31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/6

—

uzskata, ka reģioniem un vietējām pašvaldībām ir izšķirīga nozīme Eiropas pētniecības telpas (ERA) darbībā, ņemot vērā, ka tie īsteno politiku iedzīvotājiem tuvākajā līmenī, kā arī ir pietuvināti ar minēto politiku saistīto pārstāvju reālajai situācijai;

—

atbalsta Kopienas tiesiskā regulējuma izstrādes uzsākšanu, ko pieprasījušas dalībvalstis un kura mērķis ir sekmēt izcilības infrastruktūru efektīvu izveidi Eiropā, ar ko veicina pētniecību un palielina Eiropas konkurētspēju attiecībā pret trešām valstīm;

—

lai nodrošinātu pētniecības infrastruktūras starptautisku raksturu, iesaka gadījumos, kad ERI dalībnieki ir reģioni, tiem jābūt vismaz trīs dažādu dalībvalstu reģioniem, neatkarīgi no pārējo ERI dalībnieku izcelsmes;

—

aicina jo īpaši ņemt vērā ETSG kā alternatīvu juridisku instrumentu Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūru izveidei. Šajā sakarā Padomes jaunās regulas 5. un 9. apsvēruma formulējumam vajadzētu būt skaidrākām;

—

atzīmē reģionālo un vietējo pašvaldību svarīgo nozīmi kopīgo pētniecības programmu izstrādē, jo tās vistiešāk saskaras ar īpašajiem vietējiem apstākļiem gan zinātnisko tehnoloģiju, gan uzņēmējdarbības jomā, un līdz ar to arī pārzina sadarbības nosacījumus stratēģiskajās jomās;

—

svarīga nozīme ir palielināt reģionālo un vietējo ietekmi ar pētniecības decentralizētu infrastruktūru starpniecību, kā arī ERI apzināties iespējamo atbalstu, ko tām nodrošinās Eiropas infrastruktūru virtuālā tīkla izveide.

Ziņotājs

:

Iñaki AGUIRRE ARIZMENDI kgs (ES/ALDE), Basku autonomās pašvaldības ārējo lietu ģenerālsekretārs

1.

uzskata, ka reģioniem un vietējām pašvaldībām ir izšķirīga nozīme Eiropas pētniecības telpas (ERI) izveidē, ņemot vērā, ka tie īsteno politiku iedzīvotājiem tuvākajā līmenī, kā arī ir pietuvināti ar minēto politiku saistīto pārstāvju reālajai situācijai. Tādēļ Komiteja atbalsta ideju, ka reģioniem jāpiešķir lielāka stratēģiskā nozīme tādu iniciatīvu īstenošanā, ar ko paredz stiprināt un paplašināt ERI, jo īpaši saistībā ar iniciatīvām nozīmīgu pētniecības iestāžu izveidei inovatīvos reģionos un sadarbības sekmēšanas pasākumiem pētniecības jomā;

2.

atzinīgi vērtē abas minētās iniciatīvas un atzīmē, ka tās uzskatāmas par būtisku ieguldījumu ERI pilnveidošanā un paplašināšanā. Šajā sakarā Komiteja savā atzinumā “Eiropas pētniecības telpa — jaunas perspektīvas” (1) jau atzīmēja nepieciešamību īstenot pasākumus ERI izveides procesa paātrināšanai, kas būtu solis uz priekšu, lai padarītu Eiropas ekonomiku par viskonkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē;

3.

uzskata, ka reģioni un vietējās pašvaldības jāuzskata par būtiskākajām teritoriālās un ekonomiskās pārvaldības struktūrām, un atzīmē Eiropas reģionu un pašvaldību izšķirīgo nozīmi jaunās Lisabonas stratēģijas īstenošanā, lai, izmantojot uz inovācijām vērstu stratēģiju, sekmētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju;

4.

atzīmē katra Eiropas reģiona īpašās raksturiezīmes gan uzņēmējdarbības struktūras, gan pieredzes un specializācijas aspektā. Aicina vērst uzmanību uz nepieciešamību ņemt vērā minētās īpašās raksturiezīmes, veidojot saikni starp reģioniem un īstenojot tiem piemērojamos pasākumus vispārējās konkurētspējas palielināšanai. Šajā sakarā jānodrošina, lai tādas specifiskās īpašības kā atsevišķu reģionu nošķirtība nav iemesls noraidošai attieksmei, kad tiek iesniegts pieteikums par ERI izveidi. Tāpēc būtu jāizstrādā pasākumi, lai nomaļajiem reģioniem nodrošinātu iespēju piekļūt šim infrastruktūru virtuālajam tīklam;

5.

aicina dalībvalstis inovācijas politikas izstrādē pieņemt ar reģioniem saskaņotus un kopīgus lēmumus, gan arī metodes un instrumentus minētās politikas sekmēšanai, lai iegūtie rezultāti atbilstu arī vietējā un reģionālā līmeņa aktuālajām vajadzībām;

6.

atbalsta Konkurētspējas padomes secinājumus (2) par ERI pārvaldības uzlabošanu, kuri balstīti uz redzējumu ilgtermiņā un kuru izstrādē piedalījās Komisija, dalībvalstis, kā arī interešu grupas un iedzīvotāji. Šajā sakarā Komiteja atbalsta priekšlikumu jau sākotnējā izstrādes posmā iesaistīt ERI pārvaldībā visas attiecīgās puses, jo īpaši zinātnieku aprindas, ievērojot subsidiaritātes principu un izveidojot saikni ar citām politikām, proti, izglītības, inovācijas un kohēzijas politiku;

7.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pieņemt nepieciešamos pasākumus, kas ļautu efektīvi un pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības minēto divu iniciatīvu pārvaldībā;

8.

atbalsta Kopienas tiesiskā regulējuma izstrādes uzsākšanu, ko pieprasījušas dalībvalstis un kura mērķis ir sekmēt izcilības infrastruktūru efektīvu izveidi Eiropā, ar ko veicina pētniecību un palielina Eiropas konkurētspēju attiecībā pret trešām valstīm;

9.

iesaka Komisijai, nosakot prasības dalībai ERI, līdz ar dalībvalstīm, starpvalstu organizācijām un trešām valstīm pilntiesīgu dalībnieku statusā iekļaut arī reģionus. Reģionus nevajadzētu uzskatīt par attiecīgās dalībvalsts pārstāvjiem, bet gan neatkarīgām pārvaldības vienībām, jo tiem ir pietiekama kapacitāte un resursi, kā arī attīstītas zinātniski tehnoloģiskās sistēmas, lai pienācīgi līdzdarbotos dalītās vadības procesā, kas nepieciešams vērienīgu izcilības infrastruktūru ieviešanai un īstenošanai;

10.

lai nodrošinātu pētniecības infrastruktūras starptautisku raksturu, iesaka gadījumos, kad ERI dalībnieki ir reģioni, tiem jābūt vismaz trīs dažādu dalībvalstu reģioniem, neatkarīgi no pārējo ERI dalībnieku izcelsmes;

11.

atzinīgi vērtē, ka ERI finansēšanā var izmantot gan pētniecības pamatprogrammu, gan arī struktūrfondus. Komiteja arī ierosina saskaņoti izmantot citus publiskus un privātus finansēšanas avotus, kas pieejami ES dalībvalstīs;

12.

ierosina Eiropas līmenī ieviest stratēģijas koordinēšanas mehānismus, tajos iesaistot atbilstīgākās interešu grupas, lai nodrošinātu, ka ERI piemērojamā politika tiek īstenota efektīvi, ietverot tādus svarīgus jautājumus kā iniciatīvu novērtējums un problēmu risinājums saistībā ar jaunu ERI atrašanās vietas izvēli;

13.

atbalsta Komisijas viedokli, ka nepieciešams sekmēt iniciatīvas, kas veicina informācijas un pieredzes apmaiņu starp iesaistītajām pusēm, un to īstenošanu tādā veidā, kas palielinātu ieguvumu attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību uzņēmējdarbības, zinātniskajā, akadēmiskajā un tehnoloģiju sistēmā. Šajā sakarā atzinīgi vērtē Interneta portālu par pētniecības infrastruktūrām, ko nesen izveidoja Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Zinātnes fondu;

14.

atzīst, ka pašreizējās juridiskās formas nosaka ierobežojumus, kas apgrūtina Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidi, kā arī neparedz izstrādāt Eiropas mēroga sistēmu, lai panāktu infrastruktūru efektīvāku darbību un starptautiskās pētniecības attīstības šķēršļu novēršanu;

15.

atgādina, ka starptautiskajā, valstu un Eiropas līmenī pastāv arī citi ERI papildinoši instrumenti. Daži no tiem tiek izstrādāti konkrētam mērķim, savukārt citu instrumentu, piemēram, Eiropas Teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), mērķi ir plašāki, proti, atvieglot un sekmēt teritoriālo kohēziju, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju dažādās jomās. Komiteja iesaka nodrošināt ERI atbilstību jau izveidotajiem minētajiem instrumentiem, lai panāktu iespējami labāko rezultātu;

16.

aicina jo īpaši ņemt vērā ETSG kā alternatīvu juridisku instrumentu Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūru izveidei (3). Šajā sakarā Padomes jaunās regulas 5. un 9. apsvēruma formulējumam vajadzētu būt skaidrākām;

17.

atzīmē, ka šobrīd Eiropas pētniecības infrastruktūras galvenokārt vēsturisku iemeslu dēļ ir izvietotas Rietumeiropā, tādēļ būtu jāplāno to vienmērīga izplatīšana visā ES teritorijā un, ja iespējams, arī starp dalībvalstīm. Infrastruktūru decentralizēta izplatīšana nodrošinātu priekšrocības reģioniem, kā arī nodrošinātu Eiropas mērogā nepieciešamās jaunās infrastruktūras; to varētu sekmēt, izmantojot virtuālo tīklu, kas savstarpēji savienotu visas minētās infrastruktūras, pievēršot īpašu uzmanību mazajām un vidējām pētniecības infrastruktūrām, kurām varētu būt svarīga nozīme zināšanu pilnveidošanā stratēģisko interešu jomās, kā arī ekonomikas un inovāciju attīstībai attiecīgajās vietējās un reģionālajās pašvaldībās;

18.

piekrīt Konkurētspējas padomes 2008. gada 30. maijā notikušās sanāksmes secinājumiem, kuros Komisija un dalībvalstis aicinātas atbalstīt reģionu kapacitāti un Eiropas vietējās pašvaldības, lai panāktu modernu pētniecības infrastruktūru izveidi un uzsāktu to darbību. Komiteja iesaka īstenot šādus pasākumus:

19.

vērš uzmanību uz reģionu un vietējo pašvaldību nozīmi inovatīvas vides attīstībā saistībā ar ERI, ņemot vērā reģionālo politiku būtisko ietekmi gan zinātnieku piesaistīšanā, gan ERI kā reģionālās attīstības centru izveides sekmēšanā. ERI var radīt nozīmīgas sociāli ekonomiskas priekšrocības pilsētām un reģioniem, kuros tās izvietotas;

20.

piekrīt, ka Eiropas Komisijai ir jāpieņem lēmums par ERI. Komiteja uzskata, ka šāda kārtība būs vienkāršāka un prasīs mazāk laika nekā tad, ja Padome katru lēmumu saistībā ar ERI pieņemtu atsevišķi. Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas pilnīgu pārskatāmību un leģitimitāti, Komiteja iesaka sniegt sīkāku pārskatu par Eiropas Komisijas novērtēšanas kritērijiem, kā arī izveidot koordinācijas komiteju, kuras sastāvā būtu dalībvalstu pārstāvji un/vai attiecīgajā gadījumā arī reģionu vai vietējo un reģionālo pašvaldību, vai to apvienību pārstāvji, kuru viedoklis Komisijas lēmumos saistībā ar ERI būtu izšķirīgs. Komiteja arī iesaka dalībvalstīs izveidot atbilstošus koordinēšanas mehānismus, kas nodrošinātu katras koordinācijas komitejā pārstāvētās dalībvalsts viedokļa saskanību ar attiecīgā reģiona pausto viedokli;

21.

atzinīgi vērtē administratīvo, juridisko un fiskālo šķēršļu novēršanu ERI juridiskajā formā, kas ierosināta ar minēto Regulu, saistībā ar nodokļu atbrīvojumu un elastīgākām publiskā iepirkuma procedūrām, kas pēc Komitejas domām palīdzēs atvieglot vērienīgu pētniecības infrastruktūru izveidi, kā arī palielināt to darbības efektivitāti un sasniegt labākus rezultātus;

22.

atzīmē reģionālo un vietējo pašvaldību svarīgo nozīmi kopīgo pētniecības programmu izstrādē, jo tās vistiešāk saskaras ar īpašajiem vietējiem apstākļiem gan zinātnisko tehnoloģiju, gan uzņēmējdarbības jomā, un līdz ar to arī pārzina sadarbības nosacījumus stratēģiskajās jomās. Vairāki Eiropas reģioni jau piedalās un sekmīgi piemēro pētniecības programmu koordinācijas un sadarbības instrumentus, piemēram, ERA-NET projektos. Reģionu komitejas priekšlikumi ir orientēti uz pieeju, ka ne tikai dalībvalstis, bet galvenokārt reģionālās pašvaldības rosina sadarbības kopējās programmas projektu izstrādi;

23.

atzīmē nepieciešamību priekšlikumā iekļaut un definēt efektīvākos koordinācijas mehānismus, ar ko nodrošina līgumu pareizu darbību, kuri noslēgti starp Eiropas dažādiem reģioniem un vietējām pašvaldībām;

24.

apzinās, ka ir pamatota nepieciešamība izstrādāt programmu, iekļaujot tajā minētos elementus; tomēr Komiteja uzskata, ka būtu vēlams, lai minētās programmas īstenošana neradītu papildu slogu dalībvalstīm un reģioniem, tāpēc Komisijai minētā programma jāatbalsta, ne vien sekmējot līgumu noslēgšanu, bet arī sniedzot ieguldījumu un piešķirot finanšu resursus, kas ir priekšnosacījums programmas sekmīgai īstenošanai. Komiteja iesaka Komisijai nākotnē izveidot savu fondu minētās iniciatīvas atbalstam;

25.

pirms jaunu programmu ieviešanas iesaka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm pienācīgi izvērtēt visas iespējas, lai panāktu sinerģiju starp starptautiskajām politikām un jau esošajiem sadarbības instrumentiem, izveidojot mehānismus, lai pārliecinātos, ka pašreizējās koordinācijas programmas, proti, ERAnet programma, atklātā koordinācijas metode, Eiropas Tehnoloģiju platformas u.c. tiek izmantotas pilnībā;

26.

atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt iniciatīvas, kas balstītas uz Eiropas pētniecībā, izstrādē un inovācijā iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķi — padarīt Eiropas ekonomiku par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē. Komiteja iesaka minētajā koordinēšanā izmantot augšupējo metodi, ņemot vērā “mainīgās ģeometrijas” un subsidiaritātes principus. Šajā sakarā reģionu brīvprātīga līdzdalība jāuzskata par soli ceļā uz “mainīgās ģeometrijas” principa lielāku izmantošanu;

27.

atbalsta Komisijas viedokli, ka nepieciešams kopīgi risināt jautājumus, kas pārsniedz valsts līmeni, jo reģioni un vietējās pašvaldības vislabāk pārzina risināmās problēmas un nepilnības, un tieši resursu, personu un zināšanu apvienošana palielinātu iespējas rast vissarežģītāko zinātniski tehnisko problēmu risinājumus;

28.

aicina par kopīgās programmas prioritārajiem jautājumiem lemt vienprātīgi, ņemot vērā lielu daļu to reģionu, kuriem ir attiecīgā kompetence un pieredze, kā arī rīkot īpašas konsultācijas ar zinātnieku aprindām un visām iesaistītajām pusēm;

29.

ņemot vērā minētās programmas mainīgo būtību, ierosina ar šo programmu radīt pragmatisku, elastīgu un detalizētu procesu, kurā svarīga nozīme būtu reģionālajām pētniecības prioritātēm.