[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.6.2008

COM(2008) 395 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vadlīnijas integrētai pieejai jūrniecības politikas jomā: ceļā uz labākas prakses izmantošanu integrētā jūrniecības pārvaldībā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām

SATURS

1. Ievads 3

2. Ceļā uz integrētas jūrniecības politikas veidošanu 4

3. Vajadzības un virzītājspēki integrētai pieejai jūrniecības pārvaldībā 6

4. Vadlīnijas integrētam tiesiskajam regulējumam, ko piemēro Eiropas jūrām un okeāniem 8

4.1. Stratēģiskas pieejas izstrāde jūrniecības politikas jomā valsts mērogā 8

4.2. Tiesiskais regulējums lēmumu pieņemšanai, ko valsts mērogā veic valsts iestādes 9

4.3. Piekrastes reģionu un citu vietējo lēmumu pieņēmēju nozīme 10

4.4. Ieinteresēto personu dalība integrētas jūrniecības politikas veidošanā 10

4.5. Efektīvākas saiknes reģionālo jūras baseinu mērogā 11

5. Secinājumi 12

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vadlīnijas integrētai pieejai jūrniecības politikas jomā: ceļā uz labākas prakses izmantošanu integrētā jūrniecības pārvaldībā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām

1. Ievads

Okeāni un jūras ir ārkārtīgi sarežģītas teritorijas, kuras ir pakļautas daudzu darbību, interešu un politikas virzienu ietekmei. Nav pārsteidzoši, ka ar jūrlietām saistīto daudzveidīgo problēmu risināšanai vajadzīgā lietpratība un pilnvaras ir sadalītas starp daudziem publiskā un privātā sektora dalībniekiem dažādos pārvaldības līmeņos, sākot no Apvienoto Nāciju Organizācijas, beidzot ar mazām piekrastes kopienām.

Tomēr pasaules okeāni un jūras ir savstarpēji saistīti, un darbībai, kas veikta vienā jūrā vai kādā politikas jomā, kura attiecas uz jūru, var būt pozitīva vai negatīva, plānota vai neparedzēta ietekme citās jūrās un politikas jomās. Turklāt aizvien intensīvāka okeānu un jūru izmantošana tādās nozarēs kā kuģniecība, enerģētika, tūrisms vai zivsaimniecība, kā arī klimata pārmaiņas arvien vairāk noslogo jūras vidi. Šīs ciešās savstarpējās saistības dēļ jūrlietu risināšanai vislabāk ir izvēlēties vienotu pieeju. Aizvien lielāks skaits valdību Eiropā un visā pasaulē pievienojas jaunai, transversālai un integrētai pieejai jūrniecības pārvaldības jomā.

Minētā pieeja ir Integrētas Eiropas Savienības jūrniecības politikas („Zilā grāmata”) pamatā, kuru Komisija ierosināja 2007. gada oktobrī[1] un ko pēc tam apstiprināja Eiropadome un Eiropas Parlaments[2].

Šo pieeju arī veicinājusi atziņa, ka praktiski visi būtiskie jautājumi, ar ko patlaban saskaras Eiropa, tostarp enerģētika, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un saglabāšana, pētniecība un inovācijas, konkurētspēja un darbavietu izveide, starptautiskā tirdzniecība, transports un loģistika, ir saistīti ar jūrlietām. Tādēļ integrēta pieeja visos līmeņos ir politikas veidošanas un īstenošanas pamatinstruments, kas ļauj aptvert dažādas nozares, dažādus pārvaldes līmeņus un sniegties pāri robežām, sistemātiski atklājot sinerģiju vai nepilnības. Tas ne tikai nodrošina efektīvākus līdzekļus saskaņotu politikas mērķu sasniegšanai, bet arī paver iespējas izstrādāt kopīgus, transversālus instrumentus un kopēju zināšanu bāzi, kas veicina efektīvus, rentablus risinājumus.

Lai ieviestu integrētāku pieeju, Komisija 2005. gadā izveidoja komisāru koordinācijas grupu jūrniecības jautājumos un starpdienestu grupu jūrniecības jautājumos, kuras apvieno Komisijas ģenerāldirektorātus, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar jūrām un okeāniem. Nesen tā pārstrukturēja pārdēvēto Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu (DG MARE)[3], kurā izveidota koordinēšanas struktūrvienība, trīs struktūrvienības, kas atbild par dažādiem Eiropas jūras baseiniem, un viena struktūrvienība, kas nodarbojas ar jūrlietu ārējo dimensiju, un kurš nu ir gatavs pastāvīgai iekšējai jūrlietu koordinēšanai.

Tomēr optimizētas politikas veidošanas iespējas pilnībā varēs izmantot tikai tad, ja integrētā pieeja tiks ieviesta visos valsts pārvaldes līmeņos, ja to izmantos visi iesaistītie dalībnieki, ja tā būs ietverta pētniecības un politikas ieteikumos un ieinteresēto personu darbībā. Tas ir atkarīgs no sadarbības starp politikas veidotājiem un darbības koordinēšanas, ko veic dažādos valsts pārvaldes līmeņos. Visā ES tiek veikti dažādi pasākumi, lai panāktu ciešāku integrāciju. Tie ir jārosina, jāattīsta un plaši jāpiemēro. Tas ir iemesls, kādēļ, īstenojot rīcības plānu par integrētu jūrniecības politiku, Komisija veicinās to, ka visā ES īsteno ES tiesību aktus un integrētu pieeju jūrlietām, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un pašreizējo pilnvaru sadalījumu.

Saskaņā ar Zilās grāmatas 3.1. iedaļu šajā paziņojumā ierosināts vadlīniju kopums, kura mērķis ir iedrošināt dalībvalstis un citus dalībniekus veikt pasākumus, lai savā tiesiskajā regulējumā iestrādātu integrētu pieeju ar jūru saistītiem jautājumiem.

2. Ceļā uz integrētas jūrniecības politikas veidošanu

Komisija nolēma, ka viens no tās stratēģiskajiem mērķiem laikposmam no 2005. līdz 2009. gadam būs „ īpaša vajadzība izveidot visaptverošu jūrniecības politiku” saskaņā ar starptautisko tendenci panākt integrētāku jūrlietu politikas veidošanu.

1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijas preambulā noteikts, ka „ okeāna teritorijas problēmas ir cieši savstarpēji saistītas, un tās jāaplūko kā viens veselums ”. Savukārt Īstenošanas plānā, kuru 2002. gadā Johannesburgā pieņēma ilgtspējīgas attīstības jautājumiem veltītās augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki no visas pasaules, secināts, ka „okeānu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešama efektīva koordinācija un sadarbība” . „ UN-OCEANS ”[4] ( Oceans and Coastal Areas Network — Okeānu un piekrastes teritoriju tīkls) tika izveidots 2003. gadā, lai nodrošinātu ANO darbību, kā arī ar okeāniem un piekrastēm saistīto organizāciju un aģentūru darba ciešāku koordinēšanu, lai noteiktu kopīgus pasākumus un veicinātu integrētu pārvaldību.

Daudzas valstis[5] ir uzsākušas arī jaunu politikas sistēmu izveidi ilgtspējīgai okeānu un jūru izmantošanai, kurās ietverti visi jūrlietu aspekti un paredzēti skaidri, iepriekš noteikti mērķi, īstenojot starpnozaru un transversālu pieeju .

- ASV kā daļu no prezidenta izpildbiroja izveidoja Okeānu politikas komiteju, lai īstenotu Okeānu rīcības plānu, kas vērsts, inter alia , uz ciešāku politikas koordinēšanu[6].

- Austrālijā galveno atbildību par okeānu politikas jautājumu koordinēšanu uzņemas par vides un kultūras mantojuma jautājumiem atbildīgais ministrs, turpretim Nacionālais okeānu birojs koordinē pasākumus politikas iniciatīvu īstenošanai šajā jomā[7].

- Kanādas okeānu likums, stratēģija un rīcības plāns veido satvaru ar okeāniem saistītām programmām un politikas virzieniem. Tos vada zivsaimniecības un okeāna lietu ministrs, un tajos aktīvi iesaistītas valdības iestādes, NVO un iedzīvotāji[8].

- Japānas 2007. gada „Pamatlikumā par okeānu politiku” paredzēta integrēta pieeja jūrlietām. Ar to izveidoja „Jūrniecības politikas galveno biroju”, kas ir premjerministra pārziņā. Kabineta galvenais sekretārs un nesen ieceltais okeānu politikas ministrs darbosies kā minētā biroja priekšsēdētāja vietnieki. Šajā kontekstā ir pieņemts Okeānu rīcības plāns [9].

- Norvēģija ar Jūrniecības stratēģiju nāca klajā 2007. gada oktobrī. Darbu koordinē valsts sekretāru tīkls, ko vada transporta lietu valsts sekretārs[10].

Visu šo valstu jūrniecības politikas principi, mērķi un metodes lielākoties ir līdzīgas. Visas minētās valstis atzīst, ka ar jūru saistītas darbības ir devušas lielu ieguldījumu to ekonomikā. Tās visas atzīst, ka intensīva minēto darbību attīstība apdraud jūras resursu ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu. Tāpat tās visas ir nolēmušas izstrādāt kopēju politiku, kas ļauj īstenot visaptverošu un saskaņotu pieeju, nodrošinot dažādu jūras resursu un darbību ilgtspējīgu attīstību.

Ietekmes novērtējumā[11], kuru izstrādāja pirms Zilās grāmatas par integrētu jūrniecības politiku Eiropas Savienībai, ņemtas vērā dažas galvenās mācības no šīs pieredzes, piemēram, tas, ka kopumā priekšroka dodama koordinēšanai, nevis centralizācijai. Tomēr, lai nodrošinātu visu iesaistīto aprindu pievienošanos minētajam procesam, vajadzīgs nerimtīgs dzinulis turpmākai koordinēšanai un vienotai domāšanai. Turklāt jāapvieno zinātnes un datu resursi, lai politikai būtu stabils pamats stratēģiskai un tālredzīgai lēmumu pieņemšanai.

Konstatēts, ka galvenās problēmas, kas palēnina integrētās pieejas īstenošanu, līdztekus finansiālas dabas ierobežojumiem, parasti ir sadarbības un koordinēšanas trūkums starp attiecīgajiem dalībniekiem un ilgais periods, kas vajadzīgs, lai administrācijas un ieinteresētās personas pārietu uz pilnībā integrētu domāšanu. Tādēļ ir būtiski skaidri izklāstīt politiku un veidot dialogu.

Daudzas ES dalībvalstis, piemēram, Francija, Vācija, Portugāle, Nīderlande un Slovēnija,[12] politikā piemēro vai taisās piemērot integrētu pieeju. Dažas no tām, piemēram, Grieķija un nesen arī Spānija, jūrniecības jautājumus ir uzticējušas īpašai ministrijai vai pakāpeniski piemēro vienotu nostāju, izstrādājot tematiskās stratēģijas, piemēram, Apvienotā Karaliste un Zviedrija (stratēģija par ilgtspējību un vides aizsardzību) vai Īrija (stratēģija par jūras zinātni).

Neraugoties uz formālu struktūru trūkumu, ES iestādes apspriedēs par Zaļo grāmatu par jūrniecības politiku ES sniedza visaptverošas atbildes[13]. Somijas prezidentūras laikā tika organizēta apspriešanās ar dažādiem Padomes sastāviem „Prezidentvalsts draugu grupā”. Vācija prezidentūras laikā organizēja augsta līmeņa konferenci, kas aptvēra visu jūrlietu spektru, savukārt Portugāle, būdama prezidentvalsts, sarīkoja pirmo neoficiālo ministru sanāksmi, kurā apsprieda jūrniecības politiku plašākā nozīmē. Portugāles prezidentūras laikā Komisijas priekšlikumu par integrētu jūrniecības politiku apsprieda arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē, ņemot vērā tās horizontālās un vispārējās pilnvaras.

Eiropas Parlaments piecu komiteju „pastiprinātas sadarbības” rezultātā izstrādāja atzinumu par Zaļo grāmatu par jūrniecības politiku. Reģionu komitejas atzinumu sagatavoja Ilgtspējīgas attīstības komiteja, kurai ir plašas, ar konkrētu nozari nesaistītas pilnvaras.

3. VAJADZīBAS UN VIRZīTāJSPēKI INTEGRēTAI PIEEJAI JūRNIECīBAS PāRVALDīBā

Eiropā jūrlietas parasti risināja, izmantojot daudzus atsevišķu nozaru politikas virzienus. Šāda jūrniecības pārvaldības sadalīšana vēl aizvien dominē dažādos varas līmeņos starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā mērogā.

ES pāriet uz integrētāku pieeju jūrlietām ne tikai tāpēc, ka šāda tendence vērojama citās pasaules daļās, un arī ne tāpēc, ka tā ir tiesiskā regulējuma dabiska attīstība noteicošajā ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Vēl vairāk — tā ir skaidra izteikta apņemšanās sasniegt lielāku saskaņotību starp dažādām politikas jomām un pieejām, jo īpaši ņemot vērā:

- vajadzību dalībvalstīs novērst dažādu valsts vai reģionālo iestāžu reglamentējošu pilnvaru divkāršošanos, vienādu lēmumu pieņemšanu un to pārklāšanos, katrā dalībvalstī to aizstājot ar „vienas pieturas vietas” pieeju;

- atzītu vajadzību pēc konkurējošu jūrniecības darbību saskaņotas plānošanas un jūras teritoriju stratēģiskas pārvaldības (jūras teritoriālā plānošana);

- vajadzību Eiropas mērogā labāk koordinēt dažādu nozaru sociālā dialoga komiteju darbu, kuras ir iesaistītas jūrniecības jautājumos;

- ekosistēmas pieejas un Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas pieņemšanu un īstenošanu;

- vajadzību izstrādāt saikni starp zinātni un politiku, kā arī nodrošināt to, ka jūras zinātnes atziņas nonāk līdz jūrniecības politikas veidotājiem;

- vajadzību pēc ticamiem un salīdzināmiem statistikas datiem, lai informētu jūrniecības politikas veidotājus visos līmeņos;

- un pēdējo, bet ne mazāk svarīgo vajadzību atvieglot ciešāku kuģošanas pārraudzības koordinēšanu dalībvalstīs un starp tām.

- Lēmumu pieņemšanas paredzamība ir būtiska visām jūrniecības jautājumos ieinteresētajām personām. Jūrniecības pārvaldība nozaru līmenī, kurā dažādi lēmumu pieņēmēji var pieņemt atšķirīgas pieejas vis-à-vis, piemēram, jūrniecības nozares, tostarp ostas un kuģniecība, neveicina uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, ko ES vēlas panākt ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Šajā nozīmē savstarpēji saskaņota jūrniecības pārvaldība arī nozīmē izveidot „vienas pieturas vietas” sistēmu jūrniecības darbībām dalībvalstu mērogā.

- Novērota strauja ar jūru saistīto darbību attīstība — patlaban tās ir ne tikai zivsaimniecība vai kuģniecība, bet arī jūras enerģijas ražošana, tostarp atjaunojamie enerģijas avoti, jūras tūrisms (atpūtas un kruīzu kuģniecība), jūras organismu audzēšana. Aizsargājamajās jūras teritorijās darbības var reglamentēt vai aizliegt, ievērojot saglabāšanas mērķus. Ņemot vērā konkurenci par telpu aizvien vairāk pārpildītajos Eiropas piekrastes ūdeņos, ir skaidrs, ka var rasties konflikti par to izmantošanu. Tāpēc ir plaši atzīts, ka attiecīgajos līmeņos jāizstrādā un jāizmanto īpaši jūras plānošanas instrumenti, lai saskaņotu, noteiktu prioritātes un pārvaldītu jūru, okeānu un piekrastes apgabalu izmantošanu. Savukārt minētos plānošanas instrumentus var izveidot, izmantojot integrētu pieeju jūrniecības pārvaldībā.

- Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejas tiecas risināt to nozares ietekmējošos jautājumus, izmantojot ierobežotu nozaru pieeju. Lai paplašinātu to redzesloku un rosinātu izmantot vienotāku pieeju, jāizveido mehānismi starpnozaru apspriedēm jūrniecības darbību jomā, piemēram, sociālā dialoga sadarbības foruma specializētas sanāksmes.

- Ekosistēmas pieeja, kas paredzēta nesen pieņemtajā Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvā, rada konkrētus sarežģījumus. Lēmumu pieņemšanu vairs nedrīkst organizēt, ņemot vērā tikai tradicionālo nozaru politiku, bet tajā jāatspoguļo lielas pārrobežu jūras ekosistēmas, kuras jāaizsargā, lai saglabātu visu jūrniecības darbību resursu bāzi. Tādēļ šajā jūras vides aizsardzības kontekstā ir jāņem vērā arī minētajā direktīvā noteiktie jūras baseini, jūras reģioni un apakšreģioni.

- Komisijas redzējums Eiropas okeāniem un jūrām balstās uz izcilību zinātniskās pētniecības, tehnoloģiju un jauninājumu jomā. Šim redzējumam piekrīt un to atbalsta visas citas ES iestādes un Eiropas jūras zinātnes un tehnoloģiju aprindas, rosinot izstrādāt Eiropas stratēģiju zinātniskajai un tehniskajai jūras pētniecībai. Viens no galvenajiem šīs jaunās stratēģijas mērķiem ir atbalstīt integrēto jūrniecības politiku, izveidojot apstākļus saiknes uzlabošanai starp zinātni un politiku. Ar minēto saikni veicinās divkārša mērķa sasniegšanu: ļaut zinātnei piemērotākā veidā sniegt informāciju politikas veidotājiem un ļaut politikai stratēģiski virzīt zinātni Eiropas galveno uzdevumu un sabiedrības vajadzību virzienā. Tādējādi dialogs starp zinātnieku aprindām un politikas veidotājiem ir gan motivācija, gan reakcija uz integrētu un informētu starpdisciplīnu pieeju jūrniecības pārvaldībā.

- Eurostat ir uzsācis starpnozaru darba programmu par sociālekonomisko statistiku, kas ietver jūrniecības nozares un piekrastes reģionus; dalībvalstis ir izrādījušas interesi strādāt ar Eurostat , lai iegūtu salīdzināmus un ticamus statistikas datus.

- Visbeidzot, Eiropas jūras teritoriju drošā izmantošanā ļoti svarīga nozīme ir kuģošanas pārraudzībai. Lai uzlabotu sadarbību, koordinēšanu un reizēm pat kuģošanas pārraudzības aģentūru darba saskaņotību, kā arī to pārraudzības sistēmu sadarbspēju Eiropas mērogā, arī ir vajadzīga integrētāka pieeja jūrniecības pārvaldībai attiecīgajos līmeņos. Bez šīs integrētās pieejas nebūs iespējams ne koordinēt dažādas nozaru piekrastes darbības (zivsaimniecība, noziedzīgas darbības, ostu drošība, piesārņojums, glābšana jūrā, robežkontrole, u.c.), ne arī izveidot sinerģiju starp minētajām nozarēm. Tāpat Eiropas mērogā Eiropas kuģošanas pārraudzības tīklam, kas minēts Zilajā grāmatā, būs vajadzīgi jauni, integrētāki pārvaldības mehānismi.

Visi iepriekšminētie punkti ir priekšnoteikums efektīvai, ilgtspējīgai Eiropas jūras bagātību pārvaldībai, un tie ir virzītājspēki saskaņotas un integrētākas jūrniecības pārvaldības sistēmas izstrādei.

4. VADLīNIJAS INTEGRēTAM TIESISKAJAM REGULēJUMAM, KO PIEMēRO EIROPAS JūRāM UN OKEāNIEM

4.1. Stratēģiskas pieejas izstrāde jūrniecības politikas jomā valsts mērogā

Dalībvalstīm jāizstrādā integrēta valsts jūrniecības politika.

Kā skaidri norādīts Komisijas priekšlikumā par integrētu jūrniecības politiku ES, viens risinājums neder visiem: ir dažādi, vienlīdz piemēroti veidi, kā izmantot integrētu pieeju jūrlietām. Daudzas dalībvalstis izstrādā jaunas pieejas saskaņā ar savām tiesību aktu sistēmām un to ekonomikas, sociālo, politisko, kultūras un vides kontekstu. Šīs atšķirīgās pieejas faktiski ir vajadzīgas, lai risinātu specifiskās problēmas, ar ko saskaras dažādos jūras baseinos, un nevainojami iekļautos dalībvalstu struktūrās un tradīcijās.

Tādēļ turpmāk izklāstītās vadlīnijas nekādā ziņā nav aicinājums dalībvalstīm pieņemt vienu jūrniecības pārvaldības sistēmu. Tās ir izveidotas, lai rosinātu dalībvalstis izstrādāt pašām savu integrētu valsts jūrniecības politiku, cieši sadarbojoties ar jūrniecības jautājumos iesaistītajām personām, kā arī lai pastiprinātu un atvieglotu sadarbību visos jūrniecības pārvaldības līmeņos, tostarp Eiropas mērogā.

Katra valdība noteiks īpašas prioritātes savai jūrniecības politikai. Tomēr dažādām valdības struktūrām jāstrādā, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Šajā nolūkā stratēģiskajā plānā jāizklāsta politikas galvenā virzība, mērķi un īstenošanas veids, sniedzot norādes dažādiem iesaistītajiem valsts dienestiem. Šādā plānā jāpaskaidro visas priekšrocības un sekas, ko sniegs šī integrētā pieeja.

Minētā integrētā jūrniecības politika dažādās valstīs atšķirsies atkarībā no to konstitucionālā, ģeofiziskā, sociālā, ekonomikas, kultūras un vides konteksta, bet tajā jāņem vērā Eiropas redzējums okeāniem un jūrām, ko Eiropadome apstiprinājusi 2007. gada decembrī.

Tādēļ integrētas valsts jūrniecības politikas pamatā jābūt atziņai, ka visi ar jūru saistītie jautājumi ir savstarpēji saistīti un ar tiem jārīkojas kā ar vienotu kopumu.

Tāpat kā ES integrētā jūrniecības politika, arī integrētā valsts politika jāveido, ievērojot subsidiaritātes, konkurētspējas un ekonomikas attīstības principus, ekosistēmas pieeju un principu par ieinteresēto personu dalību.

4.2. Tiesiskais regulējums lēmumu pieņemšanai, ko valsts mērogā veic valsts iestādes

Dalībvalstīm jāapsver iespēja valsts pārvaldes sistēmā izveidot iekšējās koordinēšanas struktūras jūrlietu jomā.

Šajās struktūrās jāiekļauj mehānisms, kas nodrošina politiskas norādes visaugstākajā līmenī. Dažas dalībvalstis ir izveidojušas ministriju komiteju kā vadošo struktūru jūrniecības jautājumu koordinēšanai.

Skaidri jāizrauga struktūrvienība, kuras pienākums ir uzņemties politiskā līdera un integrētās pieejas katalizatora funkciju politiskā mērogā. Šai funkcijai jābūt pietiekami svarīgai, lai varētu veidot dialogu starp nozarēm.

Turklāt valstu parlamentiem ir galvenā loma sabiedrības interešu veidošanā, tāpēc ir svarīgi panākt to atbalstu vienotai pieejai jūrniecības jautājumos[14].

Arī valsts pārvaldei jāatspoguļo integrētā pieeja, kas noteikta politiskā līmenī, katrā dalībvalstī veicot organizatoriskus pasākumus atbilstīgi tās administratīvajām tradīcijām. Pašreizējā praksē dažās dalībvalstīs ministriju komitejas parasti atbalsta koordinēšanas birojs vai aģentūra, ko vada augsta līmeņa ierēdnis, kurš atbild par ministriju komitejā pieņemto lēmumu īstenošanu. Tas norāda uz to, ka koordinēšanas biroja vai aģentūras direktoram jābūt ievērojama mēroga pilnvarām. Integrētajai pieejai arī jāstiprina koordinēšana un ziņošana, kas vajadzīga, īstenojot Kopienas tiesību aktus dalībvalstīs, tādējādi samazinot ar jūrlietām saistīto pārkāpumu procedūru skaitu.

4.3. Piekrastes reģionu un citu vietējo lēmumu pieņēmēju nozīme

Būtiska ir lēmumu pieņemšana reģionālajā un vietējā valsts pārvaldes līmenī.

Piekrastes reģioni ne tikai gūst labumu no integrētas pieejas jūrniecības politikai, bet arī ir pakļauti vislielākajiem riskiem, ja nav izstrādāta saskaņota ar jūrlietām saistīta politika. Ņemot vērā to ciešo saistību ar jūru, vairāki piekrastes reģioni izstrādā savas integrētas stratēģijas, kas pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Dalībvalstīs tie bieži vien ir atbildīgi par integrētu piekrastes teritoriju pārvaldību vai par saimniecisko darbību teritoriālās plānošanas regulēšanu. Tā kā tiem bieži vien ir unikāla zinātība un kompetence un tie pārstāv galvenās intereses jūrniecības jautājumos, tiem ir svarīga nozīme integrētas politikas veidošanā saskaņā ar īpašām saistībām, kas jāpilda reģioniem jūrniecības jomā katrā dalībvalstī.

Vajadzības gadījumā un atkarībā no konstitucionālajām pilnvarām, kuras piešķirtas attiecīgajiem lēmumu pieņēmējiem, varētu būt lietderīgi izstrādāt reģionālu integrētu jūrniecības politiku saskaņā ar attiecīgo valsts un ES politiku.

4.4. Ieinteresēto personu dalība integrētas jūrniecības politikas veidošanā

Ar jūrniecības jautājumiem saistītajām ieinteresētajām personām ir ļoti ieteicams aktīvi iesaistīties integrētā valsts, reģionālajā vai vietējā jūrniecības politikā.

Eiropas redzējums okeāniem un jūrām, kā izklāstīts Zilajā grāmatā par integrētu jūrniecības politiku, nav vērsts tikai uz valstu valdībām, bet arī uz visām ieinteresētajām personām, jo īpaši visām tām, kurām ir konkrēta interese par jūrniecības jautājumiem. Minētās ieinteresētās personas bija galvenais virzītājspēks gadiem ilgām apspriedēm, ko Komisija organizēja pēc tam, kad bija publicēta Zaļā grāmata par turpmāko jūrniecības politiku Eiropas Savienībā. Tās ietver daudzas nozares un pakalpojumus, kuri ir atkarīgi no jūras saistībā ar to ekonomiskajām darbībām, sociālos partnerus, vides un citas NVO, akadēmiskās un pētniecības iestādes, kā arī jūrniecības mantojuma organizācijas.

Komisija nesen izveidotās Eiropas jūras dienas svinībās 20. maijā paziņoja, ka ieinteresēto personu dalība Eiropas Savienības integrētās jūrniecības politikas īstenošanā ir būtiska prioritāte.

Uzņēmējiem jāpieņem integrēta pieeja, izveidojot jūrniecības nozares grupas, kuras, savukārt, var sadarboties ar citām ieinteresētajām aprindām, veidojot pilsoniskās sabiedrības forumus un jūrniecības jautājumos ieinteresēto personu tīklus.

Dalībvalstīm, kuras izstrādā integrētu valsts jūrniecības politiku, iesaka veicināt un atvieglot attiecīgo ieinteresēto personu struktūras, ļaujot plašam ieinteresēto personu lokam piedalīties jūrniecības jautājumu pārvaldībā, veicot pasākumus sociālo partneru stiprināšanai un nodrošinot pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu.

4.5. Efektīvākas saiknes reģionālo jūras baseinu mērogā

Apspriedēs kļuva skaidrs, ka integrētas jūrniecības politikas jautājumus var labāk risināt reģionālā jūras baseina mērogā. Turklāt, līdz ar Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas stāšanos spēkā dalībvalstīm un Komisijai šajā līmenī jāsadarbojas intensīvāk un vajadzības gadījumā labāk jāizmanto pievienotā vērtība, ko paredz daudzpusējas reģionālās jūras konvencijas, piemēram, HELCOM [15], OSPAR [16] vai Barselonas[17] un Bukarestes konvencijas[18].

Atsaucoties uz Eiropadomes 2007. gada 14. decembra aicinājumu, Eiropas Komisija patlaban sagatavo ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kurā ietvers pasākumus integrētas jūrniecības politikas īstenošanai Baltijas jūrā, bet kura neattieksies tikai uz jūrniecības politiku vien. Komisija ir sākusi arī darbu pie stratēģijas, lai īstenotu vienotu pieeju jūrniecības politikai Vidusjūrā, un plāno publicēt vadlīniju dokumentu 2008. gada rudenī. Pārvaldības uzdevums ir optimizēt sadarbības efektivitāti reģionālo jūras baseinu mērogā un nodrošināt, ka tā sniedz ieguldījumu pašreizējā darbā ES mērogā, dalībvalstīs un sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm.

Lai integrēta jūrniecības jautājumu pārvaldība Eiropā darbotos pilnībā, ir būtiski nodrošināt pārrobežu koordinēšanu, kas ļauj valstīm apmainīties ar labāko praksi un ciešāk sadarboties izšķirošās jomās, piemēram, tādās, kas saistītas ar jūras vides aizsardzību, Eiropas plašo jūras teritoriju drošību, drošumu un pārraudzību, kā arī jūras zinātnisko un tehnisko pētniecību.

5. SECINāJUMI

Kā daļu no centieniem veicināt pasākumus virzībā uz integrētas jūrniecības politikas veidošanu dažādos valsts pārvaldes līmeņos, Komisija sniegs informāciju par darbību šajā virzienā globālā, Eiropas, dalībvalstu un reģionālā mērogā, lai atvieglotu šo procesu un sniegtu norādes ieinteresētajām personām, kuras meklē labākās prakses modeļus.

Komisija aicina ES iestādes un dalībvalstis dalīties informācijā par pasākumiem, ko tās vēlas veikt, lai ieviestu integrētu jūrniecības pārvaldību.

Kā noteikts Zilajā grāmatā par integrētu jūrniecības politiku Eiropas Savienībai, Komisija līdz 2009. gada beigām ziņos par progresu ceļā uz integrētu pieeju jūrniecības jautājumiem.

Pielikums. Tabulas modelis informācijas apmaiņai par integrēto pieeju, izmantojot internetu

Struktūra | Dialogs | Stratēģija | Pārvaldība un īstenošana |

| Politiskā vadība | Administratīvā organizācija | Saiknes starp dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem | Pārredzams un visaptverošs dialogs | Redzējums | Zināšanas un zinātniskie ieteikumi | Valsts uzdevumi, kas veicami jūrā | Jūrniecības nozares grupas | Jūras teritoriālā plānošana | | Dalībvalsts |Atbildīgais ministrs |Koordinējošā struktūra

|Decentralizētās pārvaldības un reģionu lomas apraksts |Strukturēts dialogs

Saziņas instrumenti

Regulāri pasākumi |Dokuments

Gada pārskati, tostarp budžeta pārskats |Padomdevējas komitejas

Zinātnes tīkli |Krasta apsardzes dienesta/valsts jūras aģentūras organizēšana

Pārraudzības sistēmas |Nozaru grupu organizācijas |Kopsavilkums par plānošanas sistēmu

Licences | | | Augsta līmeņa koordinācijas grupas dalībnieks | | | | | | | | |Šajā tabulā apkopos galvenos faktus par integrēto jūrniecības pārvaldību un ieinteresēto personu apspriedēm, iekļaujot informāciju par tīmekļa vietnēm un kontaktpersonām.

[1] COM(2007) 575.

[2] www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ec/97669.pdf www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P6-TA-2008-0213&language=EN&ring=A6-2008-0163

[3] ec.europa.eu/dgs/fisheries/organi/oganig_en.pdf

[4] www.oceansatlas.org/www.un-oceans.org

[5] http://ioc3.unesco.org/abelos/index.php?option=com_content&task=view&id=55&Itemid=62

[6] ocean.ceq.gov/

[7] www.environment.gov.au/coasts/oceans-policy/index.html

[8] www.dfo-mpo.gc.ca/oceans-habitat/oceans/ri-rs/cos-soc/index_e.asp

[9] www.kantei.go.jp/jp/singi/kaiyou/konkyo5.pdf

[10] www.regjeringen.no/en/dep/nhd/Press-Centre/Press-releases/2007/--Norwegian-maritime-industry-is-to-be-t-2.html?id=482329

[11] SEC(2007) 1280.

[12] Tas paziņots augsta līmeņa koordinācijas grupas sanāksmē, 22.4.2008., http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/focal-points-meeting_en.html.

[13] ec.europa.eu/maritimeaffairs/post_green_en.html (EP atzinums Nr. 484; Reģionu komitejas atzinums Nr. 93; Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums Nr. 147).

[14] Valstu parlamentu atbildes par Zaļo grāmatu. Vācijas parlamenta apakšpalāta un augšpalāta: Nr. 309 un 129; Zviedrijas parlaments: Nr. 254, ec.europa.eu/maritimeaffairs/post_green_en.html

[15] www.helcom.fi/

[16] www.ospar.org/

[17] www.unep.ch/regionalseas/regions/med/t_barcel.htm

[18] www.blacksea-commission.org/OfficialDocuments/Convention_iframe.htm