14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/60

A.

tā kā, pārejot no analogās uz digitālo zemes televīziju, digitālo tehnoloģiju augstākas datu pārraides efektivitātes dēļ 2012. gada beigās Eiropas Savienībā atbrīvosies liels daudzums radiofrekvenču spektra, tādējādi piedāvājot spektra pārvietojumu iespējas un jaunu izdevību tirgus izaugsmei un uzlabojot patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un izvēles iespējas;

B.

tā kā saskaņoti ES pasākumi palielinās radiofrekvenču spektra izmantošanas priekšrocības, lai nodrošinātu tā optimālas izmantošanas efektivitāti;

C.

tā kā radiofrekvenču spektram ir būtiska nozīme plaša pakalpojumu klāsta nodrošināšanā un uz tehnoloģijām balstītu tādu tirgu attīstībā, kuru vērtību lēš ap 2,2 % apmērā no ES IKP, un tāpēc tas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ir galvenais ES rūpniecības izaugsmes, produktivitātes un attīstības faktors;

D.

tā kā radiofrekvenču spektrs ir gan rets dabas resurss, gan sabiedrības īpašums un tā efektīvs izmantojums ir būtisks, lai dažādām ieinteresētām personām, kas vēlas piedāvāt pakalpojumus, nodrošinātu piekļuvi spektram;

E.

tā kā liela frekvenču spektra daļa patlaban tiek izmantota militārām vajadzībām, kur pielieto analogo tehnoloģiju, un tādējādi, ievērojami palielinot sabiedrības elektroniskai komunikācijai pieejamo kopējo frekvenču spektra apjomu, pēc digitālās pārslēgšanās tur ietilps arī šī daļa;

F.

tā kā dalībvalstīm nav vienota digitālās pārslēgšanās laika grafika; tā kā daudzās dalībvalstīs digitālās pārslēgšanās plāni ir pilnīgi izstrādāti, bet dažās dalībvalstīs digitālā pārslēgšanās jau ir notikusi;

G.

tā kā Komisijas paziņojums par vienotu pieeju radiofrekvenču spektra izmantojumam ir neatņemama daļa no elektronisko sakaru tiesību aktu kopuma, ko Komisija pieņēma 2007. gada novembrī saistībā ar elektroniskos sakarus reglamentējošo noteikumu reformu;

H.

tā kā vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs pašlaik notiek apraides frekvenču piešķiršana (sadale) raidorganizācijām, kas sniedz digitālos pakalpojumus, un tā kā šīs piešķiršanas rezultātā frekvences nevar izmantot daudzus gadus;

I.

tā kā tehnoloģiskā neitralitāte ir savietojamības veicināšanas svarīgākais elements un tā ir ārkārtīgi svarīga elastīgākai un pārredzamākai digitālās pārslēgšanās politikai, lai ievērotu sabiedrības intereses;

J.

tā kā Padome ir aicinājusi dalībvalstis, ciktāl tas iespējams, pabeigt digitālo pārslēgšanos līdz 2012. gadam;

K.

tā kā visas dalībvalstis ir publicējušas priekšlikumus attiecībā uz digitālo pārslēgšanos,

1.

atzīst iniciatīvas “i2010” lielo nozīmi, jo tā ir daļa no atjaunotās Lisabonas stratēģijas, un uzsver efektīvas piekļuves spektram un tā izmantojuma svarīgumu Lisabonas mērķu sasniegšanā; saistībā ar to uzsver piekļuves nepieciešamību platjoslas pakalpojumiem, lai pārvarētu “digitālo plaisu”;

2.

uzsver digitālās pārslēgšanās nepieciešamību, kas kopā ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību un digitālo dividendi ļaus mazināt “digitālo plaisu” un sekmēs Lisabonas mērķu sasniegšanu;

3.

atzīmē atšķirīgās valstu sistēmas radiofrekvenču spektra piešķiršanā un izmantošanā un pašreizējās būtiskās dalībvalstu atšķirības; atzīmē faktu, ka šīs atšķirības var radīt nopietnus šķēršļus iekšējā tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanai;

4.

uzsver, ka dažādās dalībvalstīs būs atšķirīgs digitālo dividenžu apjoms, kas būs atkarīgs no apstākļiem šajās valstīs un no tā, kā īstenos valsts plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālo politiku;

5.

atzīst, ka digitālās zemes televīzijas spektra paaugstinātā efektivitāte nodrošinās aptuveni 100 MHz digitālo dividendi, kas jādala starp mobilo sakaru platjoslas un citiem pakalpojumiem (piemēram, pakalpojumiem, kas saistīti ar sabiedrības drošību, radiofrekvenču noteikšanu, ceļu satiksmes drošību), vienlaikus nodrošinot apraides pakalpojumiem iespēju pilnveidoties;

6.

norāda, ka vairākums dalībvalstu šobrīd atpaliek no citām attīstītajām valstīm attiecībā uz ieguldījumiem jaunās paaudzes komunikāciju infrastruktūrā, un uzsver, ka sasniegt vadošās pozīcijas platjoslas un interneta attīstībā ir būtiski Eiropas konkurētspējai un kohēzijai starptautiskajā līmenī, īpaši attiecībā uz interaktīvo digitālo platformu attīstību un tādu jaunu pakalpojumu kā e-tirdzniecība, e-veselības aprūpe, e-izglītība un e-pārvaldības pakalpojumi nodrošināšanu; uzsver, ka valstu un Eiropas Savienības līmenī jāveic lielāki ieguldījumi, lai sekmētu novatorisku produktu un pakalpojumu izveidi; uzsver, ka platjoslas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas centienus nedrīkst attiecināt tikai uz digitālo dividendi;

7.

ir pārliecināts, ka pieaugošās tehnoloģiju konverģences dēļ drīz varēs piedāvāt jaunas apvienotu pakalpojumu paketes, kas ietver jaunās tehnoloģijas un pakalpojumus, un tajā pašā laikā konstatē, ka šo piedāvājumu rašanās ir tieši atkarīga no vērtīga spektra pieejamības, kā arī no jaunām interaktīvām tehnoloģijām, kas nodrošina viengabalainu savstarpējo savietojamību, savienojumus un pārklājumu, piemēram, mobilās multimediju tehnoloģijas un platjoslas bezvadu piekļuves tehnoloģijas;

8.

atzīmē, ka tehnoloģiskā konverģence ir realitāte, kas tradicionālajiem pakalpojumiem sniedz jaunus līdzekļus un iespējas; uzsver, ka pieeja spektra daļām, kas iepriekš ir bijušas paredzētas apraidei, var nodrošināt atbalstu jauniem pakalpojumiem ar nosacījumu, ka šo spektru pārvalda tik iedarbīgi un efektīvi, cik iespējams, lai novērstu ietekmi uz augstas kvalitātes digitālās pārraides programmu apraidi;

9.

aicina dalībvalstis sadarboties ciešāk, lai izveidotu efektīvu, atvērtu un konkurētspējīgu elektronisko sakaru iekšējo tirgu, kas nodrošinās iespēju izvietot jaunās tīkla tehnoloģijas;

10.

uzsver tādas vides stratēģisko nozīmi Eiropas Savienībā, kurā ir garantēta vieta jauninājumiem, jaunām tehnoloģijām, jauniem pakalpojumiem un jauniem tirgus dalībniekiem, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju un kohēziju; uzsver, ka ir būtiski sniegt tiešajiem lietotājiem izvēles brīvību attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, lai sasniegtu dinamisku tirgus un tehnoloģiju attīstību Eiropas Savienībā;

11.

uzsver, kas digitālā dividende nodrošina Eiropas Savienībai vienreizīgas iespējas veidot jaunus pakalpojumus, piemēram, mobilo televīziju un piekļuvi bezvadu internetam, un joprojām būt pasaules līderei mobilo multimediju tehnoloģiju jomā, samazinot “digitālo plaisu”, piedāvājot iedzīvotājiem jaunas iespējas un nodrošinot pakalpojumu, plašsaziņas līdzekļu un kultūras dažādību Eiropas Savienībā;

12.

aicina dalībvalstis, šajā sakarā pilnībā ievērojot savu suverenitāti, izvērtēt digitālās pārslēgšanās ietekmi uz militārām vajadzībām izmantoto frekvenču spektru, un, vajadzības gadījumā, daļu no šīs specifiskās digitālās dividendes piešķirt jaunām civilām vajadzībām;

13.

atzīst, ka koordinācija ES līmenī veicinātu attīstību, sekmētu digitālo ekonomiku un nodrošinātu iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijas sabiedrībai;

14.

mudina dalībvalstis atbrīvot savas digitālās dividendes, cik ātri vien iespējams, sniedzot Savienības iedzīvotājiem iespēju gūt labumu no jaunu, novatorisku un konkurētspējīgu pakalpojumu ieviešanas; šajā sakarā uzsver, ka dalībvalstīm aktīvi jāsadarbojas, lai valstu līmenī pārvarētu pašreizējos šķēršļus un lai digitālās dividendes (sadale) piešķiršana būtu efektīva;

15.

uzsver, ka raidorganizācijām ir būtiska loma plurālistisku un demokrātisku principu aizsardzībā, un viennozīmīgi uzskata, ka priekšrocībām saistībā ar digitālajām dividendēm ir jāļauj valsts un privātajām raidorganizācijām raidīt ievērojami lielāku skaitu programmu, kuras kalpo valsts tiesību aktos noteiktiem vispārēju interešu mērķiem, piemēram, kultūras un valodu daudzveidības veicināšanai;

16.

uzskata, ka digitālā dividende raidorganizācijām nodrošinātu iespēju pilnveidot un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu un tajā pašā laikā apsvērt citus iespējamos lietojumus sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā, tādus kā jauni un atvērti platjoslas tehnoloģiju un piekļuves pakalpojumi, kas izveidoti, lai pārvarētu digitālo plaisu un novērstu savietojamības šķēršļus;

17.

uzsver iespējamās priekšrocības apjomradītu ietaupījumu ziņā, ko Eiropas Savienība gūtu, īstenojot koordinētu pieeju attiecībā uz spektra izmantojumu, savstarpēji savietojamu bezvadu pakalpojumu izveidi, kā arī to, ka jācenšas izvairīties no fragmentācijas, kas rada šā retā resursa nepilnīgu izmantošanu; uzskata, ka, lai gan spektra efektīvai izmantošanai ir vajadzīga ciešāka koordinācija un lielāka elastība, Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk atbilstīgs līdzsvars starp elastību un saskaņošanas līmeni, lai gūtu iespējami lielākas priekšrocības no digitālās dividendes;

18.

konstatē, ka efektīvu digitālās dividendes sadali var panākt, netraucējot nevienu tirgus dalībnieku, kam šobrīd ir spektra izmantošanas licences sevišķi augstu frekvenču (UHF) joslā, un ka pašreizējo apraides pakalpojumu turpinājums un paplašinājums var tikt efektīvi sasniegts, tajā pašā laikā nodrošinot, ka jaunām multimediju un platjoslas bezvadu piekļuves mobilajām tehnoloģijām ir piešķirti būtiski spektra resursi UHF joslā, lai sniegtu Eiropas iedzīvotājiem jaunus interaktīvus pakalpojumus;

19.

uzskata, ka gadījumos, kad nolūkā piešķirt frekvences rīko izsoles, dalībvalstīm jāpieņem vienota pieeja attiecībā uz izsoļu nosacījumiem un metodēm, un radīto resursu piešķiršanu; aicina Komisiju iesniegt pamatnostādnes attiecībā uz šiem jautājumiem;

20.

uzsver, ka galvenajam digitālās dividendes ieviešanas principam jābūt nevis valsts ienākumu palielināšanai, bet gan kalpošanai vispārējām interesēm vislabākās sociālās, kultūras un ekonomiskās vērtības nodrošināšanai iedzīvotājiem pastiprinātu un ģeogrāfiski paplašinātu pakalpojumu un digitālā satura piedāvājuma ziņā;

21.

uzsver, kas digitālā dividende nodrošina Eiropu ar unikālām iespējām veidot tās kā pasaules līderes lomu multimediju mobilo tehnoloģiju jomā, tajā pašā laikā savienojot digitālo dalījumu ar palielinātu informācijas plūsmu, zināšanām un pakalpojumiem, kas visiem Savienības iedzīvotājiem nodrošina savstarpējā savienojuma iespēju un nodrošina jaunas iespējas medijiem, kultūrai un dažādībai visās jomās Eiropas Savienības teritorijā;

22.

uzsver, ka iespējamais veids, kā digitālā dividende var palīdzēt sasniegt Lisabonas mērķus, ir platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības palielināšana pilsoņiem un ekonomikas nozares dalībniekiem visā Eiropas Savienībā, “digitālās plaisas” problēmu risināšana, labuma sniegšana trūcīgajiem, nomaļu un lauku apvidu iedzīvotājiem un vispārēja pārklājuma nodrošināšana visās 27 dalībvalstīs;

23.

pauž nožēlu par Savienības iedzīvotāju nevienmērīgo piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem, it īpaši apraidei; norāda, ka lauku un nomaļajos reģionos ir īpaši nelabvēlīga situācija (ātruma, izvēles un kvalitātes ziņā) attiecībā uz digitālo pakalpojumu izplatību; aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem ātru un taisnīgu digitālo pārslēgšanos;

24.

uzsver, ka digitālā plaisa nav tikai lauku problēma; informē par grūtībām, ierīkojot jaunu tīklu infrastruktūru dažās agrāk celtās augstceltnēs; uzsver radiofrekvenču spektra dotās priekšrocības digitālās plaisas pārvarēšanā gan pilsētās, gan lauku apgabalos;

25.

uzsver ieguldījumu, ko digitālā dividende var sniegt tādu uzlabotu sociālo pakalpojumu kā e-pārvalde, e-veselības aprūpe un e-izglītība nodrošināšanā iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kas dzīvo tādās mazāk labvēlīgās, izolētās teritorijās kā lauku un mazāk attīstītie reģioni un salas;

26.

mudina dalībvalstis paātrināt pasākumus, lai digitālās dividendes dotās priekšrocības iespējami labāk varētu izmantot invalīdi, gados vecāki lietotāji un lietotāji ar īpašām sociālām vajadzībām;

27.

apstiprina valsts drošības dienestu sabiedrisko vērtību un nepieciešamību iekļaut atbalstu šo dienestu operatīvajām vajadzībām radiofrekvenču spektra regulējumos, kurus nosaka UHF joslas reorganizācija analogo pakalpojumu atslēgšanas rezultātā;

28.

uzsver, ka galvenā prioritāte politikā, kas vērsta uz visu digitālās dividendes priekšrocību izmantošanu Eiropā, ir nodrošināt patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, dodot viņiem iespēju izmantot ļoti daudzveidīgus augstas kvalitātes pakalpojumus un ņemot vērā nepieciešamību efektīvi izmantot pārslēgšanās rezultātā atbrīvoto radiofrekvenču spektru;

29.

uzsver, ka digitālā dividende sniedz jaunas iespējas audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķu īstenošanai; tādēļ ir pārliecināts, ka, pieņemot lēmumus par digitālo dividenžu pārvaldību, ir jāsekmē un jāaizsargā tādi ar audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku saistīti vispārējo interešu mērķi kā vārda brīvība, viedokļu dažādība plašsaziņas līdzekļos, kultūras un valodu daudzveidība, kā arī nepilngadīgu personu tiesības;

30.

mudina dalībvalstis apzināties sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību, ko rada atļauja piekļūt dividendei nelicencētiem lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un bezpeļņas sektoram, un paaugstināt spektra izmantojuma vispārējo efektivitāti, koncentrējot šādu nelicencētu izmantošanu pašlaik neizmantotajā spektrā (“baltajos plankumos”);

31.

prasa ievērot šajā jomā pakāpeniskuma principu; uzskata, ka jāņem vērā ietekme uz mazākiem tīkliem, īpaši vietējiem bezvadu tīkliem, kuru izmantošanai pašlaik nav vajadzīgas licences, un ka jo īpaši lauku teritorijās ir jāveicina universāla piekļuve platjoslai;

32.

aicina dalībvalstis atbalstīt ciešākas sadarbības pasākumus starp spektra pārvaldības iestādēm, lai apsvērtu jomas, kurās spektra “balto plankumu” nelicencēta piešķiršana dotu iespēju veidot jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot jauninājumus;

33.

mudina dalībvalstis attiecībā uz “balto plankumu” piešķiršanu apsvērt nepieciešamību pēc nelicencētas, atvērtas piekļuves spektram nekomerciālu un izglītības pakalpojumu sniedzējiem un vietējām kopienām, kuru mērķis ir sniegt sabiedriskus pakalpojumus;

34.

uzsver, ka viens no galvenajiem faktoriem, lai piešķirtu digitālo dividendi nelicencētiem lietotājiem, ir nepieciešamība ņemt vērā tādu sociālo grupu vajadzības, kurām draud atstumtība; it īpaši tas attiecas uz invalīdiem, vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālām vajadzībām;

35.

atzīst tādu nelicencētajā 2,4 GHz joslā radīto jauno tehnoloģiju kā WiFi un Bluetooth priekšrocības; atzīst, ka noteiktas frekvences ir labāk piemērotas noteiktiem pakalpojumiem; uzskata, ka nelicencētā radiofrekvenču spektra nelielas daļas piešķiršana citās zemajās frekvencēs var veicināt vēl vairāk jauninājumu jauno pakalpojumu jomā;

36.

tāpēc uzsver, ka frekvences ir jāpiešķir pārredzami, ņemot vērā visus iespējamos jaunā frekvenču spektra izmantojuma veidus un sabiedrības ieguvumu no tiem;

37.

mudina dalībvalstis detalizēti novērtēt katras spektra atbrīvošanas sociālo un ekonomisko vērtību turpmākajos gados, pārslēdzoties no analogās uz digitālo apraidi;

38.

atzīst ITU Ženēvas 2006. gada nolīguma (ITU Reģionālajā radiosakaru konferencē 2006. gadā), valsts frekvenču piešķiršanas plānu un Pasaules Radiosakaru konferences 2007. gadā (WRC-07) pieņemto lēmumu par UHF joslas reorganizāciju svarīgumu;

39.

aicina dalībvalstis līdz 2009. gadam izstrādāt valsts digitālās dividendes stratēģiju, pamatojoties uz vienotu metodoloģiju; mudina Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis digitālās dividendes stratēģijas izstrādē un veicināt paraugprakses apmaiņu ES mērogā;

40.

uzsver, ka tūlītējas pārejas nepieciešamība dažās dalībvalstīs un atšķirības valstu pārejas plānos prasa Kopienas līmeņa rīcību, ko nevar atlikt, līdz reformu direktīvas stājas spēkā;

41.

atzīst dalībvalstu tiesības noteikt digitālās dividendes izmantošanu, bet apgalvo arī, ka koordinēta pieeja Kopienas mērogā lielā mērā paaugstina dividendes vērtību un ir vienīgais iedarbīgais veids, kā izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

42.

atkārtoti pauž viedokli, ka Savienības iedzīvotāju interesēs digitālās dividendes ir jāpārvalda pēc iespējas efektīvāk un produktīvāk, lai novērstu traucējumus kvalitatīvu digitālās televīzijas programmu pārraidē aizvien lielākam skaitam iedzīvotāju un lai ievērotu patērētāju tiesības un intereses, un to ieguldījumus aprīkojuma iegādē;

43.

uzsver, ka dalībvalstis var apsvērt neitrālu tehnoloģiju izsoles ar mērķi piešķirt frekvences, kas ir atbrīvotas digitālās dividendes dēļ, un sākt šo frekvenču tirdzniecību; tomēr uzskata, ka šai procedūrai jābūt pilnīgā saskaņā ar Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) noteikumiem, valstu frekvenču plāniem un valstu politikas mērķiem, lai novērstu kaitīgus traucējumus sniegtajos pakalpojumos; brīdina par spektra fragmentāciju, kas noved pie ierobežoto resursu nelietderīgas izmantošanas; aicina Komisiju nodrošināt, lai jebkurš nākamais koordinētais spektra plāns neradītu jaunus šķēršļus turpmākajiem jauninājumiem;

44.

atbalsta kopīgu un līdzsvarotu pieeju digitālās dividendes izmantošanā, ļaujot raidsabiedrībām arī turpmāk piedāvāt un paplašināt savus pakalpojumus un elektronisko sakaru operatoriem izmantot šo resursu jaunu pakalpojumu ieviešanai, rodot tam citus svarīgus sociālus un ekonomiskus pielietojumus, bet uzsver, ka digitālā dividende katrā ziņā jāpiešķir tā, lai šis piešķīrums būtu pietiekami neitrāls no tehnoloģiju viedokļa;

45.

uzsver, ka radiofrekvenču spektra politikai ir jābūt dinamiskai un jādod iespēja raidsabiedrībām un sakaru operatoriem lietot jaunas tehnoloģijas un veidot jaunus pakalpojumus, kas ļauj tiem arī turpmāk ieņemt nozīmīgu vietu kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķu sasniegšanā, vienlaikus sniedzot arī jaunus, kvalitatīvus sakaru pakalpojumus;

46.

uzsver tādas iespējamās priekšrocības apjomradītu ietaupījumu, jauninājumu, savietojamības un Eiropas mēroga pakalpojumu ziņā, kuras sniegs saskaņotāka un integrētāka radiofrekvenču spektra plānošana Kopienā; mudina dalībvalstis sadarboties un kopā ar Komisiju noteikt digitālās dividendes kopīgas radiofrekvenču spektra apakšjoslas dažādām lietojuma grupām, kuras varētu saskaņot, pamatojoties uz tehnoloģiju neitralitātes principu;

47.

uzskata, ka grupēšana UHF joslā jāveic, izmantojot augšupēju pieeju atbilstīgi valsts tirgus īpatnībām, vienlaikus nodrošinot saskaņojumu Kopienas mērogā visur, kur tas dod skaidri redzamu pievienoto vērtību;

48.

lai panāktu efektīvāku spektra izmantojumu un veicinātu novatorisku un sekmīgu valsts, pārrobežu un Eiropas mēroga pakalpojumu ieviešanu, atbalsta vienotu Kopienas līmeņa pieeju, kas pamatojas uz dažādām UHF spektra grupām, attiecīgi, vienvirziena un divvirzienu pakalpojumiem, ņemot vērā gan iespējamos nevēlamos traucējumus, kas rodas no dažādu tīklu vienlaicīgas darbības vienā un tajā pašā radiofrekvenču joslā, gan arī ITU Reģionālo radiosakaru konferences (RRC 06) Ženēvā un Pasaules Radiosakaru konferences (WRC 07) iznākumu un pašreizējās atļaujas;

49.

uzskata, ka tai Kopienas mērogā saskaņotajai spektra daļai, kas paredzēta neatliekamās palīdzības dienestiem, ir jānodrošina iespēja izmantot jaunās platjoslas tehnoloģijas, lai uztvertu un pārraidītu cilvēka dzīvības aizsardzībai vajadzīgo informāciju, tādējādi dodot neatliekamās palīdzības dienestiem iespēju efektīvāk reaģēt;

50.

mudina Komisiju sākt sadarbību ar dalībvalstīm, veikt atbilstīgus tehniskos, sociāli ekonomiskos, izmaksu un ieguvumu pētījumus, lai noteiktu to apakšjoslu apjomu un īpašības, kuras varētu koordinēt vai saskaņot Kopienas līmenī; atgādina, ka šajos pētījumos jāievēro, ka dividende nav statiska un tehnoloģijas attīstās, un, ieviešot jaunas tehnoloģijas, UHF joslu būtu jāļauj izmantot ne tikai apraidei un bezvadu platjoslas pakalpojumiem, bet arī dažādiem novatoriskiem sociāliem, kultūras un ekonomiskiem pakalpojumiem; aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstu ieguldījumu šādos pētījumos, kas ļautu noteikt kopīgas joslas, kuras ir jāsaskaņo Eiropas līmenī tā, lai tās varētu izmantot precīzi definētu un savstarpēji savietojamu pakalpojumu sniegšanai Eiropā un lai tās varētu piešķirt;

51.

mudina Komisiju meklēt sadarbības iespējas ar dalībvalstu kaimiņvalstīm, lai tās varētu pieņemt līdzīgas frekvenču kartes vai saskaņot frekvenču piešķīrumus ar Eiropas Savienību, tā novēršot telekomunikācijas iekārtu darbības traucējumus;

52.

prasa Komisijai veikt pētījumu par konfliktiem starp atklātā pirmkoda programmatūras lietotājiem un sertifikācijas iestādēm attiecībā uz programmatūras noteiktiem radio;

53.

aicina Komisiju ieteikt pasākumus juridiskās atbildības samazināšanai saistībā ar bezvadu režģtīkla nodrošināšanu;

54.

aicina Komisiju, tiklīdz iepriekš minētie pētījumi būs pabeigti, pēc apspriešanās ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu un pēc Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences, pienācīgi ņemot vērā katras valsts īpatnības, iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par pasākumiem attiecībā uz digitālās dividendes izmantojuma labāku koordinēšanu Kopienas līmenī saskaņā ar starptautiski pieņemtiem frekvenču plāniem;

55.

uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.