[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.7.2008

COM(2008) 406 galīgā redakcija

KOMISIJAS PIEKTAIS GADA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

pārskats par trešo valstu tirdzniecības aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (statistikas dati par laikposmu līdz 2007. gada 31. decembrim, komentāri par lietām un teksts atjaunināts par laikposmu līdz 2008. gada martam) [SEC(2008) 2149]

KOMISIJAS PIEKTAIS GADA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

PāRSKATS PAR TREšO VALSTU TIRDZNIECīBAS AIZSARDZīBAS PASāKUMIEM PRET KOPIENU (STATISTIKAS DATI PAR LAIKPOSMU LīDZ 2007. GADA 31. DECEMBRIM, KOMENTāRI PAR LIETāM UN TEKSTS ATJAUNINāTS PAR LAIKPOSMU LīDZ 2008. GADA MARTAM)

Kopsavilkums

Pret ES vērsto spēkā esošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits 2007. gada beigās bija nedaudz lielāks nekā iepriekšējā gadā. Galvenokārt tie ir antidempinga pasākumi, tomēr arvien palielinās aizsardzības instrumentu lietošanas gadījumu skaits. Komisija turpināja rūpīgi uzraudzīt šīs darbības, sniegt palīdzību attiecīgajām ES ražošanas nozarēm un vajadzības gadījumā — iejaukties. Lai gan šogad tika sasniegti pozitīvi rezultāti, joprojām pastāv agrāk konstatētās problēmas, kas bieži vien pārmērīgi ierobežo ES eksportētāju piekļuvi tirgum. Tāpēc Komisija turpinās šo nozīmīgo darbu un pastiprinās divpusējos kontaktus ar trešām valstīm, lai veicinātu lielāku disciplīnu tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanā.

1. IEVADS

Lai gan pēdējo gadu laikā pasākumu skaits, kas ir spēkā pret ES vai tās dalībvalstīm, ir svārstījies, joprojām ir vērojama ne vien instrumentu nepareiza piemērošana, bet parādās arī citas problēmas. ES pati izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus, un tā atzīst arī trešo valstu tiesības izmantot šos instrumentus. Tomēr pieredze rāda, ka daudzos gadījumos standarti, kurus piemēro trešās valstis, lietojot šos instrumentus, ne vienmēr ir adekvāti, šie pasākumi ne vienmēr atbilst PTO tiesiskajām prasībām.

Viens no galvenajiem Komisijas tirdzniecības politikas mērķiem ir nepieciešamība pastiprināt ES konkurētspēju pasaules tirgos. Nepamatota tirdzniecības aizsardzības pasākumu īstenošana mūsu eksportētājiem rada šķēršļus likumīgai tirgus piekļuvei, tāpēc Komisijas mērķis ir novērst to, ka trešās valstis ievieš šādus pasākumus, vai vismaz pēc iespējas samazināt šo pasākumu negatīvo ietekmi.

Komisija turpina savu iespēju robežās iesaistīties konkrētās lietās, vienlaicīgi uzturot dialogu un divpusējus kontaktus ar trešo valstu administrācijām, mudinot aizsardzības instrumentu izmantošanā piemērot augstākus standartus, kas ir līdzīgi tiem, kurus Komisija izmanto savā praksē.

Iepriekšējos ziņojumos uzsvērta nepieciešamība turpināt uzraudzīt trešo valstu darbības un sniegt tehnisku atbalstu iesaistītajām ražošanas nozarēm. Šā gada tendences un attīstības virzieni to pilnībā apstiprina, it īpaši, ņemot vērā pēdējā laikā sasniegtos pozitīvos rezultātus. Dalībvalstis un ražošanas nozares arī ir skaidri apliecinājušas, ka tās paļaujas uz Komisijas darbu un atbalstu šajā jomā.

2. VISPāRēJāS TENDENCES

2007. gada beigās pavisam bija spēkā 147 tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Eiropas Kopienu vai tās dalībvalstīm. 2006. gadā beigās spēkā bija 143 pasākumi.

Ja pēdējo trīs gadu laikā — līdz 2006. gadam — piemēroto pasākumu skaitam bija tendence samazināties, 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to skaits pirmo reizi palielinājās. Šeit gan jāņem vērā Eiropas Savienības paplašināšanās, kas notika 2007. gada janvārī. Šajā kontekstā pasākumi, kurus trešās valstis bija piemērojušas pret Rumāniju un Bulgāriju pirms paplašināšanās, kopumā — 9, tagad ir ietverti statistikas datos. Kopumā 2007. gadā tika ieviesti 23 jauni pasākumi (14 pagaidu vai galīgie pasākumi un 9 pasākumi paplašināšanās rezultātā), bet 19 pasākumi beidzās vai tika atcelti.

Saistībā ar dažādu tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanu vairums spēkā esošo pasākumu, t.i., aptuveni divas trešdaļas, ir antidempinga pasākumi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados ir samazinājies kompensācijas pasākumu skaits, tomēr spēkā esošo pasākumu sadalījums norāda uz aizsardzības pasākumu skaita palielināšanos no 32 pasākumiem 2006. gadā līdz 36 pasākumiem 2007. gadā. Šie pasākumi tagad veido 25 % no visiem ieviestajiem pasākumiem.

Tā kā aizsardzības pasākumus ievieš pret visiem, tie ietekmē EK eksportētājus pat tad, ja to eksports nekādā veidā neapdraud pasākumus ieviesušās valsts iekšzemes rūpniecību. Šā iemesla dēļ Komisija turpina izdarīt spiedienu uz aizsardzības pasākumu lietotājiem, lai tie būtu apdomīgāki to izmantošanā, vienlaikus pieliekot visas pūles, lai samazinātu ieviesto aizsardzības pasākumu negatīvo ietekmi. Lai arī atsevišķos gadījumos šāda iesaistīšanās ir izrādījusies salīdzinoši veiksmīga, diemžēl tā nenotiek vienmēr, piemēram, gadījumā ar Turcijas ieviestajiem pasākumiem.

Valstu starpā galvenās tirdzniecības aizsardzības pasākumu lietotājas pret EK joprojām paliek ASV, kas uztur spēkā 25 pasākumus, t.i., gandrīz 20 % no pasākumu kopskaita. Daudziem no attiecīgajiem ražojumiem (piemēram, mazbagātinātais urāns, karstvelmētais tērauds) ir ievērojami tirdzniecības apjomi. Citas valstis, kuras ieviesušas vērā ņemamu pasākumu skaitu, ir Indija (19 pasākumi), Brazīlija (12 pasākumi), Ķīna (10 pasākumi), Ukraina (10 pasākumi), Meksika un Turcija (katra 9 pasākumi).

Jauno ieviesto pasākumu skaits (pagaidu un galīgo) ir ievērojami samazinājies no 27 pasākumiem 2006. gadā līdz 18 pasākumiem 2007. gadā (tostarp 14 jauni pasākumi un 4 pagaidu pasākumi, kas jau bija ieviesti 2006. gadā, bet galīgi tika apstiprināti 2007. gadā). Šī samazināšanās skaidrojama ar to, ka Ķīna un Turcija 2006. gadā kopā piemēroja 9 pasākumus, bet 2007. gadā — tikai 2. Tomēr, lai arī Ķīna ir samazinājusi kopējās tirdzniecības aizsardzības darbības, Turcija joprojām paliek nozīmīgs šā instrumenta lietotājs. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā puse no jaunajiem pasākumiem bija aizsardzības pasākumi.

Visbeidzot, pēc kulminācijas punkta 2006. gadā jauno ierosināto lietu skaits 2007. gadā ir samazinājies līdz mērenam līmenim — no 28 līdz 20 jaunām lietām. Tas skaidrojams ar faktu, ka 2007. gadā ierosinātas tikai 9 lietas saistībā ar aizsardzības pasākumiem, bet iepriekšējā gadā to skaits bija 18. Šī tendence ir pozitīva, un cerams, ka tā turpināsies arī nākotnē.

3. VALSTU TENDENCES

Ja ASV un Indija pēdējos gados ir samazinājušas savu pasākumu skaitu, tad tādas valstis kā, piemēram, Brazīlija, Ukraina, Meksika, Turcija un Krievija pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami palielinājušas savu pasākumu skaitu. 2005. gadā šo piecu valstu pasākumu kopskaits bija 26, bet 2007. gadā šis skaitlis palielinājās līdz 45 pasākumiem.

Attiecībā uz ASV samazinājums galvenokārt radies dažādu pasākumu atcelšanas rezultātā, bet tendenci, kas vērojama saistībā ar Indiju, joprojām nosaka pasākumu beigšana pēc PTO apspriedēm par ievērojamu pasākumu skaitu. Attiecībā uz Krieviju, Ukrainu un Turciju jāpasvītro, ka pasākumu skaita palielināšanās saistīta gandrīz tikai un vienīgi ar jaunajiem aizsardzības pasākumiem, kuri ieviesti 2007. gadā. Visbeidzot, palielinājums Brazīlijā un Meksikā atklāj pieaugošu tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) izmantošanu Latīņamerikā.

Detalizēts apraksts par tendencēm un galvenajām lietām par katru no trešām valstīm sniegts pielikumā.

4. NEATRISINāTāS PROBLēMAS

Neraugoties uz to, ka ir panākts zināms progress, Komisija joprojām saskaras ar problēmām, kuras konstatētas jau agrāk. Šīs problēmas galvenokārt saistītas ar nepietiekami stingriem lietu uzsākšanas standartiem, nepietiekamu kaitējuma un cēloņsakarību analīzi, kā arī ar ieinteresēto personu aizstāvības tiesību ignorēšanu. Tā kā šie jautājumi sīki skaidroti iepriekšējos ziņojumos, tie netiks atkārtoti.

Bez jau minētajām problēmām šajā sarakstā pagājušajā gadā tika iekļauta arī aizsardzības pasākumu izmantošanas gadījumu skaita palielināšanās, kas diemžēl paliek problēma arī 2007. gadā. Turklāt tika konstatēta vēl kāda nozīmīga problēma — vairumam dalībvalstu, kuras pēdējās pievienojušās ES, antidempinga izmeklēšanās Argentīnā un Brazīlijā joprojām netiek automātiski garantēts tirgus ekonomikas statuss.

Divas pēdējās problēmas ir sīkāk izklāstītas turpinājumā.

4.1. Aizsardzības pasākumu plaša izmantošana

Pēdējo gadu laikā vērojama satraucoša tendence saistībā ar jaunu aizsardzības pasākumu skaita palielināšanos, ko apstiprina arī 2007. gada rādītāji. Laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam spēkā esošo aizsardzības pasākumu skaits ir palielinājies no 32 pasākumiem līdz 36 pasākumiem. 2007. gada beigās katrs ceturtais tirdzniecības aizsardzības pasākums bija aizsardzības pasākums. Kaut arī 2007. gadā tika ierosināts mazāk jaunu lietu par aizsardzības pasākumiem (9 lietas, salīdzinot ar 18 lietām 2006. gadā), šīs lietas joprojām veido pusi no visām ierosinātajām jaunajām lietām.

Atsevišķas valstis šo instrumentu joprojām uzskata par vienkāršu un ātru veidu, lai veiktu darbības pret importu, jo atšķirībā no antidempinga vai pret subsidēšanu vērstajiem pasākumiem nav nepieciešams pierādīt tirdzniecības plūsmu negodīgu elementu, bet „tikai” importa strauju pieaugumu, kas rada kaitējumu vai varētu to radīt. Tiesiskie nosacījumi aizsardzības pasākumu noteikšanai ne velti ir ļoti stingri un, patiesībā, tie ir daudz stingrāki nekā nosacījumi pārējiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, jo šie pasākumi ir vērsti pret brīvu tirdzniecību, nevis negodīgu tirdzniecību. Diemžēl šie nosacījumi bieži vien netiek ievēroti.

Turklāt, ņemot vērā šā instrumenta daudzpusējo raksturu, aizsardzības pasākumi tiek piemēroti pret jebkuru importu neatkarīgi no tā izcelsmes un neatkarīgi no tā, vai tas ir problēmas iemesls vai nav. Līdz ar to atsevišķos gadījumos aizsardzības pasākumi pārmērīgi ietekmē ES eksportu par spīti tam, ka eksports nenodara kaitējumu iekšzemes rūpniecībai, kas tiek aizsargāta. Tā rezultātā eksportētājiem tiek piemērotas nepamatotas soda sankcijas un bez jebkāda pamatota attaisnojuma tiek kavēta to piekļuve tirgum.

Ja problēmas ir saistītas ar lētajām importa precēm, dažkārt tās veiksmīgāk iespējams risināt ar antidempinga instrumenta palīdzību. Lai gan atsevišķas valstis ievieš pasākumu veidus, kuri vērsti konkrēti pret šo problēmu raksturu un to cēloni, piem., lētām importa precēm, citas valsti ne vienmēr ievēro šo pieeju. Tāpēc Komisijas loma ir arī censties pēc iespējas mazināt jebkura šāda pasākuma ietekmi uz ES eksportu. Tomēr tas nav viegls uzdevums, jo atsevišķas valstis salīdzinājumā ar citām izrāda daudz mazāku vēlēšanos ieviest pasākumus, kuri tiktu vērsti tikai pret problēmu patieso cēloni.

4.2. Jauno ES dalībvalstu tirgus ekonomikas statuss

2007. gadā atklājās, ka Brazīlija un Argentīna antidempinga izmeklēšanas ietvaros jaunākās ES dalībvalstis turpina uzskatīt par valstīm, kuras nav sasniegušas pilnīgu un bezierunu tirgus ekonomikas statusu (TES). Praksē tas nozīmē, ka izmeklēšanas iestāde dempinga aprēķiniem izmanto standarta vērtības aizstājēju. Lai gan šobrīd šajās divās valstīs procesā atrodas tikai viena izmeklēšana, kas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, Komisija šo situāciju uzskata par ļoti nopietnu, jo nav pieļaujams, ka ES dalībvalstis netiek uztvertas kā valstis ar tirgus ekonomiku. Turklāt nav pieļaujams, ka attieksme pret atsevišķām ES dalībvalstīm atšķiras no attieksmes pret pārējām dalībvalstīm, jo tās visas ir pieņēmušas Kopienas acquis .

Tāpēc Komisija ir aktīvi iesaistījusies šīs problēmas ātrākā risināšanā. Atbildot uz Brazīlijas un Argentīnas jautājumiem par „jauno” dalībvalstu TES, tika sniegts daudz informācijas. Pamatojoties uz to, Argentīnas un Brazīlijas iestādes turpmāk nedrīkstētu atsaukties uz „tehniskiem iemesliem” TES negarantēšanai Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Saskaņā ar pamatnostādnēm attieksmei pret visām ES dalībvalstīm neatkarīgi no to iestāšanās datuma jābūt kā pret valstīm ar tirgus ekonomiku. Priekšnoteikums dalībai ES (iestāšanās kritēriju vidū) ir ne tikai tas, ka kandidātvalstīm pirms pievienošanās ES jābūt tirgus ekonomikai, bet arī tas, ka šīm valstīm jāpieņem un jāievieš viss acquis communautaire , kas ir reglamentējis saimniecisko darbību līdzšinējās dalībvalstīs. Tādējādi nav nekāda tiesiska vai ekonomiska pamata kādu no ES dalībvalstīm uzskatīt par valsti ar pārejas perioda ekonomiku vai pat par valsti, kurā nav tirgus ekonomikas. Lai panāktu drīzu pozitīvu iznākumu šajā jautājumā, Komisija to aktīvi risina divpusēju attiecību ceļā ar Brazīliju un Argentīnu.

5 . GALVENIE PANāKUMI

Kā minēts pagājušā gada ziņojumā, Komisijas darbības, veicot trešo valstu lietu uzraudzību, noteikti ietekmē pret EK vai tās dalībvalstīm uzsākto un spēkā esošo pasākumu skaitu, kas laika gaitā samazinās.

Papildus turpinājumā minētajiem konkrētajiem panākumiem jāpiezīmē, ka Komisija ir paplašinājusi savus kontaktus ar to nozaru pārstāvjiem, ko skar tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, lai sniegtu palīdzību, ieteikumus un skaidrojumus attiecībā uz trešo valstu darbībām. Atsevišķos gadījumos šo kontaktu rezultātā izveidojusies ES ražošanas nozaru sadarbība, bet citos gadījumos nozares izlēmušas nepiedalīties izmeklēšanā. Šādos gadījumos pat tad, ja nav panākts konkrēts pozitīvs iznākums (sadarbība ir nozīmīgs priekšnoteikums), Komisija vismaz pārliecinājās, ka ražošanas nozare ir informēta par esošo izmeklēšanu, kā arī par iespējamām negatīvajām sekām, kuras var radīt nesadarbošanās. Dalība tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanā ir ekonomisks lēmums, kas jāpieņem iesaistītajiem uzņēmumiem, balstoties uz vispārējiem apsvērumiem.

Galvenie panākumi 2007. gadā bija šādi.

1. Nulles likmes piemērošana — pasākumu atcelšana

Neraugoties uz to, ka šis fakts tika skaidrots jau pagājušā gada ziņojumā, jāatgādina, ka intensīva Komisijas un iesaistīto eksportētāju un dalībvalstu darba rezultātā ASV 2007. gada aprīlī īstenoja (gan tikai daļēji) uz Eiropas Komisijas sūdzības pamata pieņemto PTO lēmumu (DS294) par nulles likmes piemērošanas metodiku. Daudzi Eiropas eksportētāji ir pieredzējuši, ka apstrīdētie antidempinga maksājumi tiek pilnībā atcelti vai ievērojami samazināti.

Diemžēl šādā veidā nav bijis iespējams atrisināt visas problēmas, un Komisijai bija jāpieprasa izveidot tā dēvēto „īstenošanas grupu”, jo tiek uzskatīts, ka Amerikas Savienotās Valstis nav adekvāti īstenojušas PTO grupas lēmumu. Otrā EK nulles likmes piemērošanas grupa pret ASV (DS350) vēl turpina darbu.

2. ASV pasākumu nepagarināšana termiņa beigu pārskatos attiecībā uz tērauda izstrādājumiem

Kā minēts iepriekš, lielākie nerūsējošā tērauda stieņu ES eksportētāji jau pieredzējuši pasākumu atcelšanu, kas sekoja PTO lēmuma par nulles likmes piemērošanu īstenošanai no ASV puses. Komisija kopā ar iesaistītajām ražošanas nozarēm termiņa beigu pārskatu ietvaros norādīja, ka šo atcelšanu rezultātā tirgus daļas tiem eksportētājiem, kuriem joprojām piemēro nodevas, ir ievērojami zemākas salīdzinājumā ar kopējiem sākotnējiem apjomiem, tādējādi iekšzemes rūpniecībai nedraud būtiska kaitējuma iespējamība. Šis arguments tika pieņemts, un ASV atcēla antidempinga pasākumus un/vai kompensācijas lēmumus attiecībā uz nerūsējošā tērauda stieņiem no Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Itālijas, jo vairs nepastāv būtiska kaitējuma draudi ASV rūpniecībai. Šīs lietas iznākums vēlreiz apliecina ciešas sadarbības nozīmi starp Komisiju, dalībvalstīm un EK ražošanas nozarēm.

Šo nodevu atcelšana papildus 2006./2007. gada antidempinga pasākumu atcelšanai citiem tērauda izstrādājumiem (piem., grieztā tērauda plāksnēm, korozijizturīgiem plakana velmējuma izstrādājumiem, cauruļveida izstrādājumiem naftas ieguves valstīm) uzskatāma par ļoti pozitīvu tendenci.

3. Indijas pasākumu skaita samazināšana

Veiksmīgu pārskatīšanas pārbaužu rezultātā, kuras sekoja ES pieprasītajām PTO apspriedēm, pēdējo gadu laikā ir samazinājies Indijas izmantoto pasākumu skaits. Tajos nedaudzajos gadījumos, par kuriem netika pieprasīta pārskatīšana, bija prognozējams, ka pasākumi tiktu pārtraukti pēc to standarta piecu gadu termiņa beigām. Diemžēl Indija par šiem pasākumiem uzsāka divas pārskatīšanas saistībā ar pasākumu termiņa beigām (vienu 2006. gadā un vienu 2007. gadā). Komisija strikti iebilda pret šīm jaunajām izmeklēšanām, pamatojot savus iebildumus ar to, ka ir pilnīgi nepieņemami, ka šādi pasākumi, kuri jau sākotnēji tika uzskatīti par nelikumīgiem, tiek pagarināti vēl uz pieciem gadiem.

Vismaz vienā lietā mūsu iesaistīšanās bija veiksmīga. Par spīti sadarbības trūkumam no ES ražošanas nozaru puses 2007. gadā Indija nonāca pie secinājuma, ka pasākumu jāturpina piemērot pret visām izmeklēšanā iesaistītajām valstīm, izņemot tās valstis, kuras ir ES.

4. Aizstāvības tiesību uzlabošana Ķīnas izmeklēšanas procesā

Pagājušā gada ziņojumā tika minēts, ka Ķīnai joprojām ir problēmas ar caurredzamību un nepietiekamu informācijas izpaušanu saistībā ar lietām. Caurredzamība ir vitāli svarīgs tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārvaldības faktors, jo tas ir nozīmīgs elements ieinteresēto personu aizstāvības tiesību nodrošināšanā. Lai arī konkrēto lietu kontekstā šis jautājums ir vairākkārt apspriests ar Ķīnas iestādēm, diemžēl ievērojami uzlabojumi nav panākti. Tāpēc šis jautājums tika vēlreiz skarts divpusējā „labākās prakses grupā”, kurā Ķīnas valdībai tika sniegti detalizēti piemēri tam, kā ES strādā ar šo izmeklēšanas aspektu. Ķīna pieņēma mūsu padomus šajā jautājumā, un šobrīd vērojamas pazīmes, kuras liecina par to, ka šis lietu izskatīšanas aspekts nākotnē varētu uzlaboties. Lai gan pašreiz netiek izskatīta neviena Ķīnas lieta, mēs turpināsim rūpīgi uzraudzīt turpmāko lietu izskatīšanu un cerēsim, ka mūsu divpusējie kontakti būs auglīgi. Tas kalpo par pamudinājumu veidot divpusējus kontaktus ar trešām valstīm, lai popularizētu EK augstos standartus un iedrošinātu arī trešās valstis piemērot tos.

5. Meksikas izmantoto pasākumu ietekmes novēršana un samazināšana

Pozitīvi rezultāti tika panākti divu izmeklēšanu ietvaros, kuras 2007. gadā veica Meksika. Viena no lietām attiecas uz antidempinga izmeklēšanu saistībā ar noteiktu pesticīdu importu no Dānijas. Šajā lietā Komisija aktīvi atbalstīja Dānijas ražotāju un palīdzēja tam. Pārmērīgie (vairāk nekā 90 %) pagaidu pasākumi tika apstrīdēti, pamatojoties uz kļūdainiem dempinga starpības aprēķiniem, un pēc vairākkārtējas iejaukšanās Meksika visbeidzot apstiprināja cenu saistības, ko piedāvāja Dānijas eksportētājs. Pat ja vēlamais iznākums būtu bijis izmeklēšanas izbeigšana, kuras rezultātā netiktu piemēroti nekādi pasākumi, šajā gadījumā vismaz tika samazināta negatīvā ekonomiskā ietekme un nodrošināta piekļuve tirgum. Komisija turpina rūpīgi sekot šai lietai, jo pastāv iespēja, ka vienīgais ražotājs Meksikā tuvākajā nākotnē varētu bankrotēt, kā rezultātā zudīs nepieciešamība pēc jebkādiem pasākumiem.

Otra lieta attiecas uz antidempinga izmeklēšanu saistībā ar metinātu cauruļu importu no Vācijas. Lai arī šajā gadījumā tika piemēroti pagaidu pasākumi, Komisija intensīvi iesaistījās šīs lietas risināšanā dažādos līmeņos, galvenokārt pamatojoties uz pierādījumu trūkumu par to, ka iekšzemes rūpniecība tiktu būtiski apdraudēta, kā to pagaidu vērtējumā apgalvoja Meksikas iestādes. Šie pūliņi vainagojās panākumiem, un Meksika pieņēma lēmumu izbeigt lietu, nepiemērojot nekādus pasākumus.

Jāpiemin arī tas, ka procesā joprojām atrodas PTO strīdu izšķiršanas procedūra lietā par olīveļļas importam piemērotajām kompensācijas nodevām. Starpziņojums, kuru bija paredzēts laist klajā 2008. gada maija vidū, joprojām atrodas sagatavošanas procesā.

6. Aizsardzības pasākumu ietekme

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, Komisija uzsver, ka aizsardzības instrumenti lietojami vienīgi izņēmuma gadījumos, jo, atšķirībā no antidempinga un kompensācijas pasākumiem tie tiek vērsti pret godīgu tirdzniecību, kā arī tādēļ, ka šie pasākumi negatīvi ietekmē arī tos eksportētājus, kuri nerada nekādu kaitējumu. Gadījumos, kad no šiem pasākumiem nav iespējams izvairīties, Komisija iesaka īstenot tādus pasākumu veidus, kuriem ir vismazākā negatīvā ietekme uz ES eksportētājiem.

Šajā ziņā Komisija guva panākumus attiecībā uz trim aizsardzības pasākumiem, ko Ukraina piemēroja 2007. gadā. Šie pasākumi attiecās vienīgi uz importa precēm, kuru vērtība ir zemāka par noteikto cenu, un tādējādi neattiecas uz tām ES eksportprecēm, kuru vērtība pārsniedz šo cenu līmeni.

Līdzīgi panākumi tika gūti arī gadījumā, kad Turcija piemēroja aizsardzības pasākumus pret noteiktu marku motociklu importu. Kaut arī provizoriskie pasākumi īpašas nodevas veidā par vienu preces vienību tika ieviesti vienlaicīgi ar šīs lietas ierosināšanu, pēc vairākkārtējas Komisijas iesaistīšanās 2007. gadā ieviestie galīgie pasākumi tika attiecināti vienīgi uz importu, kura vērtība ir zemāka par noteikto importa cenu. Rezultātā ES eksports netika ietekmēts, jo tā vidējā cena pārsniedz šo slieksni.

Diemžēl Komisijas darbs ne vienmēr ir veiksmīgs. Par spīti tam, ka Komisija iesaistījās problēmu risināšanas procesā un risināja diskusijas ar Turcijas iestādēm, divos aizsardzības pasākumu ieviešanas gadījumos neizdevās panākt pozitīvu iznākumu, un 2008. gada sākumā tika piemērotas nodevas. Šie aizsardzības pasākumi tika piemēroti īpašas nodevas veidā par katru preces vienību, kas ietekmē arī ES eksportu. Tomēr pamatā šīs lietas tika vērstas pret lēto importu no konkrētām valstīm, kuras nav ES sastāvā. Turcija joprojām ir viens no galvenajiem aizsardzības pasākumu lietotājiem, tādēļ Komisija pieliks visas iespējamās pūles, lai gadījumos, kad draudus rada vienīgi atsevišķas valstis, pārliecinātu to izmantot instrumentus, kas vērsti pret konkrētām valstīm.

7. Austrālijas cūkgaļa

2007. gada nogalē Austrālija ierosināja izmeklēšanu par cūkgaļas importu. 2007. gada oktobrī Austrālijas cūku audzētāji bija pieprasījuši uzsākt izmeklēšanu pret saldētas cūkgaļas importu, jo, neraugoties uz faktu, ka konkurence ar importu pastāvēja tikai vienā cūkgaļas tirgus daļā, tie saskārās ar ievērojamām grūtībām. Pašlaik eksportam uz Austrāliju izvirzītajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem atbilst vienīgi ASV, Kanāda un Dānija. Austrālijas izmeklēšanas iestāde 2007. gada 14. decembrī, bet pēc tam arī 2008. gada 4. aprīlī piedāvāja neizmantot aizsardzības pasākumus, jo netika konstatēta cēloņsakarība starp importu un Austrālijas cūku audzētāju problēmām, tā kā galvenais kaitējuma iemesls bija augstās iekšzemes lopbarības cenas (cūku audzētāji citur pasaulē, tostarp ES, ir līdzīgā situācijā). Šis gadījums ir piemērs tam, kā veiksmīga koordinācija starp ES, tās dalībvalstīm un ES ražošanas nozarēm ļauj izvairīties no tiesiski nepamatotu pasākumu piemērošanas.

6. SECINāJUMI

Pēc pret EK vērsto pasākumu skaita samazināšanās, kas bija vērojama pēdējos gados, 2007. gadā to skaits saglabājās samērā nemainīgs. Ņemot vērā vispasaules ekonomisko situāciju, ir pamats gaidīt, ka pasākumu skaits tuvākajā nākotnē atkal palielināsies. Sastopoties ar sarežģītiem ekonomiskajiem apstākļiem, ražošanas nozarēm var būt lielāks kārdinājums lūgt īstenot aizsardzības pasākumus.

Joprojām saglabājas „vecās” un jau zināmās problēmas, papildus kurām parādījušās jaunas bažas. Šā iemesla dēļ vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams rūpīgi uzraudzīt trešo valstu lietas. Nepamatota pasākumu īstenošana liedz Kopienas eksportētājiem uzņēmējdarbības iespējas ārvalstīs un rada šķēršļus Eiropas konkurētspējai. Tāpēc nepieciešams sistemātiski vērsties pret šķēršļiem, kas kavē piekļuvi tirgum. Pamatojoties uz šiem iemesliem, Komisija rūpīgi seko trešo valstu darbībām, turpina atbalstīt attiecīgās ES ražošanas nozares un vajadzības gadījumā iesaistās problēmu risināšanā.

Šis gads atkal pierādīja, ka Komisijas, iesaistīto nozaru un dalībvalstu kopējie centieni ievērojami sekmē pozitīvus iesaistīšanās rezultātus trešo valstu lietās. Šogad tika gūti vērā ņemami panākumi — vairākos gadījumos bija iespējams izvairīties no pasākumu piemērošanas, bet citos gadījumos tika samazināta to negatīvā ekonomiskā ietekme uz Kopienas uzņēmumiem. Komisija turpinās paplašināt savus kontaktus ar ražošanas nozaru pārstāvjiem un, cik iespējams, iesaistīties problēmu risināšanā, izvēloties tam visatbilstošāko veidu.

Komisija turpina attīstīt divpusējus kontaktus ar trešām valstīm, lai uzlabotu disciplīnu un popularizētu augstos standartus, ko tā piemēro pati savās izmeklēšanas procedūrās.