[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 16.12.2008 COM(2008) 886 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā 1. IEVADS Atjauninātā Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai[1] izstrādāta ar mērķi panākt stabilu, ilgstošu izaugsmi un radīt vairāk un labākas darbavietas. Turklāt 2001. gada baltās grāmatas vidusposma pārskatā[2] uzsvērta inovāciju būtiskā nozīme, lai Eiropā nodrošinātu ilgtspējīgu, efektīvu un konkurētspējīgu mobilitāti. Šādā kontekstā Eiropas transporta sistēmai jāpārvar vairākas nopietnas grūtības, lai tā varētu pilnībā apmierināt Eiropas ekonomikas un sabiedrības vajadzības attiecībā uz mobilitāti. - Tiek lēsts, ka ceļu satiksmes pārslogotība skar 10 % ceļu tīkla un ik gadu liek zaudēt 0,9-1,5 % no ES IKP[3]. - Autotransports rada 72 % no kopējās ar transportu saistītās CO2 emisijas, kas laikā no 1990. līdz 2005. gadam palielinājusies par 32 %[4]. - Lai gan mirstība ceļu satiksmes negadījumos samazinās (-24 % kopš 2000. gada ES 27 valstīs), tomēr nāves gadījumu skaits (42 953 bojāgājušie 2006. gadā) vēl aizvien par 6 000 pārsniedz laikposmam no 2001. līdz 2010. gadam paredzēto mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50 %[5]. Šo problēmu risināšana kļūst aizvien neatliekamāka, jo tiek prognozēts, ka laikposmā no 2000. līdz 2020. gadam kravu pārvadājumu apjoms palielināsies par 50 %, bet pasažieru pārvadājumu – par 35 %[6]. Galvenie no šīm problēmām izrietošie politikas mērķi ir transportu un satiksmi padarīt: - tīrāku, - efektīvāku, tostarp energoefektīvāku[7], - drošāku un neapdraudētāku. Tomēr ir skaidrs, ka tradicionāli risinājumi, kā jaunas infrastruktūras izveide, nedos vajadzīgos rezultātus tādā laikā, kas atbilstu šo problēmu vērienīgumam. Lai panāktu strauju progresu, ko prasa risināmo problēmu neatliekamība, nepārprotami ir vajadzīgi novatoriski risinājumi. Šobrīd ir īstais laiks, lai inteliģentajām transporta sistēmām atvēlētu tām pienākošos vietu jūtamu rezultātu sasniegšanai. 2. INTELIģENTāS TRANSPORTA SISTēMAS "Inteliģentās transporta sistēmas" ir informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) izmantošana transporta jomā. Šīs lietotnes tiek izstrādātas dažādiem transporta veidiem un sadarbībai starp tiem (tostarp transporta mezgliem). Gaisa transporta jomā SESAR [8] būs pamats jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības īstenošanai. Lai pārvaldītu ūdensceļu izmantošanu un kravu pārvadājumus, iekšējos ūdensceļos ievieš Upju informācijas pakalpojumu sistēmu ( RIS ). Dzelzceļa tīklā pakāpeniski ievieš Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmu ( ERTMS ) un Dzelzceļa kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu sistēmu ( TAF-TSI ). Kuģu satiksmē ir ieviestas SafeSeaNet un Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas ( VTMIS ) un notiek virzība uz Automātiskās identifikācijas sistēmas ( AIS ) un Sistēmas identifikācijai un līdzsekošanai lielos attālumos ( LRIT ) ieviešanu. Inteliģento transporta sistēmu lietotņu piemēri autotransporta jomā ietver pilsētu un automaģistrāļu satiksmes pārvaldības un kontroles sistēmas, nodevu elektronisku iekasēšanu un maršruta navigāciju. Tomēr līdz šim nav bijis līdzīgas, saskaņotas Eiropas mēroga sistēmas autotransporta kombinēšanai ar citiem transporta veidiem. 3. DARBīBAS JOMA Šā rīcības plāna mērķis ir paātrināt un koordinēt inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešanu autotransporta jomā, tostarp veidojot saskarnes ar citiem transporta veidiem. Rīcības plānā ieskicētas sešas prioritārās rīcības jomas. Katrai jomai noteiktas konkrētas darbības un precīzs to izpildes termiņš. Tās īstenojot un izveidojot pamatu procedūru un specifikācijas definēšanai, dalībvalstīm un ieinteresētajām aprindām tiks dota motivācija iesaistīties. Visbeidzot, šis rīcības plāns palīdzēs apvienot pieejamos resursus un līdzekļus, lai radītu būtisku Eiropas Savienības pievienoto vērtību. 4. KāPēC EIROPAI IR JāPIEVēRšAS ITS JAUTāJUMU RISINāšANAI? ITS var dot nenoliedzamas priekšrocības transporta efektivitātes, ilgtspējības, drošuma un drošības ziņā, vienlaikus dodot ieguldījumu ES iekšējā tirgus pilnveidē un konkurētspējas mērķu īstenošanā. Eiropā šajā nozarē kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir veikti vairāki pasākumi. Tie parasti bija vērsti uz konkrētām jomām, kā "tīrs" un energoefektīvs transports, satiksmes pārslogotība, satiksmes pārvaldība, ceļu satiksmes drošība, komercpārvadājumu drošība vai mobilitāte pilsētās, tomēr bieži vien šie pasākumi tika veikti nekoordinētā un fragmentētā veidā. Lai novērstu nesaskanīgu ITS lietotņu un pakalpojumu rašanos, neraugoties uz jau paveikto, daži jautājumi jārisina no Eiropas skatpunkta: ģeogrāfiskā nepārtrauktība, pakalpojumu un sistēmu sadarbspēja un standartizācija. Tam būtu jāveicina Eiropas mēroga lietotņu izveide, jānodrošina precīzi un ticami dati reālā laikā un pienācīgi jāaptver visi satiksmes veidi. 4.1. "Zaļāks" transports ITS lietotnēm ir būtiska nozīme "zaļāka" transporta[9] ieviešanā. Ar elektronisko nodevu iekasēšanas sistēmu palīdzību veikta diferencētas maksas iekasēšana par transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas pa noteiktiem ceļiem, ir veids, kā ietekmēt satiksmes pieprasījumu. ITS lietotnes brauciena plānošanai, dinamiskai, transportlīdzeklī integrētai navigācijai un ekonomiskas braukšanas atbalstam veicina arī pārslogotības mazināšanos, videi draudzīgāku mobilitāti un mazāku enerģijas patēriņu. "Zaļie transporta koridori"[10] ir ES mēroga iniciatīva integrētu kravu pārvadājumu koncepcijas popularizēšanai, transporta veidiem savstarpēji papildinot citam citu, lai rastu videi draudzīgākas alternatīvas tālsatiksmes pārvadājumiem starp loģistikas mezgliem. Šā mērķa sasniegšanai būtiska ir modernu ITS tehnoloģiju pieejamība. 4.2. Transporta efektivitātes uzlabošana Preču ražošana un izplatīšana balstās uz efektīvām un rentablām multimodālām loģistikas ķēdēm, ar kuru palīdzību organizē preču pārvadājumus ES un ārpus tās, jo īpaši tad, ja pastāv piegādes kavējuma risks. ITS rīki ir galvenais faktors, kas dara iespējamu šādu loģistikas ķēžu pārvaldību, it sevišķi uzturot elektronisku informāciju, lai nodrošinātu preču fiziskās plūsmas izsekojamību (e-Krava). Reālā laika satiksmes un brauciena informācijas ( RTTI ) pakalpojumus, kas aizvien vairāk tiek apvienoti ar satelītnavigāciju, mobilitātes veicināšanai šobrīd piedāvā gan no publiskiem, gan privātiem informācijas avotiem. Daudzās Eiropas daļās ar ITS palīdzību jau tiek likti pamati efektīvai starppilsētu un pilsētas satiksmes pārvaldībai, veicināta transporta veidu nomaiņa galvenajos transporta mezglos un pārsēšanās/pārkraušanas punktos. Ilgākā laikā kooperatīvas sistēmas, kuru pamatā ir sakari un informācijas apmaiņa starp transportlīdzekļiem (T-T), starp transportlīdzekli un infrastruktūru (T-I) un starp infrastruktūrām (I-I), un attiecīgā gadījumā GNSS [11] pozicionēšanas un laika noteikšanas pakalpojumi, pilnībā pierādīs savas iespējas. 4.3. Ceļu satiksmes drošuma un drošības uzlabošana Izpēte un pirmie ieviešanas mēģinājumi ir pierādījuši, ka tādām autovadītāja palīdzības sistēmām kā elektroniskā stabilitātes kontrole ( ESC ), adaptīvā kruīzkontrole ( ACC ), laterālā kontrole (brīdinājums par izbraukšanu no joslas un joslas maiņas palīdzības sistēma), sistēma brīdināšanai par sadursmi un avārijas bremzēšanas sistēma, un citām lietotnēm, kā eCall (ārkārtas izsaukums), autovadītāja modrības uzraudzības sistēmas, brīdinājuma signāls par ātruma pārsniegšanu ( speed alert ) un startera bloķēšana, ja atļautais alkohola līmenis asinīs ir pārsniegts ( alcohol-lock ), ir liels potenciāls ceļu satiksmes drošuma uzlabošanā. ESC un eCall vien[12], ja tās tiktu pilnībā ieviestas, Eiropas Savienībā varētu glābt līdz pat 6 500 dzīvības gadā. Vajadzētu labāk izmantot jaunākās aktīvās ceļu satiksmes drošuma sistēmas un mūsdienīgas autovadītāja palīdzības sistēmas, kas pierādījušas savas priekšrocības, uzlabojot transportlīdzeklī esošo personu un citu satiksmes dalībnieku (tostarp neaizsargāto satiksmes dalībnieku) drošību. Eiropas principu deklarācija attiecībā uz cilvēka un mašīnas saskarni ( HMI )[13] jāpaplašina, lai pavērtu iespējas portatīvo ierīču izplatībai. Navigācijas un uzraudzības un izsekošanas sistēmas var palīdzēt veikt ceļā esošu transportlīdzekļu un kravu novērošanu no attāluma, piem., bīstamu kravu vai dzīvu dzīvnieku pārvadājumos. Tās var kravas automobiļu vadītājiem norādīt ceļu uz drošām stāvvietām, palīdzēt pildīt spēkā esošos noteikumus par braukšanas un atpūtas laiku, un tām vajadzētu atbalstīt jaunās paaudzes digitālos tahogrāfus. 4.4. ES pievienotā vērtība ITS ieviešanā ITS potenciālu iespējams realizēt vienīgi tad, ja to ieviešanu Eiropā, kas šobrīd notiek ierobežoti un sadrumstaloti, pārveidos visu ES aptverošā procesā. Šādā ziņā ITS ieviešanu kavējošo šķēršļu novēršana būs centrālais faktors. ES ir nepārprotams uzdevums izveidot īstos pamatnosacījumus ITS paātrinātai un koordinētai ieviešanai: politikas prioritātes, vispārēju ITS komponentu izvēle koplietošanai vai atkārtotai izmantošanai un vienošanās par precīziem termiņiem. Kopīga Eiropas mēroga rīcība var dot šādu tiešo ieguldījumu: - risināt ITS ieviešanas sarežģītos aspektus, ņemot vērā procesā iesaistīto dalībnieku lielo skaitu un vajadzību nodrošināt sinhronizāciju gan ģeogrāfiski, gan starp dažādiem dalībniekiem, - atbalstīt mūsdienīgu, iedzīvotājiem sniegtu mobilitātes pakalpojumu nonākšanu tirgū, vienlaikus popularizējot sabiedrisko transportu kā alternatīvu personīgā automobiļa izmantošanai, - dot iespēju izmantot apjomradītu ietekmi, lai ITS ieviešana būtu rentablāka, ātrāka un mazāk riskanta, - paātrināt ITS ieviešanas pašreizējo tempu autotransportā un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību visā Kopienā, - nostiprināt Eiropas ITS nozares vadošo lomu pasaules tirgos, veicinot novatorisku ražojumu piegādi un pakalpojumu sniegšanu automobiļu ražotājiem, pārvadātājiem, loģistikas uzņēmumiem un lietotājiem. Lai īstenotu šos mērķus, ES var izmantot vairākus līdzekļus: finansiālu atbalstu, standartizācijas iniciatīvas, likumdošanas un citus pasākumus. 5. APSPRIEDES Šis rīcības plāns tika sagatavots, pamatojoties uz plašā apspriešanas procesā izteiktajiem ieinteresēto aprindu viedokļiem. Viedokļi tika apkopoti četros veidos: i) sarunās ar augsta līmeņa ieinteresētajām personām no privātā un publiskā sektora; ii) darbsemināros; iii) internetā veiktā aptaujā; iv) mērķtiecīgās apspriedēs ieinteresēto aprindu forumos. Sarunās noteica dažas galvenās vajadzības. ITS ieviešana jāvirza politiski un skaidri jānosaka atbildības jomas, tostarp publiskā un privātā sektora sadarbības nozīme. Ieinteresēto aprindu koordinēšanai jāizveido augsta līmeņa starpnozaru grupa. Vairums aptaujāto ieinteresēto personu uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par ITS turpmāko ieviešanu. Tika apzināti tādi prioritārie jautājumi kā satiksmes pārvaldība, pārslogotības mazināšana kravas koridoros un lielpilsētās, komodalitātes veicināšana, transportlīdzeklī integrētas drošības sistēmas, satiksmes un maršruta informācija reālā laikā un transportlīdzeklī iekļauta atvērta platforma lietotņu integrācijai. 6. PRIORITāRāS RīCīBAS JOMAS UN AR TāM SAISTīTIE PASāKUMI Sešas prioritārās jomas ieteiktas, pamatojoties uz publiskā un privātā sektora ieinteresēto aprindu paustajiem viedokļiem, un tiek pieņemts, ka īsā un vidējā laika posmā ieviešamajām ITS būtu jābūt rūpīgi izstrādātām, pietiekami sadarbspējīgām un jākalpo kā katalizatoram Eiropas mērogā. Rīcības plāns balstās uz vairākām šobrīd īstenojamām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kā Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns[14], Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās[15], Galileo īstenošana[16], tiesību aktu pakete „Zaļāks transports”[17], i2010 iniciatīva par viedajiem automobiļiem[18], e-Drošība[19], Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma[20], eCall (ārkārtas izsaukums)[21], Eiropas Tehnoloģiju platformas[22] un to stratēģiskās pētniecības programmas, CARS 21 [23]. Šeit izklāstītās darbības neatkārto un nedublē jau veikto darbu, bet gan to papildina, maksimāli palielinot sinerģijas un saskaņoti pievēršoties īpaši prioritāru jautājumu risināšanai. 6.1. Rīcības joma Nr. 1. Ar ceļa apstākļiem, satiksmi un maršrutu saistīto datu optimāla izmantošana Daudzas mūsdienīgas ITS lietotnes balstās uz precīzu informāciju par ceļu tīkla raksturlielumiem un piemērojamajiem satiksmes noteikumiem (piem., vienvirziena ielas un ātruma ierobežojumi). Agrāk lielāko daļu šādas informācijas sniedza iestādes, bet šobrīd vērojama tendence izmantot komercavotus. Kad uz spēles ir likta ceļu satiksmes drošība, ir svarīgi, lai šāda informācija tiktu apstiprināta un ar godīgiem un līdzvērtīgiem nosacījumiem būtu pieejama visām ieinteresētajām personām nolūkā īstenot drošu un precīzu satiksmes pārvaldību. Tas jo sevišķi attiecas uz digitālajām kartēm, tostarp ar tām saistītajiem procesiem datu vākšanai, apstiprināšanai un savlaicīgai atjaunināšanai. Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz satiksmes un maršruta informācijas (reālā laikā) pakalpojumu sniegšanu. Īpašie jautājumi ietver "universālo satiksmes ziņojumu" jēdzienu (t.i., ziņojumi, kas bez maksas sniedzami visiem ceļu lietotājiem kā publiskas informācijas pakalpojums), no dažādiem avotiem gūtas informācijas konsekvenci un nepieciešamību pildīt ar tīkla pārvaldības operācijām saistītos priekšrakstus. Tiek ierosinātas šādas darbības. Darbība | Plānotais izpildes datums | 1.1. | Noteikt procedūras ES mēroga satiksmes un maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanai reālā laikā, jo īpaši pievēršoties šādiem aspektiem: privātā sektora sniegtie satiksmes informācijas pakalpojumi transporta jomas iestāžu sniegtie dati par satiksmes regulējumu privātuzņēmumu apkopotās, ar drošību saistītās informācijas garantēta pieejamība valsts iestādēm attiecīgu publisko datu garantēta pieejamība privātuzņēmumiem | 2010. gads | 1.2. | Optimizēt datu vākšanu un nodrošināšanu saistībā ar datiem par ceļa apstākļiem un satiksmes kustības plāniem, satiksmes noteikumiem un ieteicamajiem maršrutiem (jo sevišķi smagkravas transportlīdzekļiem) | 2012. gads | Darbība | Plānotais izpildes datums | 1.4. | Noteikt datu un procedūru specifikācijas universālās satiksmes informācijas pakalpojumu minimuma sniegšanai bez maksas (tostarp definēt sniedzamo ziņojumu krātuves koncepciju) | 2012. gads | 1.5. | Veicināt valstu multimodālo brauciena plānošanas sistēmu izveidi braucieniem "no punkta līdz punktam", pienācīgi ņemot vērā alternatīvas sabiedriskā transporta iespējas, un savstarpēji savienot šādas sistēmas visā Eiropā | 2009. līdz 2012. gads | 6.2. Rīcības joma Nr. 2. Satiksmes un kravu pārvadājumu pārvaldības ITS pakalpojumu nepārtrauktība Eiropas transporta koridoros un konurbācijās Aizvien pieaugošais satiksmes apjoms, it sevišķi galvenajos Eiropas transporta koridoros un konurbācijās, līdz ar nepieciešamību veicināt vides ilgtspējību un energoefektivitāti liek rast inovatīvus transporta un satiksmes pārvaldības risinājumus. Šādā ziņā vienmērīga un dinamiska satiksmes un transporta pārvaldība labvēlīgi ietekmē tālsatiksmes un pilsētas kravu pārvadājumus, vienlaicīgi uzlabojot komodalitāti. ITS tehnoloģijas ir būtiskas, ieviešot sistēmu e-Krava[24], ar kuras palīdzību aktuālā informācija par pārvadājamo preču (it sevišķi bīstamo kravu un dzīvu dzīvnieku) atrašanās vietu un stāvokli tiek drošā veidā darīta pieejama tiešsaistē. Šo koncepciju var paplašināt, lai ietvertu citas piegādes ķēdes darbības, piemēram, satura datu apmaiņu regulatīviem vai komerciāliem mērķiem, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas, kā radiofrekvenču identifikāciju (RFID)[25], un balstoties uz EGNOS/Galileo satelītu pozicionēšanas sistēmas lietotnēm. Tādējādi nākotnē var būt iespējams izveidot "inteliģentās kravas" koncepciju, kas nozīmētu, ka preces spētu "apzināties" savu identitāti, kontekstu un atrašanās vietu un būtu savienotas ar plašu informācijas pakalpojumu klāstu. Transportlīdzekļu nodevas par konkrētu ceļu vai zonu izmantošanu aizvien vairāk tiek pamatotas uz dažādiem parametriem, kā transportlīdzekļa izmēri, emisiju līmenis, nobrauktais attālums vai diennakts laiks. ITS risinājumi, kas izmanto satelītu pozicionēšanu un mobilos sakarus, piedāvā jaunas iespējas īstenot šāda veida piekļuvi infrastruktūrai un nodevu iekasēšanu. Tiek ierosinātas šādas darbības. Darbība | Plānotais izpildes datums | 2.1. | Definēt kopīgu procedūru un specifikāciju kopumu, lai nodrošinātu ITS pakalpojumu nepārtrauktību pasažieru un kravu pārvadājumiem transporta koridoros un pilsētu/starppilsētu reģionos. Šajā darbā būtu jāietver informācijas plūsmu "no punkta līdz punktam", saskarņu, satiksmes pārvaldības un maršruta plānošanas, un jo sevišķi gadījumu un ārkārtas situāciju plānošanas, salīdzinošā novērtēšana un standartizācija | 2011. gads | 2.2. | Apzināt ITS pakalpojumus, kas ieviešami kravu pārvadājumu atbalstam (e-Krava), un izstrādāt attiecīgos līdzekļus procesam no koncepcijas līdz īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta lietotnēm preču uzraudzībai un izsekošanai, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, RFID un uz EGNOS/Galileo balstītas atrašanās vietas noteikšanas ierīces | 2010. gads | 2.3. | Veicināt atjauninātas multimodālas Eiropas ITS sistēmas arhitektūras plašāku izvēršanu inteliģento transporta sistēmu vajadzībām un definēt ITS sistēmas arhitektūru pilsētu transporta mobilitātes vajadzībām, ietverot integrētu pieeju maršruta plānošanai, transporta pieprasījumam, satiksmes pārvaldībai, ārkārtas situāciju pārvaldībai, ceļu izcenojumiem un stāvvietu un sabiedriskā transporta izmantošanai | 2010. gads | 2.4. | Īstenot ceļu nodevu iekasēšanas elektronisko sistēmu[26] sadarbspēju | 2012.-2014. gads | 6.3. Rīcības joma Nr. 3. Ceļu satiksmes drošums un drošība Uz ITS balstītas ceļu satiksmes drošuma un drošības lietotnes ir pierādījušas savu efektivitāti, tomēr vispārējais sabiedrības gūtais labums atkarīgs no to ieviešanas apmēra. Jautājumi, kam pievēršama papildu uzmanība, ir drošas cilvēka un mašīnas saskarnes ( HMI ) izveide (izmantojot saistībā ar "Eiropas principu deklarāciju" veikto darbu), portatīvo ierīču integrēšana[27] un neaizsargāto satiksmes dalībnieku (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku) drošība. Tāpēc centieni popularizēt labāko praksi šajās jomās ir būtiski šo jautājumu risināšanā. Ir iespējams arī, ka tiek apdraudēta transporta sistēmu drošība. Transporta drošība, it sevišķi vajadzība aizsargāt ceļotājus un transporta darbiniekus un padarīt drošāku transporta aprīkojumu un līdzekļus, jāņem vērā, netraucējot efektīvu transporta darbību. Tiek ierosinātas šādas darbības. Darbība | Plānotais izpildes datums | 3.1. | Veicināt mūsdienīgu autovadītāja palīdzības sistēmu un ar drošumu un drošību saistītu ITS sistēmu ieviešanu, tostarp to ierīkošanu jaunos transportlīdzekļos (ar tipa apstiprinājuma palīdzību) un, vajadzības gadījumā, lietotu transportlīdzekļu aprīkošanu ar tām | 2009. līdz 2014. gads | 3.2. | Atbalstīt īstenošanas platformas izveidi, lai Eiropas mērogā harmonizēti ieviestu eCall[28], tostarp atbalstīt informācijas kampaņas un publiskā pakalpojuma piekļuves punktu infrastruktūras modernizāciju un izvērtēt regulējuma nepieciešamību | 2009. gads | 3.3. | Izveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz drošu cilvēka un mašīnas saskarni transportlīdzeklī un portatīvo ierīču integrēšanu, pamatojoties uz Eiropas principu deklarāciju[29] par drošām un efektīvām informācijas un sakaru sistēmām transportlīdzeklī | 2010. gads | 3.4. | Izstrādāt piemērotus līdzekļus, tostarp labākās prakses pamatnostādnes, saistībā ar ITS lietotņu un pakalpojumu ietekmi uz neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un ērtībām | 2014. gads | 3.5. | Izstrādāt piemērotus līdzekļus, tostarp labākās prakses pamatnostādnes, saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciāliem transportlīdzekļiem un ar telemātikas palīdzību kontrolētām stāvvietu un rezervācijas sistēmām | 2010. gads | 6.4. Rīcības joma Nr. 4. Transportlīdzekļa integrācija transporta infrastruktūrā ITS komponentu vai sistēmu izmantošana ir noteikta vairākos spēkā esošos vai plānotos tiesību aktos un brīvprātīgās vienošanās, kas attiecas uz komerciāliem vai personīgiem transportlīdzekļiem. Kā piemēru var minēt noteikumus par bīstamo kravu un dzīvu dzīvnieku pārvadājumiem, digitālajiem tahogrāfiem[30], elektronisko nodevu iekasēšanu un eCall . Līdz šim vairumu šo tiesību aktu un vienošanos veidoja savstarpēji neatkarīgi, tāpēc sinerģija ir bijusi visai neliela, lai gan vajadzības ir vienas un tās pašas. Šo lietotņu racionalizācija un integrācija saskaņotā, atvērtā sistēmas arhitektūrā ļautu uzlabot to efektivitāti un izmantojamību, samazināt izmaksas un paplašināt izmantošanas jomu, nākotnē radot iespēju “plug and play” veidā integrēt jaunas vai atjauninātas lietotnes, piemēram, portatīvajās ierīcēs izmantotās lietotnes vai lietotnes, kas izmanto GNSS pakalpojumus mūsdienīgai atrašanās vietas un laika noteikšanai. Šī atvērtā sistēmas arhitektūra tiktu iekļauta atvērtā, transportlīdzeklī integrētā platformā, garantējot sadarbspēju/savstarpēju savienojumu ar infrastruktūras sistēmām un ierīcēm. Izmantojot šo modulāro pieeju, vēlāk varētu integrēt papildu funkcijas transportlīdzekļa drošības sistēmām un drošai cilvēka un mašīnas saskarnei, personu mobilitātei, loģistikas atbalstam un multimodālas informācijas pieejamībai un iespējamai transportlīdzekļa elektroniskai identifikācijai. Šī platforma vispirms būtu jāievieš komerciālos transportlīdzekļos. Pozitīvas atsauksmes par šīm lietotnēm palīdzētu paātrināt integrētu ITS lietotņu ieviešanu personīgajos transportlīdzekļos, tādējādi dodot stimulu attīstīt Eiropas mēroga tirgu, piedāvājot oriģinālus un pēc pārdošanas transportlīdzekļos ievietojamus ražojumus un pakalpojumus. Strauji attīstās arī kooperatīvu sistēmu izveide, pamatojoties uz informācijas apmaiņu un sakariem starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru, un to popularizēšana būtu jāturpina. Tiek ierosinātas šādas darbības. Darbība | Plānotais izpildes datums | 4.1. | Lai nodrošinātu iespēju izmantot ITS pakalpojumus un lietotnes, pieņemt atvērtas transportlīdzeklī integrētas platformas arhitektūru, tostarp standarta saskarnes. Šīs darbības rezultātu iesniegs attiecīgajām standartizācijas iestādēm | 2011. gads | 4.2. | Izveidot un novērtēt kooperatīvas sistēmas, lai definētu harmonizētu pieeju; novērtēt ieviešanas stratēģiju, tostarp investīcijas inteliģentā infrastruktūrā | 2010.-2013. gads | 4.3. | Definēt specifikācijas kooperatīvajās sistēmās sakariem starp infrastruktūrām (I2I), starp transportlīdzekli un infrastruktūru (V2I) un starp transportlīdzekļiem (V2V) | 2010. gads (I2I) 2011. gads (V2I) 2013. gads (V2V) | 4.4. | Definēt pilnvarojumu Eiropas standartizācijas organizācijām ar mērķi izstrādāt harmonizētus standartus ITS ieviešanai, jo sevišķi attiecībā uz kooperatīvajām sistēmām | 2009.-2014. gads | 6.5. Rīcības joma Nr. 5. Datu drošība un aizsardzība, atbildības jautājumi Datu (jo sevišķi personas un finanšu datu) apstrāde ITS lietotnēs izraisa vairākus jautājumus, jo tiek skartas personu tiesības uz datu aizsardzību. Tajā pašā laikā ir jānodrošina visu iesaistīto personu, jo sevišķi privātpersonu, datu integritāte, konfidencialitāte un pieejamība. Visbeidzot, ITS lietotņu izmantošana rada papildu prasības atbildības jomā. Šie jautājumi var izrādīties nopietns šķērslis dažu ITS pakalpojumu plašai izplatībai tirgū, ja privātpersonu tiesības nešķitīs pilnībā aizsargātas. Tiek ierosinātas šādas darbības. Darbība | Plānotais izpildes datums | 5.1. | Novērtēt drošības un personas datu aizsardzības aspektus saistībā ar datu apstrādi ITS lietotnēs un pakalpojumos un ierosināt pasākumus, lai panāktu pilnīgu atbilstību Kopienas tiesību aktiem | 2011. gads | 5.2. | Risināt atbildības jautājumus saistībā ar ITS lietotņu izmantošanu, jo sevišķi transportlīdzeklī integrētās drošības sistēmās | 2011. gads | 6.6. Rīcības joma Nr. 6. Sadarbība un koordinācija ITS jomā Eiropā Koordinētai ITS ieviešanai Eiropā nepieciešama intensīva un efektīva sadarbība Eiropas mērogā starp visām iesaistītajām aprindām, kas ideālā gadījumā ļautu tuvināt ieviešanas prasības, uzlabot ieviešanas pasākumu sinhronizāciju un izvairīties no valstu un īpašnieku rastiem neviendabīgiem risinājumiem, kuri rada šķēršļus integrācijai Eiropas mērogā. Lai valsts iestādes visā Eiropā varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par investīcijām, ir jāizplata labākās pieejamās zināšanas par ITS projektu izmaksām un ieguvumiem, raugoties no pilna dzīves cikla perspektīvas, un atziņas, kas gūtas no attiecīgās pieredzes. Lai ieviešana ES mērogā kļūtu par realitāti, ir būtiski vienoties par kopīgām novērtēšanas metodēm un vienotiem līdzekļiem lēmumu pieņemšanas atbalstam. Šādai saskaņotai ITS ieviešanai visā Eiropā nepieciešama arī pilsētu un reģionu iestāžu plašāka iesaistīšanās, jo sevišķi pilsētu un starppilsētu mērogā. Jādod ievirze un jāsniedz tehniskais atbalsts, lai veicinātu un atbalstītu vienprātības panākšanas un lēmumu pieņemšanas procesus. Visbeidzot, šajā rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanai būs nepieciešama pienācīga pārvaldības struktūra. Dalībvalstīm vajadzētu izvirzīt mērķi vienoties par kopīgu programmu ITS jautājumu risināšanai un par metodēm, lai no plāniem nonāktu pie saskaņotas īstenošanas, piemēram, dodot saskaņotu ieguldījumu harmonizācijas iniciatīvās. Tiek ierosinātas šādas darbības. Darbība | Plānotais izpildes datums | 6.1. | Izstrādāt priekšlikumu par tiesisko regulējumu ITS ieviešanas koordinācijai Eiropas mērogā | 2008. gads | 6.2. | Izstrādāt līdzekļu kopumu lēmumu pieņemšanas atbalstam saistībā ar lēmumiem par ieguldījumiem ITS lietotnēs un pakalpojumos. Tam būtu jāietver ekonomiskās, sociālās, finansiālās un darbības ietekmes kvantitatīva novērtēšana un tādi aspekti kā lietotāju atzinība, izmaksas/ieguvumi dzīves ciklā, kā arī labākās prakses apzināšana un novērtēšana ierīču iepirkuma un ieviešanas jomā | 2011. gads | 6.3. | Izstrādāt pamatnostādnes par ITS ierīču un pakalpojumu publisko finansējumu no ES (piem., TEN-T un struktūrfondiem) un valsts avotiem, pamatojoties uz to ekonomiskās, sociālās un darbības vērtības novērtējumu | 2010. gads | 6.4. | Izveidot īpašu platformu sadarbībai starp valstīm un reģionu/vietējām valdībām ITS jomā, lai veicinātu ITS iniciatīvas mobilitātei pilsētās | 2010. gads | 7. NāKOTNES PERSPEKTīVAS Šis rīcības plāns piedāvā pieeju saskaņotai un straujākai ITS ieviešanai visā Eiropā, balstoties uz politikas mērķiem. Iepriekš izklāstītās prioritārās rīcības jomas un īstenojošie pasākumi ir izveidoti šā mērķa īstenošanai. Integrējot un papildinot dažādās darbības, kas savulaik atbalstītas ES un valstu mērogā, šī pieeja ļaus pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz nepārtrauktais darbs un jaunradīto lietotņu un pakalpojumu veiksmīga ieviešana. Šāds darbību apvienojums būs labākais pamats ITS nozīmīgam ieguldījumam ilgtspējīgākas mobilitātes nodrošināšanai Eiropā. Īsā un vidējā laikposmā tiecoties veicināt ITS ieviešanu ES, šā rīcības plāna mērķis ir pavērt ilgtermiņa perspektīvu, precīzi nosakot ITS lomu nākotnes transporta sistēmās Eiropā. Eiropas Komisija 2012. gadā ziņos par šā rīcības plāna īstenošanā sasniegto. Šādā ziņojumā arī pārskatīs un vajadzības gadījumā paplašinās prioritārās rīcības jomas, kā arī darbību jomu. Šim paziņojumam pievienots priekšlikums direktīvai par ITS ieviešanas koordinācijas tiesisko regulējumu. [1] COM(2005) 24. [2] COM(2006) 314. [3] CEMT/ITF(2007): Congestion, a Global Challenge: The Extent of and Outlook for Congestion in Inland, Maritime and Air Transport (Pārslogotība – pasaules mēroga problēma: pārslogotības apmērs un prognozes sauszemes, ūdens un gaisa transportā). [4] ĢD TREN (2008): Enerģētika un transports skaitļos, 2007./2008. gads. [5] Sk. 4. zemsvītras piezīmi. [6] Sk. 2. zemsvītras piezīmi. [7] COM(2006) 545. [8] SESAR : Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte. [9] COM(2008) 433 – Paziņojums par zaļāku transportu. [10] COM(2007) 607. [11] Globālā satelītnavigācijas sistēma. [12] COM(2007) 541. [13] C(2008) 1742. [14] COM(2007) 607. [15] Jāpieņem 2008. gada decembrī. [16] http://ec.europa.eu/dgs/energy_transport/galileo [17] COM(2008) 433. [18] COM(2007) 541. [19] www.esafetysupport.org. [20] http://cordis.europa.eu/fp7 [21] www.esafetysupport.org/en/ecall_toolbox [22] http://cordis.europa.eu/technology-platforms [23] COM(2007) 22. [24] COM(2007) 607: Komisijas paziņojums — Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns. [25] COM(2007) 96. [26] Direktīva 2004/52/EK. [27] Portatīvās ierīces ir sakaru un informācijas iekārtas, kuras autovadītājs var ienest transportlīdzeklī un izmantot braukšanas laikā: mobilais telefons, navigācijas sistēma, kabatas dators u.c. [28] COM(2005) 431, COM(2003) 542. [29] C(2006) 7125. [30] Regula (EK) Nr. 2135/98.