[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.4.2008

COM(2008) 172 galīgā redakcija

2008/0067 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas

{SEC(2008) 417}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums Padomes lēmumam sagatavots nolūkā noteikt, vai piecas Vidusāzijas valstis, proti, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna, ir tiesīgas saņemt Eiropas Investīciju bankas („EIB”) finansējumu ar Kopienas garantiju saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK. Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2006/1016/EK 2. pantu par EIB pilnvarām piešķirt finansējumu šajās valstīs lemj Padome, pēc Komisijas priekšlikuma. |

120 | Vispārīgais konteksts Eiropadome 2007. gada 21.–22. jūnija sanāksmē pieņēma ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Vidusāziju („Stratēģija”). Stratēģija ir vispārīgs pamats ES attiecībām ar Vidusāzijas valstīm, tostarp šādās jomās, kuras tieši saistītas ar EIB finansējumu: cilvēktiesības, laba valsts pārvalde un demokrātija, ekonomiskā attīstība, tirdzniecība un investīcijas, enerģētika, transporta un vides politika. Stratēģijas pamatā ir Vidusāzijas valstu kopš neatkarības iegūšanas gūtās sekmes un dažādu partnerattiecību, tirdzniecības un sadarbības nolīgumu īstenošanas rezultāti. Stratēģija balstīta uz ES un reģiona valstu kopējām interesēm, tajā izklāstītas ES prioritātes sadarbībai ar reģionu kopumā, savukārt īstenošanas nostādnes pielāgotas katras Vidusāzijas valsts īpašajām vajadzībām un sasniegumiem. Konkrētāk, lai pastiprinātu sadarbību ar Vidusāzijas valstīm, Stratēģijā sacīts: „Tiks stiprināta mijiedarbība ar starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp Pasaules banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Eiropas Investīciju bankai (EIB) būtu jāuzņemas svarīga loma, finansējot projektus, kas ir ES un Vidusāzijas interesēs.” Vidusāzijas valstis — Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna — kopš neatkarības iegūšanas ir piedzīvojušas ievērojamu politisko un ekonomisko attīstību. Tās ir iedibinājušas valstiskumu, nosargājušas sapratni starp dažādām tautībām un reliģijām. Pievienojoties EDSO, šīs valstis apņēmās ievērot organizācijas vērtības, standartus un saistības. Šis valstis ir parakstījušas ANO Tūkstošgades deklarāciju, tādējādi izvirzot sev vērienīgus ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas atspoguļoti to Nabadzības izskaušanas stratēģiskajos dokumentos vai līdzīgās nacionālās stratēģijās iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Saskaņā ar Stratēģiju ES ir apņēmusies uzturēt regulāru, uz rezultātiem vērstu cilvēktiesību dialogu ar visām Vidusāzijas valstīm. ES ir noslēgusi atsevišķus partnerattiecību un sadarbības nolīgumus („PSN”) ar visām piecām Vidusāzijas valstīm, lai gan pašlaik spēkā ir tikai nolīgumi ar Kazahstānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu. PSN ar Tadžikistānu un Turkmenistānu vēl nav ratificējušas visas ES dalībvalstis. Lai gan šie ir divpusēji nolīgumi, tomēr tie veido kopīgu pamatu ES reģionālajai sadarbībai ar visām piecām Vidusāzijas valstīm. Padomes Lēmumā 2006/1016/EK minēts, ka Vidusāzijā EIB būtu īpaši jāpievēršas lieliem energoapgādes un energopārvades projektiem, kas rada pārrobežu sekas. Vidusāzijai ar tās lielajiem ogļūdeņražu resursiem un izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas ļauj ērti izveidot transporta maršrutus uz Eiropas tirgiem, ir liels potenciāls kļūt par svarīgu faktoru ES energoapgādes nodrošināšanā. Tāpat Komisija uzskata, ka valstīs, uz kurām attiecas šis priekšlikums, makroekonomiskā situācija ir tāda, ka tām jādod iespēja piekļūt EIB finansējumam, dažām valstīm gan ar konkrētiem nosacījumiem. Vidusāzijas valstis pēdējos gados piedzīvojušas ļoti strauju ražošanas apjomu pieaugumu. Šo valstu IKP pieaugums ir viens no straujākajiem pasaulē, un to veicinājusi piesardzīga makroekonomikas politika un reģiona nabadzīgākajās valstīs (Kirgizstānā un Tadžikistānā) arī piekļuve liela apjoma finansiālai palīdzībai ar izdevīgiem noteikumiem no daudzpusējiem un divpusējiem kreditoriem un līdzekļu devējiem; tas ļāvis nostiprināt ārējās finanses un uzlabot parāda ilgtspējību reģionā. Tā kā parāda samazināšana un oficiālo rezervju veidošana sokas labi, reģionu tagad mazāk apdraud satricinājumi un valstis var pievērsties attīstības vajadzībām. Tomēr ekonomiskā un finansiālā situācija piecās Vidusāzijas valstīs ļoti atšķiras. Kazahstāna ir valsts ar vidējiem ienākumiem un jaunu tirgus ekonomiku; tā ir nozīmīgs dabas resursu (galvenokārt ogļūdeņražu) eksportētājs, piesaista lielus ārvalstu tiešos ieguldījumus, un tai ir pieejami starptautiskie kapitāla tirgi. No finansiālā viedokļa tikpat labi sokas Turkmenistānai, kas arī ir nozīmīga ogļūdeņražu ražotāja un eksportētāja. Lai gan pārējās trīs reģiona valstis ir daudz nabadzīgākas un tām ir daudz mazāk eksportējamu resursu (Uzbekistānai ir liels, bet vēl neizmantots potenciāls), tās tomēr ir spējušas ievērojami nostiprināt savu finansiālo stāvokli. Tomēr Kirgizstānas un Tadžikistānas ārējais finansiālais stāvoklis joprojām ir nedrošs un var ievērojami pasliktināties, ja abas valstis saņems papildu aizdevumus ar neizdevīgiem noteikumiem. Tāpēc EIB finansējums Kirgizstānai un Tadžikistānai var būt tikai tāds, kam nozīmīgu daļu veido līdzekļu piešķīrums. EIB darbību šajās valstīs reglamentē trīspusējais saprašanās memorands par sadarbību Austrumeiropā, Krievijas Dienvidkaukāza reģionos un Vidusāzijā, ko 2006. gada 15. decembrī parakstīja Komisija, EIB un ERAB. Tāpēc EIB darbībām šajās valstīs jābūt saskanīgām ar ERAB darbībām reģionā. Turklāt 2007. gada 13. jūlijā tika parakstīts daudzpusējs saprašanās memorands par sadarbību Vidusāzijas valstīs; to parakstīja Komisija, EIB, ERAB, Melnās jūras reģiona tirdzniecības un attīstības banka, Eiropas Padomes Attīstības banka, Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka, Starptautiskā Finanšu korporācija un Ziemeļvalstu Investīciju banka. Plašāka informācija par Vidusāzijas valstu ekonomisko attīstību izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC (2008) xxx). |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Kā jau minēts, šis priekšlikums skar Vidusāzijas valstu tiesības saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šis priekšlikums sagatavots pēc Eiropadomes lūguma, ka EIB jāsāk darboties Vidusāzijā. EIB darbības papildinās palīdzību, ko Komisija sniedz saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI). Turklāt piecas Vidusāzijas valstis — Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna — ir uzaicinātas piedalīties Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu reģionālajās iniciatīvās un programmās, lai nostiprinātu ES un Vidusāzijas sakarus. Komisija 2007. gada 27. aprīlī pieņēma reģionālo stratēģisko dokumentu par palīdzību Vidusāzijai 2007.–2013. gadam un ASI orientējošo programmu 2007.–2010. gadam. Reģionālās palīdzības stratēģija veidota kā instruments, lai nostiprinātu politisko dialogu ar Vidusāzijas valstīm reģionālā un valstu līmenī. Reģionālā līmenī tā vērsta uz sakaru nostiprināšanu starp ES, reģionu un ES kaimiņvalstīm, veidojot transporta, sakaru un energotīklus, bet valstu līmenī — uz pārvaldību (valsts finanšu vadība un tieslietas) un nabadzības izskaušanu nabadzīgākajās valstīs (Kirgizstānā un Tadžikistānā). Lai nodrošinātu vislielāko ietekmi un sinerģiju, konkrētu Vidusāzijas reģionālo pasākumu prioritātes enerģētikas, transporta un vides jomā ir saskaņotas ar prioritātēm attiecīgajās EKPI reģionālajās programmās, un tām EK finansējumu var piešķirt, izmantojot EKPI Austrumu reģionālo programmu (pamatojoties uz EKPI regulas 27. pantu). Lai atspoguļotu ES ieinteresētību šajā reģionā, EK palīdzības budžets Vidusāzijai saskaņā ar jauno finanšu shēmu 2007.–2013. gadam tiks ievērojami palielināts līdz 750 miljoniem euro (nemainīgās cenās), tostarp ikgadējais līdzekļu asignējums reģionam saskaņā ar ASI pieaugs no 58 miljoniem euro 2007. gadā līdz 139 miljoniem euro 2013. gadā. Eiropadome ir lūgusi Padomi un Komisiju regulāri pārskatīt, kā sokas ar Stratēģijas īstenošanu, un līdz 2008. gada vidum iesniegt progresa ziņojumu Eiropadomei. |

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Ar EIB un ERAB apspriedās Pārvaldības komitejas sanāksmēs, kas izveidota saskaņā ar trīspusējo saprašanās memorandu par sadarbību Austrumeiropā, Krievijas Dienvidkaukāza reģionos un Vidusāzijā, ko 2006. gada 15. decembrī parakstīja Komisija, EIB un ERAB. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā EIB un ERAB nav paudušas iebildumus pret EIB pilnvaru aktivizēšanu Vidusāzijā. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

230 | Ietekmes novērtējums EIB pilnvaru aktivizēšana piecās Vidusāzijas valstīs notiks saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK. EIB finansēšanas operāciju maksimālais apjoms netiks grozīts. Indikatīvais apakšapjoms Āzijai joprojām būs 1 miljards euro. Tika izskatīts arī cits variants — neierosināt EIB pilnvaru aktivizēšanu piecās Vidusāzijas valstīs. Tomēr nolēma, ka šis nav piemērots variants, ņemot vērā Eiropadomes ieteikumu, ka EIB būtu jāuzņemas svarīga loma, finansējot projektus, kas ir ES un Vidusāzijas interesēs. |

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Šis priekšlikums Padomes lēmumam sagatavots nolūkā noteikt, vai piecas Vidusāzijas valstis, proti, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna, ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/101/EK. |

310 | Juridiskais pamats Kā paredzēts Padomes Lēmuma 2006/1016/EK 2. pantā, likumdošanas priekšlikuma pamatā ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 181.a pants. Jāievēro, ka Eiropas Parlaments prasībā par lēmuma atcelšanu, kas iesniegta Eiropas Kopienu Tiesai (lieta C-155/07), ir apstrīdējis Padomes Lēmuma 2006/1016/EK juridiskā pamata izvēli, apgalvojot, ka minētais lēmums ir attīstības politikas instruments un kā tāds būtu bijis jāpieņem, pamatojoties gan uz EK līguma 179. pantu, gan 181.a pantu, nevis tikai uz 181.a pantu. Tomēr Parlaments ir lūdzis Eiropas Kopienu Tiesai, ja tā lemtu par atcelšanu, atstāt spēkā Padomes Lēmuma 2006/1016/EK tiesiskās sekas līdz jauna lēmuma pieņemšanai. Tāpēc Komisija ir sagatavojusi šo likumdošanas priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma 181.a pantu saskaņā ar prasībām Padomes Lēmumā 2006/1016/EK. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Priekšlikums attiecas uz spēkā esoša Padomes lēmuma noteikumu īstenošanu. |

332 | Priekšlikums nerada papildu finansiālu un administratīvu slogu Kopienas un valsts iestādēm vai pašvaldībām. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: citi. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK ir jāpieņem Padomes lēmums. |

4. Ietekme uz budžetu |

401 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

5. Papildu informācija |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

531 | Padomes Lēmumā 2006/1016/EK ietverta pārbaudes klauzula. |

532 | Padomes Lēmumā 2006/1016/EK ietverta pārskatīšanas klauzula. |

533 | Padomes Lēmumā 2006/1016/EK ietverta turpināmības klauzula. |

2008/0067 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā:

(1) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumā 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas[3], attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas atzīmētas ar zvaigznīti („*”), un citām valstīm, kas nav uzskaitītas I pielikumā, lēmumu par šo valstu atbilstību EIB finansējumam ar Kopienas garantiju pieņem Padome katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar Līguma 181.a panta 2. punktā noteikto procedūru.

(2) Padomes Lēmuma 2006/1016/EK I pielikumā ar zvaigznīti („*”) atzīmēto valstu starpā ietvertas piecas Vidusāzijas valstis, proti, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.

(3) Eiropadome 2007. gada 21.–22. jūnija sanāksmē pieņēma ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Vidusāziju, kurā uzsvērts, ka Eiropas Investīciju bankai (EIB) būtu jāuzņemas svarīga loma, finansējot projektus, kas ir ES un Vidusāzijas interesēs.

(4) Vidusāzijas valstu makroekonomiskā situācija (īpaši ārējās finanses un parāda ilgtspējība) pēdējos gados ir uzlabojusies, pateicoties spēcīgai ekonomiskai izaugsmei un piesardzīgai makroekonomikas politikai, un tāpēc šīm valstīm būtu jādod iespēja piekļūt EIB finansējumam.

(5) Ņemot vērā, ka Kirgizstānas un Tadžikistānas ārējais finansiālais stāvoklis joprojām ir nedrošs, šīm divām valstīm būtu jāsaņem aizdevumi tikai ar izdevīgiem noteikumiem. Tāpēc EIB finansējums Kirgizstānai un Tadžikistānai var būt tikai tāds, kam nozīmīgu daļu veido līdzekļu piešķīrums.

(6) EIB finansēšanas darbības minētajā reģionā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku („ERAB”), jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti trīspusējā saprašanās memorandā par sadarbību Austrumeiropā, Krievijas Dienvidkaukāza reģionos un Vidusāzijā, kuru 2006. gada 15. decembrī parakstīja Komisija, EIB un ERAB,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar Kopienas garantiju saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV C , , . lpp.

[2] OV C , , . lpp.

[3] OV L 414/95, 19.12.2006.