31.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/23

Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums Padomes ieteikumam par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā”

(2009/C 76/05)

REĢIONU KOMITEJA

—	atzīst, ka šobrīd dalībvalstīs brīvprātīgo darbs organizēts ļoti atšķirīgi, un norāda, ka trūkst statistikas datu un izsmeļošu pētījumu par brīvprātīgo darbu;

—

aicina Eiropas Komisiju atbalstīt brīvprātīgo organizāciju sadarbības sekmēšanu, izveidojot ne tikai brīvprātīgajiem jauniešiem paredzētu Eiropas tīmekļa vietni, bet arī datu bāzi, kas ļauj iepazīties ar labāko praksi, projektiem, iespējām un sīku informāciju. Eiropas Komisijai jāizmanto valstu, reģionālā un vietējā informācija un uz to jānorāda, lai jauniešiem tā būtu vieglāk pieejama;

—	atbalsta Eiropas Parlamenta un citu iestāžu iniciatīvu 2011. gadu pasludināt par Eiropas brīvprātīgā darba gadu un ir gatava aktīvi piedalīties ar to saistīto pasākumu īstenošanā. Minētā gada laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem un viņu līdzdalībai sabiedrības dzīvē;

—

aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības apņēmīgi sekmēt brīvprātīgā darba ieviešanu izglītības sistēmā, lai jaunieši jau agrīnā dzīves posmā saskartos ar brīvprātīgo darbību un to uzskatītu par pašsaprotamu ieguldījumu sabiedrības dzīvē. Būtu jāparedz iespēja tāda veida darbību iekļaut mācību plānos;

—

uzskata, ka brīvprātīgs darbs ir īpaši vērtīga mobilitātes iespēja jauniešiem. Tādēļ nelabvēlīgākā stāvoklī esošiem jauniešiem, kas vēlas veikt brīvprātīgo darbu un kas parasti nevar tik lielā mērā (vai nemaz) izmantot mobilitātes priekšrocības, ir nepieciešams dažāda veida atbalsts. Tāpēc būtu jāatbalsta jauniešu darbaudzinātāju un jaunatnes vadītāju apmācība un mobilitāte. Efektīvāk jāizmanto arī iespējas, kas šīs mērķa grupas sasniegšanā ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Ziņotāja

Rinda DEN BESTEN kdze (NL/PES) Utrehtas domes locekle

Atsauces dokuments

Priekšlikums Padomes ieteikumam par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā

COM(2008) 424 galīgā redakcija

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

atzīst, ka šobrīd starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības veidā, kā tiek organizēts brīvprātīgo darbs, un norāda, ka trūkst statistikas datu un pienācīga pētījuma par brīvprātīgo darbu. Tā kā likumdošanas un noteikumu saskaņošana nav ne iespējama, ne arī vēlama, Reģionu komiteja darbu sadalīt posmos. Pirmajā posmā jāveic izsmeļošs pētījums par dalībvalstīs pastāvošajām dažādajām sistēmām un likumdošanu, kā arī noteikumiem, kas regulē brīvprātīgo darbu, par (potenciālo) gados jauno brīvprātīgo vēlmēm un šķēršļiem, ar kuriem viņi saskaras, vēloties veikt brīvprātīgo darbu pāri robežām, un par to, ko brīvprātīgais darbs dod brīvprātīgajiem jauniešiem, reģioniem, kas viņus nosūta, un reģioniem, kuri viņus uzņem. Šāda informācija sekmēs debates un palīdzēs izveidot jaunu politiku, kas pilnībā atbilst pašreizējai situācijai jauniešu brīvprātīgā darba jomā Eiropā;

2.	atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosmi veicināt brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas radošo pieeju, meklējot veidu, kā atvieglot jauniešu brīvprātīgo darbu kādā citā Eiropas valstī, tomēr norāda, ka valstīs pieņemto noteikumu, kas regulē brīvprātīgo darbību, pielāgošana nav risinājums, jo brīvprātīgā darba organizācijas veidi Eiropas valstīs ir ļoti dažādi. Minēto iemeslu dēļ mēs iesakām sekmēt brīvprātīgo organizāciju sadarbību (tās var būt pilsoniskās sabiedrības vai valdības struktūras) dažādās Eiropas valstīs vai starp tām un mudinām dalībvalstis veicināt pārrobežo brīvprātīgās darbības projektus;

aicina Eiropas Komisiju atbalstīt brīvprātīgo organizāciju sadarbības sekmēšanu, izstrādājot ne tikai brīvprātīgajiem jauniešiem paredzētu Eiropas tīmekļa vietni, bet arī datu bāzi, kas ļauj iepazīties ar labāko praksi, projektiem, iespējām un datiem. Eiropas Komisijai būtu jāizmanto valstu, reģionālā un vietējā informācija un uz to jānorāda, lai jauniešiem tā būtu vieglāk pieejama;

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi brīvprātīgo darba jomā un jo īpaši saistībā ar jauniešiem, kuru iespējas ir mazākas. Brīvprātīgais darbs var būt sākums jauniešu ar mazākām iespējām integrācijai, un tā kā daudzās dalībvalstīs vietējās un reģionālās pašvaldības atbild par jauniešu politiku un ir uzkrājušas daudz attiecīgu zināšanu un pieredzes, tas ir līmenis, kur bieži atrasti inovatīvi un radoši risinājumi un sāktas nozīmīgas partnerības. Jo īpaši svarīga nozīme vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jauniešu motivēšanā, jo tās atrodas tuvu organizācijām, kas pieņem brīvprātīgos un var tos pārliecināt par brīvprātīgo apmaiņas priekšrocībām;

aicina dalībvalstis vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķirt atbilstošu finansējumu tādu sabiedrisko mērķu īstenošanai, kas virzīti uz jauniešu brīvprātīgo darbu un mudina dalībvalstis izmantot ES fondus un programmas (piemēram, Eiropas Sociālo fondu un programmu “Jaunatne darbībā”), lai palielinātu starptautisko brīvprātīgo darba projektu kvalitāti, atbalstot un sniedzot palīdzību valsts līmeņa, reģionālajām un vietējām brīvprātīgo organizācijām. Šāda atbalsta mērķis ir palīdzēt organizācijām veidot starptautiskos sakarus, apgūt īpašas prasmes, kas nepieciešamas citu valstu jauniešu uzņemšanai un starptautisku projektu īstenošanai;

iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām sniegt lielu atbalstu tādas infrastruktūras izveidei, kas sekmē brīvprātīgo darbu, vienlaikus, protams, neskarot brīvprātīgo darba neatkarību. Vietējo un reģionālo brīvprātīgo centru izveidošana, piemēram, var veicināt brīvprātīgo darbu un informācijas izplatīšanu, jauniešu motivāciju veikt pārrobežo brīvprātīgo darbu un brīvprātīgā darba kvalitātes un efektivitātes novērtēšanu;

pauž patiesu nožēlu par to, ka vēl joprojām pastāv sociāli, saimnieciski un administratīvi šķēršļi, kas apgrūtina brīvprātīgo jauniešu mobilitāti, un rosina Eiropas Komisiju uzsākt šo šķēršļu apzināšanu, veicot plašāku pētījumu par brīvprātīgo darbu (kā minēts šā atzinuma 1. punktā). Tā kā trūkst datu par brīvprātīgo darbu, Komiteja aicina Eiropas Komisiju līdz 2001. gadam iepazīstināt ar plaša pētījuma rezultātiem, lai varētu pielāgot brīvprātīgā darba politiku;

9.	atbalsta Eiropas Parlamenta un citu iestāžu iniciatīvu 2011. gadu pasludināt par Eiropas brīvprātīgā darba gadu un ir gatava aktīvi piedalīties ar to saistīto pasākumu īstenošanā. Minētā gada laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem un viņu līdzdalībai sabiedrības dzīvē;

10.	vēlas, lai īpaši tiktu sekmēta valodas barjeru mazināšana Eiropā, mudinot brīvprātīgos apgūt valodas;

11.

norāda, ka brīvprātīgā darba definīcija, ko ierosinājusi Komisija, ir jāpaplašina. Brīvprātīgais darbs var būt gan pilnas slodzes darbs, gan pusslodzes darbs, aptvert garāku vai īsāku laikposmu, tas var būt neapmaksāts darbs vai darbs par atlīdzību, paredzot kabatas naudu vai izdevumu apmaksāšanu, atkarībā no mērķgrupas un apstākļiem;

12.

uzsver nozīmi, kāda ir agrāk iegūtu prasmju atzīšanai, lai brīvprātīgais tās varētu izmantot tālākajā karjerā (darbā vai mācībās). Brīvprātīgo darbs būtībā ir svarīga neformālo mācību forma un palīdz padarīt izglītību jauniešiem pieejamāku. Tāpēc jāpaplašina skolu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu iespējas atzīt brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes un izmantot attiecīgos instrumentus, kas jau izveidoti, proti, Europass un Youthpass;

13.

14.

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp brīvprātīgā darba sniegto pievienoto vērtību jauniešu dzīvē un sabiedrības dzīvē (visās tās jomās). Jauniešu intereses un viņu attīstība vienmēr ir svarīgāka, savukārt jauniešu aktīva attieksme un iesaistīšanās sabiedrības dzīvē ir sabiedrības interesēs;

15.	atzinīgi vērtē Eiropas Brīvprātīgo dienestu (EBD) un pauž cerību, ka arī turpmāk tas attīstīs savu darbību, lai pēc iespējas vairāk jauniešu varētu veikt pārrobežu brīvprātīgo darbu.

II. IEROSINĀTIE GROZĪJUMI

1. grozījuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

7.	Eiropā ir plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kuras organizē pilsoniskā sabiedrība un valsts iestādes, un šīs darbības ir jāsaglabā, jāpilnveido un jādara savietojamas.

7.	Eiropā ir plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kuras organizē pilsoniskā sabiedrība un valsts iestādes, un šīs darbības ir jāsaglabā un jāpilnveido, un jādara savietojamas brīvprātīgo organizāciju sadarbība ir jāsekmē.

Pamatojums

Savietojamības jēdziens ir pārāk plaši skaidrojams un dažās valstīs to grūti pielāgot brīvprātīgā darba sistēmai. Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis nav brīvprātīgo veiktā darba saskaņošana un centralizācija, bet brīvprātīgās darbības savietojamību var saprast tieši tā. Vēlams, lai jaunieši, ja viņi to vēlas, varētu veikt brīvprātīgu darbu kādā citā ES valstī, un minētās iespējas, sekmējot brīvprātīgo organizāciju sadarbību, ir jāpaplašina.

2. grozījuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

13.	Neskatoties uz minētajiem pūliņiem, joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē brīvprātīgo jauniešu pārrobežu mobilitāti Eiropā, tāpēc šā ieteikuma mērķis pirmām kārtām ir nodrošināt dalībvalstīm pamatu pastiprinātai sadarbībai, neskarot to valsts sistēmu daudzveidību.

13.

Neskatoties uz minētajiem pūliņiem, joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē brīvprātīgo jauniešu pārrobežu mobilitāti Eiropā, tāpēc šā ieteikuma mērķis pirmām kārtām ir nodrošināt dalībvalstīm pamatu pastiprinātai sadarbībai, neskarot dažādās valstīs pastāvošo brīvprātīgās darbības to valsts sistēmu daudzveidību.

Pamatojums

Ne visu Eiropas valstu likumos pastāv noteikumi, kas attiecas uz brīvprātīgo darbu. Tas var nozīmēt, ka dažām valstīm tādi būtu jāpieņem, un tas būtu pretrunā ar subsidiaritātes principu. Vārdu “sistēma” aizstājot ar “brīvprātīgā darbība” vai “iespējas”, teksts ir piemērojams visām ES valstīm un ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, vienlaikus nezaudējot savu saturu.

3. grozījuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

14.

Šajā ieteikumā pārrobežu brīvprātīgās darbības jādefinē kā brīvprātīgas saistības, kas nozīmē, ka brīvprātīgais jaunietis piedalās bezpeļņas nealgotā darbībā sabiedrības labā valstī, kas nav viņa mītnes valsts. Šo darbību raksturo šādi aspekti: tā ir pieejama visiem jauniešiem, kas jaunāki par 30 gadiem, iesaistīšanās ir brīvprātīga, uz noteiktu laiku, ar skaidriem mērķiem, struktūru un principiem, nealgota, bet ar kabatas naudu un apmaksātiem izdevumiem.

14.

Šajā ieteikumā pārrobežu brīvprātīgās darbības jādefinē kā brīvprātīgas saistības, kas nozīmē, ka brīvprātīgais jaunietis piedalās bezpeļņas nealgotā darbībā sabiedrības labā valstī, kas nav viņa mītnes valsts. Šo darbību raksturo šādi aspekti: tā ir pieejama visiem jauniešiem, kas jaunāki par 30 gadiem, iesaistīšanās ir brīvprātīga, uz noteiktu laiku, ar skaidriem mērķiem, struktūru un principiem, un tā netiek atalgota nealgota, bet ar kabatas naudu un apm aksātiem izdevumiem.

Pamatojums

Dažos gadījumos jauniešiem ir līdzekļi, lai iesaistītos brīvprātīgā darba projektā. Turklāt paša ieguldījums (liels vai mazs) nozīmē, ka jaunietis ir uzņēmies “saistības”, un brīvprātīgā darba ārzemēs aktīva veikšana kļūst par sava veida goda lietu.

4. grozījuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

15.

Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, jo brīvprātīgs darbs ir īpaši vērtīga mobilitātes iespēja tiem jauniešiem, kas parasti nevar tik lielā mērā (vai nemaz) izmantot mobilitātes sistēmu priekšrocības. Šajā kontekstā ļoti noderīgs būs apmācību un mobilitātes atbalsts darbaudzinātājiem, kas specializējas darbā ar jauniešiem un jaunatnes vadītājiem. Jāizmanto arī iespējas, kas šīs mērķa grupas sasniegšanā ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

15.

Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, jo B brīvprātīgs darbs ir īpaši vērtīga mobilitātes iespēja tiem jauniešiem. Tāpēc dažāda veida atbalsts ir jāsniedz nelabvēlīgākā stāvoklī esošiem jauniešiem, kas vēlas veikt brīvprātīgo darbu un , kas parasti nevar tik lielā mērā (vai nemaz) nevar izmantot mobilitātes sistēmu priekšrocības. Šajā kontekstā ļoti noderīgs būs apmācību un mobilitātes atbalsts darbaudzinātājiem, kas specializējas darbā ar jauniešiem un jaunatnes vadītājiem. Jāizmanto arī iespējas, kas šīs mērķa grupas sasniegšanā ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Pamatojums

Daudzās dalībvalstīs jaunatnes politiku lielā mērā nosaka vietējās un reģionālās pašvaldības. Turklāt vietējās un reģionālās pašvaldības ir pārvaldes iestādes, kas gados jaunajiem iedzīvotājiem atrodas vistuvāk. Tas ir arī līmenis, kuram ir vislabākās iespējas kontaktiem ar jauniešiem.

5. grozījuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

16.	Labāka valsts sistēmu savietojamība un plašāka dalīšanās informācijā var rosināt visus Eiropas jauniešus (neatkarīgi no tautības) lielākā mērā iesaistīties brīvprātīgā darbā trešās valstīs.

16.	Labāka valsts sistēmu savietojamība brīvprātīgo organizāciju sadarbība Eiropā un plašāka dalīšanās informācijā var rosināt visus Eiropas jauniešus (neatkarīgi no tautības) lielākā mērā iesaistīties brīvprātīgā darbā trešās valstīs.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 1. un 2. grozījuma priekšlikumam.

6. grozījuma priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas priekšlikums.

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

17.

Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgā mērā sasniegt šā ieteikuma mērķus un tādēļ, ka šā ieteikuma mēroga un seku dēļ tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus, lai veicinātu brīvprātīgo jauniešu mobilitāti ar valsts sistēmu savietojamības starpniecību saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis ieteikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

17.

Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgā mērā sasniegt šā ieteikuma mērķus un tādēļ, ka šā ieteikuma mēroga un seku dēļ tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus, lai veicinātu brīvprātīgo jauniešu mobilitāti, uzlabojot brīvprātīgo organizāciju sadarbību, ar valsts sist ēmu savietojamības starpniecību saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis ieteikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 1. un 2. grozījuma priekšlikumam.

7. grozījuma priekšlikums

A. punkts

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

A.	Dalībvalstīm jāveicina brīvprātīgo jauniešu mobilitāte Eiropā, uzlabojot gan pilsoniskās sabiedrības, gan valsts iestāžu organizētā brīvprātīgā darba valsts sistēmu savietojamību, lai katram jaunietim būtu iespēja iesaistīties brīvprātīgā darbā Eiropā, ja viņš vai viņa to vēlas.

Dalībvalstīm jāveicina brīvprātīgo jauniešu mobilitāte Eiropā, uzlabojot gan pils oniskās sabiedrības, gan valsts iestāžu organizētā brīvprātīgā darba valsts sistēmu savietojamību, brīvprātīgo organizāciju, kas var būt pilsoniskās sabiedrības vai valsts struktūras, sadarbību, lai katram jaunietim būtu iespēja iesaistīties brīvprātīgā darbā Eiropā, ja viņš vai viņa to vēlas.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 1. un 2. grozījuma priekšlikumam.

8. grozījuma priekšlikums

B. punkta 1. apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

B 1.	uzlabot zināšanas par brīvprātīgā darba sistēmām valsts teritorijā un darīt zināmu šo informāciju Eiropas Komisijai tālākai izplatīšanai;

B 1.	uzlabot zināšanas par brīvprātīgā darba iespējām sistēmām valsts teritorijā un darīt zināmu šo informāciju Eiropas Komisijai tālākai izplatīšanai; , izmantojot, piemēram, brīvprātīgajiem jauniešiem paredzētu tīmekļa vietni un datu bāzi par brīvprātīgo darbu;

Pamatojums

Skatīt 2. grozījuma priekšlikuma pamatojumu.

9. grozījuma priekšlikums

B. punkta 4. apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

B 4.	dalīties informācijā par brīvprātīgā darba iespējām ar citām dalībvalstīm un iespējami vienkāršot piemērošanas procesu, lai vienas dalībvalsts brīvprātīgie jaunieši varētu vieglāk piekļūt un pieteikties citas dalībvalsts sistēmā;

B 4.	dalīties informācijā par brīvprātīgā darba iespējām ar citām dalībvalstīm un iespējami vienkāršot piemērošanas procesu, lai vienas dalībvalsts brīvprātīgie jaunieši varētu vieglāk piekļūt un pieteikties dalībai brīvprātīgajā darbībā citā as dalībvalstīs sistēmā;

Pamatojums

Skatīt 2. grozījuma priekšlikuma pamatojumu.

10. grozījuma priekšlikums

B. punkta 7. apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

B 7.

izveidot kvalitātes pamatstandartus, lai panāktu pienācīgas kvalitātes garantijas, kas pārliecinātu un aizsargātu brīvprātīgos pārrobežu darbiniekus un veidotu uzticību, un sekmētu dalību pārrobežu sistēmās; tie varētu būt saistīti ar brīvprātīgo darbinieku un personāla kompetences līmeni, darbību sagatavošanu, konsultēšanu, uzraudzību un turpmākiem pasākumiem;

B 7.

izveidot kvalitātes pamatstandartus, lai panāktu pienācīgas kvalitātes garantijas, kas pārliecinātu un aizsargātu brīvprātīgos pārrobežu darbiniekus un veidotu uzticību, un sekmētu īpaši jauniešu, kuriem ir mazākas iespējas sociālajā un izglītības ziņā, dalību pārrobežu brīvprātīgajā darbībā sistēmās; tie varētu būt saistīti ar brīvprātīgo darbinieku un personāla kompetences līmeni, darbību sagatavošanu, konsultēšanu, uzraudzību un turpmākiem pasākumiem;

Pamatojums

Skatīt 2. grozījuma priekšlikuma pamatojumu.

Jauniešiem, kuriem ir mazākas iespējas, brīvprātīgo darbs var pavērt ceļu uz iekļaušanu. Viņiem jo īpaši vajadzīgs papildus stimuls, lai uzņemtos pārrobežu brīvprātīgo darbu.

11. grozījuma priekšlikums

B. punkta 14. apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Reģionu komitejas ierosinātais grozījums

B 14.

pievērst īpašu uzmanību un nodrošināt piemērotas pieejas jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, lai uzlabotu viņu piekļuvi brīvprātīgajām darbībām un jo īpaši brīvprātīgajām darbībām starp Eiropas valstīm, un ņemt vērā šo jauniešu īpašās apmācības un atbalsta vajadzības;

B 14.

pievērst īpašu uzmanību un nodrošināt piemērotas pieejas jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju sociālajā un izglītības jomā vai kuri nonākuši nelabvēlīgākā situācijā dzīvesvietas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, lai uzlabotu viņu piekļuvi brīvprātīgajām darbībām un jo īpaši brīvprātīgajām darbībām starp Eiropas valstīm, un ņemt vērā šo jauniešu īpašās apmācības un atbalsta vajadzības;

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 1. un 2. grozījuma priekšlikumam.

12. grozījuma priekšlikums

2. punkts

Komisijas priekšlikums	Reģionu komitejas ierosinātais grozījums
2. rosināt un sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu par pilsoniskās sabiedrības un valsts iestāžu organizēto brīvprātīgā darba valsts sistēmu savietojamību;	2. rosināt un sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu par Eiropas līmeņa sadarbību pilsoniskās sabiedrības un valsts iestāžu organizētā o brīvprātīgā darba jautājumos valsts sistēmu savietojamību;

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 1. un 2. grozījuma priekšlikumam.

13. grozījuma priekšlikums

4. punkts

Komisijas priekšlikums	Reģionu komitejas ierosinātais grozījums
4. sniegt ziņojumu Padomei četrus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas, lai noteiktu, vai ierosinātie pasākumi ir efektīvi, un lai novērtētu, vai vajadzīgi turpmāki pasākumi.	4. līdz 2001. gadam sniegt ziņojumu Padomei četrus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas, lai noteiktu, vai ierosinātie pasākumi ir efektīvi, un lai novērtētu, vai vajadzīgi turpmāki pasākumi.

Pamatojums

Eiropas Parlaments rosinājis 2001. gadu pasludināt par Eiropas brīvprātīgā darba gadu. Iniciatīvu parakstījuši 454 deputāti. To atbalsta arī Reģionu komiteja, jo īpaši tādēļ, ka 2001. gadā būs pagājuši 10 gadi kopš Starptautiskā brīvprātīgo gada. Tas būs vispiemērotākais laiks, lai Eiropas Komisija īsi pirms tam publicētu ziņojumu par brīvprātīgo darbu.

Briselē, 2008. gada 26. novembrī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE