19.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 279/85

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (1), un jo īpaši tās 13. pantu,

—

ņemot vērā priekšlikumu Komisijas regulai, ar kuru nosaka testēšanas metodes atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (CMT(2007) 1792/7) (turpmāk — priekšlikums Komisijas regulai),

—

ņemot vērā atzinumu, kuru sniegusi minētās REACH regulas 133. pantā norādītā komiteja,

—

ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas iesniegto mutisko jautājumu B6-0158/2008,

—

ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.

tā kā priekšlikums Komisijas regulai ir vērsts uz to, lai

B.

tā kā Komisijas regulas priekšlikums ir īpaši nozīmīgs arī citu nozaru tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz kosmētikas (4) un pesticīdu (5) nozarēm, jo ar tām saistītos tiesību aktos ir atsauces uz testēšanas metodēm, kas iekļautas tiesību aktos, kuri attiecas uz ķīmiskām vielām;

C.

tā kā 2005. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs izmēģinājumiem vai citiem zinātniskiem mērķiem izmantoja aptuveni 12 miljonu dzīvnieku (6), turklāt lielu daļu izmantoja ar reglamentēšanu saistītā testēšanā;

D.

tā kā Amsterdamas līgumam pievienotajā protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību paredzēts, ka Kopienai un dalībvalstīm, izstrādājot un īstenojot Kopienas lauksaimniecības, transporta, iekšējā tirgus un pētniecības politikas virzienus, pilnībā jāievēro dzīvnieku labturības prasības, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un ieražas, jo īpaši saistībā ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu;

E.

tā kā REACH regulā ir noteikts, ka, lai izvairītos no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, izmēģinājumi ar mugurkaulniekiem šīs regulas mērķiem jāveic vienīgi gadījumos, kad nav nekādas citas iespējas, un — jo īpaši attiecībā uz toksicitāti cilvēkiem — kad vien iespējams, iegūstot informāciju ar citādiem līdzekļiem, nevis veicot pārbaudes ar mugurkaulniekiem, t. i., izmantojot alternatīvas metodes, piemēram, in vitro metodes, struktūru un aktivitātes sakarību kvalitātes vai kvantitātes modeļus, vai arī iegūstot informāciju par strukturāli saistītām vielām (grupēšanas vai analoģijas metode);

F.

tā kā Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvā 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem (7) paredzēts, ka izmēģinājumu ar dzīvniekiem neveic, ja paredzētā rezultāta sasniegšanai pastāv cita saprātīga un praktiski iespējama, zinātniski apmierinoša metode, kura neparedz dzīvnieku izmantošanu, un ka, izvēloties izmēģinājumu veidus, jāizvēlas tie izmēģinājumi, kuros izmantots vismazākais dzīvnieku skaits, kuros izmanto dzīvniekus ar viszemāko neirofizioloģiskās jutības līmeni, rada vismazāk sāpju, ciešanu, stresa vai paliekošu kaitējumu un ar kuriem visticamāk panākami apmierinoši rezultāti;

G.

tā kā Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs (ECVAM) 2006/2007. gadā ir veicis vairāku alternatīvu metožu validāciju (8), kuras tomēr nav iekļautas Komisijas regulas priekšlikumā;

H.

tā kā Komisijas regulas priekšlikumā turklāt paredzēta testēšanas metode ar dzīvniekiem, kura ir lieka, jo šajā regulas priekšlikumā tā paša mērķa sasniegšanai ir paredzēta arī alternatīva metode;

I.

tā kā Komisija validētu alternatīvo testēšanas metožu neiekļaušanu attaisno ar to, ka šīs metodes vēl nav apstiprinātas regulatīviem mērķiem;

J.

tā kā Komisija ir atlikusi ESAO regulatīvās apstiprināšanas procedūru trijām no piecām testēšanas metodēm;

K.

tā kā parasti ir vajadzīgi vismaz trīs gadi, lai izstrādātu un publicētu ESAO testēšanas pamatnostādnes (TG), jo attiecīgo iestāžu sanāksmes notiek tikai vienreiz gadā, un ESAO testēšanas pamatnostādnes ESAO dalībvalstīs ne vienmēr īsteno vienādi;

L.

tā kā Komisija ir skaidri apliecinājusi, ka tā vienmēr vispirms cenšas panākt vienošanos ESAO; tā kā tas ir pretrunā gan ar ES tiesību aktiem, gan ar kosmētisko līdzekļu direktīvas 76/768/EEK būtību, jo tajos noteikts, ka ES procesam jābūt prioritāram;

M.

tā kā šāda prioritātes piešķiršana ESAO regulatīvās pieņemšanas procesam labākajā gadījumā ir saistīta ar ilgstošu kavēšanos vai pat var nepieļaut kādas alternatīvas metodes ieviešanu;

N.

tā kā, acīmredzot, nav atbilstīgu noteikumu, lai efektīvi veiktu provizorisku regulatīvās atbilstības analīzi, pirms Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs (ECVAM) veic kādas alternatīvas testēšanas metodes zinātnisko validēšanu;

O.

tā kā validācijas un juridiskās pieņemšanas pamatkoncepcijas valstu, Kopienas un starptautiskā līmenī netiek izmantotas vienotā veidā un ES tiesību aktos nav noteikta jēdziena “validācija” definīcija (vai kritēriji validācijas veicējiem) un jēdziena “regulatīvā (jeb juridiskā) pieņemšana” definīcija (9);

P.

tā kā Komisijas paziņojumā SEC(1991)1794 (galīgā redakcija) Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centram (ECVAM) piešķirtas tikai samērā nepilnīgas alternatīvu metožu validēšanas pilnvaras, kaut gan ECVAM pēdējo gadu laikā ir devis augsti vērtējamu un noderīgu ieguldījumu;

Q.

tā kā validēšanu veic arī citas valstu un starptautiskas struktūras, un tāpēc jāizvērtē un jāprecizē gan nepieciešamība pēc oficiālas validācijas, gan katrai nozarei/mērķim piemērotais validācijas/novērtēšanas veids (10);

R.

tā kā nepiemērota šķiet iekšējā regulatīvās pieņemšanas procedūra Eiropas Ķīmisko vielu birojā (ECB) pēc Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra veiktās validācijas un pirms procedūras uzsākšanas, lai panāktu kādas testēšanas metodes iespējamu iekļaušanu tiesību aktos;

S.

tā kā apstākļi, kas nosaka potenciāli nozīmīgu lēmumu pieņemšanu šīs procedūras gaitā, piemēram, Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra zinātniskās validācijas apšaubīšana vai validācijas un regulatīvās pieņemšanas pārcelšana ESAO līmenī, ir jāizskata katrā gadījumā atsevišķi un pārskatāmā un atbildīgā veidā politiskā līmenī;

T.

tā kā nav pieņemami, ka vēl nav iespējama savlaicīga jaunu, alternatīvu metožu, kuras validētas Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrā (ECVAM), iekļaušana Komisijas regulas priekšlikuma projektā, jo to kavē nepārskatāmas, lēnas, apgrūtinošas un daļēji neatbilstīgas procedūras, kas attiecas uz validētu alternatīvo testēšanas metožu, kurās neizmanto dzīvniekus, regulatīvo pieņemšanu;

U.

tā kā tiesību aktos, kas attiecas uz ķīmiskām vielām, konstatētās problēmas saistībā ar alternatīvu testēšanas metožu validāciju un regulatīvo pieņemšanu var izrādīties pat vēl sarežģītākas, ja ņem vērā citas rūpniecības nozares,

1.

atturas no iebildumiem pret priekšlikuma Komisijas regulai pieņemšanu, ar kuru nosaka testēšanas metodes atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ņemot vērā, ka Komisija 2008. gada 5. maija vēstulē oficiāli apņēmusies veikt šādus pasākumus, lai racionalizētu un paātrinātu Komisijas iekšējās procedūras jaunu, alternatīvu testēšanas metožu validācijai un regulatīvajai pieņemšanai:

2.

saprot, ka iekšējo procedūru racionalizēšana un paātrināšana attieksies uz pilnīgi visu procesa norisi, sākot no validēšanas līdz regulatīvajai pieņemšanai;

3.

aicina Komisiju visā procesa gaitā, sākot no validēšanas līdz regulatīvajai pieņemšanai, pilnībā nodrošināt visu ieinteresēto pušu iesaistīšanu;

4.

mudina Komisiju līdz 2008. gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu par šīs regulas pirmo pielāgošanu tehniskajai attīstībai, uzskatot to par būtisku rādītāju 1. punktā minēto saistību īstenošanai;

5.

aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām iesniegt Parlamentam ziņojumu par šo saistību izpildi;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.