19.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 41/1

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam: Komisijas nostāja attiecībā uz augsta līmeņa grupas CARS 21 nobeiguma ziņojumu — Ieguldījums ES stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai”(COM(2007)0022),

—

ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2007. gada 21.—22. maija sanāksmes prezidentvalsts secinājumus,

—

ņemot vērā augsta līmeņa grupas nobeiguma ziņojumu “CARS 21 — Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam”,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0494/2007),

A.

tā kā Komisija ir atbildējusi uz ziņojumu, ko izstrādāja augsta līmeņa darba grupa CARS 21, kurā tika vienkopus aicinātas visas ieinteresētās puses, lai izpētītu galvenās politikas jomas, kas ietekmē autobūves nozari Eiropas Savienībā, un izstrādātu ieteikumus turpmākajam tiesiskajam regulējumam;

B.

tā kā Eiropas Savienības autobūves nozare ir viena no tās svarīgākajiem ekonomikas sektoriem, un kura ražo 19 miljonu transportlīdzekļu gadā un tieši nodrošina 2,3 miljonu darbavietu, kā arī vēl 10 miljonu darbavietu ar to saistītajos sektoros;

C.

tā kā daudzzīmolu tirgum saistībā ar transportlīdzekļu rezerves daļām, kā arī transportlīdzekļu tehniskās apkopes un remonta tirgum ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pieejamu mobilitāti, uzlabotu patērētāju izvēles iespējas tiem 270 miljoniem ES autovadītāju, kuri rūpējas par saviem transportlīdzekļiem pēc to iegādes, uzturētu drošus un tīrus transportlīdzekļus uz Eiropas autoceļiem un, visbeidzot, — nodarbinot 3,5 miljonus cilvēku mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), saglabātu labvēlīgu vidi MVU Eiropā;

D.

tā kā Komisija atbalsta integrētu stratēģiju, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējsabiedrības Eiropas Savienībā saglabā konkurētspēju arvien globālākā vidē, un tā kā šī stratēģija ir izklāstīta tās ziņojumā “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē — Ieguldījums ES izaugsmes un darba vietu stratēģijā”(COM(2006)0567), ziņojumam “Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum”(SEC(2007)0452) pievienotajā dokumentā un tā ziņojumā “Globālā Eiropa. Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā. Zaļā grāmata publiskai apspriešanai”(COM(2006)0763);

E.

tā kā šajos dokumentos izklāstīto stratēģiju pašlaik īsteno sarunās attiecībā uz vairākiem divpusējiem un reģionāliem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

F.

tā kā autobūves nozare dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras stratēģiju, struktūras un darbības plašuma ziņā un tā kā šīs atšķirības ir pilnībā jāņem vērā, izstrādājot jaunu un globālāk orientētu tirdzniecības stratēģiju;

G.

tā kā ES autobūves nozare 2006. gadā eksportēja aptuveni 20 % no tās saražotajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tā kā 2004. gadā mehāniskie transportlīdzekļi un to daļas un aprīkojums veidoja attiecīgi 8,7 % un 2,8 % no ES rūpniecības eksporta, — kas norāda, ka autobūves nozare ir īpaši atkarīga no eksporta noteikumiem, un tā kā 2004. gadā ES transportlīdzekļu aprīkojuma eksports pārsniedza importu par EUR 60,2 miljardiem; tā kā ES nozīme pasaulē ir tik liela, jo īpaši tādēļ, ka tā ir pasaulē lielākā vieglo automobiļu un otra lielākā kravas automašīnu ražotāja, kā arī tās iekšējais tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē un šī tirgus konsolidācijas pakāpe ir ļoti augsta, Eiropā ražoto automašīnu zīmolu reputācija un Eiropā sniegto pakalpojumu kvalitāte ir ļoti augsta, un Eiropas ražotāji ir nostiprinājuši eksporta pozīcijas un atrašanos tirgos, uzturot augstu izaugsmes potenciālu,

1.

atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas CARS 21 nobeiguma ziņojumu un Komisijas paziņojumu, kuros iezīmēta autobūves politikas turpmākā virzība;

2.

cer, ka dalībvalstu parlamenti un reģioni vēlēsies būt saistīti ar CARS 21 procesa rezultātu; aicina nodrošināt, lai Parlamenta koordinētais parlamentu sadarbības tīkls autobūves jautājumu apspriešanai sniegtu reālu ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā, vides aizsardzībā, jaunradē un konkurētspējā;

3.

aicina dalībvalstu iestādes cieši sadarboties ar Komisiju CARS 21 ieteikumu īstenošanā; īpaši atzīmē vajadzību nodrošināt, ka jaunu regulējumu ieviešana autobūves nozarē notiek saskaņoti un izvairoties no iekšējā tirgus kropļojumiem;

4.

uzsver, ka ir nepieciešams pilnveidot ES sistēmu tipa apstiprinājumam attiecībā uz visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

5.

apstiprina savu atbalstu efektīvai tipa apstiprinājuma procedūrai, kā norādīts Parlamenta 2007. gada 10. maijā pieņemtajā nostājā otrajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (1);

6.

aicina Komisiju katru gadu ziņojumā informēt Parlamentu par tipa apstiprinājuma procedūru darbību un par tās veikto komitoloģijas procedūras uzraudzību;

7.

aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu pareizi īstenota tās 2002. gada 31. jūlija(Regula (EK) Nr. 1400/2002 (2) par mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu Eiropas Savienībā (Grupālā atbrīvojuma regula); turklāt uzskata, ka, pārskatot šo regulu, Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam arī jāpiemēro integrētā pieeja likumdošanai šajā nozarē;

8.

lai palielinātu Eiropas Savienības mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības konkurētspēju, ierosina Grupālā atbrīvojuma regulas pārskatīšanu saistīt ar CARS 21 termiņa vidusposma pārskatu, tādējādi sekmējot šīs nozares uzņēmēju savstarpējo sadarbību, neļaujot piesavināties valsts atbalstu un veicinot konkurences politiku starptautiskā līmenī;

9.

aicina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem garantētu reģistrācijas procedūru, kas atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, jo īpaši saistībā ar lietotiem automobiļiem; atbalsta Komisijas viedokli par mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām (3) un par problēmām, ko iekšējā tirgus darbībai rada daži valstu noteikumi; atzīmē valstu noteikumu ietekmi uz tādiem ekonomikas sektoriem kā transportlīdzekļu izpirkumnoma un noma; aicina dalībvalstis iespējami drīz veikt nepieciešamās izmaiņas noteikumos;

10.

vērš uzmanību uz nesen ieviestajiem rezerves daļu ražotājiem paredzētajiem noteikumiem, kas ietekmē drošību un vides aspektus, un atzīmē, ka ar šiem noteikumiem tiks izveidots šādu daļu vienots tirgus;

11.

atzinīgi vērtē noteikumu iekļaušanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (4), kā arī Regulā (EK) Nr. 1400/2002, kas prasa neierobežotu piekļuvi atbilstošai tehniskajai remonta informācijai, un aicina Komisiju turpināt centienus, lai konkurences tiesību noteikumi tiktu piemēroti motorizēto transportlīdzekļu nozarē visā Kopienā;

12.

aicina Komisiju turpināt efektīvas konkurences veicināšanu automobiļu pēcpārdošanas tirgū, iekļaujot autobūves nozares turpmākās politikas vadlīnijās un visos tiesību aktos, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1400/2002, kuras darbības laiks beigsies 2010. gada 31. maijā, jautājumus par patērētāju izvēli, neatkarīgo tirgus dalībnieku efektīvu piekļuvi tehniskai informācijai, apmācībai, rezerves daļām, daudzzīmolu diagnostikas instrumentiem un pārbaudes iekārtām;

13.

atzīmē, cik svarīga patērētājiem ir vispārējās patērētāju aptaujās savāktā informācija par transportlīdzekļu izturību un uzticamību ekspluatācijā; atzīmē, ka valsts iestādes varētu atvieglot aptauju veikšanu, ļaujot reģistrēšanas iestādēm sniegt to transportlīdzekļu īpašnieku kontaktinformāciju, kas piekrīt piedalīties šādās aptaujās;

14.

mudina Komisiju visās jaunajās likumdošanas iniciatīvās, iesaistot visus attiecīgos ģenerāldirektorātus, pienācīgi risināt jautājumu par transportlīdzekļu “atvērtību labojumiem”, lai nodrošinātu patērētāja izvēles iespējas un konkurenci pēcpārdošanas tirgū; uzskata, ka tas jāattiecina arī uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar transportlīdzekļu jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un automatizētu transporta sistēmu popularizēšanu;

15.

mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai izveidotu vienotu tirgu automobiļu aprīkojuma daļām — pēc īpaša pasūtījuma izgatavotām daļām un aprīkojuma (tuning) aksesuāriem, tādām kā speciālas riepas, diski un citas aprīkojuma un rezerves daļas, jo pašreizējo dalībvalstu noteikumu dažādība rada šķēršļus šā sektora tālākai attīstībai, un kurš tādējādi gūs labumu no Kopienas mērogā saskaņotiem tiesību aktiem un atbilstīgas intelektuālā īpašuma aizsardzības;

16.

aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret viltotu automašīnu daļu ievešanu;

17.

uzsver, ka ir svarīgi samazināt nevajadzīgo birokrātismu, tostarp noteikumu dublēšanos saistībā ar esošajiem starptautisko konvenciju noteikumiem;

18.

uzsver labāka regulējuma principu (tādu kā pienācīgs ietekmes novērtējums, rentabilitātes princips, piemēroti pārejas termiņi utt.) izšķirošo nozīmi konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskā regulējuma izstādē, un kuri tika atbalstīti CARS 21 procesā; atgādina, ka regulatīvais ceļvedis ir CARS 21 nobeiguma ziņojuma neatņemama sastāvdaļa un ka tas ir jārespektē;

19.

atzīst, ka nozares lielāku konkurētspēju un godīgu konkurenci var sekmēt, bez izņēmumiem piemērojot un ietverot autobūves starptautiskajā tiesiskajā regulējumā noteikumus, kuri ir labāk izstrādāti, pārredzami un kuri atbilst pašreizējām sociālajām un vides prasībām;

20.

uzskata, ka stratēģiska standartizācija ir būtisks konkurētspējas virzītājspēks; tāpēc aicina Komisiju veikt pasākumus, lai Eiropas standarti tiktu atzīti visā pasaulē;

21.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu aizstāt 38 Kopienas direktīvas ar spēkā esošajām ANO/EEK regulām, kā arī paredzēt automātiskas vai virtuālas pārbaudes iespēju, un aicina Komisiju turpināt tiesību aktu vienkāršošanas procesu; uzstāj, ka Parlaments atbalstīs šos priekšlikumus tikai tad, ja tiek atzīts, ka Parlaments patur sev tiesības pieprasīt tiesību aktu neatkarību no ANO Eiropas Ekonomikas komisijas sistēmas gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu, lai īstenotu ES saistības;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu katru gadu iesniegt Parlamentam dokumentu par ANO Eiropas Ekonomikas komisijā paveikto un komitoloģijas procesa attīstību;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi ieviest pārskatīšanas un pārbaudes mehānismu, ņemot vērā tehnoloģijas un straujās attīstības īpašo nozīmi mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības nozarē; tomēr arī uzskata, ka tiesību aktos vairāk ir jāizmanto “turpināmības klauzula”, lai nodrošinātu, ka tiesību akti nekavē pētniecības un attīstības (P&A) un tirgus konjunktūras diktēto tehnoloģisko progresu, vai pat nedarbojas pret to;

24.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz sākt tādu direktīvu vienkāršošanas procesu kā Direktīva 74/297/EEK (5), 76/115/EEK (6) un 78/932/EEK (7), kā arī ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 vienkāršošanu;

25.

atzīmē, ka Kopienas tiesību akti regulē tirgu, kurā pārdod 17—18 miljonus transportlīdzekļu gadā un kurš ir līdzvērtīgs vieglo automobiļu tirgum Amerikas Savienotajās Valstīs; sagaida, ka emisiju vērienīgas samazināšanas politika atstās labvēlīgu ietekmi visā pasaulē transporta emisiju samazinājuma ziņā;

26.

uzskata, ka personu mobilitāte un autobūves nozare jāapskata plašākā ilgtspējīgas mobilitātes kontekstā; uzskata, ka mobilitāte un vides aizsardzība nebūt neizslēdz viena otru un ka nākotnes autobūves tehnoloģijai būs jāveicina to saskaņošana; uzskata arī, ka klimata pārmaiņu problēmas risināšanā jo īpaši jāizmanto iespējas, ko sniedz tehnoloģiju progress un jaunrade;

27.

apzinās transportlīdzekļu nozīmi vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu mobilitātei, jo īpaši lauku apvidos;

28.

aicina Komisiju radīt vidi, kura nodrošina, ka autotransports ir ekoloģiski ilgtspējīgs, un kura sekmē ražošanas sistēmu elastīgumu un paaugstina ES darbaspēka prasmju līmeņus;

29.

uzskata, ka piesārņotāju emisiju normu pieņemšana ir bijusi patiesi sekmīga, un tās jau tagad ir veicinājušas īpaši tīrus vieglos automobiļus; uzsver, ka ļoti svarīgi šādu sasniegumu panākt arī attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem; uzskata, ka ieguvumi no stingriem ES vides noteikumiem autobūves nozarē varētu sniegties daudz tālāk par ES tirgu;

30.

atzinīgi vērtē Euro-5 un Euro-6 standartu ātru ieviešanu, lai samazinātu privāto automašīnu radītās piesārņojošās emisijas;

31.

uzskata, ka labāku gaisa kvalitāti var sasniegt, vienīgi straujāk atjaunojot automobiļu parku un vienlaikus ieviešot mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus; uzskata, ka jāveic finansiāli pasākumi, lai pamudinātu patērētājus aizstāt vecos automobiļus ar mazāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem;

32.

atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (8)(degvielas kvalitātes direktīvu), lai ņemtu vērā autotransporta degvielu aprites ciklā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

33.

saistībā ar Kopienas tiesību aktiem aicina Komisiju sākt emisiju kontroles procedūru atkārtotu novērtēšanu un pārskatīšanu, lai labāk atspoguļotu reālos ekspluatācijas apstākļus, neskarot pašreizējās diskusijas par automobiļu radītajām CO2 emisijām;

34.

pauž dziļas bažas par to, ka Eiropas Parlamenta un padomes 2000. gada 18. septembra direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (9) netiek ieviesta saskaņoti; uzskata, ka direktīva nav pietiekami vērienīga;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas plānus samazināt CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem; uzskata, ka vispiemērotākā metode ir integrēta pieeja, ņemot vērā visas CO2 samazināšanas iespējas, tādas kā infrastruktūra, autovadītāju uzvedība, tādu stimulu sistēma, lai cilvēki izmantotu tīrākus vieglos automobiļus, biodegvielas un transportlīdzekļu tehnoloģijas; mudina Komisiju apsvērt vienotu pamatnostādņu izstrādi, lai koordinētu tādu neitrālas tehnoloģijas un iespējami saskaņotu fiskālo stimulu, kas saistīti ar CO2, piemērošanu, kam ir ievērojamas iespējas samazināt CO2 emisijas, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem; prasa Padomei panākt vienošanos par Komisijas priekšlikumu saistīt nodokļus par vieglajiem automobiļiem ar to piesārņojošām emisijām, piemēram, CO2, lai izvairītos no turpmākas iekšējā tirgus fragmentācijas, ko rada atšķirīga piemērošana dalībvalstīs;

36.

mudina Komisiju izvirzīt tālejošus, bet vienlaikus reālus mērķus, ņemot vērā patieso stāvokli ES tirgū, kur autoparka atjaunošanas līmenis patlaban ir zemāks par 10 % gadā; tāpēc uzsver, ka izšķiroša nozīme Kopienas mērķa sasniegšanai ir tam, lai cilvēki varētu atļauties iegādāties jaunus automobiļus; uzsver — jo vērienīgāki ir obligātie CO2 emisiju samazināšanas mērķi, jo vairāk laika jāpiešķir autobūves nozarei, lai tiem piemērotos;

37.

atgādina Komisijai, ka jauna veida vieglo automobiļu izstrādnei vajadzīgi pieci līdz septiņi gadi; uzskata, ka, nosakot obligātos mērķus, jādod pietiekams laiks atbilstīgai autobūves nozares darbībai; tāpēc aicina Komisiju nenoteikt nekādus galīgos obligātos mērķus CO2 emisijām laikposmam pirms 2015. gada;

38.

uzskata, ka vidējais CO2 samazināšanas mērķis — 125g/km — jauniem vieglajiem automobiļiem līdz 2015. gadam ir sasniedzams; uzsver, ka Komisijai jāizstrādā vērienīgāki CO2 emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķi autobūves nozarē; šajā sakarā uzskata par izšķirošu to, lai mērķvērtības tiktu graduētas atbilstīgi transportlīdzekļa svaram;

39.

atzīmē Komisijas plānu noteikt saistošu mērķi attiecībā uz agrodegvielām un aicina Komisiju izstrādāt obligātu visaptverošu sertifikācijas sistēmu, kuru piemēro ES tirgū laistām agrodegvielām; uzskata, ka sertifikācijas kritēriji jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka šo degvielu ekspluatācijas laikā siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas vismaz par 50 % salīdzinājumā ar tradicionālo degvielu, vienlaikus ievērojot vides un sociālos kritērijus;

40.

atzīmē, ka ir būtiski atbalstīt tāda vietēja līmeņa iekārtu tīkla izveidi, kas dotu iespēju iedzīvotājiem iegādāties biodegvielu un ūdeņradi, lai varētu sasniegt ekoloģiskās efektivitātes palielināšanas nolūkā uzstādīto mērķi — palielināt biodegvielu un ūdeņraža izmantošanu;

41.

pauž viedokli, ka pasākumos saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu lielāks uzsvars jāliek uz autovadītāju izpratnes paaugstināšanu par ekonomisku automobiļu vadīšanas tehniku un par to, kā labāk izmantot jaunās tehnoloģijas;

42.

uzskata, ka patērētāju izpratnes līmeņa paaugstināšana, izmantojot degvielas efektivitātes labāku marķējumu un precīzākus datus par piesārņojošām emisijām, sekmēs CO2 samazināšanu; tāpēc prasa pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvu 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību (10), un ņemot vērā nesen iegūto paraugpraksi;

43.

atgādina, ka transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanu visvieglāk var panākt pārstrukturējot sabiedriskā transporta sistēmu;

44.

atzīmē vadošo lomu, kāda ir Starptautiskajai Automobiļu federācijai (Federation Internationale d'Automobile (FIA)), kura ir priekšgalā, veicot novatoriskas, videi nekaitīgu tehnoloģiju maiņas, kas visiem jaunajiem automobiļiem vienlaikus dod CO2 emisiju samazināšanas, energoefektivitātes un energotaupības iespējas;

45.

mudina FIA vēl vairāk pastiprināt centienus, lai sekmētu pētījumus autotransporta jauninājumu jomā, kuri cita starpā uzlabotu vieglo automobiļu energoefektivitāti;

46.

atzīst nozīmi, kāda ir motosportam, lai mainītu patērētāju uzvedību un attieksmi pret vidi saudzējošu tehnoloģiju; tāpēc aicina FIA un citus 1. Formulas motoru cīņā iesaistītos dalībniekus attiecīgi mainīt savus noteikumus, lai videi labvēlīgas tehnoloģijas, piemēram, biodegvielas, četrcilindru dzinējus un hibrīdos dzinējus, varētu vieglāk piemērot;

47.

prasa veikt izpēti, lai noskaidrotu, kādi papildu pasākumi līdztekus tehniskajiem ir īstenoti, lai samazinātu CO2 emisijas Eiropas Savienībā;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus samazināt negadījumu skaitu uz autoceļiem, tostarp sekmējot nozīmīgas jaunas tehnoloģijas; mudina Komisiju saskaņā ar labāka regulējuma principiem, par kuriem vienojās augsta līmeņa darba grupā CARS 21, nodrošināt, lai ikviens drošības līdzeklis, kuru paredzēts iebūvēt transportlīdzekļa aprīkojumā, reāli tiktu iebūvēts; uzsver, ka vajadzīga integrēta pieeja, kas aptver transportlīdzekļu tehnoloģijas uzlabojumus, infrastruktūru, izglītību, informāciju, kā arī atbilstīga ieviešana, lai ceļu satiksmes drošības mērķus varētu īstenot ekonomiski izdevīgi;

49.

atzinīgi vērtē augstākās kvalitātes automobiļu tirgus segmenta katalizatora darbību, pirmajam ieviešot jaunās tehnoloģijas; tomēr norāda, ka ar papildu drošības sistēmām vieglo automobiļu svars varētu vēl palielināties, tādējādi izraisot CO2 emisiju pieaugumu;

50.

pauž bažas par to negatīvo ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, ko izraisa transportlīdzekļu ātruma palielināšanās; šajā sakarībā iesaka īstenot Starptautiskās motorizēto transportlīdzekļu pārbaudes komitejas (CITA) 2007. gadā publicētā pētījuma ieteikumus satiksmes drošības likumdošanas pilnveidošanai Eiropas Savienībā; iesaka atbalstīt kampaņu par automobiļu drošu modificēšanu (tuning), kā arī centienus, lai pēc iespējas drīz stabilitātes elektroniskās kontroles sistēmas (ESC) kļūtu par standarta aprīkojumu;

51.

aicina Komisiju uzlabot ceļu satiksmes drošības sistēmu, pieprasot dalībvalstīm paaugstināt prasības personu apmācībai autovadītāja tiesību iegūšanai, paplašināt obligāto apmācību un ieviest noteikumus, kas paredz periodiskas mācības profesionāliem autovadītājiem;

52.

aicina Komisiju veikt vides novērtējumu par 2007.—2009. gadu, par ko tā paziņojusi un kas ir nepieciešams, lai veiktu attiecīgus pasākumus ceļu negadījumos cietušo skaita samazināšanā;

53.

prasa Komisijai izstrādāt sistēmu, ar kuru autobūvētājiem bez sankcijām būtu atļauts ražot transportlīdzekļus, kuru CO2 emisijas pārsniedz attiecīgu līmeni, ja šīs papildu emisijas rodas Kopienas mērogā veiktu juridiski saistošu drošības pasākumu dēļ;

54.

uzskata, ka nav vajadzīga obligāta prasība dienas laikā ES teritorijā braukt ar ieslēgtām gaismām;

55.

aicina Komisiju kā prioritāru jautājumu uzlabot transportlīdzekļu pārrobežu inspekciju režīmu un noteikt pārrobežu līmenī naudassodu iekasēšanu par citā dalībvalstī izdarītu satiksmes noteikumu pārkāpumu;

56.

pauž viedokli, ka ES autobūves nozare ir viena no konkurētspējīgākajām nozarēm pasaulē; taču uzskata, ka negodīga konkurence un intelektuālā īpašuma tiesību neievērošana apdraud šo pozīciju;

57.

uzsver PTO nozīmi autobūves nozarei arvien globālākā tirdzniecības vidē; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pašreizējā Dohas attīstības sarunu kārta automobiļu ražotājiem sniegtu iespējami plašāku piekļuvi trešo valstu tirgiem, it īpaši jauno tirgus ekonomikas valstu tirgiem, kas kļūst nozīmīgi šajā nozarē;

58.

uzsver PTO strīdu izšķiršanas mehānisma nozīmi to problēmu risināšanā, kuras attiecas uz eksportu uz trešām valstīm; atgādina PTO izskatīto strīdu pozitīvo iznākumu Kanādas, Indijas un Indonēzijas gadījumā;

59.

prasa Komisijai būt uzmanīgai, pilnībā pārskatot tirdzniecības aizsardzības instrumentus; atgādina, ka autobūves nozarei trešās valstis var piemērot pretkonkurences pasākumus, un mudina Komisiju, aizstāvot ES rūpniecību pret negodīgu praksi, aizsargāt pamatideju par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;

60.

atgādina, ka ES prioritātei joprojām jābūt veiksmīgai daudzpusējo tirdzniecības sarunu pabeigšanai; tomēr atbalsta Komisijas vēlmi apspriesties par jauniem divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, galvenokārt ar Āzijas valstīm, lai uzlabotu tirgus pieejamības nosacījumus; uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu mērķis vienmēr ir sasniegt augsta līmeņa tirgus pieejamību partnervalstī; uzstāj, ka ES politikai jāaizsargā konkurētspēja ES autoražotājiem, kuri darbojas ES un ārpuskopienas valstīs; ir pārliecināts, ka autobūves nozarei ir svarīgi, lai ES noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm, Indiju un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) valstīm;

61.

mudina Komisiju pašlaik notiekošo sarunu ietvaros saistībā ar ES un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma slēgšanu pārliecināties, ka Koreja atceļ visus esošos tarifa un beztarifa šķēršļus un nerada jaunus un ka tā īstenos citus ANO/EEK noteikumus; pieprasa Komisijai apsvērt stratēģiju, kā pakāpeniski atcelt ES importa tarifus, veicot aizsardzības pasākumus, un tādēļ iesaka šo atcelšanu saistīt ar beztarifu šķēršļu atcelšanu no Korejas puses;

62.

atgādina, ka Koreja ir parakstījusi un ratificējusi 1958. gada ANO/EEK nolīgumu un tādējādi ir apņēmusies ieviest ANO/EEK noteikumus; mudina Komisiju to uzsvērt turpmākajās sarunās un pieprasīt šo noteikumu ātru ieviešanu; norāda, ka jebkurā gadījumā brīvās tirdzniecības nolīgumā skaidri jāprasa Korejai atļauj tās tirgū pārdot ES ražotus automobiļus, kas atbilst ANO/EEK standartiem;

63.

aicina Komisiju izvērtēt iespēju izveidot autotransporta darba grupu un ieviest īpašu, paātrinātu strīdu izšķiršanas kārtību ar autobūvi saistītajos jautājumos, kā tas paredzēts ASV un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumā;

64.

uzsver ciešas partnerības ar Ķīnu nozīmīgumu tāda tiesiskā regulējuma izstrādē, kurš piedāvā līdzvērtīgus konkurences nosacījumus; paziņo, ka šādas partnerības priekšnoteikums ir intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība;

65.

atzinīgi vērtē Komisijas lūgumu PTO izveidot īpašu struktūrvienību, kura izskatītu neatrisinātos jautājumus saistībā ar transportlīdzekļu daļām, kas ievestas no Ķīnas un kas, pēc Komisijas domām, neatbilst vairākiem dažādu PTO nolīgumu pantiem;

66.

atbalsta Komisijas centienus saistībā ar dažādiem Ķīnas normatīvās vides aspektiem, kuru mērķis ir nodrošināt ES rūpniecības nozarēm, kas darbojas šajā tirgū, godīgus noteikumus un juridisko noteiktību;

67.

norāda, ka ES riepu ražotāji dod ievērojamu ieguldījumu Eiropas autobūves nozares veiksmīgā attīstībā; tāpēc aicina Komisiju sīkāk izpētīt jautājumu par nepamatotām tehniskām tirdzniecības barjerām, piemēram, vietējiem tehniskiem noteikumiem, ar ko riepu ražotāji saskaras galvenajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs Āzijā;

68.

atzinīgi vērtē sasniegumus, kuri jau gūti ar Kopienas Pētniecības un attīstības fonda palīdzību un sadarbībā vairākās programmās, tādās kā Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogramma, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un i2010; mudina Komisiju darbības programmās galveno uzmanību pievērst jo īpaši autobūves nozares vajadzībām saistībā ar turpmākajiem tiesību aktiem vai obligātajiem mērķiem;

69.

prasa Komisijai pirms 2012. gada pieņemt stratēģiju, lai ievērojami un pietiekami palielinātu finansējumu pētniecībai un attīstībai autobūves nozarē, pievēršot īpašu uzmanību nozarēm, kas nodrošina autobūves nozari;

70.

mudina dalībvalstis palielināt valstu finansējumu turpmākam pētniecības un attīstības atbalstam autobūves nozarē, ievērojot to, ka noteiktie CO2 mērķi ir juridiski saistoši;

71.

uzsver, ka ir svarīgi ieviest izmaiņas transportlīdzekļu izmantošanā pilsētās; uzskata, ka vienlaikus ar automašīnām, kurām ir ekonomiskāks degvielas patēriņš, ir svarīgi ieviest pilsētas elektromobiļus; tāpēc aicina atbalstīt P&A saistībā ar nepieciešamajām tehnoloģijām;

72.

aicina visas dalībvalstis un ES iestādes sniegt visu nepieciešamo atbalstu P&A saistībā ar novatoriskām tehnoloģijām, piemēram, saistībā ar ūdeņraža dzinējiem degvielas elementiem vai hibrīdiem;

73.

uzsver iespējas, kādas ir informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST), lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību, negadījumiem un enerģijas nelietderīgas izmantošanas, visā ES ieviešot viedās satiksmes kontroles un pārvaldības sistēmas, kas paredzētas, lai nodrošinātu netraucētu satiksmes plūsmu; uzskata, ka, lai nodrošinātu efektīvu transportlīdzekļa un infrastruktūras saziņu, komunikācijas iekārtām visās dalībvalstīs jāatbilst ES standartam;

74.

pauž viedokli, ka īpaši svarīga ir viedā automobiļa iniciatīva (11), “Galileo” un citas programmas, kas veicina automatizētu transporta sistēmu; tāpēc aicina Komisiju stingri atbalstīt šīs izstrādnes;

75.

stingri atbalsta ar IST saistītu inovāciju P&A turpināšanu; uzskata, ka jaunu tehnoloģiju izstrāde ir jāievieš viedā automobiļa iniciatīvā, lai palīdzētu racionalizēt satiksmes plūsmas tādējādi, lai, atvieglojot transportlīdzekļu vadītājiem pieņemt pareizo lēmumu un izvēlēties visīsāko ceļu, transports kļūtu energoefektīvāks; aicina visas ieinteresētās puses, it īpaši dalībvalstis, veikt vajadzīgos pasākumus eCall iniciatīvas īstenošanai;

76.

uzskata darbu pie automatizētām transporta sistēmām par būtisku priekšnoteikumu mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības sekmīgai darbībai un panākumiem centienos samazināt šīs rūpniecības nozares ietekmi uz vidi; uzskata, ka “Galileo” ir jāmin kā piemērs, un tādēļ prioritāram jābūt uzdevumam rast risinājumu “Galileo” finansēšanas problēmai, visām ieinteresētajām pusēm sadarbojoties un dodot kopīgu ieguldījumu šajā projektā;

77.

uzskata, ka Eiropas Jaunrades un tehnoloģiju institūta vienai no pirmajām zinību un jaunrades apvienībām savā darbībā jāparedz CO2 samazināšana transportlīdzekļu tehnoloģijā;

78.

uzskata, ka jānosaka vispārēji nosacījumi, lai padarītu ES autobūves nozari ilgtspējīgu un nodrošinātu tās vietas saglabāšanu tehnoloģiskās, ekoloģiskās un sociālās jomas jaunrades priekšplānā, to atbalstot ar augsti kvalificētu darbaspēku;

79.

atzīst, ka gan ražotājiem, gan piegādātājiem autobūves nozarē ES ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks, — faktors, kas lielā mērā pozitīvi ietekmējis ES autobūves nozares augsto izpildes kvalitāti;

80.

norāda, cik svarīga autobūves nozare ir nodarbinātības, izaugsmes, jaunrades un konkurētspējas ziņā; pauž viedokli, ka būs nepieciešamas būtiskas pārmaiņas autobūves nozarē, kā arī jāveic pielāgojumi politikā, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumu dēļ netiktu samazināts darbavietu skaits;

81.

apgalvo, ka Kopienas tiesību aktos vides, ceļu satiksmes drošības un energoefektivitātes jomā norādīts, ka darba ņēmējiem nepieciešama pienācīga izglītība un arodmācības, lai viņi varētu vieglāk piemēroties izmaiņām, — gan tehniskām, gan attiecībā uz noteikumiem, un lai viņiem būtu attiecīgā darba vai labāka darba perspektīvas;

82.

aicina Komisiju koordinēt struktūrfondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda efektīvu izmantošanu saistībā ar autobūves nozari;

83.

pieprasa, lai Kopiena nesniedz atbalstu tiem uzņēmumiem, kuri pēc tam, kad vienā no dalībvalstīm ir saņēmuši šādu palīdzību, pārvieto ražotnes uz citu valsti, pilnībā neizpildot ar attiecīgo dalībvalsti noslēgtās vienošanās;

84.

uzsver, ka attiecībā uz turpmāko pārstrukturizācijas procesu ES un dalībvalstīm uzmanība ir jāpievērš arī pārstrukturizācijas sekmēšanai, tās radīto seku mazināšanai un jaunu iespēju piedāvāšanai darba ņēmējiem;

85.

uzskata, ka ir jāpastiprina darba ņēmējiem pieejamie informācijas un konsultāciju veidi un mehānismi, izdarot nepieciešamo Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvas 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (12) pārskatīšanu;

86.

apgalvo, ka Eiropas mērogā jāpaplašina apspriešanās ar darba ņēmējiem un jāstiprina viņu tiesības būt informētiem, lai viņi varētu iesaistīties lēmumu pieņemšanā agrīnākā posmā un tādējādi mazinātu pārstrukturizācijas negatīvo ietekmi; tādēļ norāda, cik svarīgs ir priekšlikums par pārstrukturizācijas forumu, atsaucoties uz iepriekšminēto Komisijas paziņojumu par CARS 21 ziņojumu;

87.

aicina sociālos partnerus īstenot atbilstošu politiku attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kurus apdraud nozares pārstrukturizācija;

88.

prasa sniegt plašāku informāciju un vairāk apspriesties ar darba ņēmējiem procesā, kad nozare piemērojas jaunajiem uzdevumiem, kas saistīti ar videi nekaitīgāku transportlīdzekļu izstrādi un ražošanu;

89.

norāda, ka jāpārskata pašreizējās ražotāju un komercaģentu attiecības, kuru ietekme uz ES autobūves nozares konkurētspēju rada nopietnus zaudējumus daudziem MVU šajā nozarē; uzskata, ka sadarbība pētījumu un attīstības jomā un rūpniecības stratēģijās ir jāsekmē uz stabilākiem pamatiem; šajā nolūkā mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt nepieciešamās politikas pamatnostādnes vai izveidot sistēmu, lai stabilizētu šīs attiecības un pārvarētu esošās grūtības;

90.

norāda, ka ir svarīgi sistemātiskāk izmantot Eiropas Investīciju Bankas resursus, lai atbalstītu MVU autobūves nozarē un palīdzētu tiem iegūt pieeju riska kapitālam;

91.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.