[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.3.2008

COM(2008) 134 galīgā redakcija

2008/0055 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ņemot vērā piesārņojošo vielu noplūdes jūrā, kas notiek pārāk bieži, un sekas, ko izraisījuši lielie naftas noplūdes negadījumi, Komisija 2003. gadā, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 80. panta 2. daļu, iesniedza direktīvas priekšlikumu „par kuģu radītu piesārņojumu un sankciju, tostarp krimināltiesisku sankciju, ieviešanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar piesārņojumu” un pamatlēmuma priekšlikumu „par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu”, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 29. un 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Direktīvas priekšlikumā bija noteikts, ka kuģu radītais piesārņojums ir jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu, par ko piespriež krimināltiesiskas sankcijas. Pamatlēmuma priekšlikuma mērķis lielākoties bija krimināltiesisko sankciju līmeņa tuvināšana.

Šajos divos pasākumos Komisija ierosināja, ka noteikumi par sankciju būtību (krimināltiesiskas sankcijas) un veidu (brīvības atņemšana vai finansiālas sankcijas) būtu jāparedz Kopienas tiesību aktā, savukārt noteikumi par krimināltiesisko sankciju līmeņiem – starpvaldību dokumentā. Priekšlikumu apspriešanas gaitā krimināltiesību jomas sadalījums starp pirmo un trešo pīlāru izvērsās par strīdīgu jautājumu Eiropas Savienības institūciju starpā. Visbeidzot abi dokumenti 2005. gadā tika pieņemti šādā redakcijā.

Direktīvā Nr. 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem dota precīza pārkāpumu definīcija kopā ar noteikumu, ka pārkāpumiem „piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var ietvert krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas”. Noteikumi par krimināltiesisko sankciju būtību, veidu un līmeni tika paralēli iekļauti Pamatlēmumā 2005/667/TI.

Pēc 2005. gada 13. septembra sprieduma (lieta C-176/03), kurā Eiropas Kopienu Tiesa nolēma, ka zināmos apstākļos Kopienas likumdevējs var paredzēt ar krimināltiesībām saistītus pasākumus, Komisija nolēma ierosināt lietu par Pamatlēmuma 2005/667/TI atcelšanu, jo pamatlēmumu pieņēma, pamatojoties uz nepareizu juridisko pamatu (lieta C-440/05).

Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 23. oktobrī atcēla pamatlēmumu, jo pantus par noziedzīgā nodarījuma definīciju un sankciju būtību (2., 3. un 5. pants) varēja pieņemt, pamatojoties uz EK līguma 80. panta 2. punktu, un tādējādi pamatlēmums pārkāpj LES 47. pantu, iejaucoties Kopienas kompetencē.

Pēc tam, kad Kopienu Tiesa 2007. gada 23. oktobrī atcēla pamatlēmumu, izveidojās robs tiesiskajā regulējumā attiecībā uz saskaņotu pieeju iespējamām sankcijām cīņai pret piesārņojumu jūrniecības jomā, ko nepieciešams aizpildīt ar noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz pareizu juridisko pamatu, proti, EK līguma 80. panta 2. punktu.

Sankciju sistēmas ieviešanas mērķis ir atrisināt retos piesārņojuma gadījumus, kad piesārņojuma izraisītāja uzvedība ir uzskatāma par nepieņemamu un to ir jāsoda, piemērojot krimināltiesiskas sankcijas. Kvalitatīvi strādājošie jūrniecības nozares pārstāvji gūs labumu no šīs sistēmas, kas ļaus efektīvi saukt pie atbildības tos atsevišķos pārstāvjus, kas pašlaik bojā jūrniecības nozares tēlu.

Ierosinātie pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumi kuģošanas drošības jomā ir pilnībā efektīvi, turpmāk minēto iemeslu dēļ.

- Pieņemot Padomes Pamatlēmumu 2005/667/TI, dalībvalstis vienbalsīgi piekrita, ka piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem uzskata par noziedzīgu nodarījumu, ja tā izdarīta ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības. Ņemot vērā šī pamatlēmuma atcelšanu, Komisijas ierosina pielāgot direktīvu, nemainot saturu un ietverot direktīvā iepriekšminēto pamatlēmuma noteikumu, un tādējādi padarot īstenošanu efektīvāku (ņemot vērā Kopienu Tiesas lomu pirmā pīlāra ietvaros pieņemto aktu ievērošanas un vienādas interpretācijas nodrošināšanā).

- Sankciju sistēma, kas paredzēta Direktīvā 2005/35/EK, tikai daļēji ievieš Starptautisko konvenciju par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu ( MARPOL ). Lai nodrošinātu, ka sankcijas ir „pietiekami bargas, lai laupītu drosmi” potenciālajiem piesārņotājiem, kā noteikts MARPOL 4. panta 4. punktā, ir jāpastiprina sankciju sistēmas biedējošais efekts, sūtot potenciālajiem pārkāpējiem nepārprotamu vēstījumu ar daudz lielāku preventīvo efektu[1]. Turklāt kriminālā izmeklēšana, kriminālvajāšana un tiesu iestāžu sadarbība starp dalībvalstīm varētu būt būtiskāka un iedarbīgāka nekā administratīva rīcība.

- Atsevišķas dalībvalstis, jo īpaši piekrastes valstis, nesen ir pastiprinājušas savas krimināltiesisko sankciju sistēmas. Modrība no preventīvo pasākumu puses un tiesu piemēroto krimināltiesisko sankciju bardzība apvienojumā ar šādu lietu publicitāti ir palīdzējušas ievērojami samazināt nelegālās noplūdes. Lai pārkāpējiem Eiropas Kopienā nebūtu drošas patvēruma vietas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas dalībvalstis – karoga valstis un/vai piekrastes valstis – izmantotu vienādu pieeju.

Vispārīgais konteksts

Noziegumi pret vidi ir viena no Eiropas Savienības galvenajām rūpēm. Eiropadome sanāksmes laikā 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē lūdza pielikt pūles pie nodarījumu un sankciju vienotu definīciju izstrādes, koncentrējot uzmanību uz ierobežotu skaitu īpaši svarīgu nozaru, piemēram, noziegumiem pret vidi. Pēc tankkuģa „ Prestige ” nogrimšanas 2002. gada novembrī Eiropadome Kopenhāgenas sanāksmē 2002. gada 12. un 13. decembrī paziņoja par Eiropas Savienības apņemšanos pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu turpmākas katastrofas. Padome jo īpaši atbalstīja Komisijas nodomu izpētīt īpašu, jaunu pasākumu nepieciešamību, tostarp arī tādu pasākumu, kas attiecas uz atbildību un atbilstošām sankcijām. Padome 2002. gada 19. decembra tikšanās laikā tieslietu un iekšlietu jomā pieņēma paziņojumu, ar ko apņēmās apsvērt visus papildu pasākumus vides aizsardzībai, jo īpaši jūras aizsardzībai pret piesārņošanu, ar krimināltiesību palīdzību.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Priekšlikums pamatojas uz Direktīvu Nr. 2005/35/EK un pārņem atceltā Pamatlēmuma 2005/667/TI būtiskāko saturu.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīti principi. Jo īpaši tā izstrādāta saskaņā ar taisnīguma principiem, kas izklāstīti hartas VI nodaļā, un tās nolūks ir veicināt integrāciju Kopienas augsta līmeņa vides aizsardzības politikā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kas izklāstīts hartas 37. pantā.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām šajā gadījumā netika uzskatīta par nepieciešamu, jo šis priekšlikums precīzi atkārto tos noteikumus, ko Padome vienbalsīgi jau pieņēma atceltajā pamatlēmumā. Turklāt kopš Eiropas Kopienu Tiesa 2005. gada 23. oktobrī atcēla Pamatlēmumu 2005/667/TI, izveidojās robs tiesiskajā regulējumā attiecībā uz saskaņotu pieeju iespējamām sankcijām cīņai pret piesārņojumu jūrniecības jomā, kas iespējami ātri jāaizpilda.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu, paturot prātā, ka šis priekšlikums tikai pārceļ Kopienas tiesībās tos noteikumus, ko Padome vienbalsīgi jau pieņēma atceltajā Pamatlēmumā 2005/667/TI.

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosinātajā direktīvā pārkāpumus, kas jau paredzēti Direktīvas 2005/35/EK 3. pantā, definē kā noziedzīgus.

Kūdīšana vai atbalstīšana un līdzdalība šādās darbībās arī ir jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu.

Noziedzīgajam nodarījumam ir piemērojamas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kurām attiecībā uz fiziskām personām ir jāpiemīt krimināltiesisku sankciju raksturam. Efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas ir jāpiemēro arī juridiskām personām, ja tās saskaņā ar direktīvu ir uzskatāmas par atbildīgām.

Juridiskais pamats

Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras transportu. Tādēļ par juridisko pamatu izraudzīts EK Līguma 80. panta 2. punkts.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tad, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt priekšlikuma mērķus šāda iemesla dēļ.

Jūras piesārņošana parasti izraisa kaitējumu, kuram ir pārrobežu raksturs. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstīs valdītu vienota izpratne par to, kādi jūras piesārņošanas pārkāpumi ir noziedzīgi nodarījumi un ka tiem ir jāpiemēro krimināltiesiskas sankcijas, vismaz tajos gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi fiziska persona. Atšķirīgas valstu pieejas šajā sakarībā kavē efektīvu tiesu iestāžu sadarbību un ļauj pārkāpējiem izvairīties no kriminālvajāšanas.

Ņemot vērā, ka jūras piesārņošanai bieži ir pārrobežu ietekme un nodarījumu izdarītāji darbojas pāri robežām, dalībvalstu atsevišķa rīcība nebūtu piemērota šīs problēmas risināšanai.

Priekšlikuma mērķi būs labāk sasniedzami ar Kopienas rīcību šādu iemeslu dēļ.

Noziedzīgo nodarījumu sastāva elementu minimālos standartus un prasības attiecībā uz krimināltiesiskām sankcijām fiziskām personām, nepieciešams noteikt Kopienas līmenī. Tas nodrošinās, ka pret nodarījumiem saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu, visās dalībvalstīs izturas vienādi un nodarījuma izdarītāji ES nevar izvairīties no viņu nodarījumu kriminālvajāšanas.

Ierosinātajā direktīvā ir noteikts tikai minimālais saskaņošanas līmenis attiecībā uz darbībām, kuras būtu vismaz jāuzskata par noziedzīgiem nodarījumiem, un tajā tikai vispārīgi paredzēts, ka fiziskām personām ir piemērojamas krimināltiesiskas sankcijas. Izvēle, vai krimināltiesiskas sankcijas būtu piemērojamas arī juridiskām personām, ir atstāta dalībvalstu ziņā.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Izraudzītā rīcība ir direktīva, kas nodrošina dalībvalstīm lielu elastību tās īstenošanā, tostarp arī sankciju veidu un līmeņu noteikšanā. Ir noteikts tikai minimālais standarts. Dalībvalstis var atstāt spēkā vai ieviest no jauna stingrākus pasākumus, piemēram, paredzēt vēl citus noziedzīgus nodarījumus vai ieviest krimināltiesiskas sankcijas arī juridiskām personām. Tas ir skaidri noteikts Direktīvas 2005/35 EK 1. panta 2. punktā.

Direktīvas īstenošana neietver būtiskas finansiālas un administratīvas izmaksas, jo visās dalībvalstīs jau ir nepieciešamie krimināllikumi un tiesas struktūras.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments: direktīva.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Ar Tiesas spriedumu lietā C-440/05 ir jāsaskaņo jau esoša Direktīva 2005/35/EK. Direktīvu var grozīt tikai ar direktīvu.

IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

PAPILDU INFORMāCIJA

Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumu teksts, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula.

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, un tāpēc tas jāpiemēro Eiropas Ekonomikas zonā.

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

1. Noziedzīgs nodarījums

Dalībvalstīm ir pienākums noteikt, ka piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem, kā definēts Direktīvas 2005/35/EK 2. pantā, jebkurā no Direktīvas 2005/35/EK 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām uzskata par noziedzīgu nodarījumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības. „Noziedzīgā nodarījuma” definīcija atbilst atceltā Pamatlēmuma 2005/667/TI 2. pantam.

2. Juridisko personu atbildība

Saskaņā ar atceltajā pamatlēmumā noteikto dalībvalstīm ir jānodrošina, lai juridiskās personas varētu saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ko, rīkojoties to vārdā, šo juridisko personu labā izdarījušas konkrētas personas, vai gadījumā, kad šīs personas varēja paveikt nodarījumu uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ.

3. Sankcijas

Ar kuģu radīto piesārņojumu saistīto noziedzīgo nodarījumu gadījumā gan fiziskām, gan juridiskām personām piemērotajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Papildus šai prasībai dalībvalstīm ir pienākums paredzēt, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti jaunajā 4. pantā, fiziskām personām piemēro krimināltiesiskas sankcijas. Attiecībā uz juridiskām personām nav noteikts, kāda veida sankcijas (krimināltiesiskas sankcijas vai cita veida) būtu jāpiemēro. Tādējādi dalībvalstīm, kuras neatzīst juridisko personu kriminālatbildību, nav pienākuma grozīt savas valsts tiesību sistēmu.

4. Īstenošanas laikposms

Īstenošanas laikposms dalībvalstīm ir seši mēneši, ņemot vērā to, ka 1. pants lielā mērā atbilst atceltā Pamatlēmuma 2005/667/TI 2. , 3. un 5. panta saturam. Šā pamatlēmuma īstenošanas laikposms beidzās 2007. gada 12. janvārī, tādēļ dalībvalstis jau būs veikušas būtisku šai direktīvai nepieciešamā īstenošanas darba daļu.

2008/0055 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem[6], kā arī tās grozījumu mērķis ir saskaņot nodarījuma definīciju, atbildības apmēru un fiziskām personām piemērojamo sankciju veidu, proti, krimināltiesiskas sankcijas, attiecībā uz fizisko vai juridisko personu nodarījumiem saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu.

2. 2007. gada 23. oktobrī Eiropas Kopienu Tiesa atcēla[7] 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu[8], kas iepriekš papildināja Direktīvu 2005/35/EK ar pasākumiem krimināltiesību jomā. Šie direktīvas grozījumi aizpilda robu tiesiskajā regulējumā, kas radās šī sprieduma rezultātā.

3. Krimināltiesiskas sankcijas, kas nozīmē savādāka rakstura sabiedrības nosodījumu nekā administratīvas sankcijas, uzlabo spēkā esošo, pret kuģu radīto piesārņojumu vērsto tiesību aktu ievērošanu.

4. Kopīgi noteikumi par krimināltiesiskajām sankcijām ļauj izmantot efektīvākas izmeklēšanas metodes un palīdzību dalībvalstīs un to starpā.

5. Efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas būtu jāpiemēro arī juridiskām personām visā Kopienas teritorijā, jo bieži nodarījumus saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu izdara juridiskas personas interesēs vai tās labā.

6. Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija par šīs direktīvas īstenošanu, lai varētu novērtēt tās izpildi.

7. Šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstīs un, ņemot vērā attiecīgās rīcības radītā kaitējuma pārrobežu raksturu, tos var labāk sasniegt ar rīcību Kopienas līmenī, tāpēc Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

8. Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

9. Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 2005/35/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2005/35/EK groza šādi.

10. Nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

„Direktīva par kuģu radīto piesārņojumu un sankciju, tostarp krimināltiesisku sankciju, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu.”

11. 5. panta 1. un 2. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā vārdu „pārkāpums” aizstāj ar vārdu „noziedzīgs nodarījums”.

12. Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„Noziedzīgi nodarījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem visās 3. panta 1. punktā minētajās teritorijās uzskata par noziedzīgu nodarījumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības.

2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana izdarīt 1. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, atbalstīšana vai līdzdalība tajā ir kriminālsodāma. ”

13. Aiz 5. panta iekļauj šādu 5.a pantu:

„Sankcijas pret fiziskām personām

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas krimināltiesiskas sankcijas.

2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās sankcijas piemēro visām personām, kuras tiesa ir atzinusi par atbildīgām par noziedzīgo nodarījumu 4. panta nozīmē.”

14. Aiz 5.a panta iekļauj šādu 5.b pantu:

„Juridisko personu atbildība

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus to labā izdarījusi fiziska persona, kura ieņem vadošu amatu juridiskā personā, darbojoties neatkarīgi vai kā juridiskas personas kādas iestādes daļa, pamatojoties uz

a) tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai

b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai

c) pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas ietvaros.

2. Papildus 1. punktā minētajiem gadījumiem dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas veicamās pārraudzības vai kontroles trūkums darījis iespējamu, ka 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu šīs juridiskās personas labā izdara tai pakļauta persona.

3. Juridiskās personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālvajāšanu pret fiziskām personām, kuras ir 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāji, iniciatori vai līdzdalībnieki.”

15. Aiz 5.b panta iekļauj šādu 5.c pantu:

„Sankcijas pret juridiskām personām

1. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka juridiska persona, kas ir saukta pie atbildības saskaņā ar 5.b panta 1. un 2. punktu, ir sodāma, tai piemērojot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās sankcijas piemēro visām juridiskām personām, kuras tiesa ir atzinusi par atbildīgām par noziedzīgo nodarījumu 4. panta nozīmē.”

16. Svītro 8. pantu.

2. pants

Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā direktīva. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Sk. arī 2003. gada marta Komisijas oriģinālā priekšlikuma COM(2003)92 galīgā redakcija paskaidrojuma raksta 2.2. punktu.

[2] OV C , , . lpp.

[3] OV C , , . lpp.

[4] OV C , , . lpp.

[5] OV C , , . lpp.

[6] OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.

[7] Sk. Lieta C-440/05 Komisija pret Padomi, vēl nepublicēta Eiropas Kopienu Tiesas ziņojumos.

[8] OV L 255, 30.9.2005., 164. lpp.