52008PC0229




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.4.2008

COM(2008) 229 galīgā redakcija

2008/0090 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

VISPāRīGA INFORMāCIJA

Sabiedrības tiesību uz piekļuvi dokumentiem īstenošana

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, kurā grozījumi izdarīti ar Amsterdamas līgumu, 255. pants katram Eiropas Savienības pilsonim un katrai fiziskai vai juridiskai personai, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir dalībvalstī, piešķir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Vispārīgus principus un ierobežojumus šīm tiesībām uz piekļuvi noteica ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001[1] par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kas stājās spēkā 2001. gada 3. decembrī.

2004. gada 30. janvārī publicētajā ziņojumā par regulas īstenošanu, Komisija secināja, ka tā norit ļoti labi. Tāpēc Komisija nolēma, ka īstermiņā regulu nav nepieciešams grozīt, jo jebkurā gadījumā to būs nepieciešams pārskatīt pēc tam, kad būs stājies spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai.

Iemesli spēkā esošās regulas pārskatīšanai

Komisija 2005. gada 9. novembrī nolēma uzsākt „Eiropas pārredzamības iniciatīvu”[2], kuras mērķis ir panākt labāku pārredzamību un kas ietver regulas pārskatīšanu.

Eiropas Parlaments savukārt 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā[3] aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus regulas grozījumiem.

Vēlāk, 2006. gada 6. septembrī, Eiropas Parlaments un Padome pieņēma jaunu Regulu, kas piemēro Orhūsas konvenciju[4] Eiropas Kopienas iestādēm un kuras noteikumi ir saistīti ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kuros ir informācija par vidi.

Pašlaik Regulu (EK) Nr. 1049/2001 piemēro jau sešus gadus, kuru laikā iestādes ir guvušas lielāku pieredzi tās īstenošanā. Turklāt ir uzkrājusies tiesu prakse, un vairākas sūdzības ir atrisinājis Eiropas Ombuds. Tādējādi iestādes spēj pārskatīt regulas darbību un attiecīgi to grozīt.

Kā pirmo soli pārskatīšanas procesā Komisija 2007. gada 18. aprīlī publicēja zaļo grāmatu, kas bija sabiedriskās apspriešanas pamats šajā jautājumā[5]. Apspriešanas rezultātus apkopoja ziņojumā, ko publicēja 2008. gada janvārī.

JAUTāJUMI, KAS ņEMTI VēRā PāRSKATīšANAS PROCESā

Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūcija

Iepriekš minētajā 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā Parlaments formulēja piecus ieteikumus, kurus Komisija attiecīgi ņēma vērā, izstrādājot šo priekšlikumu.

Regulas juridiskais pamats un mērķis

Pēc Parlamenta ieskatiem regulas preambulā ir skaidri jānorāda, ka EK līguma 255. pants ir juridiskais pamats atklātības un tuvinājuma pilsoņiem principiem un galvenais juridiskais pamats attiecībā uz pārredzamību un konfidencialitāti.

Tā kā 255. pants skar publisku piekļuvi dokumentiem, Komisija attiecīgi ierosina precizēt regulas mērķi 1. pantā.

Likumdošanas procesa pilnīga pārredzamība

Visiem tiesību aktu sagatavošanas dokumentiem jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai.

Šis ieteikums tika pilnībā pieņemts un ņemts vērā 12. pantā.

Noteikumi par konfidencialitāti

Parlaments ieteica regulā izklāstīt noteikumus dokumentu klasifikācijai un nodrošināt Parlamenta kontroli šādu noteikumu piemērošanai un piekļuvei šādiem dokumentiem.

Dokumentu klasifikācija pati par sevi neizslēdz sabiedrības tiesības uz piekļuvi tiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka īpašos noteikumus par klasifikāciju un rīkošanos ar klasificētiem dokumentiem nav jāiekļauj regulā par publisku piekļuvi.

Piekļuve dalībvalstu dokumentiem

Parlaments vēlējās ierobežot un skaidrāk noteikt dalībvalstu tiesības iebilst pret to dokumentu satura izpaušanu.

Jaunajā 5. panta 2. punktā, ar kuru ir ņemts vērā arī Eiropas Kopienu Tiesas spriedums šajā jautājumā, ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpamato pieprasījums iestādēm par iesniegto dokumentu satura neizpaušanu.

Reģistri un arhivēšanas noteikumi

Parlaments iesaka izveidot vienotu piekļuves vietu sagatavošanas dokumentiem likumdošanas procedūrā, kopīgu saskarni visu iestāžu reģistriem un kopīgus noteikumus par dokumentu arhivēšanu.

Komisija pilnībā piekrīt šim ieteikumam. Tomēr to var īstenot, neveicot grozījumus regulā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti

Atbildes uz sabiedriskai apspriešanai iesniegtajiem jautājumiem var apkopot šādi[6]. Šajā priekšlikumā Komisija ir ņēmusi vērā lielākās respondentu daļas viedokļus par katru no zaļajā grāmatā skartajiem jautājumiem.

Aktīva izplatīšana

Reģistriem un tīmekļa vietnēm ir jābūt vieglāk pieejamām un labāk saskaņotām. Komisijas reģistru joma ir jāpaplašina. Pilsoņi atbalstīs proaktīvu informācijas sniegšanas politiku.

Aktīva tiesību aktu pārredzamība ir skatīta 12. pantā. Regulas 11. pants un grozītais 12. pants nodrošina piemērotu juridisko pamatu tādiem reģistriem un tīmekļa vietnēm, kas ir pilnīgākas un vieglāk pieejamas.

Regulas (EK) Nr. 1049/2001 saskaņošana ar Orhūsas konvenciju

Tika plaši atbalstīts priekšlikums saskaņot regulu ar noteikumiem par piekļuvi vides informācijai (Regula (EK) Nr. 1367/2006, ar kuru īsteno Orhūsas konvenciju). Iebildumus galvenokārt pauda nevalstiskās vides organizācijas un ķīmijas un biotehnoloģijas nozaru pārstāvji.

Šī saskaņošana ir īstenota ar grozīto 4. panta 1. un 2. punktu un grozīto 5. panta 2. punktu.

Personas datu aizsardzība

Pašreizējā prakse, saskaņā ar kuru no pieejamiem dokumentiem dzēš vārdus un citus personas datus, tika uztverta kā pārāk ierobežojoša, jo īpaši gadījumos, kad attiecīgās personas ir valsts amatpersonas. Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šo jautājumu (skatīt 2.3.1. punktu).

Attiecīgais noteikums ir pienācīgi grozīts jaunajā 4. panta 5. punktā.

Komercinterešu aizsardzība

Valsts iestādes un uzņēmēji uzskata, ka pašreizējie noteikumi nodrošina līdzsvarotu pieeju. Tomēr žurnālisti, nevalstiskās organizācijas un lielākā daļa privātpersonu vēlas, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta informācijas pieejamībai.

Tādējādi Komisija neierosina grozīt šo noteikumu.

Pārlieku apjomīgi pieprasījumi

Ja ir jāapstrādā pārlieku apjomīgi pieprasījumi, vairākums dalībvalstu un privātais sektors atbalsta īpašus pasākumus, kas atšķiras no parastajiem noteikumiem. Dalībvalstis uzstāj, ka šādu pasākumu pamatā ir jābūt objektīviem kritērijiem. Ombuds, vairākas dalībvalstis un nevalstiskās organizācijas iebilst pret īpašiem noteikumiem par apjomīgiem pieprasījumiem.

Komisija nav ierosinājusi noteikumu par tādu pieprasījumu noraidīšanu, kas būtu kvalificējami kā pārlieku apjomīgi. Tā vietā Komisija ierosināja paplašināt tiesības pieprasīt precizējumus saskaņā ar 6. panta 2. punktu, ietverot gadījumus, kad pieprasītos dokumentus nav iespējams vienkārši identificēt.

Jēdziens „dokuments”

Kopumā tiek atbalstīts uzskats, ka jāsaglabā esošā plaša apjoma definīcija. Būtu vēlami precizējumi attiecībā uz datubāzēm, kā tas ierosināts zaļajā grāmatā.

Precīzāka jēdziena „dokuments" definīcija ir sniegta grozītajā 3. panta a) punktā, un tā ietver arī informāciju, ko satur elektroniskās datubāzes.

Termiņi izņēmumu piemērošanai

Ierosinājums noteikt konkrētus gadījumus, pirms kuru iestāšanās dokumenti nav pieejami, neguva plašu atbalstu. No otras puses, tika pozitīvi uztverta iespēja sistemātiski izpaust dokumentu saturu pēc īpašiem gadījumiem un ievērojami agrāk par 30 gadu termiņu arhīvu atvēršanai. Pieredze tomēr liecina, ka ir sistemātiski jāliedz piekļuve dokumentiem saistībā ar tiesas procesiem vai citām oficiālām procedūrām pirms publiskas uzklausīšanas vai galīgā lēmuma pieņemšanas. To ir apstiprinājusi arī tiesu prakse (skatīt 2.3.3. punktu).

Komisija ierosina pielāgot 2. pantu.

Regulas darbības joma

Daudzi zaļās grāmatas respondenti aicināja paplašināt regulas darbības jomu un attiecināt to uz visām ES iestādēm, organizācijām un aģentūrām.

Spēkā esošais līgums nepieļauj šādu paplašinājumu, taču tas būs iespējams, kad stāsies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību.

Piekļuve dalībvalstīs izdotajiem dokumentiem

Šim jautājumam pievērsās vairāki respondenti, un par to tika pieņemta Parlamenta rezolūcija (skatīt 2.1.4. punktu iepriekš). Šo jautājumu nesen precizēja ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu (skatīt 2.3.2. punktu).

Jaunākā tiesu prakse

Pirmās instances tiesa un Eiropas Kopienu Tiesa vairākos spriedumos ir lēmusi par vairākiem svarīgiem jautājumiem attiecībā uz regulas piemērošanu, kas ir skatīti šajā priekšlikumā.

Piekļuve personas datiem

Pirmās instances tiesa 2007. gada 8. novembra spriedumā Bavarian Lager lietā[7] skaidroja izņēmumu attiecībā uz personas datu aizsardzību un skatīja saikni starp Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un regulu par datu aizsardzību[8].

Saikne starp regulu par publisku piekļuvi un regulu par personas datu aizsardzību ir precizēta jaunajā 4. panta 5. punktā.

Piekļuve dalībvalstīs izdotajiem dokumentiem

Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 18. decembrī anulēja Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. novembra spriedumu lietā par dalībvalstu tiesībām iebilst pret to, ka iestādes padara pieejamus dokumentus, kas izdoti šajās dalībvalstīs[9].

Spēkā esošais noteikums 4. panta 5. punktā ir aizstāts ar jaunu 5. panta 2. punktu.

Izņēmumu piemērošana pirms un pēc īpašiem gadījumiem

Pirmās instances tiesa 2005. gada spriedumā lietā par piekļuvi karteļa lietas dokumentiem[10] nolēma, ka principā iestādei, kas saņem pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem jāveic konkrēts un atsevišķs novērtējums par pieprasījumā minēto dokumentu saturu. Tomēr atsevišķs novērtējums varētu nebūt vajadzīgs, ja lietas īpašie apstākļi ir tādi, ka uz pieprasītajiem dokumentiem acīmredzami attiecas kāds no piekļuves tiesību izņēmumiem. Vienā no jaunākajiem spriedumiem Tiesa uzskatīja, ka uz rakstisku iesniegumu Eiropas Kopienu tiesām acīmredzami attiecas izņēmums, ar kuru aizsargā tiesvedību, pirms ir notikusi mutiska uzklausīšana[11].

Jauni noteikumi ir pievienoti ar 2. panta 5. un 6. punktu.

IEROSINāTIE GROZīJUMI REGULā (EK) NR. 1049/2001

Regulas nolūks un tās izmantotāji – 1. un 2. pants

Regulas 1. panta a) punkta formulējums ir nedaudz grozīts, lai precizētu to, ka regulas nolūks ir piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem. Tas ir saskanīgi ar juridisko pamatu un to apstiprina Pirmās instances tiesas tiesu prakse[12].

Tiesības uz piekļuvi piešķir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no valstspiederības vai dzīvesvietas valsts. Ar to šī regula tiek saskaņota ar noteikumiem Regulā (EK) Nr. 1367/2006 par pieeju informācijai saistībā ar vides jautājumiem[13]. Attiecīgi ir grozīts 2. panta 1. punkts un atcelts 2. panta 2. punkts.

Darbības joma un definīcijas – 2. un 3. pants

Regulas 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka regulu piemēro visiem dokumentiem, kuri ir iestādes rīcībā un skar iestādes politiku, darbību un lēmumus. Šajā tekstā šis aspekts ir minēts jēdziena „dokuments” definīcijā 3. panta a) punktā. Tomēr tas ir vairāk saistīts ar regulas darbības jomu nekā ar jēdziena „dokuments” definīciju.

Jauns 5. punkts ir pievienots 2. pantam, un ar to precizē, ka regulas darbības joma neattiecas uz dokumentiem, ko Eiropas Kopienu tiesās iesniedz citas personas, kas nav iestādes. Ir jāatzīmē, ka saskaņā ar EK līguma 255. pantu uz Eiropas Kopienu Tiesu neattiecas tiesības uz publisku piekļuvi un Lisabonas līgums paplašina šīs tiesības, attiecinot tās uz Eiropas Kopienu Tiesu, bet tikai uz tiem dokumentiem, kas saistīti ar tās administratīvo darbību.

Piekļuve dokumentiem neattiecas uz iestādes izmeklēšanas pilnvaru īstenošanu līdz brīdim, kad attiecīgo lēmumu vairs nevar apstrīdēt ar prasību par atcelšanu vai izmeklēšana ir pabeigta. Izmeklēšanas posmā piemēro tikai īpašus noteikumus šajā jomā. Regulas, ar kurām paredz noteikumus konkurences un tirdzniecības aizsardzības (antidempinga, antisubsidēšanas un drošības pasākumi) tiesvedībai un tiesvedībai atbilstoši tirdzniecības šķēršļu regulām, satur nosacījumus par ieinteresēto personu priviliģētām tiesībām uz piekļuvi un nosacījumus par publicēšanu[14]. Šo noteikumu ievērošana tiktu apdraudēta, ja ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 sabiedrībai piešķirtu plašākas piekļuves tiesības. Informācijai, kas šādu izmeklēšanu gaitā ir iegūta no fiziskām un juridiskām personām, arī turpmāk jābūt aizsargātai līdz brīdim, kad attiecīgais lēmums ir kļuvis galīgs.

Plaša apjoma definīcija jēdzienam „dokuments” 3. panta a) punktā ir saglabāta. Tomēr tiek uzskatīts, ka „dokuments” pastāv tikai tad, ja tas ir ticis izsniegts saņēmējiem, bijis iestādes apritē vai ir citādi reģistrēts. No otras puses, jēdziena „dokuments” definīcijā jāietver dati, ko satur elektroniskās sistēmas, ciktāl šos datus iespējams iegūt lasāmā formā.

Izņēmumi – 4. pants

Regulas 1367/2006 6. panta 2. punktā noteiktais izņēmums, kas attiecas uz vides aizsardzību, ir noteikti, ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punktā, lai saskaņotu šo regulu ar Orhūsas Konvencijas noteikumiem. Skaidrības labad ievilkumi ir aizstāti ar burtiem.

Tāpat, lai saskaņotu regulu ar Orhūsas konvenciju, komerciālo interešu aizsardzībai paredzēto izņēmumu 4. panta 2. punktā nepiemēro ar vides aizsardzību saistītai informācijai par emisijām. Tāpēc intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir minēta kā atsevišķs izņēmums.

Jēdziens „tiesvedība” ir precizēts un ietver šķīrējtiesu un strīdu izšķiršanas procedūru.

Ir pievienots jauns izņēmums, kas paredzēts, lai aizsargātu darbinieku vai līgumslēdzēju pušu atlases procedūras. Pārredzamību šajās jomās regulē Civildienesta noteikumi un Finanšu regula. Ir jānodrošina atlases komisiju un vērtēšanas komiteju pareiza darbība.

Regulas 4. panta 3. punkta formulējums ir mainīts skaidrības labad, bet tā būtība ir saglabāta.

Regulas 4. panta 4. un 5. punkts ir pārvietots uz 5. pantu, jo tie ir vairāk raksturojami kā procedurāli noteikumi nevis kā izņēmumi.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts par piekļuvi personas datiem ir iekļauts jaunajā 4. panta 5. punktā, mainot tā formulējumu, lai precizētu saikni starp Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un Regulu 45/2001 (personas datu aizsardzība).

Apspriedes ar trešajām personām – 5. pants

Jaunais 5. panta 2. punkts nosaka procedūru, kas jāievēro, ja tiek pieprasīta piekļuve dalībvalstīs izsniegtiem dokumentiem. Ar dalībvalsti ir jāapspriežas gadījumos, kad nav skaidrs, vai dokumentu saturs ir izpaužams vai ne; ja dalībvalsts pamato piekļuves liegšanu pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 vai attiecīgi līdzīgiem un īpašiem noteikumiem tās tiesību aktos, iestādes liegs piekļuvi šiem dokumentiem. Ar šo jauno noteikumu ir ņemts vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedums pārsūdzības lietā C-64/05 P (skatīt 1.5.2. iedaļu iepriekš).

Procedurālie noteikumi – 6., 8. un 10. pants

Regulas 6. panta 2. punkts ir grozīts, lai ņemtu vērā gadījumus, kad nav iespējams vienkārši identificēt pieprasītos dokumentus.

Regulas 8. pantā termiņš atkārtota pieteikuma apstrādei ir pagarināts līdz 30 darba dienām, ar iespēju to vēlreiz pagarināt par 15 darba dienām. Pieredze ir apliecinājusi, ka ir gandrīz neiespējami apstrādāt atkārtotu pieteikumu 15 darba dienu laikā. Atkārtota pieteikuma apstrāde prasa vairāk laika, jo par šādu pieteikumu ir vajadzīgs oficiāls iestādes lēmums, kura pieņemšanai piemēro stingrus procedurālus noteikumus.

Jauns punkts ir pievienots 10. pantam, un ar to precizē, ka jāievēro īpaša piekļuves kārtība, ja tāda ir noteikta ar ES vai valstu tiesību aktiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par piekļuvi ir maksājama nodeva, kas veido ieņēmumu avotu organizācijai, kas izsniedz dokumentus.

Aktīva izplatīšana – 12. pants

Šis noteikums ir pārstrādāts, lai piešķirtu tiešu piekļuvi dokumentiem, kas ir daļa no procedūrām, kuru rezultātā pieņem ES tiesību aktus vai vispārēji piemērojamus neleģislatīvu aktus. Šādiem dokumentiem jābūt pieejamiem jau no paša sākuma, ja vien attiecīgajā gadījumā nav jāpiemēro skaidri noteikts izņēmums sabiedrības tiesībām uz piekļuvi.

⎢ 1049/2001

2008/0090 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 255. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[15],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru[16],

tā kā:

ò jauns

1. 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem būtu jāveic vairāki būtiski grozījumi[17]. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

ê 1049/2001 1. apsvērums

2. Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem.

ê 1049/2001 2. apsvērums

3. Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

ê 1049/2001 3. apsvērums (pielāgots)

Eiropadomes sanāksmes secinājumos Birmingemā, Edinburgā un Kopenhāgenā ir uzsvērts, ka Savienības iestāžu darbam ir jākļūst vēl pārskatāmākam. Šajā regulā ir apkopotas iestāžu iniciatīvas, ko tās jau ir uzņēmušās ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšanas pārskatāmību.

ò jauns

4. Tie vispārējie principi un ierobežojumi, kas regulē sabiedrības tiesības uz piekļuvi dokumentiem un ir saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, ir noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, ko sāka piemērot no 2001. gada 3. decembra[18].

5. Pirmo novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu publicēja 2004. gada 30. janvāra ziņojumā[19]. Komisija 2005. gada 9. novembrī nolēma uzsākt procedūru, kuras rezultātā tiktu pārskatīta Regula (EK) Nr. 1049/2001. Eiropas Parlaments 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulas grozījumiem[20]. Komisija 2007. gada 18. aprīlī publicēja zaļo grāmatu par regulas pārskatīšanu[21] un uzsāka sabiedrisko apspriešanu.

ê 1049/2001 4. apsvērums

6. Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus šādām tiesībām saskaņā ar EK Līguma 255. panta 2. punktu.

ê 1049/2001 5. apsvērums (pielāgots)

7. Ņemot vērā to, ka dokumentu pieejamības jautājums nav atrunāts Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienoto Deklarāciju Nr. 41 attiecībā uz dokumentiem, kas skar darbības veidus, uz kuriem attiecas √ minētais līgums ∏ abi minētie Līgumi, būtu jāpiemēro šī regula.

ê 1049/2001 7. apsvērums

8. Saskaņā ar ES Līguma 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu tiesības piekļūt dokumentiem paredz arī piekļūšanu tiem dokumentiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Katrai iestādei ir jāievēro savi drošības noteikumi.

ò jauns

9. Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada 6. septembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem[22]. Attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kuros ir informācija par vidi, šai regulai ir jābūt saskaņotai ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006.

10. Attiecībā uz personas datu izpaušanu šai regulai ir jābūt skaidri noteiktai saiknei ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[23].

11. Jāizstrādā skaidri noteikumi par dalībvalstīs izdoto dokumentu pieejamību un pieejamību trešo personu dokumentiem, kas ir daļa no tiesvedības lietām vai ko iestādes ir ieguvušas saistībā ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar EK tiesību aktiem.

ê 1049/2001 6. apsvērums

12. Būtu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, vienlaicīgi nodrošinot iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūras efektivitāti. Šādiem dokumentiem vajadzētu būt tieši pieejamiem, ciktāl tas ir iespējams.

ò jauns

13. Likumdošanas procesa pārredzamība pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc iestādēm ir aktīvi jāizplata dokumenti, kas ir daļa no likumdošanas procesa. Aktīva dokumentu izplatīšana ir jāveicina arī citās jomās.

ê 1049/2001 8. apsvērums

14. Lai pilnībā nodrošinātu šīs regulas piemērošanu visiem darbības veidiem Savienībā, visām iestāžu dibinātām aģentūrām ir jāpiemēro šajā regulā noteiktie principi.

ê 1049/2001 9. apsvērums

15. Dažiem dokumentiem būtu jānosaka īpašs režīms, ņemot vērā to satura slepenību. Par kārtību, kā informēt Eiropas Parlamentu par šādu dokumentu saturu, vienojas, noslēdzot nolīgumu starp iestādēm.

ê 1049/2001 10. apsvērums

16. Lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jānodrošina ne tikai šajās iestādēs sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Šajā sakarā der atgādināt, ka Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienotā Deklarācija Nr. 35 paredz, ka dalībvalsts var pieprasīt Komisijai vai Padomei bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot trešām personām dokumentus, kas izdoti šajā valstī.

ê 1049/2001 11. apsvērums

17. Principā visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Vajadzētu dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Kopienas tiesību principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.

ê 1049/2001 12. apsvērums

18. Visiem noteikumiem par publisku piekļuvi iestāžu dokumentiem ir jāatbilst šīs regulas prasībām.

ê 1049/2001 13. apsvērums

19. Lai panāktu to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības piekļūt dokumentiem, būtu jāpiemēro divpakāpju administratīvā procedūra, kas papildus paredz iespēju griezties tiesā vai iesniegt sūdzību ombudam.

ê 1049/2001 14. apsvērums (pielāgots)

20. Katrai iestādei būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai informētu sabiedrību par jauniem noteikumiem, kas stājušies spēkā, un apmācītu personālu palīdzēt pilsoņiem izmantot šajā regulā paredzētās tiesības. Lai pilsoņi varētu vienkāršāk izmantot savas tiesības, katrai iestādei ir jānodrošina publiska piekļuve dokumentu reģistram.

ê 1049/2001 15. apsvērums

21. Lai arī atsevišķu valstu tiesību aktu grozīšana saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem nevar būt ne šīs regulas mērķis, ne tās sekas, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaņā ar uzticamas sadarbības principu, kas regulē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstīm būtu jārūpējas par šīs regulas netraucētu un pareizu piemērošanu, kā arī jārespektē iestāžu drošības noteikumi.

ê 1049/2001 16. apsvērums

22. Šī regula neskar dalībvalstu, tiesu iestāžu un izmeklēšanas iestāžu jau esošās tiesības piekļūt dokumentiem.

ê 1049/2001 17. apsvērums (pielāgots)

23. Saskaņā ar EK Līguma 255. panta 3. punktu katra iestāde savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem, tāpēc vajadzības gadījumā būtu jāgroza vai jāatceļ Padomes Lēmums 93/731/EK (1993. gada 20. decembris) par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem[24], Komisijas Lēmums 94/90/EOTK, EK, Euratom (1994. gada 8. februāris) par publisku piekļuvi Kopienas dokumentiem[25], Eiropas Parlamenta Lēmums 97/632/EK, EOTK, Euratom (1997. gada 10. jūlijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta dokumentiem[26] un Šengenas dokumentu konfidencialitātes noteikumi,

⎢ 1049/2001

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir:

ê 1049/2001 (pielāgots)

(a) noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt EK Līguma 255. pantā paredzētajiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk tekstā „iestādes”) dokumentiem, nodrošinot √ tā lai sabiedrībai būtu ∏ iespējami plašāka piekļuve √ šādiem ∏ dokumentiem tiem,;

(b) izstrādāt noteikumus, kas nodrošina šo tiesību iespējami vienkāršāku izmantošanu,; un

⎢ 1049/2001

(c) sekmēt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

2. pants

Tiesību izmantotāji un piemērošanas joma

ê 1049/2001 (pielāgots)

1. Ikvienai Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir √ ir jābūt ∏ tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

2. Saskaņā ar šiem pašiem principiem, nosacījumiem un ierobežojumiem iestādes var nodrošināt piekļuvi dokumentiem ikvienai fiziskai personai, kas nedzīvo pastāvīgi dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam tajā nav juridiskās adreses.

32. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tātad uz √ tas ir, ∏ dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā √ par tās kompetencē esošajām politikām, darbībām un lēmumiem ∏ un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

⎢ 1049/2001

43. Neskarot 4. līdz 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

54. Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.

ò jauns

5. Šo regulu nepiemēro dokumentiem, ko Eiropas Kopienas tiesām ir iesniegušas puses, kas nav iestādes.

6. Neskarot ar EK tiesību aktiem noteiktās ieinteresēto personu īpašās piekļuves tiesības, dokumenti, kas ir daļa no administratīvas lietas izmeklēšanā vai procesā, kas attiecas uz individuālu aktu, nav pieejami publiski, kamēr izmeklēšana nav noslēgta vai akts nav galīgs. Dokumenti, kas satur informāciju, ko iestāde ir ieguvusi vai saņēmusi saistībā ar šādu izmeklēšanu, nav publiski pieejami.

⎢ 1049/2001

67. Šī regula neskar sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kuras izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

ê 1049/2001 (pielāgots)

ð jauns

(a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar iestādes politiku, darbību un lēmumus ð ko iestāde ir sagatavojusi un oficiāli izsniegusi vienam vai vairākiem saņēmējiem vai kurus iestāde ir citādi reģistrējusi vai saņēmusi; datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt kā izdruku vai elektronisku kopiju, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus ï ;

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

⎢ 1049/2001

ð jauns

4. pants

Izņēmumi

1. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt: (a) sabiedrības interesēm saistībā ar:

(a) valsts drošību, ð tostarp juridisku vai fizisku personu drošību ï ,;

(b) aizsardzību un militāro jomu,;

(c) starptautiskajām attiecībām,;

(d) Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

ò jauns

(e) vidi, piemēram, retu sugu vairošanās vietas.

⎢ 1049/2001

(b) personu privātajai dzīvei un neaizskaramībai, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:

ê 1049/2001 (pielāgots)

(a) fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzībai,; tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai,

√ (b) intelektuālā īpašuma aizsardzībai; ∏

ê 1049/2001 (pielāgots)

ð jauns

(c) tiesvedības un √ juridisku konsultāciju un ∏ tiesas, ð šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru ï aizsardzībai,;

(d) pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,;

ò jauns

(e) atlases procedūru objektivitātei.

ê 1049/2001 (pielāgots)

ð jauns

ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

3. Var atteikt piekļuvi √ šādiem dokumentiem ∏ dokumentam, ko iestāde izdevusi iekšējām vajadzībām, vai iestādes saņemtam dokumentam, kurš skar jautājumu, par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, ja iepazīšanās ar √ ar tiem ∏ šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai √ iestādēs: ∏ iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

√ (a) dokumenti, kas skar jautājumu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums; ∏

√ (b) dokumenti ∏Var atteikt piekļuvi dokumentam, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

√ 4. Izņēmumus, kas noteikti 2. un 3. punktā piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. ∏ ð Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē. ï

ò jauns

5. Amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju vārdus, amatus un funkcijas izpauž saistībā ar šo personu profesionālo darbību, ja nepastāv īpaši apstākļi, kur informācijas izpaušana varētu kaitēt attiecīgajām personām. Citus personas datus izpauž saskaņā ar noteikumiem par šādu datu likumīgu apstrādi, ko paredz EK tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

ê 1049/2001 (pielāgots)

6. Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.

7. Izņēmumi, kas noteikti 1. līdz 3. šajā pantā , ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar privāto dzīvi √ personas datu aizsardzību ∏ vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot, arī pēc šā termiņa.

5. pants

ê 1049/2001 (pielāgots)

√ Konsultācijas ∏

41. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 1. vai 2. punktā 4. pantā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne.

5. Dalībvalsts var lūgt iestādei atteikt piekļuvi dokumentam, kas ir izdots minētajā dalībvalstī, bez tās iepriekšējas piekrišanas.

ò jauns

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai īpašiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, kas liedz izpaust attiecīgā dokumenta saturu. Iestāde ņem vērā pienācīgu pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts, ciktāl šāds pamatojums balstās uz šajā regulā minētajiem izņēmumiem.

ê 1049/2001 (pielāgots)

5. pants

Dokumenti dalībvalstīs

3. Ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķiemsasniegšanai. Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei.

⎢ 1049/2001

ð jauns

6. pants

Pieteikumi

1. Pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, arī elektroniski, vienā no EK Līguma 314. pantā minētajām valodām; tiem ir jābūt skaidri formulētiem, lai iestāde varētu viegli atrast attiecīgo dokumentu. Pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli.

2. Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts ð vai nav iespējams identificēt pieprasītos dokumentus ï, iestāde lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri. ð Šīs regulas 7. un 8. pantā paredzētie termiņi sākas no dienas, kad iestāde ir saņēmusi prasītos precizējumus. ï

3. Ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, attiecīgā iestāde var bez papildu formalitātēm apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu pieņemamu ð un praktisku ï risinājumu.

4. Iestādes sniedz ziņas un palīdz pilsoņiem noskaidrot, kādā veidā un kur var iesniegt pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

1. Pieteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem izskata ātri. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus, kā arī informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2. 4. punktu.

32 . Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

23. Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

44. Nesaņemot iestādes atbildi paredzētajā laikā, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt atkārtotu pieteikumu.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

ê 1049/2001 (pielāgots)

ð jauns

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 15 ð 30 ï darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laika nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgi EK Līguma 230. un 195. pantā, informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, proti, tiesvedības uzsākšanu pret iestādi vai sūdzības iesniegšanu ombudam.

⎢ 1049/2001

22. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

ò jauns

3. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā pieteikuma iesniedzējs var attiecīgi uzsākt tiesvedību Pirmās instances tiesā pret iestādi un/vai iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam saskaņā ar EK līguma 230. un 195. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

ê 1049/2001

34. Ja iestāde nesniedz atbildi paredzētajā termiņā, uzskata, ka atbilde ir noraidoša, un pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma noteikumiem iesūdzēt iestādi tiesā un/vai iesniegt sūdzību Ombudam.

⎢ 1049/2001

9. pants

Pieteikumu izskatīšana saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

2. Saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto kārtību pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kam ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas, neskarot 11. panta 2. punktu, arī nosaka, kādas norādes par slepeniem dokumentiem var iekļaut publiskajā reģistrā.

3. Slepenus dokumentus iekļauj reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

4. Iestāde, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi slepenam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus tā, lai tas nekaitētu 4. pantā minētajām interesēm.

5. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, izskatot pieteikumus saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem, tiek ievēroti šajā pantā un 4. pantā minētie principi.

6. Iestāžu noteikumus par slepeniem dokumentiem publisko.

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

10. pants

Piekļuve dokumentiem pēc pieteikuma izskatīšanas

ê 1049/2001 (pielāgots)

1. Pieteikuma iesniedzējs, iegūstot piekļuvi dokumentiem, pēc paša vēlēšanās iepazīstas ar tiem uz vietas vai saņem to kopiju, arī elektronisku kopiju, ja tāda ir pieejama. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm, un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas.

2. Ja attiecīgā iestāde jau agrāk ir izsniegusi dokuments √ ir publiski pieejams ∏, un tas ir viegli pieejams pieteikuma iesniedzējam, iestāde var izpildīt savu pienākumu nodrošināt piekļuvi dokumentiem, paziņojot pieteikuma iesniedzējam, kā var iegūt pieprasīto dokumentu.

⎢ 1049/2001

3. Dokumentus nodrošina tādā redakcijā un veidā, kādā tas ir (arī elektroniski vai citā veidā, piemēram, Braila rakstā, palielinātā rakstā vai ierakstā), pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja vēlēšanos.

ê 1049/2001 (pielāgots)

√ 4. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm, un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas. ∏

ò jauns

5. Šī regula neparedz atkāpes no EK tiesību aktos vai valsts tiesību aktos noteiktās konkrētās kārtības, piemēram, nodevas maksājuma.

⎢ 1049/2001

11. pants

Reģistri

1. Īstenojot pilsoņu tiesības saskaņā ar šo regulu, ikviena iestāde nodrošina publisku piekļuvi dokumentu reģistram. Piekļuve reģistram ir jānodrošina elektroniski. Uzziņas par dokumentiem reģistrā iekļauj nekavējoties.

2. Katram dokumentam reģistrā piešķir uzskaites numuru (arī vairāku iestāžu uzskaites numuru, ja tāds ir), norāda dokumenta priekšmetu un/vai pievieno tam īsu satura izklāstu, kā arī norāda dienu, kad tas ir saņemts un iekļauts reģistrā. Uzziņas sagatavo, nemazinot 4. pantā minēto interešu aizsardzību.

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūnijā.

12. pants

ê 1049/2001 (pielāgots)

Tieša piekļuve √ dokumentiem ∏ elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību

1. Iestādes, ciktāl iespējams, nodrošina dokumentu publiskumu elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem.

21. Saskaņā ar 4. un 9. pantu √ sabiedrībai ∏ tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt likumdošanas dokumentiem, tas ir, dokumentiem, kas izdoti vai saņemti tādu √ EK ∏ tiesību aktu √ vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu ∏ pieņemšanas procedūras laikā, kas dalībvalstīs vai dalībvalstīm ir juridiski saistoši.

32. Ja iespējams, √ elektroniskā formā ∏ tieši pieejamiem ir jābūt pārējiem dokumentiem, īpaši dokumentiem, kas skar politikas vai stratēģijas izstrādāšanu.

⎢ 1049/2001

43. Ja dokuments nav tieši pieejams reģistrā, tajā, ciktāl iespējams, norāda dokumenta atrašanās vietu.

ò jauns

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai.

⎢ 1049/2001

13. pants

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1. Papildus tiesību aktiem, kas minēti EK Līguma 254. panta 1. un 2. punktā un Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā, ievērojot šīs regulas 4. un 9. pantu, Oficiālajā Vēstnesī publicē:

(a) Komisijas priekšlikumus;

(b) kopējās nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;

(c) pamatlēmumus un lēmumus, kas minēti ES līguma 34. panta 2. punktā;

(d) konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

(e) savstarpējas konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas saskaņā ar EK līguma 293. pantu;

(f) starptautiskus nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar ES Līguma 24. pantu. 2. Ciktāl tas ir iespējams, Oficiālajā Vēstnesī publicē šādus dokumentus:

2. Ciktāl tas ir iespējams, Oficiālajā Vēstnesī publicē šādus dokumentus:

(a) iniciatīvas, ko Padomei iesniegušas dalībvalstis, ievērojot EK līguma 67. panta 1. punktu vai ES Līguma 34. panta 2. punktu;

(b) kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;

(c) direktīvas, izņemot tās, kas minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumus, izņemot tos, kuri minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumus un atzinumus.

3. Ikviena iestāde savā reglamentā var noteikt, kādi dokumenti vēl ir publicējami Oficiālajā Vēstnesī .

14. pants

Informēšana

1. Ikviena iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu sabiedrību par tiesībām, ko tai paredz šī regula.

2. Dalībvalstis sadarbojas ar iestādēm, sniedzot pilsoņiem informāciju.

15. pants

Iestāžu administratīvā prakse

1. Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

2. Iestādes izveido starptautisku komiteju, kas izvērtē labāko praksi, risina iespējamos strīdus un apspriež turpmākās attīstības iespējas dokumentu publiskuma jomā.

ê 1049/2001

ð jauns

16. pants

Dokumentu pavairošana

Šī regula neskar esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības ð iegūt dokumentu kopijas vai ï pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

ê 1049/2001 (pielāgots)

17. pants

Ziņojumi

1. Ikviena iestāde reizi gadā publicē ziņojumu par iepriekšējo gadu, kurā norāda, cik gadījumos tā atteikusi nodrošināt piekļuvi dokumentiem, šādu atteikumu iemeslus un to slepeno dokumentu skaitu, kuri nav iekļauti reģistrā.

2. Komisija, vēlākais 2004. gada 31. janvārī, publicē ziņojumu par šīs regulas principu ievērošanu un sniedz ieteikumus, vajadzības gadījumā minot arī priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai un iestāžu veicamo pasākumu rīcības programmu.

18. pants

Piemērošanas pasākumi

1. Katra iestāde pielāgo savu reglamentu šīs regulas noteikumiem. Pielāgojumi stājas spēkā 2001. gada 3. decembrī.

2. Sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārbauda, vai Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 354/83 (1983. gada 1. februāris) par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai[27] atbilst šīs regulas prasībām, lai, cik vien iespējams, nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un arhivēšanu.

3. Sešos mēnešos laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārbauda esošo noteikumu atbilstību šīs regulas prasībām attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

18. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1049/2001 atceļ no [..].

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu Pielikumā.

ê 1049/2001 (pielāgots)

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā √ divdesmitajā ∏ dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu √ Savienības ∏ Oficiālajā Vēstnesī ..

To piemēro no 2001. gada 3. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula 1049/2001 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. panta 2. punkts | - |

2. panta 3. punkts | 2. panta 2. punkts |

2. panta 4. punkts | 2. panta 3. punkts |

2. panta 5. punkts | 2. panta 4. punkts |

- | 2. panta 5. punkts |

- | 2. panta 6. punkts |

2. panta 6. punkts | 2. panta 7. punkts |

3. pants | 3. pants |

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 4. panta 1. punkts |

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 4. panta 5. punkts |

4. panta 2. punkts | 4. panta 2. punkts |

4. panta 3. punkts | 4. panta 3. punkts |

4. panta 4. punkts | 5. panta 1. punkts |

4. panta 5. punkts | 5. panta 2. punkts |

- | 4. panta 4. punkts |

4. panta 6. punkts | 4. panta 6. punkts |

4. panta 7. punkts | 4. panta 7. punkts |

5. pants | 5. panta 3. punkts |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

8. pants | 8. pants |

9. pants | 9. pants |

10. pants | 10. pants |

11. pants | 11. pants |

12. pants | 12. pants |

13. pants | 13. pants |

14. pants | 14. pants |

15. pants | 15. pants |

16. pants | 16. pants |

17. panta 1. punkts | 17. pants |

17. panta 2. punkts | - |

18. pants | - |

- | 18. pants |

- | 19. pants |

- | Pielikums |

[1] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[2] Komisijas 2005. gada 9. novembra sanāksmes Nr. 1721 protokola 6. punkts; skatīt arī dokumentus SEC(2005) 1300 un SEC(2005) 1301.

[3] P6_A(2006) 052.

[4] Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, Orhūsā, Dānijā 1998. gada 25. jūnijā.Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

[5] Zaļā grāmata „Publiska piekļuve Eiropas Kopienas rīcībā esošajiem dokumentiem – Pārskats”, COM(2007) 185.

[6] Pilnu ziņojumu par apspriešanas rezultātiem publicēja 2008. gada 16. janvāra Komisijas dienestu darba dokumentā – SEC(2008) 29; visas atbildes ir pieejamas īpašā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transparency/revision/index_en.htm.

[7] Lieta 194/194, The Bavarian Lager Company Ltd pret Komisiju, vēl nav publicēta.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

[9] Lieta C-64/05 P, Zviedrija un citi pret Komisiju , vēl nav publicēta, Pirmās instances tiesas sprieduma lietā T-168/02 pārsūdzība, International Fund for Animal Welfare pret Komisiju, [2004] ECR, II-4135. lpp.

[10] Lieta T-2/03, Verein für Konsumenteninformation pret Komisiju, [2005] ECR, II-1121. lpp.

[11] Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembrī, lieta T-36/04, Association de la Presse Internationale asbl pret Komisiju, vēl nav publicēta.

[12] 2006. gada 6. jūlija spriedums apvienotajās lietās T-391/03 un T-70/04, Franchet and Byk pret Komisiju, ECR [2006], II-2023. lpp.

[13] Skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

[14] Skatīt 27., 28. un 30. pantu Regulā (EK) Nr. 1/2003 (konkurence), 6. panta 7. punktu un 14. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 (antidempinga pasākumi), 11. panta 7. punktu un 24. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2026/97 (antisubsidēšanas pasākumi), 6. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 3285/94 (drošības pasākumi) un 5. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 519/94 (drošības pasākumi pret valstīm, kas nav PTO dalībnieces).

[15] OV C , , . lpp.

[16] OV C , , . lpp.

[17] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[18] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[19] COM(2004) 45.

[20] [xx…]

[21] COM(2007) 185.

[22] OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

[23] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[24] OV L 340, 31.12.1993., 43. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/527/EK (OV L 212, 23.8.2000., 9. lpp.).

[25] OV L 46, 18.2.1994., 58. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/567/EK, EOTK, Euratom (OV L 247, 28.9.1996., 45. lpp.).

[26] OV L 263, 25.9.1997., 27. lpp.

[27] OV L 43, 15.2.1983., 1. lpp.