[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.4.2008

COM(2008) 197 galīgā redakcija

2008/0078 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

● Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums un priekšlikums Padomes Lēmumam par šo pašu tēmu ir paredzēts, lai izveidotu tiesisko regulējumu migrēšanai no Šengenas informācijas sistēmas tās pašreizējā formā SIS 1+ uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) .

● Vispārīgais konteksts

Šengenas Informācijas sistēma (SIS) , kas izveidota saskaņā ar 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas konvencija), IV sadaļas noteikumiem, un tās turpinājums SIS 1+ ir svarīgs instruments Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes 2001. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2424/2001 un Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. SIS II aizstās SIS 1+. SIS II izstrādē tiek ņemtas vērā jaunākās attīstības tendences informācijas tehnoloģijas jomā, un tās ietvaros var ieviest papildu funkcijas.

Noteikumi par SIS II izveidi, darbību un izmantošanu ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006[1] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu un Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumā 2007/533/TI[2] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu. Šajos instrumentos paredzēts, ka dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+ , tos piemēros tikai no dienas, ko noteiks Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+. Tie aizstās Šengenas acquis noteikumus, ar kuriem regulē SIS 1+ , konkrēti Šengenas konvencijas attiecīgos noteikumus.

Iekams tas var notikt, SIS 1+ lietotājiem būs jāmigrē uz SIS II vidi. Tādēļ nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II vidi. Lai samazinātu darbības pārtraukšanas risku migrēšanas laikā, SIS 1+ darbības pagaidu tehniskā arhitektūra ļaus SIS 1+ un atsevišķām SIS II arhitektūras tehniskām daļām pārejas periodā darboties paralēli. Migrēšanas periodam jābūt ļoti īsam.

● Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

- 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām[3] (Šengenas Konvencija);

- Padomes 2001. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi[4], kurā grozījumi izdarīti ar 2006. gada 21. decembra Padomes Regulu (EK) 1988/2006[5];

- Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmums 2001/886/TI[6] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 21. decembra Lēmumu 2006/1007/TI[7];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu;

- Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas ( SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu;

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) [8];

- Komisijas 2007. gada 16. marta Lēmumi 2007/170/EK un 2007/171/EK par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam[9]; - Padomes 2008. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 189/2008 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem[10]; - Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmums 2008/173/EK par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem[11]. |

● Atbilstība pārējām ES politikas jomām un mērķiem

Neattiecas.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

● Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

SIS II izveidē ir cieši iesaistīti dalībvalstu eksperti – jo īpaši SIS II komitejā. 2007. gada 13. septembrī tika izveidota SIS II komitejas konsultatīvā darba grupa (Migrēšanas darba grupa), lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar migrēšanu uz SIS II . Saistībā ar dažādiem migrēšanas scenārijiem konstatētie jautājumi tika pētīti, dodot ieguldījumu un piedaloties visām iesaistītajām pusēm. Tādējādi tā rezultātā izstrādātajā novērtējumā tika visaptveroši aprakstīta stratēģija, plānošana un uzdevumu sadale saistībā ar migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II .

Turklāt savā 2008. gada 28. februāra sanāksmē Padome aicināja Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai Eiropas Savienības budžetā varētu iekļaut visus SIS II pasākumus 2009. gadam, tostarp, vajadzības gadījumā, turpmākas attīstības pasākumus, kā arī lai pārvaldītu SIS II pasākumus, kas paredzēti līdz pat tās darbības sākšanai. Komisiju turklāt aicināja nodrošināt konvertētāju, kuru izmantotu ļoti īsu laika posmu, sasaistot SIS 1+ un SIS II , lai nodrošinātu, ka SIS var turpināt darbību jebkādā scenārijā.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Šajā priekšlikumā tiek ņemti vērā rezultāti, kādus ieguva plašajās apspriedēs ar dalībvalstīm, jo īpaši SIS II komitejā.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Gatavojot šo priekšlikumu, netika izmantoti pieaicināto ekspertu atzinumi.

● Ietekmes novērtējums

Šim Padomes regulas priekšlikumam, kurš nav iekļauts Komisijas ikgadējās likumdošanas un darba programmā, nav nepieciešams ietekmes novērtējums.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

● Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šī priekšlikuma mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II , ieskaitot visaptverošu testu nolūkā nodemonstrēt jo īpaši to, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+ . Tā nolūks ir arī regulēt papildinformācijas apmaiņas testu.

Ar šo priekšlikumu turklāt groza Šengenas Konvenciju, izveidojot migrēšanas pagaidu arhitektūru SIS 1+ darbībām pārejas periodā, līdz tiek pabeigts migrēšanas process.

Šajā nolūkā priekšlikumā ir definēta Šengenas Informācijas sistēmas pagaidu arhitektūra un noteikta atbildība par tās izveidi un ar to saistītie uzdevumi, kā arī atbildība un veicamie uzdevumi migrēšanas laikā.

Tehniskā arhitektūra ļaus pārejas perioda laikā turpināt Šengenas Konvencijas 92. pantā minētās pašreizējās centrālās sistēmas SIS 1+ (C.SIS) darbību.

Papildus SIS 1+ un centrālās SIS II pieejamībai starpposmā būs pieejams tehniskais līdzeklis (konvertētājs), kas ļaus sekmīgi veikt SIS datu apmaiņu starp SIS 1+ un SIS II un kuru izmantos ļoti īsu laika posmu.

Dažus pagaidu arhitektūras elementus nodrošina dalībvalstis, dažus Francija, rīkojoties dalībvalstu vārdā, bet citus – Komisija. Komisijai ir iespēja attiecībā uz atsevišķu uzdevumu izpildi slēgt līgumus, tostarp ar valstu publiskām struktūrām. Komisijai un dalībvalstīm cieši jāsadarbojas, izstrādājot un izmantojot SIS pagaidu arhitektūras tehniskos elementus.

Visbeidzot, šajā priekšlikumā ir aptverti visi uzturēšanas un turpmākas attīstības pasākumi attiecībā uz centrālo SIS II , komunikācijas infrastruktūru un valstu sistēmām (N.SIS II) , kas izrādīsies vajadzīgi tā piemērošanas laikā.

● Juridiskais pamats

Šīs regulas juridiskais pamats ir EK līguma 66. pants, jo tas attiecas uz pasākumiem, lai nodrošinātu sadarbību starp atbilstīgām dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju attiecībā uz politikas jomām, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos.

● Subsidiaritātes princips

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts EK līguma 5. pantā, ierosinātās darbības galveno mērķi, proti, migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II , dalībvalstis nespēj sasniegt atsevišķi.

● Proporcionalitātes princips

Šis priekšlikums ir samērīgs ar tam izvirzīto mērķi. Tas atbilst proporcionalitātes principam, jo Komisijas pasākumi attiecas vienīgi uz centrālo SIS II , koordinācijas pasākumiem un tehniskā līdzekļa (konvertētāja) nodrošināšanu, lai varētu sekmīgi veikt SIS 1+ datu apmaiņu starp SIS 1+ un SIS II , bet dalībvalstīm arī turpmāk būs kompetence attiecībā uz faktisko datu migrēšanu un atbildība par savas valsts sistēmu.

● Juridisko instrumentu izvēle

Padomes regula, kas pamatojas uz EK līguma 66. pantu, ir piemērotākais instruments ierosinātajai darbībai, ņemot vērā nepieciešamību migrēšanas procesam piemērot pilnīgi saskaņotus noteikumus. Šajā regulā ietvertajiem noteikumiem jāveido precīzu un beznosacījumu noteikumu kopums, kas ir tieši un vienveidīgi piemērojami obligātā kārtā, un to būtības dēļ dalībvalstīm nav jāveic nekāda darbība, lai tos transponētu savos valsts tiesību aktos.

Ņemot vērā to, ka SIS II attiecas uz diviem pīlāriem, šeit ierosināto Padomes regulu papildina Padomes lēmums, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienību 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

4. Ietekme uz budžetu

Padomes Regulā (EK) Nr. 2424/2001 un Padomes Lēmumā 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izstrādi noteikts, ka ar SIS II izveidi saistītie izdevumi jāmaksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

Tāpat saskaņā ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un 5. pantu Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumā Nr. 533/2007 centrālās SIS II un komunikācijas infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz katra attiecīgā dalībvalsts.

Saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu šajā priekšlikumā noteikts, ka izmaksas, ko rada migrēšana, visaptverošais tests, uzturēšanas un attīstības pasākumi centrālā līmenī (centrālā SIS II un komunikācijas infrastruktūra), sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Valstu sistēmu, tostarp N.SIS II , testēšanas, migrēšanas, uzturēšanas un attīstības izmaksas sedz no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

Izmaksas, ko rada SIS 1+ līmeņa pasākumi, tostarp papildu pasākumi, kurus veic Francija, rīkojoties (SIS 1+) dalībvalstu vārdā, sedz saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu. Šajā pantā noteikts, ka SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, kas paredzēta konvencijas 92. panta 3. punktā, tai skaitā kabeļu uzstādīšanas izmaksas Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kopīgi apmaksā dalībvalstis, bet Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu izveidošanas un lietošanas izmaksas sedz katra dalībvalsts atsevišķi.

Komisija ir sagatavojusi finanšu pārskatu, kas pievienots šim priekšlikumam.

5. Papildu informācija

● Spēkā esošu tiesību aktu grozīšana

Pieņemot šo priekšlikumu, būs nepieciešams izdarīt grozījumus Šengenas Konvencijā.

● Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula. Tā zaudēs spēku dienā, ko noteiks Padome, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu.

● Īstenošanas grafiks

Šo regulu jāpieņem, vēlākais , līdz 2008. gada oktobrim, lai nodrošinātu sagatavošanās darbu turpināmību un aptverto pasākumu savlaicīgu izpildi.

2008/0078 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu un jo īpaši tā 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[12],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[13],

tā kā:

1. Šengenas informācijas sistēma (SIS) , kas izveidota saskaņā ar 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām[14] (Šengenas konvencija), IV sadaļas noteikumiem, un tās turpinājums SIS 1+ ir svarīgs instruments Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

2. Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes 2001. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2424/2001[15] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi un Padomes Lēmumu 2001/886/TI[16] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. Abu juridisko instrumentu spēkā esība beidzas 2008. gada 31. decembrī. Šī regula papildina minētos instrumentus, un tai jāzaudē spēks dienā, ko noteiks Padome, rīkojoties saskaņā ar 55. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[17].

3. SIS II izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI[18].

4. Šī regula neskar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI un jo īpaši ar minētās regulas 51. panta 2. punkta un minētā lēmuma 67. pantu izveidotās regulatīvās komitejas uzdevumus un pienākumus. Ar minētajiem instrumentiem izveidotā regulatīvā komiteja citastarp ir kompetenta izveidot protokolus un tehniskās procedūras, lai nodrošinātu valstu sistēmu savietojamību ar SIS II tehniskā nodrošinājuma vienību.

5. Nepieciešams noteikt nosacījumus, procedūras un pienākumus attiecībā uz migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II .

6. SIS II visaptverošais tests jāveic, pilnībā sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm jāveic papildinformācijas apmaiņas tests.

7. SIS 1+ nepieslēgto dalībvalstu piedalīšanās SIS II visaptverošajā testā un papildinformācijas apmaiņas testā nedrīkst ietekmēt šo testu sekmīgu veikšanu.

8. Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas visos migrēšanas posmos, lai pilnībā īstenotu procesu.

9. Attiecībā uz SIS 1+ Šengenas Konvencijas 92. pantā paredzēta tehniskā nodrošinājuma vienība (C.SIS). Attiecībā uz SIS II Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI paredzēta centrālā SIS II , ko veido tehniskā nodrošinājuma vienība un vienotā valsts saskarne (NI-SIS). Centrālās SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība atrodas Strasbūrā (Francijā), bet dublējums – St. Johann im Pongau (Austrijā).

10. Lai vienkāršotu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II , jāizveido un jātestē Šengenas Informācijas sistēmas migrēšanas pagaidu arhitektūra. Migrēšanas pagaidu arhitektūra nedrīkst ietekmēt SIS 1+ operatīvo pieejamību. Dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+ , un Komisijai jānodrošina tehniskie līdzekļi, kas ļauj izveidot pagaidu arhitektūru.

11. Dalībvalstij, kas izdod brīdinājumu, ir jābūt atbildīgai par to, lai Šengenas Informācijas sistēmā ievadītie dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi.

12. Dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+ , jāmigrē no SIS 1+ uz SIS II , izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas, kas rīkojas dalībvalstu vārdā, un no Komisijas.

13. Komisija ir atbildīga un tai arī turpmāk jābūt atbildīgai par centrālo SIS II un tās komunikācijas infrastruktūru. Nepieciešams uzturēt un, ja vajadzīgs, attīstīt tālāk centrālo SIS II un komunikācijas infrastruktūru. Centrālās SIS II papildu attīstībā vienmēr jāiekļauj kļūdu labošana. Komisijai jānodrošina kopīgo pasākumu koordinācija un atbalsts tiem.

14. Dalībvalstis ir atbildīgas un tām arī turpmāk jābūt atbildīgām par savām valsts sistēmām (N.SIS II). Nepieciešams uzturēt un, ja vajadzīgs, attīstīt tālāk N.SIS II .

15. Francija ir atbildīga un tai arī turpmāk jābūt atbildīgai par C.SIS .

16. Komisijai ir iespēja slēgt līgumus ar trešām personām, tostarp ar valstu publiskām struktūrām, par to uzdevumu izpildi, kādi tai doti saskaņā ar šo regulu, kā ar to uzdevumu izpildi, kas saistīti ar budžeta īstenošanu saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[19].

17. Personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[20].

18. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, kas iecelts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. decembra Lēmumu 2004/55/EK, ar ko izraugās neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā[21], ir kompetents uzraudzīt Kopienas iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Šengenas Konvencijas 126. līdz 130. pantā ietverti īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību. Šengenas Konvencijas 118. pantā ietverti īpaši noteikumi par personas datu drošību.

19. Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus, proti, migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidi un datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II , un tādējādi paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts EK līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

20. Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

21. Jāgroza Šengenas Konvencija, lai SIS 1+ varētu integrēt migrēšanas pagaidu arhitektūrā.

22. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis saskaņā ar EK līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas jānolemj, vai tā to ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

23. Šī regula papildina tos noteikumus Šengenas acquis , kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[22], tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

24. Šī regula papildina tos noteikumus Šengenas acquis , kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[23], tādēļ Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

25. Šī regula neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis , kā attiecīgi noteikts Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

26. Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[24] tajā jomā, kura norādīta 1. panta G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē[25].

27. Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[26] tajā jomā, kura norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 146/2008/EK[27] par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā.

28. Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta Padomes 1999. gada 17. maija Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/261/EK Padomes Lēmumā par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu[28].

29. Apvienotajai Karalistei un Īrijai šī regula jāpiemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas attiecīgos instrumentos par Šengenas acquis piemērošanu minētajām dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka uzdevumus un atbildību attiecībā uz migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II , tostarp galīgajiem SIS II testiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas.

a) Centrālā SIS II ir SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta datubāze – SIS II datubāze –, un vienotā valsts saskarne (NI-SIS).

b) C.SIS ir SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienība.

c) N.SIS ir SIS 1+ valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar C.SIS .

d) N.SIS II ir SIS II valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II .

e) Konvertētājs ir tehnisks līdzeklis, ar kuru var savienot C.SIS un centrālo SIS II .

3. pants

Visaptverošais tests

30. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+ , kopā ar Komisiju veic visaptverošu testu.

31. Ar visaptverošo testu jo īpaši sekmē nepieciešamo tehnisko pasākumu pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs, lai apstrādātu SIS II datus, un nodemonstrē, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

32. Visaptverošo testu veic atbilstoši grafikam un pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, ko sadarbībā ar Komisiju noteikušas dalībvalstis, darbojoties Padomē.

33. Testa rezultātus analizē dalībvalstis, darbojoties Padomē, un Komisija.

34. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+ , var piedalīties visaptverošajā testā.

4. pants

Papildinformācijas tests

35. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+ , veic papildinformācijas apmaiņas testu.

36. Papildinformācijas testu veic atbilstoši grafikam un pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, ko sadarbībā ar Komisiju noteikušas dalībvalstis, darbojoties Padomē.

37. Testa rezultātus analizē dalībvalstis, darbojoties Padomē.

38. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+ , var piedalīties papildinformācijas testā.

5. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūra

39. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, uz pārejas periodu saslēdzot centrālo SIS II, C.SIS, N.SIS II un N-SIS .

40. Komisija nodrošina konvertētāju kā daļu no centrālās SIS II . Francija, rīkojoties to dalībvalstu vārdā, kas piedalās SIS 1+ , sadarbībā ar Komisiju pieslēdz C.SIS centrālajai SIS II . Francija, rīkojoties dalībvalstu vārdā, vajadzības gadījumā nodrošina datus, lai testētu migrēšanas pagaidu arhitektūru.

41. Francija, rīkojoties dalībvalstu vārdā, kopā ar dalībvalstīm un Komisiju testē migrēšanas pagaidu arhitektūru.

6. pants

Migrēšana uz SIS II

42. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+ , migrē no SIS 1+ uz SIS II , izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas, kas rīkojas dalībvalstu vārdā, un no Komisijas.

43. Migrēšana notiek pēc grafika, kādu nosaka dalībvalstis, darbojoties Padomē.

44. Francija, rīkojoties dalībvalstu vārdā, dara pieejamu SIS 1+ datubāzi.

45. Komisija ievada SIS 1+ datubāzi centrālajā SIS II .

7. pants

Uzturēšana un attīstīšana

46. Komisija uztur un, ja vajadzīgs, attīsta tālāk centrālo SIS II un komunikācijas infrastruktūru, tostarp veicot kļūdu labošanu.

47. Dalībvalstis uztur un, ja vajadzīgs, attīsta tālāk savu N.SIS II .

8. pants

Sadarbība

Dalībvalstis un Komisija sadarbojas visos migrēšanas posmos, lai pilnībā īstenotu procesu.

9. pants

Ierakstu saglabāšana centrālajā SIS II

48. Neskarot attiecīgos noteikumus Šengenas Konvencijas IV sadaļā un VI sadaļā, Komisija nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visa personas datu apmaiņa centrālajā SIS II tiek reģistrēta, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un lai nodrošinātu centrālās SIS II un valstu sistēmu pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

49. Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos kritērijus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī tās kompetentās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par datu apstrādi.

50. Ierakstus var izmantot vienīgi 1. punktā norādītajos nolūkos, un tos dzēš pēc trim gadiem kopš to izveides.

51. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir sāktas.

52. Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir vai nav likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma tiek nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

10. pants

Izmaksas

53. Izmaksas, ko rada migrēšana, visaptverošais tests, papildinformācijas tests, uzturēšanas un attīstības pasākumi centrālās SIS II līmenī vai attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

54. Valstu sistēmu migrēšanas, testēšanas, uzturēšanas un attīstības izmaksas sedz katra attiecīgā dalībvalsts.

55. Izmaksas, ko rada SIS 1+ līmeņa pasākumi, tostarp papildu pasākumi, kurus veic Francija, rīkojoties to dalībvalstu vārdā, kuras piedalās SIS 1+ , sedz saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu.

11. pants

Grozījumu izdarīšana Šengenas Konvencijā

Šengenas Konvenciju groza šādi.

1. Iekļauj šādu pantu:

"92 A pants

56. Sākot no Padomes Regulas (EK) Nr. …/2008 un Padomes Lēmuma Nr. …/2008/TI spēkā stāšanās dienas, Šengenas informācijas sistēmas tehnisko arhitektūru var papildināt ar:

a) centrālo SIS II , ieskaitot konvertētāju;

b) tehnisko saslēgumu starp tehniskā nodrošinājuma vienību un centrālo SIS II ;

c) otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas valsts sistēmu (N.SIS II) ;

d) infrastruktūru komunikācijai starp centrālo SIS II un valstu sistēmām.

57. N.SIS II var aizstāt šajā Konvencijā minēto valsts nodaļu, šādā gadījumā dalībvalstīm nav jābūt valsts datnei.

58. Ja kāda dalībvalsts aizstāj valsts nodaļu ar N.SIS II , 92. panta 2. un 3. punktā minētā tehniskā nodrošinājuma vienības pienākumi attiecībā uz valstu nodaļām kļūst par pienākumiem attiecībā uz centrālo SIS II . Centrālā SIS II nodrošina pakalpojumus, kas nepieciešami SIS datu ievadīšanai un apstrādei.

59. Francija, rīkojoties dalībvalstu vārdā, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai nodrošinātu, ka meklēšanas rezultāts N.SIS II datnēs vai SIS II datubāzē ir līdzvērtīgs meklēšanas rezultātam 92. panta 2. punktā minēto valstu nodaļu datnēs.”

2. Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta pirmās daļas pirmo teikumu:

“Tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, kas minēta 92. panta 3. punktā, tai skaitā kabeļu uzstādīšanas izmaksas Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kā arī to pasākumu izmaksas, kurus veic saistībā ar uzdevumiem, kādi doti Francijai, kas rīkojas to dalībvalstu vārdā, kuras piedalās SIS 1+ , saskaņā ar Padomes Lēmumu (TI) Nr. …/2008/TI, Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008 un Padomes Lēmumu (TI) Nr. …/2008/TI kopīgi apmaksā dalībvalstis.”

3. Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta otro daļu:

“Šengenas informācijas sistēmas valsts nodaļu izveidošanas un lietošanas izmaksas, kā arī izmaksas, ko rada uzdevumi, kas valstu sistēmām doti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008 un Padomes Lēmumu Nr. …/2008/TI, sedz katra dalībvalsts atsevišķi.”

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs […]

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

60. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Šis pārskats ir pievienots diviem tiesību aktu priekšlikumiem:

Priekšlikumam Padomes Regulai par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)

Priekšlikumam Padomes Lēmumam par migrēšanu no Šengenas informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) .

61. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgā(s) politikas joma(s) un saistītā(s) darbība(s):

18. sadaļa. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

18 02. nodaļa. Solidaritāte – Ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva kustība

62. BUDŽETA POZĪCIJAS

63. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas( ex- B.A pozīcijas)), tostarp šādas:

18.02.04 01 – Šengenas Informācijas sistēma (SIS II)

64. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Saistību apropriācijas 2009. gadam paredzētas līdzekļos, no kuriem plānots segt lielapjoma IT sistēmu finansēšanu. Attīstības pasākumi, kas saistīti ar datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II , galvenokārt tiks veikti 2008. gadā. Izpildes pasākumi šīs regulas darbības jomā galvenokārt plānoti 2009. gadā. Maksājumus paredzēts izpildīt 2009. gadā.

65. Budžeta informācija (ja nepieciešams, pievienot rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

18 02 04 01 | Fakult. | Dif.[29]/[30] | NAV | NAV | NAV | 3a |

66. RESURSU KOPSAVILKUMS

67. Finanšu resursi

68. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2008. | 2009. | 2010. | Kopā |

Darbības izdevumi |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 9,350 | 9,350 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 9,350 | 9,350 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4 | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 9,350 | 9,350 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 9,350 | 9,350 |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | 4,245 | 4,245 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e | 0,321 | 0,321 |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a + c + d + e | 13,916 | 13,916 |

KOPĀ MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b + c + d + e | 13,916 | 13,916 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas). Nav

69. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[31] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

70. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

X Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

- Norvēģijas iemaksas 2,219512 % apmērā un Īslandes iemaksas 0,107994 % apmērā (2006. gada skaitļi) darbības izmaksām, pamatojoties uz 12. panta 1. punkta otro daļu Nolīgumā starp Eiropas Savienības Padomi un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.).

- Šveices iemaksas 2,57 % apmērā (2006. gada skaitļi) darbības izmaksām, pamatojoties uz 11. panta 3. punkta otro daļu Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.).

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā cilvēkresursi | 45 |

Pašlaik 41 darbinieks strādā pie attīstības pasākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001. 41 darbinieks un vēl 4 papildu darbinieki turpinās strādāt pie pasākumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Saistītās izmaksas attiecīgi tiks segtas, sākot no 2009. gada.

71. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Sīkāku informāciju par priekšlikuma kontekstu skatīt paskaidrojuma rakstā. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikuma mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu datu pakāpeniskai un raitai migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II , lai dalībvalstis varētu sagatavoties šai darbībai, un vēl pirms šīs darbības īstenošanas izveidotu tiesisko regulējumu galīgajiem visaptverošajiem (globālajiem) testiem. SIS II visaptverošu testu 2008. un 2009. gadā veiks Komisija ar pieaicinātu līgumdarbinieku palīdzību. Migrēšanas mērķiem nepieciešama arī sistēmu pagaidu tehniskā arhitektūra, kurā SIS 1+ darbojas centrālā līmenī paralēli SIS II .

72. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Šis priekšlikums papildina un sekmē jaunās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas attīstību un rada sinerģiju starp SIS 1+ un SIS II .

73. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt SIS II darbības sekmīgu sākšanu. No šī priekšlikuma tiek sagaidīts, ka ar to nodrošinās datu raitu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II un pilnīgu pāreju uz SIS II . Rādītājs ir visu dalībvalstu spēja sekmīgi veikt savu datu un sistēmu migrēšanu.

74. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlētās metodes.

ٱX Centralizēta pārvaldība

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

izpildaģentūrām

Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

ٱdalībvalstu publiskā sektora struktūrām vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

ٱPārvalda dalīti vai decentralizēti

kopā ar dalībvalstīm

kopā ar trešām valstīm

Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

75. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

76. Uzraudzības sistēma

Regulāri tiks novērtēta procesa attīstība un izpildījums atbilstoši obligātajiem standartiem un iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi jāpārliecinās, ka ieguldījumi nodrošina vajadzīgo rezultātu.

Uzraudzība tiks veikta, izmantojot pieaicinātu līgumdarbinieku kvalitātes nodrošināšanas atbalstam.

77. Novērtēšana

78. Iepriekšējs novērtējums

SIS II komitejas 2007. gada 19. decembra secinājumi, kas izdarīti, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojumu, ko sagatavoja Migrēšanas darba grupa.

79. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nav

80. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Turpmāka vērtēšana notiek pēc tam, kad noticis visaptverošais tests (pirmā vērtēšana) un migrēšana (otrā vērtēšana). Katrā vērtēšanā jāizsver darbību efektivitāte un jānorāda, vai tests un migrēšana ir veikta pienācīgi.

81. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Piemēros Komisijas procedūras par līguma slēgšanas tiesībām, nodrošinot atbilstību Kopienas publiskā iepirkuma tiesībām.

82. ZIŅAS PAR RESURSIEM

83. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Mērķi, darbības un rezultāti | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2009. | KOPĀ |

Rezultātu skaits | Kopējās izmaksas | Rezultātu skaits | Kopējās izmaksas |

- 2. rezultāts | Kvalitātes nodrošināšana | 1,250 | 1,250 |

- 3. rezultāts | Pētījumi | 1,500 | 1,500 |

- 4. rezultāts | Izmaiņu pieprasījumi | 2,000 | 2,000 |

- 5. rezultāts | Apmācība | 0,500 | 0,500 |

- 6. rezultāts | Ar testiem saistītā uzturēšana un analīze | 1,000 | 1,000 |

- 7. rezultāts | Papildu atbalsts pirms sistēmas darbības uzsākšanas | 2,100 | 2,100 |

- 8. rezultāts | Neparedzētas situācijas sTESTA | 0,500 | 0,500 |

84. Administratīvie izdevumi

85. Cilvēkresursu daudzums un veidi

Amata veids | Darbinieki, kas jāiesaista darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus (amata vietu skaits/ pilna laika ekvivalents) |

2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[34], kurus finansē atbilstoši 18 01 01 01 01. pantam | A*/AD | 21 |

B*, C*/AST | 8 |

Darbinieki, kurus finansē[35] atbilstoši 18 01 02 01. un 18 01 02 01 03. pantam | 16 |

Pārējie darbinieki[36], kurus finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 45 |

Cilvēkresursus, kas nepieciešami darbībai un norādīti tabulā, piešķirs tikai veicot darbinieku iekšējo pārvietošanu.

86. No darbības izrietošie uzdevumi

Projektu vadības prasme;

Tehniskā vadība;

Novērtēšana un ziņojumi;

Publiskais iepirkums, līgumu un finanšu pārvaldība.

87. Cilvēkresursu avoti (štata personāls)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

88. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

Nav

89. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2008. | 2009. | 2010. | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (18 01 01 01 01. pants) | 3,393 |

Darbinieki, kurus finansē atbilstoši 18 01 02 01. un 18 01 02 01 03. pantam (palīgdarbinieki, valstu eksperti, līgumdarbinieki, u.c.) | 0,852 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 4,245 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki, kurus finansē atbilstoši 18 01 01 01. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

AD/AST – EUR 117 000 gadā * 29 personas = 3,393 miljoni euro

Aprēķins — Personāls, ko finansē atbilstoši 18 01 02 01. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

Līgumdarbinieki (18 01 02 01 01. pants) – vidēji EUR 55,874 gadā * 8 personas = 0,447 miljoni euro.

Valstu eksperti (18 01 02 01 03. pants) – EUR 50,578 gadā * 8 personas = 0,405 miljoni euro.

Avots: Eiropas Komisija, PMO piezīme, 19.1.2007., aplēse 2007. gadam

8.2.6 Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

18 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,131 | 0,131 |

18 01 02 11 02– Sanāksmes un konferences | 0,190 | 0,190 |

Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,321 | 0,321 |

Komandējumi ietver 2 personu braucienus uz visām 27 dalībvalstīm, kas iekļautas SIS 1+ (0.131 miljoni euro).

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

–

[1] OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

[2] OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

[3] OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI (OV L 205, 7.7.2007., 63. lpp.).

[4] OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

[5] OV L 411, 30.12.2006., 1. lpp.

[6] OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

[7] OV L 411, 30.12.2006., 78. lpp.

[8] OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

[9] OV L 79, 20.3.3007., 20. lpp. un OV L 79, 20.3.2007., 29. lpp.

[10] OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.

[11] OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

[12] OV C , , . lpp.

[13] OV C , , . lpp.

[14] OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI (OV L 205, 7.7.2007., 63. lpp.).

[15] OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1988/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 1. lpp.).

[16] OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/1007/TI (OV L 411, 30.12.2006., 78. lpp.).

[17] OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

[18] OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

[19] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

[20] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[21] OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

[22] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[23] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[24] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[25] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[26] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[27] OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[28] OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[29] Diferencētās apropriācijas.

[30] Nediferencētās apropriācijas (turpmāk tekstā — nedif.).

[31] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[32] Vajadzības gadījumā, proti, ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus, pievienot papildu slejas.

[33] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[34] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[35] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[36] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.