un kam PIP bija eksporta licence, jo šo pārdevumu galamērķi nevarētu pilnīgi droši noteikt. Izmeklēšana parādīja, ka pārsvarā šie pārdevumi bija paredzēti eksportam uz trešo valstu tirgiem un tāpēc netika pārdoti iekšzemes patēriņam.

31. Pēc tam Komisija identificēja tos ražojuma veidus, kurus iekšējā tirgū pārdod uzņēmumi, kuriem ir kopumā reprezentatīvi pārdevumi iekšējā tirgū, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportā uz Kopienu.

32. Konkrētā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no eksportā uz Kopienu pārdotā salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma.

33. Tika arī pārbaudīts, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdošanas apjomu proporciju, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem. Pārbaude tika veikta, nosakot proporciju katra eksportētā ražojuma veida rentablam pārdošanas apjomam neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā.

34. Ja ražojuma veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto realizācijas cenu, kura ir vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdošanas kopapjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc vietējā tirgus faktiskajām cenām. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdevumu cenām iekšējā tirgū PIP neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

35. Ja ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no attiecīgā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc vietējā tirgus faktisko cenu, ko aprēķināja kā konkrētā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu, ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai vairāk no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

36. Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks nekā 10 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu pārdod nepietiekamā daudzumā, lai vietējā tirgus cena nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

37. Gadījumos, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenas, par kādām ražotājs eksportētājs konkrēto ražojuma veidu pārdeva iekšējā tirgū, bija jāpiemēro cita metode.

38. Vispirms tika pārbaudīts, vai normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz citu Norvēģijas ražotāju vietējā tirgus cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Tā kā nebija pieejamas drošākas citu ražotāju cenas, tika izmantota saliktā normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

39. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu Komisija tās vietā salikto normālo vērtību aprēķināja šādi. Normālo vērtību aprēķināja, eksportējamo veidu ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pieskaitot samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (“PVA”) summu un samērīgu peļņas normu.

40. Visos gadījumos PVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā noteiktajām metodēm. Tālab Komisija pārbaudīja, vai radušās PVA un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis iekšējā tirgū, ir ticami dati.

41. Nevienam no sešiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem normālo vērtību bija jāaprēķina, nebija reprezentatīvu pārdevumu iekšējā tirgū. Tāpēc nevarēja izmantot metodi, kas aprakstīta 2. panta 6. punkta sākumdaļā. Nevarēja piemērot 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, jo nevienam no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nebija reprezentatīvu pārdevumu apjomu iekšējā tirgū. Nevarēja piemērot arī 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo tika konstatēts, ka vispārējās kategorijas ražojumu pārdevumi iekšējos tirgos nav radušies parastajā tirdzniecības apritē. Tādējādi PVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, t.i., izmantojot jebkuru citu saprātīgu metodi. Šajā sakarībā un tā kā nebija pieejama nekāda cita uzticamāka informācija, tika uzskatīts, ka peļņas norma 30 % un PVA 3 % būtu saprātīgi, ņemot vērā skaitļus, par kuriem PIP attiecībā uz pārdevumiem iekšējā tirgū ziņoja seši ražotāji eksportētāji.

42. Norvēģijas ražotāji eksportētāji apšaubīja 30 % peļņas normas izmantošanu, apgalvojot, ka tā neatbilst faktiskajiem rādītājiem, kuri atspoguļo normālas normas zivju audzēšanas nozarē. Taču lietā nebija norādes par to, ka iepriekš aprakstītās peļņai paredzētās summas pārsniedz citu ražotāju eksportētāju parasti gūto peļņu par tās pašas kategorijas ražojumu pārdevumiem PIP izcelsmes valsts iekšzemes tirgū. Kā minēts iepriekš, izmantotā peļņas norma tika pamatota uz faktiskiem, pārbaudītiem rādītājiem. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

3. Eksporta cena

43. Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

44. Kad eksporta pārdošana tika veikta ar saistītu tirgotāju starpniecību, eksporta cenu noteica atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam, pamatojoties uz cenu, par kādu pirmo reizi tālāk pārdeva importētos ražojumus neatkarīgam pircējam, pienācīgi koriģējot visas tās izmaksas, kas radušās laikā starp importu un tālākpārdošanu, un samērīgu PVA un peļņas normu. Šajā sakarībā izmantoja saistīto tirgotāju faktiskās PVA PIP. Attiecībā uz peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un tā kā nebija nekādas citas uzticamākas informācijas, tika noteikts, ka 2 % peļņa ir pamatota tirgotājam šajā uzņēmējdarbības jomā.

45. Kā minēts 22. apsvērumā, gadījumos, kad pārdošana tika veikta ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, nebija iespējams droši noteikt eksportētā ražojuma galamērķi. Tāpēc nevarēja noteikt, vai ir veikti pārdevumi pircējam Kopienā vai citā trešajā valstī, un tāpēc tika izlemts neņemt vērā pārdošanas apjomus nesaistītiem tirgotājiem. Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šo pieeju, apgalvojot, ka šādi pārdevumi būtu jāpārbauda, pieņemot, ka lasi pārdeva neatkarīgi tirgotāji, kuru cenas Kopienas tirgū bija zemākas par MIC.

46. Jānorāda, ka nosakot eksporta cenu, jāņem vērā pārdošana pirmajam neatkarīgajam pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, tādēļ dempinga noteikšanai tālākpārdošanas cenas no pirmā neatkarīgā pircēja nav svarīgas. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

4. Salīdzinājums

47. Normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājums veikts, balstoties uz ražotāja cenām.

48. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem. Korekcijās ierēķināja diskontus, atlaides, pārvadāšanas, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanu, kredītus un ievedmuitu.

5. Dempings

5.1 . Paraugā iekļautie uzņēmumi

49. Ražotājiem eksportētājiem, kas tika iekļauti paraugā, aprēķināja individuālu dempinga starpību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu šiem uzņēmumiem katra uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstīgu attiecīgā ražojuma attiecīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

5.2. Paraugā neiekļautie uzņēmumi

50. Attiecībā uz paraugā neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika konstatēts, ka attiecībā uz lielāko daļu pārdošanas apjoma viņu eksporta cenas kopumā atbilst paraugā iekļauto eksportētāju eksporta cenām. Tā kā nebija informācijas, kas liecinātu par pretējo, uzskatīja, ka paraugu izpētes rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz visiem citiem eksportētājiem.

5.3. Uzņēmumi, kas nesadarbojas

51. Ņemot vērā augsto sadarbošanās līmeni, t.i., gandrīz 100 %, tika arī secināts, ka dempinga starpības, kas konstatētas paraugā iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir reprezentatīvas attiecībā uz Norvēģiju.

5.4. Dempinga starpības

52. Ņemot vērā iepriekš minēto, dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Marine Harvest AS | -20,3% |

Norway Royal Salmon AS | -5,9% |

Hallvard Leroy AS | -13,0% |

Mainstream Norway AS | -0,8% |

Norwell AS | -0,8% |

Polar Quality AS | -2,7% |

53. Visu sešu eksportētāju uzņēmumu vidējā svērtā dempinga starpība ir -16,1%.

D. DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Vispārīgā daļa

54. Tā kā PIP konstatētais dempings bija de minimis , saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tālāk tika pārbaudīts, vai pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ja pasākumus atļautu atcelt, t.i., vai PIP konstatētie apstākļi ir ilgstoša rakstura. Šajā sakarībā jo īpaši pārbaudīja šādus četrus aspektus: i) normālās vērtības attīstību, ii) eksporta uz Kopienu un citām trešām valstīm apjomu un cenu attīstību, iii) ražošanas apjomus un jaudas Norvēģijā un iv) situāciju Norvēģijas ražošanas nozarē.

2. Normālās vērtības attīstība

55. Lielākajai daļai eksporta pārdevumu (t.i., 99 %) normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, balstoties uz attiecīgo ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām, pieskaitot PVA summu un peļņu. Tāpēc, lai noteiktu normālās vērtības iespējamo attīstību, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt iespējamo ražošanas izmaksu kā vietējā tirgus cenu aizstājēju attīstību Norvēģijā.

56. Izmeklēšanā atklāja, ka Norvēģijas ražotāju eksportētāju izmaksu struktūra visā PIP palika stabila. Faktiski PIP vienas vienības ražošanas izmaksas pārbaudītajos uzņēmumos bija vidēji 20 līdz 25 % zem MIC.

57. Attiecībā uz to iespējamo attīstību tika pārbaudīti vairāki faktori, kuri ietekmē vienības izmaksu līmeni, piemēram, barības izmaksas, lašu mazuļu izmaksas, Norvēģijas lašu ražošanas nozares konsolidācijas procesa ietekme un jaunu arvien rentablāku tehnoloģiju izmantošana aizvien lielākā apjomā.

58. Tika uzskatīts, ka barības izmaksas, kas veido 50 līdz 60 % no kopējām izmaksām, ir drošs rādītājs par kopējo izmaksu attīstību. To apstiprina arī rūpniecības analītiķi, kas specializējušies šajā nozarē. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kopējās izmaksas pēc PIP varētu būt palielinājušās, un pastāv iespēja, ka tās palielināsies turpmāk, t.i., par vismaz 30 % līdz 2008. gada beigām salīdzinājumā ar PIP sākumu galvenokārt sakarā ar apgalvojumu par barības cenu pieaugumu. To arguments bija, ka pieaugošas normālās vērtības apvienojums ar eksporta cenu krišanos novedīs pie dempinga atkārtošanās.

59. Iesaistītās ieinteresētās personas neiesniedza nekādus īpašus pierādījumus, kas pamatotu piesaukto barības izmaksu pieaugumu par 30 %. Turklāt iespējamās izmaksu attīstības analīze nevarēja apstiprināt šos apgalvojumus. Tādējādi, pretēji tam, ko pieprasīja šīs ieinteresētās personas, izmeklēšanā atklāja, ka visā PIP un 2007. gada pirmajos trijos ceturkšņos pārbaudītās barības izmaksas Norvēģijas ražotājiem eksportētājiem ir palikušas vairāk vai mazāk stabilas. Tādējādi 1. tabulā 54. apsvērumā redzams tikai neliels barības izmaksu pieaugums laikā no 2006. līdz 2007. gadam. Izmeklēšanā arī atklāja, ka barības cenas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar dažu barības sastāvdaļu (izejmateriālu), piemēram, zivju eļļas un zivju miltu, cenu pieaugumu. Jāpiebilst, ka zivju eļļa un zivju milti ir zināmā mērā aizvietojami ar citiem lētākiem izejmateriāliem zivju barības sastāvā, piemēram, augu eļļām un rupja maluma miltiem. Rezultātā barības ražotāji normāli pārveidotu zivju barības sastāvu, lai uzturētu barības kopējās izmaksas pēc iespējas zemākas. Tāpēc ir paredzams, ka, pat ja dažu barības sastāvdaļu izmaksas palielinātos, tas neatstātu tiešu lineāru ietekmi uz barības kopējām izmaksām, t.i., ja arī būs pieaugums, tad pieauguma temps būs ievērojami mazāks. Vēl jāpiezīmē, ka citiem ar izmaksām saistītiem faktoriem, kas aprakstīti tālāk 52. un 55. līdz 63. apsvērumā, iespējams, būs samazinoša un tāpēc kompensējoša ietekme uz iespējamo barības izmaksu pieaugumu.

60. Attiecībā uz lašu mazuļu cenām, kas veido apmēram 15 % no kopējām audzēšanas izmaksām, izmeklēšana parādīja, ka cenas ir samazinājušās, kā parādīts 1. tabulā. Lai gan ir grūti precīzi paredzēt lašu mazuļu izmaksu attīstību, 1. tabulā parādītā stabilā samazināšanās tendence tika uzskatīta par ticamu rādītāju, kas ļauj pamatoti secināt, ka tādas pašas tendences turpināsies nākotnē. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā neatklāja un arī neviena ieinteresētā persona nepretendēja uz to, ka nākotnē ievērojami mainīsies lašu mazuļu izmaksu attīstība.

61. Gan lašu mazuļu, gan barības izmaksas veido vismaz 65 % no kopējām izmaksām, un zivju eļļa un zivju miltus zivju barībā zināmā mērā var aizstāt ar citiem lētākiem izejmateriāliem (skatīt 51. apsvērumu), tāpēc secināts, ka tuvākajā nākotnē nav paredzams, ka kopējās izmaksas būtiski palielināsies.

62. 1. tabula. Barības un lašu mazuļu izmaksu attīstība uzņēmumā Norwegian Kroner (uz kilogramu lašu – izķidātu, ar galvām (IAG) (avots: Kontali Analyse AS [4] (2008. g.))

Norvēģija | 2003. | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. E |

Barība | 10,36 | 9,41 | 8,90 | 10,08 | 10,65 |

Lašu mazuļi | 2,10 | 2,00 | 1,94 | 1,72 | 1,70 |

63. Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare iebilda pret minētajiem secinājumiem, apgalvojot, ka barības izmaksas bija jāsadala pa laikposmiem, jo tās nav atkarīgas no attiecīgā gada ražas, bet gan no nākamo gadu ražas. Pretējā gadījumā secinājumi par barības izmaksu attīstību nesniegs pienācīgu pašreizējās situācijas atainojumu. Šī prasība jānoraida, jo analīzē izmantotās pārbaudītās pašreizējās barības izmaksas tika apkopotas pa laikposmiem.

64. Kopienas ražošanas nozare arī iebilda pret secinājumiem, ka atsevišķas barības sastāvdaļas, kurām ir augstas cenas, var aizstāt ar citām. Šajā gadījumā tā argumentēja, ka, pirmkārt, citu barības sastāvdaļu cenu paaugstinājuma dēļ un, otrkārt, šo aizstājēju negatīvās ietekmes dēļ uz lašu gaļu, šāda aizstāšana būtu jāierobežo. Attiecībā uz citu barības sastāvdaļu izmaksu paaugstinājumu netika iesniegti pietiekami pierādījumi, tādēļ šo apgalvojumu noraidīja. Ir atzīts, ka atsevišķu barības sastāvdaļu aizstāšana ir jāierobežo. Taču, kā minēts 51. apsvērumā, konstatēts, ka aizstāšana zināmā mērā ir iespējama. Tādējādi secināts, ka, lai gan barības izmaksas nākotnē var palielināties, tās visdrīzāk nepalielināsies tādā pat mērā kā zivju eļļas un zivju miltu izmaksas. Kopienas ražošanas nozare nesniedza pierādījumus, kas varētu atspēkot šos secinājumus.

65. Konsolidācijas process ir vēl viens faktors, kas veicina ražošanas izmaksu stabilizāciju. Jāpiezīmē, ka no 2000. līdz 2006. gadam to uzņēmumu skaits, kas saražo 80% no Atlantijas lašiem Norvēģijā, ir samazinājies no 55 līdz 31. Lai gan Norvēģijas zivju audzēšanas nozari joprojām var uzskatīt par sadrumstalotu, konsolidācijas procesam ir pozitīva ietekme uz ražošanas izmaksām ne tikai lielākajiem ražotājiem Norvēģijā, kuri arī tika izvēlēti atlasē, bet arī visai nozarei, kā to apstiprināja rūpniecībā specializējušies analītiķi. Patiešām, jaunas sinerģijas, ražošanas darbību integrācija un apjomradīti ietaupījumi ir devuši iespēju ražotājiem kontrolēt izmaksu pieaugumu par vienu vienību, neskatoties uz ražošanas apjomu ievērojamo pieaugumu.

66. Paredzams, ka konsolidācijas tendence nākotnē turpināsies, kam, ļoti iespējams, būs tālāka pozitīva ietekme uz izmaksām, ņemot vērā apjomradītus ietaupījumus.

67. Visbeidzot, jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma ieviešana zivju audzēšanā ir veicinājusi izmaksu par vienu vienību pieauguma apturēšanu, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi ir palielinājušies (skatīt 64. un turpmākos apsvērumus).

68. Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja, ka ražošanas izmaksas ir samazinājušās, apgalvojot, ka konsolidācija pati par sevi ne vienmēr ir izmaksu samazinošs faktors. Apgalvots, ka pēc Norvēģijas statistikas datiem Norvēģijas mazie un vidējie uzņēmumi ir produktīvāki nekā lielās grupas. Tika arī apgalvotas, ka secinājumi par izmaksu samazinājumu ir pretrunā secinājumiem 92. apsvērumā par iespējamām slimības uzliesmojuma sekām un lašu mazuļu paredzamo ieguves samazinājumu nākotnē, jo šiem abiem aspektiem būs izmaksu paaugstinoša ietekme.

69. Pirmkārt, jāatzīmē, ka 92. apsvērums attiecas nevis uz slimības uzliesmojuma sekām, bet gan uz normālu mirstības līmeni, kas raksturīgs lašu audzēšanā un kam nav ietekmes uz izmaksām. Otrkārt, šajā apsvērumā minētā lašu mazuļu ieguves samazināšanās nav skaidrojama ar ārkārtas situāciju un nav uzskatāma kā nozīmīga, līdz ar to tam nav būtiskas ietekmes uz vispārējām izmaksām. 92. apsvērumā vienkārši parādīts, ka ražošanas apjoma palielinājums nerada identisku palielinājumu lašu mazuļu ieguvē, jo ražīguma apjomu ietekmē arī citi faktori, to Kopienas ražošanas nozare neapstrīdēja.

70. Ciktāl tas attiecas uz konsolidācijas procesa ietekmi uz izmaksu samazinājumu, Kopienas ražošanas nozare attiecībā uz saviem argumentiem nesniedza pamatotus pierādījumus. Tāpēc Kopienas argumenti bija jānoraida.

71. Nobeigumā, ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka nav pazīmju par to, ka normālā vērtība paredzamā nākotnē ievērojami pieaugs. Drīzāk, jo īpaši sakarā ar notiekošo konsolidācijas procesu, izmaksas var samazināties arī turpmāk, pat ja barības cenām ir tendence pieaugt (skatīt 51. apsvērumu). Tāpēc uz ražošanas izmaksām balstīto salikto normālo vērtību uzskata par tādu, kam ir ilgstošs raksturs.

3. Eksporta cenu un ražošanas apjomu attīstība Norvēģijā

3.1 . Ražošanas apjoma Norvēģijā un eksporta uz ES attīstība

72. Kā parādīts 2. tabulā 65. apsvērumā, pēdējos trijos gados un jo īpaši 2007. gadā Norvēģijas lašu ražošanas apjoms ir pastāvīgi palielinājies galvenokārt sakarā ar labvēlīgiem bioloģiskiem apstākļiem un salīdzinājumā ar 2006. gadu kā vājas ražošanas gadu. Taču, kā parādīts 3. tabulā 66. apsvērumā attiecībā uz aplēsto kopējo patēriņu Kopienā, arī Kopienas attiecīgā ražojuma tirgus ir ievērojami palielinājies, t.i., +9,40% no 2006. līdz 2007. gadam, un, pamatojoties uz pagātnes tendencēm, tam vajadzētu palielināties arī turpmāk. 3. tabulā parādītā patēriņa attīstība iekļauj visu importu uz trešām valstīm, kā arī Kopienas ražošanas nozares pārdevumus Kopienas tirgū.

73. 2. tabula. Kopējais lašu ražošanas apjoms tonnās veselu zivju ekvivalents (VZE) no 2003. gada līdz 2007. gadam (avots: Kontali Analysis : Monthly Salmon Report January N° 01/2008 )

Norvēģija | 2003. | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. |

508.400 | 537.000 | 572.300 | 598.500 | 723.200 |

No G uz G | 5,63% | 6,57% | 4,58% | 20,80% |

74. 3. tabula. Atlantijas lašu patēriņa attīstība Kopienā no 2004. līdz 2007. gadam (piegāde no visiem avotiem, tostarp Kopienas ražošanas nozare) (avots: Kontali Analysis: Monthly Salmon Report January N° 01/2008)

Gads | 2003. | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. |

579.200 | 603.100 | 634.600 | 651.000 | 712.200 |

No G uz G | 3,94% | 5,22% | 2,58% | 9,40% |

75. Saskaņā ar publiskajiem statistikas datiem ( Kontali Analysis ) 2007. gadā aplēstā Norvēģijas lašu tirgus daļa Kopienā sasniedza 71% salīdzinājumā ar 69% 2006. gadā. Taču tas ir panākts jo īpaši sakarā ar importa no Čīles samazināšanos, kur ražošanas līmenis no 2006. līdz 2007. gadam nokritās par 3% līdz 5% (atkarībā no avota) sakarā ar slimības uzliesmojumu, kam paredz ilgstošu ietekmi uz ražošanas līmeni vismaz 2008. gadā un turpmākajos gados.

76. Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka pieaugošais Kopienas tirgus būs spējīgs uzņemt lielu daļu no Norvēģijas ražošanas apjomiem, Norvēģijas ražošanai neizbēgami nepārņemot nozīmīgas tirgus daļas no Kopienas ražošanas nozares. Turklāt, kā uzsvērts 78. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos, iespējams, ka aizvien lielāka daļa no Norvēģijas ražošanas apjomiem tiks eksportēta uz citiem trešo valstu tirgiem, kuros ir novērots ievērojams pieaugums. Visbeidzot, ļoti iespējams, ka mazāka Čīles klātbūtne Kopienā veicinās arī turpmākā eksporta uz Kopienu pārprodukcijas risku samazināšanu.

77. Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka situācijai Čīlē nav būtiskas ietekmes uz Kopienas tirgu, jo Čīles lasis tika eksportēts galvenokārt uz ASV tirgu, tādējādi Kopienas tirgus piegāde ir galvenokārt atkarīga no Norvēģijas eksporta. Kopienas ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Norvēģijas tirgus daļa Kopienā ir palielinājusies par papildu 2 procentpunktiem, turpretim Čīles importam Kopienā 2008. gada sākumā būtu jāpalielinās par 5 %.

78. Pirmkārt, jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozare iesniedza datus tikai par 2008. gada 2 līdz 3 mēnešiem, un tādējādi no tiem nevar veikt būtiskus secinājumus. Šāda veida tirgus attīstība ir aplūkojama ilgākā laika posmā. Otrkārt, slimības uzliesmojumam Čīlē vajadzētu atstāt ietekmi uz piedāvājumu visā pasaulē (piedāvājums samazināsies), un līdz ar to Norvēģijas papildu ražošanas apjoms var tikt novirzīta.

79. Attiecībā uz eksporta cenām uz Kopienu dažas ieinteresētās personas paziņoja, ka tās kopš PIP ir ievērojami samazinājušās un 2008. gadā varētu sasniegt EUR 2,85/kg līmeni, kā rezultātā apvienojumā ar paredzamo izmaksu un tādējādi arī normālās vērtības pieaugumu varētu rasties dempings. Šī cena tika aplēsta, pamatojoties uz vidējo 2007. gadā paziņoto starpnozaru cenu Oslo tirgū, t.i., EUR 3,13/kg, atskaitot paredzamo vidējo cenu samazinājumu no EUR 0,06/kg līdz EUR 0,28/kg.

80. Attiecībā uz normālās vērtības attīstību, un kā ir paskaidrots iepriekš 47. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos, konkrēto ieinteresēto personu izvirzītie argumenti bija jānoraida.

81. Attiecībā uz eksporta cenām uz Kopienu publiski pieejamie statistikas dati parāda, ka iepriekš minēto ieinteresēto personu apgalvojumus neapstiprina nesenais eksporta cenu attīstības izvērtējums, kā parādīts 1. diagrammā.

82. 1. diagramma. Cenu attīstība ( FCA Oslo EUR/kg augstākā labuma svaigs lasis – avots: Fish Pool ) 2006., 2007. gadā un 2008. gada sākumā.

[pic]

83. No minētā izriet, ka cenas eksportam uz Kopienu 2007. gadā bija patiešām ievērojami zemākas nekā PIP lielā daļā, t.i., 2007. gadā tās bija no EUR 2,88/kg līdz EUR 3,51/kg. Taču izmeklēšanā konstatēja, ka šīs cenas joprojām bija ievērojami virs noteiktajām ražošanas izmaksām un tādējādi arī virs normālās vērtības, un tāpēc tās nav uzskatāmas par radītām dempinga līmenī. Turklāt saskaņā ar pieejamo informāciju par 2008. gada pirmajiem trijiem mēnešiem cenas šajā laikposmā bija no EUR 2,96/kg līdz EUR 3,35/kg, t.i., tāpat joprojām virs noteiktajām izmaksām. Tāpēc ļoti iespējams, ka tās nebija dempinga līmenī, ņemot vērā to, ka normālā vērtība palika stabila, kā secināts iepriekš 47. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos. Izmeklēšana parādīja, ka cenas turpina ietekmēt tirgus pieprasījums, bet pašreiz tās noteiktas augstākā līmenī. Jāpiezīmē arī, ka šajā nozarē cenu svārstības ir normāla parādība.

84. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka pēc PIP eksporta cenas ietekmēja MIC pastāvēšana, un tādējādi tās tika turētas salīdzinoši augstā līmenī. Tie arī apgalvoja, ka, ja pasākumus atceltu, cenu līmenis Kopienā būtiski mazinātos. Šo secinājumu pašreizējās izmeklēšanas konstatējumi neapstiprina, tie liecina, ka normālā vērtība saglabāsies salīdzinoši stabila, turpretim eksporta cenu Kopienā būtisks samazinājums visdrīzāk nav gaidāms. Pēdējie konstatējumi pamatojas uz vairāku 46. apsvērumā minētu aspektu detalizētu analīzi, piemēram, iespējamā ražošanas un eksporta no Norvēģijas uz Kopienu un citiem trešo valstu tirgiem apjoma attīstība. Kopienas ražošanas nozare nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus, kas varētu atspēkot šajā saistībā veiktos konstatējumus.

85. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka pieaugošajam laša importa apjomam uz Kopienu no Norvēģijas nevajadzētu būt tādam, kas radītu pārprodukcijas risku Kopienas tirgū. Bez tam, ņemot vērā situāciju ar ražošanas izmaksām un eksporta cenām uz Kopienu, šķiet, ka dempinga risks ir maznozīmīgs.

3.2. Eksporta uz valstīm, kas nav ES valstis, cenas un apjoma attīstība

86. Izmeklēšana parādīja, ka Kopiena ir un, iespējams, paliks galvenais Norvēģijas laša noieta tirgus; šim tirgum seko Krievijas un Japānas tirgus. Bez tam ir arī jauni tirgi lasim, kuros Norvēģijas eksporta apjomi dažu pēdējo gadu laikā ir pieauguši; tā ir tendence, kura, kā paredzams, turpināsies nākotnē (skatīt 82. apsvērumu un tam sekojošos apsvērumus). Patiešām, izmeklēšana parādīja, ka Norvēģijas ražotāji ir gatavi apgādāt šos tirgus nākotnē, jo viņi ir spējuši nodibināt vietēja mēroga attiecības ar klientiem un veikt izplatīšanas/pārdošanas operācijas, kas norāda uz Norvēģijas ražotāju eksportētāju nopietno interesi par šiem tirgiem.

87. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Krievijas tirgus vēsturiski ir bijis nepastāvīgs un ka tāpēc nav paredzams, vai pieprasījums šajā tirgū patiešām pieaugs un vai Norvēģijas ražotāji eksportētāji tāpēc varēs eksportēt lielākus daudzumus uz šo tirgu nākotnē. Tās pašas personas apgalvoja arī, ka eksporta apjomiem no Norvēģijas uz Japānu pēdējo piecu gadu laikā ir tendence kristies un ka tāpēc nav droši, vai lielākus Norvēģijas saražotos apjomus patiešām var eksportēt uz Japānas tirgu.

88. Taču attiecībā uz Krieviju izmeklēšanā atklāja, ka apmēram 61 000 tonnu lielais tirgus ir turpinājis palielināties un nav iemeslu pieņemt, ka tas tā nevarētu turpināties paredzamā nākotnē.

89. Kopējais lašu eksports no dažādām ražotājām valstīm uz Japānu 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu samazinājās par 15 %. Taču, kamēr dažas no piegādātājām valstīm ir samazinājušas eksporta apjomus uz Japānu, Norvēģija spēja palielināt savu tirgus daļu no 52% 2006. gadā līdz 66% 2007. gadā (Avots: Kontali Analysis ). Kā minēts iepriekš 67. apsvērumā, Čīles ražošanas līmeni plašā mērogā ietekmēja slimības uzliesmojums, un tāpēc eksporta apjomi kopumā un tādējādi arī uz Japānu tika ievērojami samazināti. Tādējādi Norvēģija spēja pārņemt tirgus daļas no Čīles un ir paredzams, ka šāda situācija turpināsies vismaz līdz 2009. gadam, kā jau minēts iepriekš 67. apsvērumā.

90. Kā ir parādīts 4. tabulā 85. apsvērumā, Norvēģijas eksporta apjomi uz citiem jaunajiem pasaules tirgiem kā Austrumeiropa (Ukraina, Baltkrievija) un Tālie Austrumi (Ķīna, Dienvidkoreja, Honkonga, Taizeme) arī ir ievērojami palielinājušies, un pretēji tam, ko apgalvoja attiecīgās ieinteresētās personas, pastāv visas iespējas, ka tuvāko gadu laikā šie tirgi uzņems arvien lielāku daļu no Norvēģijas produkcijas.

91. Pamatojoties uz FCA Olso sniegto informāciju, tika konstatēts, ka eksporta cenas uz Kopienu un citām trešām valstīm ir līdzīgā līmenī, un tāpēc tika secināts, ka visi tirgi ir salīdzinoši izdevīgi, ja vien tajos ir pietiekams pieprasījums. Gan svaigā, gan atdzesētā veidā konkrēto ražojumu uz ES parasti transportē kravas mašīnās. Ja to ved uz tālākām galamērķiem, līdz kuram noteiktā laikā nav iespējams aizbraukt ar kravas mašīnām, konkrēto ražojumu transportē lidmašīnā.

92. Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka, ja citi faktori ir vienādi, lašu ražošanas samazinājums Čīlē 2007. gadā par 3% līdz 5%, kas saistīts ar slimības uzliesmojumu, veicinās globālā piedāvājuma pieauguma apturēšanu 2008. gadā un nodrošinās Norvēģijas ražotājiem iespējas iekļūt tādos tirgos kā Japāna, ASV un citi jaunie tirgi, kur Čīles ražotājiem ir ievērojamas tirgus daļas.

93. 4. tabula. Atlantijas laša no Norvēģijas tirgus attīstība (eksports) – 2006. gada un 2007. gada salīdzinājums (apjoms noapaļotās svara tonnās) – (Avots: Norwegian Seafood Export Council ).

Apjoms 2006. gadā | Apjoms 2007. gadā | Izmaiņas |

ES | 438 569 | 509 273 | 16,1 % |

Japāna | 26 703 | 28 846 | 8,0 % |

Krievija | 39 998 | 61 248 | 53,1 % |

ASV | 10 752 | 14 136 | 31,5 % |

Ukraina | 6 518 | 13 617 | 109 % |

Ķīna | 5 284 | 9 021 | 71 % |

Dienvidkoreja | 6 037 | 7 613 | 26 % |

Taizeme | 3 177 | 7 887 | 148 % |

94. Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šiem secinājumiem, apgalvojot, ka eksporta apjomu no Norvēģijas uz citām trešām valstīm attīstības virzībai 2008. gada sākumā būtu jābūt savādākai, t.i., eksports uz šīm valstīm absolūtā izteiksmē būtu samazinājies un tādējādi kopējais eksportu pieaugums būtu zemāks nekā 2007. gadā un zemāks nekā eksporta uz Kopienu pieaugums tajā pašā laikposmā.

95. Izmeklēšanā konstatēts, ka dati par importu 2008. gada sākumā atkarībā no avota būtiski atšķiras. Kontali Analsyis tajā pašā laikposmā norādīja uz pieauguma tendenci daudz augstākā līmenī. Turklāt, kā minēts 70. apsvērumā, lai iegūtu pārliecinošu ainu, tirgus attīstība ir jāaplūko ilgākā laika posmā. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares argumenti neatspēkoja konstatējumus attiecībā uz eksporta apjoma uz citām trešām valstīm attīstību.

4. Ražošanas apjomi un jaudas Norvēģijā

96. Ražošanas līmeni Norvēģijā, t.i., maksimālo pieļauto biomasu, galvenokārt nosaka ražošanas licenču skaits, kuras izsniedz Norvēģijas iestādes, un zivju audzētāju spēja sasniegt augstāko iespējamo ražošanas līmeni savas licences ietvaros. Citi faktori, kas veicina lašu ražošanas pieaugumu, ir, piemēram, labvēlīgi bioloģiskie un meteoroloģiskie faktori un zivju audzēšanas procesu uzlabošana ar progresīvu aprīkojumu. Un pretēji, zivju slimības uzliesmojums varētu ievērojami kaitēt ražošanai un novest pie izaudzēto zivju daudzuma samazināšanās, kā tas notika Čīlē 2007. gadā.

97. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka zivju mazuļu ražošanas pieaugums Norvēģijā kopš 2006. gada (apgalvo, ka no 2006. gada līdz 2008. gadam pieaugums ir 20%) skaidri norāda uz to, ka Norvēģijas lašu ražošanas apjoms nākošajos divos gados ievērojami palielināsies un tādējādi novedīs pie situācijas, kad novērojama pārprodukcija. Pamatojoties uz to un ņemot vērā īpaši augsto iegūtās produkcijas līmeni 2007. gadā, šīs personas apgalvoja, ka 2008. gadā (un pēc tam) ražošanas apjomi Norvēģijā būs ievērojami lielāki un daudz pārsniegs Norvēģijas eksporta tirgu un jo īpaši Kopienas tirgus pieaugumu. Tās apgalvoja, ka tad, ja Norvēģijas lašu ražošanas nozarē iegūtās produkcijas uzlabojums 2007. gadā būs tāds pats 2008. gadā, pārpalikumi vai nepārdotie apjomi varētu sasniegt no 20 000 līdz 91 000 tonnu, kas izriet no aplēstā ražošanas līmeņa 870 000 tonnu veselu zivju ekvivalenta apmērā, t.i., par 150 000 tonnām vairāk nekā 2007. gadā.

98. Izmeklēšanā neapstiprinājās iepriekš izklāstītie pieņēmumi. Lai arī ir taisnība, ka 2006. gadā bija zivju mazuļu ražošanas pieaugums, šis pieaugums bija līdzīgs pieaugumiem iepriekšējos gados un, kā parādīts 2. diagrammā, to nevar uzskatīt par izņēmuma situāciju.

99. 2. diagramma. Saražoto lašu mazuļu skaits (1000 gabali) – (Avots: SSB Norway )

[pic]

100. Bez tam, pamatojoties uz dažādu faktoru kombināciju, piemēram, mirstības faktori, valdības noteikumi, kas nosaka maksimālo atļauto biomasas daudzumu un lašu mazuļu mazāku ieguvi 2008. gadā, saskaņā ar Kontali Analysis datiem paredzamajam lašu ražošanas apjomam 2008. gadā būtu jāpalielinās tikai par 6%, t.i., no 723 000 veselu zivju ekvivalentu tonnām 2007. gadā līdz 770 000 tonnām 2008. gadā, t.i., par 47 000 tonnu veselu zivju ekvivalentu. Rādītājus attiecībā uz mazāku biomasas pieaugumu 2008. gadā pamato dati par barības pārdošanas apjomiem, kas uzrāda ievērojamu kritumu 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu (avots: Havbruksdata and FHL ).

101. Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare no jauna apgalvoja, ka ražošanas apjoms Norvēģijā iespējams būtiski palielināsies un sniedza papildu datus par ieguves daudzumiem, krājumiem un zivju mazuļiem 2008. gada sākumā. Kā minēts iepriekš, uzskata, ka dati tikai par gada diviem mēnešiem nav izšķiroši un tādējādi neatspēko konstatējumus par Norvēģijas ražošanas apjoma attīstību, kā uzsvērts iepriekš.

102. Tāpēc un pamatojoties uz pieejamo informāciju, lai gan ražošanas apjomiem Norvēģijā ir tendence palielināties, pastāv maza iespēja, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt tāds krass ražošanas apjomu pieaugums, kādu pieminēja iepriekš minētās ieinteresētās personas. Bez tam, kā izklāstīts 82. apsvērumā un tam sekojošos apsvērumos, pastāv maza iespēja, ka visus lielākos saražotos apjomus eksportēs uz Kopienu, bet visticamāk, ka to lielu daļu eksportēs uz citiem trešo valstu tirgiem, kur pieprasījums ievērojami pieaug. Visbeidzot, 71. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos minēto iemeslu dēļ nav paredzams, ka eksportu uz Kopienu veiks par dempinga cenām.

5. Situācija Norvēģijas ražošanas nozarē

103. Visbeidzot īpaša uzmanība jāpievērš situācijai Norvēģijas ražošanas nozarē vispār un jo īpaši PIP. Tātad izmeklēšanā atklāja, ka pretēji tam, kas bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, akvakultūras nozari Norvēģijā veido ļoti rentabli uzņēmumi. Daļēji tas tā ir plašā un joprojām notiekošā konsolidācijas procesa dēļ, kas šo nozari ir padarījis par ļoti efektīvu un stipru. Tas atspoguļojas arī konkrēto uzņēmumu pārvaldības struktūrā, t.i., ražotāju eksportētāju grupās ir ļoti labi pārstāvēti vairāki Norvēģijas un pasaules ieguldījumu un pensiju fondi. Sākotnējās izmeklēšanas laikā tā tas nebija.

104. Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka Norvēģijas ražotāji pa to laiku ir arī ļoti labi iekārtojušies Kopienas tirgū, kur tie pārstāv apmēram 80 līdz 90% no kopējā ražošanas apjoma Kopienā. Tika konstatēts, ka šie ar Norvēģiju saistītie uzņēmumi Kopienā ražo un pārdod lasi lielai daļai Kopienas tirgus un lielā tā daļā.

105. Jāpiemin, ka Norvēģijas mātesuzņēmumi paši eksportēja ievērojamus daudzumus uz Kopienu.

106. Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka jebkura ievērojama cenu samazināšana Kopienas tirgū vismaz vienādi negatīvi ietekmētu Kopienā izvietotu ražojošo uzņēmumu Norvēģijas mātesuzņēmumus sakarā ar importu pa dempinga cenām no Norvēģijas. Pamatojoties uz šo, nebija nepamatoti pieņemt, ka būtu vismaz ekonomiski bezjēdzīgi Norvēģijas ražotājiem eksportētājiem ar dempingu veicināt saimniecībās audzētu lašu cenu krišanos Kopienā. Tas tiešā veidā kaitētu nozares rentabilitātei un negatīvi ietekmētu to uzņēmumu akcijas, kas tiek tirgotas biržā, un kuru, kā minēts 95. apsvērumā, akcionāri ir lielākie ieguldījumu un pensiju fondi.

107. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tāpēc bija pamatoti secināt, ka Norvēģijas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti izvairīties no situācijām, kad tirgus cena sabrūk, un palikt orientētiem uz peļņu. Līdz ar to par ierobežotu tika uzskatīts risks, ka Norvēģijas ražotāju eksportētāju dempings paredzamā nākotnē varētu atkārtoties.

108. Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šiem konstatējumiem, apgalvojot, ka PIP konstatētā Norvēģijas ražotāju stabilā situācija nav ilgstoša un pēc PIP šie ražotāji saskarsies ar finansiālām problēmām, daži ražotāji jau 2008. gada sākumā ziņojuši par zaudējumiem. Kopienas ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Norvēģijas ražotāju lielākajai daļai Kopienas tirgū nav filiāļu, un tādējādi uz šā pamata nevar secināt, ka dempings neatkārtosies. Visbeidzot apgalvots, ka, ja pasākumi tiks atcelti, Norvēģijas ražotāji, kuriem Kopienā ir filiāles, samazinās savu ražošanu Kopienas tirgū un palielinās ražošanu Norvēģijā.

109. Ciktāl tas attiecas uz Norvēģijas ražotāju finansiālo situāciju, jāatzīmē, ka dažu uzņēmumu zaudējumi saistīti ar to ieguldījumiem Čīlē un slimības uzliesmojumu šajā valstī. Šie īpašie apstākļi attiecas tikai uz Norvēģijas ražotāju nelielu daļu. Turklāt šī informācija attiecas tikai uz 2008. gada sākumu un neļauj veikt vispārējus secinājumus par šo uzņēmumu visa gada rādītājiem. Ciktāl tas attiecas uz Norvēģijai piederošo ražošanu Kopienā un kā to pieļauj arī Kopienas ražošanas nozare, lai gan to uzņēmumu skaits, kuriem Kopienā ir filiāles, nav liels, tie pārstāv Norvēģijas ražošanas lielāko daļu, un tādēļ tas uzskatāms kā nozīmīgs. Argumentam, ka Norvēģijai piederošas ražošanas jaudas Kopienā tiks samazinātas, ja pasākumus atcels, pierādījumi netika sniegti. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

6. Secinājumi

110. Izmeklēšanā atklāja, ka PIL dempings bija de minimis līmenī. Izmeklēšanā arī atklāja, ka nav iemeslu uzskatīt, ka ražošanas apjoms Norvēģijā pieaugs virs tradicionālā pieauguma līmeņa un tādējādi novedīs pie ievērojami lielākiem eksporta apjomiem no Norvēģijas uz Kopienu. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka paredzamā nākotnē Norvēģijas eksporta cenu ievērojamas samazināšanās risks līdz dempinga līmenim ir ierobežots galvenokārt sakarā ar to, ka nav paredzama ievērojama pārprodukcija Norvēģijā, kas var būt galvenā šāda cenu krituma izraisītāja. Jo īpaši normālā vērtība, par kuru tika konstatēts, ka tā, visticamāk, paliks stabila, PIP bija ievērojami zemāka nekā eksporta cena, t.i., pastāv maza iespēja, ka normālas izmaiņas sakarā ar tirgus svārstīgo raksturu un ar to saistītajiem īslaicīgajiem eksporta cenas samazinājumiem automātiski radīs dempingu. Visbeidzot, tika uzskatīts, ka izmainījusies situācija Norvēģijas akvakultūras nozarē, kas ir kļuvusi ļoti rentabla un kuras akcijas tirgo biržā, kā arī nozīmīgā Norvēģijai piederošā ražošana Kopienā ir padarījusi dempinga atkārtošanos paredzamā nākotnē par maz iespējamu. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ tika secināts, ka dempinga atkārtošanās iespējamība ir neliela un tā neattaisno spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanu turpmāk.

111. Tātad pašreizējā starpposma pārbaude būtu jābeidz un spēkā esošos pasākumus attiecībā uz saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu būtu jāatceļ.

E. SPECIĀLA UZRAUDZĪBA

112. Kā izskaidrots iepriekš, paredzams, ka tirgus apstākļi, t.i., pieprasījums un piedāvājums, paredzamā nākotnē paliks stabils un ka tāpēc nav acīmredzamas iespējas, ka dempings atkārtosies. Patiešām, visi pārbaudītie rādītāji norāda, ka var pamatoti paredzēt, ka eksporta apjomi uz Kopienu ievērojami nepieaugs un ka eksporta cenas paliks tādā līmenī, kas nav dempinga līmenis.

113. Taču ņemot vērā tirgus apstākļu noteiktu neprognozējamību galvenokārt sakarā ar ražojuma raksturu (preces, kas ātri bojājas), tiek uzskatīts par lietderīgu stingri uzraudzīt tirgu un pārskatīt situāciju, ja būs pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka tirgus apstākļi ir ievērojami izmainījušies. Šādā gadījumā tiks apsvērta izmeklēšanas uzsākšana ex officio ietvaros, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu.

114. Uzraudzīšana jānosaka uz laiku, līdz sākotnēji ar Padomes Regulu (EK) Nr. 85/2006 noteikto galīgo pasākumu beigām, ja tie paliktu spēkā, t.i., līdz 2011. gada 21. janvārim.

F. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

115. Ieinteresētajām personām darīja zināmus galvenos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo starpposma pārskatīšanu un atcelt spēkā esošo antidempinga maksājumu par konkrētā ražojuma importu. Visām pusēm tika dota iespēja izteikt viedokli. Tika ņemti vērā likumīgi un ar pierādījumiem pamatoti apsvērumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Vienīgais pants

Ar šo tiek izbeigta antidempinga pasākumu attiecībā uz saimniecībās audzētu (izņemot savvaļas) Norvēģijas izcelsmes lašu, no kuriem ir vai nav atdalīta fileja, kas ir vai nav svaigi, atdzesēti vai saldēti, ko pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 19 13 un ex 0304 29 13, importa daļēja pagaidu pārskatīšana, kas uzsākta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu.

Ar šo tiek atcelts galīgais antidempinga maksājums, kas piemērots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 par iepriekš minēto importu.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [..]

Padomes vārdā —

[..]

priekšsēdētājs

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

[2] OV L 15, 20.1.2006., 1. lpp.

[3] OV C 88, 21.4.2007., 26. lpp.

[4] Kontali Analyse AS nodrošina statistikas datus galvenokārt par akvakultūru un zivju rūpniecību (www.kontali.no).