[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.7.2008

COM(2008) 397 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu

{SEC(2008) 2110}{SEC(2008) 2111}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu

1. IEVADS

Eiropas Savienība spērusi nozīmīgus soļus, lai sasniegtu izaugsmes un jaunu darbavietu izveides mērķus. Lisabonas stratēģija ir sniegusi būtiskus rezultātus[1]. Pēdējos divos gados ir izveidoti vairāk nekā seši miljoni darbavietu un ievērojami samazināts bezdarba līmenis. Eiropas rūpniecība ir globāli konkurētspējīga un sniedz būtisku ieguldījumu izaugsmē un jaunu darbavietu izveidē. Komisija ar rūpniecības politikas starpniecību turpinājusi noteikt ietvarstruktūras nosacījumus, kas vajadzīgi uzņēmējdarbībai Eiropā.

Patlaban ir uzdevums integrēt kopainā ilgtspējību. Ilgtspējīgas attīstības mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu dzīves kvalitātes un labklājības uzlabojumu esošajām un nākamajām paaudzēm[2]. Tas ir būtisks Eiropas Savienības mērķis. Taču arvien straujākas globālās pārmaiņas — no ledāju kušanas līdz pieaugošam pieprasījumam pēc enerģijas un resursiem — apgrūtina minētā mērķa sasniegšanu.

Risināmie uzdevumi ir cieši saistīti ar mūsu dzīvesveidu. Mūsu izmantotie ražošanas un patēriņa paradumi ietekmē globālo sasilšanu, piesārņojumu, materiālu izmantojumu un dabas resursu sarukšanu[3]. Eiropas Savienībā patēriņa ietekme izjūtama globāli, jo ES ir atkarīga no enerģijas un dabas resursu importa. Turklāt aizvien lielāku daļu no Eiropā patērētajiem ražojumiem ražo citās pasaules daļās.

Vairāk kā jebkad agrāk jūtama nepieciešamība orientēties uz ilgtspējīgākiem patēriņa un ražošanas modeļiem.

Ir iespējams daudz paveikt Eiropas rūpniecībā un mājsaimniecībās un gūt atdevi. Atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu padomes uzskatam līdz 2030. gadam iespējams samazināt 30 % no ēku energopatēriņa ar neto ekonomisku ieguvumu. Globālais spiediens paaugstināt resursu efektivitāti un centieni uzlabot ilgtspējību var kļūt par svarīgu jauninājumu avotu un būtisku ražošanas konkurētspējas rādītāju.

Šinī dokumentā izklāstīta Komisijas stratēģija kā atbalstīt integrētu pieeju Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī, sekmēt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī popularizēt ES ilgtspējīgas rūpniecības politiku. Minētā stratēģija papildina esošās politikas enerģijas izmantošanas jomā, īpaši Komisijas 2008. gada janvārī pieņemto Enerģētikas un klimata dokumentu paketi.

Rīcības plāna būtība ir dinamiska ietvarstruktūra ražojumu energopatēriņa un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanai un šādu ražojumu popularizēšanai patērētāju vidū. Paredzēta vērienīgu standartu noteikšanu visā iekšējā tirgū, nodrošinot sistemātiskas iniciatīvu un iepirkumu pieejas izmantošana ražojumu uzlabošanā, patērētājiem sniegtās informācijas stiprināšana, izmantojot saskaņotāku un vienkāršāku marķēšanas sistēmu, lai šīs politikas pamatu veidotu pieprasījums. Pieeja tiks vērsta uz tādiem ražojumiem, kuriem ir ievērojams potenciāls samazināt ietekmi uz vidi.

Uzdevums ir izveidot nepārtrauktu ciklu: uzlabot ražojumu vispārējos ekoloģiskos raksturlielumus visa to aprites cikla laikā, popularizēt un stimulēt pieprasījumu pēc labākiem ražojumiem un ražošanas tehnoloģijām, un palīdzēt patērētājiem izdarīt labāku izvēli ar saskaņotākas un vienkāršākas marķēšanas palīdzību.

Iepriekš minētais tiks papildus atbalstīts un pastiprināts ar darbībām, kas vērstas uz starptautiskiem aspektiem un racionālākas ražošanas sasniegšanu.

2. DINAMISKA POLITIKAS IETVARSTRUKTūRA GUDRāKAM PATēRIņAM UN LABāKIEM RAžOJUMIEM.

Pastāv virkne politiku ražojumu energopatēriņa un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanai. Ar Ekodizaina (EPR) direktīvu[4] izveidota sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības enerģiju patērējošiem ražojumiem. Vairāki citi normatīvie akti vērsti uz ražojumu aprites cikla specifiskiem aspektiem, kā piemēram, atkritumiem. Marķējuma sistēmas, kas noteiktas ar Enerģijas marķēšanas direktīvu[5], Energy Star regulu[6], Ekoetiķetes regulu[7] un citām sistēmām, ko izstrādājušas dalībvalstis, mazumtirgotāji un citi uzņēmēji, sniedz patērētājiem informāciju par ražojuma energopatēriņa un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Lai veicinātu ražojumu labāku sniegumu, dalībvalstis īsteno iniciatīvas un publisko iepirkumu. Ar Energy Star regulu ES iestādēm un dalībvalstu varas iestādēm uzlikts par pienākumu pirkt īpašam energoefektivitātes līmenim atbilstošas biroja iekārtas.

Tomēr pastāv trūkumi, kas kavē minēto politiku potenciālu. Lielākā daļa normatīvo aktu, kas attiecas uz ražojumiem, reglamentē tikai specifiskus ražojuma aprites cikla aspektus. Tā kā Ekodizaina direktīva apskata aprites cikla perspektīvu, direktīvā minēto enerģiju patērējošo ražojumu ietekme uz vidi veido tikai 31-36 % no ražojumu ietekmes uz vidi[8]. Saskaņā ar ES politiku informācija patērētājiem ir koncentrēta uz mājsaimniecības un biroja iekārtu energoefektivitāti atbilstoši Enerģijas marķēšanas direktīvai un Energy Star programmai, vai arī attiecināta tikai uz ierobežotu ražojumu skaitu (atbilstoši ekoetiķetei). Visbeidzot darbības valsts līmenī netiek koordinētas.

Kopumā brīvprātīgie un regulējošie instrumenti nav pietiekami saistīti un netiek izmantota potenciālā dažādu instrumentu apvienošana. Īstenošana nav pietiekami dinamiska un tai trūkst skata nākotnē, lai kāpinātu ražojumu sniegumu. Atšķirīgu valsts un reģionālu pieeju dēļ ražotāji saņem pretrunīgus signālus, kā rezultātā netiek izmantots pilns iekšējā tirgus potenciāls.

Jaunā politikas pieeja integrē dažādu politikas instrumentu potenciālu, tos dinamiski īstenojot.

Tajā iekļautas šādas darbības.

- Tiks paplašināta enerģiju izmantojošo ražojumu ekodizaina direktīvas darbības joma, lai tā attiektos uz visiem ar enerģiju saistītajiem ražojumiem. Tiks noteiktas minimālās prasības ražojumiem ar būtisku ietekmi uz vidi, galveno uzmanību vēršot uz būtiskākajiem vides aspektiem. Lai tirgos būtu pieejama informācija par visefektīvākajiem ražojumiem, tiks noteikti arī progresīvi ekoloģisko raksturlielumu standarti . Notiks periodiska minimālo prasību un progresīvo standartu pārskatīšana , lai tos pielāgotu tehnoloģiskajām izmaiņām un sniegtu uzņēmējdarbībai ilgtermiņa perspektīvu par turpmāko regulējošo vidi.

- Ražojumu marķēšana tiks attīstīta atbilstoši Enerģijas marķēšanas direktīvai un Ekoetiķetes regulai, un pēc Ekodizaina direktīvas pārskatīšanas 2012. gadā tā tiks atbilstoši papildināta ar Ekodizaina marķēšanas direktīvu, lai sniegtu patērētājiem informāciju par ražojumu eneropatēriņa un/vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

- Atbilstoši minētajām sistēmām energoefektivitāte un ekoloģiskie kritēriji tiks izmantoti, lai izveidotu saskaņotu publiskā iepirkuma un iniciatīvu bāzi, ko sniedz ES un tās dalībvalstis. Tas atrisinātu esošo veicināšanas un iniciatīvu sadrumstalotību iekšējā tirgū.

- Tiks veikti arī citi pasākumi, lai sasniegtu gudrāku patēriņu . Konkrēti, tiks īstenota akcija ražojumu mazumtirgotājiem un ražotājiem, lai padarītu viņu darbības un piegādes ķēdes videi draudzīgākas, kā arī lai rosinātu patērētājos apziņu un palielinātu viņu proaktīvo lomu.

Ar šīs politikas palīdzību var risināt plašu vides problēmu spektru. Piemērojot šo pieeju ražojumiem ar būtisku ietekmi uz vidi, var gūt ievērojamus ekoloģiskus un ekonomiskus ieguvumus. Piemēram, ierosinātā akcija palielinātu pašreizējos rādītājus mājokļu remonta jomā, kur tiktu izmantoti efektīvāki logi un uzlabota izolācija, tādējādi samazinot mājsaimniecību izdevumus par enerģijas patēriņu, samazinot tiešās un netiešās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un radot apkures ietaupījumus.

Sīki izstrādāts pasākumu apraksts.

2.1. Ekodizaina direktīva

Ar Ekodizaina direktīvu ir pieņemti noteikumi ekodizaina prasību noteikšanai enerģiju izmantojošiem ražojumiem, lai nodrošinātu šādu ražojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, ņemot vērā aprites cikla perspektīvu. Nenosakot tieši saistošas prasības īpašiem ražojumiem, direktīva ļauj Komisijai kopā ar komiteju pēc ietekmes novērtējuma un konsultēšanās ar ieinteresētajām personām īstenot pasākumus īpašiem ražojumiem un to ekoloģiskajiem aspektiem (kā piemēram, enerģijas patēriņš, atkritumu radīšana, ūdens patēriņš, aprites ilguma pagarināšana).

Patlaban minētā Ekodizaina direktīva attiecas tikai uz enerģiju patērējošiem ražojumiem. Nolūkā attiecināt sistēmu arī uz citiem ekoloģiski svarīgiem ražojumiem, ražojumu spektrs tiks paplašināts, lai tajā būtu iekļauti visi ar enerģiju saistītie ražojumi, izņemot transporta līdzekļus, uz kuriem jau attiecinātas atsevišķas politikas un normatīvie akti par ietekmes samazināšanu uz vidi. Ar enerģiju saistīti ražojumi ir tādi ražojumi, kuriem izmantošanas laikā ir ietekme uz energopatēriņu. Tie ir enerģiju izmantojoši ražojumi un citi ražojumi, piemēram, logu rāmji, kuru izolācija nosaka ēku apsildīšanai vai vēsināšanai nepieciešamo enerģijas daudzumu, un ūdeni izmantojošas ierīces, kuru ūdens patēriņš ietekmē apsildīšanai nepieciešamo enerģijas daudzumu. Tādējādi tiks izveidota vienota Kopienas sistēma ekodizaina prasību noteikšanai šādiem ražojumiem Kopienas līmenī un, izmantojot vienotu pieeju, tiks nodrošināta normatīvo aktu konsekvence un efektivitāte.

Īstenošanas gaita.

- Ņemot vērā esošos Kopienas normatīvos aktus vai pašregulēšanos, tiks izstrādāti īstenošanas pasākumi ražojumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi, būtisks uzlabošanas potenciāls un nozīmīgi pārdošanas un tirdzniecības apjomi. Rīcības plāns neietekmēs īstenošanas pasākumu izveidi tiem enerģiju patērējošajiem ražojumiem, kuri ietverti esošajā direktīvā.

- Tiem ražojumiem, kuri direktīvā nav iekļauti, tiks izstrādāta turpmākā darba programma saskaņā ar direktīvas nosacījumiem pēc tās grozīšanas.

- Visi īstenošanas pasākumi tiks balstīti uz tehnoģiju neitralitāti, un par tiem veido sīki izstrādātus ietekmes novērtējumus un konsultējas ar sabiedrību.

Īstenošanas pasākumos tiks ievēroti galvenie ekoloģiskie aspekti ražojuma aprites ciklā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ražojumu resursiem un energopatēriņam. Attiecīgi tiks izskatīti arī citi jautājumi, kā piemēram, nepieciešamība samazināt bīstamos materiālus vai retus resursus.

Ražojumu grupai, uz ko vērsti īstenošanas pasākumi, saskaņā ar direktīvas esošajiem nosacījumiem tiks noteikti divi izpildes līmeņi:

- minimālās prasības , kurām ražojumam jāatbilst, lai to atļautu iekšējā tirgū. Lai palīdzētu ražotājiem pasākumu piemērošanā, pēc iespējas jāizmanto ES standarti, kas ideālā gadījumā balstīti uz pasaules standartiem.

- ekoloģisko raksturlielumu progresīvie standarti , lai sniegtu agrīnas norādes par tirgū pieejamiem īpaši efektīviem ražojumiem un iespējamo minimālo prasību turpmāku attīstību. Standartu noteikšana paredzēta jau esošajā direktīvā un to arī turpmāk sistemātiski turpinās. Parasti standartiem jāatbilst tam līmenim, ko uzrādījuši efektīvākie tirgū pieejamie ražojumi. Minēto standartu sasniegšana rūpniecībā ir brīvprātīga .

Nolūkā nepārtraukti uzlabot ražojumus, īstenošanas pasākumos tiks norādīts arī minimālo prasību un standartu pārskatīšanas datums , pamatojoties uz attiecīgās ražojumu grupas tehnoloģisko izmaiņu paredzamo tempu. Šādi tiks nodrošināta minimālo prasību un standartu atbilstība laikmetam un uzņēmējdarbībai tiks sniegta ilgtermiņa perspektīva par turpmāko regulējošo vidi.

Ekoloģisko raksturlielumu progresīvie standarti un minimālās prasības tiks iestrādātas marķēšanas sistēmā, kā aprakstīts tālāk. Šim nolūkam īstenošanas pasākumos var norādīt arī izpildes starpposmu līmeņus.

2.2. Ražojumu marķēšana

Enerģijas marķēšanas direktīva šajā fāzē tiks paplašināta, lai tajā iekļautu plašāku ražojumu spektru, tostarp enerģiju patērējošus un citus ar enerģiju saistītus ražojumus.

Marķēšanas kategorijas noteiks atbilstoši procedūras rezultātiem saskaņā ar Ekodizaina direktīvu.

Marķēšanas direktīvas īstenošanas pasākumi, kur iespējams, noteiks precīzus etiķetes parametrus.

Marķēšanu izmantos, lai norādītu gan izmantošanas fāzes enerģijas patēriņu/ietaupījumu, gan citus būtiskus ražojuma ekoloģiskos parametrus.

Ekoetiķete kā brīvprātīga etiķete papildinās patērētājiem sniegto informāciju. Tā darbosies kā “izcilības etiķete”, norādot patērētājiem tos ražojumus, kuru efektivitāte ir tādā līmenī, kurā daudzi ekoloģiskie kritēriji tiek ievēroti visā aprites ciklā.

Ekoetiķetes regulu pārskatīs nolūkā vienkāršot un izlīdzināt ekoetiķetes piešķiršanas procesu, un paplašināt ražojumu skaitu, uz kuriem tā būs attiecināma. Ekoetiķetes kritērijos būs iekļauts plašs ekoloģisko aspektu klāsts. Turklāt ekoetiķetes kritērijus var izstrādāt tā, lai tie attiektos arī uz tādiem ražojumiem, kuriem vēl nav noteiktas ekodizaina prasības. Ekoetiķetes kritēriji ražojumu grupai tiks noteikti tā, lai tiem atbilstu 10 % no tā brīža tirgū pieejamajiem ražojumiem.

Lai gan lēmumu pieņemšanas process saskaņā ar Ekoetiķetes direktīvu paliks atšķirīgs no tā, kas noteikts Ekodizaina un Marķēšanas direktīvā, sistēmu īstenošana būs cieši saistīta, lai nodrošinātu datu un zinātnisko zināšanu efektīvu izmantošanu un konsekventas informācijas sniegšanu patērētājiem. Būtiski, ka kritēriju noteikšanas process saskaņā ar ekoetiķeti sniegs informāciju analītiskajam darbam, kas veikts saskaņā ar Ekodizaina direktīvu, minimālo prasību un ekoloģisko raksturlielumu standartu noteikšanai, un otrādi. Izskatot vienādas ražojumu grupas, jāvienādo arī novērtēšanas metodes un pārskatīšanas laika grafiki.

2.3. Iniciatīvas

Daļa dalībvalstu jau atbilst līguma un valsts atbalsta noteikumiem[9], veicinot iniciatīvas ekoloģisku un energoefektīvu ražojumu izstrādei un iegūšanai un padarot videi draudzīgāku iepirkumu procedūru, lai tos popularizētu. Taču kritēriji, kuriem minētajiem ražojumiem jāatbilst, lai varētu izmantot iniciatīvu vai publisko iepirkumu, dažādās valstīs var būtiski atšķirties. Tas var novest pie attiecīgā ražojuma iniciatīvu sadrumstalotības iekšējā tirgū. Turklāt publiskā iepirkuma potenciāls, kas pielīdzināms 16 % no Eiropas Savienības IKP, ir tikai daļēji izmantots.

Lai pārvarētu sadrumstalotību un veicinātu enerģiju un vidi saudzējošu ražojumu biežāku izmantošanu, ar Marķēšanas direktīvu pēc ietekmes novērtējuma veikšanas, tiks izveidota ES un tās dalībvalstu saskaņota iniciatīvu un publiskā iepirkuma bāze , kā aprakstīts tālāk.

Attiecībā uz publisko iepirkumu Marķēšanas direktīvā noteiktajos īstenošanas pasākumos viena no marķēšanas klasēm tiks norādīta kā līmenis, zemāk par kuru valsts iestādēm nebūs atļauts veikt iepirkumu. To noteiks, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma rezultātiem attiecīgām ražojumu grupām, kurām šāda līmeņa noteikšana sniegtu būtisku ieguldījumu apjomradītu ietaupījumu izmantošanā un jauninājumu veicināšanā. Līmenis atbilstu raksturlielumu klasei, kas maksimāli palielinātu publiskā iepirkuma potenciālu veicināt tirgus attīstību virzībā uz ražojumiem ar efektīvākiem energopatēriņa un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, tādējādi tajā pat laikā nodrošinot adekvātu konkurences līmeni tirgū, ņemot vērā ražojuma pieejamību, un garantējot, ka kopumā valsts finanšu slogs nepārsniedz pašreiz iepirkumu praksē esošo (ņemot vērā pilnu ražojuma aprites ciklu).

Attiecībā uz iniciatīvām dalībvalstis varēs brīvi izvēlēties, vai un kādā veidā vecināt enerģiju un vidi saudzējošu ražojumu biežāku izmantošanu, vienlaicīgi ievērojot Kopienas normatīvo aktu un jo īpaši valsts atbalsta noteikumus[10]. Marķēšanas direktīvā noteiktajos īstenošanas pasākumos atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem viena no marķēšanas klasēm tiks norādīta kā līmenis, zemāk par kuru dalībvalstīm nebūs atļauts noteikt iniciatīvas. Minēto līmeni noteiks virs piemērojamajām kopienas vides prasībām. To piemēros ražojumu grupām, uz kurām attiecas pierādījumi, ka iniciatīvu sadrumstalošana var samazināt to efektivitāti. Principā minētais līmenis atbilstu publiskā iepirkuma līmenim, kas palielinātu pasākumu ietekmi.

Tā kā cena ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas nosaka pirkšanas izvēles, arī ar tirgū sakņotiem instrumentiem iespējams palīdzēt noteikt pareizas cenas un internalizēt ar vidi saistītās izmaksas, tādējādi atbalstot enerģiju un vidi saudzējošu ražojumu ieviešanu. Tādēļ Komisija inter alia izskata enerģijas nodokļu sistēmas pārskatīšanas iespējas. Turklāt Komisija sākusi izpēti, lai analizētu iespējamo ES līmeņa fiskālo iniciatīvu mehānismu priekšrocības un trūkumus. Tas sniegs pamatu, lai izvērtētu nepieciešamību pēc papildu iniciatīvām Kopienas līmenī attiecībā uz iniciatīvām tādiem ražojumiem, uz kuriem attiecināma Ekodizaina un Marķēšanas direktīva vai Ekoetiķetes regula.

Minētās darbības pastiprinās un atbalstīs:

2.4. Konsekventi dati un metodes par ražojumiem

Lai īstenotu šo politiku, ir vajadzīgi konsekventi un ticami dati un metodes ražojumu ekoloģisko raksturlielumu un to ieiešanas tirgū vispārējai izvērtēšanai, kā arī progresa pārraudzībai. Ja nepieciešams, veic apmaiņu ar atbilstoši dažādiem instrumentiem savāktajiem un nepieciešamajiem datiem par ražojumiem un saistīto ietekmi uz vidi. Šādām metodēm jābūt rentablām un viegli piemērojamām politikas izstrādātājiem un rūpniecībai.

Pēc iespējas jāpēta Eiropas saskaņotu standartu izmantošana, kas ideālā gadījumā balstītos uz starptautiskajiem standartiem, tādējādi nodrošinot paaugstinātu konkurenci rūpniecībā un labas attiecības ar trešajām valstīm un ražotājiem tajās.

2.5. Zaļā publiskā iepirkuma popularizēšana

Zaļo publisko iepirkumu (ZPI) tālāk stiprinās ar brīvprātīgiem pasākumiem, kas papildinās augšminētos obligātos pasākumus atbilstīgi iekšējā tirgus noteikumiem. Komisija sniegs valsts varas iestādēm vadlīnijas un instrumentus, lai padarītu iepirkumu praksi videi draudzīgāku. Tostarp paredzēta orientējošu mērķu noteikšana, pamatojoties uz dalībvalsti ar visaugstākajiem sasniegumiem, un atklāta konkursa specifikāciju parauga sniegšana, kas atbilst iekšējā tirgus normatīvajiem aktiem. Tāpat arī sadarbības procesa izveide ar dalībvalstīm, lai noteiktu un vienotos par vienotiem zaļa publiskā iepirkuma (ZPI) kritērijiem ražojumiem un pakalpojumiem apstiprināšanai nacionālajos rīcības plānos un ZPI vadlīnijās. Mērķu pārraudzība balstīsies uz atbilstību kritērijiem. Pakalpojumiem un tādiem ražojumiem, kuriem netiks vai vēl nav noteikti obligātie līmeņi (kā paredzēts sadaļā 2.3.), tiks noteikti vienoti brīvprātīgi ZPI kritēriji.

Vienotie ZPI kritēriji balstīsies uz ekoloģisko raksturlielumu standartiem un saistītiem rādītājiem. Šie pasākumi ir sīki izstrādāti atsevišķā paziņojumā par zaļo publisko iepirkumu.

2.6. Darbs ar mazumtirgotājiem un patērētājiem

Mazumtirgotājiem ir būtiska spēja ietekmēt ilgtspējīgāku patēriņu savā darbībā, piegādes ķēdēs un patērētāju uzvedībā. Mazumtirgotāji un ražotāji aizvien vairāk atzīst ilgtspējību par nozīmīgu iespēju viņu uzņēmējdarbībai augt, konkurēt un ieviest jauninājumus. Taču vajadzīgi turpmāki centieni samazināt mazumtirdzniecības sektora un tā piegādes ķēdes atstāto ekoloģiskās pēdas, popularizēt ilgspējīgākus ražojumus un labāk informēt patērētājus. Lai to sasniegtu, tiks iesaistītas arī citas ieinteresētās personas, piemēram, ražotāji, kā arī patērētāji un citas nevalstiskās organizācijas.

Tiek veidots mazumtirdzniecības forums. Tas kalpos kā pamats, lai:

- noteiktu galvenās sfēras problēmu risināšanai un definētu esošo iniciatīvu bāzes līmeni;

- dalītos ar labāko pieredzi, paplašinātu esošo iniciatīvu ģeogrāfiju, mēģinātu radīt jaunas iniciatīvas; kā arī

- katrs atsevišķi ziņotu par darbā sasniegto progresu.

Mērķis ir panākt, lai atsevišķi lielie mazumtirgotāji piedalās virknē vērienīgu un konkrētu darbību, kurām noteikti skaidri mērķi, laika grafiki, veicamie uzdevumi un pārraudzības indikatori.

Minētās saistības ir atbilde uz Komisijas aicinājumu uzņēmējdarbībai kāpināt uzņēmumu sociālo atbildību, kā noteikts 2006. gada Komisijas paziņojumā[11].

ES patērētāju politika spēj sniegt tirgus instrumentus, kas iedzīvotājiem kā patērētājiem ļautu veikt ilgtspējīgas ar vidi saistītas izvēles. Tādēļ Komisija atbalstīs darbības patērētāju informētības vairošanai un palīdzēs veikt izvēli, kas balstīta uz zināšanām. Lai to sasniegtu, piemēram, tiks izstrādāti instrumenti jaunatnes informēšanai un viņu informētības kāpināšanai[12], kā arī tiešsaistes izglītības moduļi pieaugušajiem[13] par ilgtspējīgu patēriņu.

3. RACIONāLāKA RAžOšANA

Eiropas līmenī ražošanas procesiem ir skaidri noteikta normatīvā bāze. Tajā iekļauti normatīvie noteikumi par rūpniecību radītām vides emisijām (PINK direktīva)[14] un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma[15]. Taču nepieciešams arī turpmāk sekmēt resursu ziņā racionālus un ekoloģiski novatoriskus ražošanas procesus, samazināt atkarību no izejvielām un veicināt optimālu resursu izmantošanu un pārstrādi.

Šajā rīcības plānā ir piedāvāts integrētu darbību kopums, kas darbotos kopā ar un būtu papildinošs elements politikai gudrākam patēriņam un labākiem ražojumiem, kā izklāstīts iepriekšējā sadaļā, paplašinot, palielinot un kāpinot tās ietekmi .

Darbība tiks koncentrēta šādās jomās.

3.1. Racionālas resursu izmantošanas kāpināšana

Racionāla resursu izmantošana palīdz sasniegt mērķi radīt lielāku vērtību, izmantojot mazāk resursu. Eiropas Savienībā resursu ražība (ko mēra kā IKP attiecību pret resursu izmantojumu, €/kg) reālā izteiksmē pēdējos 10 gados uzlabojusies par 2,2 % gadā. Tas nozīmē, ka ES spējusi stabilizēt resursu izmantojumu augošas ekonomikas apstākļos, lielākoties, pateicoties efektivitātes uzlabojumiem ražošanā, kā arī pieaugošai pakalpojumu lomai ekonomikā. Resursu ražības uzlabojumiem jāturpinās vismaz tādā pašā tempā kā ES vidējiem rādītājiem.

Tiks izstrādāti instrumenti resursu ražības pārraudzībai, standartu noteikšanai un popularizēšanai, ņemot vērā aprites cikla perspektīvu un iekļaujot tirdzniecību. Sīki izstrādāta uz materiāliem balstīta analīze un mērķi tiks apskatīti vēlākā fāzē, pamatojoties uz ekoloģisko nozīmību un uz pieeju dabas resursiem.

3.2. Atbalsts ekoinovācijām

Jauninājumiem ekoloģisku preču un pakalpojumu jomā ir centrāla loma šā plāna veiksmīgai īstenošanai, un tie ir būtiski jauninājumu politikā. Viens no pieejamajiem rādītājiem jauninājumu līmeņa mērīšanai ir patentu skaits konkrētā jomā. ESAO uzskata, ka ekoinovāciju patentu skaits ES pieaug un dalībvalstis, kas uzrādījušas augstāko sniegumu, katru gadu piešķir 3,5 patentus uz IKP miljardu (Euro).

Kā plašākas ES izpētes un jauninājumu politikas un tās instrumentu daļa tiks izstrādāti instrumenti, lai pārraudzītu, noteiktu standartus, sekmētu ekoinovācijas un veicinātu to ieviešanu Eiropas Savienībā.

Tiks izstrādāta ES mēroga vides tehnoloģiju pārbaudes programma, lai nodrošinātu jauno tehnoloģiju snieguma un potenciālās ietekmes uz vidi ticamu trešās puses pārbaudi. Tā būs brīvprātīga, daļēji pašfinansējoša sistēma, kas balstīta uz normatīvo bāzi. Tā palīdzēs sniegt pārliecību par tirgū ienākošajām jaunajām tehnoloģijām.

3.3. Rūpniecības vides potenciāla uzlabošana

EMAS regulas pārstrādāšana

Kopienas vides pārvaldības un audita sistēma EMAS [16] palīdz uzņēmumiem optimizēt ražošanas procesus, samazinot ietekmi uz vidi un racionālāk izmantojot resursus. EMAS darbojas kā brīvprātīga vides pārvaldības un audita sistēma.

Lai pilnībā izmantotu tās potenciālu uzlabot resursu rentabilitāti ražošanas procesos, sistēma tiks būtiski pārstrādāta, lai paaugstinātu uzņēmumu dalību un samazinātu administratīvo slogu un izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Rūpniecības politikas iniciatīvu izstrāde ar vidi saistītām nozarēm

Ar vidi saistītas nozares[17] sniedz ieguldījumu ekonomikas energoefektivitātes un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanā.

Lai veicinātu ar vidi saistītu nozaru konkurētspēju un sekmētu to izmantošanu tradicionālajās nozarēs, tiks izstrādātas ar vidi saistītu nozaru iniciatīvas. Minētās iniciatīvas ir daļa no Eiropas Komisijas rūpniecības politikas[18] īstenošanas. Šajā nolūkā tiks veikts visaptverošs skrīnigs attiecībā uz regulējošiem šķēršļiem un tirgus neveiksmēm, kas traucē ar vidi saistītu nozaru konkurētspēju un to pārņemšanu citās ekonomikas nozarēs. Tiks apskatīti tādi jautājumi kā iekšējais tirgus un labāks regulējums, standartizācija un piekļuve finansējumam. Tiks izpētīts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju potenciāls sniegt ilgtspējīgus risinājumus[19]. Īpaša uzmanība tiks vērsta uz vadošā tirgus iniciatīvas noteiktajām prioritārajām jomām.

Palīdzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Informācijas deficīts, nepietiekama prasme un finanšu un cilvēku resursu trūkums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neļauj pilnībā izmantot stabilas vides pārvaldības piedāvātās uzņēmējdarbības iespējas.

Komisija laikposmā no 2005.–2007. gadam ieviesa vairākus politikas pasākumus Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, kurā bija iekļauta arī to ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana[20]. Papildu pasākumi tika iekļauti paziņojumā “Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”[21]. Jāatzīmē, ka uzņēmumu Eiropas tīkls turpinās sniegt ieguldījumu, lai paaugstinātu informētību un izplatītu zināšanas un pieredzi, kas gūta, pateicoties citām ES programmām un iniciatīvām vides un enerģētikas nozarē.

4. PASāKUMI VIRZīBā UZ ILGTSPēJīGU RAžOJUMU GLOBāLU TIRGU

Papildus iepriekšminētajiem galvenajiem rīcības virzieniem, tiks veikta arī globāla mēroga rīcība. Tā papildinās tādas jau esošās iniciatīvas kā tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds, un meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības regula. Papildus jau minētajam Komisija uzņemas šādas darbības.

- Nozaru pieejas popularizēšana starptautiskās sarunās par klimata pārmaiņām, kas papildina un ir daļa no visaptveroša starptautiska klimata pārmaiņu nolīguma laikposmam pēc 2012. gada. Valdība un nozares ir sākušas izstrādāt nozaru pieejas un ievērot īpašus emisiju un energoefektivitātes standartus. Tas ļaus jaunattīstības valstīm darboties atsevišķās nozarēs, kas varētu samazināt emisiju pieaugumu tā, lai nozares radītās emisijas būtiski atšķirtos no nozares bāzes līmeņa. Tas palīdzēs rūpniecībai iegrožot emisijas un potenciāli pievērsties arī oglekļa noplūdes problēmai. Komisija atbalstīs šādas pieejas izstrādi turpmāko sarunu kontekstā par klimata pārmaiņām. Tiks kāpināta jauda galvenajās jaunajās ekonomikās un noteikti galvenie elementi, kas nepieciešami nozaru pieeju izveidošanai pēc 2012. gada ANO klimata ietvarstruktūrā.

- Labās prakses popularizēšana starptautiskā līmenī. Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politikas tiks popularizētas kā daļa no ANO ilgtspējīga patēriņa un ražošanas 10 gadu programmu ietvarstruktūras (Marrākešas process). Papildus rīcība stiprinās partnerības, kā piemēram, izmantojot ES un Āzijas partnerību ( SWITCH programmu) un atbalstīs starptautiskos apaļā galda konferences un speciālistu grupu sēdes. Turklāt pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas G8 valstis kopā ar Ķīnu, Indiju un Dienvidkoreju 2008. gada 7. jūnijā nolēma kopīgi izveidot starptautisku partnerību sadarbībai energoefektivitātes jomā ( IPEEC ).

- Starptautiskas videi nekaitīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības popularizēšana. Ekoloģisku preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizēšana var palīdzēt izplatīt videi nekaitīgu tehnoloģiju un tādejādi atbalstīt pielāgošanos ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, papildinot un tālāk attīstot Eiropas konkurētspēju vides nozarēs. ES turpina centienus liberalizēt ekoloģisku preču un pakalpojumu tirdzniecību PTO sarunās atbilstoši Dohas sarunu kārtai un divpusējo tirdzniecības sarunu kontekstā. Tam, ja vien iespējams, jānotiek, balstoties uz starptautiskiem standartiem. Ar Ekodizaina direktīvu vairākiem ražojumiem tiks izstrādāti vides un energoefektivitātes standarti. Tas var bruģēt ceļu uz starptautisku standartu pieņemšanu un palīdzēt vadošajiem Eiropas uzņēmumiem izveidot eksporta tirgus. Tirdzniecības politikai un rūpnieciskajam dialogam arī jāsniedz ieguldījums šajā procesā.

5. SECINāJUMI UN TURPMāKIE PLāNI

Šajā paziņojumā izklāstīta integrēta pasākumu pakete ilgtspējīgāka patēriņa un ražošanas sasniegšanai, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Tā papildina vairākas ES politikas. Jāatzīmē, ka atjaunotajā Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ilgtspējīgs patēriņš un ražošana noteikti kā viena no galvenajām Eiropas risināmajām problēmām. 2008.–2010. gada Kopienas Lisabonas programmā iekļauta tādas rūpniecības politikas popularizēšana, kas orientēta uz ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu kā vienu no prioritātēm.

Rīcības plānam pievienoti šādi dokumenti:

- priekšlikums paplašināt Ekodizaina direktīvu;

- priekšlikums pārstrādāt Ekoetiķetes regulu;

- priekšlikums pārstrādāt EMAS regulu;

- paziņojums par zaļo publisko iepirkumu.

Pēc neilga laika tiks pievienoti arī šādi dokumenti:

- priekšlikums pārstrādāt Enerģijas marķēšanas direktīvu;

- priekšlikums Regulai par vides tehnoloģiju pārbaudes programmu;

- vēlāk 2008./2009. gadā sekos pārējās darbības: racionālas resursu izmantošanas popularizēšana; atbalsts ekoinovācijām; rūpniecības politikas iniciatīvu izstrāde ar vidi saistītām nozarēm; nozaru pieejas; labās prakses popularizēšana starptautiskā līmenī; starptautiskas videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības popularizēšana.

Komisija 2011. gadā pārskatīs sasniegto un ziņos par rīcības plāna īstenošanu. To darot, Komisija īpaši analizēs, vai nepieciešama turpmāka rīcība ražojumu energopatēriņa un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanai, konkrēti vai nepieciešamas paplašināt Ekodizaina un Marķēšanas direktīvu darbības jomas, lai tās ietvertu ar enerģiju nesaistītus ražojumus.

[1] Priekšlikums 2008.–2010. gada Kopienas Lisabonas programmai, COM(2007) 804.

[2] Atjaunotā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Eiropas Savienības Padome 10917/06.

[3] EIPRO ( Environmental Impact of Products — Ražojumu ietekme uz vidi), Kopīgā pētniecības centra Perspektīvo tehnoloģiju pētniecības institūts ( IPTS ); Valsts uzskaites matrica ar vides ziņojumiem ( NAMEA ), EEZ. Šajos pētījumos norādīts, ka Eiropas Savienībā 70 % līdz 80 % no visas ietekmes uz vidi veido tādas patēriņa jomas kā ēšana, dzeršana, mājokļa izdevumi (tostarp apkure, ūdens, sadzīves iekārtas) un ceļošana.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (OV L 101, 22.7.2005., 29. lpp.).

[5] Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīva 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (OV L 237, 20.9.2000., 1. lpp.).

[8] Skat. šim paziņojumam pievienoto dienestu darba dokumentu SEC(2008)2110 Ietekmes novērtējums Direktīvas 2005/32/EK pārstrādāšanai, 3. tabula.

[9] Īpaši Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.).

[10] Skat. 9. zemsvītras piezīmi.

[11] Veidot Eiropu par izcilības paraugu uzņēmumu sociālās atbildības jomā – COM(2006) 136.

[12] Izmantojot Eiropas Gudro izvēļu dienasgrāmatu.

[13] Kā daļa no ES tīmekļa patērētāju izglītības instrumenta DOLCETTA .

[14] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) – COM(2007) 844, 21.12.2007.

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā ( EMAS ) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

[17] Ar vidi saistītas nozares ir “darbības, kas ražo preces un pakalpojumus, lai mērītu novērstu, ierobežotu, samazinātu vai labotu kaitējumu videi, konkrēti, ūdenim, gaisam un augsnei, kā arī problēmas saistībā ar atkritumiem, troksni un ekosistēmām” (Eurostat/ESAO, 1999.). Tas ietver tādas nozares kā atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana, atjaunojami energoresursi, vides konsultācijas, gaisa piesārņojums un kontrole, ekobūvniecība u.c.

[18] Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai – COM(2005) 474.

[19] Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām, COM(2008) 241, galīgā redakcija.

[20] Videi nekaitīgi un konkurētspējīgi MVU. Programma, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērot vides tiesību aktus – COM(2007) 379.

[21] “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act” – COM(2008) 394.