19.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 279/40

—

ņemot vērā Padomes 1999. gada 20. maija rezolūciju par sievietēm un zinātni (1),

—

ņemot vērā Padomes 2001. gada 26. jūnija rezolūciju par zinātni, sabiedrību un sievietēm zinātnē (2),

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. novembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas pieejas un līdzdalības nodrošināšanu zināšanu sabiedrībā, kas vērsta uz izaugsmi un jauninājumiem (3),

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 18. aprīļa secinājumu par cilvēkresursu stiprināšanu zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropas Pētniecības telpā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (4) (FP7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 4. decembra paziņojumu “Zinātnes un sabiedrības rīcības plāns” (COM(2001)0714),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Sievietes un zinātne: izcilība un jauninājumi — dzimumu līdztiesība zinātnes jomā” (SEC(2005)0370),

—

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” (COM(2007)0161) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots iepriekšminētajai Zaļajai grāmatai (SEC(2007)0412),

—

ņemot vērā Parlamenta 2000. gada 3. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu “Sievietes un zinātne — sieviešu mobilizēšana Eiropas pētniecības bagātināšanai” (6),

—

ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 9. marta rezolūciju par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu (7),

—

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 1. marta paziņojumu “Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006—2010” (COM(2006)0092) un Parlamenta attiecīgo 2007. gada 13. marta rezolūciju (8),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz pasākumiem jaunu sieviešu ģimenes dzīves un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savienībā (9),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2007. gads (10),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0165/2008),

A.

tā kā zinātne ir nozīmīga joma Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai un, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, Eiropas Savienībā darbā jāpieņem vēl 700 000 pētnieku;

B.

tā kā Eiropas Savienībā pētnieku vidū sievietes ir mazākumā, t. i., valsts pārvaldes un augstākās izglītības nozarē apmēram 35 % strādājošo pētnieku ir sievietes, bet privātajā sektorā — tikai, apmēram, 18 %;

C.

tā kā ir vispārēji atzīts, ka dažādība uzņēmējdarbības vidē veicina radošumu, un to var attiecināt arī uz zinātnes jomu;

D.

tā kā sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa akadēmiskos amatos reti pārsniedz 20 % un iespēja ieņemt profesora amatu vai līdzvērtīgu amatu vīriešiem ir trīs reizes lielāka nekā sievietēm;

E.

tā kā ES dalībvalstīs ir pieejami maz pa dzimumiem sadalīti dati par pētnieku kvalifikāciju, zinātnes jomu un vecumu;

F.

tā kā sievietēm pētniecēm salīdzinājumā ar vīriešiem pētniekiem ir grūtāk apvienot darba un ģimenes dzīvi;

G.

tā kā sieviešu trūkums vadošos zinātnes amatos vēl joprojām ir ievērojams;

H.

tā kā sieviešu pārstāvība augstskolu lēmumu pieņemšanas struktūrās nav pietiekama, lai varētu īstenot no dzimumu viedokļa līdzsvarotu politiku;

I.

tā kā vairumā valstu sievietes un vīrieši nav līdzvērtīgi pārstāvēti zinātniskajās padomēs;

J.

tā kā viena no ES darbību prioritātēm iepriekšminētajā Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006—2010 ir nodrošināt sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp panākt, ka līdz 2010. gadam 25 % vadošo amatu valsts zinātnes jomā ieņem sievietes;

K.

tā kā Eiropas Pētniecības padomē (EPP) nav izdevies panākt dzimumu līdzsvaru, jo no EPP 22 Zinātniskās padomes locekļiem tikai 5 ir sievietes;

L.

tā kā, neskatoties uz to, ka 50 % studentu Eiropas Savienībā ir sievietes un sievietes iegūst 43 % no visiem doktora grādiem Eiropas Savienībā, sievietes ieņem tikai apmēram 15 % no vadošajiem akadēmiskajiem amatiem, un tādējādi viņu ietekme lēmumu pieņemšanas līmenī ir ievērojami mazāka;

M.

tā kā Komisijas 2008. gada ziņojums “Orientēties labirintā: nodrošināt lielāku sieviešu pārstāvību zinātnes jomas augstākajos līmeņos” parāda, ka, lai gan pārredzamas un godīgas novērtēšanas un paaugstināšanas amatā procedūras ir nepieciešami instrumenti, ar to vien nepietiek: lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru zinātnes jomas lēmumu pieņemšanas līmenī, ir jāmaina kultūra;

N.

tā kā FP7 netiek prasīts, lai projektu priekšlikumos obligātā kārtā būtu iekļauts rīcības plāns dzimumu līdztiesībai;

O.

tā kā pētījumi liecina par to, ka pašreizējās novērtēšanas un darbā pieņemšanas sistēmas nav neitrālas attiecībā pret dzimumiem,

1.

vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības izglītības sistēmas vēl joprojām veicina ar dzimumiem saistīto stereotipu saglabāšanos, jo īpaši tādās pētniecības nozarēs kā dabaszinātnes;

2.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi jau agrīnā posmā popularizēt zinātni kā saistošu darbības jomu abu dzimumu pārstāvjiem; mudina ņemt to vērā, plānojot mācību materiālus un izglītojot skolotājus; aicina augstskolas un fakultātes analizēt atlases procedūras uzņemšanai augstskolā, lai, iespējams, atklātu netiešas dzimumu diskriminācijas izpausmes un attiecīgi koriģētu atlases procedūras;

3.

atzīmē, ka pārāk liela sieviešu daļa laika gaitā atsakās no zinātniskās karjeras; uzskata, ka šī parādība, kura bieži raksturota kā “cauruļvada sūces” modelis, ir jāanalizē, izmantojot dažādus modeļus, tostarp “atgrūžošo un pievelkošo faktoru” modeli; aicina atbildīgās iestādes, piedāvājot risinājumus, ņemt vērā tādus faktorus kā darba vide, profesionālie stereotipi, konkurence, ar mobilitāti saistītās prasības un ģimenes aprūpes pienākumi;

4.

atzīmē, ka vispārpieņemtā pieeja izcilības un sasniegumu novērtēšanai, kad, cita starpā, svarīgs ir publikāciju skaits, ne vienmēr ir neitrāla attiecībā pret dzimumiem, tieši pretēji — tā ir ierobežojoša un tajā netiek ņemti vērā nedz pieejamie resursi, piemēram, līdzekļi, platība, aprīkojums un personāls, nedz visiem pētniekiem būtiskās īpašības, piemēram, organizācijas prasmes un spējas vadīt pētniecības grupu vai apmācīt šādas grupas jaunos dalībniekus;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis, definējot jēdzienus “izcilība” un “labs pētnieks”, ņemt vērā atšķirības starp vīriešu un sieviešu karjeru zinātnes jomā; uzsver, ka sievietes pētnieces, piedāvājot citādu redzējumu un izvēloties savādāku pētniecības tematiku, arī sniedz ieguldījumu zinātniskajā pasaulē;

6.

pauž nožēlu par to, ka zinātniskās darbības pārtraukumi, kurus sievietes izmanto ģimenes apstākļu dēļ, negatīvi ietekmē viņu karjeras iespējas, jo vairums vīriešu dzimuma kolēģu šādus pārtraukumus neizmanto, kas ļauj viņiem ieņemt līdzvērtīgu amatu agrākā vecumā un gūt priekšrocības turpmākajā karjeras attīstībā; tādēļ aicina, novērtējot izcilību, līdztekus tādam kritērijam kā vecums ņemt vērā arī ģimenes stāvokli, tostarp apgādājamo skaitu; aicina arī visas ES pētniecības organizācijas un augstskolas izveidot stipendijas doktorantūras studijām, ievērojot valsts noteikumus saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu;

7.

norāda, ka vecuma ierobežojums, ko piemēro stipendiju piešķiršanas procedūrās, nostāda neizdevīgā situācijā jaunus cilvēkus, lielākoties sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamās personas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis šādu apstākļu gadījumā nodrošināt, ka pastāv tiesību akti šās nepilnības novēršanai, piemēram, iespēja palielināt pieteikšanās vecuma ierobežojumu par tik gadiem, cik pavadīti, aprūpējot apgādājamu personu;

8.

atzīmē, ka mobilitāte ir nozīmīgs veids, kā attīstīt un nodrošināt karjeras izaugsmi pētniecības jomā, un norāda, ka šādu izaugsmi var būt grūti apvienot ar ģimenes dzīvi un ka šī iemesla dēļ ir jāpieņem piemēroti politiski pasākumi, kas to padarītu vieglāk īstenojamu;

9.

uzsver infrastruktūras nozīmi, lai veicinātu ilgtspējīgu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, kā arī to, cik liela nozīme ir zinātnisko karjeru drošības palielināšanai;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot situāciju, integrējot ģimenes aspektu, proti, paredzot elastīga darba laika iespējas, uzlabojot bērnu aprūpes iestādes un nodrošinot sociālās aizsardzības pārrobežu pieejamību; aicina saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu radīt tādus nosacījumus, kuri sniegtu sievietēm un vīriešiem patiesu izvēles brīvību; uzsver, ka par ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu ir atbildīgi gan vīrieši, gan sievietes;

11.

atzīmē, ka iepriekš minētajā Komisijas 2008. gada ziņojumā secināts, ka augsta līmeņa apņemšanās ir būtiski svarīga, lai panāktu dzimumu līdztiesību zinātnes jomā, un ka šāda apņemšanās jāpauž arī dalībvalstu un iestāžu līmenī;

12.

aicina dalībvalstis analizēt, kādi iemesli liedz sievietēm ieņemt vadošus amatus augstskolās un izglītības administrācijā, jo šis apstāklis Eiropas Savienībā būtiski mazina sieviešu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos pētniecības jomā, un piedāvāt piemērotus risinājumus;

13.

mudina augstskolas, zinātniskās pētniecības institūtus un privātuzņēmumus savās struktūrās pieņemt un īstenot līdztiesības stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesos izvērtēt attiecīgo pasākumu ietekmi no dzimumu līdztiesības viedokļa;

14.

aicina Komisiju īstenot pasākumus, lai zinātniskajās aprindās un par politikas izstrādi atbildīgajās iestādēs palielinātu informētību par iespēju vienlīdzību zinātnē un pētniecībā;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārredzamākas darbā pieņemšanas procedūras un paredzēt prasību par dzimumu līdzsvara garantēšanu novērtēšanas grupās, atlases komitejās un visās citās komitejās, kā arī ievēlētās grupās un komitejās, izvirzot nesaistošu mērķi, ka šo grupu un komiteju sastāvā gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvaram jābūt vismaz 40 %;

16.

kritiski vērtē netālejošo un nepietiekamo ES mērķi nodrošināt, ka valsts zinātnes jomā 25 % no vadošajiem amatiem ieņem sievietes, un atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka dzimumu paritāte nozīmē sieviešu īpatsvaru vismaz 40 % apmērā;

17.

aicina Komisiju nodrošināt, ka zinātniskās pētniecības programmās uzmanību pievērš jautājumam par sieviešu līdzdalību, piedāvājot apmācību personām, kas ieņem lēmumu pieņemšanas līmeņa amatus, konsultatīvo padomju un novērtēšanas grupu locekļiem, kā arī personām, kas sagatavo konkursu uzaicinājumus un konkursus un risina sarunas par līgumiem, lai ar šādas apmācības palīdzību vairotu informētību par dzimumu līdztiesības jautājumiem;

18.

aicina Komisiju nodrošināt, lai piedāvājumos, kas iesniegti saistībā ar FP7, tiktu pozitīvi novērtēts vīriešu un sieviešu līdzsvars; mudina dalībvalstis paredzēt šādus nosacījumus arī valstu un reģionālajās programmās;

19.

uzskata, ka dzimumu līdztiesības rīcības plānu izstrāde FP7 pieteikumu iesniegšanas un novērtēšanas stadijā ir nozīmīgs elements vispārējā stratēģijā dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai un Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikā; tādēļ uzskata, ka šos rīcības plānus arī turpmāk vajadzētu uzskatīt par priekšnoteikumu, lai saņemtu ES līdzekļus pētniecības finansēšanai;

20.

pauž stingru pārliecību, ka nepieciešams ieviest īpašus personāla atlases, apmācību un sabiedrisko attiecību pasākumus, lai rosinātu plašāku sieviešu iesaistīšanos tādās jomās kā tehnoloģijas, fizika, inženierzinātnes un datorzinātnes, kā arī citās jomās;

21.

aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot praktiskus pasākumus sieviešu pētnieču atbalstam un turpināt attīstīt atbalsta un mentoringa shēmas, kā arī veicinošu politiku ar skaidri noteiktiem mērķiem; atzīmē, ka atbalsta struktūru izveide profesionālajai orientācijai un padomu sniegšana inter alia sievietēm zinātniecēm ļautu panākt īpaši pozitīvus rezultātus;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot efektīvus politikas pasākumus, lai likvidētu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem; atzīmē, ka zinātnes jomā vienlīdzīga atalgojuma princips ir jāattiecina arī uz dažādām stipendijām;

23.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot sievietēm paredzētus pētniecības fondus, lai cīnītos pret to, ka sievietes pētnieces nav pietiekami finansētas;

24.

uzsver, cik nozīmīgi ir rosināt meitenes uzsākt karjeru zinātnes jomā, un iesaka Komisijai un dalībvalstīm to darīt, popularizējot sievietes pētnieces, kuras var būt par paraugu, kā arī īstenojot citus pasākumus šā mērķa panākšanai;

25.

mudina dalībvalstis veicināt izpratnes veidošanas pasākumus, lai informētu meitenes un rosinātu viņas augstskolā izvēlēties dabaszinātņu un tehnoloģiju studijas un iegūt atbilstošu kvalifikāciju; aicina dalībvalstis uzlabot zināšanu apmaiņas procesu, jo izglītības izvēles modeļi dalībvalstu starpā ļoti atšķiras;

26.

vērš uzmanību uz to, ka universitātēs ir nepieciešamas īpašas programmas, lai vairotu meiteņu un sieviešu ieinteresētību uzsākt karjeru zinātnes jomā;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt treniņa un atbalsta programmas jaunām sievietēm pētniecēm, lai viņas mudinātu piedalīties pētniecības programmās un pieteikties finansējuma saņemšanai, tādā veidā viņām palīdzot palikt akadēmiskajās aprindās un turpināt darbību pētniecības jomā;

28.

atzinīgi vērtē nevalstisko organizāciju un aģentūru Eiropas un valsts līmenī īstenotos pasākumus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību pētniecībā un palielinātu sieviešu īpatsvaru lēmumu pieņemšanas līmeņa amatos;

29.

aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sadarbības tīklu izveidi starp zinātniecēm dalībvalstu, reģionālā un ES līmenī, jo izrādās, ka šādi tīkli ir nozīmīgs instruments sieviešu nozīmes palielināšanai, vairāk sieviešu piesaistot karjerai zinātnes jomā, un rosinot sievietes zinātnieces piedalīties politiskās debatēs un veicināt savu profesionālo izaugsmi;

30.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.