[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 18.6.2008 COM(2008) 376 galīgā redakcija 2008/0120 (CNS) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts (Kodoficēta versija) (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. Tautu Eiropas kontekstā Komisija piešķir lielu nozīmi Kopienas tiesību vienkāršošanai un skaidrošanai, lai tās padarītu skaidrākas un pieejamākas parastajam pilsonim, tādējādi sniedzot viņam jaunas iespējas un izdevību izmantot tam piešķirtās īpašās tiesības. Šo mērķi nevar sasniegt kamēr daudzie noteikumi, kas tikuši grozīti vairākas reizes, bieži diezgan būtiski, paliek izkaisīti, tādā veidā, ka tie jāmeklē daļēji oriģinālajā dokumentā un daļēji vēlākajos grozošajos dokumentos. Tādējādi, lai identificētu šībrīža noteikumus, ir vajadzīgs nozīmīgs pētījums, kas salīdzina dažādus instrumentus. Šajā sakarā to noteikumu kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, ir arī svarīga, lai Kopienas tiesības būtu skaidras un caurskatāmas. 2. Tādējādi, Komisija 1987. gada 1. aprīlī nolēma[1] sniegt rīkojumus saviem darbiniekiem, ka visiem tiesību aktiem jābūt kodificētiem ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka struktūrām jācenšas kodificēt pat īsākos laika posmos tekstus par kuriem tās ir atbildīgas, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumi ir skaidri un viegli saprotami. 3. Edinburgas Eiropadomes (1992. g. decembris) prezidentūras secinājumi to apstiprināja[2], uzsverot kodifikācijas nozīmi, jo tā nodrošina piemērojamo tiesību skaidrību attiecībā uz to, kādas tiesības attiecīgam jautājumam piemērojamas attiecīgajā laikā. Kodifikācija jāveic pilnīgā atbilstībā parastajai Kopienas likumdošanas procedūrai. Ņemot vērā to, ka nekādas izmaiņas pēc būtības nevar tikt veiktas dokumentos, kurus skar kodifikācija , Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir nolēmuši ar 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos, ka var izmantot pasteidzinātu procedūru kodifikācijas dokumentu paātrinātai pieņemšanai. 4. Šī priekšlikuma mērķis ir uzņemties Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/183/EEK par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts[3] kodifikāciju. Jaunā direktīva pārņems dažādos tajā ietvertos aktus[4]; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto aktu saturu un līdz ar to tikai apkopo tos ar tādiem formāliem grozījumiem , ko prasa pats kodifikācijas pasākums. 5. Kodifikācijas priekšlikums tika izstrādāts pamatojoties uz iepriekšēju Direktīvas 83/183/EEK un tās grozošo aktu konsolidāciju visās oficiālajās valodās, ko veica Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs ar datu apstrādes sistēmas palīdzību. Ja pantiem ir piešķirti jauni numuri, atbilstību veco un jauno numuru starpā parāda tabulā, kas atrodas kodificētās direktīvas II pielikumā. ê 83/183/EEK (pielāgots) 2008/0120 (CNS) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā Ö 93. Õ pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[5], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6], tā kā ê (1) Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/183/EEK par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts[7] ir vairākas reizes būtiski grozīta[8]. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē. ê 83/183/EEK 1. apsvērums (pielāgots) (2) Lai dalībvalstu iedzīvotāji Ö labāk Õ apzinātos Kopienas Ö darbības Õ, Ö būtu jāsaglabā Õ pasākumi privātpersonu labā, lai Kopienā Ö nodrošinātu iekšējā tirgus Õ apstākļus. ê 83/183/EEK 2. apsvērums (3) Jo īpaši nodokļu šķēršļi privātpersonu personīgo lietu ievešanai dalībvalstī no citas dalībvalsts var traucēt personu brīvu pārvietošanos Kopienā. Tādēļ šie šķēršļi, cik vien iespējams, būtu jānovērš, ieviešot atbrīvojumus no nodokļiem. ê 83/183/EEK 3. apsvērums (pielāgots) (4) Šie atbrīvojumi no nodokļiem var attiekties tikai uz tādu lietu ievešanu, kas nav komerciāla vai spekulatīva, un tāpēc ir jānosaka to piemērošanas ierobežojumi un noteikumi. ê 91/680/EEK 6. apsvērums un 92/12/EEK 20. apsvērums (pielāgots) (5) Ö Ņemot vērā, ka akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa jomā ir pieņemti saskaņošanas noteikumi, noteikumi Õ par importa atbrīvošanu no nodokļiem un nodokļu Ö atbrīvojumiem ir kļuvuši lieki minētajās jomās Õ. ê (6) Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā, ê 83/183/EEK (pielāgots) IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. I Ö NODAĻA Õ Vispārīgi noteikumi 1. pants Ö Darbības joma Õ 1. Ievērojot turpmāk minētos noteikumus un turpmāk minētajos gadījumos, dalībvalstis piešķir atbrīvojumu no nodokļiem, kurus parasti piemēro Ö pēc Õ privātpersonu personīgo lietu galīgās ievešanas no citas dalībvalsts. 2. Šī direktīva neattiecas uz: ê 91/680/EEK 2. panta, 2. punkta, trešais ievilkums (pielāgots) Ö a) pievienotās vērtības nodokli; Õ ê 92/12/EEK 23. panta, 3. punkta, otrais ievilkums (pielāgots) Ö b) akcīzes nodokli; Õ ê 83/183/EEK (pielāgots) c) Ö 1. punktā minētajiem Õ īpašiem un/vai periodiskiem nodokļiem, kas saistīti ar šo lietu izmantošanu valstī, piemēram, uz nodokļiem par automašīnas reģistrāciju, ceļu nodokļiem un samaksu par televīziju. 2. pants Noteikumi, kas attiecas uz lietām 1. Šajā direktīvā par «personīgajām lietām» uzskata lietas, ko attiecīgās personas izmanto personīgām vajadzībām vai savas mājsaimniecības vajadzībām. Šo lietu veids vai daudzums nedrīkst liecināt par kādiem komerciāliem nolūkiem un nedrīkst būt paredzēts saimnieciskai darbībai Ö Padomes Õ Direktīvas Ö 2006/112/EK Õ[9] Ö 9. panta 1. punkta un 10. līdz 13. panta Õ nozīmē. Tomēr par personīgajām lietām uzskata arī rīkus un instrumentus, kas vajadzīgi attiecīgās personas profesionālai darbībai. 2. Atbrīvojumu, kas paredzēts 1. pantā, piešķir personīgajām lietām: a) kas iegūtas saskaņā ar kādas dalībvalsts Ö iekšējā Õ tirgus vispārējiem nodokļu uzlikšanas noteikumiem un kam uz izvešanas Ö no izcelsmes dalībvalsts Õ pamata nepiemēro nekādu atbrīvojumu no patēriņa nodokļiem vai nekādu šo nodokļu atmaksu. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā uzskata, ka šie noteikumi ir ievēroti, kad lietas ir iegūtas Direktīvas Ö 2006/112/EK 151. pantā Õ minētos apstākļos Ö, izņemot tā 1. punkta, pirmās daļas e) apakšpunktu Õ; ê 89/604/EEK 1. pants, 1. punkts b) ko attiecīgā persona ir izmantojusi pirms dzīvesvietas maiņas vai pirms otrās dzīvesvietas iekārtošanas. Dalībvalstis var pieprasīt, lai motorizētos sauszemes transportlīdzekļus (to skaitā arī piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecceļojumu kuģus un tūrisma lidmašīnas attiecīgā persona būtu izmantojusi vismaz sešus mēnešus pirms dzīvesvietas maiņas. Attiecībā uz lietām, kas minētas a) apakšpunkta otrajā teikumā, dalībvalstis var pieprasīt: i) lai motorizētos sauszemes transportlīdzekļus (to skaitā arī piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecceļojumu kuģus un tūrisma lidmašīnas attiecīgā persona būtu izmantojusi vismaz divpadsmit mēnešus pirms dzīvesvietas maiņas; ii) lai citas lietas attiecīgā persona būtu izmantojusi vismaz sešus mēnešus pirms dzīvesvietas maiņas. ê 83/183/EEK 3. Kompetentās iestādes pieprasa pierādījumus tam, ka noteikumi, kas minēti 2. punktā, ir ievēroti attiecībā uz motorizētiem sauszemes transportlīdzekļiem (to skaitā arī piekabēm), autopiekabēm, pārvietojamām mājām, izpriecceļojumu kuģiem un tūrisma lidaparātiem. Par citām lietām tās pieprasa šādus pierādījumus tikai tad, ja ir nopietnas aizdomas par krāpšanu. 3. pants Ievešanas noteikumi Lietu ievešanu var veikt vienu vai vairākas reizes termiņos, kas attiecīgi paredzēti 7., 8., 9. un 10. pantā. 4. pants Pienākumi pēc ievešanas ê 89/604/EEK 1. pants, 2. punkts (pielāgots) Ievestos motorizētos sauszemes transportlīdzekļus (to skaitā arī piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecceļojumu kuģus un tūrisma lidmašīnas nedrīkst pārdot, iznomāt vai aizdot 12 mēnešos pēc to ievešanas ar atbrīvojumu no nodokļiem, izņemot apstākļos, ko Ö galamērķa Õ dalībvalsts kompetentās iestādes atzīst par pienācīgi attaisnojošiem. ê 83/183/EEK 5. pants Īpaši noteikumi dažām lietām ê 89/604/EEK 1. pants, 3. punkts (pielāgots) 1. Dalībvalstis var paredzēt daudzuma ierobežojumus tādu lietu ievešanai ar atbrīvojumu, kas paredzētas 4.panta 1. punktā Ö Padomes Õ Direktīvā69/169/EEK[10]. Tomēr šim ierobežotajam daudzumam ir jābūt vismaz četras reizes lielākam par to daudzumu, kas norādīts minētā panta II slejā, izņemot tabakas izstrādājumus, kuru ievešana ar atbrīvojumu no nodokļiem var būt ierobežota līdz daudzumam, kas norādīts minētajā slejā. ê 83/183/EEK (pielāgots) 2. Atbrīvojumu, ievedot jājamzirgus, motorizētus sauszemes transportlīdzekļus (to skaitā arī piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecceļojumu kuģus un tūrisma lidaparātus, piešķir tikai tad, ja privātpersona pārceļ savu pastāvīgo dzīvesvietu uz Ö galamērķa Õ dalībvalsti. 6. pants Vispārīgi noteikumi dzīvesvietas noteikšanai 1. Šīs direktīvas piemērošanai «pastāvīga dzīvesvieta» nozīmē vietu, kur persona uzturas parasti, t. i., vismaz 185 dienas kalendārā gada laikā, privātu vai profesionālu saistību dēļ, vai gadījumā, ja personai nav profesionālu saistību, — privātu saistību dēļ, kas nosaka ciešu saikni ar vietu, kurā šī persona dzīvo. Personai, kuras profesionālās un privātās saistības ir atšķirīgās vietās un kurai tādēļ pārmaiņus nākas uzturēties dažādās vietās, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs, par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to vietu, ar kuru tai ir privātas saistības, ar noteikumu, ka persona tur regulāri atgriežas. Šis pēdējais noteikums nav jāievēro, ja persona atrodas dalībvalstī uz noteiktu laiku, lai veiktu kādu uzdevumu. Mācības universitātē vai skolā neuzskata par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu. 2. Privātpersonas pierāda savas pastāvīgās dzīvesvietas atrašanās vietu ar jebkādiem līdzekļiem, jo īpaši ar personas apliecību vai jebkuru citu derīgu dokumentu. 3. Ja Ö galamērķa Õ dalībvalsts kompetentās iestādes apšauba ziņojuma ticamību, kas saskaņā ar 2. punktu iesniegts par pastāvīgo dzīvesvietu, vai arī lai veiktu īpašu pārbaudi, tās var pieprasīt jebkādu informāciju vai papildpierādījumus. II Ö NODAĻA Õ Personīgo lietu ievešana sakarā ar pastāvīgās dzīvesvietas maiņu 7. pants 1. pantā paredzēto atbrīvojumu, ievērojot noteikumus, kas paredzēti no 2. līdz 5. pantam, piešķir personīgo lietu ievešanai, ko veic privātpersona, kas maina pastāvīgo dzīvesvietu. ê 89/604/EEK 1. pants, 4. punktā b) apakšpunkts (pielāgots) Lai piešķirtu atbrīvojumus, neskarot tranzītprocedūras, ko piemēro Kopienā, uz vienkāršas lapas ir jāsastāda lietu saraksts, kam pievieno, ja valsts to prasa, deklarāciju, kuras formu un saturu nosaka saskaņā ar Ö Padomes Õ Regulas (EEK) Ö Nr. 2913/92 Õ[11] Ö 248.a Õ panta 2. punktā minēto procedūru. Nevar prasīt, lai lietu sarakstā būtu norādīta to vērtība. ê 83/183/EEK (pielāgots) è1 89/604/EEK 1. pants, 4. punktā c) apakšpunkts è2 89/604/EEK 1. pants, 5. punktā a) apakšpunkts 2. Pēdējā ievešana ir jāveic vēlākais divpadsmit mēnešus pēc pastāvīgās dzīvesvietas maiņas.è1 Ja saskaņā ar 3. pantu lietu ievešanu minētajā termiņā veic vairākkārt, dalībvalstis var prasīt uzrādīt pilnīgu sarakstu, uz ko vēlāk citās ievešanas reizēs var atsaukties arī citi muitas punkti Ö tikai pirmajā ievešanas reizē Õ. Šo pilnīgo sarakstu var papildināt, vienojoties ar Ö galamērķa Õ dalībvalsts kompetentām iestādēm. ç III Ö NODAĻA Õ Personīgo lietu ievešana saistībā ar otrās dzīvesvietas iekārtošanu vai aiziešanu no tās 8. pants 1. 1. pantā paredzēto atbrīvojumu, ievērojot noteikumus, kas paredzēti no 2. līdz 5. pantam piešķir personīgo lietu ievešanai, ko veic privātpersona, lai iekārtotu otro dzīvesvietu. Atbrīvojumu piemēro tikai tad, ja: a) attiecīgā persona ir otrās dzīvesvietas īpašniece vai arī to īrē vismaz divpadsmit mēnešus; b) ievestās lietas atbilst otrās dzīvesvietas normālam aprīkojumam. 2. Atbrīvojumu, ievērojot 1. punktā paredzētos noteikumus, piešķir, arī tad, ja pēc otrās dzīvesvietas atstāšanas lietas ieved pastāvīgajā dzīvesvietā vai citā otrajā dzīvesvietā, ar noteikumu, ka šīs lietas tiešām ir piederējušas attiecīgai personai un viņa tās ir lietojusi è2 pirms otrās dzīvesvietas iekārtošanas ç. Pēdējā ievešana ir jāveic vēlākais divpadsmit mēnešus pēc otrās dzīvesvietas atstāšanas. IV Ö NODAĻA Õ Lietu ievešana sakarā ar laulībām 9. pants ê 89/604/EEK 1. pants, 6. punktā a) apakšpunkts 1. Neskarot 2. līdz 5. pantu, jebkurai personai sakarā ar laulībām ievedot dalībvalstī, uz kuru tā ir paredzējusi pārcelt savu pastāvīgo dzīvesvietu, personīgās lietas, kas ir tās īpašumā vai ko tā izmanto, ir tiesības uz atbrīvojumu no 1. panta 1. punktā minētiem nodokļiem, ievērojot šādus noteikumus: ê 83/183/EEK a) ievešana jāveic laika posmā, kas sākas divus mēnešus pirms noteiktās laulību dienas un beidzas četrus mēnešus pēc faktiskās laulību dienas; b) attiecīgai personai ir jāsniedz pierādījumi, ka laulības ir notikušas vai ir uzsāktas formalitātes, kas saistītas ar laulībām. ê 89/604/EEK 1. pants, 6.punktā b) apakšpunkts (pielāgots) 2. Atbrīvojumu piemēro arī dāvanām, ko parasti dāvina sakarā ar laulībām un ko persona, kas atbilst 1. punkta noteikumiem, saņem no personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kas nav Ö galamērķa Õ dalībvalsts. Atbrīvojumu piemēro dāvanām, kuru vienību vērtība nav lielāka par 350 EUR. Dalībvalstis tomēr var piemērot atbrīvojumu, ja vērtība ir lielāka par 350 EUR, ar noteikumu, ka katras no nodokļiem atbrīvotās dāvanas vērtība nav lielāka par 1 400EUR. ê 83/183/EEK (pielāgots) è1 89/604/EEK 1. pants, 7. punktā b) apakšpunkts 3. Dalībvalstis atbrīvojuma piešķiršanu var saistīt ar pienācīgas garantijas sniegšanu, ja ievešanu veic pirms laulību dienas. 4. Ja privātpersona nesniedz pierādījumu par savām laulībām četru mēnešu laikā pēc paredzētās laulību dienas, nodokļu samaksas pienākums rodas ievešanas dienā. V Ö NODAĻA Õ Mantotojuma atstājēja personīgo lietu ievešana, kas iegūtas mantošanas ceļā 10. pants Atkāpjoties no 2. panta 2. un 3. punkta, 4. panta un 5. panta 2. punkta, bet neskarot citus noteikumus, kas iekļauti 2., 3. un 5. pantā, jebkura privātpersona, kas mantošanas ceļā ( causa mortis ) iegūst īpašuma vai lietojuma tiesības uz mantojuma atstājēja personīgām lietām, kas atrodas dalībvalstī, var ievest šīs lietas citā dalībvalstī, kur ir tās dzīvesvieta, ar atbrīvojumu no 1. panta 1. punktā paredzētiem nodokļiem, ievērojot šādus noteikumus: a) privātpersonai ir jāiesniedz Ö galamērķa Õ dalībvalsts kompetentām iestādēm notāra vai citas Ö izcelsmes Õ dalībvalsts kompetenta varas pārstāvja izsniegts apliecinājums, kas apstiprina ievesto lietu iegūšanu mantošanas ceļā; b) ievešana ir jāveic divu gadu laikā pēc lietu iegūšanas īpašumā. VI Ö NODAĻA Õ Nobeiguma noteikumi 11. pants 1. Dalībvalstis cenšas pēc iespējas samazināt formalitātes ievešanai, ko privātpersonas veic, ievērojot šajā direktīvā noteiktos ierobežojumus un noteikumus, un izvairīties no ievešanas formalitātēm, kas saistītas ar pārbaudēm, kuru dēļ Ö, ieceļojot galamērķa dalībvalstī, Õ jāveic daudzas izkraušanas un iekraušanas. 2. Dalībvalstis ir tiesīgas uzturēt spēkā un/vai ieviest liberālākus noteikumus atbrīvojumu no nodokļiem piešķiršanai, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot tos, kas paredzēti è1 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ç. 3. Neietekmējot 2. panta 2. punktu, dalībvalstis, pamatojoties uz šo direktīvu, nevar Kopienā piemērot mazāk labvēlīgus atbrīvojumus no nodokļiem par tiem, kurus tās piemēro personīgo lietu Ö importam Õ, ko veic privātpersonas no trešām valstīm. 12. pants Ö 1. Õ Dalībvalstis dara Komisijai zināmas būtiskākās savu tiesību aktu normas, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, jo īpaši tās, kas pieņemtas, piemērojot 11. panta 2. un 3. punkta noteikumus. Par tām Komisija informē pārējās dalībvalstis. Ö 2. Õ Reizi divos gados Komisija pēc apspriedes ar dalībvalstīm nosūta Ö Eiropas Parlamentam un Padomei Õ ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu dalībvalstīs. ê 13. pants Direktīvu 83/183/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts I pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā. 14. pants Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . ê 83/183/EEK 13. pants 15. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Padomes vārdā - priekšsēdētājs é I PIELIKUMS A daļa Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu (minēti 13. pantā) Padomes Direktīva 83/183/EEK (OV L 105, 23.4.1983., 64. lpp.) | Padomes Direktīva 89/604/EEK (OV L 348, 29.11.1989., 28. lpp.) | Padomes Direktīva 91/680/EEK, (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.) | tikai 2. panta 2. punkta trešais ievilkums | Padomes Direktīva 92/12/EEK (OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.) | tikai 23. panta 3. punkta otrais ievilkums | B daļa Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos (minēti 13. pantā) Direktīva | Termiņš transponēšanai | 83/183/EEK | 1984. gada 1. janvāris | 89/604/EEK | 1990. gada 1. jūlijs | 91/680/EEK | 1993. gada 1. janvāris[12] | 92/12/EEK | 1993. gada 1. janvāris[13] | _____________ II PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULA DIREktīva 83/183/EEK | Šī direktīva | 1. pants, 1. punkts | 1. pants, 1. punkts | _ | 1. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts | _ | 1. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts | 1. pants, 2. punkts | 1. pants, 2. punkts, c) apakšpunkts | 2. pants, 1. punkts | 2. pants, 1. punkts | 2. pants, 2. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts | 2. pants, 2. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts | 2. pants, 2. punkts, pirmā daļa b) apakšpunkts | 2. pants, 2. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, ievadteikums | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, ievadteikums | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, i) daļa | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, ii) daļa | 2. pants, 2. punkts, otrā daļa, pēdējais teikums | _ | 2. pants, 3. punkts | 2. pants, 3. punkts | 3.-6. pants | 3.-6. pants | 7. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts | 7. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 7. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts | 7. pants, 1. punkts, otrā daļa | 7. pants, 2. punkts | 7. pants, 2. punkts | 8. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 8. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 8. pants, 1. punkts, otrā daļa, ievadvārdi | 8. pants, 1. punkts, otrā daļa, ievadvārdi | 8. pants, 1. punkts, otrā daļa, i) un ii) apakšpunkts | 8. pants, 1. punkts, otrā daļa, a) un b) apakšpunkts | 8. pants, 2. punkts | 8. pants, 2. punkts | 9., 10 un 11. pants | 9., 10 un 11. pants | 12. pants, 1. punkts | _ | 12. pants, 2. punkts | 12. pants, 1. punkts | 12. pants, 3. punkts | 12. pants, 2. punkts | _ | 13. pants | _ | 14. pants | 13. pants | 15. pants | _ | I pielikums | _ | II pielikums | _____________ [1] COM(87) 868 PV. [2] Skat. Secinājumu A daļas 3. pielikumu. [3] Izstrādāts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei – Acquis communautaire kodifikācija, COM(2001) 645 galīgā redakcija. [4] Skat. šī priekšlikuma I pielikuma A daļu. [5] OV C […], […], […] lpp. [6] OV C […], […], […] lpp. [7] OV L 105, 23.4.1983., 64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/12/EEK (OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.). [8] Skat. I pielikuma A daļu. [9] Ö OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp Õ. [10] OV L 133, 4.6.1969., 6. lpp. [11] .Ö OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp Õ. [12] Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai pasākumi, kas tādējādi pielāgoti šīs Direktīvas 91/680/EEK 1. panta 1. līdz 20. punktam un 22. līdz 24. punktam un 2. pantam, stātos spēkā 1993. gada 1. janvārī. [13] Attiecībā uz 9. panta 3. punktu Dānijas Karalistei ir atļauts normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šos noteikumus, ieviest ne vēlāk kā līdz 1993. gada 1. janvārim.