19.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 279/57

—

ņemot vērā Komisijas sagatavoto Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu (SEC(2007)1436),

—

ņemot vērā tā iepriekšējo 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (1) un 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūciju (3) un 2007. gada 13. februāra rezolūciju (4) par sieviešu lomu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē Turcijā,

—

ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

—

ņemot vērā 2008. gada 18. februāra Padomes lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku (5) (“Pievienošanās partnerība”), kā arī iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par Pievienošanās partnerību,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0168/2008),

A.

tā kā pievienošanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gada 3. oktobrī pēc tam, kad Padome bija apstiprinājusi sarunu programmu, un tā kā šo sarunu uzsākšana ir sākuma punkts ilgam un atvērtam procesam;

B.

tā kā Turcija ir apņēmusies veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un īstenot pakāpenisku saskaņošanu ar ES, un tā kā šie centieni ir jāuztver kā iespēja Turcijai sevi turpmāk modernizēt;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes slēdzieniem pilnīga atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrācijas kapacitātei joprojām ir pamats uzņemšanai ES, kas ir kopiena, kuras pamatā ir kopējas vērtības;

D.

tā kā Komisija 2007. gada progresa ziņojumā secināja, ka Turcijā 2007. gadā attiecībā uz politiskajām reformām gūtie panākumi bija nelieli;

E.

tā kā 2007. gadā ir stiprināta Turcijas demokrātija, ir ievēlēts jauns parlaments, kas pārstāv valsts politisko dažādību, un ir izveidota valdība, kurai piešķirtas plašas pilnvaras;

F.

tā kā Turcija joprojām nav īstenojusi noteikumus, kas paredzēti EK un Turcijas asociācijas nolīgumā un tā papildu protokolā;

G.

tā kā 2007. gadā tika sāktas piecas sarunu sadaļas,

1.

atzinīgi vērtē premjerministra R. T. Erdogan apņemšanos, ka 2008. gads būs reformu gads; mudina Turcijas valdību, izmantojot to, ka tai parlamentā ir pārliecinošs vairākums, pildīt savus solījumus, lai apņēmīgi īstenotu reformas, kuras ir būtiski nepieciešamas, lai Turcija kļūtu par modernu un plaukstošu demokrātiju, kuras pamatā ir laicīga valsts un plurālistiska sabiedrība;

2.

uzsver, ka šāda modernizācija, pirmkārt un galvenokārt, ir pašas Turcijas interesēs; atzīst arī, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi, lai Turcija būtu stabila, demokrātiska un plaukstoša valsts; atkārtoti norāda, ka Pievienošanās partnerībā noteikto saistību izpilde ir būtiska gan Turcijai, gan turpmāko attiecību veidošanai ar ES;

3.

uzsver viedokli, ka tikai tāda sabiedrība, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības un kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums un sociāli orientēta tirgus ekonomika, var attīstīties par mierīgu, stabilu un plaukstošu sabiedrību;

4.

uzsver, ka ir svarīgi, lai Turcija vērstos pret dažādām diskriminācijas izpausmēm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu, kurā ir noteikta visu personu vienlīdzība neatkarīgi no to dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģiskās pārliecības vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

5.

atzīmē neseno Pievienošanās partnerības pārskatīšanu; apzinās, ka šajā trešajā pārskatīšanā kopš 2001. gada lielākajā daļā jomu ir pagarinātas neizpildītās prioritātes uz turpmāku periodu; šajā posmā mudina Turcijas valdību ietvert savos reformu plānos partnerībā noteiktās prioritātes un termiņus, ņemot vērā, ka turpmāki kavējumi būtiski ietekmēs sarunu gaitu;

6.

atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā demokrātija dominēja pār militāristu centieniem iejaukties politiskajā procesā; mudina Turcijas valdību veikt turpmākus sistemātiskus centienus, lai nodrošinātu, ka demokrātiski ievēlētā politiskā vadība uzņemas pilnīgu atbildību par iekšlietu, ārlietu un drošības politiku, tostarp arī attiecībā uz Kipru, un ka bruņotie spēki ievēro šo pienākumu, pilnībā un nepārprotami atzīstot civilo kontroli; jo īpaši norāda uz nepieciešamību īstenot pilnīgu parlamentāru uzraudzību pār militāro un aizsardzības politiku un visiem saistītajiem izdevumiem;

7.

pauž bažas par Taisnības un attīstības partijas (AK Party) slēgšanu; sagaida, lai Turcijas konstitucionālā tiesa ievēro tiesiskuma principus, Eiropas standartus un vadlīnijas par politisko partiju aizliegšanu un darbības apturēšanu un līdzīgiem pasākumiem, ko 1999. gada 10. un 11. decembrī pieņēmusi Eiropas Padomes Venēcijas Komisija; lūdz Turcijas parlamentu pielāgot Konstitūciju šiem standartiem attiecībā uz politisko partiju aizliegšanu;

8.

aicina Turcijas valdību reformu īstenošanas laikā ievērot plurālismu un dažādību laicīgajā un demokrātiskajā Turcijā un mudina valdību un visas politiskās partijas konstruktīvi sadarboties, lai panāktu vienošanos par svarīgiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts modernizāciju;

9.

uzskata, ka Kriminālkodeksa 301. panta izmaiņas, ko Turcijas parlaments pieņēma 2008. gada 30. aprīlī, ir pirmais solis ceļā uz būtiskām izmaiņām šajā pantā, kā arī citos Kriminālkodeksa pantos, un ar nepacietību gaida turpmākos notikumus šajā sakarā; uzsver, ka gan teorētiski, gan praktiski ir jāpanāk progress attiecībā uz vārda brīvību; pauž nožēlu par to, ka 2007. gadā vēl vairāk ir palielinājies tādu personu skaits, pret kuriem ir ierosinātas lietas saskaņā ar tiesību aktiem, pieļaujot nevardarbīga viedokļa paušanas patvaļīgu ierobežošanu (6); uzskata, ka, atceļot 301. pantu un citus tiesību aktos ietvertos noteikumus, kuros ir noteikts nelikumīgs starptautiskajās tiesībās garantētās vārda brīvības aizliegums, tiktu panākts vislabākais risinājums, lai nodrošinātu, ka Turcija pilnībā garantē vārda brīvību un preses brīvību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK) iekļautajiem standartiem;

10.

atzinīgi vērtē Turcijas parlamenta nesen pieņemto likumu par fondiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izskatīt jauno tekstu, un uzsver, ka tai ir jāanalizē, vai likums novērš visas nepilnības, ar kurām saskaras reliģiskās kopienas, kuru ticība nav musulmanisms, attiecībā uz īpašumu pārvaldību un iegādi, tostarp konfiscēto īpašumu, kas pārdots trešām pusēm; aicina Turcijas iestādes nodrošināt, lai šis likums tiek īstenots saskaņā ar ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi;

11.

pēc pozitīvās rīcības, pieņemot likumu par fondiem, mudina Turcijas valdību pildīt tās saistības attiecībā uz reliģijas brīvību, saskaņā ar ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi nosakot juridisku sistēmu, kas ļauj visām reliģiskām kopienām darboties bez pārmērīgiem ierobežojumiem — jo īpaši attiecībā uz to juridisko statusu, garīdznieku apmācīšanu, hierarhijas ievēlēšanu, reliģisko izglītību un lūgšanu vietu būvniecību; aicina aizsargāt reliģisko un kultūras mantojumu; atkārtoti aicina nekavējoties no jauna atvērt grieķu pareizticīgo garīgo semināru “Halki” un atļaut publiski izmantot ekumeniskā patriarha garīdzniecības titulu; piekrīt bažām, ko 2007. gada 24. jūlijā pauda Padome par Turcijas Kasācijas tiesas lēmumu par ekumenisko patriarhātu, un cer, ka šis lēmums vairs nekavēs patriarhātu un citas reliģiskās kopienas, kuru ticība nav musulmanisms, izmantot tiesības, kas garantētas saskaņā ar ECTK;

12.

mudina Turcijas valdību prioritārā kārtā sākt politisku iniciatīvu, lai panāktu noturīgu risinājumu kurdu jautājumā, turklāt risinājuma pamatā var būt vienīgi taustāmi uzlabojumi attiecībā uz kultūras, ekonomiskajām un sociālajām iespējām, kas ir pieejamas kurdu izcelsmes iedzīvotājiem, tostarp reālas iespējas mācīties kurdu valodu valsts un privātajās skolās, izmantot to radio un televīzijā, ikdienas norisēs un saņemot sabiedriskos pakalpojumus; uzskata, ka Demokrātiskās sabiedrības partijas (DTP) darbības iespējamā aizliegšana nav tāds politiskais risinājums, kāds būtu vēlams;

13.

aicina DTP partiju, tās parlamenta deputātus un mērus nepārprotami distancēties no Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un konstruktīvi iesaistīties kurdu jautājuma politiska risinājuma atrašanā demokrātiskā Turcijas valstī; prasa arī Turcijas pārējo politisko partiju konstruktīvu līdzdalību kopējā mērķa sasniegšanā;

14.

pauž nožēlu par daudziem gadījumiem, kad tiesā izskata lietas, kas ierosinātas pret ievēlētajiem mēriem un citiem politiķiem par to, ka viņi saziņā ir izmantojuši kurdu valodu vai ir pauduši viedokli kurdu jautājumā, kā piemēru minot tiesvedību, kuras rezultātā nesen tika notiesāta Leyla Zana un 53 DTP mēri;

15.

atkārtoti norāda uz iepriekšējiem aicinājumiem Turcijas valdībai izveidot visaptverošu ģenerālplānu, lai veicinātu sociāli ekonomisko un kultūras attīstību Turcijas dienvidaustrumos, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa; uzskata, ka šajā ģenerālplānā būtu arī jārisina sociālas, ekoloģiskas, kultūras un ģeopolitiskas problēmas, kas radušās Dienvidaustrumu Anatolijas projekta dēļ; prasa Komisijai saistīt Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA)  (7) ietverto reģionālās palīdzības komponentu ar šādas stratēģijas ātru sagatavošanu;

16.

mudina Turcijas valdību izstrādāt vispusīgu valsts plānu, lai risinātu jautājumu par valsts iekšienē pārvietotām personām, tādējādi novēršot pašreizējās juridiskās un praktiskās nepilnības un nodrošinot finansiālu un cita veida atbalstu, kas vajadzīgs, lai pienācīgi risinātu minēto personu atgriešanās jautājumu un sniegtu kompensācijas;

17.

atzīmē gaidāmo procesu, lai sagatavotu jaunu, pilsonisku konstitūciju; uzskata to par galveno iespēju, lai cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību iekļautu konstitūcijas pamatā; atkārtoti uzsver, ka ir jāizveido pārbaužu un līdzsvara sistēma, garantējot demokrātiju, tiesiskumu, sociālo kohēziju un reliģijas un valsts nodalīšanu; uzsver arī, ka jaunajā konstitūcijā ir jāietver dzimumu līdztiesības princips, jāizvairās no tādu neskaidru kritēriju izmantošanas kā vispārējā morāle, jāatturas uztvert sievietes galvenokārt tikai kā ģimenes vai kopienas locekles un jāapstiprina sieviešu cilvēktiesības, tostarp viņu seksuālās un reproduktīvās tiesības, kā viņu individuālās tiesības;

18.

uzsver, ka šajā veidošanas procesā ir jābūt plašai pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, lai panāktu vienprātību par Turcijas konstitucionālo nākotni, iesaistot politiskās partijas, etniskās un reliģiskās minoritātes un sociālos partnerus; atzīmē iedzīvotāju daļas neapmierinātību un bažas par to, ka galvas lakatu nēsāšanas aizlieguma universitātēs atcelšana nebija daļa no plašākas reformas, kuras pamatā būtu visaptveroša apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību; atkārtoti norāda uz tā agrāko ieteikumu, kas iekļauts iepriekš minētajā 2006. gada 27. septembra rezolūcijā par vēlēšanu pārstāvniecības slieksni;

19.

atzīmē panākto progresu attiecībā uz tiesu varas efektivitāti; atzinīgi vērtē Turcijas valdības plānu īstenot reformu stratēģiju, kas ir paredzēta, lai stiprinātu tiesu varas neatkarību un objektivitāti, kā arī palielināt sabiedrības uzticību tiesu varai; uzskata, ka šajā stratēģijā prioritāri ir jānodrošina, lai tādu tiesību aktu interpretācija, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ir saskaņā ar ECTK standartiem; atzīmē, ka šo stratēģiju nevar sasniegt bez tālejošas tiesnešu pārkvalifikācijas programmas; pauž bažas par negatīvo attieksmi, ko noteiktas tiesu sistēmas iestādes izrāda pret starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām un pret nolēmumiem, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi lietās, kas ierosinātas pret Turciju par ECTK pārkāpšanu;

20.

mudina Turcijas Konstitucionālo tiesu panākt progresu, pieņemot tās galīgo lēmumu par likumu par ombudu, lai ļautu valdībai nekavējoties izveidot ombuda biroju; iesaka Turcijai, ka tai vajadzētu šajā jautājumā sadarboties ar Eiropas ombudu un valstu ombudiem kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs;

21.

pauž bažas gan par naidīgo noskaņojumu, kas daļā sabiedrības valda pret minoritātēm, gan par politiski un reliģiski motivētu vardarbību; aicina Turcijas valdību vērsties pret organizācijām un grupām, kas rada šādu naidīgumu un aizsargāt visus tos, kurus apdraud un kuri bīstas par savām dzīvībām, kā arī neatlaidīgi censties, lai izveidotu vidi, kas veicina cilvēku pamattiesību un brīvību pilnīgu ievērošanu;

22.

uzstājīgi mudina Turcijas iestādes veikt pilnīgu izmeklēšanu par Hrant Dink un trīs kristiešu slepkavībām Malatjā, kā arī citiem politiski un reliģiski motivētas vardarbības gadījumiem; pauž nožēlu par tiesvedības lēno gaitu šajās lietās, aizdomām par neobjektivitāti un nesodāmības sajūtu, ko tā rada, un lūdz iestādēm pilnībā noskaidrot apsūdzības par kompetento iestāžu nolaidību, kā arī nodot tiesai visus vainīgos;

23.

mudina Turcijas iestādes, cieši ievērojot tiesiskuma principus, apņēmīgi veikt izmeklēšanu saistībā ar Ergenekon noziedzīgo grupējumu, lai pilnībā atklātu tā tīklus valsts struktūrās un nodotu tiesai visas iesaistītās personas;

24.

atzīmē Komisijas novērtējumu par spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās gadījumu skaita pastāvīgo samazināšanos, kā arī attiecīgo tiesību aktu aizsardzības pasākumu pozitīvo ietekmi; tomēr aicina Komisiju analizēt, vai pretterorisma likums un likums par policijas pilnvarām nemazina šo pozitīvo tendenci; aicina Turcijas valdību pastiprināt cīņu pret spīdzināšanu, kas notiek ārpus aizturēšanas centriem un to iekšienē, un pret tiesībaizsardzības darbinieku nesodāmību, kā arī ratificēt un īstenot Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu, tādējādi nodrošinot sistemātisku spīdzināšanas novēršanu un aizturēšanas centru neatkarīgu uzraudzību;

25.

atzīmē premjerministra R. T. Erdogan novērtējumu, kas tika izteikts attiecībā uz asimilāciju viņa nesenās oficiālās vizītes laikā Vācijā; tādēļ uzskata, ka Turcijas valdībai ir jāveic pasākumi, lai ļautu visiem iedzīvotājiem attīstīt savu kultūras identitāti demokrātiskā Turcijas valstī; šajā sakarā norāda uz sarunu programmā noteiktajām saistībām attiecībā uz cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību, efektīvām iespējām iegūt izglītību, skatīties un klausīties pārraides un saņemt sabiedriskos pakalpojumus nevis tikai turku valodā, bet arī citās valodās;

26.

atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībā uz sieviešu aizsardzību pret vardarbību, un atzinīgi vērtē šajā saistībā valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sākto darbu; mudina Turcijas iestādes vēl vairāk apkarot vardarbību ģimenēs, sieviešu slepkavības ģimenes goda aizstāvēšanas dēļ un piespiedu laulības, jo īpaši pilnībā īstenojot attiecīgos tiesību aktus, turpinot nepārtrauktu sabiedrisku kampaņu, nodrošinot vairāk patvēruma vietu upuriem, paātrinot tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācību un cieši uzraugot ieviestās iniciatīvas; ar bažām atzīmē, ka joprojām ir problemātiski iegūt ticamus datus par vardarbības gadījumiem pret sievietēm, un mudina Turcijas valdību novērst šo nepilnību;

27.

atzīst, ka ievērojams skaits sieviešu ieņem svarīgus amatus Turcijas ekonomikas, politikas un akadēmiskajās nozarēs, un atkārtoti norāda, ka vienlīdzīga attieksme, piekļuve izglītībai un lielāka sieviešu ietekme politikā, ekonomiskās un sociālajā jomā ir būtiski aspekti, lai panāktu turpmāku ekonomisko izaugsmi un labklājību Turcijā; tomēr ar bažām atzīmē, ka sieviešu nodarbinātības kopējais rādītājs joprojām ir tikai 23,8 % (8) un ka sieviešu līdzdalība politikā gandrīz nemaz nav palielinājusies; tādēļ aicina Turcijas valdību veikt turpmākus reālus pasākumus, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, pievēršot lielāku uzmanību situācijai lauku rajonos, un uzlabotu sieviešu iekļaušanu veselības un sociālā nodrošinājuma sistēmās, un aicina arī izstrādāt instrumentus vai pagaidu pasākumus, ar kuriem aktivizēt sieviešu iesaistīšanos politikā;

28.

atzinīgi vērtē Turcijas valdības sniegto atbalstu veiksmīgiem sadarbības projektiem starp ES un Turcijas partneriem, piemēram, mērķsadarbības projektam, kura mērķis ir veidot neatkarīgu, par dzimumu līdztiesības jautājumiem atbildīgu iestādi un apmācīt 750 amatpersonas par dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu; sagaida, ka minēto iestādi izveidos nekavējoties;

29.

atzīmē, ka nav skaidrs, kāda ir ieteiktās Turcijas parlamenta Vienlīdzīgu iespēju komisijas kompetence; mudina Turcijas parlamentu izveidot īpašu komisiju ar likumdošanas pilnvarām, kas būtu svarīgs instruments, lai uzlabotu sieviešu tiesības un integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai Turcijā;

30.

respektē un stingri atbalsta sieviešu organizāciju darbu Turcijā, kas palīdz stiprināt sievietes lomu sabiedrībā, palīdz aizsargāt tās pret vardarbību un sekmē sieviešu uzņēmējdarbību, vienlaikus rādot pozitīvu piemēru par sieviešu iespēju palielināšanu un veicinot sieviešu un vīriešu vienlīdzību;

31.

pauž atzinību Turcijai par tās ekonomikas pozitīvo attīstību; atkārtoti norāda uz savu viedokli, ka tikai sociāli saskaņota sabiedrība ar spēcīgu vidusšķiru var baudīt pārticību; tādēļ pauž nožēlu par lielās ekonomiskās izaugsmes nelielo ietekmi uz joprojām vājo nodarbinātības tirgu; norāda uz nepieciešamību risināt ēnu ekonomikas problēmu un nodrošināt ilgtspējīgu pamatu sociālās nodrošināšanas sistēmai; uzskata, ka mazo un vidējo uzņēmumu lielāka ietekme varētu paātrināt ekonomisko izaugsmi;

32.

norāda uz efektīva sociālā dialoga potenciālu, lai izveidotu partnerības, kas ir vajadzīgas sociāli orientētas tirgus ekonomikas funkcionēšanai; pauž vilšanos par nelielo panākto progresu attiecībā uz sociālā dialoga mehānismu stiprināšanu; mudina Turcijas valdību pilnībā īstenot Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un uzsver nepieciešamību likvidēt pašreizējos apvienošanās brīvības, streikošanas tiesību un tiesību slēgt darba koplīgumus ierobežojumus;

33.

pauž bažas par to, ka Turcijas policisti ir pārmērīgi izmantojuši spēku pret demonstrantiem šā gada Maija svētku manifestācijā Stambulā; atgādina, ka biedrošanās brīvība un arodbiedrību miermīlīga darbība saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ir pamattiesības;

34.

uzsver izglītības piekļuves nozīmi kā būtisku sociāli saskanīgas sabiedrības elementu; pauž atzinību Turcijas valdībai un pilsoniskajai sabiedrībai par kampaņu, lai palielinātu meiteņu skaita uzņemšanu skolās; tomēr norāda, ka ir jānodrošina, lai visi Turcijas bērni, viņiem piedzimstot, tiktu reģistrēti, un ka ir jāuzlabo skološanās pienākuma uzraudzība un izpilde, lai turpinātu samazināties to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolas; izsaka atzinību Turcijas valdībai par pozitīvajiem rezultātiem, kas panākti attiecībā uz bērnu darba samazināšanu, un mudina to turpināt centienus šajā saistībā;

35.

pauž bažas par korupcijas līmeni; mudina Turcijas iestādes izstrādāt vispārēju korupcijas novēršanas stratēģiju, kuras mērķis būtu efektīvi īstenot cīņu pret korupciju;

36.

pauž bažas par lielajām attīstības atšķirībām starp Turcijas reģioniem un arī lauku un pilsētu teritorijām; aicina Turcijas valdību izveidot visaptverošu stratēģiju, lai izlīdzinātu šīs atšķirības; aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām sniegt Parlamentam informāciju par ES ieguldījumu šajā stratēģiskajā plānošanā saistībā ar IPA instrumentu 2007. un 2008. gadā;

37.

aicina Turcijas valdību steidzami piemērot Eiropas standartus projektiem, kuri var izraisīt tālejošas sekas un kuri apdraud gan vēsturisko mantojumu, gan unikālās un vērtīgās ainavas, proti, tie ir tādi projekti kā aizsprostu būvniecība Munzuras ielejā, Allianojas aizsprosta būvniecība, Ilisu aizsprosta būvniecība un zelta raktuvju ierīkošana Bergamā un citos reģionos; aicina Turcijas valdību vadīties pēc ES tiesībām, plānojot reģionu attīstības projektus;

38.

stingri nosoda PKK un citu teroristu grupu vardarbību Turcijas teritorijā; nosoda uzbrukumu, kas notika 2008. gada janvārī Dijarbakirā un kura laikā nogalināja sešus cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 60 cilvēku, un izsaka patiesu līdzjūtību šajā noziegumā cietušo personu ģimenēm; atkārtoti pauž solidaritāti ar Turciju tās cīņā pret terorismu un vēlreiz aicina PKK paziņot par tūlītēju un beznosacījuma pamieru un ievērot to;

39.

atkārtoti aicina Turcijas valdību neiesaistīties nekādās militārās darbībās, kas apdraud Irākas teritoriju; mudina Turciju ievērot Irākas teritoriālo integritāti, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī nodrošināt, lai netiktu pieļauti civiliedzīvotāju upuri; mudina Irākas valdību un Irākas Kurdu reģionālo valdību nepieļaut, ka Irākas teritoriju izmanto kā bāzi, no kuras veikt terora aktus pret Turciju; atzinīgi vērtē Turcijas un Irākas valdības sarunas un prasa arī izstrādāt pasākumus, lai paātrinātu sadarbību ar Irākas Kurdu reģionālo valdību, lai efektīvi novērstu iespējamos teroristu uzbrukumus, par kuriem atbildīgi ir irākieši;

40.

atgādina par Turcijas saistībām ievērot labas kaimiņattiecības un uzsver cerību, ka Turcija atturēsies no jebkādiem draudiem pret kaimiņvalstīm un atrisinās visus nenokārtotos strīdus mierīgā ceļā saskaņā ar ANO Hartu, citām attiecīgām starptautiskām konvencijām, divpusējiem nolīgumiem un saistībām; jo īpaši aicina Turcijas iestādes labu kaimiņattiecību vārdā uzlabot dialogu ar Grieķiju (piemēram, par Egejas jūras kontinentālo šelfu) un Bulgāriju (piemēram, par Bulgārijas trāķiešu bēgļu īpašumtiesībām), lai atrisinātu visus nenokārtotos divpusējos strīdus;

41.

uzsver nepieciešamību atrast visaptverošu risinājumu Kipras jautājumā; atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta starp abu kopienu līderiem Kiprā 2008. gada 21. martā; aicina abas puses izmantot pašreizējās iespējas, lai panāktu visaptverošu risinājumu saskaņā ar ANO sistēmu, pamatojoties uz ES pamatprincipiem; šajā saistībā atgādina par iepriekšējām rezolūcijām, kurās paziņots, ka Turcijas bruņoto spēku izvešana sekmētu risinājuma panākšanu;

42.

atzinīgi vērtē finanšu atbalsta instrumenta izveidi, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību; atkārtoti aicina Komisiju sagatavot ziņojumu konkrēti par šā instrumenta īstenošanu un efektivitāti;

43.

atzinīgi vērtē to, ka pēdējos desmit gados ir uzlabojušās Grieķijas un Turcijas attiecības, kā arī to, ka joprojām tiek nodrošināts labs politiskais klimats, ko apliecina Grieķijas Republikas premjerministra Kostas Karamanlis nesenā oficiālā vizīte Turcijā, tādējādi dodot cerības par Grieķijas un Turcijas divpusējo attiecību turpmāko uzlabošanos, jo īpaši attiecībā uz visu Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās norādīto jautājumu atrisināšanu mierīgā ceļā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un saskaņā ar sarunu programmā noteiktajām saistībām;

44.

aicina Turcijas valdību no jauna atvērt tās robežu ar Armēniju, pilnībā atjaunojot ekonomiskās un politiskās attiecības ar šo valsti; vēlreiz aicina Turcijas un Armēnijas valdību sākt izlīguma procesu attiecībā uz tagadni un pagātni, lai varētu risināt patiesu un atklātu diskusiju par pagātnes notikumiem; aicina Komisiju sekmēt šo izlīguma procesu;

45.

atzīst, ka Turcija ir nozīmīga ES partnere ES ārpolitikas mērķu īstenošanā Melnās Jūras reģionā, Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos kopumā; aicina Padomi un Komisiju labāk izmantot ES un Turcijas ciešo attiecību potenciālu šajos reģionos;

46.

mudina Turciju parakstīt Starptautiskās krimināltiesas statūtus, jo tas ir būtisks daudzpusējs instruments;

47.

atzinīgi vērtē Turcijas ieguldījumu Eiropas drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Bosnijā un Hercegovinā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, kā arī ieguldījumu NATO vadītajās operācijās Kosovā, Dārfūrā un Afganistānā;

48.

tomēr pauž nožēlu par Turcijas iebildumiem pret ES un NATO stratēģiskās sadarbības īstenošanu, kuras pamatā ir “Berlīne plus”(Berlin Plus) nolīgums; pauž bažas par šo iebildumu negatīvo ietekmi uz izvietotā ES personāla, galvenokārt, ES policijas misijas Afganistānā un ES tiesiskuma (EULEX) misijas Kosovā, aizsardzību, un prasa, lai Turcija iespējami drīz atsauc savus iebildumus;

49.

mudina Turcijas valdību pilnībā un nekavējoties izpildīt noteikumus, kas ir paredzēti ES un Turcijas asociācijas nolīgumā un tā papildu protokolā; atgādina, ka Turcijas saistību neizpilde arī turpmāk negatīvi ietekmēs sarunu procesu;

50.

atzīst Turcijas mērķi kļūt par Eirāzijas enerģētikas centru un tās iespējamo nozīmi Eiropas enerģijas drošības sekmēšanā; atzinīgi vērtē Turcijas panākto progresu enerģētikas jomā; atgādina iepriekš minēto 2007. gada 24. oktobra rezolūciju, kurā ir atbalstīta sarunu sākšana šajā sadaļā; mudina Turciju kļūt par Eiropas Enerģētikas kopienas pilntiesīgu dalībnieci, lai stiprinātu sadarbību enerģētikas jomā starp ES un Turciju, jo no šīs sadarbības labumu var gūt visas iesaistītās puses; aicina Turciju pilnībā atbalstīt Nabuko cauruļvada projektu, kas Eiropai ir prioritārs projekts;

51.

aicina Komisiju un Turcijas valdību sākt sarunas par ES un Turcijas vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu;

52.

norāda, ka viens no galvenajiem imigrācijas ceļiem uz Eiropu no Tuvajiem Austrumiem kopumā un Dienvidāzijas ved cauri Turcijas teritorijai; atzīmē nelielo progresu, kas ir panākts migrācijas pārvaldības jomā; aicina Komisiju un Turciju aktīvāk veikt sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu saskaņā ar lai to nekavējoties noslēgtu; mudina Turcijas valdību atbilstīgi īstenot pašreizējos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un protokolus ar ES dalībvalstīm;

53.

atzinīgi vērtē Turcijas valdības panākto progresu izglītības, apmācību, jauniešu un kultūras jomās, ciktāl tas attiecas uz saskaņošanu ar ES tiesību aktiem; uzsver ciešas un nepārtrauktas ES un Turcijas sadarbības nozīmi šajās jomās, kas ir būtiskas Turcijas sabiedrības veiksmīgai modernizācijai ilgtermiņā;

54.

atzinīgi vērtē Stambulas apstiprināšanu par 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu un uzskata to par iespēju, lai stiprinātu starpkultūru dialogu un uzlabotu sakarus starp ES un Turciju;

55.

atkārtoti pauž savu atbalstu ES un Turcijas pilsoniskās sabiedrības dialogam un prasa Komisijai ziņot par veiktajiem pasākumiem šajā programmā, kā arī par atbalstu, kas sniegts Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai saistībā ar IPA instrumentu; aicina Turcijas valdību reformu procesā vairāk iesaistīt tās pilsonisko sabiedrību;

56.

atzinīgi vērtē to, ka IPA sniedz atbalstu pasākumiem, ar kuriem veicina informētāku sabiedrisko apspriešanu par ES paplašināšanu; aicina Turcijas valdību un Turcijas un ES nevalstiskās organizācijas pilnībā izmantot šos līdzekļus, lai palielinātu atbalstu reformām un turpmākai ES un Turcijas attiecību stiprināšanai;

57.

pauž nožēlu, ka Komisija pēc 2004. gadā iesniegtā ietekmes pētījuma nav sagatavojusi papildu pasākumus, un mudina Komisiju nekavējoties iesniegt Parlamentam informāciju par tiem;

58.

aicina Turcijas valdību izveidot visas vajadzīgās struktūras, lai pilnībā īstenotu IPA atbalstu un uzlabotu Turcijas spējas apgūt līdzekļus; aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām ziņot par atbalstu, kas Turcijai sniegts saskaņā ar IPA kopš 2007. gada;

59.

atkārtoti norāda, ka ir svarīgas gan divpusējās un trīspusējās pārrobežu sadarbības programmas (Turcija, Grieķija, Bulgārija), gan arī tās, ko īsteno saskaņā ar ENPI (Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu)/CBC (pārrobežu sadarbības) Melnās jūras reģiona programmu, un ka tās ir piemērots līdzeklis, ar kuru sekmēt ciešāku kontaktu veidošanu sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā starp vietējiem partneriem pierobežas reģionos,

60.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas valdībai un parlamentam.