[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.4.2008

COM(2008) 195 galīgā redakcija

2008/0084 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktām informācijas atklāšanas prasībām vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākumu

(iesniegusi Komisija)

{SEC(2008) 466}{SEC(2008) 467}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

1.1. Priekšlikuma mērķi

Direktīvas 78/660/EEK (Ceturtā uzņēmējdarbības tiesību direktīva)[1] grozījuma mērķis ir vienkāršot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finanšu pārskatus[2] un īstermiņa perspektīvā atbrīvot MVU no finanšu pārskatu sloga. Izmaiņas radīs administratīvā sloga samazinājumu, nezaudējot būtisku informāciju.

Direktīvas 83/349/EEK (Septītā uzņēmējdarbības tiesību direktīva)[3] grozījuma mērķis ir precizēt šīs direktīvas un Starptautisko finanšu pārskatu standartu konsolidēto noteikumu mijiedarbību.

1.2. Vispārīgais konteksts

Eiropadome 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē uzsvēra to, ka administratīvā sloga samazināšana ir svarīgs paņēmiens, kā stimulēt Eiropas ekonomiku, jo īpaši ņemot vērā iespējamos mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ieguvumus. Padome norādīja uz to, ka ir vajadzīgi kopīgi Eiropas Savienības un dalībvalstu centieni, lai samazinātu administratīvo slogu visā Eiropas Savienībā[4]. Eiropadome 2008. gada marta sanāksmē aicināja Komisiju nākt klajā ar jaunām operatīvām likumdošanas iniciatīvām, lai samazinātu administratīvo slogu[5]. Grāmatvedība un revīzija tika atzītas par galvenajām jomām, lai samazinātu Eiropas uzņēmumiem administratīvo slogu[6]. Par grāmatvedības direktīvām šai sakarā uzskata direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

Ierosinātais grozījums veido daļu no administratīvā sloga samazināšanas otrās operatīvās paketes[7], kurā iekļauti tiesību akti uzņēmējdarbības tiesību jomā, grāmatvedībā un revīzijā, kuru mērķis ir vienkāršot Eiropas uzņēmumu uzņēmējdarbības vidi; tajā atspoguļotas mērķtiecīgas un konkrētas izmaiņas, kuru rezultātā īsā laikā jāsasniedz vienkāršošanas mērķis. Uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien attiecina tos pašus noteikumus, ko uz lieliem uzņēmumiem, taču to grāmatvedības vajadzības gandrīz nav novērtētas, un daudzie pārskata noteikumi rada izmaksu slogu un var kavēt efektīvu kapitāla izmantošanu ražošanā.

Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu pieņēma 1978. gadā, lai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību visā ES izveidotu saskaņotu prasību kopumu attiecībā uz ārējiem pārskatiem. Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu pieņēma 1983. gadā, un ar to tika pievienots kopēju prasību kopums attiecībā uz konsolidētiem finanšu pārskatiem. Pēdējo 25 gados grāmatvedības direktīvas ir vairākkārt grozītas. Pieņemot Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) piemērošanu (SGS regula)[8], biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām (un sabiedrībām, kuru parādzīmes tiek tirgotas biržā) ir jāsniedz pārskati saskaņā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartiem (SFPS ) un tādējādi tās ir atbrīvotas no lielākās daļas Ceturtās un Septītās direktīvas prasību. Tomēr šīs direktīvas joprojām veido MVU grāmatvedības pamatu Eiropas Savienībā.

SGS regulas piemērošana ir skaidri parādījusi robežu starp direktīvām un SFPS. Saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK mātesuzņēmumam jāsastāda konsolidēti pārskati pat tad, ja vienīgajam meitasuzņēmumam vai visiem meitasuzņēmumiem kopā nav būtiskas nozīmes. Tādējādi šie uzņēmumi tiek iekļauti SGS regulas darbības jomā un tiem ir jāsastāda finanšu pārskati saskaņā ar SFPS. Šo Direktīvas 83/349/EEK konkrētā panta aspektu uzskata par pārmērīgu prasību, ja mātesuzņēmumam ir tikai meitasuzņēmumi, kuriem nav būtiskas nozīmes. Šādi gadījumi ir jāpārbauda un jārod tiem efektīvs risinājums.

Arī Eiropas Parlaments mudina „Komisiju turpināt vienkāršot uzņēmējdarbības tiesības, grāmatvedību un revīziju… , jo īpaši Ceturto un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu”[9].

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2.1.1. Vienkāršošanas priekšlikumi attiecībā uz Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu

Komisijas dienesti veica pētījumu, lai noteiktu grāmatvedības direktīvu potenciāli apgrūtinošākās prasības[10]. Sākotnējie konstatējumi liecināja, ka iespējams veikt vairākus grozījumus, lai tās vienkāršotu.

Šos sākotnējos ierosinājumus un priekšlikumus no 2006. gada decembra apsprieda ar dalībvalstīm vairākās Grāmatvedību regulējošās komitejas sanāksmēs. Pēc šīm apspriedēm Komisija 2007. gada jūlijā publicēja paziņojumu[11], norādot grāmatvedības direktīvu iespējamos grozījumus/izmaiņas. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai turpinātu atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu pārskatu sniegšanu. Komisijas dienesti noteica iespējamos politikas virzienus, un pēc sabiedriskās apspriešanas no šiem iespējamiem variantiem tiesību aktu pieņemšanai izvēlējās šādus juridiskus pasākumus:

Informēšanas prasības svītrošana attiecībā uz dibināšanas izdevumiem

To respondentu vairākums, kas atbildēja uz Komisijas paziņojumu, atbalstīja priekšlikumu. Daži respondenti iebilda, ka īpaša kāda aspekta publiskošana sniedz derīgu informāciju.

Informēšanas prasību svītrošana attiecībā uz MVU apgrozījuma sadalījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem

Šo priekšlikumu atbalstīja gandrīz trīs ceturtdaļas no respondentiem, kas atbildēja uz Komisijas paziņojumu, bet viena ceturtā daļa pret to iebilda. Daži dalībnieki uzskatīja, ka Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas darbības jomā priekšlikums ir derīgs MVU, bet ne pārējiem uzņēmumiem.

2.1.2. Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas konsolidācijas noteikumu un starptautisko finanšu pārskatu standartu mijiedarbība

Vairākas apspriedes ar dalībvalstīm un citiem dalībniekiem liecināja, ka gadījumos, ja mātesuzņēmumiem nav nozīmīgu meitasuzņēmumu, nav skaidra saistība starp SGS regulu un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisijas dienesti iekļāva šo jautājumu savā iepriekš minētajā paziņojumā, jo jautājums ir saistīts ar vienkāršošanu, un ierosināja precizēt to ar Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas grozījumu.

Respondenti pārliecinoši atbalstīja šādu priekšlikumu, tas saņēma arī vienbalsīgu uzņēmumu atbalstu. Visas šajā jautājumā iesaistījušās personas uzskatīja, ka ierosinātās izmaiņas ir būtiska vienkāršošana.

2.2. Ietekmes novērtējums

2.2.1. Informēšanas prasības svītrošana attiecībā uz dibināšanas izdevumiem

Visas dalībvalstis, izņemot Dāniju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, pieļauj dibināšanas izdevumu kapitalizāciju un pieprasa šādu izdevumu publiskošanu[12]. Uzņēmumus, uz kuriem attiecas Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 11. panta darbības joma (mazo uzņēmumu definīcija), saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu jau var atbrīvot no šīs informēšanas prasības. Šis atbrīvojums ir daudz izmantots, un tikai Spānija pieprasa mazajiem uzņēmumiem uzrādīt šo informāciju īpašā postenī. Tomēr dažas dalībvalstis pieprasa uzrādīt šos izdevumus kā nemateriālus pamatlīdzekļus. Tātad ierosinātās izmaiņas ietekme attiecas galvenokārt uz vidējiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Ramboll Management veikto pētījumu Eiropas Savienībā ir aptuveni 240 000 vidēju uzņēmumu[13].

Izmaiņas samazina uzņēmumiem informēšanas slogu. Pārskatu lietotājiem nav nozīmīga informācijas zuduma. Nevar uzskatīt, ka informācija par dibināšanas izdevumiem lietotājiem būtu ļoti būtiska. No priekšlikuma iegūst gan pārskatu gatavotāji, gan lietotāji. Citas ieinteresētās personas šis priekšlikums pamatā neskar.

2.2.2. Informēšanas prasību svītrošana attiecībā uz MVU apgrozījuma sadalījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem

Visas dalībvalstis pieprasa publiskot informāciju par apgrozījuma sadalījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem[14]. Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 44. panta 2. punktā paredzēto iespēju atbrīvot 11. pantā minētos (mazos) uzņēmumus no šīs prasības ir izmantojušas visas dalībvalstis. Tātad ierosinātās izmaiņas ietekme attiecas uz vidējiem uzņēmumiem. Komisijas dienesti uzskata, ka dalībvalstis izmantos piedāvāto izmaiņu neatkarīgi no tā, ka direktīva, kurā ir minimāli juridiski noteikumi, ļauj tām pieprasīt vairāk informācijas.

Šīs prasības svītrošana ļauj uzņēmumiem strukturēt iekšējos pārskatus atbilstīgi pārvaldības vajadzībām, nevis finanšu pārskata prasībām. Izmaiņa samazina uzņēmumiem informēšanas slogu. Pārskatu lietotājiem nav nozīmīga informācijas zuduma. MVU un citu šīs direktīvas darbības jomā iekļautu uzņēmumu pārskatu lietotāji nav īpaši pieprasījuši šāda veida informāciju. Varētu tikt atklāta arī noteikta informācija, ko uzņēmumi, kas darbojas tikai vienā uzņēmējdarbības jomā, uzskata par konfidenciālu. No priekšlikuma iegūst gan pārskatu gatavotāji, gan lietotāji. Priekšlikums varētu skart noteiktas ieinteresētās personas, kas ir īpaši ieinteresētas šajā informācijā, bet šī ietekme uzskatāma par nenozīmīgu.

2.2.3. Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas grozījums, lai precizētu direktīvas konsolidācijas noteikumu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu noteikumu saistību

Ir pamats uzskatīt, ka šī īpašā problēma attiecas uz dažām lielākajām dalībvalstīm. Uz mazākām dalībvalstīm tā varētu īpaši neattiekties, jo tām ir mazāk biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu grupu. Turklāt dažas dalībvalstis nav ieviesušas obligātu šādu pārskatu sastādīšanu, bet varētu to izdarīt pēc tam, kad tiks īstenoti Grāmatvedību regulējošajā komitejā 2007. gada apspriedēs iegūtie precizējumi. Liekas, ka jo īpaši Apvienotajā karaliste un Francijā varētu būt vairāki gadījumi, kad šādu pārskatu sastādīšana rada problēmas[15].

Šādu pārskatu sastādīšana rada uzņēmumam ievērojamas izmaksas, bet atbilstoša ieguvuma nav. Šie pārskati ir arī jāpārbauda, kas rada lielas papildu izmaksas. Tā kā šie konsolidētie pārskati ir gandrīz identiski individuālajiem pārskatiem, parastos apstākļos nevar runāt par informācijas zudumu. Tomēr var būt pavisam nedaudz atsevišķu gadījumu, kuros varētu runāt par zināmu informācijas zudumu. Komisijas dienesti uzskata, ka šis informācijas zudums ir nenozīmīgs. Ieguvēji ir mātesuzņēmumi, kam ir nenozīmīgi meitasuzņēmumi, kuriem ir jāsastāda konsolidētie pārskati.

2.3. Uzraudzība un novērtēšana

Šis priekšlikums jāskata saistībā ar citiem vienkāršošanas pasākumiem un kopā jānovērtē to ietekme. Šis priekšlikums ir tikai pirmais pasākums ceļā uz pārskatu vienkāršošanu. Turpmākajā vienkāršošanas procesa norisē jākontrolē ierosināto pasākumu efektivitāte un, ja vajadzīgs, nākamajā pārskatīšanā var ierosināt jaunas izmaiņas.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

3.1. Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 44. panta 1. punkts[16].

3.2. Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips

Šis priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Ir vajadzīga Kopienas mēroga darbība, lai risinātu šīs problēmas, jo pienākumi, kas saistīti ar administratīvu slogu, ir noteikti ES direktīvās. Šā pasākuma mērķis ir samazināt administratīvo slogu, īsā laikā vienkāršojot finanšu pārskatus attiecībā uz MVU un precizējot mijiedarbību starp Direktīvas 83/349/EEK konsolidācijas noteikumiem un SFPS, neradot būtiskas informācijas zudumu.

Šis priekšlikums ir balstīts uz Kopienas principu, kas jau iepriekš tika izmantots ES direktīvās grāmatvedības jomā. Arī grāmatvedības direktīvās paredzēts tikai „saskaņošanas minimums”[17]. Tas nodrošina proporcionalitāti un ļauj iestādēm un uzņēmējiem izvēlēties, kā sasniegt mērķus, vienlaikus samazinot finansiālo un administratīvo slogu. Turklāt būtu ļoti labi, ja tiktu veikta valsts tiesību aktu analīze, jo arī dalībvalsts mērogā būtu iesakāmi turpmāki vienkāršošanas pasākumi.

Mērķi var sasniegt tikai izdarot grozījumus attiecīgajos ES noteikumos, tāpēc ir pamatota darbība ES mērogā. Ierosinātie grozījumi attiecas tikai uz nevajadzīga administratīva sloga likvidāciju attiecīgajās jomās un tie ir samērīgi ar šo mērķi.

3.3. Juridisko instrumentu izvēle

Ar ierosināto juridisko instrumentu groza pašreizējās direktīvas, un izvēlētais juridiskais instruments arī ir direktīva.

4. Priekšlikuma skaidrojums

4.1.1. Informēšanas prasības svītrošana attiecībā uz dibināšanas izdevumiem

Dibināšanas izdevumi ir dažāda veida izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma izveidošanu. Piemēram, reģistrācijas nodeva vai izdevumi par juridisko palīdzību. Tie noteiktos apstākļos var uzskatīt par bilances aktīviem. Tādā gadījumā saskaņā ar Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 34. panta 2. punktu šie „dibināšanas izdevumi” jāpaskaidro pielikumā. Mazos uzņēmumus saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu var atbrīvot no pienākuma sniegt informāciju.

Komisija ierosina paplašināt šo atbrīvojumu darbības jomu un iekļaut tajā arī vidējos uzņēmumus. Tādējādi Komisija ierosina papildināt Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 44. panta 2. punktu ar vidējiem uzņēmumiem šīs direktīvas 44. panta 2. punkta kontekstā un paplašināt dalībvalstu izvēles tiesības atbrīvot šos uzņēmumus no pienākuma, ko tiem uzliek 34. panta 2. punkts.

4.1.2. Informēšanas prasību svītrošana attiecībā uz MVU apgrozījuma sadalījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem

Ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā noteikts, ka jāpublisko informācija par apgrozījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Prasība attiecas uz visiem uzņēmumiem, bet mazos uzņēmumus saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu var atbrīvot no šā pienākuma.

Komisija ierosina paplašināt šo atbrīvojumu darbības jomu un iekļaut tajā arī vidējos uzņēmumus. Tādējādi Komisija ierosina papildināt Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 44. panta 1. punktu ar vidējiem uzņēmumiem šīs direktīvas 43. panta 1. punkta 8. apakšpunkta kontekstā un paplašināt dalībvalstu izvēles tiesības atbrīvot šos uzņēmumus no pienākuma, ko tiem uzliek 43. panta 1. punkta 8. apakšpunkts.

4.1.3. Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas grozījums, lai precizētu direktīvas konsolidācijas noteikumu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu noteikumu saistību

Nav skaidra SGS regulas un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas saistība, ja mātesuzņēmumiem nav nozīmīgu meitasuzņēmumu. Rodas jautājums, vai uz šādu mātesuzņēmumu attiecas SGS regula, – un tāpēc tam jāsastāda SFPS pārskati, – vai nē.

Komisija uzskata, ka prasība sastādīt konsolidētus pārskatus mātesuzņēmumam, kam ir tikai nenozīmīgi meitasuzņēmumi, ir pārmērīga prasība. Nav saprātīgi prasīt atsevišķu pārskatu komplektu, jo konsolidētie pārskati šādā gadījumā būtu gandrīz identiski individuālajiem pārskatiem (uz kuriem saskaņā ar SGS regulu obligāti neattiecas SFPS režīms).

Tāpēc Komisija ierosina Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 13. pantu papildināt ar jaunu 2.a punktu, ar kuru jebkuru mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas attiecīgās valsts tiesību akti, atbrīvo no pienākuma sastādīt konsolidētus pārskatus un konsolidētu gada pārskatu, ja šim mātesuzņēmumam ir tikai tādi meitasuzņēmumi, kurus (16. panta 3. punktā) gan atsevišķi, gan visus kopā uzskata par nenozīmīgiem.

5. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums Kopienas budžetu neietekmē.

2008/0084 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktām informācijas atklāšanas prasībām vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[18],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[19],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[20],

tā kā:

(1) Savos 2007. gada 8. un 9. marta secinājumos Eiropadome uzsvēra, ka administratīvā sloga samazināšana ir svarīgs Eiropas ekonomikas stimulēšanas pasākums, jo īpaši ņemot vērā ieguvumus, ko tas dotu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Padome norādīja uz to, ka ir vajadzīgi kopīgi Eiropas Savienības un dalībvalstu centieni, lai samazinātu administratīvo slogu.

(2) Grāmatvedība un revīzija tika atzītas par jomu, kurā samazināt uzņēmumiem Kopienā administratīvo slogu.

(3) Komisijas 2007. gada 10. jūlija paziņojums[21] par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās izklāstīti vajadzīgie grozījumi Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtajā Direktīvā 78/660/EEK, pamatojoties uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu par noteikta veida uzņēmumu gada pārskatiem[22], un Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītajā Direktīvā 83/349/EEK, pamatojoties uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu par konsolidētajiem pārskatiem[23]. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai turpinātu atvieglot pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(4) Iepriekš ir izdarīti daudzi grozījumi, lai ļautu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 78/660/EEK un Direktīvas 83/349/EEK darbības joma, izmantot grāmatvedības uzskaites metodes atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu[24], uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū, jāsagatavo konsolidēti pārskati atbilstīgi SFPS; un tādējādi tie ir atbrīvoti no lielākās daļas Direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK prasībām. Tomēr maziem un vidējiem uzņēmumiem Kopienā minētās direktīvas joprojām ir pamats pārskatu sagatavošanai.

(5) Uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži attiecina tos pašus noteikumus ko uz lielajiem uzņēmumiem, bet to īpašās pārskatu vajadzības gandrīz nav novērtētas. Jo īpaši pieaugošais publiskošanas prasību skaits rada šiem uzņēmumiem problēmas. Daudzie pārskata noteikumi rada finansiālu slogu un var kavēt efektīvu kapitāla izmantošanu ražošanā.

(6) Regulas (EK) Nr. 1606/2002 piemērošana ir izvirzījusi vajadzību precizēt saistību starp Direktīvā 83/349/EEK un SFPS noteiktajiem pārskatu standartiem.

(7) Ja dibināšanas izdevumus var uzskatīt par bilances aktīviem, Direktīvas 78/660/EEK 34. panta 2. punktā noteikts, ka minētie izdevumi jāpaskaidro pielikumā. Mazos uzņēmumus saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu var atbrīvot no pienākuma sniegt informāciju. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, būtu jābūt iespējai atbrīvot arī vidējos uzņēmumus no šā pienākuma.

(8) Direktīvā 78/660/EEK noteikts, ka jāpublisko informācija par apgrozījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Prasība attiecas uz visiem uzņēmumiem, bet mazos uzņēmumus saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu var atbrīvot no šā pienākuma. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, būtu jābūt iespējai arī vidējos uzņēmumus atbrīvot no šīs publiskošanas prasības.

(9) Saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK mātesuzņēmumam jāsagatavo konsolidēti pārskati pat tad, ja vienīgajam meitasuzņēmumam vai visiem meitasuzņēmumiem kopā nav būtiskas nozīmes Direktīvas 83/349/EEK 16. panta 3. punkta īstenošanas nolūkā. Tādējādi šie uzņēmumi tiek iekļauti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 darbības jomā un tiem ir jāsagatavo konsolidēti finanšu pārskati saskaņā ar SFPS. Šo prasību uzskata par apgrūtinošu, ja mātesuzņēmumam ir tikai nenozīmīgi meitasuzņēmumi. Tāpēc būtu jābūt iespējai atbrīvot mātesuzņēmumu no pienākuma sastādīt konsolidētus pārskatus un konsolidētu gada pārskatu, ja minētajam mātesuzņēmumam ir tikai tādi meitasuzņēmumi, kurus gan atsevišķi, gan kopumā uzskata par nenozīmīgiem.

(10) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķis – mazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar vidēju uzņēmumu informācijas sniegšanas un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākumiem – nav pienācīgi sasniedzams dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, un tādējādi tā apjoma un sasniedzamo rezultātu dēļ mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(11) Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Direktīvas 78/660/EEK grozījumi

Direktīvas 78/660/EEK 44. pantu groza šādi.

1. Iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a) Dalībvalstis var atļaut 27. pantā minētajām sabiedrībām sastādīt saīsinātus pielikumus, neietverot informāciju, kas pieprasīta 43. panta 1. punkta 8. apakšpunktā.”

2. Pievieno šādu 2.a punktu:

„2.a) Dalībvalstis var atbrīvot 27. pantā minētās sabiedrības no pienākuma iekļaut pielikumā 34. panta 2. punktā paredzēto informāciju.”

2. pants Direktīvas 83/349/EEK grozījumi

Direktīvas 83/349/EEK 13. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

„2.a) Neskarot 4. panta 2. punktu un 5. un 6. pantu, jebkuru mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti un kuram ir tikai meitasuzņēmumi, kas ir nenozīmīgi (gan atsevišķi, gan kopā) 16. panta 3. punkta īstenošanas nolūkā, atbrīvo no 1. panta 1. punktā noteiktā pienākuma.”

3. pantsTransponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2010. gada 30. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/46/EK (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.).

[2] Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 11. pantā (mazie uzņēmumi) un 27. pantā (vidēji uzņēmumi) iekļautās definīcijas.

[3] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp.)

[4] Prezidentūras secinājumi Briseles Eiropadomē, dok. Nr. 7224/07, 1. secinājums.

[5] Prezidentūras secinājumi Briseles Eiropadomē, dok. Nr. 7652/08, 1. secinājums.

[6] ES projekts par administratīvo izmaksu sākotnējo novērtēšanu un samazināšanu, Otrais starpposma ziņojums, 2008. gada 15. janvāris, 37. lpp. Beigu ziņojums tiks publicēts Komisijas tīmekļa vietnē.

[7] Sk. Komisijas darba dokumentu "Reducing administrative burdens in the European Union 2007 progress report and 2008 outlook" - COM(2008) 35. (2007. gada progresa ziņojums par administratīvā sloga samazināšanu Eiropas Savienībā un 2008. gada perspektīvām).

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

[9] Report on International Financial Reporting Standards (IFRS) and the Governance of the International Accounting Standards Board (IASB) (2006/2248(INI)) (Ziņojums par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (SGSP) vadīšanu), Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja, ziņotājs: Alexander Radwan , A6 - 0032/2008, 5.2.2008, 10. lpp.

[10] Ieskaitot pētījumu, ko pēc Komisijas pasūtījuma veica Ramboll Management : Study on Administrative Costs of the EU Company Law Acquis , 2007. gada jūlijs, pieejams Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/simplification/final_report_company_law_administrative_costs_en.pdf

[11] Komisijas paziņojums par uzņēmējsabiedrību vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās – COM(2007) 394, 10.7.2007. Publicēts Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/company/simplification/index_en.htm

[12] Ziņojums: Implementation of the Fourth Directive in Member States as per 1 January 1998 (Ceturtās direktīvas īstenošana dalībvalstīs no 1998. gada 1. janvāra), 2., 38., 62. lpp. Publicēts Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/internal_market/accounting/docs/studies/1998-fourth-dir_en.pdf.

[13] Ramboll Management . 2007. gada jūlijs. Study on administrative costs of EU Company Law Acquis .Publicēts Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/simplification/final_report_company_law_administrative_costs_en.pdf.

[14] Ceturtās direktīvas īstenošana dalībvalstīs, atzinumu kopsavilkums, kas iegūti no pētījuma par Ceturtās direktīvas 78/660/EEK īstenošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs no 1998. gada 1. janvāra, EK, Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts, Finanšu pakalpojumi – finanšu informācija un uzņēmējdarbības tiesības (sk. 12. zemsvītras piezīmi), 54., 59. lpp.

[15] Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iesniegtajiem datiem valstī ir 1,6 milj. sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, 51 000 no tām iekļautas grupās, no kurām tikai 10 000 iesniedz konsolidētus pārskatus. Tika konstatēts, ka 1000 grupas, kas iesniedz konsolidētus pārskatus, ir nenozīmīgi meitasuzņēmumi.

[16] OV C 325, 24.12.2002., 53. lpp.

[17] Dalībvalstis var noteikt plašākas valsts prasības. Direktīvā jau iekļautas vairākas iespējas attiecībā uz MVU, bet daudzas no tām dalībvalstis nav izmantojušas.

[18] OV C […], […], […]. lpp.

[19] OV C […], […], […]. lpp.

[20] OV C […], […], […]. lpp.

[21] COM(2007) 394, 10.7.2007.

[22] OV L 222, 17.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp).

[23] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK.

[24] OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp .