27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/4

Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes Ierosme, lai pieņemtu Padomes Lēmumu (… gada …) par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI

(2008/C 54/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2002/187/TI (1) izveidoja Eurojust kā ES struktūru ar juridiskas personas statusu, lai veicinātu un uzlabotu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu kompetentām juridiskām iestādēm.

(2)

Tagad, pēc vairāk kā pieciem gadiem, ir pienācis laiks izvērtēt Eurojust gūto pieredzi un vēl vairāk veicināt šīs struktūras darba efektivitāti, ņemot vērā gūto pieredzi.

(3)

Ir pienācis laiks panākt, lai Eurojust kļūst darbīgāks un lai tuvinātos valstu locekļu statuss.

(4)

Ārkārtas koordinācijas vienības izveide Eurojust ir vajadzīga, lai Eurojust būtu pieejams divdesmit četras stundas diennaktī un dotu iespēju tam iejaukties steidzamos gadījumos.

(5)

Dalībvalstīs būtu jāizveido Eurojust valstu koordinācijas sistēmas, lai koordinētu darbu, ko veic Eurojust valstu korespondenti, valstu korespondenti terorisma jautājumos, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valstu korespondenti, citi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti un pārstāvji kopējo izmeklēšanas grupu tīklā, kas izveidots ar Lēmumu 2002/494/TI (2) (kara noziegumu izmeklēšanas tīkls), ar Lēmumu 2007/845/TI (3) (līdzekļu atguves dienesti) un ar jebkādu turpmāku lēmumu par kontaktpunktu tīklu korupcijas apkarošanai.

(6)

Jāatrisina jautājums par darbību dublēšanos un jāpanāk skaidrība darba dalījumā starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, vienlaikus saglabājot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla specifiku. Saglabājot savu tīkla specifiku, savu statusu valstī un operatīvās spējas, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam būtu jābūt iespējai izmantot Kopienas budžetu darbības izdevumiem.

(7)

Ir jāstiprina arī Eurojust spēja strādāt ar ārējiem partneriem, piemēram, ar trešām valstīm, Eiropolu, OLAF un FRONTEX.

(8)

Būtu jānosaka iespēja Eurojust norīkot darbā tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmumu 2002/187/TI groza šādi.

1)

2. pantā:

a)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Katram valsts loceklim palīdz viens vietnieks un vēl viena persona kā locekļa palīgs. Valsts loceklim vai, ja valsts loceklis nav uz vietas, — viņa vietniekam izvirza prasību, lai viņa pastāvīgā darba vieta būtu Eurojust mītnē. Vajadzības gadījumā un, vienojoties ar 10. pantā minēto kolēģiju, valsts loceklim var palīdzēt vairākas personas vai nu kā palīgi, vai saskaņā ar 30. pantu norīkoti valstu eksperti.”

b)

iekļauj šādus punktus:

“3.   Valsts locekļa prombūtnes gadījumā viņu aizstāj vietnieks. Arī palīgs var aizstāt valsts locekli. Lai aizstātu valsts locekli, vietniekam un palīgam jāatbilst 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

4.   Eurojust ir saistīts arī ar Eurojust valstu koordinācijas sistēmu saskaņā ar 12. pantu. Šīs sistēmas darbības izdevumus var segt no Eurojust budžeta saskaņā ar 33. pantu.

5.   Eurojust ir iespējas nosūtīt tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem.”

2)

4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Eurojust vispārējā kompetencē ir ietverti:

a)

tie noziegumu veidi un tie nodarījumi, attiecībā uz kuriem Eiropols vienmēr ir kompetents rīkoties, ievērojot Eiropola 1995. gada 26. jūlija konvencijas 2. pantu un minētās konvencijas pielikumu;

b)

citi veikti nodarījumi, kā arī a) punktā minētie noziegumu un nodarījumu veidi.”

3)

Iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Ārkārtas koordinācijas vienība (ĀKV)

1.   Lai pildītu uzdevumus ārkārtas situācijās, Eurojust izveido “Ārkārtas koordinācijas vienību” (ĀKV).

2.   ĀKV sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kuri var būt vai nu valstu locekļi vai viņu vietnieki, vai palīgi, kas ir pilnvaroti aizstāt valstu locekļus. ĀKV ir pieejams un spēj rīkoties divdesmit četras stundas diennaktī.

3.   Ja steidzamos gadījumos tiesiskās sadarbības lūgums jāīsteno vairākās dalībvalstīs, kompetentā iestāde var nosūtīt to ĀKV ar savas dalībvalsts pārstāvja ĀKV starpniecību. Attiecīgās dalībvalsts pārstāvis ĀKV nosūta lūgumu kompetentajām iestādēm atbilstīgajās dalībvalstīs izpildei. Ja kompetenta valsts iestāde nav noteikta, vai to nav iespējams noteikt laikus, ĀKV loceklim ir pilnvaras pašam īstenot lūgumu.

4.   Panta 2. punktā minētais pārstāvis var izmantot pilnvaras, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 9.a pantu, lai veiktu papildpasākumus saistībā ar lēmumiem, ko pieņēmusi ĀKV, tostarp vajadzības gadījumā — pilnvaras izpildīt 3. punktā minēto lūgumu.

5.   Eurojust veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valstu iestādes var viegli un katrā laikā tieši sazināties ar ĀKV.”

4)

Lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Eurojust uzdevumi, kas tiek veikti ar tās valstu locekļu starpniecību

1.   Kad Eurojust rīkojas ar tās attiecīgo valstu locekļu starpniecību, tā:

a)

var lūgt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, lai tās sniedz pamatojumu, kāpēc:

i)

uzsākt konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

ii)

akceptēt, ka kāda no tām ir labākā situācijā, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii)

veikt koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

iv)

izveidot kopēju izmeklēšanas grupu atbilstoši attiecīgajiem sadarbības instrumentiem;

v)

nodrošināt to ar jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

vi)

veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus;

vii)

veikt jebkādus citus pamatotus izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas pasākumus;

b)

nodrošina, ka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē cita citu par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko tā jau informēta;

c)

pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

d)

sniedz palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm;

e)

sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;

f)

gadījumos, kas minēti 3. panta 2. un 3. punktā, vienojoties ar kolēģiju, palīdz izmeklēšanā un kriminālvajāšanā lietās, kas attiecas tikai uz vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm;

g)

daļējas vai nepietiekamas tiesiskās palīdzības lūguma izpildes gadījumos var lūgt kompetentās tiesu iestādes veikt papildu izmeklēšanu, lai lūgums būtu pilnībā izpildīts.

2.   Dalībvalstis nodrošina arī to, ka kompetentas valstu iestādes nekavējoties atbild uz lūgumiem, kas izdarīti saskaņā šo pantu.”

5)

7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Eurojust uzdevumi, darbojoties kolēģijas statusā

1.   Kad Eurojust darbojas kā kolēģija, tā:

a)

attiecībā uz 4. panta 1. punktā minēto noziegumu un nodarījumu veidu, norādot iemeslus, var lūgt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes:

i)

uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

ii)

akceptēt, ka kāda no tām ir labākā situācijā, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii)

veikt koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

iv)

izveidot kopēju izmeklēšanas grupu atbilstoši attiecīgajiem sadarbības aktiem;

v)

nodrošināt to ar jebkādu tās uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

b)

nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes informē cita citu par tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko tā pati ir informēta, un kam ir netieša ietekme Savienības mērogā, vai kas varētu ietekmēt dalībvalstis, kurs nav tieši iesaistītas;

c)

pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

d)

sniedz palīdzību, lai uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, jo īpaši, pamatojoties uz Eiropola veiktajām analīzēm;

e)

sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;

f)

var sniegt palīdzību Eiropolam, jo īpaši, nodrošinot to ar atzinumiem, kas balstīti uz Eiropola veiktajām analīzēm;

g)

var sniegt materiāli tehnisko atbalstu gadījumos, kas minēti iepriekš a), c) un d) punktā. Šādā materiāli tehniskā atbalstā var iekļaut palīdzību (rakstiskai) tulkošanai, (mutiskai) tulkošanai un koordinācijas sanāksmju organizēšanai.

2.   Ja divi vai vairāki valstu locekļi nevar vienoties par to, kā rast risinājumu jurisdikcijas kolīziju gadījumos attiecībā uz izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu saskaņā ar 6. pantu, kolēģija sagatavo rakstisku nesaistošu atzinumu par to, kā attiecīgā lieta būtu jāatrisina. Kolēģijas atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Neatkarīgi no noteikumiem, kas iekļauti jebkurā saskaņā ar Līguma VI sadaļu pieņemtā instrumentā, lūgumu iesniedzējas kompetentās iestādes var ziņot Eurojust par jebkuru atteikumu vai problēmu saistībā ar tiesiskās sadarbības lūguma izpildi un var lūgt kolēģiju sagatavot rakstisku nesaistošu atzinumu par to, kā attiecīgā lieta būtu jāatrisina. Kolēģijas atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm.

4.   Pēc attiecīgo valstu kompetento iestāžu lūguma un sadarbībā ar tām kolēģija var pieņemt lēmumu, ka kopējas izmeklēšanas grupas, kas izveidota saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (2000. gada 29. maijs) vai saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām (4), atbilstīgos izdevumus uzskata par Eurojust darbības izdevumiem Līguma 41. panta 3. punkta nozīmē.

6)

8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Eurojust lēmumu ietekme

Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu neizpildīt 6. panta 1 punkta a) apakšpunktā, 6. panta 1 punkta g) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā minēto lūgumu, tās informē Eurojust par savu lēmumu un par šāda lēmuma iemesliem.”

7)

9. pantā:

a)

1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Uz valstu locekļiem saistībā ar to statusu attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuru tie pārstāv. Valsts locekļa pilnvaru termiņš ir vismaz 4 gadi. Izcelsmes dalībvalstis var atjaunot pilnvaru termiņu. Valstu locekļus nedrīkst atcelt pirms termiņa beigām, ja iepriekš par to nav informēta Padome, norādot atcelšanas iemeslu. Ja valsts loceklis ir Eurojust priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, viņa pilnvaru termiņš ir vismaz tik ilgs, lai viņš varētu īstenot savas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieka funkcijas visā amata termiņā, uz kuru ievēlēts.

2.   Visu informāciju, ar ko savstarpēji apmainās Eurojust un dalībvalstis, tostarp lūgumus, kas iesniegti saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu, sūta ar valstu locekļu starpniecību.”

b)

Svītro 3. punktu.

c)

4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Lai varētu izpildīt Eurojust mērķus, valstu locekļiem ir pilnīga pieeja:

a)

informācijai, kas iekļauta šādos reģistros:

i)

valsts ziņās par personu agrāk saņemtiem sodiem;

ii)

apcietināto personu reģistros;

iii)

izmeklēšanu reģistros;

iv)

DNS reģistros;

b)

citiem savas dalībvalsts reģistriem, kas nav minēti a) apakšpunktā, kuros iekļauta informācija, kas viņam vajadzīga, lai pildītu uzdevumus.”

d)

Iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a   Pieejas praktiskie nosacījumi, kas minēti 4. punktā, ir vismaz tādi paši, kā paredzēts valstu tiesību aktos par prokuroru, tiesnesi vai policistu, kam piemīt līdzvērtīga kompetence.”

e)

Svītro 6. punktu.

8)

Iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Valsts locekļa pilnvaras, kas tam piešķirtas valsts mērogā

1.   Katra dalībvalsts nosaka tiesu varas pilnvaru veidu un apjomu, ko tā piešķir savas valsts locekļiem attiecībā uz tiesisko sadarbību šīs valsts teritorijā. Šajās pilnvarās iekļauj vismaz šādas līdzvērtīgas pilnvaras:

a)

saņemt tiesiskās sadarbības lūgumus, nodot tos tālāk, sagatavot to izpildi, sniegt papildu informāciju par tiem un pārraudzīt to izpildi attiecībā uz instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma VI sadaļu, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējās atzīšanas principu;

b)

sagatavot saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (2000. gada 29. maijs) vai saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām paredzēto kopējo izmeklēšanas grupu izveidi un piedalīties tajās attiecībā uz savu valsti; tas attiecas arī uz visām kopējām izmeklēšanas grupām, kuras atbalsta Eurojust saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 4. punktu;

c)

veikt visus uzdevumus, kādus veic kompetentas valstu iestādes attiecībā uz Eiropola analīzes darba datnēm.

2.   Valstu locekļi, būdami valstu tiesu iestādes, ar kompetentas valsts iestādes piekrišanu vai pēc tās lūguma, ko sniedz katrā gadījumā atsevišķi, var īstenot šādas deleģētas pilnvaras:

a)

izdot un izpildīt tiesiskās sadarbības lūgumus attiecībā uz instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma VI sadaļu, tostarp instrumentiem, kas izraisa savstarpējās atzīšanas principu;

b)

izdot rīkojumus veikt kratīšanas un konfiskācijas pasākumus;

c)

atļaut kontrolētās piegādes un koordinēt tās.

3.   Steidzamos gadījumos un gadījumos, ja kompetenta valsts iestāde nav noteikta vai to nav iespējams noteikt laikus, valstu locekļi var atļaut kontrolētās piegādes un koordinēt tās.

4.   Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās pilnvaras pirmajā instancē vienmēr īsteno kompetenta valsts iestāde.

5.   Ja 1. un 3. punktā minētās pilnvaras īstenojis valsts loceklis, par to tūdaļ informē kompetento iestādi.

6.   Ja konstitucionālie noteikumi par pilnvaru sadalījumu starp prokuroriem un tiesnešiem nepieļauj piešķirt daļu vai visas pilnvaras, kas minētas šā panta 1., 2. un 3. punktā, kā arī 5.a panta 3. punktā, valsts loceklim, tā kompetencē ietilpst vismaz iesniegt lūgumus iestādei, kas kompetenta īstenot šādas pilnvaras.

7.   Atbilstoši katras dalībvalsts starptautiskajām saistībām, tā nosaka arī valsts locekļa tiesības veikt darbību attiecībā uz ārvalstu tiesu iestādēm.

8.   Ieceļot savu valsts locekli un, ja nepieciešams, jebkurā citā laikā, dalībvalsts paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam savu lēmumu par 1.–3. punkta īstenošanu, lai Padomes Ģenerālsekretariāts var informēt citas dalībvalstis. Dalībvalstis uzņemas akceptēt un atzīt šādi piešķirtas prerogatīvas, ciktāl tās atbilst starptautiskām saistībām.

9.   Veicot savus uzdevumus, valsts loceklis, ja vajadzīgs, dara zināmu, vai viņš rīkojas saskaņā ar tiesu varas pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar šo pantu.”

9)

10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Padome, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas paredzēta 23. pantā attiecībā uz personas datu apstrādes noteikumiem, apstiprina Eurojust reglamentu attiecībā uz Kolēģijas priekšlikumu, ko iepriekš Kolēģija pieņēmusi ar divu trešdaļu vairākumu. Var noteikt, ka tie reglamenta noteikumi, kas attiecas uz personas datu apstrādi, Padomei jāapstiprina atsevišķi.”

10)

12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Valsts Eurojust koordinācijas sistēma

1.   Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākus Eurojust valsts korespondentus.

2.   Katra dalībvalsts izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu tā darba koordināciju, ko veic:

a)

Eurojust valstu korespondenti;

b)

valstu korespondenti terorisma jautājumos;

c)

valstu korespondenti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā un ne vairāk kā trīs citi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti;

d)

valstu locekļi vai kontaktpunkti kopējo izmeklēšanas grupu tīklā un tīklos, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu 2002/494/TI (5) (kara noziegumu izmeklēšanas tīkli), ar Lēmumu 2007/845/TI (6) (līdzekļu atguves dienesti) un ar jebkādu turpmāku lēmumu par kontaktpunktu tīklu korupcijas apkarošanai.

3.   Personas, kas minētas 1. un 2. punktā, saglabā savu amatu un statusu atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

4.   Viens no Eurojust valsts korespondentiem ir atbildīgs par valsts Eurojust koordinācijas sistēmas darbību.

5.   Valsts Eurojust koordinācijas sistēma:

a)

ir savienota ar Eurojust lietu pārvaldības sistēmu;

b)

palīdz Eurojust noteikt, vai ar attiecīgo lietu būtu jānodarbojas Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam;

c)

veicina Eurojust uzdevumu veikšanu dalībvalstī, jo īpaši — dodot iespēju valsts loceklim noteikt īstās iestādes tiesiskās sadarbības lūgumu izpildei;

d)

uztur ciešus sakarus ar Eiropola valsts biroju un jo īpaši:

i)

saņem informāciju un apspriežas par attiecīgās dalībvalsts dalību analīzes darba datnē un saņem informāciju par šādas analīzes darba datnes darbību un rezultātiem;

ii)

saņem informāciju par jebkuru Eiropola lūgumu sākt izmeklēšanu vai izveidot kopējas izmeklēšanas grupu un informēt valsts Eiropola nodaļu par šādiem Eurojust paustiem lūgumiem.

6.   Attiecības starp valsts locekli un valsts korespondentiem nekavē tiešo saikni starp valsts locekli un tā kompetentajām iestādēm.

7.   Nekas šajā pantā nav jāsaprot tā, ka tas ietekmē tiešus sakarus starp kompetentām tiesu iestādēm, kā paredzēts tiesiskās sadarbības instrumentos, piemēram, 6. pantā Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (2000. gada 29. maijs).

8.   Valsts Eurojust koordinācijas sistēmas izdevumus, piemēram, nomas maksu, izdevumus par iekārtām, telekomunikācijām un algām administratīvajiem darbiniekiem var uzskatīt par Eurojust darbības izdevumiem saskaņā ar 30. pantu.

11)

13. pantā:

a)

2. punktā:

i)

vārdus “saskaņā ar 9. pantu,” svītro;

ii)

punkta beigās pievieno šādu jaunu teikumu: “Jo īpaši nekavējoties informē tos valstu locekļus, kuri vēl nav informēti par lietu, kas uz tiem attiecas.”

b)

Pievieno šādus jaunus punktus:

“3.   Šis pants neskar pārējos pienākumus saistībā ar informācijas iesniegšanu Eurojust, tostarp Padomes Lēmumu 2005/671/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (7).

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valstu locekļi ir informēti par kopējas izmeklēšanas grupas sagatavošanu vai nu saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (2000. gada 29. maijs) vai saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/465/TI, kā arī par turpmāko attīstību saistībā ar šādām grupām.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka to valsts loceklis ir informēts laikus, agrīnā stadijā un tiklīdz ir pieejama informācija par visām Eurojust pārziņā esošām kriminālizmeklēšanām, kas attiecas uz trim vai vairāk valstīm, no kurām divas vai vairākas ir dalībvalstis, un ciktāl tas vajadzīgs, lai Eurojust varētu pildīt savas funkcijas, jo īpaši ja vajadzīgi paralēli tiesiskas palīdzības lūgumi vairākās valstīs vai ja ir vajadzīgs Eurojust koordinācijas darbs, vai arī pozitīvu vai negatīvu jurisdikcijas konfliktu gadījumos. Dalībvalstis nodrošina to, ka pienākumu ziņot pārrauga valsts mērogā.

6.   Kā pirmo soli dalībvalstis īsteno 5. punktu attiecībā uz lietām par šādiem nodarījumiem:

a)

narkotiku neatļauta tirdzniecība;

b)

cilvēku un ieroču neatļauta tirdzniecība;

c)

kodolatkritumu neatļauta tirdzniecība;

d)

mākslas darbu neatļauta tirdzniecība;

e)

apdraudētu sugu tirdzniecība;

f)

cilvēku orgānu tirdzniecība;

g)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

h)

krāpšana, tostarp krāpšana, kas skar Kopienas finanšu intereses;

i)

viltošana, tostarp euro viltošana;

j)

terorisms, tostarp terorisma finansēšana;

k)

noziegumi pret vidi;

l)

citi organizētās noziedzības veidi.

7.   Nodarījumiem, kas nav uzskaitīti 6. punktā, dalībvalstis piemēro šā panta 5. punktu trīs gados, ko paredz 2. punkts.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts loceklis ir informēts arī par:

a)

visiem tiesiskās sadarbības lūgumiem attiecībā uz instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma VI sadaļu, tostarp instrumentiem, kas rada sekas saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu, kurus nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes gadījumos, kad iesaistītas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

b)

visiem kontrolētas piegādes un slepenas izmeklēšanas gadījumiem, kad iesaistītas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

c)

visiem atteikumiem izpildīt tiesiskās sadarbības lūgumus attiecībā uz saskaņā ar Līguma VI sadaļu pieņemtiem instrumentiem, kas rada sekas saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu;

d)

visiem savstarpējas tiesiskās sadarbības lūgumiem no valsts, kas nav dalībvalsts, ja šķiet, ka šie lūgumi ir daļa no izmeklēšanas, ar kuru saistīti citi tās pašas valsts, kas nav dalībvalsts, sūtīti lūgumi vismaz divām dalībvalstīm.

9.   Turklāt kompetentās iestādes sniedz valsts loceklim jebkuru citu informāciju, ko valsts loceklis uzskata par vajadzīgu savu uzdevumu veikšanai.

10.   Šajā pantā minēto informāciju nosūta uz Eurojust strukturētā veidā.

12)

Iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Informācija, ko Eurojust sniedz valstu iestādēm

1.   Eurojust pēc savas ierosmes sniedz valstu kompetentām iestādēm informāciju un papildu ziņas par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau iekļautas lietu pārvaldības sistēmā.

2.   Turklāt, ja kompetenta valsts iestāde lūdz Eurojust sniegt informāciju, Eurojust nosūta informāciju laikā, ko lūdz minētā iestāde.”

13)

14. panta 4. punktā un 16. panta 1. punktā vārdus “datu indekss” aizstāj ar vārdiem “datus saturoša lietu pārvaldības sistēma” attiecīgā gramatiskā locījumā.

14)

15. panta 4. punktā, 16. panta 1. punktā un 16. panta 2. punktā vārdu “indekss” aizstāj ar vārdiem “lietu pārvaldības sistēma” attiecīgā gramatiskā locījumā.

15)

15. pantā:

a)

1. punktā:

i)

pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“1.   Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, Eurojust var apstrādāt tādu personu datus, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem nozieguma veidiem un nodarījumiem, kas formulēti 4. pantā:”;

ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“l)

tālruņa numuri, transportlīdzekļu reģistrācijas dati, e-pasta konti, dati, kas saistīti ar tālruņa un e-pasta trafiku, ziņas par DNS un fotogrāfijas.”

b)

2. punktā svītro vārdu “tikai”.

16)

16. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Lietu pārvaldības sistēma dod iespēju ievadīt datus un piekļūt tiem valstu mērogā. Ciktāl tas atbilst šajā lēmumā iekļautajiem datu aizsardzības noteikumiem, lietu pārvaldības sistēmu var savienot ar drošu telekomunikāciju tīklu, kas minēts 10. pantā Padomes Lēmumā …/…/TI (… gada …) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.” .

17)

23. pantā 10. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Apvienotās uzraudzības iestādes Sekretariāts var izmantot ar Padomes Lēmumu 2000/641/TI izveidotā sekretariāta īpašo pieredzi.”

18)

26. pantā:

a)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Dalībvalstis nodrošina to, ka Kolēģija faktiski var atvērt Eiropola analīzes darba datni un piedalīties tās izstrādē.”

b)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, pamatojoties uz pārrunām un papildināmību, uztur savstarpējas privileģētas attiecības, jo īpaši ar valsts locekli, tās pašas dalībvalsts Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem un Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

a)

Eurojust ir piekļuve centralizētai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla informācijai saskaņā ar 8. pantu Lēmumā …/…/TI un nodrošinātu telekomunikāciju tīklu, kas izveidots saskaņā ar minētā lēmuma 10. pantu;

b)

neskarot šā lēmuma 13. pantu, un saskaņā ar 4. panta 4. punktu Lēmumā …/…/TI, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti katrā atsevišķā gadījumā informē Eurojust par lietām, kurās iesaistītas divas dalībvalstis un kas attiecas uz Eurojust kompetenci:

—

gadījumos, ja pastāv ticama iespēja, ka var izveidoties jurisdikcijas kolīzija,

vai

—

gadījumos, kad ir noraidīts tiesiskās sadarbības lūgums attiecībā uz instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma VI sadaļu, tostarp instrumentiem, kas izraisa savstarpējās atzīšanas principu.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti, katrā atsevišķā gadījumā informē Eurojust arī par visiem gadījumiem, kas ir Eurojust kompetencē un kuros iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis.

Valstu locekļi katrā atsevišķā gadījumā informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus par visām tām lietām, ar kurām tīkls, domājams, varētu labāk tikt galā;

c)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāts ir Eurojust Sekretariāta sastāvdaļa. Tas darbojas kā atsevišķa un autonoma vienība. Tas var izmantot Eurojust resursus, kas vajadzīgi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai. Noteikumus, ko piemēro Eurojust personālam, piemēro arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāta personālam, ja tas nav pretrunā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāta darbības neatkarības principu;

d)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu atbalsta Eurojust administrācija. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izdevumus var segt no Eurojust budžeta saskaņā ar 33. pantu;

e)

Eurojust valstu locekļi var apmeklēt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmes pēc Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzaicinājuma. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus atsevišķos gadījumos var uzaicināt apmeklēt Eurojust sanāksmes;

f)

kopējo izmeklēšanas grupu tīkla sekretariāts un to tīklu sekretariāti, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu 2002/494/TI (kara noziegumu izmeklēšanas tīkli), ar Lēmumu 2007/845/TI (līdzekļu atguves dienesti) un ar jebkādu turpmāku lēmumu par kontaktpunktu tīklu korupcijas apkarošanai, ietilpst Eurojust Sekretariātā un darbojas kā atsevišķas un autonomas vienības. Tie var izmantot Eurojust resursus, kas vajadzīgi, lai pildītu attiecīgos uzdevumus. Noteikumus, ko piemēro Eurojust personālam, piemēro arī minēto sekretariātu personālam, ja tas nav pretrunā ar šo sekretariātu darbības neatkarības principu; Eurojust administrācijas direktors ieceļ tīklu sekretariātu ģenerālsekretāru, kas darbojas viņa padotībā;”

c)

pievieno šādus punktus:

“7.   Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības pārvaldei pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), ciktāl tas ir būtiski Eurojust uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai, ņemot vērā vajadzību izvairīties no darbību dublēšanas. Šādas sadarbības būtiskos elementus nosaka nolīgumā, ko, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi par datu aizsardzības noteikumiem, apstiprina Padome.

8.   Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar Kopīgo situāciju centrs (Sitcen), ciktāl tas ir būtiski Eurojust uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai, ņemot vērā vajadzību izvairīties no darbību dublēšanas. Šādas sadarbības būtiskos elementus nosaka nolīgumā, ko, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi par datu aizsardzības noteikumiem, apstiprina Padome.

9.   Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar Interpolu, ciktāl tas ir būtiski Eurojust uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai, ņemot vērā vajadzību izvairīties no darbību dublēšanas. Šādas sadarbības būtiskos elementus nosaka nolīgumā, ko, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi par datu aizsardzības noteikumiem, apstiprina Padome.

10.   Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar Pasaules Muitas organizāciju, ciktāl tas ir būtiski Eurojust uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai, ņemot vērā vajadzību izvairīties no darbību dublēšanas. Šādas sadarbības būtiskos elementus nosaka nolīgumā, ko, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi par datu aizsardzības noteikumiem, apstiprina Padome.”

19)

Iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Tiesneši koordinatori, kas norīkoti uz trešām valstīm

1.   Lai veicinātu tiesisko sadarbību, Eurojust var norīkot tiesnešus koordinatorus uz trešo valsti saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar uzņēmēju valsti un ko apstiprina Padome. Tiesnesis koordinators ir Eurojust pārstāvis, palīgs, valsts loceklis vai maģistrāts, kas norīkots uz Eurojust. Lai Eurojust vārdā norīkotu tiesnesi koordinatoru, pirms tam ir jāsaņem maģistrāta un viņa dalībvalsts piekrišana.

2.   Saskaņā ar 1. punktu norīkotie tiesneši koordinatori darbojas Eurojust un dalībvalstu kompetento iestāžu vajadzībām. Eurojust norīkotu tiesnešu koordinatoru darbību pārrauga Apvienotā uzraudzības iestāde. Reizi gadā viņi iesniedz ziņojumu Eurojust Kolēģijai, kas atbilstīgā veidā informē Padomi un Eiropas Parlamentu par viņu darbību. Tiesneši koordinatori informē arī valstu locekļus un valstu kompetentās iestādes visos gadījumos, kas attiecas uz attiecīgo dalībvalsti.

3.   Valstu kompetentās iestādes un tiesneši koordinatori, kas minēti 1. punktā, var izveidot tiešus savstarpējus sakarus. Tādā gadījumā tiesnesis koordinators informē attiecīgo valsts locekli par šādiem sakariem.

4.   Šā panta 1. punktā minētiem tiesnešiem koordinatoriem ir pieslēgums lietu pārvaldības sistēmai.

5.   Eurojust norīkotu tiesnešu koordinatoru atbilstīgus izdevumus trešā valstī uzskata par darbības izdevumiem Līguma 41. panta 3. punkta nozīmē. Pirms uzsākt sarunas ar trešo valsti, Padome dod savu piekrišanu. Eurojust informē Padomi par plāniem uzsākt šādas sarunas, un Padome, ja uzskata par vajadzīgu, var sagatavot secinājumus.”

20)

Iekļauj šādus pantus:

“27.a pants

Tiesiskās sadarbības lūgumi no trešām valstīm

1.   Eurojust koordinē trešo valstu iesniegtu tiesiskās sadarbības lūgumu izpildi, ja šie lūgumi ir vienas un tās pašas izmeklēšanas sastāvdaļa un vajadzīga to izpilde vismaz divās dalībvalstīs.

2.   Panta 1. punktā minētos lūgumus var saņemt Eurojust tieši, ja tas ir atbilstīgi instrumentiem, ko piemēro attiecībām starp attiecīgo trešo valsti un Eiropas Savienību vai attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Panta 1. punktā minētos lūgumus var nosūtīt Eurojust arī valsts kompetentā iestāde, rīkojoties vai nu pēc savas ierosmes, vai tādēļ, ka Eurojust iejaukšanos lūgusi attiecīgā trešā valsts.

4.   Steidzamos gadījumos ar šā panta 1. punktā minētajiem lūgumiem var nodarboties 5.a pantā minētā Ārkārtas koordinācijas vienība.”

“27.b pants

Atbildība

1.   Eurojust atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Nelīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 24. pantu atlīdzina jebkādus zaudējumus, kas radušies Eurojust Kolēģijas vai darbinieku vainas dēļ, veicot savus darba pienākumus, neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktos paredzētajām dažādajām zaudējumu atlīdzināšanas procedūrām.

3.   Panta 2. punktu piemēro arī zaudējumiem, kas radušies valsts locekļa vainas dēļ, viņam veicot savus pienākumus, izņemot gadījumos, ja viņš rīkojas, pamatojoties uz pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 9.a pantu.

4.   Cietušajai pusei ir tiesības prasīt, lai Eurojust atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.

5.   Dalībvalstu tiesas, kuru kompetencē ir risināt strīdus par Eurojust atbildību šā panta izpratnē, nosaka, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (8).

21)

29. pantā:

a)

1. punktā vārdu “vienbalsīgi” aizstāj ar “ar divu trešdaļu vairākumu”;

b)

2. punktā otro teikumu “Pilnvaru termiņš ir pagarināms” aizstāj ar “To var pagarināt vienu reizi bez pieteikumu konkursa izsludināšanas, ar noteikumu, ka Kolēģija pieņem attiecīgu lēmumu ar trīs ceturtdaļu vairākumu un ieceļ administratīvo direktoru ar tādu pašu balsu vairākumu.”

22)

32. pantu groza šādi:

—

nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai” un

—

iekļauj šādu punktu:

“3.   Komisija vai Padome var lūgt Eurojust atzinumu par visiem to instrumentu projektiem, ko gatavo saskaņā ar Līguma VI sadaļu.”

23)

33. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja valstu locekļi, viņu vietnieki, palīgi un personas Eurojust valsts koordinācijas sistēmā rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgie izdevumi, arī Eurojust personāla izdevumi, ir uzskatāmi par darbības izdevumiem Līguma 41. panta 3. punkta nozīmē.”

24)

Lēmuma 35. panta 1. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Pirms nosūtīt aplēsi Komisijai, apspriežas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu saskaņā ar tā noteiktajiem praktiskajiem pasākumiem.”

25)

41. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“41. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis informē Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātu par visām izmaiņām valstu locekļu, viņu vietnieku un palīgu sastāvā, kā arī par izmaiņām 12. panta 1. un 2. punktā minētajos vārdos un kontaktinformācijā. Ģenerālsekretariāts uztur atjauninātu sarakstu par šīm personām un paziņo viņu vārdus un kontaktinformāciju visām dalībvalstīm un Komisijai.

2.   Ieceļot valsts locekli vai jebkurā citā atbilstīgā laikā, katra dalībvalstis saskaņā ar 9.a panta 4. punktu informē Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātu par pilnvarām, kas piešķirtas valsts loceklim saskaņā ar šo pantu.

3.   Valsts locekļa oficiālā iecelšana notiek dienā, kad Padomes Ģenerālsekretariāts saņem 1. punktā minētos oficiālo paziņojumu.”

26)

42. panta pašreizējo daļu numurē kā 1. punktu un iekļauj šādu punktu:

“2.   Komisija regulāri pārbauda, kā dalībvalstis īsteno šo lēmumu, un iesniedz par to ziņojumu Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par to, kā uzlabot tiesisko sadarbību un Eurojust darbību. Tas jo īpaši attiecas uz Eurojust spēju sniegt atbalstu dalībvalstīm terorisma apkarošanā…”

2. pants

Transponēšana

Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina savas valsts tiesību aktu atbilstību šim lēmumam, tiklīdz iespējams, un ne vēlāk par … (9).

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

…

(1)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/659/TI (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.)

(2)  Padomes Lēmums 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.).

(4)  OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.”

(5)  Padomes Lēmums 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.).”

(7)  OV L 253, 29.9.2005., 22. lpp.”

(8)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).”

(9)  2 gadi pēc šī lēmuma stāšanās spēkā.