[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.4.2008

COM(2008) 215 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. JURIDISKAIS PAMATS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 („SGS regulas”)[1] 10. pantā noteikts, ka Komisija pārskata regulas īstenošanu un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais līdz 2007. gada 1. jūlijam.

2. SGS REGULAS DARBīBA

2.1. SGS regulas galvenie noteikumi

SGS regula nosaka, ka Eiropas uzņēmumiem, kuru vērtspapīri pieņemti tirgošanai ES regulētajā tirgū, no 2005. gada 1. janvāra konsolidētie pārskati ir jāsagatavo saskaņā ar SGS/SFPS[2] un PIK/SFPIK[3] standartiem, ko izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome ( IASB ) un apstiprinājusi ES.

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt šo grāmatvedības sistēmu piemērot arī to uzņēmumu konsolidētajiem pārskatiem, kuru vērstpapīri nav pieņemti tirgošanai ES regulētajā tirgū, un/vai gada (nekonsolidētiem) pārskatiem neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma vērtspapīri pieņemti tirgošanai ES regulētajā tirgū. Tas, kā dalībvalstis izmanto SGS regulas 5. pantā paredzētās izvēles iespējas, redzams šajā tabulā[4].

Kā dalībvalstis izmanto SGS regulā paredzētās izvēles iespējas

Uzņēmumi | Sabiedrības, kuru kapitāla daļas ir publiskās apgrozības objekts | Sabiedrības, kuru kapitāla daļas nav publiskās apgrozības objekts |

Tāpat dalībvalstīm atļauts šīs sistēmas piemērošanu atlikt līdz 2007. gada 1. janvārim attiecībā uz uzņēmumiem, kas emitējuši tikai parāda vērtspapīrus, kuri pieņemti tirgošanai ES regulētajā tirgū, un attiecībā uz uzņēmumiem, kuru vērtspapīri pieņemti tirgošanai ārpus ES un kuri tālab starptautiski atzītus standartus izmantoja jau pirms SGS regulas publicēšanas.

SGS regulas izpratnē par apstiprinātiem uzskatāmi tikai tie starptautiskie grāmatvedības standarti un to interpretācijas, ko pieņēmusi un izdevusi IASB un tās priekštece Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja ( IASC ). Tos apstiprina Komisija saskaņā ar komiteju procedūru. Vispirms Komisija saņem Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas ( EFRAG )[5] ekspertu ieteikumu par apstiprināšanu, tad atzinumu sniedz Grāmatvedības standartu pārskata grupa ( SARG )[6], kas izvērtē, vai EFRAG ekspertu ieteikums ir objektīvs un līdzsvarots. Pēc tam Komisija lemj, vai iesniegt priekšlikumu par standarta/interpretācijas apstiprināšanu. Pēc tam, kad par apstiprināšanu nobalsots Grāmatvedību regulējošā komitejā ( ARC )[7], to apliecina Eiropas Parlaments. Ja nerodas sarežģījumi, Komisija pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt standartu/interpretāciju un publicēt to Oficiālajā Vēstnesī.

2.2. Šīs ziņojuma daļas galvenie avoti

Sagatavojot šo ziņojumu, Komisija smēlās informāciju no dažādiem avotiem. Ziņojuma galvenās tēzes apsprieda ar dalībvalstu pārstāvjiem Grāmatvedību regulējošā komitejā. Cits vērtīgs informācijas avots bija Apaļais galds[8] par SFPS konsekventu piemērošanu ES. Laikā, kad SFPS ieviesa ES, attiecīgie Komisijas dienesti arī regulāri sazinājās ar ieinteresētajām aprindām.

Lai veiktu SFPS piemērošanas pilnīgu tehnisko analīzi, Komisijas dienesti iepazinās ar vairākiem dažādu organizāciju un uzņēmumu ziņojumiem par SFPS piemērošanu 2005. gadā[9].

Sagatavojot šo Komisijas ziņojumu, vērā ņemts arī Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas ( CESR ) ziņojums „ CESR pārskats par SFPS īstenošanu un piemērošanu ES”[10], citu pētījumu rezultāti un pieejamā literatūra par SFPS sākotnējo piemērošanu ES.

2.3. SFPS efektīva piemērošana ES

2005. gadā SFPS bija pārņēmuši 7365 uzņēmumi, kuru vērtspapīri bija pieņemti tirgošanai ES regulētajā tirgū; no tiem 5534 bija akciju emitenti.

Izvilkums no CESR ziņojuma 1. pielikuma: SFPS pieņēmušo tirgus dalībnieku skaits ES regulētajā tirgū pēc valsts (akciju emitenti un obligāciju emitenti)

CESR biedri | Akciju emitenti | Obligāciju emitenti[11] | Kopā |

Austrija | 72 | 11 | 83 |

Beļģija | 144 | 2 | 146 |

Bulgārija | 369 | 60 | 429 |

Kipra | 141 | 0 | 141 |

Čehija | 66 | 24 | 90 |

Dānija | 140 | 8 | 148 |

Igaunija | 16 | 6 | 22 |

Somija | 135 | 15 | 150 |

Francija | 680 | 200 | 880 |

Vācija | 768 | 172 | 940 |

Grieķija | 356 | 0 | 356 |

Ungārija | 34 | 1 | 35 |

Īslande | 23 | 8 | 31 |

Īrija | 43 | 40 | 83 |

Itālija | 288 | 65 | 353 |

Latvija | 13 | 4 | 17 |

Lietuva | 43 | 4 | 47 |

Luksemburga | 35 | 200 | 235 |

Malta | 15 | 19 | 34 |

Norvēģija | 188 | 0 | 188 |

Polija | 197 | 0 | 197 |

Portugāle | 50 | 28 | 78 |

Rumānija | Nav zināms | Nav zināms | Nav zināms |

Slovākija | Nav zināms | Nav zināms | Nav zināms |

Slovēnija | 60 | 6 | 66 |

Spānija | 190 | 120 | 310 |

Zviedrija | 350 | 35 | 385 |

Nīderlande | 165 | 25 | 190 |

Apvienotā Karaliste | 953 | 778 | 1 731 |

KOPĀ | 5 534 | 1 831 | 7 365 |

Nav zināms —nav sniegta atbilde. |

Līdz 2005. gada 31. decembrim bija apstiprināti šādi standarti un interpretācijas: SGS Nr. 1–41, SFPS Nr. 1–6, PIK Nr. 7–32 un SFPIK Nr. 1–5, izņemot tos, kas pirms vai pēc minētās dienas aizstāti vai atcelti[12]. Vēl citus standartus un interpretācijas apstiprināja 2006. gadā (SFPS Nr. 7 un SFPIK Nr. 6–9) un 2007. gadā (SFPS Nr. 8 un SFPIK Nr. 10 un 11) līdztekus grozījumiem agrāk apstiprinātajos standartos. Dažus 2005. gadā apstiprinātos standartus (SFPS Nr. 6), standartu grozījumus (SGS Nr. 39) un interpretācijas (SFPIK Nr. 4 un 5) varēja piemērot no 2006. gada 1. janvāra. Tāpat SFPS Nr. 7 un SFPIK Nr. 6, un dažus 2006. gada 11. janvārī apstiprinātus standartu grozījumus varēja piemērot 2005. gada finanšu pārskatiem.

CESR biedri ir pilnībā pārskatījuši 1410 uzņēmumu 2005. gadā sagatavotos SFPS finanšu pārskatus, kā arī veikuši 920 uzņēmumu 2005. gadā sagatavoto SFPS finanšu pārskatu tematiskās pārbaudes. Ir izveidota datubāze, kurā līdz 2007. gada augusta beigām bija ievadīti 85 izpildlēmumi.

2.4. SFPS konsekventa piemērošana ES

Pamatojoties uz informāciju, kas apkopota no 2.2. sadaļā minētajiem avotiem, Komisija ir izvērtējusi, cik konsekventi apstiprinātie standarti/interpretācijas tika piemēroti ES 2005. finanšu gadā. Komsiija ir nonākusi pie šādiem secinājumiem.

- Kopumā SFPS piemērošana bijis sarežģīts uzdevums visiem iesaistītajiem, tomēr tas ir paveikts, neradot traucējumus tirgos vai ziņošanas ciklā. Tas ir ievērojams sasniegums, sevišķi tāpēc, ka SFPS ieviešana nozīmēja, ka ES uzņēmumiem, uz ko attiecas SGS regulas darbības joma, bija pilnībā jāpārveido grāmatvedības sistēma. Pāreja uz SFPS bija grūts darbs, kas prasīja ievērojamus uzņēmumu resursus, īpaši, ja runājam par mazākajiem biržas sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem[13].

- Pārskatu sagatavotāji, revidenti, ieguldītāji un piemērošanas uzraudzības iestādes kopumā uzskata, ka SPFS piemērošana ir uzlabojusi finanšu pārskatu salīdzināmību un kvalitāti un tādējādi veicinājusi lielāku pārskatāmību.

- Dažādās dalībvalstīs iespējas paplašināt SGS regulas darbības jomu ir izmantotas atšķirīgi (sk. 2.1. punktu) atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās un tiesiskās vides. Šāda elastīga pieeja ļāvusi SFPS ieviest atbilstīgi katras dalībvalsts grāmatvedības sistēmas īpatnībām un iezīmēm, jo īpaši saistībā ar fiskālajiem noteikumiem un uzņēmējdarbības tiesību aktiem. Kopumā var secināt, ka SFPS obligāta izmantošana nav plaši attiecināta uz biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem un/vai nekonsolidētiem pārskatiem.

- Vairums iesaistīto uzskata, ka kopumā finanšu pārskati ir kļuvuši saprotamāki, izņemot dažas jomas, kur vēl vajadzīgi uzlabojumi, proti, saistībā ar finanšu instrumentiem, uzņēmumu apvienošanu un maksājumiem ar akcijām.

- SFPS pārskatus joprojām ietekmē valsts grāmatvedības tradīcijas. Viens no iemesliem ir pieredzes trūkums un grāmatvedības doktrīna. Praksē uz principiem balstītas grāmatvedības pieejas ieviešana, kas prasa ievērojamas profesionālās zināšanas, vairākās dalībvalstīs izrādījusies grūts uzdevums. Tomēr, augot pārskatu sagatavotāju un revidentu zināšanām par SFPS, sākotnējās piemērošanas grūtības izdosies pārvarēt.

- Šķiet, ka SFPS noteikumi par atzīšanu un novērtēšanu ir piemēroti konsekventāk un skaidrāk nekā daži noteikumi par informācijas atklāšanu. Konkrētāk, vajadzētu pilnveidot informācijas atklāšanu par vispārīgiem grāmatvedības uzskaites principiem. Vērtspapīru regulatori ir pievērsuši uzmanību šīm problēmām, bet nonākuši pie secinājuma, ka tās nav negatīvi ietekmējušas vispārējo SFPS ievērošanas līmeni.

- Uzņēmumi dažādi izmantojuši SFPS paredzētās iespējas, tostarp saistībā ar darbinieka pabalstiem, aizņēmumu izmaksām un kopuzņēmumiem. Plaši izmantotas arī SFPS paredzētās pirmstermiņa piemērošanas iespējas. Tomēr iespējas paplašināt patiesās vērtības noteikšanas piemērošanu nav plaši izmantotas, un paredzētos izņēmumus no SGS Nr. 39 izmantojušas tikai ļoti nedaudzas bankas. Standartu ievērošanas uzraudzības iestādes paudušas bažas šajā sakarā un vēlas nākotnē samazināt SFPS paredzēto iespēju skaitu.

- CESR konstatējusi, ka īpašas bažas saistās ar tādām jomām kā, piemēram, uzņēmumu apvienošana (nemateriālās vērtības, kā arī de facto un kopīgā kontrole), finanšu instrumenti (zaudējumi), ilgtermiņa aktīvi, informācijas atklāšana par grāmatvedības principiem, aplēsēm un pieņēmumiem. Standartu ievērošanas uzraudzības iestādes arīdzan iesaka uzlabot informācijas atklāšanu saistībā ar pensiju shēmām un maksājumiem ar akcijām, kā arī optimizēt bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina izkārtojumu.

- Tikai nedaudzi tehniski grāmatvedības jautājumi nodoti izskatīšanai Apaļajam galdam par SFPS konsekventu piemērošanu ES. Samazinājies arī to jautājumu skaits, kuros SFPIK lūgta sagatavot interpretāciju. Šķiet, tas liecina, ka uz principiem balstītā pieeja kopumā funkcionē labi.

- Akadēmisko aprindu pārstāvji ir sākuši izvērtēt SFPS ieviešanas ietekmi uz vērtspapīru tirgiem, taču vēl ir par agru izdarīt secinājumus. Tomēr provizoriski pētījumi liecina, ka kopumā ir samazinājušās to uzņēmumu kapitālizmaksas, kas iesniedz SFPS pārskatus.

2.5. Apstiprināšanas procedūras norise un saistītās administratīvās prasības

Šajā ziņojuma daļā aplūkota apstiprināšanas procedūras norise, tostarp tehniskā analīze, politisku lēmumu sagatavošana un papildu administratīvi un praktiski pasākumi. Ziņojums galvenokārt aptver laika posmu līdz 2007. gada 1. jūlijam, tomēr ziņu pilnīguma labad aplūkotas arī vēlākas norises.

Par dažādiem apstiprināšanas procedūras aspektiem Komisijai ir šādi komentāri.

- Tehniskā analīze un atzinumi par apstiprināšanu. Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa ( EFRAG ) Komisijai ir sniegusi savlaicīgus, kvalitatīvus analīzes datus un atzinumus par apstiprināšanu. Atzinumi par apstiprināšanu nodrošināja Grāmatvedību regulējošai komitejai un Eiropas Parlamentam lēmumu pieņemšanai vajadzīgos tehniskos datus. Visos atzinumos par apstiprināšanu (izņemot par SGS Nr. 39) pausts nepārprotams viedoklis par to, vai attiecīgais standarts būtu apstiprināms. Laika gaitā EFRAG pilnveidojusi atzinuma izklāstu, un tagad atzinumos tiek regulāri iekļauts secinājumu pamatojums. EFRAG Tehnisko ekspertu grupa (TEG) ik mēnesi rīko trīs dienas ilgu sanāksmi.

- Grāmatvedības standartu pārskata grupas (SARG) pārskati. SARG izveidoja, lai nodrošinātu EFRAG atzinumu objektivitāti un neitralitāti. SARG ir ieviesusi efektīvas darba procedūras un sniegusi savlaicīgus izvērtējumus. 2007. gadā notika 3 grupas sanāksmes.

- Apstiprināšanas procedūra un komiteju procedūra. Apstiprināšanas procedūra līdz šim darbojusies labi, un vairums standartu un interpretāciju ir apstiprināti laikus. Standartu/interpretāciju apstiprināšanā saskaņā ar SGS regulu ievēro pašlaik spēkā esošo komiteju procedūru[14]. Šī procedūra tiks grozīta[15], un lielāku nozīmi iegūs Parlamenta un Padomes īstenota uzraudzība. Parlaments cieši uzrauga norises grāmatvedības jomā un aktīvi līdzdarbojas apstiprināšanas procesā. Parlaments ir arīdzan pieprasījis apstiprināšanas procesā ietvert ietekmes analīzi.

- Jaunu standartu un interpretāciju ieviešanas ietekme — vajadzība pēc analīzes. Ietekmes novērtēšana jau daudzus gadus ir gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu likumdošanas procesa neatņemama daļa. Komisija ietekmes novērtējumus pievieno visiem jaunajiem likumdošanas priekšlikumiem. Nav šaubu, ka ir jāanalizē arī jaunu standartu un interpretāciju ieviešanas ietekme. Ietekmes novērtējumi vai analīze jāveic standartu noteikšanas procesa sākumā, tāpēc Komisija ir lūgusi IASB šādu analīzi padarīt par daļu no jaunu standartu sagatavošanas procesa. Starptautiskā grāmatvedības standartu komiteja ( IASCF )[16] ir apņēmusies šādu analīzi veikt, sagatavojot turpmākos standartus. Pagaidām Komisija (pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu) ir piekritusi, ka tuvākajā laikā pieņemamo nozīmīgāko standartu un interpretāciju ietekmes analīzi veiks ES līmenī. Attiecīgie Komisijas dienesti ir pabeiguši ietekmes novērtējumu SFPS Nr. 8 („Darbības segmenti”) un sagatavos līdzīgu analīzi par SFPIK interpretāciju Nr. 12 („Vienošanās par pakalpojumu koncesiju”) un SGS Nr. 23 („Aizņēmumu izmaksas”). EFRAG , gatavojot atzinumus par apstiprināšanu, ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem palīdzēs sagatavot šādu analīzi par turpmākajiem standartiem.

- Apstiprinājumi un izņēmumi. SGS regulas pamatideja ir tāda, ka SFPS un SFPIK jābūt tik kvalitatīviem un plaši atbalstītiem, lai tos varētu apstiprināt Eiropas Savienībā. Visi standarti un interpretācijas, izņemot dažas SGS Nr. 39 daļas, ir apstiprināti. Laikā, kad apstiprināja SGS Nr. 39, tika nepārprotami noteikts, ka SGS Nr. 39 izņēmumu spēkā esības laiks un joma ir ierobežota. Runājot par pirmo izņēmumu, kas attiecās uz patieso vērtību, pēc sazināšanās ar banku nozares uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām IASB drīz vien ierosināja citu risinājumu, ko pēc tam apstiprināja ES. Grūtāk risināms izrādījies otrs izņēmums par dažiem riska ierobežošanas noteikumiem. Neraugoties uz IASB un banku nozares pūliņiem, risinājums vēl nav rasts. Komisija ir mudinājusi abas puses meklēt jaunus risinājumus šai problēmai.

- SFPS konsolidācija un tulkojumi. Katru atsevišķu SFPS Eiropas Savienībā apstiprina ar regulu. Tas nozīmē, ka nav pieejama visu apstiprināto SFPS konsolidētā versija. Turklāt dalībvalstis un ieinteresētās aprindas ir apšaubījušas apstiprināto SFPS tulkojumu kvalitāti dažās valodās. Lai risinātu šo jautājumu, atbildīgie Komisijas dienesti ir uzsākuši standartu konsolidāciju un visu apstiprināto standartu un interpretāciju sīku valodniecisku analīzi.

- Apstiprināšanas procedūras kopējais ilgums. No brīža, kad IASB publicē standartu, līdz brīdim, kad apstiprināto standartu pieņem ES, vidēji paiet 8–10 mēneši. Lēmums par ietekmes novērtējumu sagatavošanu ES līmenī nozīmē, ka procesa ilgums varētu paildzināties par aptuveni 6 mēnešiem. Tomēr nākotnē šāda analīze kļūs par IASB standartu noteikšanas procesa daļu, kas nozīmē, ka standarta apstiprināšana ES ilgs 8–10 mēnešus. Steidzamos gadījumos dalībvalstu un Parlamenta rīcība ir pietiekami elastīga, lai lēmumu par apstiprināšanu varētu pieņemt bez kavēšanās (tā notika, piemēram, ar SFPS Nr. 7 „Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana”). Visu interesēs ir nodrošināt, lai apstiprināšanas process noritētu bez kavēkļiem. Runājot par SFPS Nr. 7 un Nr. 8, vairāki biržas sarakstos iekļauti uzņēmumi vērsās pie Komisijas ar lūgumu šos standartus apstiprināt ātri, lai varētu laikus uzsākt to piemērošanu.

3. SECINāJUMI

SFPS obligātās piemērošanas pirmais gads ES kopumā aizritējis sekmīgi, lai gan pārmaiņas regulējumā un pieredzes trūkums radīja zināmas grūtības uzņēmumiem, kas standartus piemēroja pirmo reizi. Iesniegtās grāmatvedības informācijas vērtība ir augusi, un visā visumā SFPS ir konsekventi piemēroti Eiropas Savienībā. Domājams, ka laika gaitā SFPS pārskatu saskanība augs, jo pārskatu sagatavotāji un revidenti iegūs pieredzi jaunās grāmatvedības sistēmas izmantošanā.

ES apstiprināšanas process pats par sevi nodrošina, ka standarti ir tehniski kvalitatīvi, politiski leģitīmi un uzņēmumiem nozīmīgi. Sistēma līdz šim darbojusies labi, un standarti ir apstiprināti laikus. Apstiprināšanas sistēma ir elastīga, un tajā jau veikti grozījumi — tā ietver SARG , jaunas EFRAG darba metodes, jaunus noteikumus par komiteju procedūru, ietekmes novērtējumus utt. Galu galā ir izveidojusies efektīva un leģitīma struktūra.

Lai nodrošinātu, ka arī turpmāk Eiropas Savienībā SFPS tiek uzlūkoti tikpat labvēlīgi, ir ļoti svarīgi, lai ieinteresētās aprindas apzinātos, ka IASB darba programmā ir iztirzātas nozīmīgākās problēmas un ka turpmāk pieņemtie standarti/interpretācijas sniegs lietderīgus grāmatvedības risinājumus. Dažas ieinteresētās personas ir paudušas šaubas par dažiem grāmatvedības dokumentiem, ko pašlaik sagatavo IASB . Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES institūcijas, dalībvalstis un ieinteresētās aprindas iesaistītos standartu izstrādes procesā pēc iespējas agrāk, jo tādējādi uzlabotos darba kvalitāte un augtu standartu/interpretāciju leģitimitāte un pieņemšana. Tāpat rūpīgi uzraudzīs, kā IASB veic ietekmes novērtējumus.

Lai nodrošinātu turpmāko SFPS un SFPIK kvalitāti, no svara ir arī pienācīga IASB/IASCF pārvaldības struktūra un pietiekams finansējums. Attiecīgie Komisijas dienesti regulāri izvērtē IASB/IASCF pārvaldību un finansējumu un publicē ziņojumus, kurus var lejupielādēt Komisijas tīmekļa vietnē[17].

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

[2] Starptautiskos grāmatvedības standartus (SGS) pirmoreiz izdeva Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja ( IASC ), Starptautisko grāmatvedības standartu padomes ( IASB ) priekštece. IASB izdod Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS).

[3] Pastāvīgā interpretācijas komiteja ( SIC ) bija Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas ( IFRIC ) priekštece.

[4] Informācija no Komisijas pasūtītā pētījuma, ko veica Anglijas un Velsas Sertificētu grāmatvežu institūts „SFPS un Patiesās vērtības direktīvas īstenošana ES”, 2007., 24. lpp.

[5] Sīkākai informācijai skatīt: efrag.org.

[6] Sīkākai informācijai skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/accounting/ias_en.htm#standards.

[7] Sīkākai informācijai skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/accounting/committees_en.htm#arc

[8] Sīkākai informācijai skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/accounting/ias_en.htm#060609

[9] Jo īpaši 4. zemsvītras piezīmē minētais ziņojums, kurā ietverts izsmeļošs saraksts par citiem pētījumiem.

[10] Pārskats publicēts 2007. gada 7. novembrī kā dokuments CESR/07-352 un ir pieejams CESR tīmekļa vietnē

http://www.cesr-eu.org/index.php?page=contenu_search_res&doconly=all&searchdatefromday=1&searchdatefrommonth=1&searchdatefromyear=1970&searchdatetoday=29&searchdatetomonth=2&searchdatetoyear=2008&searchkeyword=07-352

[11] Daži obligāciju emitenti nolēmuši SFPS piemērošanu atlikt līdz 2007. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 9. pantu.

[12] SGS Nr. 3–6, SGS Nr. 9, SGS Nr. 13–15, SGS Nr. 22, SGS Nr. 25, SGS Nr. 30, SGS Nr. 35, SFPIK Nr. 3, PIK Nr. 1–6, PIK Nr. 8 un 9, PIK Nr. 11, PIK Nr. 14, PIK Nr. 16–20, PIK Nr. 22–24, PIK Nr. 26, PIK Nr. 28, PIK Nr. 30 un PIK Nr. 33.

[13] ICAEW pētījumā (sk. 4. zemsvītras piezīmi) ietvertā analīze par ieviešanas izmaksām un pēcākām piemērošanas izmaksām liecina, ka šīs izmaksas ir augstākas mazākiem uzņēmumiem (apgrozījums mazāks par 500 miljoniem euro) un veido attiecīgi 0,31 % un 0,06 % no to apgrozījuma, kas tomēr ir pieņemams līmenis. Mazākie kotētie uzņēmumi arī piedzīvojuši lielākas grūtības, piemērojot SFPS, jo tiem ir ierobežoti resursi un trūkst pieredzes darbā ar SFPS.

[14] Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

[15] Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmums 2006/512/EK, ar kuru groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

Pēdējais posms: ir pieņemta un 2008. gada 9. aprīlī OV publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām.

[16] IASCF ir IASB mātes organizācija.

[17] Sīkākai informācijai skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/accounting/ias_en.htm#070112