[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.6.2008

COM(2008) 310 galīgā redakcija

2005/0239 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

kopējo nostāju, kuru pieņēmusi Padome, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

(iesniegusi Komisija)

2005/0239 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

kopējo nostāju, kuru pieņēmusi Padome, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

1. PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2005)589 galīgais — 2005/0239 (COD)): | 9.01.2006. |

Reģionu komitejas atzinuma datums: | 15.06.2006. |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 13.09.2006. |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 25.04.2007. |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums: | 6.06.2008. |

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Priekšlikums direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, ir viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt un pilnīgot pastāvošo tiesību aktu kopumu jūras satiksmes drošības jomā.

Šā priekšlikuma mērķis ir pilnīgot, stiprināt un precizēt esošo Direktīvu 2002/59/EK attiecībā uz šādiem jautājumiem.

- Precizēt un stiprināt esošās direktīvas noteikumus par briesmās nonākušu kuģu pieņemšanu patvēruma vietās. Tamdēļ jāievieš princips, ka briesmās nonākuši kuģi ir jāpieņem patvēruma vietā, izņemot gadījumus, ja, novērtējot stāvokli, izdara citādu slēdzienu. Jānodrošina arī, lai neatkarīgas iestādes, kas atbild par piemērotākās patvēruma vietas ierādīšanu, tiktu skaidri identificētas un lai to rīcībā būtu viss vajadzīgais ātrai lēmuma pieņemšanai, arī precīzas ziņas par piekrastes zonām, kas var kalpot par patvēruma vietām.

- Noteikt obligātu prasību par aprīkojuma (AIS — automātiska identifikācijas sistēma) ierīkošanu, kas ļautu automātiski identificēt zvejas kuģus, kuru garums ir vairāk par 15 metriem. Šāds aprīkojums — it īpaši tirdzniecības kuģiem — ļaus uzlabot zvejas kuģu identificēšanu un lokalizēšanu un tādējādi samazināt nelaimes gadījumu iespēju.

- Panākt datu apmaiņas telemātikas tīkla SafeSeaNet vispārēju lietošanu. Šī sistēma, ko izstrādājusi Komisija un izmantojusi darbā Eiropas Jūras drošības aģentūra ( EMSA ), jūras administrācijas iestādēm ļaus precīzi izsekot kuģu un to kravu kustībai.

- Panākt, lai kravu nosūtītājiem būtu obligāti jāsniedz kuģa kapteinim precīzas ziņas par pārvadāšanai nododamo kravu; tas ļaus jo īpaši uzlabot cīņu pret piesārņošanu, pamatojoties uz labāku informētību par pārvadājamo produktu fizikāli ķīmiskajām īpašībām.

- Izstrādāt īpašus noteikumus, ar kuriem ļauj piekrastes valstīm veikt attiecīgus pasākumus, lai ierobežotu apdraudējumu, ko kuģu satiksmei var radīt ledus blāķu veidošanās dažos kuģošanas rajonos Eiropas Savienības ziemeļu daļā. Ņemot vērā to, ka palielinās risks, kas saistīts ar pārvadājamās naftas apjoma pieaugumu Baltijas jūrā, šis jautājums ir īpaši svarīgs.

3. KOMENTĀRI PAR KOPĒJO NOSTĀJU

Padomes viedoklis krasi atšķiras būtiskā Komisijas priekšlikuma jautājumā, proti, par patvēruma vietām; tas Komisijai nav pieņemami. Svītrojot principu, saskaņā ar kuru briesmās nonākušus kuģus, pamatojoties uz stāvokļa novērtējuma rezultātiem, jāpieņem patvēruma vietā, no vienas puses, un obligāto prasību dalībvalstīm izveidot neatkarīgu iestādi stāvokļa novērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, no otras puses, Padome stipri mazinājusi Komisijas priekšlikuma nozīmi.

Taču Komisija uzskata, ka šāda neatkarība ir būtiska, lai nodrošinātu tādu pareizākā lēmuma savlaicīgu pieņemšanu, kurš nebūtu atkarīgs no vietējā politiskā spiediena, un sagādātu drošu patvērumu kuģim, kas nonācis lielās grūtībās, vai ierobežotu piesārņojuma apmēru tad, ja piesārņojums ir neizbēgams, un tādējādi ļautu samazināt tā ietekmi, tostarp uz tuvu esošiem kuģiem.

Tā Komisija pieņem zināšanai Padomes vienprātīgi pieņemto kopējo nostāju, vienlaikus uzsverot savu atšķirīgo nostāju šajā centrālajā jautājumā par patvēruma vietām.

Komisija turpretim atzinīgi vērtē, ka Padome pievienojas Komisijas priekšlikumam citos jautājumos, piekrizdama jo īpaši tam, ka zvejas kuģiem, kas garāki par 15 metriem, jābūt apgādātiem ar automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), lai novērstu sadursmes risku, un atzīdama, ka jānodrošina, lai SafeSeaNet , tas ir, Kopienas sakaru tīkls datu apmaiņai par kuģiem, kuģu un to kravu kustību, darbotos 7 dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī.

4. KOMISIJAS SīKI IZSTRāDāTAS PIEZīMES

4.1. GROZīJUMI, KURUS KOMISIJA PIEņēMUSI UN KURI PILNīBā VAI DAļēJI IEKļAUTI KOPēJā NOSTāJā

17., 20. un 22. grozījums ir noderīgi Komisijas priekšlikuma precizējumi, jo īpaši jautājumā par LRIT sistēmas definējumu un starptautiskā atsauces teksta pievienošanu (17. grozījums).

4.2. Grozījumi, kurus Komisija ir pieņēmusi, bet kuri nav ietverti kopējā nostājā

Komisija uzskata, ka 1., 4., 12., 16., 18., 25., 26., 27., 28., 30., 36., 42., 43. un 48. grozījums salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikuma tekstu bija noderīgi precizējumi un/vai papildinājumi.

Komisija pilnīgi un nedalīti atbalsta 5., 31. un 33. grozījumu par tādu kompetentu iestāžu izveidi, kurām būtu vajadzīgās zināšanas un kuras būtu neatkarīgas tādā nozīmē, ka tām pēc pašu iniciatīvas būtu tiesības pieņemt lēmumus par briesmās nonākušu kuģu pieņemšanu patvēruma vietā.

Tāda pati nostāja Komisijai ir arī par 8., 34., 39. un 40. grozījumu attiecībā uz principu, saskaņā ar kuru kuģus pieņem patvēruma vietā.

Komisija atbalstīja arī 13., 14., un 24. grozījumu par Eiropas LRIT datu centra izveidi.

4.3. Grozījumi, kurus Komisija noraida un kuri nav ietverti kopējā nostājā

Tā kā AIS ir svarīgs pasākums, lai sekmētu cilvēku dzīvības glābšanu, tad 2., 45. un 46. grozījums, kuru nolūks ir atlikt uz vēlāku laiku AIS uzstādīšanu uz zvejas kuģiem, nav saderīgi ar Komisijas priekšlikuma vispārējo mērķi.

Komisija neatbalsta 3. grozījumu par to, ka esošās flotes aprīkošanai ar AIS jāizveido budžeta pozīcija ārpus Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta budžeta. Komisija atgādina, ka Kopienas mērogā piemērojamais instruments finansiālam atbalstam tādu drošības aprīkojumu ierīkošanai kā AIS ir Eiropas Zivsaimniecības fonds.

6. grozījums attiecībā uz kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, neietilpst direktīvas piemērošanas jomā, jo kārtējā palīdzība kuģiem, kam tā vajadzīga, saskaņā ar subsidiaritātes principu jāsniedz dalībvalstīm. Komisijas priekšlikums attiecas uz patvēruma vietām kuģiem, kas nonākuši briesmās.

11. grozījums, ar kuru paredz aizliegt kuģiem, kas nav apdrošināti, iebraukt dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, neatbilst starptautiskajām tiesībām, un Komisija to nepieņem.

21., 50., 51., 52., 53. un 54. grozījums par AIS aprīkojuma uzstādīšanu uz zvejas kuģiem, kuri ir garāki par 24 metriem (pretstatā Komisijas priekšlikumā ieteiktajam garumam — 15 metriem), mazina Komisijas priekšlikuma nozīmi un tātad nav pieņemami. Tam ir savs pamats, jo tieši vismazākie kuģi (kuru garums nesasniedz 24 metrus) sadursmēs cieš visvairāk.

5. SECINāJUMI

Komisija pieņem zināšanai Padomes vienprātīgi pieņemto kopējo nostāju, bet atgādina savu atšķirīgo nostāju galvenajā jautājumā par patvēruma vietām (princips par briesmās nonākušu kuģu pieņemšanu patvēruma vietās un obligātu prasību dalībvalstīm izveidot neatkarīgu iestādi).