[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.7.2008

COM(2008) 449 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Humanitārās palīdzības ģenerāldirektorāts – (ECHO) 2007. gada ziņojums

{SEC(2008) 2236}

SATURS

1. IEVADS 3

2. POLITIKAS VISPāRīGIE ASPEKTI 4

3. VISPāRēJS ECHO ģENERāLDIREKTORāTA 2007. GADA HUMANITāRO PASāKUMU PāRSKATS 6

3.1. Vispārīgi jautājumi 6

3.2. Galvenie intervences pasākumi 2007. gadā pa reģioniem un līdzekļu piešķiršana 9

3.3. Salīdzinošā analīze 11

3.4. Nozaru finansējums 11

3.5. Sagatavotības katastrofām pasākumi 12

3.6. Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste (LRRD) 13

3.7. Galvenie sadarbības partneri humanitārajās operācijās 13

4. ATTIECīBAS AR CITāM ES IESTāDēM, DALīBVALSTīM, NOZīMīGāKAJIEM HUMANITāRāS SADARBīBAS PARTNERIEM UN ZIEDOTāJIEM āRPUS ES 13

5. CITI PASāKUMI 14

6. SECINāJUMI 14

Pielikums.

Sīks pārskats par humanitārās palīdzības pasākumiem katrā valstī, attiecībām ar partneriem, novērtējumu rezultātiem un finanšu tabulām.

1. IEVADS

ECHO ĢD ir Eiropas Komisijas dienests, kas ir atbildīgs par humanitārās palīdzības sniegšanu cilvēkiem trešās valstīs , ko ir skāruši konflikti vai katastrofas – dabas vai cilvēku radītas . Šis vispārējais mērķis palīdz sasniegt Komisijas stratēģisko mērķi „Eiropa kā partneris pasaulē”, kas ir ietverts Līgumā par Eiropas Savienību noteiktajā vispārējā mērķī ārējo attiecību jomā[1]. ECHO ĢD uzdevumos ietilpst dzīvības izglābšana un saglabāšana, ciešanu mazināšana vai novēršana un humanitārām krīzēm pakļautu iedzīvotāju integritātes un cieņas saglabāšana, kā aprakstīts Padomes Regulā Nr. 1257/96.

Tiek lēsts, ka ES, izmantojot humanitārās palīdzības budžetu, 2007. gadā humanitāro palīdzību sniedza 127 miljoniem iedzīvotāju trešās valstīs[2]. Turklāt 19,5 miljoni cilvēku guva labumu no pasākumiem saistībā ar sagatavotību katastrofām un uzlabotu reaģēšanas spēju iespējamā riska gadījumā.

No šiem skaitļiem izriet, ka Eiropas Komisija joprojām ir lielākais individuālais humanitārās palīdzības sniedzējs pasaulē.

ECHO ĢD atbalsta humanitārās palīdzības pasākumus saskaņā ar starptautiski pieņemtiem humanitāriem principiem neitrālā, objektīvā un nediskriminējošā veidā , ievēro starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā[3] un aizsargā humanitāro telpu un principus, kuri aizvien lielākā mērā tiek apdraudēti. Labākais veids, kā ECHO ĢD var saglabāt humanitāro telpu, ir turpināt ievērot labas humanitārās finansēšanas principus[4], saglabāt palīdzības augsto kvalitāti un turpināt pārredzamu dialogu ar citām vadošajām organizācijām .

ECHO ĢD pieņem lēmumus un rīkojas, pamatojoties vienīgi uz humanitāro vajadzību apzināšanu, un tas nevadās, kā arī nav atkarīgs no citiem politiskiem apsvērumiem kā vien Eiropas Savienības solidaritātes izrādīšana cilvēkiem nelaimē. Palīdzība ir domāta, lai tieši atvieglotu cilvēku ciešanas, neatkarīgi no rases, reliģijas vai politiskās pārliecības.

ECHO ĢD pats neīsteno palīdzības programmas. Tas sniedz palīdzību, finansējot Kopienas humanitāros pasākumus, ko īsteno sadarbības partneri , kas ir parakstījuši Partnerības pamatnolīgumu ( FPA ), piemēram, Eiropas NVO un starptautiskās organizācijas (Sarkanā Krusta struktūras), vai Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu ( FAFA ) – ANO aģentūras (2007. gadā galvenokārt UNICEF [5], UNHCR [6] un WFP [7]).

ECHO ĢD uzdevums ir nodrošināt, ka ar minēto partneru palīdzību preces un pakalpojumi ātri nokļūst krīzes zonās. Palīdzības sniegšanas ātrumu uzlabo īpašie noteikumi Finanšu regulā un to īstenošanas pasākumi. Šis strukturālais regulējums ļauj ECHO ĢD izmantot tehniskos palīgus ( ECHO eksperti) notikuma vietā, tādējādi nodrošinot sabiedrības neaizsargātāko slāņu identificēšanu, vajadzību precīzu novērtēšanu, piemērotāko partneru ātru atrašanu un vajadzību apmierināšanas projektu izstrādāšanu. Pēc tam tiek veikta partneru un projektu progresa novērošana uz vietas, lai nodrošinātu labu finanšu vadību ticamības deklarācijas nodrošināšanai, ka resursi ir izlietoti to paredzētajam mērķim.

ECHO ĢD sniegtais atbalsts ir arī paredzēts, lai kopā ar citiem atbalsta instrumentiem atvieglotu iedzīvotājiem iespēju atkal pašiem uzsākt savu pamatvajadzību apmierināšanu, kad un kur vien tas būtu iespējams, un situācijai uzlabojoties ļautu pakāpeniski pārtraukt ECHO ĢD finansējumu. Šajā sakarībā ECHO ĢD ir aktīvi iesaistījies neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes stratēģijas LRRD īstenošanā un ciešākas sadarbības veicināšanā ar citiem Komisijas dienestiem vai donoriem.

Pamatojoties uz savu pieredzi saistībā ar reaģēšanu katastrofu gadījumos, ECHO ĢD strādā arī pie sagatavotības uzlabošanas katastrofu gadījumos , lai samazinātu cilvēku neaizsargātību un pakļautību riskiem un katastrofām, kā arī samazinātu šādu katastrofu ekonomiskās izmaksas. Lai efektīvi pildītu uzdevumu, ECHO ĢD piemērotos un vajadzības gadījumos var atbalstīt savu projektu īstenošanas partneru veiktos kapacitātes palielināšanas pasākumus.

Šajā ziņojumā ir apkopotas ECHO ĢD galvenās 2007. gadā veiktās darbības. Pielikumā sniegts plašs pārskats par finansiālajām darbībām valstīs un reģionos, kuros ECHO ĢD ar savu partneru starpniecību sniedz palīdzību, kā arī statistikas dati no 2007. gada finanšu pārskata (ziņojuma)[8].

Šis pārskats ir izstrādāts saskaņā ar regulas par humāno palīdzību 19. pantu:

„Katra finanšu gada pašās beigās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju pārskatu ar šā gada laikā finansēto pasākumu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj ziņas par iestādēm, ar kuru palīdzību tika īstenoti humānās palīdzības pasākumi. Ziņojumā iekļauj arī pārskatu par citiem novērtējumiem, kas varētu būt veikti attiecībā uz specifiskiem pasākumiem.”

2. POLITIKAS VISPāRīGIE ASPEKTI

Kopumā pēdējās pāris desmitgadēs dabas katastrofu apjoms, stiprums un skaits ir palielinājies . Palielinājies ir arī katastrofu skarto cilvēku skaits, turklāt visvairāk cietušie ir tieši visnabadzīgākie. Saskaņā ar prognozēm šī tendence nākotnē, visticamāk, vēl vairāk palielināsies.

Līdztekus konfliktu skaits nav ievērojami mainījies, tomēr pašreizējiem konfliktiem ir tendence ieilgt , un, lai arī bēgļu skaits pēdējos gados ir samazinājies, tiem ir aizvien postošāka ietekme.

Starptautiskā situācija, kādā tiek sniegta humanitārā palīdzība, ir ievērojami mainījusies, un ir parādījušies jauni dalībnieki. Šajā saistībā trīs iestādes (Eiropas Parlaments, Padome un Komisija) 2007. gada decembrī parakstīja Eiropas konsensu par humāno palīdzību[9] , kurā norādīts, ka apstākļi humanitārās palīdzības sniegšanai kļūst aizvien sarežģītāki, un ar kuru tiek veicināta efektīvāka un saskaņotāka ES pieeja. Pēc šā konsensa 2008. gadā izstrādās rīcības plānu, ar kuru ES konsensā par humāno palīdzību ietvertās daudzās politiskās apņemšanās tiks pārvērstas konkrētās darbībās .

Lai uzlabotu Komisijas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumā un, ņemot vērā ES stratēģiju tās reaģēšanas spējas stiprināšanai katastrofu un krīžu gadījumos trešās valstīs[10], ECHO ĢD ir turpinājis palielināt uz vietas darbojošos ekspertu skaitu, lai nodrošinātu vajadzību ātru novērtēšanu un ātru reaģēšanu katastrofas gadījumā. ECHO ĢD sadarbības partneriem (NVO, ANO organizācijas un starptautiskās organizācijas) piemēroto operatīvo un līgumslēgšanas procedūru stiprināšana, kā arī palielināta kapacitāte notikuma vietā[11] ir saīsinājusi palīdzības sniegšanas laiku. Šie uzlabojumi saistībā ar palīdzības sniegšanu ir ievērojams ieguldījums ES reaģēšanas spēju uzlabošanā katastrofu un krīžu gadījumos, kas aizvien lielākā mērā kļūst par politisko prioritāti, kā tas izklāstīts paziņojumos pēc cunami, Barnier ziņojumā[12] un attiecīgajos prezidentūras secinājumos, kas izdarīti Eiropadomes 2007. gada decembra sanāksmē Briselē.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumā[13] noteikto principu „ viens instruments vienā politikas jomā ”, lai uzlabotu Kopienas darbību efektivitāti, kā arī Komisijas paziņojumu par finanšu plānu 2007.-2013. gadam ECHO ĢD 2007. gada 1. janvārī no EuropeAid sadarbības biroja ĢD pārņēma atbildību par humanitāro palīdzību saistībā ar pārtikas nodrošināšanu . ECHO ĢD pārtikas palīdzības budžetu savu pilnvaru ietvaros ir koncentrējis uz dzīvības izglābšanu un saglabāšanu ārkārtas gadījumos un tūlīt pēc tam, un piemēro to pašu vajadzības novērtēšanas principu, ko piemēro visos tā veiktajos pasākumos.

Pēc tam, kad ECHO ĢD atbildības jomai pievienoja arī pārtikas palīdzību un palīdzību personām, kas zaudējušas saikni ar dzimto zemi, sākotnējo 2007. gadā paredzēto humanitārās palīdzības budžetu palielināja līdz 722 miljoniem euro, un katru gadu ir paredzams 3 % pieaugums (2 % inflācija un 1 % neto pieaugums).

3. VISPāRēJS ECHO ģENERāLDIREKTORāTA 2007. GADA HUMANITāRO PASāKUMU PāRSKATS

3.1. Vispārīgi jautājumi

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2007. gadā humanitārās palīdzības jomā nebija lielu jaunu krīžu – ne dabas katastrofu, ne sarežģītu ārkārtēju situāciju. Tomēr palielinās to dabas katastrofu biežums un intensitāte, ko pastiprina klimata pārmaiņas, biežāk un smagāk ietekmējot jau tā neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Kopš 1975. gada dabas katastrofu skaits ir pieaudzis no apmēram 75 līdz vairāk nekā 400[14] katastrofām gadā. Tiek ziņots, ka laikposmā no 1987.-1998. gadam vidēji bija 195 hidrometeoroloģiskās dabas katastrofas, un to skaits laikposmā no 2000.-2006. gadam palielinājās par 187 % – vidēji 365 katastrofas[15].

Dabas katastrofas 2007. gadā nodarīja nopietnus postījumus – vidēja stipruma zemestrīces Peru un Zālamana salās; plūdi Āfrikā, Indijā, Indonēzijā, Ziemeļkorejā, Vjetnamā un Latīņamerikā; cikloni Nikaragvā ( Felix ), Mozambikā ( Favio ) un Bangladešā ( Sidr ); viesuļvētra Dean Karību jūras reģionā; tropiskā vētra Haiti un Dominikānas Republikā ( Noel ) un sausums Moldovā, Paragvajā, Kenijā, Somālijā un Sahelas reģionā. ECHO ĢD bija ātri jāreaģē, lai palīdzētu tūkstošiem nelaimē nonākušu cilvēku, daudzus no kuriem jau bija skārušas citas krīzes.

Neraugoties uz daudzo sarežģīto ārkārtējo situāciju turpināšanos un iepriekš minēto dabas katastrofu nodarītajiem postījumiem, tas, ka nebija liela mēroga krīžu, ļāva ECHO ĢD iekļauties budžeta lēmējinstitūcijas piešķirtajos līdzekļos, ko papildināja EAF un pārnestie līdzekļi. Tādēļ atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ECHO ĢD nebija jāizmanto Komisijas ārkārtas palīdzības rezerve.

ECHO ĢD reakcija uz humanitārajām krīzēm 2007. gadā atspoguļojas 85 lēmumos par finansējuma piešķiršanu. Saistību apropriāciju īstenošana bija 100 %. ĀKK valstis saņēma vislielāko palīdzību (422,7 miljoni euro, t.i., 55 % no kopējā galīgā budžeta), aiz tām ierindojās Āzija un Latīņamerika (157,4 miljoni euro – 20,5 %) un Austrumeiropa, Jaunās neatkarīgās valstis, Tuvie Austrumi un Vidusjūras valstis (124,9 miljoni euro – 16,2 %).

Uz vajadzībām balstītu principu piemērošana radīja šādu 2007. gadā humanitārajai palīdzībai piešķirto līdzekļu ģeogrāfisko sadalījumu[16] . Jāatzīmē, ka 2006. gada skaitļi neietver pārtikas palīdzību, jo šajā gadā par to vēl bija atbildīgs EuropeAid sadarbības biroja ĢD (izteikts tūkstošos).

Humanitārā palīdzība 2007. gadā (tostarp pārtikas palīdzība) | Salīdzinājumā ar 2006. gadu |

Āfrikas Rags | 217 950 | 161 050 |

Lielie ezeri | 89 500 | 84 050 |

Rietumāfrika | 46 600 | 56 150 |

Karību jūras un Klusā okeāna valstis | 16 310 | 1 610 |

Dienvidāfrika un Indijas okeāns | 50 400 | 19 200 |

Tuvie Austrumi un Vidusjūras valstis | 99 090 | 144 900 |

Latīņamerika | 40 065 | 24 600 |

Instrumenti, kas nav ģeogrāfiskie instrumenti |

Nozaru finansējums + dotācijas | 28 900 | 3,8% | 20 500 | 3,1% |

Tehniskā palīdzība (eksperti un teritoriālās struktūrvienības) | 25 400 | 3,3% | 19.000 | 2,8% |

Pārdalīto līdzekļu izlietojums | 307 | 817 |

Atbalsta izdevumi (revīzija, novērtēšana, informēšana utt.) | 8 900 | 1,2% | 6 189 | 1,0% |

- KOPā |768 530 |100% |671 006 |100% | |

[pic]

ECHO ĢD finansiālu palīdzību konfliktu vai dabas katastrofu upuriem trešās valstīs sniedz, pamatojoties uz vajadzību pēc humanitārās palīdzības novērtējumu . Ar izmantoto metodi[17] trešās valstis ierindo atbilstoši to vispārējai neaizsargātībai (= neaizsargātības rādītājs[18]) un atbilstoši tam, vai tajās ir humanitārā krīze (= krīzes rādītājs[19]). Rezultātā tika identificētas 50 valstis / teritorijas, kurās ir krīzes situācija, no kurām 23 tika identificētas kā visneaizsargātākās, un 18 no tām atradās Subsahāras Āfrikā. Pēc tam šos rezultātus salīdzina ar ECHO ĢD ekspertu un ECHO ĢD ģeogrāfisko vienību veikto novērtējumu notikuma vietā, lai noteiktu skartajām valstīm / reģioniem piemērojamo stratēģiju.

Saskaņā ar izmantoto metodi ECHO ĢD 2007. gadā 94,6 % no sava sākotnējā plānotā budžeta humanitārās palīdzības galvenajā pozīcijā (23 02 01) piešķīra prioritārajām jomām, kurās humanitārā palīdzība bija ļoti nepieciešama .

Lai plānotu savas darbības par labu iedzīvotājiem, kuriem humanitārā palīdzība ir visvairāk vajadzīga, ECHO ĢD turpināja koncentrēt palīdzības stratēģiju uz aizmirstām krīzēm (situācijas, kurās nopietnām humanitārām vajadzībām ziedotāji, kā tas redzams no nelielā finansējuma apjoma, un masu informācijas līdzekļi pievērš mazu vērību). ECHO ĢD analīze un metode aizmirsto krīžu noteikšanai pamatojas gan uz kvantitātes datiem (nepietiekamais atspoguļojums masu informācijas līdzekļos vai neliels donoru atbalsts apvienojumā ar būtisku vajadzību pēc humanitārās palīdzības), gan uz kvalitātes faktoriem (situācijas novērtējums uz vietas, ko veic ECHO ĢD eksperti un atbildīgie šajā jomā).

Aizmirstās krīzes, ko identificēja 2007. gadā – Sahravi bēgļu situācija Alžīrijā; konflikts Čečenijā un kaimiņrepublikas, ko tas ietekmē; Indijas iedzīvotāji, ko ietekmē nemieri Džammu un Kašmirā; konflikti Nepālā; joprojām pastāvošā Butānas bēgļu krīze un maoistu nemieri Nepālā; iedzīvotāji, ko skar konflikts Birmā / Mjanmā gan valsts iekšienē, gan kaimiņvalstīs un iedzīvotāji, ko skar krīze Kolumbijā, kā arī tās kaimiņvalstīs. Izņemot Kolumbiju, šīs krīzes jau 2006. gadā bija ierindotas kategorijā „aizmirstās krīzes”.

Saistībā ar šīm krīzēm 2007. gadā piešķīra 60,7 miljonu euro finansiālo atbalstu, kas ir 13 % no sākotnējā darbības budžeta[20].

Pasaules vajadzību un aizmirsto krīžu novērtējumu rezultāti ir pieejami Eiropas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/ ECHO /policies/strategy_en.htm.

3.2. Galvenie intervences pasākumi 2007. gadā pa reģioniem un līdzekļu piešķiršana

Jaunas sarežģītas krīzes 2007. gadā neradās, taču Komisijai bija jārisina aizvien sarežģītākas humanitārās situācijas, kas dažreiz bija ilgstošas, jo sarežģītas ārkārtējās situācijas pastāvēja jau iepriekšējos gados. Piemēram, Sudānā situācija joprojām ir ļoti satraucoša – turpinās vardarbība pret civiliedzīvotājiem un viņu izspiešana, liekot daudziem bēgt uz citu valsts daļu vai meklēt patvērumu kaimiņvalstīs. Plūdi Sudānas ziemeļos, tostarp Darfūrā, 2007. gada jūlijā situāciju vēl vairāk sarežģīja.

Kaujas un saspīlējumi Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā atsākās 2007. gada vasarā, jo īpaši Kivu ziemeļu un dienvidu daļā, radot neskaitāmas iedzīvotāju pārvietošanās un jaunas humanitārās vajadzības. Arī Somāliju skāra gan dabas katastrofas (sausums), gan bruņoti konflikti, liekot daudziem iedzīvotājiem pamest savas mājas.

Turpmākajās nodaļās minētie palīdzības pasākumi ir sīkāk izklāstīti pielikuma I iedaļā.

3.2.1. Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis (ĀKK valstis)

ECHO ĢD 2007. gadā ĀKK valstīm piešķīra 422 miljonus euro (t.i., 55 % no sava kopējā galīgā budžeta), Sudānai piešķirot vislielāko finansējumu, t.i., 110,45 miljonus euro, un Kongo Demokrātiskajai Republikai – 50 miljonus euro. Turklāt Āfrikā vairāk nekā 20 miljoni euro lielu finansējumu piešķīra saistībā ar intervences pasākumiem Čadā (30,5 miljoni euro), Zimbabvē (30,2 miljoni euro), Sahelā (25,5 miljoni euro), Ugandā (24 miljoni euro) un Etiopijā (20 miljoni euro).

3.2.2. Tuvie Austrumi un Jaunās neatkarīgās valstis

Tuvajos Austrumos humanitārā situācija 2007. gadā vēl vairāk pasliktinājās. ECHO ĢD piešķīra vairāk nekā 88 miljonu euro finansiālo palīdzību, lai segtu visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības Rietumkrastā un Gazas sektorā un palestīniešu bēgļu vajadzības Libānā, Jordānijā un Sīrijā. Šo summu izmantoja arī, lai sniegtu palīdzību saistībā ar iekšējo krīzi Irākā, tostarp bēgļiem kaimiņvalstīs.

Ziemeļkaukāzā Komisija turpināja piešķirt finansējumu Čečenijas konflikta upuriem, apstiprinot kopējo finansējumu 20,8 miljonu euro apmērā.

3.2.3. Āzija

Āzijas valstīs 27 miljoni euro tika piešķirti neaizsargātiem iedzīvotājiem, ko bija skārusi krīze Afganistānā un dabas katastrofas Afganistānā, Irānā un Pakistānā, 19 miljoni euro tika piešķirti, lai sniegtu palīdzību neaizsargātiem iedzīvotājiem Mjanmā un Birmas bēgļiem Taizemes un Birmas pierobežā, kā arī 19,5 miljoni euro tika piešķirti Dienvidāzijas valstīm, ko bija skāruši plūdi (tas neietver finansējumu saistībā ar sagatavotību katastrofām).

3.2.4. Latīņamerika

Visbeidzot, Latīņamerikā , finansējumu turpināja piešķirt iedzīvotājiem, ko skāris konflikts Kolumbijā (12 miljoni euro). Tomēr neparedzēts ECHO atbalsts 19 miljonu euro apmērā bija vajadzīgs saistībā ar vairākām dabas katastrofām Dienvidamerikā un Centrālamerikā (zemestrīce Peru, viesuļvētra Nikaragvā, plūdi Bolīvijā un Kolumbijā, aukstuma vilnis Peru, kā arī sausums un mežu ugunsgrēki Paragvajā).

3.3. Salīdzinošā analīze

Lēmumu par finansējuma piešķiršanu ģeogrāfiskā sadalījuma laikposmā no 2003. gada līdz 2007. gadam salīdzinošā analīze , kas atspoguļota zemāk esošajā grafikā, parāda, ka ĀKK valstīm piešķirtā finansējuma daļa nepārtraukti palielinās, izņemot 2005. gadu, kad finansējums samazinājās, jo līdzekļi lielā apjomā tika novirzīti Āzijai saistībā ar divām lielām krīzēm šajā reģionā, proti, cunami un zemestrīci Kašmirā. Apskatot skaitļus šajā piecu gadu posmā, jānorāda, ka dažādiem reģioniem un pasaules daļām piešķirtā finansējuma apjoms ir ļoti mainīgs, kas apliecina, ka ECHO ĢD intervencei pēc būtības un definīcijas ir īstermiņa raksturs. Tāpat arī jānorāda, ka vairāk nekā 96 % no humanitārās palīdzības budžeta ir paredzēti humanitāro pasākumu finansēšanai, savukārt mazāk nekā 4 % ir atbalsta un administratīvie izdevumi (informācija, revīzijas, novērtējumi, palīgpersonāls u.tml.). Skatīt pielikuma VI iedaļu.

[pic]

3.4. Nozaru finansējums

Tā kā lielākās starptautiskās organizācijas humanitārās palīdzības jomā (ANO aģentūras, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ( ICRC ) un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija ( IFRC ) u.c.) ir galvenās atbildīgās par humanitārās palīdzības efektīvu sniegšanu, ECHO ĢD ar nozaru finansējuma programmu palīdzību 2007. gadā turpināja atbalstīt šo organizāciju institucionālās rīcībspējas stiprināšanu.

ECHO ĢD ANO aģentūrām un Sarkanā krusta organizācijām kā vadošajām organizācijām 2007. gadā piešķīra 27,5 miljonu euro finansiālo atbalstu.

Lai nodrošinātu efektīvu reaģēšanu, prioritāti piešķīra šādiem aspektiem – nozaru jaudas novērtēšanai, papildspēku stiprināšanai, resursu palielināšanai, neatliekamās medicīniskās palīdzības priekšmetu lielākai pieejamībai jaunu krīžu gadījumā, standarta operatīvo procedūru izstrādei, kritēriju noteikšanai saistībā ar rezultātu izvērtēšanu, koordinēšanas uzlabošanai un ANO „grupas principa” atbalstīšanai saistībā ar iepriekš minēto jautājumu risināšanu.

3.5. Sagatavotības katastrofām pasākumi

Saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1257/96 vienlaicīgi ar humanitārās palīdzības pasākumiem ECHO ĢD veicina sagatavotību katastrofām, veicot koordinēšanu, izskaidrošanas darbu, kā arī izmantojot īpašo DIPECHO programmu. Katastrofu izraisītās sekas, kā arī globālo klimata pārmaiņu un to radīto seku vispārēja atzīšana parāda, ka minētie pasākumi ir gan svarīgi, gan piemēroti.

Stratēģijas līmenī ECHO ĢD turpināja stiprināt savus institucionālos resursus saistībā ar sagatavotību katastrofām, kam būtu jāveicina saskaņotāka un vispusīgāka pieeja attiecībā uz sagatavotības katastrofām iekļaušanu humanitārās palīdzības un rehabilitācijas programmās. Tas pilnībā atbilst uzmanībai, kādu katastrofu riska samazināšanas pasākumiem pasaulē pievērš ziedotāji humanitāriem un attīstības mērķiem, un plānotajam Hjogo rīcības pamatplāna 2005.–2015. gadam darbības pārskatam.

ECHO ĢD 2007. gadā turpināja atbalstīt praktiskos pasākumus katastrofu risku samazināšanai, kā arī turpināja iesaistīties izskaidrošanas pasākumos, kuru mērķis bija nodrošināt, lai ziedotāji attīstības mērķiem savos rīcības plānos darbam reģionos, kas ir pakļauti tādu dabas katastrofu riskam kā zemestrīces, plūdi, cikloni u.tml., iekļautu arī katastrofu riska samazināšanas elementus. ECHO ĢD nopietni iestājas par sabiedrības kopienu iesaistīšanu katastrofu riska samazināšanas pieeju izstrādē, jo tādējādi paaugstinās pašu neaizsargāto sabiedrības kopienu spējas tikt galā ar katastrofu sekām.

Jaunattīstības valstis ir īpaši pakļautas apdraudējuma riskam, jo to reaģēšanas spējas ir vājas un vietējās kopienas nav spējīgas tikt galā ar šādas katastrofas sekām. DIPECHO projekti ir uz iedzīvotāju kopienām vērsti katastrofu sagatavotības projekti, kas īpašu uzmanību pievērš kopienām, kuras ir visvairāk pakļautas dabas katastrofām un kuras raksturo zemas reaģēšanas spējas. Projektu mērķis ir panākt, ka tos iekļauj valstu ilgtermiņa attīstības stratēģijās. DIPECHO rīcības plāni ietver projektus gan valstu, gan reģionālā līmenī. Pamatojums tam ir pavisam vienkāršs – attiecībā uz dabas katastrofām nepastāv valstu robežas. ECHO ĢD 2007. gadā DIPECHO rīcības plāniem Centrālamerikā, Latīņamerikā, Dienvidāzijā un Karības jūras reģionā piešķīra 19,5 miljonus euro.

Turklāt ECHO ĢD iespējamības un vajadzības gadījumā sagatavotības krīzei elementus iekļauj savā humanitārajā palīdzībā dabas katastrofu gadījumā. Tas attiecināms uz 18 lēmumiem par finansējuma piešķiršanu 2007. gadā saistībā ar dabas katastrofām 17 valstīs (Zālamana salas, Haiti, Dominikānas Republika, Beliza, Dominika, Sentlūsija, Indija, Nepāla, Bangladeša, Šrilanka, Afganistāna, Vjetnama, Nikaragva, Paragvaja, Peru un Kolumbija) un saistītiem līgumiem par aptuveni 2,135 miljoniem euro. Turklāt ECHO ĢD 4 miljonus euro piešķīra Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas spēju stiprināšanai saistībā ar reaģēšanu dabas katastrofu gadījumā izvēlētajos reģionos, kuros ir liels šādu katastrofu iespējamības risks.

Starptautiskā līmenī ECHO ĢD sadarbojas ar galvenajiem dalībniekiem attīstības sadarbības jomā. Sadarbības mērķis ir panākt to, ka attīstības pasākumos lielāku uzmanību pievērš katastrofu riska samazināšanai un tiek nodrošināta ciešāka sasaiste ar pasākumiem, ko veic saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām augsta riska valstīs.

3.6. Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste (LRRD)

ECHO ĢD ir apņēmies izstrādāt stratēģijas un atbilstošus pasākumus pārejai no viena humanitārās palīdzības posma uz nākamo ( neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste LRRD ). Jaunus ārējos instrumentus sāka izmantot 2007. gadā (jo īpaši Sadarbības attīstības instrumentu ( DCI ) un Stabilitātes instrumentu), radot jaunus apstākļus LRRD īstenošanai. Attiecīgie Komisijas dienesti pielika īpašas pūles, lai nodrošinātu labāku sasaisti humanitārajai palīdzībai un sadarbībai attīstības jomā. Tika sastādīts izmēģinājumā iesaistīto valstu saraksts, kur LRRD pieejai tika pievērsta īpaša uzmanība. Šis nepilnīgais saraksts iekļāva Keniju, Libēriju, Mauritāniju, Sudānu un Ugandu. ECHO ĢD arī piedalījās Attīstības ĢD darbā saistībā ar valstīm, kurās ir nestabila situācija.

3.7. Galvenie sadarbības partneri humanitārajās operācijās

ECHO ĢD humanitāro palīdzību īsteno tā sadarbības partneri. ECHO ĢD sadarbojas ar apmēram 200 nevalstiskajām organizācijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju un Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federāciju.

ECHO ĢD ir svarīgi sadarboties ar daudziem un dažādiem partneriem. Tādējādi tiek nodrošināts efektīvs segums vajadzību pieaugumam visā pasaulē. ECHO ĢD ir izveidojis ciešas darba attiecības ar partneriem gan stratēģisko pamatnostādņu līmenī, gan īstenojot konkrētas humanitārās palīdzības operācijas.

ECHO ĢD 2007. gadā savus pasākumus īstenoja ar NVO (47 %), Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru (42 %) un starptautisko organizāciju (11 %) palīdzību. Sīkāka informācija par ikgadējo pasākumu sadalījumu starp dažādām partneru grupām ir pieejama pielikuma VI.6. iedaļā.

4. ATTIECīBAS AR CITāM ES IESTāDēM, DALīBVALSTīM, NOZīMīGāKAJIEM HUMANITāRāS SADARBīBAS PARTNERIEM UN ZIEDOTāJIEM āRPUS ES

Tāpat kā iepriekšējos gados ECHO ĢD aktīvi sadarbojās ar citām iestādēm, dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām un turpināja veicināt starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā un humanitāro principu (cilvēcība, objektivitāte, vienlīdzība un neitralitāte) ievērošanu jo īpaši saistībā ar notikumiem Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, piemēram, EUFOR Čadā.

ECHO ĢD arī nodrošināja, ka debatēs Eiropas un starptautiskā līmenī vērā tiek ņemts pienākums ārkārtējās situācijās ievērot humanitāro telpu. Tāpat ECHO ĢD izveidoja stabilas darba attiecības ar nesen iecelto Eiropas Parlamenta referentu humanitārās palīdzības jautājumos.

Lai nodrošinātu saskaņotu un savstarpēji papildinošu reakciju, ECHO ĢD attiecību ar ziedotājiem ārpus ES ietvaros uzturēja kontaktus ar ASV ( USAID [21] un PRM [22]) jo īpaši rīkojot videokonferences, kurās tika izskatīti vispārējās politikas jautājumi un humanitārie pasākumi konkrētās valstīs.

Visbeidzot, lai nodrošinātu stratēģisku un uzticamu dialogu starp ECHO ĢD un tā partneriem, ECHO ĢD katru gadu organizē augsta līmeņa stratēģisko partnerattiecību dialogus ar katru organizāciju (ANO aģentūrām, NVO un Sarkanā krusta kustību ( ICRC un IFRC )).

Sadarbības partneru sīkāks apraksts ir pieejams pielikuma VI.6. iedaļā.

5. CITI PASāKUMI

Savas darbības ietvaros ECHO ĢD jāstrādā arī pie citiem jautājumiem, lai atbalstītu humanitārās palīdzības sniegšanu un tās kvalitāti:

1. ECHO ĢD drošības un nekaitīguma politikas izstrāde attiecībā uz darbiniekiem, kas iesaistīti humanitārās palīdzības sniegšanā;

2. ātrās reaģēšanas spēju stiprināšana notikuma vietā, izveidojot daudznozaru grupas;

3. saziņas stratēģija un informācija;

4. izglītības jomā ECHO ĢD atbalsta Humanitārās palīdzības tīklu ( NOHA ), kas piedāvā iegūt daudzdisciplināru pēcdiploma izglītības apliecinājumu.

Šo pasākumu sīkāks apraksts ir pieejams pielikuma IV iedaļā.

ECHO ĢD finansēto pasākumu atbilstošu īstenošanu nodrošina ar pārbaudēm vairākos līmeņos un kontrolēm dažādos humanitārās palīdzības pasākumu projektu posmos. Vairāki ECHO ĢD izstrādātās pārbaudes stratēģijas elementi, uzraudzības un novērošanas procedūras ir aprakstītas pielikuma V iedaļā.

6. SECINāJUMI

2007. gadā nebija lielu jaunu humanitāro krīžu . Tomēr dabas katastrofas radīja ļoti nopietnus postījumus un iespējams, ka saistībā ar klimata pārmaiņām to apjoms, stiprums un biežums nākotnē palielināsies. Konfliktu skaits nav mainījies, tomēr pašreizējiem konfliktiem ir tendence ieilgt, un tiem ir aizvien postošāka ietekme, kas aizvien biežāk skar jau tā neaizsargātos iedzīvotājus.

[1] Līguma par Eiropas Savienību jaunā 10.c panta 2. punkts.

[2] Šis skaitlis ietver ECHO ĢD sniegto palīdzību 12 miljoniem bēgļu un 25 miljoniem valsts iekšienē pārvietoto personu vairāk nekā 50 valstīs – www.internal-displacement.org ( IDMC , International Displacement Monitoring Centre , Global overview of Trends and Developments in 2006 ).

[3] http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/section_ihl_in_brief?OpenDocument.

[4] http://www.goodhumanitariandonorship.org/.

[5] ANO Bērnu fonds.

[6] ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos.

[7] Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules pārtikas programma.

[8] Pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/ ECHO /funding/key_figures/ ECHO _en.htm .

[9] Pamatojoties uz paziņojumu „ Ceļā uz Eiropas konsensu par humāno palīdzību ” (COM(2007) 13.6.2007., 317 galīgā redakcija).

[10] COM (2005)153.

[11] Laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam ekspertu skaits tika palielināts no 83 uz 96.

[12] Veidojot Eiropas Civilās aizsardzības spēkus: Eiropas palīdzība http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/rapport_barnier_en.pdf.

[13] COM(2004)101

[14] Avots: Centre for Research on the Epidemiology of Disasters(CRED), 2006 disasters in numbers http://www.unisdr.org/eng/media-room/press-release/2007/2006-Disaster-in-number-CRED-ISDR.pdf

[15] Avots: id. Annual Disaster Statistical Review, Numbers and Trends, 2006 http://www.em-dat.net/documents/Annual%20Disaster%20Statistical%20Review%202006.pdf.

[16] Kopējo 2007. gadā piešķirto līdzekļu sadalījums pa budžeta pozīcijām, tostarp EAF, ir norādīts VI daļā.

[17] http://ec.europa.eu/ ECHO /policies/strategy_en.htm.

[18] Ar neaizsargātības rādītāju mēģina noteikt, kādas ir valsts spējas novērst un samazināt krīžu radītās sekas. Neaizsargātības rādītāju veido dažādi mērījumi, sākot no sabiedrības attīstības rādītāja līdz bērnu, kas jaunāki par 5 gadiem, mirstības koeficienta: http://ec.europa.eu/ ECHO /files/policies/strategy/strategy_2008_en.pdf.

[19] Ar krīzes rādītāju novērtē, cik drīz ir sagaidāms tāds smags notikums kā karš vai dabas katastrofa vai nosaka, kāds ir bēgļu un iekšējo pārvietoto iedzīvotāju skaits attiecībā pret konkrētās valsts kopējo iedzīvotāju skaitu.

[20] Humanitārās palīdzības budžeta pozīcija.

[21] Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūra ( USAID ).

[22] Iedzīvotāju, bēgļu un migrācijas birojs – ASV ( PRM ).