[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.10.2008

COM(2008) 660 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darba plāna izstrāde 2009.-2011. gadam saskaņā ar ekodizaina direktīvu

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darba plāna izstrāde 2009.-2011. gadam saskaņā ar ekodizaina direktīvu

1. IEVADS

Ekodizaina mērķis ir uzlabot ražojumu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā (izejvielu izvēle un izmantošana, ražošana, iepakošana, transports un izplatīšana, uzstādīšana un uzturēšana, lietošana, un aprites cikla beigas), sistemātiski integrējot vides aspektus ražojuma izstrādes sākuma posmos.

Enerģiju patērējošie ražojumi (EPR) ir atkarīgi no enerģijas pievades (elektrība, fosilais kurināmais un atjaunojamie enerģijas avoti) vai rada, pārvada un mēra šādu enerģiju. Tie izmanto lielu daļu patērētās enerģijas un citus Kopienas dabas resursus, un te ir liels potenciāls siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanai.

Ar Direktīvu 2005/32/EK[1] izveido sistēmu ekodizaina prasību noteikšanai attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem. Tāpēc direktīva ir iekšējā tirgū tirgoto ražojumu enerģijas un ietekmes uz vidi uzlabošanas ES politikas galvenā sastāvdaļa. Tās potenciālu aptvert citus videi svarīgus ražojumus, konkrēti, visus ražojumus, kas saistīti ar enerģiju, uzsvēra nesen pieņemtajā ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānā[2], kas tomēr neietekmē šo darba plānu. Direktīva nodrošina preču brīvu apriti visā Eiropā un rosina ekodizaina integrāciju mazos un vidējos uzņēmumos (MVU). Kopumā ekodizaina sistēma dod labumu, jo ražojumi labvēlīgāk ietekmē vidi, ieskaitot enerģijas taupīšanu.

Darba plāna mērķis

Ekodizaina direktīvas 16. panta 1. punktā norādīts, ka Komisija publicē darba plānu, kurā nākošajiem trim gadiem nosaka to ražojumu grupu sarakstu, kas tiks uzskatītas par prioritārām, lai pieņemtu īstenošanas pasākumus.

Darba plānam jāpamatojas uz darbu, kas izdarīts kopš 2005. gada vidus attiecībā uz pārejas posma prioritārajām ražojumu grupām, kas minētas direktīvas 16. panta 2. punktā. Īstenošanas pasākumu pieņemšanai vides prioritātes paliek tās pašas, īpaši enerģiju patērējošo ražojumu klimata izmaiņu rentablas samazināšanas potenciāla izmantošana.

2. EKODIZAINA DIREKTīVAS MEHāNISMI

Ekodizaina direktīva ir pamatdirektīva. Tas praktiski nozīmē, ka tiek noteiktas saistošas ekodizaina prasības, īstenojot katrai ražojumu grupai specifiskus pasākumus. Pati direktīva tikai apraksta īstenošanas pasākumu veikšanas nosacījumus un kritērijus. Tos var pieņemt konkrētam ražojumam, ar nosacījumu, ka tas būtiski ietekmē vidi, turklāt tam ir liels pārdošanas un tirdzniecības apjoms iekšējā tirgū un skaidras uzlabošanas iespējas bez nesamērīgām izmaksām.

Īstenošanas pasākumus izskata, ja ražošanas nozare nav sākusi nekādu pašregulējošu iniciatīvu. Pašregulācija, tostarp brīvprātīgās vienošanās, vai vienpusējas saistības, var nodrošināt strauju progresu ātras un rentablas īstenošanas rezultātā un ļauj veikt elastīgu un atbilstīgu pielāgošanu tehnoloģiskajām iespējām un tirgus vajadzībām.

Pirms katra īstenošanas pasākuma neatkarīgiem ekspertiem un Komisijai jāveic sagatavošanās izpēte un ietekmes novērtējums, kura mērķis ir atklāt rentablākos veidus ražojuma vispārējās ietekmes uz vidi uzlabošanai, un īstenošanas pasākums ietver piedalīšanos un pilnvarojumu lēmumu pieņemšanai. Īstenošanas pasākumus Komisija visbeidzot pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru.

3. PāREJAS POSMā APTVERTāS RAžOJUMU GRUPAS (2005.-2008.)

Pārejas posmā starp ekodizaina direktīvas stāšanos spēkā un šā darba plāna pieņemšanu bija jāveic īstenošanas pasākumi ražojumu grupām, kas minētas direktīvas 16. panta 2. punktā. Šajā pantā klasificēti daži enerģiju patērējoši ražojumi, kuri Eiropas Klimata pārmaiņu programmā minēti kā prioritāte, piemēram, apkures un ūdens sildīšanas iekārtas, sistēmas ar elektromotoriem, apgaismojums mājsaimniecībās un pakalpojumu nozarē, mājsaimniecības ierīces, biroja iekārtas mājsaimniecībās un pakalpojumu nozarē, plaša patēriņa elektroniskās iekārtas un apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas. Turklāt tika veikti atsevišķi horizontāli īstenošanas pasākumi, lai samazinātu gaidīšanas režīma zudumus ražojumu grupai.

Attiecībā uz šīm pārejas posma prioritātes ražojumu grupām veica deviņpadsmit sagatavošanās pētījumus, kā arī notika ieinteresēto personu sanāksmes, dažas par īpašām ražojumu kategorijām. Katrā no tiem analizēja, vai un kādas ekodizaina prasības jānosaka attiecīgajai ražojumu grupai. Četrpadsmit pētījumi ir pabeigti, un, pamatojoties uz rezultātiem, un gadījumā, ja nav pašregulējošu pasākumu, Komisija ir sākusi izstrādāt īstenošanas pasākumu projektu un atbilstošos gadījumos īpašiem enerģiju patērējošiem ražojumiem – prasības marķēšanai saskaņā ar Enerģijas marķējuma direktīvu 92/75/EEK. Pārējos piecus sagatavošanās pētījumus paredz pabeigt līdz 2009. gadam.

Turpmākie soļi pēc sagatavošanās pētījuma par katru ražojumu grupu ir apspriešana apspriežu forumā, lai novērtētu iespējamā īstenošanas pasākuma ekonomisko, vides un sociālo ietekmi, un pieņemšana saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru.

Dažu nākamo mēnešu laikā Komisija turpinās pieņemt īstenošanas pasākumus šādām ražojumu grupām: apgaismojuma iekārtas pakalpojumu nozarē (ietverot ielu apgaismojumu un biroju apgaismojumu), gaidīšanas režīma un izslēgtā režīma elektrības zudumi, ārējie barošanas avoti un vienkāršas televizora papildierīces digitālo televīzijas signālu uztveršanai. Tā paredz, ka 2009. gadā iesniegs īstenošanas pasākumus attiecībā uz televizoriem, mājsaimniecību apgaismojumu, mājsaimniecību ledusskapjiem un saldētavām, veļas mazgājamajām mašīnām, trauku mazgājamajām mašīnām, apkures katliem un ūdens sildītājiem, datoriem, attēlu veidošanas iekārtām, komerciāliem ledusskapjiem, elektromotoriem, sūkņiem, ventilatoriem, cirkulatoriem un telpu gaisa kondicionieriem.

II pielikumā norādītas pārejas posmā aptvertās ražojumu grupas.

4. INDIKATīVS RAžOJUMU GRUPU SARAKSTS

Ņemot vērā pārejas posmā paveikto darbu, darba plānā dots indikatīvs ražojumu grupu saraksts. Norādītās ražojumu grupas uzskata par sagatavošanās pētījumu un īstenošanas pasākumu indikatīvām prioritātēm turpmākajos trīs gados.

Komisijas pētījumā[3] darba plāna sagatavošanai norāda 57 ražojumu grupas, uz kurām attiecas ekodizaina direktīvas darbības joma, bet kuras nav aptvertas pārejas posmā[4]. Minēto ražojumu grupu sistemātiska identificēšana, pamatojoties uz PRODCOM [5] ražojumu sarakstu, bija darba plāna priekšnosacījums.

Pētījumā pārbaudīja 57 ražojumu grupu galveno ietekmi uz vidi – primāro enerģijas patēriņu lietošanas posmā – lai noteiktu ražojumu grupas ar siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas augstāko potenciālu. Rezultātā A pakāpē ieskaitīja 25 ražojumu grupas un B pakāpē –deviņas[6]. Komisija pēc tam novērtēja A pakāpes 25 ražojumu grupas, ievērojot prioritāti saskaņā ar ekodizaina direktīvas 15. pantā noteiktajiem kritērijiem, konkrēti:

1. ražojumu grupai ir liels pārdošanas un tirdzniecības apjoms Kopienā;

2. ražojumu grupai ir ievērojama ietekme uz vidi Kopienā, ko aprites ciklā rada enerģiju patērējošie ražojumi;

3. ražojumu grupai ir ievērojams uzlabošanas potenciāls attiecībā uz ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām.

Lai noteiktu 15. pantā minēto kritēriju nozīmīgumu, izmantoja šādus vērtēšanas principus, ja tie atbilst ražojumu grupai.

Saskaņā ar jaunāko pieejamo PRODCOM ražojumu sarakstu (2005./2006.) desmit ražojumu grupas, kuras Komisija izvēlējusies par prioritārām, atbilst pārdošanas un tirdzniecības kritērijam, kas ir vairāk nekā 200 000 vienību gadā Kopienā. Tā aptver enerģiju patērējošos ražojumus no mājsaimniecības, pakalpojumu un ražošanas jomām. Pirmais kritērijs ir izšķirošais, jo vienību skaits ražojumu grupā tieši ietekmē otrā kritērija vērtējumu.

Vērtējot otro kritēriju (nozīmīga ietekme uz vidi) jāņem vērā šādi aspekti: liels primārais enerģijas patēriņš norādītās ražojumu grupas ietvaros (orientējoši > 1000 PJ/gadā) un saistītie izmeši, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošu gāzu, skābinātājvielu vai smago metālu un atkritumu rašanos. Šīs ir pirmās norādes par prioritāti, bet tik pat svarīgi ir pārbaudes indikatori pētījumā: ilgs darbināšanas laiks (ļoti ilgs: līdz 24 stundām diennaktī jeb trīs ražošanas maiņas; vai ilgs: apmēram 8 stundas diennaktī vai apkures/dzesēšanas periodā), detaļas, kas veicina enerģijas patēriņu, vai enerģijas patēriņa palielinājums paredzams nākamajā dekādē straujas tirgus izaugsmes dēļ – tās ir papildu liecības par ietekmes uz vidi apjomu, kas saistīts ar enerģijas patēriņu. Citi resursi, kam jāpievērš uzmanība ir ūdens izmantošana, ņemot vērā pieaugošo ūdens trūkuma un sausuma ietekmi Eiropā. Citi vērā ņemtie ietekmes uz vidi veidi ir materiāli vai sastāvdaļas, kas rada citu resursu patēriņu, atkritumus vai īpašu emisiju, piemēram, elektronika, displeji, dzesējošas vielas, eļļas, zudumi lietošanas gaitā vai izplūdes gāzu un mikroputekļu emisijas.

Lai noteiktu prioritātes, ņēma vērā arī trešo kritēriju – ražojumu grupu ietekmes uz vidi uzlabošanas nozīmīgu potenciālu. Uz ekodizaina pasākumu nozīmīgu potenciālu norāda augsts enerģijas taupīšanas potenciāls lietošanas laikā (orientējoši > 20 %). +Ūdeni izmantojošas iekārtas dizaina uzlabošana – citiem resursiem var dot nozīmīgu ūdens ietaupījumu un saistītu enerģijas ietaupījumu. Citi svarīgi ekodizaina pasākumi var ietvert ražojuma svara vai apjoma samazināšanu, pārstrādātu materiālu izmantošanu, emisijas samazināšanu, ražojuma minimālā garantētā kalpošanas laika pagarināšanu vai nodrošinot iespēju to modernizēt, labot vai viegli pārstrādāt, samazinot izmantoto materiālu skaitu, izmantojot standarta detaļas vai nodrošinot vieglu piekļuvi vērtīgām detaļām. Pastāvošās trešo valstu specifikācijas, piemēram, Japānas Minimālie energoefektivitātes standarti ( MEPS ) vai ASV Energy Star programma un tehnoloģijas attīstība var sniegt informāciju tādu ražojumu identificēšanai, kuriem ir līdzvērtīga darbība, bet labvēlīgāka ietekme uz vidi.

Attiecībā uz vērtēto ražojumu grupām Kopienā nav citu tiesību aktu par ekodizaina pasākumiem, bet katrā sagatavošanās pētījumā jānorāda, vai par aplūkoto ražojumu ietekmi uz vidi jāņem vērā citi tiesību akti, piemēram, direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādāšanu[7]. Šajā posmā pieņem, ka minēto ražojumu grupu ietekmes uz vidi ievērojams uzlabošanas potenciāls neprasa nesamērīgus izdevumus un ka tirgus spēki nespēs uzlabot situāciju, ja nenoteiks obligātas vai brīvprātīgas prasības. Šie iepriekšējie pieņēmumi jāpārbauda sagatavošanās pētījumos. Ierosinātie ietekmes uz vidi uzlabojumi jāpamato uz zemākajām aprites cikla izmaksām, lai garantētu rentabilitāti.

Novērtējuma secinājumi ļāva sastādīt šādu orientējošu ražojumu grupu sarakstu. Sīkāku informāciju par novērtējumu skatīt I pielikumu.

Šajā darba plānā aplūkoto ražojumu grupu orientējošs saraksts[8]:

- gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas,

- elektriskās un fosilā kurināmā apkures iekārtas,

- aprīkojums ēdienu pagatavošanai,

- rūpnīcu un laboratoriju krāsnis un kurtuves,

- darbgaldi,

- tīkli, datu apstrādes un datu glabāšanas iekārtas,

- dzesēšanas un saldēšanas iekārtas,

- skaņas un attēla veidošanas iekārtas,

- transformatori,

- ierīces, kurās izmanto ūdeni.

Komisija apspriedās apspriežu forumā, kā prasīts ekodizaina direktīvas 18. pantā, lai, izstrādājot šo darba plānu un sastādot ražojumu grupu orientējošo sarakstu[9], ņemtu vērā dalībvalstu pārstāvju un ieinteresēto personu piezīmes.

Uzskaitītās ražojumu grupas var iedalīt vairākās sagatavošanās pētījumu jomās, ņemot vērā pārejas posma secinājumus. Ražojumi ar līdzīgu tehnisko, ekonomisko un vides raksturojumu principā jāpēta kopā, vajadzības gadījumā atsevišķi analizējot tirgus struktūru, izmantošanas modeļus, vides un ekonomisko ietekmi vai uzlabošanas potenciālu. Sagatavošanās pētījumi par tādiem atsevišķiem ražojumiem, kurus var iedalīt dažādās ražojumu grupās (piemēram, dzesēšanas kameras vai siltuma sūkņi), jākoordinē. Procesu un komplekso sistēmu analīzes dati Vislabākās pieejamās tehnoloģijas uzziņu dokumentos (“ BREFs ”) saskaņā ar IPPC direktīvu[10] jāizmanto, kad tas ir lietderīgi, par paraugu ņemot darbu, kas pārejas posmā paveikts ražojumu grupām “elektromotoru sistēmas” un “apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas”.

Komisijas veikto prioritātes novērtējumu var mainīt pēc tam, kad sagatavošanās pētījumā ir veikts pilns kvantitatīvais novērtējums.

5. PERSPEKTīVAS

Iekļaušana šā darba plāna orientējošajā sarakstā norāda, ka Komisija sāks sagatavošanās pētījumu par attiecīgo ražojumu grupu 2009.-2011. gadā un, iespējams, pieņems īstenošanas pasākumu, kas atkarīgs no sagatavošanās pētījuma iznākuma, labvēlīga ietekmes novērtējuma un ar nosacījumu, ka nepastāv darboties spējīgi pašregulācijas pasākumi.

Informāciju par sagatavošanās pētījumu termiņiem un īstenošanas pasākumiem par katru ražojumu grupu sniegs visām ieinteresētajām personām, konkrēti, izmantojot to Komisijas departamentu tīmekļa vietnes, kuri ir atbildīgi par ekodizaina direktīvu[11], izmantojot ieinteresēto personu sanāksmes un to uzņēmumu tīmekļa vietnes, kuri veic sagatavošanās pētījumus.

Katrs sagatavošanās pētījums aplūkos iespējamās ekodizaina prasības, pamatojoties uz tehnisko, ekonomisko un vides analīzi. Jāizpēta iespēja piešķirt pilnvaras dažu ekodizaina parametru standartizēšanai. Ieinteresētajām pusēm aktīvi jāpiedalās šajā analīzē.

Turklāt Komisija aicina ražošanas nozares, kuras ražo enerģiju patērējošus ražojumus ar ievērojamu ietekmi uz vidi, izstrādāt pašregulācijas pasākumus, kuri palīdzēs sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības. Tas atbilst ekodizaina direktīvai un Komisijas labāka regulējuma stratēģijai un uzsāktajai vienkāršošanas programmai. Komisija turpmāko trīs gadu laikā sekos šādām iniciatīvām un pakāpeniski novērtēs vajadzību turpināt īstenošanas pasākumus, piemēram, ja tirgus spēki nespēj virzīties pareizajā virzienā vai pietiekami ātri.

Saskaņā ar direktīvas 16. pantu Komisijai pēc apspriešanās apspriežu forumā periodiski jāgroza darba plāns.

Ja Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņems Komisijas priekšlikumu paplašināt ražojumu jomu, uz kuru attiecas ekodizaina direktīva[12] lai aptvertu visus ar enerģiju saistītos ražojumus, tad Komisija grozīs darba plānu attiecīgi tā, lai tas ietvertu ar paplašinājumu pievienotās ražojumu grupas.

I pielikums

Tabula. Nepilnīgs ražojumu grupu novērtējums darba plāna orientējošajā sarakstā

Ražojumu grupas sarindotas nejaušā secībā un neietver ražojumus, kuri jau ietverti pārejas posmā.

Ražojumu grupa | Ražojumu piemēri | Nozīmīga ietekme uz vidi | Nozīmīgs potenciāls uzlabošanai |

Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas | Lieli gaisa; kondicionieri > 12 kW gaisa kondicionieri ar ūdens dzesēšanu; ventilācijas sistēmas | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ilgu darbības laiku (dzesēšanas/apkures periodā, pastiprinātas ventilācijas laikā) un strauji augošu tirgu; energoelektronikas, displeju un dzesējošu vielu cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēstais vidējais > 20 %); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, dzesējošās vielas aizvietošana, kalpošanas laika pagarinājums, viegla pārstrāde); trešās valsts specifikācijas (enerģijas marķējums, ekomarķējums, Energy Star un MEPS) liecina par uzlabošanas potenciālu. |

Elektriskās un fosilā kurināmā apkures iekārtas | Elektriskie noliktavu apsildes radiatori; elektriskie telpu un augsnes sildītāji; Ar gāzi un petroleju kurināmas sausu telpu apsildes sistēmas; siltumsūkņi. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ilgu darbības laiku (apkures periods); energoelektronikas, izmantoto materiālu un izplūdes gāzu emisijas cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēstais vidējais > 20 %); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, mazākas emisijas vai viegla pārstrāde). |

Aprīkojums ēdienu pagatavošanai | Elektriskās, gāzes un mikroviļņu krāsnis; cepešplaukti un grilli; kafijas automāti. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ilgu darbības laiku pakalpojumu nozarē (apmēram 8 stundas dienā) un iebūvēta motora/ ventilatora enerģijas patēriņš. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēstais 10-30 %); Citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, viegla pārstrāde); trešās valsts specifikācijas (enerģijas marķējums, ekomarķējums un MEPS) un dalībvalstu ekomarķējums liecina par uzlabošanas potenciālu. |

Rūpnīcu un laboratoriju krāsnis un kurtuves | Infrasarkanā starojuma krāsnis; rūpnīcu un laboratoriju krāsnis un kurtuves, kurās izmanto pretestību un elektrisko indukciju; kurtuvju degļi. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ilgu darbības laiku pakalpojumu nozarē (apmēram 8 stundas darba dienā) un iebūvēta ventilatora enerģijas patēriņš; izmantoto materiālu cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēstais vidējais > 20 %); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, uzlabotas siltuma padeves sistēmas vai masas samazināšana); trešās valsts specifikācijas (enerģijas marķējums un MEPS) liecina par uzlabošanas potenciālu. |

Darbgaldi | Štancēšanas darbgaldi; griešanas darbgaldi; fizikāli ķīmisko procesu darbgaldi. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ilgu vai ļoti ilgu darbības laiku (līdz trim ražošanas maiņām) un iebūvēta motora enerģijas patēriņš; energoelektronikas un zudumu lietošanas gaitā cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (zems jaudas koeficients 0,7-0,8, uzlabošanas potenciāls brīvgaitā un dažādās ātruma transmisijās); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, instrumenta kalpošanas laika pagarināšana, elektronikas viegla pārstrāde vai izmantoti slēgtā ciklā pārstrādāti materiāli). |

Tīkli, datu apstrādes un datu glabāšanas iekārtas | IT serveri; tīklu saziņas iekārtas; nepārtrauktās barošanas avoti; tīklu zaudējumi gaidīšanas režīmā ražojumu grupai. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ilgu darbības laiku (24 stundas diennaktī) un strauji augošu tirgu; elektronikas cita ietekme uz vidi. | Ļoti augsts enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēsts 5-30 % ražojumiem, 80 % sistēmām, tīklu gaidīšanas režīma un enerģijas vadībai); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, siltuma pārpalikuma rekuperācija vai viegla pārstrāde); pašlaik izstrādājamās trešo valstu specifikācijas (Energy Star) liecina par uzlabošanas potenciālu. |

Dzesēšanas un saldēšanas iekārtas | Ledusskapji; saldējamās telpas; dzesēšanas iekārtas; ledus automāti; saldējuma un piena kokteiļu automāti. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 000 PJ/gadā), ar ļoti ilgu darbības laiku (24 stundas diennaktī); dzesēšanas vielu cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēstais 10-60%); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, dzesēšanas vielu aizvietošana); |

Skaņas un attēla veidošanas iekārtas | DVD/video pleijeri un magnetofoni; videoprojektori; video spēļu konsoles; digitālie pastiprinātāji un basu skaļruņi mājas kinozālēm. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar strauji augošu tirgu; elektronikas un displeju cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (aplēstais vidējais > 20 %); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, kalpošanas laika pagarināšana vai viegla pārstrāde); trešās valsts specifikācijas (enerģijas marķējums, ekomarķējums, Energy Star) liecina par uzlabošanas potenciālu. |

Transformatori | Sadales transformatori; elektrības transformatori; mazi transformatori. | Liels elektroenerģijas patēriņš (> 1000 PJ/gadā), ar ļoti ilgu darbības laiku (24 stundas diennaktī); izlietoto eļļu, krāsu, utt. cita ietekme uz vidi. | Liels enerģijas taupīšanas potenciāls (iespējams apmēram 30 %, kas atbilst apmēram 15 % zudumu elektrotīklā, iekārtas, kurām drīz beigsies 40 gadus ilgais kalpošanas laiks); citu vides uzlabojumu potenciāls (piemēram, izmantotie materiāli); trešās valsts specifikācijas (enerģijas marķējums, ekomarķējums, Energy Star un MEPS) liecina par uzlabošanas potenciālu. |

Ierīces, kurās izmanto ūdeni | Ūdens attīrīšanas iekārtas; irigācijas iekārtas. | Lieli ūdens zudumi nepiemērotu iekārtu un aprīkojuma dēļ (apmēram 14 miljardi m³ gadā rūpniecībā, apmēram 53 miljardi m³ gadā lauksaimniecībā un apmēram 24 miljardi m³ gadā mājsaimniecībās un sabiedriskās ēkās). | Liels ūdens taupīšanas potenciāls (aplēstais vidējais > 40 % rūpniecībā un lauksaimniecībā un 30 % publiskajā ūdensapgādē); Piemēram, darbam zemā vai vidējā ūdens spiedienā paredzētu plūsmas un spiediena vārstu vai sprinkleru un pilinātāju individuāli pielāgojumi |

1 Enerģijas patēriņš norādīts kā primārās enerģijas patēriņš PJ 2006. gadā. “Primārā enerģija” nozīmē enerģiju, ko satur fosilais kurināmais un atjaunojamie enerģijas avoti, kas nav pārstrādāts vai pārveidots. Lai elektrību no sabiedriskā tīkla (sekundārā enerģija) pārrēķinātu primārajā enerģijā, izmantoja konversijas koeficientu 10,5 MJ/kWh.

II pielikums

Tabula. Ražojumu grupas, ko aptver pārejas posmā[13]

Pasākumi, kurus Komisija plāno pieņemt 2008. gada 4. ceturksnī vai 2009. gada 1. ceturksnī |

Apgaismošanas iekārtas pakalpojumu nozarē Gaidīšanas režīma un izslēgtā režīma zudumi Ārējās barošanas avoti Vienkāršās televizora papildierīces Apgaismošanas iekārtas mājsaimniecībām I (ietverot kvēlspuldzes) Televizori |

Pasākumi, kurus jāiesniedz Komitejai nobalsošanai 2008. un 2009. gadā |

Apkures katli Ūdens sildītāji Veļas mazgājamās mašīnas un trauku mazgājamās mašīnas Ledusskapjos un saldētavas mājsaimniecībām Komerciālie ledusskapji Elektromotori Cirkulatori (sākotnēji pie elektromotoriem) Datori Attēlu veidošanas iekārtas Elektriskie sūkņi (sākotnēji pie elektromotoriem) Ventilācijas ventilatori nedzīvojamās ēkās (sākotnēji pie elektromotoriem) Gaisa kondicionieri telpām Ventilatori mājsaimniecībām (sākotnēji pie gaisa kondicionieriem) |

Citi pasākumi (sagatavošanās pētījumi beidzas 2009. gadā) |

Kompleksās televizora papildierīces Veļas žāvētāji Putekļu sūcēji Apgaismošanas iekārtas mājsaimniecībām II (reflektorspuldzes un apgaismes iekārtas) Apkures katli cietajam kurināmajam |

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīva 2005/32/EK ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/28/EK, ar kuru attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām groza Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kā arī Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (OV L 81, 20.3.2008., 48. lpp.).

[2] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu COM(2008) 397, galīgā redakcija.

[3] EPTA Ltd , Grieķija; PE International , Vācija; NTUA , Grieķija: Pētījums ekodizaina direktīvas pirmā darba plāna sagatavošanai, ziņojums konkursam Nr. ENTR/06/026, pārskatīts galīgais ziņojums 2007. gada 6. decembrī: http://ec.europa.eu/enterprise/eco_design/workingplan.htm.

[4] 29. lpp. no [3].

[5] PRODCOM ir ražoto preču statistikas savākšanas un nosūtīšanas sistēma. Nosaukums ir no franču valodas “ PRODuction COMmunautaire ” (Kopienas ražošana), ar ko apzīmē ieguves rūpniecību, karjeru izstrādi un ražošanu. Eiropas Savienības ekonomiskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2) B un C nodaļas.

[6] 33. lpp. no [3].

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.).

[8] Ražojumu grupas angļu alfabēta kārtībā, un nav ietverti enerģiju patērējošie ražojumi, kurus aplūko pārejas posmā.

[9] 2008. gada 28. maija apspriežu foruma protokolshttp://ec.europa.eu/enterprise/eco_design/workingplan.htm.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, kodificēta versija (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.). ”Uzziņu dokumenti par vislabāko pieejamo tehnoloģiju”. http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm.

[11] Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts: http://ec.europa.eu/enterprise/eco_design/index_en.htm.Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts: http://ec.europa.eu/energy/demand/legislation/eco_design_en.htm.

[12] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, 2008. gada 16. jūlijs. Dokuments COM (2008) 399 galīgā redakcija, 2008/0151 (COD).

[13] Pieņemšanas plāns ir aptuvens un to var mainīt, jo to pielāgo sagatavošanās darbu reālajai gaitai.